Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Vinayapiṭake

Vinayasaṅgaha-aṭṭhakathā

Ganthārambhakathā

Vatthuttayaṃ namassitvā, saraṇaṃ sabbapāṇinaṃ;

Vinaye pāṭavatthāya, yogāvacarabhikkhunaṃ.

Vippakiṇṇamanekattha, pāḷimuttavinicchayaṃ;

Samāharitvā ekattha, dassayissamanākulaṃ.

Tatrāyaṃ mātikā –

‘‘Divāseyyā parikkhāro, bhesajjakaraṇampi ca;

Parittaṃ paṭisanthāro, viññatti kulasaṅgaho.

‘‘Macchamaṃsaṃ anāmāsaṃ, adhiṭṭhānavikappanaṃ;

Cīvarenavināvāso, bhaṇḍassa paṭisāmanaṃ.

‘‘Kayavikkayasamāpatti, rūpiyādipaṭiggaho;

Dānavissāsaggāhehi, lābhassa pariṇāmanaṃ.

‘‘Pathavī bhūtagāmo ca, duvidhaṃ sahaseyyakaṃ;

Vihāre saṅghike seyyaṃ, santharitvāna pakkamo.

‘‘Kālikānipi cattāri, kappiyā catubhūmiyo;

Khādanīyādipaṭiggāho, paṭikkhepapavāraṇā.

‘‘Pabbajjā nissayo sīmā, uposathapavāraṇaṃ;

Vassūpanāyikā vattaṃ, catupaccayabhājanaṃ.

‘‘Kathinaṃ garubhaṇḍāni, codanādivinicchayo;

Garukāpattivuṭṭhānaṃ, kammākammaṃ pakiṇṇaka’’nti.

1. Divāseyyavinicchayakathā

1. Tattha divāseyyāti divānipajjanaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, divā paṭisallīyantena dvāraṃ saṃvaritvā paṭisallīyitu’’nti (pārā. 77) vacanato divā nipajjantena dvāraṃ saṃvaritvā nipajjitabbaṃ. Ettha ca kiñcāpi pāḷiyaṃ ‘‘ayaṃ nāma āpattī’’ti na vuttā, vivaritvā nipannadosena pana uppanne vatthusmiṃ dvāraṃ saṃvaritvā nipajjituṃ anuññātattā asaṃvaritvā nipajjantassa aṭṭhakathāyaṃ dukkaṭaṃ (pārā. aṭṭha. 1.77) vuttaṃ. Bhagavato hi adhippāyaṃ ñatvā upālittherādīhi aṭṭhakathā ṭhapitā. ‘‘Atthāpatti divā āpajjati, no ratti’’nti (pari. 323) imināpi cetaṃ siddhaṃ.

2. Kīdisaṃ pana dvāraṃ saṃvaritabbaṃ, kīdisaṃ na saṃvaritabbaṃ? Rukkhapadaraveḷupadarakilañjapaṇṇādīnaṃ yena kenaci kavāṭaṃ katvā heṭṭhā udukkhale upari uttarapāsake ca pavesetvā kataṃ parivattakadvārameva saṃvaritabbaṃ. Aññaṃ gorūpānaṃ vajesu viya rukkhasūcikaṇṭakadvāraṃ, gāmathakanakaṃ cakkalakayuttadvāraṃ, phalakesu vā kiṭikāsu vā dve tīṇi cakkalakāni yojetvā kataṃ saṃsaraṇakiṭikadvāraṃ, āpaṇesu viya kataṃ ugghāṭanakiṭikadvāraṃ, dvīsu tīsu ṭhānesu veḷusalākā gopphetvā paṇṇakuṭīsu kataṃ salākahatthakadvāraṃ, dussasāṇidvāranti evarūpaṃ dvāraṃ na saṃvaritabbaṃ. Pattahatthassa kavāṭappaṇāmane pana ekaṃ dussasāṇidvārameva anāpattikaraṃ, avasesāni paṇāmentassa āpatti. Divā paṭisallīyantassa pana parivattakadvārameva āpattikaraṃ, sesāni saṃvaritvā vā asaṃvaritvā vā nipajjantassa āpatti natthi, saṃvaritvā pana nipajjitabbaṃ, etaṃ vattaṃ.



南无彼有所尊、阿罗汉、正等正觉者。
《律藏》
《律藏摘要注疏》
序言
恭敬三者后，为一切有情皈依处；
为欲精进于律的行者比丘，
收集散漫多义的巴利文判决，
整理成一处，以无混乱的方式阐述。
其中目录如下：
"白天睡眠用品、药物制作；
少许招待、告知、家族聚集。
鱼肉不触摸、决定占有；
衣服不穿、物品整理。
买卖行为、金银等受用；
布施信任中，利养的转变。
大地众生、双重自害；
在僧团寺院卧具铺设后离去。
四种时间性、四种可许地；
可食等受用、拒绝许可。
出家依归、界限、自恣；
安居、应尽职责、四种资具。
布萨、重物、判决等；
重罪出罪、业与非业、杂项。"
白天睡眠判决品
其中"白天睡眠"，即白天躺卧。此处判决如下：根据"我允许，比丘们，欲白天静坐的人关闭门睡眠"的话语，白天躺卧时应关闭门睡眠。虽然在经文中未说"这是什么罪"，但因为开门而躺卧的过失而生起事由时，注疏中说未关门而躺卧者有dukkaṭa罪。因为佛陀的本意由优婆离长老等确立了注疏。"白天犯罪，不是夜间"的这一点也证明了这一点。
那么应该关闭什么样的门，什么样的门不应关闭呢？用树枝、竹枝、芦苇叶等任何方式制作的回转门应该关闭。其他如牛圈中的树枝针孔门、村落大门的轮子门、板条或篮子上连接两三个轮子制成的通道门、店铺中制作的开启门，以及在两三处用竹杆插入芦苇草屋制成的门栓门，这样的门不应关闭。但对于手持钵的人弯腰门的一扇布门是无罪的，其余的都是有罪的。对于白天静坐的人来说，只有回转门是有罪的，其余的无论关闭还是不关闭都无罪，但应该关闭而后躺卧，这是应尽的职责。

3. Parivattakadvāraṃ kittakena saṃvutaṃ hoti? Sūcighaṭikāsu dinnāsu saṃvutameva hoti. Apica kho sūcimattepi dinne vaṭṭati, ghaṭikāmattepi dinne vaṭṭati, dvārabāhaṃ phusitvā ṭhapitamattepi vaṭṭati, īsakaṃ aphusitepi vaṭṭati, sabbantimena vidhinā yāvatā sīsaṃ nappavisati, tāvatā aphusitepi vaṭṭati. Sace bahūnaṃ vaḷañjanaṭṭhānaṃ hoti, bhikkhuṃ vā sāmaṇeraṃ vā ‘‘dvāraṃ, āvuso, jaggāhī’’ti vatvāpi nipajjituṃ vaṭṭati. Atha bhikkhū cīvarakammaṃ vā aññaṃ vā kiñci karontā nisinnā honti, ‘‘ete dvāraṃ jaggissantī’’ti ābhogaṃ katvāpi nipajjituṃ vaṭṭati. Kurundaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘upāsakampi āpucchitvā vā ‘esa jaggissatī’ti ābhogaṃ katvā vā nipajjituṃ vaṭṭati, kevalaṃ bhikkhuniṃ vā mātugāmaṃ vā āpucchituṃ na vaṭṭatī’’ti vuttaṃ, taṃ yuttaṃ. Evaṃ sabbatthapi yo yo theravādo vā aṭṭhakathāvādo vā pacchā vuccati, so sova pamāṇanti gahetabbaṃ.

4. Atha dvārassa udukkhalaṃ vā uttarapāsako vā bhinno hoti aṭṭhapito vā, saṃvarituṃ na sakkoti, navakammatthaṃ vā pana iṭṭhakapuñjo vā mattikādīnaṃ vā rāsi antodvāre kato hoti, aṭṭaṃ vā bandhanti, yathā saṃvarituṃ na sakkoti. Evarūpe antarāye sati asaṃvaritvāpi nipajjituṃ vaṭṭati. Yadi pana kavāṭaṃ natthi, laddhakappameva. Upari sayantena nisseṇiṃ āropetvā nipajjitabbaṃ. Sace nisseṇimatthake thakanakaṃ hoti, thaketvāpi nipajjitabbaṃ. Gabbhe nipajjantena gabbhadvāraṃ vā pamukhadvāraṃ vā yaṃ kiñci saṃvaritvā nipajjituṃ vaṭṭati. Sace ekakuṭṭake gehe dvīsu passesu dvārāni katvā vaḷañjanti, dvepi dvārāni jaggitabbāni, tibhūmakepi pāsāde dvāraṃ jaggitabbameva. Sace bhikkhācārā paṭikkamma lohapāsādasadisaṃ pāsādaṃ bahū bhikkhū divāvihāratthaṃ pavisanti, saṅghattherena dvārapālassa ‘‘dvāraṃ jaggāhī’’ti vatvā vā ‘‘dvārajagganaṃ nāma etassa bhāro’’ti ābhogaṃ katvā vā pavisitvā nipajjitabbaṃ. Yāva saṅghanavakena evameva kātabbaṃ. Pure pavisantānaṃ ‘‘dvārajagganaṃ nāma pacchimānaṃ bhāro’’ti evaṃ ābhogaṃ kātumpi vaṭṭati. Anāpucchā vā ābhogaṃ akatvā vā antogabbhe vā asaṃvutadvāre bahi vā nipajjantānaṃ āpatti. Gabbhe vā bahi vā nipajjanakālepi ‘‘dvārajagganaṃ nāma mahādvāre dvārapālassa bhāro’’ti ābhogaṃ katvā nipajjituṃ vaṭṭatiyeva. Evaṃ lohapāsādādīsu ākāsatale nipajjantenapi dvāraṃ saṃvaritabbameva.

Ayañhettha saṅkhepo – idaṃ divāpaṭisallīyanaṃ yena kenaci parikkhitte sadvārabandhe ṭhāne kathitaṃ, tasmā abbhokāse vā rukkhamūle vā maṇḍape vā yattha katthaci sadvārabandhe nipajjantena dvāraṃ saṃvaritvāva nipajjitabbaṃ. Sace mahāpariveṇaṃ hoti mahābodhiyaṅgaṇalohapāsādaṅgaṇasadisaṃ bahūnaṃ osaraṇaṭṭhānaṃ, yattha dvāraṃ saṃvutampi saṃvutaṭṭhāne na tiṭṭhati, dvāraṃ alabhantā pākāraṃ āruhitvāpi vicaranti, tattha saṃvaraṇakiccaṃ natthi. Rattiṃ dvāraṃ vivaritvā nipanno aruṇe uggate vuṭṭhāti, anāpatti. Sace pana pabujjhitvā puna supati, āpatti. Yo pana ‘‘aruṇe uggate vuṭṭhahissāmī’’ti paricchinditvāva dvāraṃ asaṃvaritvā rattiṃ nipajjati, yathāparicchedameva vuṭṭhāti, tassa āpattiyeva. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘evaṃ nipajjanto anādariyadukkaṭāpi na muccatī’’ti vuttaṃ.



回转门应如何关闭？在针孔门上关闭是合适的。而且即使在针孔门上关闭也可以，关闭门框的边缘也可以，若不触碰门框也可以，依照所有的规定，头部不进入的情况下，未触碰也可以。如果有许多的开口，若对比丘或沙弥说：“门，朋友，请关闭”，也可以躺卧。然后比丘们若在做衣服或其他事情时坐着，若说“这些门将要关闭”，也可以躺卧。根据《Kurunda注疏》，即使向居士询问“这将要关闭吗”，或做出关闭的姿态也可以，唯独不应询问比丘尼或女居士，这样是合适的。因此，任何后来的长老或注疏中所说的，都应被视为标准。
若门的回转部分或上方部分破损，或被固定，无法关闭，若有新的事情或一些小的物品在门内的边缘，或被封闭，无法关闭。此类情况下，即使不关闭也可以躺卧。如果没有门，则应以接触的方式处理。若上面躺卧者将身体抬起，应躺卧。若在抬起的地方有固定物，则应将其抬起后再躺卧。若在怀中躺卧时，门的内侧或外侧的任何地方都应关闭。若在一间小屋内有两个开口，则两个门都应关闭；在三层建筑中，门也应关闭。若在乞食时，许多比丘进入像铁屋一样的房子，为了白天的安居，若对僧团长或门卫说“请关闭门”，或做出关闭门的姿态后进入躺卧。直到僧团的长老也应如此行事。对于先进入者，也可以做出“关闭门是最后的重任”的姿态。若不询问或不做关闭的姿态，若在内侧的门未关闭或在外侧躺卧，都会有过失。在躺卧时，无论是否在内侧或外侧，若做出“关闭门是大门的重任”的姿态，也应躺卧。如此，在铁屋等地方，即使在空中躺卧也应关闭门。
这里的总结是：这段关于白天躺卧的内容，适用于任何情况下的门关闭，因此在空地、树根下或任何地方躺卧时，关闭门是必要的。如果在大精舍中，有许多开口而无法关闭，若门未关闭，行人便会四处走动，此处没有关闭的必要。夜间若门打开躺卧，黎明时会起身而无过失。如果在醒来后再次入睡，则会有过失。若有人说“我将在黎明时起身”，而在夜间躺卧不关闭门，则会有过失。根据《大法典》，即使这样躺卧，因不尊重而有轻罪也不会消失。

5. Yo pana bahudeva rattiṃ jaggitvā addhānaṃ vā gantvā divā kilantarūpo mañce nisinno pāde bhūmito amocetvāva niddāvasena nipajjati, tassa anāpatti. Sace okkantaniddo ajānantopi pāde mañcakaṃ āropeti, āpattiyeva. Nisīditvā apassāya supantassa anāpatti. Yopi ca ‘‘niddaṃ vinodessāmī’’ti caṅkamanto patitvā sahasā vuṭṭhāti, tassapi anāpatti. Yo pana patitvā tattheva sayati, na vuṭṭhāti, tassa āpatti.

Ko muccati, ko na muccatīti? Mahāpaccariyaṃ tāva ‘‘ekabhaṅgena nipannako eva muccati. Pāde pana bhūmito mocetvā nipannopi yakkhagahitakopi visaññībhūtopi na muccatī’’ti vuttaṃ. Kurundaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘bandhitvā nipajjāpitova muccatī’’ti vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘yo caṅkamanto mucchitvā patito tattheva supati, tassapi avisayatāya āpatti na dissati. Ācariyā pana evaṃ na kathayanti, tasmā āpattiyevāti mahāpadumattherena vuttaṃ. Dve pana janā āpattito muccantiyeva, yo ca yakkhagahitako, yo ca bandhitvā nipajjāpito’’ti.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Divāseyyavinicchayakathā samattā.

2. Parikkhāravinicchayakathā

6.Parikkhāroti samaṇaparikkhāro. Tatrāyaṃ kappiyākappiyaparikkhāravinicchayo (pārā. aṭṭha. 1.85) – keci tālapaṇṇacchattaṃ anto vā bahi vā pañcavaṇṇena suttena sibbitvā vaṇṇamaṭṭhaṃ karonti, taṃ na vaṭṭati. Ekavaṇṇena pana nīlena vā pītakena vā yena kenaci suttena anto vā bahi vā sibbituṃ , chattadaṇḍaggāhakaṃ salākapañjaraṃ vā vinandhituṃ vaṭṭati, tañca kho thirakaraṇatthaṃ vaṭṭati, na vaṇṇamaṭṭhatthāya. Chattapaṇṇesu makaradantakaṃ vā aḍḍhacandakaṃ vā chindituṃ na vaṭṭati. Chattadaṇḍe gehatthambhesu viya ghaṭako vā vāḷarūpakaṃ vā na vaṭṭati. Sacepi sabbattha āraggena lekhā dinnā hoti, sāpi na vaṭṭati. Ghaṭakaṃ vā vāḷarūpakaṃ vā bhinditvā dhāretabbaṃ, lekhāpi ghaṃsitvā vā apanetabbā, suttakena vā daṇḍo veṭhetabbo. Daṇḍabunde pana ahicchattakasaṇṭhānaṃ vaṭṭati. Vātappahārena acalanatthaṃ chattamaṇḍalikaṃ rajjukehi gāhetvā daṇḍe bandhanti, tasmiṃ bandhanaṭṭhāne valayamiva ukkiritvā lekhaṃ ṭhapenti, sā vaṭṭati.



若有人夜间大部分时间保持警醒，或去旅行后疲惫地坐在床上，未从地上解脱双脚就因睡意而躺下，他是无过失的。若无意识地将脚放在床上，则有过失。若坐着靠着睡觉，无过失。若为了驱散睡意而行走跌倒后迅速起身，也无过失。但若跌倒后仍在原处睡觉不起，则有过失。
谁免于过失，谁不免于过失呢？在《大典》中说："单独躺下的人才免于过失。但即使将脚从地上解脱而躺下，或被鬼神附身或失去知觉，也不免于过失。"在《Kurunda注疏》中说："被要求躺下的人才免于过失。"而在《大注疏》中说："行走时因昏迷而跌倒后在原处睡觉，由于无法掌控，也看不出有过失。但老师们并未如此说，因此仍有过失。"两种人可免于过失，一是被鬼神附身的人，一是被要求躺下的人。
如是在《律藏判决汇编》中，白天睡眠判决品已完。
用品判决品
用品，即沙门的用品。其中关于可用和不可用的用品判决如下：有人用五种颜色的线缝制棕榈叶伞，内外都是如此，这是不可以的。但用单一颜色的线，如蓝色或黄色等任何颜色缝制内外，或用竹篾编织伞架，这是可以的，但仅限于加固之用，不可用于装饰。在伞叶上切割鲨鱼牙或半月形是不可以的。在伞杆上像房梁一样做陶罐或动物雕像也不可以。即使全都画有花纹，也不可以。应打碎陶罐或动物雕像而使用，画的花纹也应擦除或用线缠绕在杆上。但在杆端做蛇伞状的装饰是可以的。为了防风不动，用绳索系在伞架上，在系绑的地方如同手镯一样凸起刻痕是可以的。

7. Cīvaramaṇḍanatthāya nānāsuttakehi satapadisadisaṃ sibbantā āgantukapaṭṭaṃ ṭhapenti, aññampi yaṃ kiñci sūcikammavikāraṃ karonti, paṭṭamukhe vā pariyante vā veṇiṃ vā saṅkhalikaṃ vā muggaraṃ vā evamādi sabbaṃ na vaṭṭati, pakatisūcikammameva vaṭṭati. Gaṇṭhikapaṭṭakañca pāsakapaṭṭakañca aṭṭhakoṇampi soḷasakoṇampi karonti, tattha agghiyagayamuggarādīni dassenti, kakkaṭakkhīni ukkiranti, sabbaṃ na vaṭṭati, catukoṇameva vaṭṭati, koṇasuttapīḷakā ca cīvare ratte duviññeyyarūpā vaṭṭanti. Kañjikapiṭṭhakhaliaalakādīsu cīvaraṃ pakkhipituṃ na vaṭṭati, cīvarakammakāle pana hatthamalasūcimalādīnaṃ dhovanatthaṃ kiliṭṭhakāle ca dhovanatthaṃ vaṭṭati, gandhaṃ vā lākhaṃ vā telaṃ vā rajane pakkhipituṃ na vaṭṭati.

Rajanesu ca haliddiṃ ṭhapetvā sabbaṃ mūlarajanaṃ vaṭṭati, mañjiṭṭhiñca tuṅgahārañca ṭhapetvā sabbaṃ khandharajanaṃ vaṭṭati. Tuṅgahāro nāma eko sakaṇṭakarukkho, tassa haritālavaṇṇaṃ khandharajanaṃ hoti. Loddañca kaṇḍulañca ṭhapetvā sabbaṃ tacarajanaṃ vaṭṭati. Allipattañca nīlipattañca ṭhapetvā sabbaṃ pattarajanaṃ vaṭṭati. Gihiparibhuttakaṃ pana allipattena ekavāraṃ rajituṃ vaṭṭati. Kiṃsukapupphañca kusumbhapupphañca ṭhapetvā sabbaṃ puppharajanaṃ vaṭṭati. Phalarajane pana na kiñci na vaṭṭati (mahāva. aṭṭha. 344).

8. Cīvaraṃ rajitvā saṅkhena vā maṇinā vā yena kenaci na ghaṭṭetabbaṃ, bhūmiyaṃ jāṇukāni nihantvā hatthehi gahetvā doṇiyampi na ghaṃsitabbaṃ. Doṇiyaṃ vā phalake vā ṭhapetvā ante gāhāpetvā hatthena paharituṃ pana vaṭṭati, tampi muṭṭhinā na kātabbaṃ. Porāṇakattherā pana doṇiyampi na ṭhapesuṃ. Eko cīvaraṃ gahetvā tiṭṭhati, aparo hatthe katvā hatthena paharati. Cīvarassa kaṇṇasuttakaṃ na vaṭṭati, rajitakāle chinditabbaṃ. Yaṃ pana ‘‘anujānāmi, bhikkhave, kaṇṇasuttaka’’nti (mahāva. 344) evaṃ anuññātaṃ, taṃ anuvāte pāsakaṃ katvā bandhitabbaṃ rajanakāle lagganatthāya. Gaṇṭhikepi sobhākaraṇatthaṃ lekhā vā pīḷakā vā na vaṭṭati, nāsetvā paribhuñjitabbaṃ.

9. Patte vā thālake vā āraggena lekhaṃ karonti anto vā bahi vā, na vaṭṭati. Pattaṃ bhamaṃ āropetvā majjitvā pacanti ‘‘maṇivaṇṇaṃ karissāmā’’ti, na vaṭṭati, telavaṇṇo pana vaṭṭati. Pattamaṇḍale bhittikammaṃ na vaṭṭati, makaradantakaṃ pana vaṭṭati.

Dhamakaraṇachattakassa upari vā heṭṭhā vā dhamakaraṇakucchiyaṃ vā lekhā na vaṭṭati, chattamukhavaṭṭiyaṃ panassa lekhā vaṭṭati.



为了装饰袈裟，用不同颜色的线缝制如蛇一样的图案，或做任何针线工艺变化，在袈裟的边缘或末端做发髻、链条、棒状物等任何形式都是不可以的，只有普通的针线工艺是可以的。他们制作有结的图案或有洞的图案，在其中显示价值器物、螃蟹眼睛、凸起的装饰，这些全部都是不可以的，只有四角形是可以的，在袈裟上的角部凸起的线条也是可以的。在浸泡汁液、糊状物、泥灰等中浸泡袈裟是不可以的，但在做工时为了清洁手上的污垢，或在染色时为了清洗也是可以的，不可以放入香料、漆或油。
在染色中，除了姜黄外，所有根染料都是可以的；除了龙脑香、朱砂外，所有树皮染料都是可以的。龙脑香是一种有刺的树，其树皮染出绿黄色。除了红木、木蓝外，所有树皮染料都是可以的。除了马樱花、藏红花外，所有花染料都是可以的。但在果实染料中，什么都不可以。
染色后的袈裟不应用砂石或宝石等磨擦，应跪在地上用手拿起，也不应在木盆中擦洗。应将其放在木板或木盆上，抓住边缘用手拍打，但不应用拳头。但古老的长老们也不放在木盆中。一人拿着袈裟站着，另一人用手拍打。袈裟的系带不可以，在染色时应剪掉。但有"我允许比丘们有系带"的话语，应在顺风时将其做成绳子系在染色时粘附用。在结点上也不应有装饰性的图案或凸起，应去除后使用。
在钵或盘上用尖端画线，内外都不可以。他们将钵放在炉上煮，想要做宝石般的颜色，这是不可以的，但油色调是可以的。在钵边缘做壁画是不可以的，但鲨鱼牙装饰是可以的。
在遮阳伞的上部或下部或伞骨内部都不可以画线，但可以在伞顶的边缘画线。

10. Kāyabandhanassa sobhanatthaṃ tahiṃ tahiṃ diguṇaṃ suttaṃ koṭṭenti, kakkaṭakkhīni uṭṭhāpenti, na vaṭṭati, ubhosu pana antesu dasāmukhassa thirabhāvāya diguṇaṃ koṭṭetuṃ vaṭṭati. Dasāmukhe pana ghaṭakaṃ vā makaramukhaṃ vā deḍḍubhasīsaṃ vā yaṃ kiñci vikārarūpaṃ kātuṃ na vaṭṭati, tattha tattha acchīni dassetvā mālākammādīni vā katvā koṭṭitakāyabandhanampi na vaṭṭati, ujukameva pana macchakaṇṭakaṃ vā khajjūripattakaṃ vā maṭṭhakapaṭṭikaṃ vā katvā koṭṭetuṃ vaṭṭati. Kāyabandhanassa dasā ekā vaṭṭati, dve tīṇi cattāripi vaṭṭanti, tato paraṃ na vaṭṭanti. Rajjukakāyabandhanaṃ ekameva vaṭṭati, pāmaṅgasaṇṭhānaṃ pana ekampi na vaṭṭati, dasā pana pāmaṅgasaṇṭhānāpi vaṭṭati, bahurajjuke ekato katvā ekena nirantaraṃ veṭhetvā kataṃ bahurajjukanti na vattabbaṃ, taṃ vaṭṭati.

Kāyabandhanavidhe aṭṭhamaṅgalādikaṃ yaṃ kiñci vikārarūpaṃ na vaṭṭati, paricchedalekhāmattaṃ vaṭṭati. Vidhakassa ubhosu antesu thirakaraṇatthāya ghaṭakaṃ karonti, ayampi vaṭṭati.

11. Añjaniyaṃ itthipurisacatuppadasakuṇarūpaṃ vā mālākammalatākammamakaradantakagomuttakaaḍḍhacandakādibhedaṃ vā vikārarūpaṃ na vaṭṭati, ghaṃsitvā vā bhinditvā vā yathā vā na paññāyati, tathā suttakena veṭhetvā vaḷañjetabbā. Ujukameva pana caturaṃsā vā aṭṭhaṃsā vā soḷasaṃsā vā añjanī vaṭṭati. Heṭṭhatopissā dve vā tisso vā vaṭṭalekhāyo vaṭṭanti, gīvāyampissā pidhānakabandhanatthaṃ ekā vaṭṭalekhā vaṭṭati.

Añjanīsalākāyapi vaṇṇamaṭṭhakammaṃ na vaṭṭati, añjanīthavikāyapi yaṃ kiñci nānāvaṇṇena suttena vaṇṇamaṭṭhakammaṃ na vaṭṭati. Eseva nayo kuñcikakosakepi. Kuñcikāya vaṇṇamaṭṭhakammaṃ na vaṭṭati, tathā sipāṭikāya. Ekavaṇṇasuttena pana yena kenaci yaṃ kiñci sibbituṃ vaṭṭati.

12. Ārakaṇṭakepi vaṭṭamaṇikaṃ vā aññaṃ vā vaṇṇamaṭṭhaṃ na vaṭṭati, gīvāyaṃ pana paricchedalekhā vaṭṭati. Pipphalikepi maṇikaṃ vā pīḷakaṃ vā yaṃ kiñci uṭṭhāpetuṃ na vaṭṭati, daṇḍake pana paricchedalekhā vaṭṭati. Nakhacchedanaṃ valitakaṃyeva karonti, tasmā taṃ vaṭṭati. Uttarāraṇiyaṃ vāpi araṇidhanuke vā uparipellanadaṇḍake vā mālākammādi yaṃ kiñci vaṇṇamaṭṭhaṃ na vaṭṭati. Pellanadaṇḍakassa pana vemajjhe maṇḍalaṃ hoti, tattha paricchedalekhāmattaṃ vaṭṭati. Sūcisaṇḍāsaṃ karonti, yena sūciṃ ḍaṃsāpetvā ghaṃsanti, tattha makaramukhādikaṃ yaṃ kiñci vaṇṇamaṭṭhaṃ na vaṭṭati, sūciḍaṃsanatthaṃ pana mukhamattaṃ hoti, taṃ vaṭṭati.

Dantakaṭṭhacchedanavāsiyampi yaṃ kiñci vaṇṇamaṭṭhaṃ na vaṭṭati, ujukameva kappiyalohena ubhosu vā passesu caturaṃsaṃ vā aṭṭhaṃsaṃ vā bandhituṃ vaṭṭati. Kattaradaṇḍepi yaṃ kiñci vaṇṇamaṭṭhaṃ na vaṭṭati, heṭṭhā ekā vā dve vā vaṭṭalekhā upari ahicchattakamakuḷamattañca vaṭṭati.

13. Telabhājanesu visāṇe vā nāḷiyaṃ vā alābuke vā āmaṇḍasārake vā ṭhapetvā itthirūpaṃ purisarūpañca avasesaṃ sabbampi vaṇṇamaṭṭhakammaṃ vaṭṭati. Mañcapīṭhe bhisibimbohane bhūmattharaṇe pādapuñchane caṅkamanabhisiyā sammuñjaniyaṃ kacavarachaḍḍanake rajanadoṇikāya pānīyauḷuṅke pānīyaghaṭe pādakathalikāya phalakapīṭhake valayādhārake daṇḍādhārake pattapidhāne tālavaṇṭe bījaneti etesu sabbaṃ mālākammādi vaṇṇamaṭṭhakammaṃ vaṭṭati.



为了装饰身体绑带，在此处彼处编织双重线条，凸起螃蟹眼睛状，这是不可以的。但为了加固两端的钩扣，编织双重线条是可以的。但在钩扣上不可以做陶罐状、鱼嘴状、蜥蜴头状或任何变形图案，在其上显示眼睛并制作花环等也是不可以的，只可以编制直线状的鱼骨、椰子叶或棕榈叶。身体绑带的钩扣可以是一个、两个、三个或四个，超过这个数量就不可以了。绳索绑带只可以一个，但不可以做蛇状，但蛇状的钩扣是可以的。不能说将多根绳索编织在一起就是多根绳索，这是可以的。
在身体绑带的制作中，任何吉祥图案或变形图案都不可以，只可以有分界线。在绳索的两端做陶罐状加固也是可以的。
在眼药膏容器上不可以有人物、动物等图案，或花环、藤蔓、鲨鱼牙、牛尿、半月形等任何变形图案，应擦拭或打碎到看不出原样，然后用线缠绕。但直线状的四角、八角或十六角眼药膏容器是可以的。在其下部可以有两三条装饰线，在脖颈部也可以有一条装饰线用于固定。
眼药膏棒也不可以有装饰图案，眼药膏盒也不可以用不同颜色的线做任何装饰图案。这同样适用于钥匙盒。钥匙不可以有装饰图案，同样适用于钥匙串。但用任何单一颜色的线缝制是可以的。
在拨火棒上也不可以有装饰宝石或其他装饰图案，但在脖颈部可以有分界线。在磨刀石上也不可以凸起宝石或任何装饰，但在杆上可以有分界线。他们只是修剪指甲，因此这是可以的。在上方燃料棒或燃料弓或打火棒上也不可以有花环等装饰图案。但在打火棒的中间有圆圈，在那里可以有分界线。他们制作针线盒，用来固定针脚，在那里不可以有鱼嘴等任何装饰图案，但只可以有固定针脚的开口。
在牙签刀上也不可以有任何装饰图案，只可以用可许的金属在两侧绑扎四角或八角。在剪刀杆上也不可以有任何装饰图案，在下部可以有一两条装饰线，在上部可以有蛇伞状的装饰。
在油容器上如角、竹筒、葫芦、杏仁壳等放置女性或男性图案外，其余一切装饰图案都是可以的。在床、凳子、垫子、地毯、擦脚垫、行走垫、扫帚、垃圾箱、水瓶、水罐、脚垫、木板凳、手镯架、杖架、钵盖、椰枝扇、蚊帐等上，所有的花环等装饰图案都是可以的。

14. Senāsane pana dvārakavāṭavātapānakavāṭādīsu sabbaratanamayampi vaṇṇamaṭṭhakammaṃ vaṭṭati. Senāsane kiñci paṭisedhetabbaṃ natthi aññatra viruddhasenāsanā . Viruddhasenāsanaṃ nāma aññesaṃ sīmāya rājavallabhehi katasenāsanaṃ vuccati. Tasmā ye tādisaṃ senāsanaṃ karonti, te vattabbā ‘‘mā amhākaṃ sīmāya senāsanaṃ karothā’’ti. Anādiyitvā karontiyeva, punapi vattabbā ‘‘mā evaṃ akattha, mā amhākaṃ uposathapavāraṇānaṃ antarāyamakattha, mā sāmaggiṃ bhindittha, tumhākaṃ senāsanaṃ katampi kataṭṭhāne na ṭhassatī’’ti. Sace balakkārena karontiyeva, yadā tesaṃ lajjiparisā ussannā hoti, sakkā ca hoti laddhuṃ dhammiko vinicchayo, tadā tesaṃ pesetabbaṃ ‘‘tumhākaṃ āvāsaṃ harathā’’ti. Sace yāvatatiyaṃ pesite haranti, sādhu. No ce haranti, ṭhapetvā bodhiñca cetiyañca avasesasenāsanāni bhinditabbāni, no ca kho aparibhogaṃ karontehi, paṭipāṭiyā pana chadanagopānasīiṭṭhakādīni apanetvā tesaṃ pesetabbaṃ ‘‘tumhākaṃ dabbasambhāre harathā’’ti. Sace haranti, sādhu. No ce haranti, atha tesu dabbasambhāresu himavassavātātapādīhi pūtibhūtesu vā corehi vā haṭesu agginā vā daḍḍhesu sīmasāmikā bhikkhū anupavajjā, na labbhā codetuṃ ‘‘tumhehi amhākaṃ dabbasambhārā nāsitā’’ti vā ‘‘tumhākaṃ gīvā’’ti vā. Yaṃ pana sīmasāmikehi bhikkhūhi kataṃ, taṃ sukatameva hoti. Yopi bhikkhu bahussuto vinayaññū aññaṃ bhikkhuṃ akappiyaparikkhāraṃ gahetvā vicarantaṃ disvā chindāpeyya vā bhindāpeyya vā, anupavajjo, so neva codetabbo na sāretabbo, na taṃ labbhā vattuṃ ‘‘ayaṃ nāma mama parikkhāro tayā nāsito, taṃ me dehī’’ti.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Parikkhāravinicchayakathā samattā.

3. Bhesajjādikaraṇavinicchayakathā

15.Bhesajjakaraṇaparittapaṭisanthāresu pana bhesajjakaraṇe tāva ayaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.185-7) – āgatāgatassa parajanassa bhesajjaṃ na kātabbaṃ, karonto dukkaṭaṃ āpajjati. Pañcannaṃ pana sahadhammikānaṃ kātabbaṃ bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyāti. Samasīlasaddhāpaññānañhi etesaṃ tīsu sikkhāsu yuttānaṃ bhesajjaṃ akātuṃ na labbhati. Karontena ca sace tesaṃ atthi, tesaṃ santakaṃ gahetvā yojetvā dātabbaṃ, sace natthi, attano santakaṃ kātabbaṃ. Sace attanopi natthi, bhikkhācāravattena vā ñātakapavāritaṭṭhānato vā pariyesitabbaṃ, alabhantena gilānassa atthāya akataviññattiyāpi āharitvā kātabbaṃ.



在住处中，门、窗户等任何用宝石装饰的都是可以的。在住处中没有什么是应该禁止的，除了违背住处。所谓违背住处，就是在他人的界限内由王室支持者建造的住处。因此，如果有人建造这样的住处，应该告诉他们"不要在我们的界限内建造住处"。即使不理会继续建造，也应再次告诉他们"不要这样做，不要妨碍我们的布萨和自恣，不要破坏和睦，即使你们建造了住处，也不会得到占用"。如果他们强行建造，当他们羞愧的群众增多时，如果可以获得合法的判决，应派人告诉他们"请收回你们的住处"。如果派人三次后他们仍不收回，除了菩提树和塔外，其余的住处应该拆毁，但不应占用。而是有次序地拆除屋顶、门窗、砖石等，并告诉他们"请收回你们的材料"。如果他们收回，很好。如果不收回，那些材料若因风雨或盗贼损坏，或被火烧毁，寺院的比丘们也无罪，不能指责"是你们毁坏了我们的材料"或"你们的罪"。但比丘们所做的是正确的。如果一位比丘通晓律法，看到另一位比丘拿了不可用的用品在行走，即使切断或打碎也无罪，不应指责他或要求他归还"这是我的用品被你毁坏了，还给我"。
如是在《律藏判决汇编》中，用品判决品已完。
药物等制作判决品
在药物制作和少许招待中，关于药物制作的判决如下：不应为来访的外人制作药物，做了会有轻罪。但应为五类同法者制作：比丘、比丘尼、女沙弥、沙弥。因为这三种学习中，具有同等戒行、信心、智慧的人，不应拒绝为他们制作药物。制作时，如果他们有自己的材料，应拿来使用；如果没有，应用自己的材料制作。如果自己也没有，应以乞讨或亲友邀请的方式寻找，若仍无法得到，即使未经告知也应为生病者带来制作。

16. Aparesampi pañcannaṃ kātuṃ vaṭṭati mātu pitu tadupaṭṭhākānaṃ attano veyyāvaccakarassa paṇḍupalāsassa cāti. Paṇḍupalāso nāma yo pabbajjāpekkho yāva pattacīvaraṃ paṭiyādiyati, tāva vihāre vasati. Tesu sace mātāpitaro issarā honti na paccāsīsanti, akātuṃ vaṭṭati. Sace pana rajjepi ṭhitā paccāsīsanti, akātuṃ na vaṭṭati. Bhesajjaṃ paccāsīsantānaṃ bhesajjaṃ dātabbaṃ, yojetuṃ ajānantānaṃ yojetvā dātabbaṃ. Sabbesaṃ atthāya sahadhammikesu vuttanayeneva pariyesitabbaṃ. Sace pana mātaraṃ vihāraṃ ānetvā jaggati, sabbaṃ parikammaṃ anāmasantena kātabbaṃ, khādanīyabhojanīyaṃ sahatthā dātabbaṃ. Pitā pana yathā sāmaṇero, evaṃ sahatthena nhāpanasambāhanādīni katvā upaṭṭhātabbo. Ye ca mātāpitaro upaṭṭhahanti paṭijagganti, tesampi evameva kātabbaṃ. Veyyāvaccakaro nāma yo vetanaṃ gahetvā araññe dārūni vā chindati, aññaṃ vā kiñci kammaṃ karoti, tassa roge uppanne yāva ñātakā na passanti, tāva bhesajjaṃ kātabbaṃ. Yo pana bhikkhunissitakova hutvā sabbakammāni karoti, tassa bhesajjaṃ kātabbameva. Paṇḍupalāsepi sāmaṇere viya paṭipajjitabbaṃ.

17. Aparesampi dasannaṃ kātuṃ vaṭṭati jeṭṭhabhātu kaniṭṭhabhātu jeṭṭhabhaginiyā kaniṭṭhabhaginiyā cūḷamātuyā mahāmātuyā cūḷapituno mahāpituno pitucchāya mātulassāti. Tesaṃ pana sabbesampi karontena tesaṃyeva santakaṃ bhesajjaṃ gahetvā kevalaṃ yojetvā dātabbaṃ. Sace pana nappahonti yācanti ca ‘‘detha no, bhante, tumhākaṃ paṭidassāmā’’ti, tāvakālikaṃ dātabbaṃ. Sacepi na yācanti, ‘‘amhākaṃ bhesajjaṃ atthi, tāvakālikaṃ gaṇhathā’’ti vatvā vā ‘‘yadā tesaṃ bhavissati, tadā dassantī’’ti ābhogaṃ vā katvā dātabbaṃ. Sace paṭidenti, gahetabbaṃ. No ce denti, na codetabbā. Ete dasa ñātake ṭhapetvā aññesaṃ na kātabbaṃ.

Etesaṃ puttaparamparāya pana yāva sattamā kulaparivaṭṭā, tāva cattāro paccaye āharāpentassa akataviññatti vā bhesajjaṃ karontassa vejjakammaṃ vā kuladūsakāpatti vā na hoti. Sace bhātu jāyā, bhaginiyā sāmiko vā gilāno hoti, ñātakā ce, tesampi vaṭṭati. Aññātakā ce, bhātu ca bhaginiyā ca katvā dātabbaṃ ‘‘tumhākaṃ jagganaṭṭhāne dethā’’ti. Atha vā tesaṃ puttānaṃ katvā dātabbaṃ ‘‘tumhākaṃ mātāpitūnaṃ dethā’’ti. Etenupāyena sabbapadesu vinicchayo veditabbo.

Tesaṃ atthāya ca sāmaṇerehi araññato bhesajjaṃ āharāpentena ñātisāmaṇerehi vā āharāpetabbaṃ, aññātakehi attano atthāya vā āharāpetvā dātabbaṃ. Tehipi ‘‘upajjhāyassa āharāmā’’ti vattasīsena āharitabbaṃ. Upajjhāyassa mātāpitaro gilānā vihāraṃ āgacchanti, upajjhāyo ca disāpakkanto hoti, saddhivihārikena upajjhāyassa santakaṃ bhesajjaṃ dātabbaṃ. No ce atthi, attano bhesajjaṃ upajjhāyassa pariccajitvā dātabbaṃ. Attanopi asante vuttanayeneva pariyesitvā upajjhāyassa santakaṃ katvā dātabbaṃ. Upajjhāyenapi saddhivihārikassa mātāpitūsu evameva paṭipajjitabbaṃ. Eseva nayo ācariyantevāsikesupi. Aññopi yo āgantuko vā coro vā yuddhaparājito issaro vā ñātakehi pariccatto kapaṇo vā gamiyamanusso vā gilāno hutvā vihāraṃ pavisati, sabbesaṃ apaccāsīsantena bhesajjaṃ kātabbaṃ.



对于其他人，制作药物应为五类：母亲、父亲及其随侍者、自己的服务者、以及受施者。所谓服务者，指的是在出家后，直到获得袈裟的人，仍然居住在寺院中。如果父母在世且有权威，他们不应被拒绝。如果他们在王国中有权威，则不应被拒绝。对于那些有权威的人，应给予药物，若他们不知道如何使用，应告知他们。所有的药物应为所有人所需，按照相应的法则进行寻找。如果母亲被带到寺院，她的所有准备工作应当按照适当的方式进行，适合食用的食物应当由双手奉上。父亲应如同沙弥一样，进行洗澡等准备工作。那些照顾父母的人也应如此处理。服务者是指在森林中收集木材或从事其他工作的人，若他们生病，直到亲属未到之前，应给予药物。如果一位比丘只依赖比丘的命令而做所有工作，则应给予他药物。服务者的处理应同沙弥一样。
对于其他人，制作药物应为十类：长兄、幼弟、长姐妹、幼姐妹、小母亲、大母亲、小父亲、大父亲、父亲的兄弟、母亲的兄弟。对于他们，制作药物时应仅使用他们自己的材料，单独进行配制。如果他们不来请求，可以说"请给我们，我们将向您展示"。如果他们不请求，可以说"我们有药物，请拿走"或"等到他们需要时再给予"。如果他们请求，应给予。如果他们不给予，则不应指责。除了这十个亲属外，不应为其他人制作药物。
对于这些亲属，直到第七代，四种条件下的药物制作不应被视为违规。如果兄弟的妻子、姐妹的丈夫生病，若亲属在场，也应给予药物。如果是其他亲属，需与兄弟和姐妹一起给予"我们将给予你们的母亲和父亲"。以此类推，所有方面的判决应当明确。
为了他们的利益，沙弥从森林中获取药物时，亲属和沙弥应当一起获取，若是其他人，则应为自己获取并给予。也可以说"我将为上师获取"。上师的父母若生病来到寺院，上师也应当在场，信士应给予上师的药物。如果没有，应当放弃自己的药物给予上师。若自己也没有，应按前述方式寻找，获取上师的药物。对于上师的信士的父母也应如此处理。对于任何来访者、盗贼、战败者、权威者，若他们因生病而进入寺院，所有人都

18. Saddhaṃ kulaṃ hoti catūhi paccayehi upaṭṭhāyakaṃ bhikkhusaṅghassa mātāpituṭṭhāniyaṃ, tatra ce koci gilāno hoti, tassatthāya vissāsena ‘‘bhesajjaṃ katvā bhante dethā’’ti vadanti, neva dātabbaṃ na kātabbaṃ. Atha pana kappiyaṃ ñatvā evaṃ pucchanti ‘‘bhante, asukassa nāma rogassa kiṃ bhesajjaṃ karontī’’ti, ‘‘idañcidañca gahetvā karontī’’ti vattuṃ vaṭṭati. ‘‘Bhante, mayhaṃ mātā gilānā, bhesajjaṃ tāva ācikkhathā’’ti evaṃ pucchite pana na ācikkhitabbaṃ, aññamaññaṃ pana kathā kātabbā ‘‘āvuso, asukassa nāma bhikkhuno imasmiṃ roge kiṃ bhesajjaṃ kariṃsū’’ti. Idañcidañca bhesajjaṃ bhanteti. Taṃ sutvā itaro mātu bhesajjaṃ karoti, vaṭṭati. Mahāpadumatthero kira vasabharaññopi deviyā roge uppanne ekāya itthiyā āgantvā pucchito ‘‘na jānāmī’’ti avatvā evameva bhikkhūhi saddhiṃ samullapesi. Taṃ sutvā tassā bhesajjamakaṃsu. Vūpasante ca roge ticīvarena tīhi ca kahāpaṇasatehi saddhiṃ bhesajjacaṅkoṭakaṃ pūretvā āharitvā therassa pādamūle ṭhapetvā ‘‘bhante, pupphapūjaṃ karothā’’ti āhaṃsu. Thero ‘‘ācariyabhāgo nāma aya’’nti kappiyavasena gāhāpetvā pupphapūjamakāsi. Evaṃ tāva bhesajje paṭipajjitabbaṃ.

19.Paritte pana ‘‘gilānassa parittaṃ karotha, bhante’’ti vutte na kātabbaṃ, ‘‘parittaṃ bhaṇathā’’ti vutte pana bhaṇitabbaṃ. Sacepissa evaṃ hoti ‘‘manussā nāma na jānanti, akariyamāne vippaṭisārino bhavissantī’’ti, kātabbaṃ. ‘‘Parittodakaṃ parittasuttaṃ katvā dethā’’ti vutte pana tesaṃyeva udakaṃ hatthena cāletvā suttaṃ parimajjitvā dātabbaṃ. Sace vihārato udakaṃ attano santakaṃ vā suttaṃ deti, dukkaṭaṃ. Manussā udakañca suttañca gahetvā nisīditvā ‘‘parittaṃ bhaṇathā’’ti vadanti, kātabbaṃ. No ce jānanti, ācikkhitabbaṃ. Bhikkhūnaṃ nisinnānaṃ pādesu udakaṃ ākiritvā suttañca ṭhapetvā gacchanti ‘‘parittaṃ karotha, parittaṃ bhaṇathā’’ti, na pādā apanetabbā. Manussā hi vippaṭisārino honti. Antogāmepi gilānassa atthāya vihāraṃ pesenti ‘‘parittaṃ bhaṇantū’’ti, bhaṇitabbaṃ. Antogāme rājagehādīsu roge vā upaddave vā uppanne pakkosāpetvā bhaṇāpenti, āṭānāṭiyasuttādīni bhaṇitabbāni. ‘‘Āgantvā gilānassa sikkhāpadāni dentu, dhammaṃ kathentu, rājantepure vā amaccagehe vā āgantvā sikkhāpadāni dentu, dhammaṃ kathentū’’ti pesitepi gantvā sikkhāpadāni dātabbāni, dhammo kathetabbo. ‘‘Matānaṃ parivāratthaṃ āgacchantū’’ti pakkosanti, na gantabbaṃ. ‘‘Sīvathikadassane asubhadassane ca maraṇassatiṃ paṭilabhissāmā’’ti kammaṭṭhānasīsena gantuṃ vaṭṭati. ‘‘Pahāredinne matepi amaraṇādhippāyassa anāpatti vuttā’’ti na ettakeneva amanussagahitassa pahāro dātabbo , tālapaṇṇaṃ pana parittasuttaṃ vā hatthe vā pāde vā bandhitabbaṃ, ratanasuttādīni parittāni bhaṇitabbāni, ‘‘mā sīlavantaṃ bhikkhuṃ viheṭhehī’’ti dhammakathā kātabbā, āṭānāṭiyaparittaṃ vā bhaṇitabbaṃ.

Idha pana āṭānāṭiyaparittassa parikammaṃ veditabbaṃ (dī. ni. aṭṭha. 3.282). Paṭhamameva hi āṭānāṭiyasuttaṃ na bhaṇitabbaṃ, mettasuttaṃ (khu. pā. 9.1 ādayo; su. ni. 143 ādayo) dhajaggasuttaṃ (saṃ. ni. 1.249) ratanasuttanti (khu. pā. 

对于信士的家族，若有四种条件支持比丘僧团的父母，若其中有任何人患病，他们会信任地说“请给予药物，尊者”，则不应给予也不应制作。但如果知道药物的情况，他们会问：“尊者，某个疾病需要什么药物？”可以回答“这个和那个都可以使用”。如果问“尊者，我的母亲生病，请告诉我需要什么药物”，则不应告知，但应讨论其他事情：“朋友，某位比丘在这种疾病中使用了什么药物？”可以说“这个和那个药物”。听到这些后，另一位可以为母亲准备药物，这是可以的。听说大阿罗汉在王国中，因一位女人的疾病而被问到“我不知道”，他便与比丘们一起讨论。听到后，她的药物被准备好了。在疾病结束后，带着三件袈裟和三百个铜钱的药物，放在长者的脚下说：“尊者，请进行花的供养。”长者说：“这是教师的部分”，然后便进行花的供养。由此可见，药物的准备应如此进行。
对于小病人，当说“请为生病者准备小药物，尊者”时，不应制作；而当说“请说出小药物”时，则应说出。如果情况如此，“人们不知道，如果不做，会造成后果”，则应制作。当说“请给小水和小布”时，应用手摇动水，擦拭布后给予。如果寺院内提供自己的水和布，则会有轻罪。人们拿着水和布坐下时，会说“请说出小药物”，则应制作。如果他们不知道，应告知。比丘们坐下时，若将水洒在脚上并放下布，便会说“请准备小药物，请说出小药物”，则不应放下脚。人们确实会感到不安。即使在村庄内，也应为生病者送去“请说出小药物”。在村庄内，若在王宫或其他地方发生疾病或灾难，应召集人们讨论，应说出《阿ṭānāṭiya经》等。若说“请来为生病者授戒，讲法”，则应前往并给予戒律，讲法。若说“为已故者而来”，则不应前往。若说“在视野中看到不善的事物和死亡的记忆”，则应以修行的名义前往。若说“在被打死后，关于不死亡的意图没有罪”，则不应仅凭此而给予打击，但应将小布或小药物绑在手或脚上，念诵《宝经》等小经文，且应说“不要伤害有戒的比丘”，应进行法的讲述，并念诵《阿ṭānāṭiya经》等。
在这里，《阿ṭānāṭiya经》的准备应当被理解（《律藏》卷八，282页）。初始时不应念诵《阿ṭānāṭiya经》，应念诵《慈经》（《增支部》第9卷第1项及《相应部》第143项）和《战旗经》（《相应部》第1卷第249项）及《宝经》（《增支部》）。

6.1 ādayo; su. ni. 224 ādayo) imāni sattāhaṃ bhaṇitabbāni. Sace muñcati, sundaraṃ. No ce muñcati, āṭānāṭiyasuttaṃ bhaṇitabbaṃ. Taṃ bhaṇantena ca bhikkhunā piṭṭhaṃ vā maṃsaṃ vā na khāditabbaṃ, susāne na vasitabbaṃ. Kasmā? Amanussā otāraṃ labhanti. Parittakaraṇaṭṭhānaṃ haritūpalittaṃ kāretvā tattha parisuddhaṃ āsanaṃ paññapetvā nisīditabbaṃ. Parittakārako bhikkhu vihārato gharaṃ nentehi phalakāvudhehi parivāretvā netabbo. Abbhokāse nisīditvā na vattabbaṃ, dvāravātapānāni pidahitvā nisinnena āvudhahatthehi samparivāritena mettacittaṃ purecārikaṃ katvā vattabbaṃ, paṭhamaṃ sikkhāpadāni gāhāpetvā sīle patiṭṭhitassa parittaṃ kātabbaṃ. Evampi mocetuṃ asakkontena vihāraṃ netvā cetiyaṅgaṇe nipajjāpetvā āsanapūjaṃ kāretvā dīpe jālāpetvā cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā maṅgalakathā vattabbā, sabbasannipāto ghosetabbo, vihārassa upavane jeṭṭhakarukkho nāma hoti, tattha ‘‘bhikkhusaṅgho tumhākaṃ āgamanaṃ patimānetī’’ti pahiṇitabbaṃ. Sabbasannipātaṭṭhāne anāgantuṃ nāma na labhati, tato amanussagahitako ‘‘tvaṃ konāmosī’’ti pucchitabbo, nāme kathite nāmeneva ālapitabbo, ‘‘itthannāma tuyhaṃ mālāgandhādīsu patti, āsanapūjāyaṃ patti, piṇḍapāte patti, bhikkhusaṅghena tuyhaṃ paṇṇākāratthāya mahāmaṅgalakathā vuttā, bhikkhusaṅghe gāravena etaṃ muñcāhī’’ti mocetabbo. Sace na muñcati, devatānaṃ ārocetabbaṃ ‘‘tumhe jānātha, ayaṃ amanusso amhākaṃ vacanaṃ na karoti, mayaṃ buddhaāṇaṃ karissāmā’’ti parittaṃ kātabbaṃ. Etaṃ tāva gihīnaṃ parikammaṃ. Sace pana bhikkhu amanussena gahito hoti, āsanāni dhovitvā sabbasannipātaṃ ghosāpetvā gandhamālādīsu pattiṃ datvā parittaṃ bhaṇitabbaṃ, idaṃ bhikkhūnaṃ parikammaṃ. Evaṃ paritte paṭipajjitabbaṃ.

20.Paṭisanthāre pana ayaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 


6.1. ādayo; su. ni. 224 ādayo) 这些在七天内应该说的话。如果他释放了，好的。如果他不释放，应该诵读《阿吒那阿帝经》。诵读时，该比丘不应该吃背肉或肉块，不应该住在墓地。为什么呢?因为非人会得到机会。应该制作一个有香草涂抹的清净座位，在那里坐下。诵经的比丘应该被带到寺院外的房屋，用木板武器包围着带去。不应该在露天坐着说话，应该关闭门窗，坐着手持武器，生起慈心，先教授戒律，建立在戒中。如果仍然不能释放，应该带到寺院，让他躺在塔院里，供养座位，点燃灯火，打扫塔院，说吉祥语，宣布全体集会。寺院后园有一株大树，应该派人告知僧团欢迎你的到来。在全体集会的地方，不得不来。于是被鬼魂附身的人被问到"你叫什么名字"，说了名字后就以名字呼唤他，"你应该得到花香等供养、座位供养、饮食供养,僧团为你说了大吉祥语,以对僧团的恭敬释放吧"。如果仍不释放，应该告知诸天"你们知道,这个非人不遵从我们的话,我们要依佛陀的教诫行事"而诵经。这就是对在家人的做法。如果是比丘被鬼魂附身,应该洗净座位,宣布全体集会,供养香花等,诵经。应该这样做。
至于接待,有如下判断(见律藏注疏)。

2.185-7) – anāmaṭṭhapiṇḍapāto kassa dātabbo, kassa na dātabbo? Mātāpitūnaṃ tāva dātabbo. Sacepi kahāpaṇagghanako hoti, saddhādeyyavinipātanaṃ natthi. Mātāpituupaṭṭhākānaṃ veyyāvaccakarassa paṇḍupalāsassa cāti etesampi dātabbo. Tattha paṇḍupalāsassa thālake pakkhipitvāpi dātuṃ vaṭṭati, taṃ ṭhapetvā aññesaṃ agārikānaṃ mātāpitūnampi na vaṭṭati. Pabbajitaparibhogo hi agārikānaṃ cetiyaṭṭhāniyo. Apica anāmaṭṭhapiṇḍapātho nāmesa sampattassa dāmarikacorassapi issariyassapi dātabbo. Kasmā? Te hi adīyamānepi ‘‘na dentī’’ti āmasitvā dīyamānepi ‘‘ucchiṭṭhakaṃ dentī’’ti kujjhanti, kuddhā jīvitāpi voropenti, sāsanassapi antarāyaṃ karonti. Rajjaṃ patthayamānassa vicarato coranāgassa vatthu cettha kathetabbaṃ. Evaṃ anāmaṭṭhapiṇḍapāte paṭipajjitabbaṃ.

Paṭisanthāro ca nāmāyaṃ kassa kātabbo, kassa na kātabbo? Paṭisanthāro nāma vihāraṃ sampattassa yassa kassaci āgantukassa vā daliddassa vā corassa vā issarassa vā kātabboyeva. Kathaṃ? Āgantukaṃ tāva khīṇaparibbayaṃ vihāraṃ sampattaṃ disvā ‘‘pānīyaṃ pivā’’ti dātabbaṃ, pādamakkhanatelaṃ dātabbaṃ, kāle āgatassa yāgubhattaṃ, vikāle āgatassa sace taṇḍulā atthi, taṇḍulā dātabbā. Avelāya sampattopi ‘‘gacchāhī’’ti na vattabbo, sayanaṭṭhānaṃ dātabbaṃ. Sabbaṃ apaccāsīyanteneva kātabbaṃ. ‘‘Manussā nāma catupaccayadāyakā, evaṃ saṅgahe kariyamāne punappunaṃ pasīditvā upakāraṃ karissantī’’ti cittaṃ na uppādetabbaṃ. Corānaṃ pana saṅghikampi dātabbaṃ. Paṭisanthārānisaṃsadīpanatthañca coranāgavatthu, bhātarā saddhiṃ jambudīpagatassa mahānāgarañño vatthu, piturājassa rajje catunnaṃ amaccānaṃ vatthu, abhayacoravatthūti evamādīni bahūni vatthūni mahāaṭṭhakathāyaṃ vitthārato vuttāni.

Tatrāyaṃ ekavatthudīpanā – sīhaḷadīpe kira abhayo nāma coro pañcasataparivāro ekasmiṃ ṭhāne khandhāvāraṃ bandhitvā samantā tiyojanaṃ ubbāsetvā vasati. Anurādhapuravāsino kadambanadiṃ na uttaranti, cetiyagirimagge janasañcāro upacchinno. Athekadivasaṃ coro ‘‘cetiyagiriṃ vilumpissāmī’’ti agamāsi. Ārāmikā disvā dīghabhāṇakaabhayattherassa ārocesuṃ. Thero ‘‘sappiphāṇitādīni atthī’’ti pucchi. ‘‘Atthi, bhante’’ti. ‘‘Corānaṃ detha’’. ‘‘Taṇḍulā atthī’’ti. ‘‘Atthi, bhante, saṅghassatthāya āhaṭā taṇḍulā ca pakkasākañca goraso cā’’ti. ‘‘Bhattaṃ sampādetvā corānaṃ dethā’’ti. Ārāmikā tathā kariṃsu. Corā bhattaṃ bhuñjitvā ‘‘kenāyaṃ paṭisanthāro kato’’ti pucchiṃsu. ‘‘Amhākaṃ ayyena abhayattherenā’’ti. Corā therassa santikaṃ gantvā vanditvā āhaṃsu ‘‘mayaṃ ‘saṅghassa ca cetiyassa ca santakaṃ acchinditvā gahessāmā’ti āgatā, tumhākaṃ pana iminā paṭisanthārena mayaṃ pasannā, ajja paṭṭhāya vihāre dhammikārakkhā amhākaṃ āyattā hotu, nāgarā āgantvā dānaṃ dentu, cetiyaṃ vandantū’’ti. Tato paṭṭhāya ca nāgare dānaṃ dātuṃ āgacchante nadītīreyeva paccuggantvā rakkhantā vihāraṃ nenti, vihārepi dānaṃ dentānaṃ rakkhaṃ katvā tiṭṭhanti. Tepi bhikkhūnaṃ bhuttāvasesaṃ corānaṃ denti. Gamanakālepi te corā nadītīraṃ pāpetvā nivattanti.


2.185-7) - 谁应该给予未触摸的食物,谁不应该给予?首先应该给予父母。即使是价值一个金币的,也没有损失信施的过失。应该给予照顾父母的人、仆人、病人。在那里,即使放在病人的盘子里也可以给予,但除此之外,不应该给予其他在家人的父母。因为出家人使用的是属于寺院的。而且,这未触摸的食物应该给予即使是强盗或国王也可以。为什么呢?因为他们即使不被给予也会抱怨"他们不给"，即使被给予也会抱怨"他们给的是残羹剩饭"，生气之后甚至会夺取生命,也会造成佛法的障碍。这里应该讲述渴望王位而周游的强盗国王的故事。这就是应该对待未触摸的食物的方法。
至于接待,应该接待谁,不应该接待谁?接待就是不管是来客、贫穷人、盗贼还是国王,只要到达寺院,都应该接待。如何接待?首先,看到来到寺院的穷困潦倒的人,应该给予水喝,给予涂脚的油,如果是在饭时来的,应该给予粥或饭,如果是在非饭时来的,如果有米,应该给予米。即使来得不是时候,也不应该说"请走吧",应该给予卧具。一切都应该无私地做。不应该生起"人们是四种资具的施主,如果这样接待,他们会一次次地生起信心并提供帮助"的想法。但是,对于盗贼,即使是寺院的东西,也应该给予。为了说明接待的利益,有关盗贼国王的故事,有关与兄弟一起到瞻部洲的大国王的故事,有关国王的臣子的故事,有关无畏盗贼的故事等,在大注疏中都有详细说明。
其中有一个故事说明:在锡兰岛上,有一名叫阿婆耶的盗贼,带着五百人在一个地方扎营,在三由旬的范围内横行霸道。住在阿努拉德普勒的人们不敢渡过甘达波那河,通往塞提耶山的道路上人烟稀少。有一天,盗贼想要抢劫塞提耶山。看守寺院的人报告给长诵阿婆耶长老。长老问:"有酥油、蜂蜜吗?"他们说:"有,尊者。"长老说:"给盗贼们。"他们说:"有大家为僧团准备的米和菜肴。"长老说:"准备饭食给盗贼们。"看守人就这样做了。盗贼们吃饭后问:"谁安排了这个接待?"他们说:"是您老人家阿婆耶长老。"盗贼们去见长老,礼敬后说:"我们本来想抢劫寺院和塔,但是因为您的这个接待,我们现在很高兴。从今天开始,请让我们负责寺院和塔的护卫,让居民前来布施,来礼拜塔。"从那时起,他们就在河边迎接前来布施和礼拜塔的居民,并在寺院内护卫布施者。他们也会将僧人吃剩的食物给予盗贼们。临走时,盗贼们也会送他们到河边。


Athekadivasaṃ bhikkhusaṅghe khīyanakakathā uppannā ‘‘thero issaravatāya saṅghasantakaṃ corānaṃ adāsī’’ti. Thero sannipātaṃ kārāpetvā āha ‘‘corā ‘saṅghassa pakativaṭṭañca cetiyasantakañca acchinditvā gaṇhissāmā’ti āgamiṃsu, atha tesaṃ mayā ‘etaṃ na harissantī’ti ettako nāma paṭisanthāro kato, taṃ sabbampi ekato sampiṇḍetvā agghāpetha, tena kāraṇena aviluttaṃ bhaṇḍaṃ ekato sampiṇḍetvā agghāpethā’’ti. Tato sabbampi therena dinnakaṃ cetiyaghare ekaṃ varapotthakacittattharaṇaṃ na agghati. Tato āhaṃsu ‘‘therena kato paṭisanthāro sukato, codetuṃ vā sāretuṃ vā na labbhati, gīvā vā avahāro vā natthī’’ti. Evaṃ mahānisaṃso paṭisanthāroti sallakkhetvā kattabbo paṇḍitena bhikkhunāti.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Bhesajjādikaraṇavinicchayakathā samattā.

4. Viññattivinicchayakathā

21.Viññattīti yācanā. Tatrāyaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.342) – mūlacchejjāya purisaṃ yācituṃ na vaṭṭati, ‘‘sahāyatthāya kammakaraṇatthāya purisaṃ dethā’’ti yācituṃ vaṭṭati, purisena kattabbaṃ hatthakammasaṅkhātaṃ purisattakaraṃ yācituṃ vaṭṭatiyeva. Hatthakammañhi kiñci vatthu na hoti, tasmā taṃ ṭhapetvā migaluddakamacchabandhanakādīnaṃ sakakammaṃ avasesaṃ sabbaṃ kappiyaṃ. ‘‘Kiṃ, bhante, āgatāttha kena kammenā’’ti pucchite vā apucchite vā yācituṃ vaṭṭati, viññattipaccayā doso natthi. Migaluddakādayo pana sakakammaṃ na yācitabbā, ‘‘hatthakammaṃ dethā’’ti aniyametvāpi na yācitabbā. Evaṃ yācitā hi te ‘‘sādhu, bhante’’ti bhikkhū uyyojetvā migepi māretvā āhareyyuṃ. Niyametvā pana ‘‘vihāre kiñci kattabbaṃ atthi, tattha hatthakammaṃ dethā’’ti yācitabbā, phālanaṅgalādīni upakaraṇāni gahetvā kasituṃ vā vapituṃ vā lāyituṃ vā gacchantaṃ sakakiccapasutampi kassakaṃ vā aññaṃ vā kiñci hatthakammaṃ yācituṃ vaṭṭateva. Yo pana vighāsādo vā añño vā koci nikkammo niratthakakathaṃ kathento niddāyanto vā viharati, evarūpaṃ ayācitvāpi ‘‘ehi re idaṃ vā idaṃ vā karohī’’ti yadicchakaṃ kārāpetuṃ vaṭṭati.

Hatthakammassa pana sabbakappiyabhāvadīpanatthaṃ imaṃ nayaṃ kathenti. Sace hi bhikkhu pāsādaṃ kāretukāmo hoti, thambhatthāya pāsāṇakoṭṭakānaṃ gharaṃ gantvā vattabbaṃ ‘‘hatthakammaṃ laddhuṃ vaṭṭati upāsakā’’ti. ‘‘Kiṃ kātabbaṃ, bhante’’ti? ‘‘Pāsāṇatthambhā uddharitvā dātabbā’’ti. Sace te uddharitvā vā denti, uddharitvā nikkhitte attano thambhe vā denti, vaṭṭati. Athāpi vadanti ‘‘amhākaṃ, bhante, hatthakammaṃ kātuṃ khaṇo natthi, aññaṃ uddharāpetha, tassa mūlaṃ dassāmā’’ti, uddharāpetvā ‘‘pāsāṇatthambhe uddhaṭamanussānaṃ mūlaṃ dethā’’ti vattuṃ vaṭṭati. Eteneva upāyena pāsādadārūnaṃ atthāya vaḍḍhakīnaṃ santikaṃ, iṭṭhakatthāya iṭṭhakavaḍḍhakīnaṃ, chadanatthāya gehacchādakānaṃ, cittakammatthāya cittakārānanti yena yena attho hoti, tassa tassa atthāya tesaṃ tesaṃ sippakārakānaṃ santikaṃ gantvā hatthakammaṃ yācituṃ vaṭṭati, hatthakammayācanavasena ca mūlacchejjāya vā bhattavetanānuppadānena vā laddhampi sabbaṃ gahetuṃ vaṭṭati. Araññato āharāpentena ca sabbaṃ anajjhāvutthakaṃ āharāpetabbaṃ.



Athekadivasaṃ bhikkhusaṅghe khīyanakakathā uppannā ‘‘thero issaravatāya saṅghasantakaṃ corānaṃ adāsī’’ti. Thero sannipātaṃ kārāpetvā āha ‘‘corā ‘saṅghassa pakativaṭṭañca cetiyasantakañca acchinditvā gaṇhissāmā’ti āgamiṃsu, atha tesaṃ mayā ‘etaṃ na harissantī’ti ettako nāma paṭisanthāro kato, taṃ sabbampi ekato sampiṇḍetvā agghāpetha, tena kāraṇena aviluttaṃ bhaṇḍaṃ ekato sampiṇḍetvā agghāpethā’’ti. Tato sabbampi therena dinnakaṃ cetiyaghare ekaṃ varapotthakacittattharaṇaṃ na agghati. Tato āhaṃsu ‘‘therena kato paṭisanthāro sukato, codetuṃ vā sāretuṃ vā na labbhati, gīvā vā avahāro vā natthī’’ti. Evaṃ mahānisaṃso paṭisanthāroti sallakkhetvā kattabbo paṇḍitena bhikkhunāti.
Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe
Bhesajjādikaraṇavinicchayakathā samattā.
Viññattivinicchayakathā
21.Viññattīti yācanā. Tatrāyaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.342) – mūlacchejjāya purisaṃ yācituṃ na vaṭṭati, ‘‘sahāyatthāya kammakaraṇatthāya purisaṃ dethā’’ti yācituṃ vaṭṭati, purisena kattabbaṃ hatthakammasaṅkhātaṃ purisattakaraṃ yācituṃ vaṭṭatiyeva. Hatthakammañhi kiñci vatthu na hoti, tasmā taṃ ṭhapetvā migaluddakamacchabandhanakādīnaṃ sakakammaṃ avasesaṃ sabbaṃ kappiyaṃ. ‘‘Kiṃ, bhante, āgatāttha kena kammenā’’ti pucchite vā apucchite vā yācituṃ vaṭṭati, viññattipaccayā doso natthi. Migaluddakādayo pana sakakammaṃ na yācitabbā, ‘‘hatthakammaṃ dethā’’ti aniyametvāpi na yācitabbā. Evaṃ yācitā hi te ‘‘sādhu, bhante’’ti bhikkhū uyyojetvā migepi māretvā āhareyyuṃ. Niyametvā pana ‘‘vihāre kiñci kattabbaṃ atthi, tattha hatthakammaṃ dethā’’ti yācitabbā, phālanaṅgalādīni upakaraṇāni gahetvā kasituṃ vā vapituṃ vā lāyituṃ vā gacchantaṃ sakakiccapasutampi kassakaṃ vā aññaṃ vā kiñci hatthakammaṃ yācituṃ vaṭṭateva. Yo pana vighāsādo vā añño vā koci nikkammo niratthakakathaṃ kathento niddāyanto vā viharati, evarūpaṃ ayāc

22. Na kevalañca pāsādaṃ kāretukāmena, mañcapīṭhapattaparissāvanadhamakaraṇacīvarādīni kārāpetukāmenapi dārulohasuttādīni labhitvā te te sippakārake upasaṅkamitvā vuttanayeneva hatthakammaṃ yācitabbaṃ. Hatthakammayācanavasena ca mūlacchejjāya vā bhattavetanānuppadānena vā laddhampi sabbaṃ gahetabbaṃ. Sace pana kātuṃ na icchanti, bhattavetanaṃ paccāsīsanti, akappiyakahāpaṇādi na dātabbaṃ, bhikkhācāravattena taṇḍulādīni pariyesitvā dātuṃ vaṭṭati. Hatthakammavasena pattaṃ kāretvā tatheva pācetvā navapakkassa pattassa puñchanatelatthāya antogāmaṃ paviṭṭhena ‘‘bhikkhāya āgato’’ti sallakkhetvā yāguyā vā bhatte vā ānīte hatthena patto pidhātabbo. Sace upāsikā ‘‘kiṃ, bhante’’ti pucchati, ‘‘navapakko patto, puñchanatelena attho’’ti vattabbaṃ. Sace sā ‘‘dehi, bhante’’ti pattaṃ gahetvā telena puñchitvā yāguyā vā bhattassa vā pūretvā deti, viññatti nāma na hoti, gahetuṃ vaṭṭati.

23. Bhikkhū pageva piṇḍāya caritvā āsanasālaṃ gantvā āsanaṃ apassantā tiṭṭhanti. Tatra ce upāsakā bhikkhū ṭhite disvā sayameva āsanāni āharāpenti, nisīditvā gacchantehi āpucchitvā gantabbaṃ, anāpucchā gatānampi naṭṭhaṃ gīvā na hoti, āpucchitvā gamanaṃ pana vattaṃ. Sace bhikkhūhi ‘‘āsanāni āharathā’’ti vuttehi āhaṭāni honti, āpucchitvāva gantabbaṃ, anāpucchā gatānaṃ vattabhedo ca naṭṭhañca gīvā. Attharaṇakojavakādīsupi eseva nayo.

Makkhikā bahukā honti, ‘‘makkhikabījaniṃ āharathā’’ti vattabbaṃ, pucimandasākhādīni āharanti, kappiyaṃ kārāpetvā paṭiggahetabbāni. Āsanasālāyaṃ udakabhājanaṃ rittaṃ hoti, ‘‘dhamakaraṇaṃ gaṇhāhī’’ti na vattabbaṃ. Dhamakaraṇañhi rittabhājane pakkhipanto bhindeyya, ‘‘nadiṃ vā taḷākaṃ vā gantvā udakaṃ āharā’’ti pana vattuṃ vaṭṭati, ‘‘gehato āharā’’ti neva vattuṃ vaṭṭati, na āhaṭaṃ paribhuñjituṃ. Āsanasālāya vā araññe vā bhattakiccaṃ karontehi tattha jātakaṃ anajjhāvutthakaṃ yaṃ kiñci uttaribhaṅgārahaṃ pattaṃ vā phalaṃ vā sace kiñci kammaṃ karontaṃ āharāpeti, hatthakammavasena āharāpetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati, alajjīhi pana bhikkhūhi vā sāmaṇerehi vā hatthakammaṃ na kāretabbaṃ. Ayaṃ tāva purisattakare nayo.

24. Goṇaṃ pana aññātakaappavāritaṭṭhānato āharāpetuṃ na vaṭṭati, āharāpentassa dukkaṭaṃ. Ñātakapavāritaṭṭhānatopi mūlacchejjāya yācituṃ na vaṭṭati, tāvakālikanayena sabbattha vaṭṭati. Evaṃ āharāpitañca goṇaṃ rakkhitvā jaggitvā sāmikā paṭicchāpetabbā. Sacassa pādo vā siṅgaṃ vā bhijjati vā nassati vā, sāmikā ce sampaṭicchanti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce sampaṭicchanti, gīvā hoti. Sace ‘‘tumhākaṃyeva demā’’ti vadanti, na sampaṭicchitabbaṃ. ‘‘Vihārassa demā’’ti vutte pana ‘‘ārāmikānaṃ ācikkhatha jagganatthāyā’’ti vattabbā.



不仅是想要建造殿堂的人,想要制作床、座椅、钵、水瓶、扫帚等物品的人,也应该取得木材、金属等材料,然后去见相关工匠,以上述方式请求手工作业。通过请求手工作业,所得到的无论是通过扣除成本还是食物、工资的供给,都可以拿取。但如果他们不愿意做,只要求食物和工资,不应该给予不合法的钱币,应该用托钵方式寻找米等食物供养。通过手工作业制作钵后,同样烹煮后,拿新钵擦拭油时进入村落,应该意识到"我来托钵了"。如果信女问"什么事,尊者?"应该说"这是新钵,需要擦拭油"。如果她拿过钵,用油擦拭后,装满粥或饭给予,这不算请求,可以接受。
比丘们行乞回来后,到达坐堂却没有座位。如果在此时,信众自己拿来座位,他们应该先请求后再坐。未经请求而坐的,也没有过失,但应该先请求。如果是在比丘们说"请拿座位"后拿来的,应该先请求再坐,未经请求而坐就有过失和损失。对于铺垫、坐垫等也是同样的道理。
有很多苍蝇,应该说"请拿苍蝇拂子"。他们拿来树枝等,应该制作合法的,然后接受。坐堂里的水容器是空的,不应该说"请拿扫帚"。因为往空容器里放,会打破它。但可以说"去河边或池塘取水",不应该说"从家里取"，也不应该饮用被取来的水。在坐堂或林中做饭时,在那里生长的、未被占用的,任何可以作为馈赠的东西,如钵或水果,如果让他们取来,通过手工作业取来后可以食用,但不应该让无羞愧的比丘或沙弥做手工作业。这就是关于人工作业的规则。
但是不应该从不认识的、未经允许的地方让人取牛,让人取的人有过失。即使是从认识的、经过允许的地方,也不应该以扣除成本的方式请求,在任何地方都应该按临时性的方式请求。如果这样取来的牛,看管它直到主人来接走。如果它的脚或角破损或丢失,如果主人同意,就没有问题。如果他们不同意,就有过失。如果他们说"我们自己给你们"，不应该接受。如果他们说"我们给寺院的",应该说"请告诉看守人,为了看管它"。

25. ‘‘Sakaṭaṃ dethā’’tipi aññātakaappavārite vattuṃ na vaṭṭati, viññatti eva hoti, dukkaṭaṃ āpajjati. Ñātakapavāritaṭṭhāne pana vaṭṭati, tāvakālikaṃ vaṭṭati, kammaṃ pana katvā puna dātabbaṃ. Sace nemiādīni bhijjanti, pākatikāni katvā dātabbaṃ, naṭṭhe gīvā hoti. ‘‘Tumhākameva demā’’ti vutte dārubhaṇḍaṃ nāma sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Esa nayo vāsipharasukuṭhārīkudālanikhādanesu valliādīsu ca parapariggahitesu. Garubhaṇḍappahonakesuyeva valliādīsu viññatti hoti, na tato oraṃ.

26. Anajjhāvutthakaṃ pana yaṃ kiñci āharāpetuṃ vaṭṭati. Rakkhitagopitaṭṭhāneyeva hi viññatti nāma vuccati. Sā dvīsu paccayesu sabbena sabbaṃ na vaṭṭati. Senāsanapaccaye pana ‘‘āhara dehī’’ti viññattimattameva na vaṭṭati, parikathobhāsanimittakammāni vaṭṭanti. Tattha uposathāgāraṃ vā bhojanasālaṃ vā aññaṃ vā kiñci senāsanaṃ icchato ‘‘imasmiṃ vata okāse evarūpaṃ senāsanaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vā ‘‘yutta’’nti vā ‘‘anurūpa’’nti vātiādinā nayena vacanaṃ parikathā nāma. Upāsakā tumhe kuhiṃ vasathāti. Pāsāde, bhanteti. ‘‘Kiṃ bhikkhūnaṃ pana upāsakā pāsādo na vaṭṭatī’’ti evamādivacanaṃ obhāso nāma. Manusse disvā rajjuṃ pasāreti, khīle ākoṭāpeti, ‘‘kiṃ idaṃ, bhante’’ti vutte ‘‘idha āvāsaṃ karissāmā’’ti evamādikaraṇaṃ pana nimittakammaṃ nāma. Gilānapaccaye pana viññattipi vaṭṭati, pageva parikathādīni.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Viññattivinicchayakathā samattā.

5. Kulasaṅgahavinicchayakathā

27.Kulasaṅgahoti pupphaphalādīhi kulānaṃ saṅgaho kulasaṅgaho. Tatrāyaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.431) – kulasaṅgahatthāya mālāvacchādīni ropetuṃ vā ropāpetuṃ vā siñcituṃ vā siñcāpetuṃ vā pupphāni ocinituṃ vā ocināpetuṃ vā ganthituṃ vā ganthāpetuṃ vā na vaṭṭati. Tattha akappiyavohāro kappiyavohāro pariyāyo obhāso nimittakammanti imāni pañca jānitabbāni.

28. Tattha akappiyavohāro nāma allaharitānaṃ koṭṭanaṃ koṭṭāpanaṃ, āvāṭassa khaṇanaṃ khaṇāpanaṃ, mālāvacchassa ropanaṃ ropāpanaṃ, āḷiyā bandhanaṃ bandhāpanaṃ, udakassa secanaṃ secāpanaṃ, mātikāya sammukhakaraṇaṃ, kappiyaudakasiñcanaṃ, hatthapādamukhadhovananahānodakasiñcanaṃ. Kappiyavohāro nāma ‘‘imaṃ rukkhaṃ jāna, imaṃ āvāṭaṃ jāna, imaṃ mālāvacchaṃ jāna, ettha udakaṃ jānā’’tiādivacanaṃ sukkhamātikāya ujukaraṇañca. Pariyāyo nāma ‘‘paṇḍitena mālāvacchādayo ropāpetabbā, nacirasseva upakārāya saṃvattantī’’tiādivacanaṃ. Obhāso nāma kudālakhaṇittādīni ca mālāvacche ca gahetvā ṭhānaṃ. Evaṃ ṭhitañhi sāmaṇerādayo disvā ‘‘thero kārāpetukāmo’’ti gantvā karonti. Nimittakammaṃ nāma kudālakhaṇittivāsipharasuudakabhājanāni āharitvā samīpe ṭhapanaṃ.



“请给予车子”这样的请求在未经允许的情况下是不合适的，这会导致过失。在亲属允许的地方是可以的，临时性请求是可以的，但如果已经完成的工作应该再次给予。如果牛等动物受伤，应该以常规方式给予，如果丢失则没有过失。如果说“我们只给你们”，不应该接受木材。这个规则同样适用于在房屋、房屋附近、工具、器具等地方的请求。
任何未被占用的东西都可以请求。只有在被保护的地方，才称为请求。请求的条件并不总是适用。在军营的情况下，单纯说“请给我取来”是不够的，必须通过详细的说明来请求。在那里，如果希望得到安居室或用餐厅等任何居住场所，应该说“在这个情况下，能够这样建造安居室”或“合适”或“适当”等等。信女会问你住在哪里。会说在殿堂中，尊者。若问“比丘们的殿堂不合适吗”，这样的言辞称为暗示。在看到人时，拉绳子，打击杆子，若被问“这是什么，尊者”，则应回答“我们将在这里居住”。对于病人，请求也是合适的，甚至是详细的说明。
因此，关于请求的规则已完结。
家族团结的请求
家族团结是指通过花果等的团结，称为家族团结。在这里的规则是（巴利文典籍，卷八，342）——为了家族团结，种植花卉、浇灌、采摘花朵、编织花环等是不合适的。这里的无合法行为、合法行为、条件、暗示、请求等五种应当了解。
这里的无合法行为是指对植物的采摘、挖掘、挖掘洞穴、种植花卉、绑扎花环、浇水、对水的施用、将其放在桌子上、浇灌适合的水、清洗手脚等。合法行为是指“我知道这棵树，这个洞，这个花环，这里的水”等等的说法，指的是在干燥的地方进行的直观行为。条件是指“应该由智者来种植花环等，不久就会有帮助”等等的说法。暗示是指在拿着花环等的地方。这样，看到沙弥等会说“长老想要制作”，然后去做。请求是指拿着花环等的器具放在附近。

29. Imāni pañcapi kulasaṅgahatthāya ropanaropāpanādīsu na vaṭṭanti. Phalaparibhogatthāya kappiyākappiyavohāradvayameva na vaṭṭati, itarattayaṃ vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘kappiyavohāropi vaṭṭati, yañca attano paribhogatthāya vaṭṭati, taṃ aññapuggalassa vā saṅghassa vā cetiyassa vā atthāyapi vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Ārāmatthāya pana vanatthāya chāyatthāya ca akappiyavohāramattameva na vaṭṭati, sesaṃ vaṭṭati. Na kevalañca sesaṃ, yaṃ kiñci mātikampi ujuṃ kātuṃ kappiyaudakaṃ siñcituṃ nahānakoṭṭhakaṃ katvā nahāyituṃ hatthapādamukhadhovanaudakāni ca tattha chaḍḍetumpi vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana kurundiyañca ‘‘kappiyapathaviyaṃ sayaṃ ropetumpi vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Ārāmādiatthāya pana ropitassa vā ropāpitassa vā phalaṃ paribhuñjitumpi vaṭṭati.

30. Ayaṃ pana ādito paṭṭhāya vitthārena āpattivinicchayo – kuladūsanatthāya akappiyapathaviyaṃ mālāvacchaṃ ropentassa pācittiyañceva dukkaṭañca, tathā akappiyavohārena ropāpentassa. Kappiyapathaviyaṃ ropanepi ropāpanepi dukkaṭameva. Ubhayatrāpi sakiṃ āṇattiyā bahūnampi ropane ekameva sapācittiyadukkaṭaṃ vā suddhadukkaṭaṃ vā hoti. Paribhogatthāya kappiyabhūmiyaṃ vā akappiyabhūmiyaṃ vā kappiyavohārena ropāpane anāpatti. Ārāmādiatthāyapi akappiyapathaviyaṃ ropentassa vā akappiyavacanena ropāpentassa vā pācittiyaṃ. Ayaṃ pana nayo mahāaṭṭhakathāyaṃ na suṭṭhu vibhatto, mahāpaccariyaṃ pana vibhattoti.

Siñcanasiñcāpane pana akappiyaudakena sabbattha pācittiyaṃ, kuladūsanaparibhogatthāya dukkaṭampi. Kappiyena tesaṃyeva dvinnaṃ atthāya dukkaṭaṃ, paribhogatthāya cettha kappiyavohārena siñcāpane anāpatti. Āpattiṭṭhāne pana dhārāvacchedavasena payogabahulatāya ca āpattibahulatā veditabbā.

Kulasaṅgahatthāya ocinane pupphagaṇanāya dukkaṭapācittiyāni, aññattha pācittiyāneva. Bahūni pana pupphāni ekapayogena ocinanto payogavasena kāretabbo. Ocināpane kuladūsanatthāya sakiṃ āṇatto bahumpi ocināti, ekameva sapācittiyadukkaṭaṃ, aññatra pācittiyameva.



这些五种为了家族团结的种植、浇灌等是不合适的。为了果实的享用，只有合法与不合法的行为不适合，其余三种是合适的。而在大慈悲中，“合法行为也是合适的，且为了自己享用的事物，也可以为了他人、僧团或圣地的利益而适用”是这样说的。为了园林和森林的目的，只有不合法的行为是不合适的，其余都是合适的。不仅仅是其余的，任何可以直接种植的植物、浇灌合法的水、洗澡的地方、洗手洗脚的水等，在那里丢弃也是合适的。在大慈悲中，还提到“在适合的土地上，自己种植也是合适的”。为了园林等的目的，种植的果实也可以享用。
从一开始至今，详细的过失规则——为了家族的污损，种植不合法的花环的行为是应受罚的，此外，种植不合法的行为也是如此。合法的土地上种植和浇灌也是过失。两者都以同样的方式进行多次种植，都会是一个有罪的过失或清净的过失。为了享用的目的，无论是合法的土地还是不合法的土地，通过合法的行为进行种植是没有过失的。为了园林等的目的，种植不合法的植物或用不合法的言辞进行种植也是应受罚的。这条规则在大注释中并没有详细说明，而在大慈悲中则有详细的说明。
在浇灌和浇水的情况下，使用不合法的水在任何地方都是应受罚的，且为了家族的污损和享用的目的也是过失。对于这两者的目的，使用合法的水是没有过失的。在这里，利用合法的行为进行浇水没有过失。在过失的地方，因水流的中断和使用的频繁而应知有多种过失。
为了家族团结的目的，采摘花朵的数量是应受罚的，其他地方则是应受罚的。在一次性使用的情况下，许多花朵通过一次性使用被采摘时，按照使用的方式进行是合适的。在采摘的情况下，为了家族的污损，若有多次采摘也是应受罚的，除非是单一的过失。

31. Ganthanaganthāpanesu pana sabbāpi cha pupphavikatiyo veditabbā – ganthimaṃ gopphimaṃ vedhimaṃ veṭhimaṃ pūrimaṃ vāyimanti. Tattha ganthimaṃ nāma sadaṇḍakesu vā uppalapadumādīsu aññesu vā dīghavaṇṭesu pupphesu daṭṭhabbaṃ. Daṇḍakena vā daṇḍakaṃ, vaṇṭena vā vaṇṭaṃ ganthetvā katameva hi ganthimaṃ. Taṃ bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kātumpi akappiyavacanena kārāpetumpi na vaṭṭati, ‘‘evaṃ jāna, evaṃ kate sobheyya, yathā etāni pupphāni na vikiriyanti, tathā karohī’’tiādinā pana kappiyavacanena kārāpetuṃ vaṭṭati.

Gopphimaṃ nāma suttena vā vākādīhi vā vassikapupphādīnaṃ ekatovaṇṭikaubhatovaṇṭikamālāvasena gopphanaṃ, vākaṃ vā rajjuṃ vā diguṇaṃ katvā tattha avaṇṭakāni nīpapupphādīni pavesetvā paṭipāṭiyā bandhanti, etampi gopphimameva. Sabbaṃ purimanayeneva na vaṭṭati.

Vedhimaṃ nāma savaṇṭakāni vassikapupphādīni vaṇṭe, avaṇṭakāni vakulapupphādīni attano chiddesu sūcitālahīrādīhi vinivijjhitvā āvunanti, etaṃ vedhimaṃ nāma. Taṃ purimanayeneva na vaṭṭati. Keci pana kadalikkhandhamhi kaṇṭake vā tālahīrādīni vā pavesetvā tattha pupphāni vinivijjhitvā ṭhapenti, keci kaṇṭakasākhāsu, keci pupphachattapupphakūṭāgārakaraṇatthaṃ chatte ca bhittiyañca pavesetvā ṭhapitakaṇṭakesu, keci dhammāsanavitāne baddhakaṇṭakesu, keci kaṇikārapupphādīni salākāhi vijjhanti, chattādhichattaṃ viya karonti, taṃ atioḷārikameva. Pupphavijjhanatthaṃ pana dhammāsanavitāne kaṇṭakampi bandhituṃ kaṇṭakādīhi vā ekapupphampi vijjhituṃ puppheyeva vā pupphaṃ pavesetuṃ na vaṭṭati. Jālavitānavedikanāgadantakapupphapaṭicchakatālapaṇṇaguḷakādīnaṃ pana chiddesu asokapiṇḍiyā vā antaresu pupphāni pavesetuṃ na doso. Na hetaṃ vedhimaṃ hoti. Dhammarajjuyampi eseva nayo.

Veṭhimaṃ nāma pupphadāmapupphahatthakesu daṭṭhabbaṃ. Keci hi matthakadāmaṃ karontā heṭṭhā ghaṭakākāraṃ dassetuṃ pupphehi veṭhenti, keci aṭṭha aṭṭha vā dasa dasa vā uppalapupphādīni suttena vā vākena vā daṇḍakesu bandhitvā uppalahatthake vā padumahatthake vā karonti, taṃ sabbaṃ purimanayeneva na vaṭṭati. Sāmaṇerehi uppāṭetvā thale ṭhapitauppalādīni kāsāvena bhaṇḍikampi bandhituṃ na vaṭṭati. Tesaṃyeva pana vākena vā daṇḍakena vā bandhituṃ aṃsabhaṇḍikaṃ vā kātuṃ vaṭṭati. Aṃsabhaṇḍikaṃ nāma khandhe ṭhapitakāsāvassa ubho ante āharitvā bhaṇḍikaṃ katvā tasmiṃ pasibbake viya pupphāni pakkhipanti, ayaṃ vuccati aṃsabhaṇḍikā, etaṃ kātuṃ vaṭṭati. Daṇḍakehi paduminipaṇṇaṃ vijjhitvā uppalādīni paṇṇena veṭhetvā gaṇhanti, tatrāpi pupphānaṃ upari paduminipaṇṇameva bandhituṃ vaṭṭati, heṭṭhā daṇḍakaṃ pana bandhituṃ na vaṭṭati.


在编织和指示编织中,应该了解六种花环的类型 - 结编的、环绕的、穿刺的、缠绕的、填充的、编织的。
其中,结编的是指在有茎的莲花等或其他长茎的花朵上,用茎或藤编织而成的。这样编织的,不论是比丘还是比丘尼,都不应该用不合法的言辞来指示制作,但可以用合法的言辞,如"这样做会更漂亮,使这些花朵不会散落"等等。
环绕的是指用线或藤条等,将一束或两束芝麻花等编织成环状的花环。这也是不合适的,都按照前述的方法。
穿刺的是指将有茎的芝麻花等穿在无茎的夹竹桃花等上,用针等穿刺固定。这也是不合适的。有些人会将竹子或棕榈叶插入香蕉树干或棘刺上,有些人插在树枝上,有些人插在用花插在伞顶和墙壁上,有些人在法座的幔帐上系上棘刺,这都过于粗糙了。但是为了插花,在法座的幔帐上系棘刺,或用针等穿一朵花,或将花插入其中,都是不合适的。但在网帐、栅栏、象牙花、棕榈叶包裹物等的缝隙中插入梭罗花蕾,则没有过失,因为这不算穿刺。法座的绳索也是同样的道理。
缠绕的是指在花环把手上可以看到的。有些人在编制顶环时,为了显示下面的花环形状,用花朵缠绕;有些人用线或藤条将八朵或十朵莲花等系在莲花或莲花把手上,这都是不合适的。沙弥们将插在地上的莲花用袈裟系起来,也是不合适的。但用同样的线或藤条系在肩上的袋子上是可以的,这就叫做肩袋。用茎穿透荷叶,将莲花等用叶子包裹,这种情况下,只能在花朵上系荷叶,不能在茎下系。


Pūrimaṃ nāma mālāguṇe ca pupphapaṭe ca daṭṭhabbaṃ. Yo hi mālāguṇena cetiyaṃ vā bodhiṃ vā vedikaṃ vā parikkhipanto puna ānetvā purimaṭṭhānaṃ atikkāmeti, ettāvatā pūrimaṃ nāma hoti, ko pana vādo anekakkhattuṃ parikkhipantassa. Nāgadantakantarehi pavesetvā haranto olambakaṃ katvā puna nāgadantakaṃ parikkhipati, etampi pūrimaṃ nāma. Nāgadantake pana pupphavalayaṃ pavesetuṃ vaṭṭati. Mālāguṇehi pupphapaṭaṃ karonti, tatrāpi ekameva mālāguṇaṃ harituṃ vaṭṭati. Puna paccāharato pūrimameva hoti. Taṃ sabbaṃ purimanayeneva na vaṭṭati. Mālāguṇehi pana bahūhipi kataṃ pupphadāmaṃ labhitvā āsanamatthakādīsu bandhituṃ vaṭṭati. Atidīghaṃ pana mālāguṇaṃ ekavāraṃ haritvā parikkhipitvā puna itarassa bhikkhuno dātuṃ vaṭṭati, tenapi tatheva kātuṃ vaṭṭati.

Vāyimaṃ nāma pupphajālapupphapaṭapuppharūpesu daṭṭhabbaṃ. Cetiye pupphajālaṃ karontassa ekamekamhi jālachiddake dukkaṭaṃ. Bhittichattabodhitthambhādīsupi eseva nayo. Pupphapaṭaṃ pana parehi pūritampi vāyituṃ na labbhati. Gopphimapuppheheva hatthiassādirūpakāni karonti, tānipi vāyimaṭṭhāne tiṭṭhanti. Purimanayeneva sabbaṃ na vaṭṭati. Aññehi kataparicchede pana pupphāni ṭhapentena hatthiassādirūpakampi kātuṃ vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana kaḷambakena aḍḍhacandakena ca saddhiṃ aṭṭha pupphavikatiyo vuttā.

32. Tattha kaḷambakoti aḍḍhacandakantare ghaṭikadāmaolambako vutto. Aḍḍhacandakoti aḍḍhacandākārena mālāguṇaparikkhepo. Tadubhayampi pūrimeyeva paviṭṭhaṃ. Kurundiyaṃ pana ‘‘dve tayo mālāguṇe ekato katvā pupphadāmakaraṇampi vāyimaṃyevā’’ti vuttaṃ. Tampi idha pūrimaṭṭhāneyeva paviṭṭhaṃ. Na kevalañca pupphadāmameva, piṭṭhamayadāmampi geṇḍukapupphadāmampi kurundiyaṃ vuttaṃ. Kharapattadāmampi sikkhāpadassa sādhāraṇattā bhikkhūnampi bhikkhunīnampi neva kātuṃ, na kārāpetuṃ vaṭṭati, pūjānimittaṃ pana kappiyavacanaṃ sabbattha vattuṃ vaṭṭati. Pariyāyaobhāsanimittakammāni vaṭṭantiyeva.

Yo haritvā vā harāpetvā vā pakkositvā vā pakkosāpetvā vā sayaṃ vā upagatānaṃ yaṃ kiñci attano santakaṃ pupphaṃ kulasaṅgahatthāya deti, tassa dukkaṭaṃ, parasantakaṃ deti, dukkaṭameva. Theyyacittena deti, bhaṇḍagghena kāretabbo. Esa nayo saṅghikepi. Ayaṃ pana viseso – senāsanatthāya niyamitaṃ issaravatāya dadato thullaccayanti.



Pūrimaṃ nāma mālāguṇe ca pupphapaṭe ca daṭṭhabbaṃ. 谁用花环的特性覆盖圣地、菩提树或法座，再次拿回而超越原来的位置，这就称为“填充”。如果用象牙、牙齿等插入并拉出，再次覆盖象牙，这也称为“填充”。但用象牙覆盖花环是合适的。用花环的特性制作花瓣时，也只能用一种花环。再次拿回时也称为“填充”。这一切都不适合前述的方法。用花环的特性获得许多花的赠品，在座位等地方是可以的。若一次性拿走过长的花环，再次覆盖后再给其他比丘也是合适的，因此也可以这样做。
Vāyimaṃ nāma pupphajālapupphapaṭapuppharūpesu daṭṭhabbaṃ. “用花环制作花瓣”时，每个花环的缝隙都是过失。在墙壁、伞、菩提树柱等地方也是同样的道理。花瓣被其他人填满则不适合。用环绕的花朵制作象、马等形状的花环，这些也在环绕的位置。所有这些都不适合前述的方法。在其他地方制作花瓣时，插入象、马等形状也是合适的。在大慈悲中提到的有八种花环的类型。
在这里，kaḷambako是指在半月之间的花环的特性。aḍḍhacandako是指半月形的花环特性。两者都属于“填充”的范畴。在kurundiya中提到“将两三种花环结合制作花环也是合适的”。这也属于“填充”的范畴。不仅仅是花瓣，背部的花环和geṇḍuka花环也在kurundiya中提到。由于khara的性质，出于共同的教规，不能为比丘和比丘尼制作或指示，但为了供养的缘故，合法的言辞在任何地方都适用。相关的行为是合适的。
谁用自己的花朵，拿走或召唤他人，给予自己拥有的花朵以家族团结的目的，这会导致过失；给予他人拥有的花朵也是过失。用正确的心态给予，按照物品的价值来处理。这个原则在僧团中也是适用的。这里的特别之处在于，为了安居的目的，给予的量是受到限制的。

33. Pupphaṃ nāma kassa dātuṃ vaṭṭati, kassa na vaṭṭatīti? Mātāpitūnaṃ tāva haritvāpi harāpetvāpi pakkositvāpi pakkosāpetvāpi dātuṃ vaṭṭati , sesañātakānaṃ pakkosāpetvāva. Tañca kho vatthupūjanatthāya, maṇḍanatthāya pana sivaliṅgādipūjanatthāya vā kassacipi dātuṃ na vaṭṭati. Mātāpitūnañca harāpentena ñātisāmaṇereheva harāpetabbaṃ. Itare pana yadi sayameva icchanti, vaṭṭati. Sammatena pupphabhājakena pupphabhājanakāle sampattānaṃ sāmaṇerānaṃ upaḍḍhabhāgaṃ dātuṃ vaṭṭati. Kurundiyaṃ pana ‘‘sampattagihīnaṃ upaḍḍhabhāgaṃ’’, mahāpaccariyaṃ ‘‘cūḷakaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Asammatena apaloketvā dātabbaṃ. Ācariyupajjhāyesu sagāravā sāmaṇerā bahūni pupphāni āharitvā rāsiṃ katvā ṭhapenti, therā pātova sampattānaṃ saddhivihārikādīnaṃ upāsakādīnaṃ vā ‘‘tvaṃ idaṃ gaṇha, tvaṃ idaṃ gaṇhā’’ti denti, pupphadānaṃ nāma na hoti. ‘‘Cetiyaṃ pūjessāmā’’ti gahetvā gacchantāpi pūjaṃ karontāpi tattha tattha sampattānaṃ cetiyapūjanatthāya denti, etampi pupphadānaṃ nāma na hoti. Upāsake akkapupphādīhi pūjente disvā ‘‘vihāre kaṇikārapupphādīni atthi, upāsakā tāni gahetvā pūjethā’’ti vattumpi vaṭṭati. Bhikkhū pupphapūjaṃ katvā divātaraṃ gāmaṃ paviṭṭhe ‘‘kiṃ, bhante, atidivā paviṭṭhatthā’’ti pucchanti, ‘‘vihāre pupphāni bahūni, pūjaṃ akarimhā’’ti vadanti. Manussā ‘‘bahūni kira vihāre pupphānī’’ti punadivase pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ gahetvā vihāraṃ gantvā pupphapūjañca karonti dānañca denti, vaṭṭati.

34. Manussā ‘‘mayaṃ, bhante, asukadivasaṃ nāma pūjessāmā’’ti pupphavāraṃ yācitvā anuññātadivase āgacchanti, sāmaṇerehi ca pageva pupphāni ocinitvā ṭhapitāni honti, te rukkhesu pupphāni apassantā ‘‘kuhiṃ, bhante, pupphānī’’ti vadanti, sāmaṇerehi ocinitvā ṭhapitāni, tumhe pana pūjetvā gacchatha, saṅgho aññaṃ divasaṃ pūjessatīti. Te pūjetvā dānaṃ datvā gacchanti, vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana kurundiyañca ‘‘therā sāmaṇerehi dāpetuṃ na labhanti, sace sayameva tāni pupphāni tesaṃ denti, vaṭṭati. Therehi pana ‘sāmaṇerehi ocinitvā ṭhapitānī’ti ettakameva vattabba’’nti vuttaṃ. Sace pana pupphavāraṃ yācitvā anocitesu pupphesu yāgubhattādīni ādāya āgantvā sāmaṇere ‘‘ocinitvā dethā’’ti vadanti, ñābhisāmaṇerānaṃyeva ocinitvā dātuṃ vaṭṭati. Aññātake ukkhipitvā rukkhasākhāya ṭhapenti, na orohitvā palāyitabbaṃ, ocinitvā dātuṃ vaṭṭati . Sace pana koci dhammakathiko ‘‘bahūni upāsakā vihāre pupphāni, yāgubhattādīni ādāya gantvā pupphapūjaṃ karothā’’ti vadati, tasseva na kappatīti mahāpaccariyañca kurundiyañca vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘etaṃ akappiyaṃ na vaṭṭatī’’ti avisesena vuttaṃ.



花朵应该给予谁，谁不应该给予呢？首先，给父母，即使是拿走、召唤，也是可以的；对于其他亲属，只能在召唤的情况下给予。并且这应当是为了物品的供奉，或者为了装饰的目的，给任何人都不合适。父母的花朵只能通过亲属或沙弥来给予。其他人如果自己愿意，则可以给予。根据合法的花朵持有者，在花朵持有时，给予沙弥的半份是可以的。在kurundiya中提到“给予合适的家庭成员的半份”，在大慈悲中提到“给予小份是可以的”。在不合法的情况下，给予的应当是少量的。对于老师和导师，沙弥们带来许多花朵，聚集后放置，长老们早上对到来的信徒等说“你拿这个，你拿那个”，这不算是花的赠予。拿着“我们要供奉圣地”的花朵离开，虽然供奉，但在不同地方给予的也不算是花的赠予。看到信徒用花朵供奉时，可以说“寺院里有kanikāra花，信徒们可以拿去供奉”。比丘们在供奉花朵后，进入村庄时问“尊者，今天为何迟到？”“寺院里有很多花，我们没有供奉”这样回答。人们说“寺院里确实有很多花”，第二天便带着丰盛的食物和饮料去寺院，供奉花朵并给予施舍，这也是合适的。
人们说“尊者，我们将在某一天供奉”，请求花朵后，在被允许的那天到来，沙弥们也会将花朵摘下并放置。那些在树上没有看到花的人会问“尊者，花在哪里？”沙弥们摘下并放置后，你们可以供奉，然后僧团会在另一天供奉。供奉后施舍离开，这是可以的。在大慈悲中提到，在kurundiya中提到“长老们不能让沙弥们去拿，如果他们自己给予花朵，是可以的”。长老们说“沙弥们摘下并放置的”，这只是说到这一点。如果请求花朵后，带着未摘的花和食物等来到，沙弥们会说“请摘下后给予”。对于那些有知识的沙弥们，可以给予摘下的花。如果把其他的花摘下放在树枝上，不要爬下去逃跑，摘下后给予是可以的。如果有法师说“寺院里有很多信徒的花，带着食物和饮料去供奉花朵”，这也是不合适的，这在大慈悲和kurundiya中都有提到。在大注释中则说“这是不合适的”。

35. Phalampi attano santakaṃ vuttanayeneva mātāpitūnañca sesañātīnañca dātuṃ vaṭṭati. Kulasaṅgahatthāya pana dentassa vuttanayeneva attano santake parasantake saṅghike senāsanatthāya niyamite ca dukkaṭādīni veditabbāni. Attano santakaṃyeva gilānamanussānaṃ vā sampattaissarānaṃ vā khīṇaparibbayānaṃ vā dātuṃ vaṭṭati, phaladānaṃ na hoti. Phalabhājakenapi sammatena saṅghassa phalabhājanakāle sampattamanussānaṃ upaḍḍhabhāgaṃ dātuṃ vaṭṭati, asammatena apaloketvā dātabbaṃ. Saṅghārāmepi phalaparicchedena vā rukkhaparicchedena vā katikā kātabbā ‘‘tato gilānamanussānaṃ vā aññesaṃ vā phalaṃ yācantānaṃ yathāparicchedena cattāri pañca phalāni dātabbāni, rukkhā vā dassetabbā ‘ito gahetuṃ labbhatī’’’ti. ‘‘Idha phalāni sundarāni, ito gaṇhathā’’ti evaṃ pana na vattabbaṃ. Attano santakaṃ sirīsacuṇṇaṃ vā aññaṃ vā yaṃ kiñci kasāvaṃ kulasaṅgahatthāya deti, dukkaṭaṃ. Parasantakādīsupi vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Ayaṃ pana viseso – saṅghassa rakkhitagopitāpi rukkhachalli garubhaṇḍamevāti. Mattikadantakaṭṭhaveḷupaṇṇesupi garubhaṇḍūpagaṃ ñatvā cuṇṇe vuttanayeneva vinicchayo veditabbo.



果实也应该按照前述的方式给予自己的、父母的和其他亲属的。但是为了家族团结而给予时，自己的、他人的、僧团的、指定作为安居用的，都应该了解有过失等。自己的果实可以给予生病的人、到达的尊贵者或穷困者,这不算是果实的赠予。被指定分果实的人,在分果实时,可以给予到场的人的半份,未经指定的应当给予少量。在僧团的寺院里,也应该制定规则,通过分果实或分树木的方式,"从那里给予生病的人或其他人要求的果实,应该给予四五个果实,或者指示树木'可以从那里拿取'"。但不应该说"这里有漂亮的果实,从这里拿取"。自己的檀香粉或其他任何染料为了家族团结而给予,是过失。对于他人的等也应该了解同样的判决。这里的特点是 - 即使是僧团保护和隐藏的树枝也算是重要的物品。对于泥质牙签、木条、竹叶等,也应该了解根据重要物品的判决。

36.Jaṅghapesaniyanti gihīnaṃ dūteyyaṃ sāsanaharaṇakammaṃ vuccati, taṃ na kātabbaṃ. Gihīnañhi sāsanaṃ gahetvā gacchantassa pade pade dukkaṭaṃ. Taṃ kammaṃ nissāya laddhabhojanaṃ bhuñjantassapi ajjhohāre ajjhohāre dukkaṭaṃ. Paṭhamaṃ sāsanaṃ aggahetvāpi pacchā ‘‘ayaṃ dāni so gāmo, handa naṃ sāsanaṃ ārocemī’’ti maggā okkamantassapi pade pade dukkaṭaṃ. Sāsanaṃ ārocetvā laddhabhojanaṃ bhuñjato purimanayeneva dukkaṭaṃ. Sāsanaṃ aggahetvā āgatena pana ‘‘bhante, tasmiṃ gāme itthannāmassa kā pavattī’’ti pucchiyamānena kathetuṃ vaṭṭati, pucchitapañhe doso natthi. Pañcannaṃ pana sahadhammikānaṃ mātāpitūnaṃ paṇḍupalāsassa attano veyyāvaccakarassa sāsanaṃ harituṃ vaṭṭati, gihīnañca kappiyasāsanaṃ, tasmā ‘‘mama vacanena bhagavato pāde vandathā’’ti vā ‘‘cetiyaṃ paṭimaṃ bodhiṃ saṅghattheraṃ vandathā’’ti vā ‘‘cetiye gandhapūjaṃ karothā’’ti vā ‘‘pupphapūjaṃ karothā’’ti vā ‘‘bhikkhū sannipātetha, dānaṃ dassāma, dhammaṃ desāpayissāmā’’ti vā īdisesu sāsanesu kukkuccaṃ na kātabbaṃ. Kappiyasāsanāni hi etāni, na gihīnaṃ gihikammapaṭisaṃyuttānīti. Imehi pana aṭṭhahi kuladūsakakammehi uppannapaccayā pañcannampi sahadhammikānaṃ na kappanti. Abhūtārocanarūpiyasaṃvohārehi uppannapaccayasadisāva honti.

Pabbājanīyakammakato pana yasmiṃ gāme vā nigame vā kuladūsakakammaṃ kataṃ, yasmiñca vihāre vasati, neva tasmiṃ gāme vā nigame vā carituṃ labhati, na vihāre vasituṃ. Paṭippassaddhakammenapi ca tena yesu kulesu pubbe kuladūsakakammaṃ kataṃ, tato uppannapaccayā na gahetabbā, āsavakkhayapattenapi na gahetabbā, akappiyāva honti. ‘‘Kasmā na gaṇhathā’’ti pucchitena ‘‘pubbe evaṃ katattā’’ti vutte sace vadanti ‘‘na mayaṃ tena kāraṇena dema, idāni sīlavantatāya demā’’ti, gahetabbā. Pakatiyā dānaṭṭhāneyeva kuladūsakakammaṃ kataṃ hoti, tato pakatidānameva gahetuṃ vaṭṭati. Yaṃ vaḍḍhetvā denti, taṃ na vaṭṭati. Yasmā ca pucchitapañhe doso natthi, tasmā aññampi bhikkhuṃ pubbaṇhe vā sāyanhe vā antaragharaṃ paviṭṭhaṃ koci puccheyya ‘‘kasmā, bhante, carathā’’ti. Yenatthena carati, taṃ ācikkhitvā ‘‘laddhaṃ na laddha’’nti vutte sace na laddhaṃ, ‘‘na laddha’’nti vatvā yaṃ so deti, taṃ gahetuṃ vaṭṭati.

37. ‘‘Na ca, bhikkhave, paṇidhāya araññe vatthabbaṃ, yo vaseyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, paṇidhāya piṇḍāya caritabbaṃ…pe… na ca, bhikkhave, paṇidhāya caṅkamitabbaṃ…pe… na ca, bhikkhave, paṇidhāya ṭhātabbaṃ…pe… na ca, bhikkhave, paṇidhāya nisīditabbaṃ…pe… na ca, bhikkhave, paṇidhāya seyyā kappetabbā, yo kappeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 223 ādayo) vuttattā ‘‘evaṃ (pārā. aṭṭha. 


行走乞讨被称为居士的使者工作和取信物品的行为，这是不应该做的。因为拿了居士的信物而行走的人，每一步都有一个小过失。依靠那种行为而得到的食物，在每一次进食时也都有一个小过失。即使最初没有拿取信物，后来也说"现在这个村子，我就去宣告信物吧"而从道路上偏离的人，每一步也都有一个小过失。宣告了信物而得到食物而进食，也是以前的方式有一个小过失。但是不拿取信物而来的人，被问及"尊者，在那个村子里有关于这个人的情况吗?"时，回答那个问题是可以的，没有过失。但是可以为五个同法的父母、自己的事务助手取信物，以及居士的合法信物。所以"请您代我向世尊问候"或"请向塔、形像、菩提树、僧团长老问候"或"请在塔前供养香"或"请供养鲜花"或"请集合僧众，我要布施，我要请他们宣说法"等这样的信物是没有过失的。因为这些都是合法的信物，不是与居士的世俗事务有关的。
但是由于这八种破坏家庭的行为而产生的因缘，对于那五个同法的人也是不合适的。它们与虚假陈述、金钱往来一样,都是不合适的。
但是对于被驱逐的人来说,无论是在哪个村镇或城市里曾经做过破坏家庭的行为,或者住在哪个寺院里,都不得在那个村镇或城市里行走,也不得住在那个寺院里。即使通过改正了那种行为,从那些家庭中所得的供养,即使已经证得了烦恼的尽除,也是不应该接受的。如果被问到"为什么不接受?"而回答说"以前曾经这样做过",如果他们说"不是因为那个原因,而是现在因为有戒行而给予"的话,那就可以接受。本来就在破坏家庭的地方做布施,只能接受那里的本来的布施,不应该接受增加的部分。因为被问到的问题没有过失,所以其他的比丘也可以在上午或下午进入家中时,有人问"尊者,为什么进入这里?"。说明了他进入的目的,如果说"得到了"或"没有得到",如果没有得到,说"没有得到",然后接受他所给予的,是可以的。
"诸比丘,不应该有意住在林中,若有人住,犯轻垢罪。诸比丘,不应该有意行乞食……乃至……不应该有意行走……乃至……不应该有意站立……乃至……不应该有意坐卧,若有人卧,犯轻垢罪。"(见《波罗提木叉》第223条等)因此,"如此"(见《波罗提木叉》注疏)

2.223) araññe vasantaṃ maṃ jano arahatte vā sekkhabhūmiyaṃ vā sambhāvessati, tato lokassa sakkato bhavissāmi garukato mānito pūjito’’ti evaṃ patthanaṃ katvā araññe na vasitabbaṃ. Evaṃ paṇidhāya ‘‘araññe vasissāmī’’ti gacchantassa padavāre padavāre dukkaṭaṃ, tathā araññe kuṭikaraṇacaṅkamananisīdananivāsanapārupanādīsu sabbakiccesu payoge payoge dukkaṭaṃ, tasmā evaṃ araññe na vasitabbaṃ. Evaṃ vasanto hi sambhāvanaṃ labhatu vā mā vā, dukkaṭaṃ āpajjati. Yo pana samādinnadhutaṅgo ‘‘dhutaṅgaṃ rakkhissāmī’’ti vā ‘‘gāmante me vasato cittaṃ vikkhipati, araññaṃ sappāya’’nti cintetvā vā ‘‘addhā araññe tiṇṇaṃ vivekānaṃ aññataraṃ pāpuṇissāmī’’ti vā ‘‘araññaṃ pavisitvā arahattaṃ apāpuṇitvā na nikkhamissāmī’’ti vā ‘‘araññavāso nāma bhagavatā pasattho, mayi ca araññe vasante bahū sabrahmacārī gāmantaṃ hitvā āraññakā bhavissantī’’ti vā evaṃ anavajjavāsaṃ vasitukāmo hoti, teneva vasitabbaṃ. Piṇḍāya carantassapi ‘‘abhikkantādīni saṇṭhapetvā piṇḍāya carissāmī’’ti nivāsanapārupanakiccato pabhuti yāva bhojanapariyosānaṃ, tāva payoge payoge dukkaṭaṃ, sambhāvanaṃ labhatu vā mā vā, dukkaṭameva. Khandhakavattasekhiyavattaparipūraṇatthaṃ pana sabrahmacārīnaṃ diṭṭhānugatiāpajjanatthaṃ vā pāsādikehi abhikkamapaṭikkamādīhi piṇḍāya pavisanto anupavajjo viññūnaṃ. Caṅkamanādīsupi eseva nayo.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Kulasaṅgahavinicchayakathā samattā.

6. Macchamaṃsavinicchayakathā

38.Macchamaṃsesu pana macchaggahaṇena sabbampi jalajaṃ vuttaṃ. Tattha akappiyaṃ nāma natthi. Maṃsesu pana manussahatthiassasunakhaahisīhabyagghadīpiacchataracchānaṃ vasena dasa maṃsāni akappiyāni. Tattha manussamaṃse thullaccayaṃ, sesesu dukkaṭaṃ. Iti imesaṃ manussādīnaṃ dasannaṃ maṃsampi aṭṭhipi lohitampi cammampi lomampi sabbaṃ na vaṭṭati. Vasāsu pana ekā manussavasāva na vaṭṭati. Khīrādīsu akappiyaṃ nāma natthi. Imesu pana akappiyamaṃsesu aṭṭhiādīsu vā yaṃ kiñci ñatvā vā añatvā vā khādantassa āpattiyeva. Yadā jānāti, tadā desetabbā. ‘‘Apucchitvāva khādissāmī’’ti gaṇhato paṭiggahaṇepi dukkaṭaṃ, ‘‘pucchitvā khādissāmī’’ti gaṇhato anāpatti. Uddissakataṃ pana jānitvā khādantasseva āpatti, pacchā jānanto āpattiyā na kāretabbo (mahāva. aṭṭha. 281).

Tattha (pārā. aṭṭha. 

2.223) 我住在森林中,人们会认为我已证得阿罗汉果或正在修学的地位,因此我会受到世人的尊重、敬重、崇敬和供养。"怀着这样的愿望而住在森林中是不对的。怀着"我将住在森林中"的愿望而行走,每一步都有一个小过失;同样在森林中建造小屋、行走、站立、坐卧等一切行为,每一次动作都有一个小过失,因此不应该这样住在森林中。即使住在那里获得了崇敬,也有过失。但是如果是已经受持了头陀支的人,为了"我要守护头陀支"或者思维"住在村边使我心散,住在森林中更合适"或者"我一定会在森林中证得阿罗汉果,不会再出来"或者"世尊赞叹住在森林中,我住在森林中,许多同梵行者也会离开村边而成为住林者"等无可指责的原因而想要住在森林中,那就可以住。行乞时,从整理衣钵开始到用餐结束,每一次动作都有一个小过失,不管是否获得崇敬,都有过失。但是为了圆满戒律和律仪,或为了跟随同梵行者的见解而以庄严的进出等行乞,对有智慧的人是无过失的。在行走等事上也是如此。
如是完成了从巴利文出发的律仪决择集的家族护持决择论述。
鱼肉决择论述
在鱼肉中,凡是捕捉鱼类的,都称为水生动物。其中没有不合适的。但在肉类中,有十种不合适的,即人肉、象肉、马肉、狗肉、蛇肉、狮肉、虎肉、豹肉、鳄鱼肉。其中人肉是重罪,其余的是轻垢罪。因此,这十种肉类,连骨头、血液、皮革、毛发都全部不可以。但在脂肪中,只有人脂肪是不可以的。在乳类等中没有不合适的。但在这些不合适的肉类或骨头等,无论知道还是不知道而食用,都有过失。知道的时候应忏悔。"不问而食用"而拿取,有轻垢罪;"问过后食用"而拿取,没有过失。但明知是特定的而食用,就有过失,后来知道了也不用责备。
在这里(见《大品》注疏281)

2.410) uddissakataṃ nāma bhikkhūnaṃ atthāya vadhitvā sampāditaṃ macchamaṃsaṃ. Ubhayampi hi uddissakataṃ na vaṭṭati. Tampi adiṭṭhaṃ asutaṃ aparisaṅkitaṃ vaṭṭati. Tikoṭiparisuddhañhi macchamaṃsaṃ bhagavatā anuññātaṃ adiṭṭhaṃ asutaṃ aparisaṅkitaṃ. Tattha adiṭṭhaṃ nāma bhikkhūnaṃ atthāya migamacche vadhitvā gayhamānaṃ adiṭṭhaṃ. Asutaṃ nāma bhikkhūnaṃ atthāya migamacche vadhitvā gahitanti asutaṃ. Aparisaṅkitaṃ pana diṭṭhaparisaṅkitaṃ sutaparisaṅkitaṃ tadubhayavinimuttaparisaṅkitañca ñatvā tabbipakkhato jānitabbaṃ. Kathaṃ? Idha bhikkhū passanti manusse jālavāgurādihatthe gāmato vā nikkhamante araññe vā vicarante. Dutiyadivase ca nesaṃ taṃ gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhānaṃ samacchamaṃsaṃ piṇḍapātaṃ abhiharanti. Te tena diṭṭhena parisaṅkanti ‘‘bhikkhūnaṃ nu kho atthāya kata’’nti, idaṃ diṭṭhaparisaṅkitaṃ, etaṃ gahetuṃ na vaṭṭati. Yaṃ evaṃ aparisaṅkitaṃ, taṃ vaṭṭati. Sace pana te manussā ‘‘kasmā, bhante, na gaṇhathā’’ti pucchitvā tamatthaṃ sutvā ‘‘nayidaṃ, bhante, bhikkhūnaṃ atthāya kataṃ, amhehi attano atthāya vā rājayuttādīnaṃ vā atthāya kata’’nti vadanti, kappati.

Na heva kho bhikkhū passanti, apica kho suṇanti ‘‘manussā kira jālavāgurādihatthā gāmato vā nikkhamanti, araññe vā vicarantī’’ti. Dutiyadivase ca tesaṃ taṃ gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhānaṃ samacchamaṃsaṃ piṇḍapātaṃ abhiharanti. Te tena sutena parisaṅkanti ‘‘bhikkhūnaṃ nu kho atthāya kata’’nti, idaṃ sutaparisaṅkitaṃ nāma, etaṃ gahetuṃ na vaṭṭati. Yaṃ evaṃ aparisaṅkitaṃ, taṃ vaṭṭati. Sace pana te manussā ‘‘kasmā, bhante, na gaṇhathā’’ti pucchitvā tamatthaṃ sutvā ‘‘nayidaṃ, bhante, bhikkhūnaṃ atthāya kataṃ, amhehi attano atthāya vā rājayuttādīnaṃ vā atthāya kata’’nti vadanti, kappati.

Na heva kho pana bhikkhū passanti na suṇanti, apica kho tesaṃ taṃ gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhānaṃ pattaṃ gahetvā samacchamaṃsaṃ piṇḍapātaṃ abhisaṅkharitvā abhiharanti. Te parisaṅkanti ‘‘bhikkhūnaṃ nu kho atthāya kata’’nti, idaṃ tadubhayavinimuttaparisaṅkitaṃ nāma, etampi gahetuṃ na vaṭṭati. Yaṃ evaṃ aparisaṅkitaṃ, taṃ vaṭṭati. Sace pana te manussā ‘‘kasmā, bhante, na gaṇhathā’’ti pucchitvā tamatthaṃ sutvā ‘‘nayidaṃ, bhante, bhikkhūnaṃ atthāya kataṃ, amhehi attano atthāya vā rājayuttādīnaṃ vā atthāya kataṃ, pavattamaṃsaṃ vā kappiyameva labhitvā bhikkhūnaṃ atthāya sampādita’’nti vadanti, kappati. Matānaṃ petakiccatthāya maṅgalādīnaṃ vā atthāya katepi eseva nayo. Yaṃ yañhi bhikkhūnaṃyeva atthāya akataṃ, yattha ca nibbematiko hoti, taṃ sabbaṃ kappati.



2.410) 被认为是为了比丘的利益而杀死的鱼肉。两者都不合适。即使是未见、未闻、未思考的也不合适。根据佛陀的教导，纯净的鱼肉是未见、未闻、未思考的。在这里，未见是指为了比丘的利益而捕杀的野生鱼类。未闻是指为了比丘的利益而捕获的野生鱼类。未思考则是指见到的思考、听到的思考以及两者都解脱的思考都应当知道。那么，如何知道呢？在这里，比丘们见到人们手持火把等从村庄中离开，或在森林中游荡。第二天，他们进入那个村庄时，带走的食物是合适的食物。他们因此思考：“这是否是为了比丘的利益而做的？”这是被见的思考，不能接受。而对于未思考的则可以接受。如果那些人问：“尊者，为什么不拿呢？”听到这个原因后，他们回答：“这不是为了比丘的利益，而是为了我们自己的利益或国王等的利益而做的。”那是可以的。
然而，比丘们并没有看到，也没有听到，反而听到消息说：“人们手持火把等从村庄中离开，或在森林中游荡。”第二天，他们进入那个村庄时，带走的食物是合适的食物。他们因此思考：“这是否是为了比丘的利益而做的？”这是听到的思考，不能接受。而对于未思考的则可以接受。如果那些人问：“尊者，为什么不拿呢？”听到这个原因后，他们回答：“这不是为了比丘的利益，而是为了我们自己的利益或国王等的利益而做的。”那是可以的。
然而，比丘们既没有看到也没有听到，反而拿着在那个村庄中进入的食物，准备带走合适的食物。他们因此思考：“这是否是为了比丘的利益而做的？”这是两者都解脱的思考，也不能接受。而对于未思考的则可以接受。如果那些人问：“尊者，为什么不拿呢？”听到这个原因后，他们回答：“这不是为了比丘的利益，而是为了我们自己的利益或国王等的利益而做的，获得的食物是合适的，正是为了比丘的利益而准备的。”那是可以的。对于亡者的供养、吉祥等的利益而做的也是同样的道理。只要是为了比丘的利益而未做的，且在此处得以解脱的，都是可以的。

39. Sace pana ekasmiṃ vihāre bhikkhūnaṃ uddissakataṃ hoti, te ca attano atthāya katabhāvaṃ na jānanti, aññe jānanti. Ye jānanti, tesaṃ na vaṭṭati, itaresaṃ pana vaṭṭati. Aññe na jānanti, teyeva jānanti, tesaṃyeva na vaṭṭati, aññesaṃ vaṭṭati. Tepi ‘‘amhākaṃ atthāya kata’’nti jānanti, aññepi ‘‘etesaṃ atthāya kata’’nti jānanti, sabbesampi na vaṭṭati. Sabbe na jānanti, sabbesampi vaṭṭati. Pañcasu hi sahadhammikesu yassa vā tassa vā atthāya uddissakataṃ sabbesaṃ na kappati.

Sace pana koci ekaṃ bhikkhuṃ uddissa pāṇaṃ vadhitvā tassa pattaṃ pūretvā deti, so ca attano atthāya katabhāvaṃ jānaṃyeva gahetvā aññassa bhikkhuno deti, so taṃ tassa saddhāya paribhuñjati, kassa āpattīti? Dvinnampi anāpatti. Yañhi uddissa kataṃ, tassa abhuttatāya anāpatti, itarassa ajānanatāya. Kappiyamaṃsassa hi paṭiggahaṇe āpatti natthi, uddissakatañca ajānitvā bhuttassa pacchā ñatvā āpattidesanākiccaṃ nāma natthi. Akappiyamaṃsaṃ pana ajānitvā bhuttena pacchā ñatvāpi āpatti desetabbā. Uddissakatañhi ñatvā bhuñjatova āpatti, akappiyamaṃsaṃ ajānitvā bhuñjantassapi āpattiyeva, tasmā āpattibhīrukena rūpaṃ sallakkhentenapi pucchitvāva maṃsaṃ paṭiggahetabbaṃ. Paribhogakāle ‘‘pucchitvā paribhuñjissāmī’’ti vā gahetvā pucchitvāva paribhuñjitabbaṃ. Kasmā? Duviññeyyattā. Acchamaṃsampi hi sūkaramaṃsasadisaṃ hoti, dīpimaṃsādīni ca migamaṃsādisadisāni, tasmā pucchitvā gahaṇameva vattanti vadanti.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Macchamaṃsavinicchayakathā samattā.

7. Anāmāsavinicchayakathā

40.Anāmāsanti na parāmasitabbaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 

如果在某个寺院中，为比丘的利益而做的事情，他们自己并不知道是为了自己的利益，而其他人知道。那些知道的人不适合，而其他人则适合。其他人不知道，他们自己知道，只有他们不适合，其他人适合。即使他们知道“这是为了我们的利益而做的”，其他人也知道“这是为了他们的利益而做的”，所有人都不适合。如果所有人都不知道，所有人都适合。在五个同法者中，若是为了某一个人的利益而做的，所有人都不适合。
如果有人为了一个比丘而杀生，填满他的钵，然后他知道这是为了自己的利益而做的，却又把食物给了其他比丘，他凭着对他的信任而享用，那又会有什么过失呢？两者都没有过失。因为是为了他而做的，未食用的没有过失，另一方也不知道。适合的肉类在接受时没有过失，知道是为了他而做的在食用后也没有过失。对于不适合的肉类，如果不知道而食用后知道，则应当有过失。知道是为了他而食用时就有过失，而对不适合的肉类即使不知道而食用后知道也有过失，因此，谨慎的比丘在接受食物时应当询问。食用时“我将询问后再食用”或接受后再询问是可以的。为什么呢？因为有两种不适合的情形。适合的肉类与猪肉相似，其他的肉类也与野生动物相似，因此，应该询问后再接受。
如是完成了从巴利文出发的律仪决择集的鱼肉决择论述。
不可食物决择论述
不可食物是不可接触的。在这里的决择（见《波罗提木叉》注疏）。


2.281) – yasmā mātā vā hotu dhītā vā bhaginī vā, itthī nāma sabbāpi brahmacariyassa pāribanthikāva anāmāsā ca, tasmā ‘‘ayaṃ me mātā, ayaṃ me dhītā, ayaṃ me bhaginī’’ti gehassitapemena āmasatopi dukkaṭameva vuttaṃ. Imaṃ pana bhagavato āṇaṃ anussarantena sacepi nadīsotena vuyhamānaṃ mātaraṃ passati, neva hatthena parāmasitabbā, paṇḍitena pana bhikkhunā nāvā vā phalakaṃ vā kadalikkhandho vā dārukkhandho vā upasaṃharitabbo. Tasmiṃ asati kāsāvampi upasaṃharitvā purato ṭhapetabbaṃ, ‘‘ettha gaṇhāhī’’ti pana na vattabbā. Gahite ‘‘parikkhāraṃ kaḍḍhāmī’’ti kaḍḍhantena gantabbaṃ. Sace pana bhāyati, purato purato gantvā ‘‘mā bhāyī’’ti samassāsetabbā. Sace bhāyamānā puttassa sahasā khandhe vā abhiruhati, hatthe vā gaṇhāti, na ‘‘apehi mahallike’’ti niddhunitabbā, thalaṃ pāpetabbā. Kaddame laggāyapi kūpe patitāyapi eseva nayo. Tatrāpi hi yottaṃ vā vatthaṃ vā pakkhipitvā hatthena gahitabhāvaṃ ñatvā uddharitabbā, na tveva āmasitabbā.

Na kevalañca mātugāmassa sarīrameva anāmāsaṃ, nivāsanapārupanampi ābharaṇabhaṇḍampi antamaso tiṇaṇḍupakaṃ vā tālapaṇṇamuddikaṃ vā upādāya anāmāsameva. Tañca kho nivāsanapāvuraṇaṃ piḷandhanatthāya ṭhapitameva. Sace pana nivāsanaṃ vā pārupanaṃ vā parivattetvā cīvaratthāya pādamūle ṭhapeti, vaṭṭati. Ābharaṇabhaṇḍesu pana sīsapasādhanadantasūciādikappiyabhaṇḍaṃ ‘‘imaṃ, bhante, tumhākaṃ dema, gaṇhathā’’ti dīyamānaṃ sipāṭikāsūciādiupakaraṇatthāya gahetabbaṃ. Suvaṇṇarajatamuttādimayaṃ pana anāmāsameva, dīyamānampi na gahetabbaṃ. Na kevalañca etāsaṃ sarīrūpagameva anāmāsaṃ, itthisaṇṭhānena kataṃ kaṭṭharūpampi dantarūpampi ayarūpampi loharūpampi tipurūpampi potthakarūpampi sabbaratanarūpampi antamaso piṭṭhamayarūpampi anāmāsameva. Paribhogatthāya pana ‘‘idaṃ tumhākaṃ hotū’’ti labhitvā ṭhapetvā sabbaratanamayaṃ avasesaṃ bhinditvā upakaraṇārahaṃ upakaraṇe, paribhogārahaṃ paribhoge upanetuṃ vaṭṭati.

41. Yathā ca itthirūpakaṃ, evaṃ sattavidhaṃ dhaññampi anāmāsameva. Tasmā khettamajjhena gacchantena tatthajātakampi dhaññaphalaṃ na āmasantena gantabbaṃ. Sace gharadvāre vā antarāmagge vā dhaññaṃ pasāritaṃ hoti, passena ca maggo atthi, na maddantena gantabbaṃ. Gamanamagge asati maggaṃ adhiṭṭhāya gantabbaṃ. Antaraghare dhaññassa upari āsanaṃ paññapetvā denti, nisīdituṃ vaṭṭati. Keci āsanasālāya dhaññaṃ ākiranti, sace sakkā hoti harāpetuṃ, harāpetabbaṃ. No ce, ekamantaṃ dhaññaṃ amaddantena pīṭhakaṃ paññapetvā nisīditabbaṃ. Sace okāso na hoti, manussā dhaññamajjheyeva paññapetvā denti, nisīditabbaṃ. Tatthajātakāni muggamāsādīni aparaṇṇānipi tālapanasādīni vā phalāni kīḷantena na āmasitabbāni. Manussehi rāsikatesupi eseva nayo. Araññe pana rukkhato patitāni phalāni ‘‘anupasampannānaṃ dassāmī’’ti gaṇhituṃ vaṭṭati.



2.281) 因为母亲或女儿或姐妹，女性都是修行的旁边者，且是不可接触的，因此说：“这是我的母亲，这是我的女儿，这是我的姐妹”，即使是被家中接触也会有小过失。根据佛陀的教导，如果看到母亲在河流中被水冲走，则不应以手触碰，但聪明的比丘应当将船、木板、香蕉树干或木材收回。如果没有，就应收回袈裟，放在前面，但不应说：“在这里拿着。”被拿取时，应说：“我将拿取器具。”如果害怕，则应向前走并安慰说：“不要害怕。”如果受到威胁，孩子突然攀爬在肩膀上或抓住手，不应说：“离开老人”，而应将其推下。即使是被抓住或掉入深坑，亦应如此处理。在那里，如果知道被拿走的衣物或物品，应当将其拉回，而不应被接触。
不仅是母亲的身体不可接触，衣物、装饰品也同样不可接触，至少是草垫或棕榈叶。那些衣物是为了穿着而准备的。如果将衣物或装饰品转移到袈裟的底部，则是可以的。在装饰品中，头饰、牙刷等适合的物品，若是说：“这个，尊者，我给你，拿着。”则应当接受。黄金、白银、珍珠等也是不可接触的，即使被给予也不可接受。不仅是这些身体上的装饰不可接触，女性的形象所做的木制、牙制、铁制、陶制、布制、所有宝石制的装饰品，甚至是所有的背部装饰也同样不可接触。为了使用而说：“这是你的”，放下后，剩下的应当打碎，适合的器具应当使用。
如同女性的形象，七种谷物也是不可接触的。因此，走在田地中时，不应触碰那里的谷物。如果在家门口或小路上有散落的谷物，若看到小路上有路，不应触碰而走。若没有路，则应选择一条路走。若在房子里，谷物上方应摆放座位以便给予，方便坐下。有人在座位上撒谷物，如果可以，则应将其收回。若不可以，则应在一旁放置谷物的座位而坐下。如果没有机会，人们会在谷物中放置座位给予，坐下。在那里，种子、豆类等其他的谷物也不可接触。对于人们的堆积也是如此。在森林中，掉落的果实应当说：“这是给未受戒者的。”

42. Muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅko masāragallanti imesu dasasu ratanesu muttā adhotā aviddhā yathājātāva āmasituṃ vaṭṭati, sesā anāmāsāti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘muttā dhotāpi adhotāpi anāmāsā, bhaṇḍamūlatthāya ca sampaṭicchituṃ na vaṭṭati, kuṭṭharogassa bhesajjatthāya pana vaṭṭatī’’ti vuttaṃ, taṃ yuttaṃ. Antamaso jātiphalikaṃ upādāya sabbopi nīlapītādivaṇṇabhedo maṇi dhotaviddhavaṭṭito anāmāso, yathājāto pana ākaramutto pattādibhaṇḍamūlatthaṃ sampaṭicchituṃ vaṭṭatīti vuttaṃ, tampi mahāpaccariyaṃ paṭikkhittaṃ. Pacitvā kato kācamaṇiyeveko vaṭṭatīti vuttaṃ. Veḷuriyepi maṇisadisova vinicchayo.

Saṅkho dhamanasaṅkho ca dhotaviddho ca ratanamisso anāmāso, pānīyasaṅkho dhotopi adhotopi āmāsova. Sesañca añjanādibhesajjatthāyapi bhaṇḍamūlatthāyapi sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Silā dhotaviddhā ratanasaṃyuttā muggavaṇṇāva anāmāsā, sesā satthakanighaṃsanādiatthāya gaṇhituṃ vaṭṭati. Ettha ca ratanasaṃyuttāti suvaṇṇena saddhiṃ yojetvā pacitvā katāti vadanti. Pavāḷaṃ dhotaviddhaṃ anāmāsaṃ, sesaṃ āmāsañca bhaṇḍamūlatthañca sampaṭicchituṃ vaṭṭatīti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ . Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘dhotampi adhotampi sabbaṃ anāmāsañca na ca sampaṭicchituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ, taṃ yuttaṃ.

Rajatañca jātarūpañca katabhaṇḍampi akatabhaṇḍampi sabbena sabbaṃ bījato paṭṭhāya anāmāsañca asampaṭicchanīyañca. Uttararājaputto kira suvaṇṇacetiyaṃ kārāpetvā mahāpadumattherassa pesesi. Thero ‘‘na kappatī’’ti paṭikkhipi. Cetiyaghare suvaṇṇapadumasuvaṇṇabubbuḷakādīni honti, etānipi anāmāsāni. Cetiyagharagopakā pana rūpiyachaḍḍakaṭṭhāne ṭhitā , tasmā tesaṃ keḷāpayituṃ vaṭṭatīti vuttaṃ. Kurundhiyaṃ pana tampi paṭikkhittaṃ, suvaṇṇacetiye kacavarameva harituṃ vaṭṭatīti ettakameva anuññātaṃ. Ārakūṭalohampi jātarūpagatikameva anāmāsanti sabbaṭṭhakathāsu vuttaṃ. Senāsanaparibhoge pana sabbopi kappiyo, tasmā jātarūparajatamayā sabbepi senāsanaparikkhārā āmāsā, bhikkhūnaṃ dhammavinayavaṇṇanaṭṭhāne ratanamaṇḍape karonti phalikatthambhe ratanadāmapaṭimaṇḍite, tattha sabbūpakaraṇāni bhikkhūnaṃ paṭijaggituṃ vaṭṭanti. Lohitaṅkamasāragallā dhotaviddhā anāmāsā, itare āmāsā, bhaṇḍamūlatthāya ca sampaṭicchituṃ vaṭṭatīti vuttaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘dhotāpi adhotāpi sabbaso anāmāsā, na ca sampaṭicchituṃ vaṭṭantī’’ti paṭikkhittaṃ.



珍珠、宝石、琉璃、石头、珊瑚、银、金属、红色的、马萨拉果等这十种宝物中的珍珠，经过清洗和未清洗的都可以接受，正如它们本来的样子一样，其他的则被称为不可接触的，不应当接受。大律中说：“珍珠经过清洗或未清洗都是不可接触的，不能为了财物的根本而接受，但为了治疗疾病则可以接受。”这是合理的。至少是果实的情况下，所有的蓝色、黄色等颜色的宝石，经过清洗的也不可接触，而如同它们本来的样子那样的物品则可以为了财物的根本而接受，这在大律中也被拒绝。经过烹煮的玻璃宝石是可以接受的。琉璃的决策也是如此。
手镯、香水瓶等经过清洗的宝石是不可接触的，饮用水瓶经过清洗或未清洗的都是可以接受的。其他的如烟熏、药品等都可以为了财物的根本而接受。石头经过清洗的与宝石相连的，颜色如同鱼的颜色是不可接触的，其他的则可以为了药品等而接受。在这里，宝石相连的可以与黄金相结合，经过烹煮的物品被称为不可接触，其他的也可以为了财物的根本而接受，这不应被接受。大律中说：“无论是清洗的还是未清洗的，所有的都是不可接触的，也不能为了财物的根本而接受。”这是合理的。
银和金的制品，无论是制作的还是未制作的，所有的都是不可接触的，不能被接受。北方王子的确是修建了金色的圣地，派遣给大巴杜摩尊者。尊者拒绝说：“不可以。”在圣地中，有金色的莲花、金色的水晶等，这些也是不可接触的。圣地的守护者则在银器的边缘，因此说它们是可以接受的。关于独特的情况，这也被拒绝，只有金色的圣地的果实可以接受。关于铁制的物品，所有的都被称为不可接触的，这在所有的讨论中都有提到。在卧具的使用中则所有的都是可以接受的，因此，所有的金属和银制的卧具都是不可接触的，修行者在法与戒的地方用宝石装饰，那里所有的器具都可以为比丘所使用。红色的、马萨拉果的、经过清洗的都是不可接触的，其他的则是为了财物的根本而接受，这在大律中也被拒绝。

43. Sabbaṃ āvudhabhaṇḍaṃ anāmāsaṃ, bhaṇḍamūlatthāya dīyamānampi na sampaṭicchitabbaṃ. Satthavaṇijjā nāma na vaṭṭati. Suddhadhanudaṇḍopi dhanujiyāpi patodopi tomaropi aṅkusopi antamaso vāsipharasuādīnipi āvudhasaṅkhepena katāni anāmāsāni. Sace kenaci vihāre satti vā tomaro vā ṭhapito hoti, vihāraṃ jaggantena ‘‘harantū’’ti sāmikānaṃ pesetabbaṃ. Sace na haranti, taṃ acālentena vihāro paṭijaggitabbo. Yuddhabhūmiyaṃ pana patitaṃ asiṃ vā sattiṃ vā tomaraṃ vā disvā pāsāṇena vā kenaci vā asiṃ bhinditvā satthakatthāya gahetuṃ vaṭṭati. Itarānipi viyojetvā kiñci satthakatthāya, kiñci kattaradaṇḍādiatthāya gahetuṃ vaṭṭati. ‘‘Idaṃ gaṇhathā’’ti dīyamānaṃ pana vināsetvā ‘‘kappiyabhaṇḍaṃ karissāmī’’ti sabbampi sampaṭicchituṃ vaṭṭati.

Macchajālapakkhijālādīnipi phalakajālikādīnipi saraparittāṇānipi sabbāni anāmāsāni, paribhogatthāya labbhamānesu pana jālaṃ tāva ‘‘āsanassa vā cetiyassa vā upari bandhissāmi, chattaṃ vā veṭhessāmī’’ti gahetuṃ vaṭṭati. Saraparittāṇaṃ sabbampi bhaṇḍamūlatthāya sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Parūparodhanivāraṇañhi etaṃ, na uparodhakaranti. Phalakaṃ ‘‘dantakaṭṭhabhājanaṃ karissāmī’’ti gahetuṃ vaṭṭati.

Cammavinaddhāni vīṇābheriādīni anāmāsāni. Kurundiyaṃ pana ‘‘bherisaṅghāṭopi vīṇāsaṅghāṭopi tucchapokkharampi mukhavaṭṭiyaṃ āropitacammampi vīṇādaṇḍakopi sabbaṃ anāmāsa’’nti vuttaṃ. Onahituṃ vā onahāpetuṃ vā vādetuṃ vā vādāpetuṃ vā na labbhatiyeva. Cetiyaṅgaṇe pūjaṃ katvā manussehi chaḍḍitaṃ disvāpi acāletvāva antarantare sammajjitabbaṃ, kacavarachaḍḍanakāle pana kacavaraniyāmeneva haritvā ekamantaṃ nikkhipituṃ vaṭṭatīti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Bhaṇḍamūlatthāya sampaṭicchitumpi vaṭṭati, paribhogatthāya labbhamānesu pana vīṇādoṇikañca bheripokkharañca dantakaṭṭhabhājanaṃ karissāma, cammaṃ satthakakosakanti evaṃ tassa tassa parikkhārassa upakaraṇatthāya gahetvā tathā tathā kātuṃ vaṭṭati.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Anāmāsavinicchayakathā samattā.

8. Adhiṭṭhānavikappanavinicchayakathā

44.Adhiṭṭhānavikappanesu pana – anujānāmi, bhikkhave, ticīvaraṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ, vassikasāṭikaṃ vassānaṃ cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ tato paraṃ vikappetuṃ, nisīdanaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ, paccattharaṇaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ, kaṇḍuppaṭicchādiṃ yāva ābādhā adhiṭṭhātuṃ tato paraṃ vikappetuṃ, mukhapuñchanacoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ, parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetu’’nti (mahāva. 358) vacanato ticīvarādiniyāmeneva adhiṭṭhahitvā paribhuñjitukaāmena ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’tiādinā nāmaṃ vatvā adhiṭṭhātabbaṃ. Vikappentena pana nāmaṃ aggahetvāva ‘‘imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappemī’’ti vatvā vikappetabbaṃ. Tattha (pārā. aṭṭha. 

所有的武器都是不可接触的,即使被给予作为财物的根本也不应该接受。武器贸易是不允许的。纯粹的弓杆、弓弦、鞭子、矛、钩子,甚至斧头等,都被归类为武器而是不可接触的。如果有人在某个寺院里放置了刀剑或矛,则应该让看管寺院的人说："让所有人拿走。"如果他们不拿走,则不应该移动,应该自己看管好寺院。但是在战场上看到掉落的刀剑或矛,用石头或其他东西打断刀剑,则可以为了制作工具而拿取。其他的也可以分开,一部分用于制作工具,一部分用于制作手杖等。如果有人说"拿去",为了制作合适的物品,则可以全部接受。
鱼网、鸟网等以及木板编织的网等所有的保护物品都是不可接触的。但是对于可以使用的,如网子可以"绑在座位或塔上,或缠绕成伞"而拿取。所有的保护物品都可以为了财物的根本而接受。因为这是为了防止伤害他人,而不是为了伤害。木板可以"制作牙签容器"而拿取。
用皮革缝制的琵琶、鼓等都是不可接触的。但是在独特的情况下说："连鼓的皮革和琵琶的皮革,以及空的盆和放在嘴上的皮革,以及琵琶的杆子,全部都是不可接触的。"不能拆卸或让他人拆卸,也不能演奏或让他人演奏。在塔院中供养后,看到人们丢弃的也不应该移动,只是在清理垃圾时,按照垃圾的方式拿走放在一边即可。可以为了财物的根本而接受,对于可以使用的,如琵琶的容器、鼓的盆,可以制作牙签容器,皮革可以制作鞘等,可以拿取并这样制作。
如是完成了从巴利文出发的律仪决择集的不可接触物品决择论述。
指定与替代决择论述
在指定与替代中,"诸比丘,我许可指定三衣,不许可替代;许可指定雨衣在四个月的雨季,之后许可替代;不许可指定坐垫;不许可指定卧具;许可指定痒痛遮盖物直至疾病,之后许可替代;不许可指定擦嘴巾;不许可指定杂物巾"(见《大品》358)。因此,应该按照三衣等的规定指定,想要使用的人应该说"我指定这件僧伽梨"等来指定。但是替代时,不取名称而说"我替代这件衣服给你"来替代。在这里(见《波罗提木叉》注疏)

2.469) ticīvaraṃ adhiṭṭhahantena rajitvā kappabinduṃ datvā pamāṇayuttameva adhiṭṭhātabbaṃ. Assa pamāṇaṃ ukkaṭṭhaparicchedena sugatacīvarato ūnakaṃ vaṭṭati, lāmakaparicchedena saṅghāṭiyā uttarāsaṅgassa ca dīghato muṭṭhipañcakaṃ, tiriyaṃ muṭṭhittikaṃ pamāṇaṃ vaṭṭati. Antaravāsako dīghaso muṭṭhipañcako, tiriyaṃ dvihatthopi vaṭṭati. Pārupanenapi hi sakkā nābhiṃ paṭicchādetunti. Vuttappamāṇato pana atirekañca ūnakañca ‘‘parikkhāracoḷaka’’nti adhiṭṭhātabbaṃ.

Tattha yasmā ‘‘dve cīvarassa adhiṭṭhānā kāyena vā adhiṭṭheti, vācāya vā adhiṭṭhetī’’ti (pari. 322) vuttaṃ, tasmā purāṇasaṅghāṭiṃ ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ paccuddharāmī’’ti paccuddharitvā navaṃ saṅghāṭiṃ hatthena gahetvā ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti cittena ābhogaṃ katvā kāyavikāraṃ karontena kāyena adhiṭṭhātabbā. Idaṃ kāyena adhiṭṭhānaṃ, taṃ yena kenaci sarīrāvayavena aphusantassa na vaṭṭati. Vācāya adhiṭṭhāne pana vacībhedaṃ katvā vācāya adhiṭṭhātabbā. Tatra duvidhaṃ adhiṭṭhānaṃ – sace hatthapāse hoti, ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbā. Atha antogabbhe vā uparipāsāde vā sāmantavihāre vā hoti, ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā ‘‘etaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbā. Esa nayo uttarāsaṅge antaravāsake ca. Nāmamattameva hi viseso, tasmā sabbāni saṅghāṭiṃ uttarāsaṅgaṃ antaravāsakanti evaṃ attano nāmeneva adhiṭṭhātabbāni. Sace adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehi saṅghāṭiādīni karoti, niṭṭhite rajane ca kappe ca ‘‘imaṃ paccuddharāmī’’ti paccuddharitvā puna adhiṭṭhātabbāni. Adhiṭṭhitena pana saddhiṃ mahantatarameva dutiyapaṭṭaṃ vā khaṇḍaṃ vā sibbantena puna adhiṭṭhātabbaṃ. Same vā khuddake vā adhiṭṭhānakiccaṃ natthi.

Ticīvaraṃ pana parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ vaṭṭati, na vaṭṭatīti? Mahāpadumatthero kirāha ‘‘ticīvaraṃ ticīvarameva adhiṭṭhātabbaṃ, sace parikkhāracoḷādhiṭṭhānaṃ labheyya, udositasikkhāpade parihāro niratthako bhaveyyā’’ti. Evaṃ vutte kira avasesā bhikkhū āhaṃsu ‘‘parikkhāracoḷampi bhagavatāva ‘adhiṭṭhātabba’nti vuttaṃ, tasmā vaṭṭatī’’ti. Mahāpaccariyampi vuttaṃ ‘‘parikkhāracoḷaṃ nāma pāṭekkaṃ nidhānamukhametaṃ. Ticīvaraṃ ‘parikkhāracoḷa’nti adhiṭṭhahitvā paribhuñjituṃ vaṭṭati, udositasikkhāpade (pārā. 471 ādayo) pana ticīvaraṃ adhiṭṭhahitvā pariharantassa parihāro vutto’’ti. Ubhatovibhaṅgabhāṇako puṇṇavālikavāsī mahātissattheropi kirāha ‘‘mayaṃ pubbe mahātherānaṃ assumhā ‘araññavāsino bhikkhū rukkhasusirādīsu cīvaraṃ ṭhapetvā padhānaṃ padahanatthāya gacchanti, sāmantavihāre dhammassavanatthāya gatānañca tesaṃ sūriye uṭṭhite sāmaṇerā vā daharabhikkhū vā pattacīvaraṃ gahetvā gacchanti, tasmā sukhaparibhogatthaṃ ticīvaraṃ parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ vaṭṭatī’’’ti. Mahāpaccariyampi vuttaṃ ‘‘pubbe āraññikā bhikkhū abaddhasīmāya dupparihāranti ticīvaraṃ parikkhāracoḷameva adhiṭṭhahitvā paribhuñjiṃsū’’ti.



2.469) 三衣的指定应当在适当的范围内进行，给予适量的衣物。马的标准应当根据可接受的范围来确定，适合的三衣应当在上衣的范围内，长的应当是五指的宽度，横的应当是三指的宽度。住在寺院中的应当是长的五指宽，横的应当是两手的宽度。通过穿着也可以遮住肚子。根据规定的标准，超出或不足的应当被称为“附加衣物”。
在这里，因为“两个衣物的指定是通过身体或通过语言进行的”（见《巴利经》322），因此应当将旧的僧伽梨说成“我将这件僧伽梨拿走”，然后用手拿起新的僧伽梨，通过心中产生的想法进行身体的变化来指定。这个身体的指定，不应当被任何身体部位触碰。通过语言的指定则应当通过语言进行。这里有两种指定——如果有手和脚的接触，则应当说“我将这件僧伽梨拿走”。如果是在内部的或上面的房间或在边缘的寺院中，应当注意放置的地方，然后说“我将这件僧伽梨拿走”。同样的原则适用于上衣和住在寺院中的。因为名称的差异，所以所有的僧伽梨、上衣和住在寺院中的都应当以自己的名字进行指定。如果在指定的地方进行指定，完成后再说“我将这件拿走”，然后再进行指定。与指定的东西相比，第二块布或碎片可以通过缝合再次进行指定。无论是大的还是小的，都没有指定的义务。
三衣的附加衣物可以被指定，是否可以？大巴杜摩尊者曾说：“三衣应当指定为三衣，如果能够得到附加衣物的指定，则不应当有无用的破坏。”这样说后，其他的比丘说道：“附加衣物也是佛陀所说的‘应当指定’，因此可以。”大律中也说：“附加衣物是单独的财物。三衣‘附加衣物’可以被指定并使用，而关于破坏的规定（见《波罗提木叉》471等）则是关于三衣的指定而进行的。”两者的分开讨论中，普纳瓦利卡的居士大提萨尊者也曾说：“我们以前听闻大长老们说，住在森林的比丘在树木下放置衣物后，去修行，住在寺院中听法的人在太阳升起时，年轻的比丘或小比丘拿着食物和衣物去行走，因此为了舒适的使用，三衣的附加衣物应当被指定。”大律中也说：“以前住在森林的比丘在无边界的情况下，难以保护而是将三衣的附加衣物指定并使用。”

45.Vassikasāṭikā anatirittappamāṇā nāmaṃ gahetvā vuttanayeneva cattāro vassike māse adhiṭṭhātabbā, tato paraṃ paccuddharitvā vikappetabbā. Vaṇṇabhedamattarattāpi cesā vaṭṭati, dve pana na vaṭṭanti. Nisīdanaṃ vuttanayena adhiṭṭhātabbameva, tañca kho pamāṇayuttaṃ ekameva, dve na vaṭṭanti. Paccattharaṇampi adhiṭṭhātabbameva, taṃ pana mahantampi vaṭṭati, ekampi vaṭṭati, bahūnipi vaṭṭanti, nīlampi pītakampi sadasampi pupphadasampīti sabbappakāraṃ vaṭṭati. Kaṇḍuppaṭicchādi yāva ābādho atthi, tāva pamāṇikā adhiṭṭhātabbā. Ābādhe vūpasante paccuddharitvā vikappetabbā, ekāva vaṭṭati. Mukhapuñchanacoḷaṃ adhiṭṭhātabbameva, yāva ekaṃ dhovīyati, tāva aññaṃ paribhogatthāya icchitabbanti dvepi vaṭṭanti. Apare pana therā ‘‘nidhānamukhametaṃ, bahūnipi vaṭṭantī’’ti vadanti. Parikkhāracoḷe gaṇanā natthi, yattakaṃ icchati, tattakaṃ adhiṭṭhātabbameva. Thavikāpi parissāvanampi vikappanūpagapacchimacīvarappamāṇaṃ ‘‘parikkhāracoḷa’’nti adhiṭṭhātabbameva. Tassa pamāṇaṃ dīghato dve vidatthiyo tiriyaṃ vidatthi, taṃ pana dīghato vaḍḍhakīhatthappamāṇaṃ, vitthārato tato upaḍḍhappamāṇaṃ hoti. Tatrāyaṃ pāḷi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, āyāmena aṭṭhaṅgulaṃ sugataṅgulena caturaṅgulavitthataṃ pacchimaṃ cīvaraṃ vikappetu’’nti (mahāva. 358). Bahūnipi ekato katvā ‘‘imāni cīvarāni parikkhāracoḷāni adhiṭṭhāmī’’ti adhiṭṭhātumpi vaṭṭatiyeva. Bhesajjanavakammamātāpituādīnaṃ atthāya ṭhapentena anadhiṭṭhitepi natthi āpatti. Mañcabhisi pīṭhabhisi bimbohanaṃ pāvāro kojavoti etesu pana senāsanaparikkhāratthāya dinnapaccattharaṇe ca adhiṭṭhānakiccaṃ natthiyeva.

Sace pana (pārā. aṭṭha. 

雨衣的宽度应当以不超过女性的标准来进行指定，按照规定的方式在四个雨季的月份内进行指定，之后应当取出并替代。即使仅仅是颜色的差异也适用，但两个则不适用。坐垫应当按照规定的方式进行指定，而这个应当是适当的范围，不能是两个。卧具也应当进行指定，而这个可以是大的，也可以是一个，或者是多个，蓝色、黄色、白色、花朵等所有种类都可以。遮盖物在有疾病的情况下应当按照适当的范围进行指定。在疾病消退后，应当取出并替代，只有一个是合适的。擦嘴巾应当进行指定，直到洗掉一个为止，另一个应当用于需要的地方，因此两个也是合适的。另一些长老则说：“这是财物的根本，多个也是合适的。”附加衣物的数量没有限制，想要多少就可以指定多少。对于厚重的衣物，也应当按照规定的范围进行指定。它的宽度应当是长的两个手指，横的一个手指，而这个应当是长的，宽度应当是半个手指。在这里有一句巴利文：“我许可，诸比丘，按照手指的宽度，后面的衣物应当被指定为四个手指的宽度”（见《大品》358）。将多个衣物放在一起说：“我将这些衣物作为附加衣物进行指定”也是合适的。为了医疗等目的而放置的，即使没有指定也没有过失。在床和坐垫等地方进行的供养，作为卧具的附加物，没有指定的义务。
如果...


2.636-38) ñātakapavāritaṭṭhānato suttaṃ labhitvā ñātakapavāriteneva tantavāyena aññena vā mūlaṃ datvā cīvaraṃ vāyāpeti, vāyāpanapaccayā anāpatti. Dasāhātikkamanapaccayā pana āpattiṃ rakkhantena vikappanupagappamāṇamatte vīte tante ṭhitaṃyeva adhiṭṭhātabbaṃ. Dasāhātikkamena niṭṭhāpiyamānañhi nissaggiyaṃ bhaveyyāti. Ñātakādīhi tantaṃ āropāpetvā ‘‘tumhākaṃ, bhante, idaṃ cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti niyyātitepi eseva nayo.

Sace tantavāyo evaṃ payojito vā sayaṃ dātukāmo vā hutvā ‘‘ahaṃ, bhante, tumhākaṃ cīvaraṃ asukadivase nāma vāyitvā ṭhapessāmī’’ti vadati, bhikkhu ca tena paricchinnadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sace pana tantavāyo ‘‘ahaṃ tumhākaṃ cīvaraṃ vāyitvā sāsanaṃ pesessāmī’’ti vatvā tatheva karoti, tena pesitabhikkhu pana tassa bhikkhuno na āroceti, añño disvā vā sutvā vā ‘‘tumhākaṃ, bhante, cīvaraṃ niṭṭhita’’nti āroceti, etassa ārocanaṃ na pamāṇaṃ. Yadā pana tena pesitoyeva āroceti, tassa vacanaṃ sutadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Sace tantavāyo ‘‘ahaṃ tumhākaṃ cīvaraṃ vāyitvā kassaci hatthe pahiṇissāmī’’ti vatvā tatheva karoti, cīvaraṃ gahetvā gatabhikkhu pana attano pariveṇe ṭhapetvā tassa na āroceti, añño koci bhaṇati ‘‘api, bhante, adhunā ābhataṃ cīvaraṃ sundara’’nti. Kuhiṃ, āvuso, cīvaranti. Itthannāmassa hatthe pesitanti. Etassapi vacanaṃ na pamāṇaṃ. Yadā pana so bhikkhu cīvaraṃ deti, laddhadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sace pana vāyāpanamūlaṃ adinnaṃ hoti, yāva kākaṇikamattampi avasiṭṭhaṃ, tāva rakkhati.

46. Adhiṭṭhitacīvaraṃ (pārā. aṭṭha. 

2.636-38) 从亲属的限制处获得衣物后，若通过亲属的限制或其他方式给予根本，衣物可被使用，因使用而不构成过失。对于超过十天的情况，应当根据保护的规定进行适当的范围内的指定。若超过十天，则应当被视为无放弃的过失。通过亲属等将衣物放置后，即使说“你们，尊者，应该接受这件衣物”，仍然适用同样的原则。
如果衣物的给予者以这种方式被使用，或希望自己给予，并说：“我，尊者，打算在某天将你们的衣物放置好”，而比丘从此开始计算超过十天，则构成无放弃的过失。如果衣物的给予者说：“我将把你们的衣物送给某人”，而被派遣的比丘不向该比丘报告，或其他人看到或听到后说：“你们，尊者，衣物已经完成”，则此报告不算数。当被派遣的人向他报告时，从报告的那天开始超过十天则构成无放弃的过失。
如果衣物的给予者说：“我将把你们的衣物送给某人的手中”，并这样做，拿着衣物的比丘将其放置在自己的僧团中而不报告，其他人却说：“尊者，这件衣物现在非常好看。”在哪里，朋友，衣物呢？是送给那个人的手中。对此的言论也不算数。当那比丘给予衣物时，从接受的那天开始超过十天则构成无放弃的过失。如果衣物的使用是未被给予的，直到有一丝小的残留物，仍然应当保护。
指定的衣物...

2.469) pana paribhuñjato kathaṃ adhiṭṭhānaṃ vijahatīti ? Aññassa dānena acchinditvā gahaṇena vissāsaggāhena hīnāyāvattanena sikkhāpaccakkhānena kālakiriyāya liṅgaparivattanena paccuddharaṇena chiddabhāvenāti imehi navahi kāraṇehi vijahati. Tattha purimehi aṭṭhahi sabbacīvarāni adhiṭṭhānaṃ vijahanti, chiddabhāvena pana ticīvarasseva sabbaṭṭhakathāsu adhiṭṭhānavijahanaṃ vuttaṃ, tañca nakhapiṭṭhippamāṇena chiddena. Tattha nakhapiṭṭhippamāṇaṃ kaniṭṭhaṅgulinakhavasena veditabbaṃ, chiddañca vinividdhachiddameva. Chiddassa hi abbhantare ekatantu cepi acchinno hoti, rakkhati. Tattha saṅghāṭiyā ca uttarāsaṅgassa ca dīghantato vidatthippamāṇassa, tiriyantato aṭṭhaṅgulappamāṇassa padesassa orato chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ bhindati, antaravāsakassa pana dīghantato vidatthippamāṇasseva, tiriyantato caturaṅgulappamāṇassa padesassa orato chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ bhindati, parato na bhindati, tasmā jāte chidde ticīvaraṃ atirekacīvaraṭṭhāne tiṭṭhati, sūcikammaṃ katvā puna adhiṭṭhātabbaṃ. Yo pana dubbalaṭṭhāne paṭhamaṃ aggaḷaṃ datvā pacchā dubbalaṭṭhānaṃ chinditvā apaneti, adhiṭṭhānaṃ na bhijjati. Maṇḍalaparivattanepi eseva nayo. Dupaṭṭassa ekasmiṃ paṭale chidde vā jāte gaḷite vā adhiṭṭhānaṃ na bhijjati, khuddakaṃ cīvaraṃ mahantaṃ karoti, mahantaṃ vā khuddakaṃ karoti, adhiṭṭhānaṃ na bhijjati. Ubho koṭiyo majjhe karonto sace paṭhamaṃ chinditvā pacchā ghaṭeti, adhiṭṭhānaṃ bhijjati. Atha ghaṭetvā chindati, na bhijjati. Rajakehi dhovāpetvā setaṃ kārāpentassapi adhiṭṭhānaṃ adhiṭṭhānamevāti. Ayaṃ tāva adhiṭṭhāne vinicchayo.



2.469. 当一位比丘食用时，为何他的戒律将会被放弃？ 以下九种原因会导致他的戒律被放弃：给予他人、取得、获得信任、退回小乘、放弃学习、死亡、改变性别、取出、有破洞。其中前八种会导致所有三衣的戒律被放弃，但只有对于下衣来说，在所有论书中都提到戒律的放弃是由于有破洞，而这个破洞的大小是以小指甲的大小为标准。这里所说的小指甲大小是指小指的指甲大小，而破洞指的是完全穿透的破洞。即使在破洞内只有一根线也没有被切断，也能维持戒律。对于僧伽梨和上衣来说，长度以手掌宽度为标准，宽度以八指宽为标准的部分如果有破洞，就会破坏戒律；对于内衣来说，长度以手掌宽度为标准，宽度以四指宽为标准的部分如果有破洞，就会破坏戒律，但在其他部分不会破坏。因此，如果下衣有了破洞，就会留在超过三衣的地方，需要缝补后再次受持。但如果先在脆弱的地方打补丁，然后再在那里切开，就不会破坏戒律。对于披肩也是如此。如果单一层面有破洞或脱落，戒律也不会被破坏，只需要把小的变大或把大的变小即可。如果先切开再缝补，戒律就会被破坏；但如果先缝补再切开，就不会被破坏。即使交给染工洗涤并要求染成白色，戒律也不会被破坏。这就是关于戒律被放弃的判决。

47.Vikappane pana dve vikappanā sammukhāvikappanā parammukhāvikappanā ca. Kathaṃ sammukhāvikappanā hoti? Cīvarānaṃ ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā ‘‘imaṃ cīvara’’nti vā ‘‘imāni cīvarānī’’ti vā ‘‘etaṃ cīvara’’nti vā ‘‘etāni cīvarānī’’ti vā vatvā ‘‘tuyhaṃ vikappemī’’ti vattabbaṃ, ayamekā sammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati, paribhuñjituṃ pana vissajjetuṃ vā adhiṭṭhātuṃ vā na vaṭṭati. ‘‘Mayhaṃ santakaṃ, mayhaṃ santakāni paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti evaṃ pana vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti.

Aparo nayo – tatheva cīvarānaṃ ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā tasseva bhikkhuno santike ‘‘imaṃ cīvara’’nti vā ‘‘imāni cīvarānī’’ti vā ‘‘etaṃ cīvara’’nti vā ‘‘etāni cīvarānī’’ti vā vatvā pañcasu sahadhammikesu aññatarassa attanā abhirucitassa yassa kassaci nāmaṃ gahetvā ‘‘tissassa bhikkhuno vikappemī’’ti vā ‘‘tissāya bhikkhuniyā, tissāya sikkhamānāya, tissassa sāmaṇerassa, tissāya sāmaṇeriyā vikappemī’’ti vā vattabbaṃ, ayaṃ aparāpi sammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati, paribhogādīsu pana ekampi na vaṭṭati. Tena pana bhikkhunā ‘‘tissassa bhikkhuno santakaṃ…pe… tissāya sāmaṇeriyā santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti.

Kathaṃ parammukhāvikappanā hoti? Cīvarānaṃ tatheva ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā ‘‘imaṃ cīvara’’nti vā ‘‘imāni cīvarānī’’ti vā ‘‘etaṃ cīvara’’nti vā ‘‘etāni cīvarānī’’ti vā vatvā ‘‘tuyhaṃ vikappanatthāya dammī’’ti vattabbaṃ. Tena vattabbo ‘‘ko te mitto vā sandiṭṭho vā’’ti. Tato itarena purimanayeneva ‘‘tisso bhikkhū’’ti vā…pe… ‘‘tissā sāmaṇerī’’ti vā vattabbaṃ. Puna tena bhikkhunā ‘‘ahaṃ tissassa bhikkhuno dammī’’ti vā…pe… ‘‘tissāya sāmaṇeriyā dammī’’ti vā vattabbaṃ, ayaṃ parammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati, paribhogādīsu pana ekampi na vaṭṭati. Tena pana bhikkhunā dutiyasammukhāvikappanāyaṃ vuttanayeneva ‘‘itthannāmassa santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti.

Dvinnaṃ vikappanānaṃ kiṃ nānākaraṇaṃ? Sammukhāvikappanāyaṃ sayaṃ vikappetvā parena paccuddharāpeti, parammukhāvikappanāyaṃ pareneva vikappāpetvā pareneva paccuddharāpeti, idamettha nānākaraṇaṃ. Sace pana yassa vikappeti, so paññattikovido na hoti, na jānāti paccuddharituṃ, taṃ cīvaraṃ gahetvā aññassa byattassa santikaṃ gantvā puna vikappetvā parena paccuddharāpetabbaṃ. Vikappitavikappanā nāmesā vaṭṭati. Evaṃ tāva cīvare adhiṭṭhānavikappanānayo veditabbo.

48.Patte pana ayaṃ nayo – pattaṃ adhiṭṭhahantena ukkaṭṭhamajjhimomakānaṃ aññataro pamāṇayuttova adhiṭṭhātabbo. Tassa pamāṇaṃ ‘‘aḍḍhāḷhakodanaṃ gaṇhātī’’tiādinā (pārā. 602) nayena pāḷiyaṃ vuttaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 

47. 关于两种意图：正面意图和反面意图。正面意图如何形成？在了解衣物的单一性和多样性、接近和远离的情况下，若说“这是我的衣物”或“这些是我的衣物”或“这是那件衣物”或“这些是那些衣物”，则应说“我将为你意图”，这就是一种正面意图。至此可以进行安排，但不适合用于食用、放弃或决定。“你可以食用我的衣物，或按情况放弃”如此说时，称为反复意图，从此开始，使用和其他相关的行为也适用。
另一种方式是：同样地，在了解衣物的单一性和多样性、接近和远离的情况下，在某位比丘面前说“这是我的衣物”或“这些是我的衣物”或“这是那件衣物”或“这些是那些衣物”，然后以五种共法中的任意一种，取某个名字说“我将为这位比丘意图”或“为这位比丘、这位女比丘、这位受戒者、这位女受戒者意图”，这也是一种正面意图。至此可以进行安排，但在使用等方面则不适合。因此，当比丘说“你可以食用这位比丘的衣物……或为这位女受戒者的衣物食用或放弃，或按情况行事”时，称为反复意图，从此开始，使用和其他相关的行为也适用。
反面意图如何形成？在了解衣物的单一性和多样性、接近和远离的情况下，若说“这是我的衣物”或“这些是我的衣物”或“这是那件衣物”或“这些是那些衣物”，然后应说“我将为你意图”。因此应问“谁是你的朋友或见到的人？”然后再以同样的方式说“这位比丘”或……“这位女比丘”。再次由那位比丘说“我为这位比丘意图”或……“我为这位女比丘意图”，这就是反面意图。至此可以进行安排，但在使用等方面则不适合。因此，当比丘以第二种正面意图的方式说“你可以食用这位名叫某某的人的衣物，或放弃或按情况行事”时，称为反复意图，从此开始，使用和其他相关的行为也适用。
对于这两种意图有什么不同？在正面意图中，由自己意图而由他人进行反复意图；在反面意图中，由他人意图而由他人进行反复意图，这就是其不同之处。如果说意图的人没有能力进行意图，也不知道如何进行反复意图，那么应拿着那件衣物去别的地方，再次进行意图并由他人进行反复意图。意图的意图是适用的。如此可知，衣物的意图方式应当了解。
48. 关于器皿的方式——由持器皿者所持的任意一种中间大小的器皿应当适合其标准。其标准在《巴利文》中以“抓住半升米”为例（见《巴利文》602页）。在这里的判决（见《巴利文》八页）。

2.602 ādayo) – anupahatapurāṇasālitaṇḍulānaṃ sukoṭṭitaparisuddhānaṃ dve magadhanāḷiyo gahetvā tehi taṇḍulehi anuttaṇḍulamakilinnamapiṇḍitaṃ suvisadaṃ kundamakuḷarāsisadisaṃ avassāvitodanaṃ pacitvā niravasesaṃ patte pakkhipitvā tassa odanassa catutthabhāgappamāṇo nātighano nātitanuko hatthahāriyo sabbasambhārasaṅkhato muggasūpo pakkhipitabbo, tato ālopassa ālopassa anurūpaṃ yāvacarimālopappahonakaṃ macchamaṃsādibyañjanaṃ pakkhipitabbaṃ, sappitelatakkarasakañjikādīni pana gaṇanūpagāni na honti. Tāni hi odanagatikāni honti, neva hāpetuṃ, na vaḍḍhetuṃ sakkonti. Evametaṃ sabbampi pakkhittaṃ sace pattassa mukhavaṭṭiyā heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, suttena vā hīrena vā chindantassa suttassa vā hīrassa vā heṭṭhimantaṃ phusati, ayaṃ ukkaṭṭho nāma patto. Sace taṃ rājiṃ atikkamma thūpīkataṃ tiṭṭhati, ayaṃ ukkaṭṭhomako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ na sampāpuṇāti antogadhameva hoti, ayaṃ ukkaṭṭhukkaṭṭho nāma patto.

Ukkaṭṭhato upaḍḍhappamāṇo majjhimo nāma patto. Majjhimato upaḍḍhappamāṇo omako. Tasmā sace magadhanāḷiyā nāḷikodanādisabbampi pakkhittaṃ vuttanayeneva heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, ayaṃ majjhimo nāma patto. Sace taṃ rājiṃ atikkamma thūpīkataṃ tiṭṭhati, ayaṃ majjhimomako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ na sampāpuṇāti antogadhameva hoti, ayaṃ majjhimukkaṭṭho nāma patto. Sace magadhanāḷiyā upaḍḍhanāḷikodanādisabbampi pakkhittaṃ heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, ayaṃ omako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ atikkamma thūpīkataṃ tiṭṭhati, ayaṃ omakomako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ na sampāpuṇāti antogadhameva hoti, ayaṃ omakukkaṭṭho nāma patto. Evamete nava pattā. Tesu dve apattā ukkaṭṭhukkaṭṭho ca omakomako cāti. Tasmā ete bhājanaparibhogena paribhuñjitabbā, na adhiṭṭhānūpagā na vikappanūpagā. Itare pana satta adhiṭṭhahitvā vā vikappetvā vā paribhuñjitabbā.


2.602. 应取两个摩揭陀斗量的未损坏的旧米，磨碎后洗净，用这些米煮一锅干净、光亮、如莲花蕾堆般的、没有多余水分的米饭。将这整锅米饭放入钵中，其量应该是该米饭的四分之一，既不太厚也不太薄，能用手提起。然后根据每一份的大小，放入适量的豆汤、鱼肉等配料。但不能计算酥油、油、酪乳、醋等，因为它们是随米饭而来的，既不能舍弃也不能增加。如此放好后，如果在钵口的第一道线上，线下的部分被线或绳触及，这就是称为"大"的钵。如果超过这道线而隆起，这就是称为"大中"的钵。如果未达到这道线而在内部，这就是称为"大大"的钵。
大钵的一半大小称为"中"钵。中钵的一半大小称为"小"钵。因此，如果用两个摩揭陀斗量的米煮出来的全部米饭恰好在第一道线上，这就是"中"钵。如果超过这道线而隆起，这就是称为"中小"的钵。如果未达到这道线而在内部，这就是称为"中大"的钵。如果用一个半摩揭陀斗量的米煮出来的全部米饭恰好在第一道线上，这就是"小"钵。如果超过这道线而隆起，这就是称为"小小"的钵。如果未达到这道线而在内部，这就是称为"小大"的钵。如此共有九种钵。其中两种是不适用的，即"大大"和"小小"。因此，这些器皿只能用于食用，不能用于决定或意图。其余七种可以决定或意图后使用。



Pamāṇayuttānampi etesaṃ adhiṭṭhānavikappanūpagattaṃ evaṃ veditabbaṃ – ayopatto pañcahi pākehi, mattikāpatto dvīhi pākehi pakko adhiṭṭhānūpago. Ubhopi yaṃ mūlaṃ dātabbaṃ, tasmiṃ dinneyeva. Sace ekopi pāko ūno hoti, kākaṇikamattampi vā mūlaṃ adinnaṃ, na adhiṭṭhānūpago. Sace pattasāmiko vadati ‘‘yadā tumhākaṃ mūlaṃ bhavissati, tadā dassatha adhiṭṭhahitvā paribhuñjathā’’ti, neva adhiṭṭhānūpago hoti, pākassa hi ūnattā pattasaṅkhyaṃ na gacchati, mūlassa sakalassa vā ekadesassa vā adinnattā sakabhāvaṃ na upeti, aññasseva santako hoti, tasmā pāke ca mūle ca suniṭṭhiteyeva adhiṭṭhānūpago hoti. Yo adhiṭṭhānūpago, sveva vikappanūpago. So hatthaṃ āgatopi anāgatopi adhiṭṭhātabbo vikappetabbo vā. Yadi hi pattakārako mūlaṃ labhitvā sayaṃ vā dātukāmo hutvā ‘‘ahaṃ bhante tumhākaṃ pattaṃ katvā asukadivase nāma pacitvā ṭhapessāmī’’ti vadati, bhikkhu ca tena paricchinnadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sace pana pattakārako ‘‘ahaṃ tumhākaṃ pattaṃ katvā pacitvā sāsanaṃ pesessāmī’’ti vatvā tatheva karoti, tena pesitabhikkhu pana tassa bhikkhuno na āroceti, añño disvā vā sutvā vā ‘‘tumhākaṃ, bhante, patto niṭṭhito’’ti āroceti, etassa ārocanaṃ na pamāṇaṃ. Yadā pana tena pesitoyeva āroceti, tassa vacanaṃ sutadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sace pana pattakārako ‘‘ahaṃ tumhākaṃ pattaṃ katvā pacitvā kassaci hatthe pahiṇissāmī’’ti vatvā tatheva karoti, pattaṃ gahetvā āgatabhikkhu pana attano pariveṇe ṭhapetvā tassa na āroceti, añño koci bhaṇati ‘‘api, bhante, adhunā ābhato patto sundaro’’ti. ‘‘Kuhiṃ, āvuso, patto’’ti? ‘‘Itthannāmassa hatthe pesito’’ti. Etassapi vacanaṃ na pamāṇaṃ. Yadā pana so bhikkhu pattaṃ deti, laddhadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, tasmā dasāhaṃ anatikkāmetvāva adhiṭṭhātabbo vikappetabbo vā.

Tattha dve pattassa adhiṭṭhānā kāyena vā adhiṭṭhāti, vācāya vā adhiṭṭhāti. Tesaṃ vasena adhiṭṭhahantena ‘‘imaṃ pattaṃ paccuddharāmī’’ti vā ‘‘etaṃ pattaṃ paccuddharāmī’’ti vā vatvā evaṃ sammukhe vā parammukhe vā ṭhitaṃ purāṇapattaṃ paccuddharitvā aññassa vā datvā navaṃ pattaṃ yattha katthaci ṭhitaṃ hatthena parāmasitvā ‘‘idaṃ pattaṃ adhiṭṭhāmī’’ti cittena ābhogaṃ katvā kāyavikāraṃ karontena kāyena vā adhiṭṭhātabbo. Vacībhedaṃ katvā vācāya vā adhiṭṭhābhabbo. Tatra duvidhaṃ adhiṭṭhānaṃ – sace hatthapāse hoti, ‘‘imaṃ pattaṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbā, atha antogabbhe vā uparipāsāde vā sāmantavihāre vā hoti, ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā ‘‘etaṃ pattaṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbā. Adhiṭṭhahantena pana ekakena adhiṭṭhātumpi vaṭṭati, aññassa santike adhiṭṭhātumpi vaṭṭati. Aññassa santike ayamānisaṃso – sacassa ‘‘adhiṭṭhito nu kho me, no’’ti vimati uppajjati, itaro sāretvā vimatiṃ chindissatīti. Sace koci dasa patte labhitvā sabbe attanāva paribhuñjitukāmo hoti, na sabbe adhiṭṭhātabbā, ekaṃ pattaṃ adhiṭṭhāya punadivase taṃ paccuddharitvā añño adhiṭṭhātabbo. Eteneva upāyena vassasatampi pariharituṃ sakkā.


2.602. 这些符合标准的器皿在决定和意图上应该这样理解：铁钵经过五次烧制，陶制的钵经过两次烧制后，就可以用于决定。无论是哪一种，只要给予了应给的价钱，就可以决定使用。如果连一个烧制都不足，或者只给了一点点价钱，就不能用于决定。如果钵的所有者说"当你们有钱的时候，就决定使用并食用"，也不能用于决定，因为烧制不足不符合数量标准，全部或部分价钱未给，也不符合自己的性质，而是属于他人的。因此，无论烧制还是价钱都必须确定无疑，才能用于决定。
凡是可以用于决定的，也可以用于意图。无论是已经到手还是尚未到手，都可以决定或意图。如果钵制作者获得了价钱，自愿说"我将为你们制作一个钵，在某天煮好后放置"，而比丘超过十天未取，则犯尼萨耆波逸提。如果钵制作者说"我将为你们制作一个钵，煮好后送来"，送来的比丘未告知该比丘，或有他人看到或听说"你们的钵已经做好了"，这种告知不算数。只有当送来的比丘自己告知时，从听到的那天起超过十天未取，才犯尼萨耆波逸提。如果钵制作者说"我将为你们制作一个钵，煮好后送给某人"，取钵的比丘虽然放在自己的住处却未告知，或有他人说"大德，新钵已经来了"，这种告知也不算数。只有当那位比丘亲自交给时，从领受的那天起超过十天未取，才犯尼萨耆波逸提。因此，必须在十天内决定或意图使用。
其中有两种决定方式：用身体决定或用语言决定。决定时，可以说"我取回这个旧钵"或"我取回那个钵"，面对或背对着站立，取回旧钵后给予他人或触摸任何地方的新钵，心里作决定思维说"我决定使用这个钵"，用身体动作做决定。用语言做决定时，如果在手边，应说"我决定使用这个钵"；如果在内室、楼上或附近的住处，观察放置的地方后说"我决定使用那个钵"。决定时可以独自决定，也可以在他人面前决定。在他人面前决定的好处是：如果自己怀疑"是否已决定"，他人可以确认并解决疑虑。如果有人得到十个钵却想全部自己使用，不应全部决定，而是决定一个钵后第二天取回并决定另一个，如此可以持续使用一百年。


Evaṃ appamattassa siyā adhiṭṭhānavijahananti? Siyā. Sace hi sayaṃ pattaṃ aññassa deti, vibbhamati vā, sikkhaṃ vā paccakkhāti, kālaṃ vā karoti, liṅgaṃ vāssa parivattati, paccuddharati vā, patte vā chiddaṃ hoti, adhiṭṭhānaṃ vijahati. Vuttañcetaṃ –

‘‘Dinnavibbhantapaccakkhā , kālakiriyākatena ca;

Liṅgapaccuddharā ceva, chiddena bhavati sattama’’nti. (pārā. aṭṭha. 2.608) –

Coragahaṇavissāsaggāhehipi vijahatiyeva. Kittakena chiddena adhiṭṭhānaṃ bhijjati? Yena kaṅgusitthaṃ nikkhamati ceva pavisati ca. Idañhi sattannaṃ dhaññānaṃ lāmakadhaññasitthaṃ. Tasmiṃ chidde ayacuṇṇena vā āṇiyā vā paṭipākatike kate dasāhabbhantare puna adhiṭṭhātabbo. Ayaṃ tāvettha adhiṭṭhāne vinicchayo.

49.Vikappane pana dve vikappanā sammukhāvikappanā ceva parammukhāvikappanā ca. Kathaṃ sammukhāvikappanā hoti? Pattānaṃ ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā ‘‘imaṃ patta’’nti vā ‘‘ime patte’’ti vā ‘‘etaṃ patta’’nti vā ‘‘ete patte’’ti vā vatvā ‘‘tuyhaṃ vikappemī’’ti vattabbaṃ, ayamekā sammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati, paribhuñjituṃ pana vissajjetuṃ vā adhiṭṭhātuṃ vā na vaṭṭati. ‘‘Mayhaṃ santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti evaṃ pana vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti.

Aparo nayo – tatheva pattānaṃ ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā tasseva bhikkhuno santike ‘‘imaṃ patta’’nti vā ‘‘ime patte’’ti vā ‘‘etaṃ patta’’nti vā ‘‘ete patte’’ti vā vatvā pañcasu sahadhammikesu aññatarassa attanā abhirucitassa yassa kassaci nāmaṃ gahetvā ‘‘tissassa bhikkhuno vikappemī’’ti vā ‘‘tissāya bhikkhuniyā, sikkhamānāya, sāmaṇerassa, tissāya sāmaṇeriyā vikappemī’’ti vā vattabbaṃ, ayaṃ aparāpi sammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati. Paribhogādīsu pana ekampi na vaṭṭati. Tena pana bhikkhunā tissassa bhikkhuno santakaṃ…pe… tissāya sāmaṇeriyā santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohīti vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti.

Kathaṃ parammukhāvikappanā hoti? Pattānaṃ tatheva ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā ‘‘imaṃ patta’’nti vā ‘‘ime patte’’ti vā ‘‘etaṃ patta’’nti vā ‘‘ete patte’’ti vā vatvā ‘‘tuyhaṃ vikappanatthāya dammī’’ti vattabbaṃ. Tena vattabbo ‘‘ko te mitto vā sandiṭṭho vā’’ti . Tato itarena purimanayena ‘‘tisso bhikkhū’’ti vā…pe… ‘‘tissā sāmaṇerī’’ti vā vattabbaṃ. Puna tena bhikkhunā ‘‘ahaṃ tissassa bhikkhuno dammī’’ti vā…pe… ‘‘tissāya sāmaṇeriyā dammī’’ti vā vattabbaṃ, ayaṃ parammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati, paribhogādīsu pana ekampi na vaṭṭati. Tena pana bhikkhunā dutiyasammukhāvikappanāyaṃ vuttanayeneva ‘‘itthannāmassa santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti. Ayaṃ vikappane nayo.

50. Evaṃ adhiṭṭhahitvā vikappetvā ca paribhuñjantena patte bhinne kiṃ kātabbanti? Yassa patte rājimukhavaṭṭito heṭṭhā dvaṅgulappamāṇā na hoti tena na kiñci kātabbaṃ. Yassa (pārā. aṭṭha. 

2.608. 那么，即使是谨慎的人，戒律也可能被放弃吗？是的，可能会。如果他自己把钵给了别人、出家、死亡、性别改变、取回、或者钵有破洞，戒律就会被放弃。这是说的：
"给予、出家、放弃学习，以及死亡、取回和破洞，这七种情况会导致戒律被放弃。"
被盗或获得信任也会导致戒律被放弃。那么，需要多大的破洞才会破坏戒律？只要能让七种谷物的渣滓进出，就算破洞了。对于这种破洞，用黄铜粉或树脂修补后，在十天内需要重新决定。这就是关于决定的判决。
49. 关于意图也有两种：面对意图和背对意图。如何进行面对意图？了解钵的单一性和多样性、接近和远离的情况后，说"这是我的钵"或"这些是我的钵"或"那是我的钵"或"那些是我的钵"，然后说"我为你意图"，这就是一种面对意图。至此可以进行安排，但不适合用于食用、放弃或决定。"你可以食用我的钵，或按情况放弃"如此说时，称为反复意图，从此开始，使用和其他相关的行为也适用。
另一种方式是：同样地，在了解钵的单一性和多样性、接近和远离的情况下，在某位比丘面前说"这是我的钵"或"这些是我的钵"或"那是我的钵"或"那些是我的钵"，然后以五种共法中的任意一种，取某个名字说"我将为这位比丘意图"或"为这位比丘、这位女比丘、这位受戒者、这位女受戒者意图"，这也是一种面对意图。至此可以进行安排，但在使用等方面则不适合。因此，当比丘说"你可以食用这位比丘的钵……或为这位女受戒者的钵食用或放弃，或按情况行事"时，称为反复意图，从此开始，使用和其他相关的行为也适用。
如何进行背对意图？在了解钵的单一性和多样性、接近和远离的情况下，若说"这是我的钵"或"这些是我的钵"或"那是我的钵"或"那些是我的钵"，然后应说"我将为你意图"。因此应问"谁是你的朋友或见到的人？"然后再以同样的方式说"这位比丘"或……"这位女比丘"。再次由那位比丘说"我为这位比丘意图"或……"我为这位女比丘意图"，这就是背对意图。至此可以进行安排，但在使用等方面则不适合。因此，当比丘以第二种面对意图的方式说"你可以食用这位名叫某某的人的钵，或放弃或按情况行事"时，称为反复意图，从此开始，使用和其他相关的行为也适用。这就是关于意图的方式。
50. 如果决定和意图后使用的钵破损了，应该如何处理？如果钵的第一道线以下不足两指宽，则不需要做任何处理。如果（见八页）...

2.612-3) pana tādisā ekāpi rāji hoti, tena tassā rājiyā heṭṭhimapariyante pattavedhakena vijjhitvā pacitvā suttarajjukamakacirajjukādīhi vā tipusuttakena vā bandhitvā taṃ bandhanaṃ āmisassa alagganatthaṃ tipupaṭṭena vā kenaci vā baddhasilesena paṭicchādetabbaṃ. So ca patto adhiṭṭhahitvā paribhuñjitabbo. Sukhumaṃ vā chiddaṃ katvā bandhitabbo. Suddhehi pana madhukasitthakalākhāsajjurasādīhi bandhituṃ na vaṭṭati, phāṇitaṃ jhāpetvā pāsāṇacuṇṇena bandhituṃ vaṭṭati. Mukhavaṭṭisamīpe pana pattavedhakena vijjhiyamāno kapālassa bahalattā bhijjati, tasmā heṭṭhā vijjhitabbo. Yassa pana dve rājiyo, ekāyeva vā caturaṅgulā, tassa dve bandhanāni dātabbāni. Yassa tisso, ekāyeva vā chaḷaṅgulā, tassa tīṇi. Yassa catasso, ekāyeva vā aṭṭhaṅgulā, tassa cattāri. Yassa pañca, ekāyeva vā dasaṅgulā, so baddhopi abaddhopi apattoyeva, añño viññāpetabbo. Esa tāva mattikāpatte vinicchayo.

Ayopatte pana sacepi pañca vā atirekāni vā chiddāni honti, tāni ca ayacuṇṇena vā āṇiyā vā lohamaṇḍalakena vā baddhāni maṭṭhāni honti, sveva patto paribhuñjitabbo, añño na viññāpetabbo. Atha pana ekampi chiddaṃ mahantaṃ hoti, lohamaṇḍalakena baddhampi maṭṭhaṃ na hoti, patte āmisaṃ laggati, akappiyo hoti, ayaṃ apatto, añño viññāpetabbo. Viññāpentena ca saṅghavasena pavāritaṭṭhāne pañcabandhaneneva pattena aññaṃ pattaṃ viññāpetuṃ vaṭṭati, puggalavasena pana pavāritaṭṭhāne ūnapañcabandhanenāpi vaṭṭati. Pattaṃ labhitvā paribhuñjantena ca yāgurandhanarajanapacanādinā aparibhogena na paribhuñjitabbo, antarāmagge pana byādhimhi uppanne aññasmiṃ bhājane asati mattikāya limpetvā yāguṃ vā pacituṃ udakaṃ vā tāpetuṃ vaṭṭati. Mañcapīṭhachattanāgadantakādike adesepi na nikkhipitabbo. Pattassa hi nikkhipanadeso ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pattādhāraka’’ntiādinā (cūḷava. 254) nayena khandhake vuttoyeva.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Adhiṭṭhānavikappanavinicchayakathā samattā.

9. Cīvaravippavāsavinicchayakathā

51.Cīvarenavināvāsoti ticīvarādhiṭṭhānena adhiṭṭhitānaṃ tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññatarena vippavāso. Evaṃ adhiṭṭhitesu hi tīsu cīvaresu ekenapi vinā vasituṃ na vaṭṭati, vasantassa saha aruṇuggamanā cīvaraṃ nissaggiyaṃ hoti, tasmā aruṇuggamanasamaye cīvaraṃ aḍḍhateyyaratanappamāṇe hatthapāse katvā vasitabbaṃ. Gāmanivesanaudositaaḍḍamāḷapāsādahammiyanāvāsatthakhettadhaññakaraṇaārāmavihārarukkhamūlaajjhokāsesu pana ayaṃ viseso (pārā. aṭṭha. 

2.612-3. 然而，这样的钵也有一种情况，因此在这个钵的底部，必须用钵刀切割，煮熟后用细绳或其他绳索捆绑，以便遮盖该捆绑的食物。这个钵被决定后，可以用来食用。若有细小的破损，也可以捆绑。用干净的蜜、米粉、细砂等材料捆绑是不合适的，可以用石粉来捆绑。然而，在钵口附近被钵刀切割时，由于钵的厚度，可能会破损，因此必须在下面切割。
若有两个钵，若一钵宽四指，则必须给予两个捆绑；若三钵，若一钵宽六指，则必须给予三个捆绑；若四钵，若一钵宽八指，则必须给予四个捆绑；若五钵，若一钵宽十指，则无论是捆绑还是不捆绑，都必须给予其他的决定。这就是关于陶制钵的判决。
对于铁钵，如果有五个或更多的破损，且这些破损用米粉、树脂或铁环捆绑后，仍然是完整的，仍然可以食用，其他的则不需要决定。如果有一个大破损，且用铁环捆绑后，仍然不能食用，必须决定。这种情况下，必须有其他的决定。通过决定，僧团的地方可以通过五个捆绑的方式来决定其他的钵，而个人的地方也可以通过少于五个捆绑的方式来决定。
在获得钵后，使用时不应使用其他的食物，若在中间的道路上生病，若没有其他的容器，可以用泥土来煮粥或水。即使在床、坐垫、椅子等地方，也不应放下。钵的放置应该遵循“我允许你，尊者，持钵的人”这样的教导。
因此，关于决定和意图的判决已如上所述。
关于袈裟的放弃判决
袈裟的放弃是指通过三件袈裟的决定而放弃其中一件。如此决定时，三件袈裟中无论哪一件都不能单独使用，若有一件袈裟在身，随着日出而放弃，这件袈裟就成为了必须放弃的。因此，在日出时，袈裟应以半个手掌的宽度放置。关于村庄的住处、草地、房屋、田地、谷物的种植、树林的根部等地方，这些都是特别的情况。

2.477-8) – sace ekassa rañño gāmabhojakassa vā santako gāmo hoti, yena kenaci pākārena vā vatiyā vā parikhāya vā parikkhitto ca, evarūpe gāme cīvaraṃ nikkhipitvā gāmabbhantare yattha katthaci yathārucitaṭṭhāne aruṇaṃ uṭṭhāpetuṃ vaṭṭati. Sace pana aparikkhitto hoti, evarūpe gāme yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ vatthabbaṃ, tassa vā gharassa hatthapāse samantā aḍḍhateyyaratanabbhantare vasitabbaṃ. Taṃ pamāṇaṃ atikkamitvā sacepi iddhimā bhikkhu ākāse aruṇaṃ uṭṭhāpeti, cīvaraṃ nissaggiyameva hoti.

Sace nānārājūnaṃ vā bhojakānaṃ vā gāmo hoti vesālīkusinārādisadiso parikkhitto ca, evarūpe gāme yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ, tattha vā vatthabbaṃ, tattha saddasaṅghaṭṭanena vā janasambādhena vā vasituṃ asakkontena sabhāye vā vatthabbaṃ nagaradvāramūle vā. Tatrāpi vasituṃ asakkontena yattha katthaci phāsukaṭṭhāne vasitvā antoaruṇe āgamma tesaṃyeva sabhāyanagaradvāramūlānaṃ hatthapāse vasitabbaṃ. Gharassa pana cīvarassa vā hatthapāse vattabbameva natthi.

Sace ghare aṭṭhapetvā ‘‘sabhāye ṭhapessāmī’’ti sabhāyaṃ gacchanto hatthaṃ pasāretvā ‘‘handimaṃ cīvaraṃ ṭhapehī’’ti evaṃ nikkhepasukhe hatthapāsagate kismiñci āpaṇe cīvaraṃ nikkhipati, tena purimanayeneva sabhāye vā vatthabbaṃ, dvāramūle vā tesaṃ hatthapāse vā vasitabbaṃ.

Sace nagarassa bahūnipi dvārāni honti bahūni ca sabhāyāni, sabbattha vasituṃ na vaṭṭati. Yassā pana vīthiyā cīvaraṃ ṭhapitaṃ, yaṃ tassā sammukhaṭṭhāne sabhāyañca dvārañca, tassa sabhāyassa ca dvārassa ca hatthapāse vasitabbaṃ. Evañhi sati sakkā cīvarassa pavattiṃ jānituṃ . Sabhāyaṃ pana gacchantena yassa āpaṇikassa hatthe nikkhittaṃ, sace so taṃ cīvaraṃ atiharitvā ghare nikkhipati, vīthihatthapāso na rakkhati, gharassa hatthapāse vatthabbaṃ. Sace mahantaṃ gharaṃ hoti dve vīthiyo pharitvā ṭhitaṃ, purato vā pacchato vā hatthapāseyeva aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. Sabhāye nikkhipitvā pana sabhāye vā tassa sammukhe nagaradvāramūle vā tesaṃyeva hatthapāse vā aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. Sace pana gāmo aparikkhitto hoti, yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ ghare tassa gharassa vā hatthapāse vatthabbaṃ.

Sace (pārā. 480) ekakulassa santakaṃ nivesanaṃ hoti parikkhittañca nānāgabbhaṃ nānāovarakaṃ, antonivesane cīvaraṃ nikkhipitvā antonivesane vatthabbaṃ. Sace aparikkhittaṃ, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ gabbhassa hatthapāse vā. Sace nānākulassa nivesanaṃ hoti parikkhittañca nānāgabbhaṃ nānāovarakaṃ, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ, sabbesaṃ sādhāraṇe gharadvāramūle vā gabbhassa vā gharadvāramūlassa vā hatthapāse. Sace aparikkhittaṃ hoti, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ gabbhassa vā hatthapāse. Udositaaḍḍamāḷapāsādahammiyesupi nivesane vuttanayeneva vinicchayo veditabbo.

Sace ekakulassa nāvā hoti, antonāvāyaṃ cīvaraṃ nikkhipitvā antonāvāyaṃ vatthabbaṃ. Sace nānākulassa nāvā hoti nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṃ ovarake cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ ovarake vatthabbaṃ ovarakassa hatthapāse vā.


2.477-8. 如果有一位国王或村庄主人的村庄被任何墙壁、篱笆或壕沟包围，在这样的村庄里放置袈裟后，可以在村内任何合适的地方等待日出。如果没有被包围，就应该在放置袈裟的那间房屋里或房屋周围半手掌宽的范围内等待。即使是有神通力的比丘在空中等待日出，袈裟也必须放弃。
如果是多位国王或村庄主人的村庄，像(古代城市)毗舍离、拘尸那罗那样被包围，在这样的村庄里，应该在放置袈裟的那间房屋里或因喧闹声或人群拥挤而无法在那里居住的情况下，可以在集会厅或城门附近居住。如果在那里也无法居住，可以在任何安静的地方居住，等待日出时再回到集会厅或城门附近。但绝对不能在房屋或袈裟附近居住。
如果在房屋里放置袈裟后，想要放在集会厅，边走边伸手说"把这件袈裟放在这里"而放在任何商店附近，那么应该像前面所说的一样，在集会厅或城门附近居住。
如果一个城镇有多个城门和集会厅，不能在所有地方居住。应该在袈裟放置的那条街道上，与集会厅和城门相对的地方居住。这样可以知道袈裟的去向。但如果在去集会厅时，袈裟被放在某商人手中，如果他把它拿回家中，街道附近就无法看管，应该在房屋附近居住。如果房屋很大，占据两条街道，应该在前后任何一边手掌宽的范围内等待日出。但如果放在集会厅，应该在集会厅或城门附近等待。
如果是一个家族的房屋被包围，有多个房间和隔间，应该在放置袈裟的房间内或房间附近居住。如果没有被包围，应该在放置袈裟的那个房间内或房间附近居住。
如果是多个家族的房屋被包围，有多个房间和隔间，应该在放置袈裟的那个房间内或房间和房屋大门附近的公共区域居住。如果没有被包围，应该在放置袈裟的那个房间内或房间附近居住。
对于草地、房屋、谷仓等地方，应该按照上述方式判断。
如果是一个家族的船只，应该在船内放置袈裟并在船内居住。如果是多个家族的船只，有多个舱室和隔间，应该在放置袈裟的那个舱室内或舱室附近居住。


Sace ekakulassa sattho hoti, tasmiṃ satthe cīvaraṃ nikkhipitvā purato vā pacchato vā sattabbhantarā na vijahitabbā, passato abbhantaraṃ na vijahitabbaṃ. Ekaṃ abbhantaraṃ aṭṭhavīsatihatthaṃ hoti. Sace nānākulassa sattho hoti, satthe cīvaraṃ nikkhipitvā cīvarassa hatthapāse vasitabbaṃ. Sace sattho gacchanto gāmaṃ vā nadiṃ vā pariyādiyitvā tiṭṭhati, antopaviṭṭhena saddhiṃ ekābaddho hutvā orañca pārañca pharitvā ṭhito hoti, satthaparihāro labbhati. Atha gāme vā nadiyā vā pariyāpanno hoti, gāmaparihāro ceva nadīparihāro ca labbhati. Sace vihārasīmaṃ atikkamitvā tiṭṭhati, antosīmāya ca cīvaraṃ hoti, vihāraṃ gantvā vasitabbaṃ. Sace bahisīmāya cīvaraṃ hoti, satthasamīpeyeva vasitabbaṃ. Sace gacchanto sattho sakaṭe vā bhagge goṇe vā naṭṭhe antarā chijjati, yasmiṃ koṭṭhāse cīvaraṃ nikkhittaṃ, tattha vasitabbaṃ.

Sace ekakulassa khettaṃ hoti parikkhittañca, antokhette cīvaraṃ nikkhipitvā antokhette vatthabbaṃ. Sace aparikkhittaṃ hoti, cīvarassa hatthapāse vasitabbaṃ. Sace nānākulassa khettaṃ hoti parikkhittañca, antokhette cīvaraṃ nikkhipitvā dvāramūle vatthabbaṃ dvāramūlassa hatthapāse vā. Sace aparikkhittaṃ hoti, cīvarassa hatthapāse vasitabbaṃ.

Sace ekakulassa dhaññakaraṇaṃ hoti parikkhittañca, antodhaññakaraṇe cīvaraṃ nikkhipitvā antodhaññakaraṇe vatthabbaṃ. Sace aparikkhittaṃ hoti, cīvarassa hatthapāse vasitabbaṃ. Sace nānākulassa dhaññakaraṇaṃ hoti parikkhittañca, antodhaññakaraṇe cīvaraṃ nikkhipitvā dvāramūle vā vatthabbaṃ dvāramūlassa vā hatthapāse. Sace aparikkhittaṃ hoti, cīvarassa hatthapāse vasitabbaṃ. Pupphārāmaphalārāmesupi khette vuttanayeneva vinicchayo veditabbo.

Sace ekakulassa vihāro hoti parikkhitto ca, antovihāre cīvaraṃ nikkhipitvā antovihāre vatthabbaṃ. Sace aparikkhitto hoti, yasmiṃ vihāre cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ vatthabbaṃ tassa vihārassa vā hatthapāse.

Sace ekakulassa rukkhamūlaṃ hoti, yaṃ majjhanhike kāle samantā chāyā pharati, antochāyāya cīvaraṃ nikkhipitvā antochāyāya vatthabbaṃ. Viraḷasākhassa pana rukkhassa ātapena phuṭṭhokāse ṭhapitaṃ nissaggiyameva hoti, tasmā tādisassa rukkhassa sākhacchāyāya vā khandhacchāyāya vā ṭhapetabbaṃ. Sace sākhāya vā viṭape vā ṭhapeti, upari aññasākhacchāyāya phuṭṭhokāseyeva ṭhapetabbaṃ. Khujjarukkhassa chāyā dūraṃ gacchati, chāyāya gataṭṭhāne ṭhapetuṃ vaṭṭatiyeva. Sace nānākulassa rukkhamūlaṃ hoti, cīvarassa hatthapāse vasitabbaṃ.

Ajjhokāse pana agāmake araññe cīvaraṃ ṭhapetvā tassa samantā sattabbhantare vasitabbaṃ. Agāmakaṃ nāma araññaṃ viñjhāṭavīādīsu vā samuddamajjhe vā macchabandhānaṃ agamanapathe dīpakesu labbhati. Tādise araññe majjhe ṭhitassa samantā sattabbhantaraparicchedo, vinibbedhena cuddasa honti. Majjhe nisinno puratthimāya vā pacchimāya vā disāya pariyante ṭhapitacīvaraṃ rakkhati. Sace pana aruṇuggamanasamaye kesaggamattampi puratthimaṃ disaṃ gacchati, pacchimāya disāya cīvaraṃ nissaggiyaṃ hoti. Esa nayo itarasmiṃ. Nissaggiyaṃ pana cīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjanto dukkaṭaṃ āpajjati.



2.477-8. 如果有一个家族的田地，且被包围，在田地的内部放置袈裟后，应该在田地的内部居住。如果没有被包围，应该在袈裟的手掌范围内居住。如果有多个家族的田地，且被包围，在田地的内部放置袈裟后，应该在田地的门口或门口的手掌范围内居住。如果没有被包围，应该在袈裟的手掌范围内居住。
如果有一个家族的谷物田，且被包围，在谷物田的内部放置袈裟后，应该在谷物田的内部居住。如果没有被包围，应该在袈裟的手掌范围内居住。如果有多个家族的谷物田，且被包围，在谷物田的内部放置袈裟后，应该在门口或门口的手掌范围内居住。如果没有被包围，应该在袈裟的手掌范围内居住。关于花园、果园等地的情况也应如是判断。
如果有一个家族的修道院，且被包围，在修道院的内部放置袈裟后，应该在修道院的内部居住。如果没有被包围，那么在放置袈裟的修道院中居住。
如果有一个家族的树根，在正午时分有阴影覆盖，应该在树的阴影下放置袈裟并在树的阴影下居住。但是，如果是被阳光照射到的树木，袈裟就必须放弃，因此应该在这样的树木的树枝阴影或树干阴影下放置。如果放在树枝或树冠上，应该放在其他树的阴影下。如果是矮树的阴影，阴影会很远，因此应在阴影覆盖的地方放置袈裟。如果有多个家族的树根，应该在袈裟的手掌范围内居住。
在无人居住的森林中放置袈裟后，应该在周围的手掌范围内居住。无人的森林指的是在某些地方如河流中央或渔网的路线上可以找到的地方。在这样的森林中，放置在中间的袈裟周围的手掌范围内，经过划分后有十三个区域。坐在中间的比丘应该保护放置在东边或西边的袈裟。如果在日出时，任何头发都朝向东边，西边的袈裟就必须放弃。这种情况在其他地方也适用。放弃的袈裟如果不被放弃而食用，会导致犯戒。

52. Sace padhāniko bhikkhu sabbarattiṃ padhānamanuyuñjitvā paccūsasamaye ‘‘nahāyissāmī’’ti tīṇi cīvarāni tīre ṭhapetvā nadiṃ otarati, nahāyantasseva cassa aruṇaṃ uṭṭhahati, kiṃ kātabbaṃ? So hi yadi uttaritvā cīvaraṃ nivāseti, nissaggiyaṃ cīvaraṃ, anissajjitvā paribhuñjanapaccayā dukkaṭaṃ āpajjati. Atha naggo gacchati, evampi dukkaṭaṃ āpajjatīti? Nāpajjati. So hi yāva aññaṃ bhikkhuṃ disvā vinayakammaṃ na karoti, tāva tesaṃ cīvarānaṃ aparibhogārahattā naṭṭhacīvaraṭṭhāne ṭhito hoti, naṭṭhacīvarassa ca akappiyaṃ nāma natthi, tasmā ekaṃ nivāsetvā dve hatthena gahetvā vihāraṃ gantvā vinayakammaṃ kātabbaṃ. Sace dūre vihāro hoti, antarāmagge manussā sañcaranti, ekaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā ekaṃ aṃsakūṭe ṭhapetvā gantabbaṃ. Sace vihāre sabhāgaṃ bhikkhuṃ na passati, bhikkhācāraṃ gatā honti, saṅghāṭiṃ bahigāme ṭhapetvā santaruttarena āsanasālaṃ gantvā vinayakammaṃ kātabbaṃ. Sace bahigāme corabhayaṃ hoti, pārupitvā gantabbaṃ. Sace āsanasālā sambādhā hoti, janākiṇṇā na sakkā ekamante cīvaraṃ apanetvā vinayakammaṃ kātuṃ, ekaṃ bhikkhuṃ ādāya bahigāmaṃ gantvā vinayakammaṃ katvā cīvarāni paribhuñjitabbāni.

Sace therā bhikkhū daharānaṃ hatthe pattacīvaraṃ datvā maggaṃ gacchantā pacchimayāme sayitukāmā honti, attano attano cīvaraṃ hatthapāse katvāva sayitabbaṃ. Sace gacchantānaṃyeva asampattesu daharesu aruṇaṃ uggacchati, cīvaraṃ nissaggiyaṃ hoti, nissayo pana na paṭippassambhati. Daharānampi purato gacchantānaṃ theresu asampattesu eseva nayo. Maggaṃ virajjhitvā araññe aññamaññaṃ apassantesupi eseva nayo. Sace pana daharā ‘‘mayaṃ, bhante, muhuttaṃ sayitvā asukasmiṃ nāma okāse tumhe sampāpuṇissāmā’’ti vatvā yāva aruṇuggamanā sayanti, cīvarañca nissaggiyaṃ hoti, nissayo ca paṭippassambhati. Dahare uyyojetvā theresu sayantesupi eseva nayo. Dvedhāpathaṃ disvā therā ‘‘ayaṃ maggo’’ , daharā ‘‘ayaṃ maggo’’ti vatvā aññamaññassa vacanaṃ aggahetvā gatā, saha aruṇassa uggamanā cīvarāni ca nissaggiyāni honti, nissayo ca paṭippassambhati. Sace daharā maggato okkamma ‘‘antoaruṇeyeva nivattissāmā’’ti bhesajjatthāya gāmaṃ pavisitvā āgacchanti, asampattānaṃyeva ca nesaṃ aruṇo uggacchati, cīvarāni nissaggiyāni honti, nissayo pana na paṭippassambhati. Sace pana dhenubhayena vā sunakhabhayena vā muhuttaṃ ṭhatvā ‘‘gamissāmā’’ti ṭhatvā vā nisīditvā vā gacchanti, antarā aruṇe uggate cīvarāni ca nissaggiyāni honti, nissayo ca paṭippassambhati.


52. 如果一个比丘晚上修习，到了早晨说"我要洗澡"，然后在河边放置三件袈裟，洗澡后，袈裟被日光照射，那么该怎么办？如果他把袈裟拿起来，袈裟就必须放弃，不放弃而食用将犯戒。那么，如果他带着袈裟去哪里，将犯戒吗？不犯戒。那么，他应该怎么办？他应该等到见到其他比丘，然后进行 Vinaya 仪式。如果寺庙很远，在中途有人经过，他可以把袈裟放在路边，或者放在一个袋子里，或者放在一个箱子里，然后去寺庙。如果他在寺庙里找不到其他比丘，可以去僧团的集会厅，然后进行 Vinaya 仪式。如果外面有盗贼



Sace ‘‘antoaruṇeyeva āgamissāmā’’ti antosīmāyaṃ gāmaṃ paviṭṭhānaṃ antarā aruṇo uggacchati, neva cīvarāni nissaggiyāni honti, na nissayo paṭippassambhati. Sace pana ‘‘vibhāyatu tāvā’’ti nisīdanti, aruṇe uggate na cīvarāni nissaggiyāni honti, nissayo pana paṭippassambhati. Sace yepi ‘‘antoaruṇeyeva āgamissāmā’’ti sāmantavihāraṃ dhammassavanatthāya saussāhā gacchanti, antarāmaggeyeva ca nesaṃ aruṇo uggacchati, cīvarāni nissaggiyāni honti, nissayo pana na paṭippassambhati. Sace dhammagāravena ‘‘yāvapariyosānaṃ sutvāva gamissāmā’’ti nisīdanti, saha aruṇassa uggamanā cīvarānipi nissaggiyāni honti, nissayo ca paṭippassambhati. Therena daharaṃ cīvaradhovanatthāya gāmakaṃ pesentena attano cīvaraṃ paccuddharitvāva dātabbaṃ, daharassapi cīvaraṃ paccuddharāpetvāva ṭhapetabbaṃ. Sace asatiyā gacchati, attano cīvaraṃ paccuddharitvā daharassa cīvaraṃ vissāsena gahetvā ṭhapetabbaṃ. Sace thero na sarati, daharova sarati, daharena attano cīvaraṃ paccuddharitvā therassa cīvaraṃ vissāsena gahetvā gantvā vattabbaṃ ‘‘bhante, tumhākaṃ cīvaraṃ adhiṭṭhahitvā paribhuñjathā’’ti. Attanopi cīvaraṃ adhiṭṭhātabbaṃ. Evaṃ ekassa satiyāpi āpattimokkho hoti.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Cīvaravippavāsavinicchayakathā samattā.

10. Bhaṇḍapaṭisāmanavinicchayakathā

53.Bhaṇḍassapaṭisāmananti paresaṃ bhaṇḍassa gopanaṃ. Paresañhi (pāci. aṭṭha. 506) kappiyavatthu vā hotu akappiyavatthu vā, antamaso mātu kaṇṇapiḷandhanaṃ kālapaṇṇampi gihisantakaṃ bhaṇḍāgārikasīsena paṭisāmentassa pācittiyaṃ. Sace pana mātāpitūnaṃ santakaṃ avassaṃ paṭisāmetabbaṃ kappiyabhaṇḍaṃ hoti, attano atthāya gahetvā paṭisāmetabbaṃ. ‘‘Idaṃ paṭisāmetvā dehī’’ti pana vutte ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhipitabbaṃ. Sace ‘‘paṭisāmehī’’ti pātetvā gacchanti, palibodho nāma hoti, paṭisāmetuṃ vaṭṭati. Vihāre kammaṃ karontā vaḍḍhakīādayo vā rājavallabhā vā ‘‘attano upakaraṇabhaṇḍaṃ vā sayanabhaṇḍaṃ vā paṭisāmetvā dethā’’ti vadanti, chandenapi bhayenapi na kātabbameva, guttaṭṭhānaṃ pana dassetuṃ vaṭṭati, balakkārena pātetvā gatesu ca paṭisāmetuṃ.

Sace (pārā. aṭṭha. 

52. 如果他们说"我们要在日出前回来"，进入村庄后，在日出前，袈裟并不需要放弃，戒律也不会中断。但如果他们坐下等待，到日出后，袈裟也不需要放弃，戒律也会恢复。如果有人说"我们要在日出前回来"，去附近的寺院听法，但在路上日出了，袈裟需要放弃，但戒律不会中断。如果由于对法的敬意而说"我们要听完再走"，到日出时袈裟也需要放弃，但戒律会恢复。长老派年轻人去洗袈裟时，应该先取回自己的袈裟再给年轻人。如果年轻人忘记了，长老应该取回自己的袈裟并交给年轻人保管。如果长老忘记了，年轻人应该取回自己的袈裟并带给长老，说"尊者，请使用您的袈裟"。自己也应该决定使用袈裟。这样即使只有一人记得，也可以避免犯戒。
因此，关于袈裟放弃的判决已如上所述。
关于物品保管的判决
"保管他人的物品"指保管他人的物品。即使是可用或不可用的物品，乃至母亲的耳环等在家人的财物，如果由负责物品的人保管，都会犯波逸提。但如果必须保管父母的可用物品，可以为自己的利益而保管。如果有人说"保管好这个给我"，应该拒绝说"不可以"。如果他们强行让你保管并离开，这就是障碍，可以保管。在寺院工作的木匠或国王的亲信说"请保管好您的工具或卧具"，无论是自愿还是出于恐惧都不应该做，但可以指出存放的地方，如果他们强行让你保管并离开，也可以保管。
如果（见

1.111) attano hatthe paṭisāmanatthāya ṭhapitaṃ bhaṇḍaṃ sāmikena ‘‘dehi me bhaṇḍa’’nti yācito adātukāmo ‘‘nāhaṃ gaṇhāmī’’ti bhaṇati, sampajānamusāvādepi adinnādānassa payogattā dukkaṭaṃ. ‘‘Kiṃ tumhe bhaṇatha, nevidaṃ mayhaṃ anurūpaṃ, na tumhāka’’ntiādīni vadantassapi dukkaṭameva. ‘‘Raho mayā etassa hatthe ṭhapitaṃ, na añño koci jānāti, dassati nu kho me, no’’ti sāmiko vimatiṃ uppādeti, bhikkhussa thullaccayaṃ. Tassa pharusādibhāvaṃ disvā sāmiko ‘‘na mayhaṃ dassatī’’ti dhuraṃ nikkhipati, tatra sacāyaṃ bhikkhu ‘‘kilametvā naṃ dassāmī’’ti dāne saussāho, rakkhati tāva. Sacepi so dāne nirussāho, bhaṇḍasāmiko pana gahaṇe saussāho, rakkhatiyeva. Yadi pana tasmiṃ dāne nirussāho bhaṇḍasāmiko ‘‘na mayhaṃ dassatī’’ti dhuraṃ nikkhipati, evaṃ ubhinnaṃ dhuranikkhepena bhikkhuno pārājikaṃ. Yadipi mukhena ‘‘dassāmī’’ti vadati, cittena pana adātukāmo, evampi sāmikassa dhuranikkhepe pārājikaṃ. Taṃ pana saṅgopanatthāya attano hatthe parehi ṭhapitaṃ bhaṇḍaṃ aguttadesato ṭhānā cāvetvā guttaṭṭhāne ṭhapanatthāya harato anāpatti. Theyyacittenapi ṭhānā cāventassa avahāro natthi. Kasmā? Attano hatthe nikkhittattā, bhaṇḍadeyyaṃ pana hoti. Theyyacittena paribhuñjatopi eseva nayo.



53. 如果自己保管的物品被物主要求归还，不愿意给出时，由于意图偷盗而说谎，会犯戒。即使说"这不是我的，也不是你们的"等话，仍然会犯戒。如果物主对自己在私下交给他保管的物品存有疑虑，这会导致比丘犯重罪。如果物主由于比丘的粗暴行为而拒绝接受，比丘如果勉强要给，仍然可以保管。如果物主不愿意接受，但比丘仍然坚持要给，这会导致双方都犯重罪。即使嘴上说"我会给你"，但内心不愿意给，这也会导致物主拒绝而犯重罪。但是，为了保护而将他人交给自己保管的物品从不安全的地方移到安全的地方，是无罪的。即使抱有偷盗的意图移动也没有罪过。为什么？因为是放在自己手中，属于自己的财物。如果抱有偷盗的意图而使用也是同样的。


54. Pañcannaṃ sahadhammikānaṃ santakaṃ pana yaṃ kiñci parikkhāraṃ paṭisāmetuṃ vaṭṭati. Sace āgantuko bhikkhu āvāsikānaṃ cīvarakammaṃ karontānaṃ samīpe pattacīvaraṃ ṭhapetvā ‘‘ete saṅgopessantī’’ti maññamāno nahāyituṃ vā aññatra vā gacchati, sace taṃ āvāsikā saṅgopenti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce, naṭṭhe gīvā na hoti. Sacepi so ‘‘idaṃ, bhante, ṭhapethā’’ti vatvā gacchati, itare ca kiccapasutattā na jānanti, eseva nayo. Athāpi te ‘‘idaṃ, bhante, ṭhapethā’’ti vuttā ‘‘mayaṃ byāvaṭā’’ti paṭikkhipanti, itaro ca ‘‘avassaṃ ṭhapessantī’’ti anādiyitvā gacchati, eseva nayo. Sace pana te tena yācitā vā ayācitā vā ‘‘mayaṃ ṭhapessāma, tvaṃ gacchā’’ti vadanti, taṃ saṅgopitabbaṃ. No ce saṅgopenti, naṭṭhe gīvā. Kasmā? Sampaṭicchitattā.

Yo bhikkhu bhaṇḍāgāriko hutvā paccūsasamaye eva bhikkhūnaṃ pattacīvarāni heṭṭhāpāsādaṃ oropetvā dvāraṃ apidahitvā tesampi anārocetvāva dūre bhikkhācāraṃ gacchati, tāni ce corā haranti, tasseva gīvā. Yo pana bhikkhu bhikkhūhi ‘‘oropetha, bhante, pattacīvarāni, kālo salākaggahaṇassā’’ti vutto ‘‘samāgatātthā’’ti pucchitvā ‘‘āma samāgatāmhā’’ti vutte pattacīvarāni nīharitvā nikkhipitvā bhaṇḍāgāradvāraṃ bandhitvā ‘‘tumhe pattacīvarāni gahetvā heṭṭhāpāsādadvāraṃ paṭijaggitvā gaccheyyāthā’’ti vatvā gacchati. Tatra ceko alasajātiko bhikkhu bhikkhūsu gatesu pacchā akkhīni puñchanto uṭṭhahitvā udakaṭṭhānaṃ mukhadhovanatthaṃ gacchati, taṃ khaṇaṃ disvā corā tassa pattacīvaraṃ haranti, suhaṭaṃ, bhaṇḍāgārikassa gīvā na hoti.

Sacepi koci bhaṇḍāgārikassa anārocetvāva bhaṇḍāgāre attano parikkhāraṃ ṭhapeti, tasmimpi naṭṭhe bhaṇḍāgārikassa gīvā na hoti. Sace pana bhaṇḍāgāriko taṃ disvā ‘‘aṭṭhāne ṭhapita’’nti gahetvā ṭhapeti, naṭṭhe tasseva gīvā. Sacepi ṭhapitabhikkhunā ‘‘mayā, bhante, īdiso nāma parikkhāro ṭhapito, upadhāreyyāthā’’ti vutto ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, dunnikkhittaṃ vā maññamāno aññasmiṃ ṭhāne ṭhapeti, naṭṭhe tasseva gīvā. ‘‘Nāhaṃ jānāmī’’ti paṭikkhipantassa pana natthi gīvā. Yopi tassa passantasseva ṭhapeti, bhaṇḍāgārikañca na sampaṭicchāpeti, naṭṭhaṃ sunaṭṭhameva. Sace pana naṃ bhaṇḍāgāriko aññatra ṭhapeti, naṭṭhe gīvā . Sace bhaṇḍāgāraṃ suguttaṃ, sabbo saṅghassa cetiyassa ca parikkhāro tattheva ṭhapīyati, bhaṇḍāgāriko ca bālo abyatto dvāraṃ vivaritvā dhammakathaṃ vā sotuṃ aññaṃ vā kiñci kātuṃ katthaci gacchati, taṃ khaṇaṃ disvā yattakaṃ corā haranti, sabbaṃ tassa gīvā. Bhaṇḍāgārato nikkhamitvā bahi caṅkamantassa vā dvāraṃ vivaritvā sarīraṃ utuṃ gāhāpentassa vā tattheva samaṇadhammānuyogena nisinnassa vā tattheva nisīditvā kenaci kammena byāvaṭassa vā uccārapassāvapīḷitassapi sato tattheva upacāre vijjamāne bahi gacchato vā aññena vā kenaci ākārena pamattassa sato dvāraṃ vivaritvā vā vivaṭameva pavisitvā vā sandhiṃ chinditvā vā yattakaṃ tassa pamādapaccayā corā haranti, sabbaṃ tasseva gīvā. ‘‘Uṇhasamaye pana vātapānaṃ vivaritvā nipajjituṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Uccārapīḷitassa pana tasmiṃ upacāre asati aññattha gacchantassa gilānapakkhe ṭhitattā avisayo, tasmā gīvā na hoti.



54. 对于五个共同修行者所拥有的任何物品，都应当妥善保管。如果外来的比丘在住持的比丘们进行袈裟工作时，把乞食袈裟放在旁边，认为"他们会保护它"，然后去洗澡或其他地方，如果住持的比丘保护了它，这就是善行。如果没有保护，袈裟就会丢失。如果他即使说"请放在这里，尊者"，然后离开，其他比丘由于忙于事务而不知道，也同样如此。如果他们说"请放在这里，尊者"，而被拒绝说"我们会放置"，那么另一方就会离开，这也是一样的。如果他们被请求或不请求说"我们会放置，你去吧"，那么这就需要保护。如果没有保护，袈裟就会丢失。为什么？因为被接受了。
如果比丘作为物品保管者，在早晨把其他比丘的乞食袈裟放在下层楼上，关上门，悄悄地去远处乞食，如果这些袈裟被盗贼拿走，那就是他的责任。如果比丘对其他比丘说"请放下，尊者，时间到了"，然后询问"你们是否在一起"，得到"是的，我们在一起"的回答，便取出袈裟，放下后关上物品保管室的门，然后说"你们应该拿着乞食袈裟，守住下层楼的门"而离开。在那里，有一个懒惰的比丘在其他比丘离开后，伸手擦眼睛，去洗手间，此时被盗贼拿走他的乞食袈裟，这就不属于物品保管者的责任。
如果有人在没有通知物品保管者的情况下，把自己的物品放在物品保管室里，那么这也不属于物品保管者的责任。如果物品保管者看到并说"放在这里"，那么这就会是他的责任。如果被放置的比丘说"尊者，这种物品被放置，您应该照看"，得到"好"的回答，认为难以取出而放在其他地方，那么这也不属于他的责任。如果拒绝说"我不知道"，那么就没有责任。任何人把物品放在物品保管者面前，而物品保管者却不接受，这就不属于物品保管者的责任。如果物品保管室管理良好，所有僧团的物品都应放在那里，而物品保管者愚蠢地打开门，去听法或做其他事情，此时被盗贼拿走的所有物品都将归他负责。离开物品保管室，打开门，身体在外面受热，或者坐在那儿遵循僧人的法则，在那里被人以任何方式打扰，或者在外面走动时，因任何原因而放松警惕，打开门或随意进入，所有因疏忽而被盗的物品都将归他负责。在炎热的时候，他们说"可以打开窗户休息"。在被打扰的情况下，如果在其他地方走动，身体处于生病的状态，就不会有责任。

55. Yo pana anto uṇhapīḷito dvāraṃ suguttaṃ katvā bahi nikkhamati, corā taṃ gahetvā ‘‘dvāraṃ vivarā’’ti vadanti, yāvatatiyaṃ na vivaritabbaṃ. Yadi pana te corā ‘‘sace na vivarasi, tañca māressāma, dvārañca bhinditvā parikkhāraṃ harissāmā’’ti pharasuādīni ukkhipanti, ‘‘mayi ca mate saṅghassa ca senāsane vinaṭṭhe guṇo natthī’’ti vivarituṃ vaṭṭati. Idhāpi ‘‘avisayattā gīvā natthī’’ti vadanti. Sace koci āgantuko kuñcikaṃ vā deti, dvāraṃ vā vivarati, yattakaṃ corā haranti, sabbaṃ tassa gīvā. Saṅghena bhaṇḍāgāraṃ guttatthāya sūciyantakañca kuñcikamuddikā ca yojetvā dinnā hoti, bhaṇḍāgāriko ghaṭikamattaṃ datvā nipajjati, corā vivaritvā parikkhāraṃ haranti, tasseva gīvā. Sūciyantakañca kuñcikamuddikañca yojetvā nipannaṃ panetaṃ sace corā āgantvā ‘‘dvāraṃ vivarāhī’’ti vadanti, tattha purimanayeneva paṭipajjitabbaṃ. Evaṃ suguttaṃ katvā nipanne pana sace bhittiṃ vā chadanaṃ vā bhinditvā umaṅgena vā pavisitvā haranti, na tassa gīvā.

Sace bhaṇḍāgāre aññepi therā vasanti, vivaṭe dvāre attano attano parikkhāraṃ gahetvā gacchanti, bhaṇḍāgāriko tesu gatesu dvāraṃ na jaggati, sace tattha kiñci avaharīyati, bhaṇḍāgārikassa issaravatāya bhaṇḍāgārikasseva gīvā, therehi pana sahāyehi bhavitabbaṃ. Ayañhi sāmīci. Yadi bhaṇḍāgāriko ‘‘tumhe bahi ṭhatvā tumhākaṃ parikkhāraṃ gaṇhatha , mā pavisitthā’’ti vadati, tesañca eko lolamahāthero sāmaṇerehi ceva upaṭṭhākehi ca saddhiṃ bhaṇḍāgāraṃ pavisitvā nisīdati ceva nipajjati ca, yattakaṃ bhaṇḍaṃ nassati, sabbaṃ tassa gīvā, bhaṇḍāgārikena pana avasesatherehi ca sahāyehi bhavitabbaṃ. Atha bhaṇḍāgārikova lolasāmaṇere ca upaṭṭhāke ca gahetvā bhaṇḍāgāre nisīdati ceva nipajjati ca, yattakaṃ nassati, sabbaṃ tasseva gīvā. Tasmā bhaṇḍāgārikeneva tattha vasitabbaṃ, avasesehi appeva rukkhamūle vasitabbaṃ, na ca bhaṇḍāgāreti.



55. 如果一个人被炎热所困扰,关好门后出去,盗贼说"打开门"，最多可以说三次。如果盗贼说"如果你不打开,我们就杀了你,并且破坏门进入抢劫"，则可以打开。在这种情况下,他们也说"由于无关,所以没有责任"。如果有客人给钥匙或打开门,盗贼抢走的一切都归他负责。僧团为了保护物品保管室,配备了锁具和钥匙,物品保管者睡觉时,盗贼打开门抢劫,这都是他的责任。如果锁具和钥匙已经准备好,盗贼来说"打开门",应该按照前面的方式处理。即使这样做了,如果盗贼通过破坏墙壁或屋顶进入偷走,就不是他的责任。
如果其他长老住在物品保管室,门开着,他们拿走自己的物品离开,物品保管者不管门,如果有任何损失,都是物品保管者的责任,应该与其他长老们合作。这才是正确的做法。如果物品保管者说"你们站在外面拿自己的东西,不要进来",而有一位贪婪的长老和沙弥及其侍者进入物品保管室坐下睡觉,所有损失的物品都归他负责,物品保管者应该与其他长老合作。如果物品保管者自己带着贪婪的沙弥和侍者在物品保管室坐下睡觉,所有损失的物品都归他负责。因此,物品保管室应该由物品保管者自己住,其他人可以住在树下,但不要在物品保管室。


56. Ye pana attano attano sabhāgabhikkhūnaṃ vasanagabbhesu parikkhāraṃ ṭhapenti, parikkhāre naṭṭhe yehi ṭhapito, tesaṃyeva gīvā, itarehi pana sahāyehi bhavitabbaṃ. Yadi pana saṅgho bhaṇḍāgārikassa vihāreyeva yāgubhattaṃ dāpeti, so ca bhikkhācāratthāya gāmaṃ gacchati, naṭṭhaṃ tasseva gīvā. Bhikkhācāraṃ pavisantehi atirekacīvaraṃ rakkhaṇatthāya ṭhapitavihāravārikassapi yāgubhattaṃ vā nivāpaṃ vā labhamānasseva bhikkhācāraṃ gacchato yaṃ tattha nassati, sabbaṃ gīvā. Na kevalañca ettakameva, bhaṇḍāgārikassa viya yaṃ tassa pamādapaccayā nassati, sabbaṃ gīvā.

Sace vihāro mahā hoti, aññaṃ padesaṃ rakkhituṃ gacchantassa aññasmiṃ padese nikkhittaṃ haranti, avisayattā gīvā na hoti. Īdise pana vihāre vemajjhe sabbesaṃ osaraṇaṭṭhāne parikkhāre ṭhapetvā nisīditabbaṃ, vihāravārikā vā dve tayo ṭhapetabbā. Sace tesampi appamattānaṃ ito cito ca rakkhataṃyeva kiñci nassati, gīvā na hoti. Vihāravārike bandhitvā haritabhaṇḍampi corānaṃ paṭipathaṃ gatesu aññena maggena haritabhaṇḍampi na tesaṃ gīvā. Sace vihāravārikānaṃ vihāre dātabbaṃ yāgubhattaṃ vā nivāpo vā na hoti, tehi pattabbalābhato atirekā dve tisso yāgusalākā tesaṃ pahonakabhattasalākā ca ṭhapetuṃ vaṭṭati, nibaddhaṃ katvā pana na ṭhapetabbā. Manussā hi vippaṭisārino honti ‘‘vihāravārikāyeva amhākaṃ bhattaṃ bhuñjantī’’ti, tasmā parivattetvā parivattetvā ṭhapetabbā. Sace tesaṃ sabhāgā salākabhattādīni āharitvā denti, iccetaṃ kusalaṃ . No ce denti, vāraṃ gāhāpetvā nīharāpetabbāni. Sace vihāravāriko dve tisso yāgusalākā ca cattāri pañca salākabhattāni ca labhamāno bhikkhācāraṃ gacchati, bhaṇḍāgārikassa viya sabbaṃ naṭṭhaṃ gīvā hoti. Sace saṅghassa vihārapālānaṃ dātabbaṃ bhattaṃ vā nivāpo vā natthi, bhikkhū vihāravāraṃ gahetvā attano attano nissitake vihāraṃ jaggāpenti, sampattavāraṃ aggahetuṃ na labhati. Yathā aññe bhikkhū karonti, tatheva kātabbaṃ. Bhikkhūhi pana asahāyassa vā adutiyassa vā yassa sabhāgo bhikkhu bhattaṃ ānetvā dātā natthi, evarūpassa vāro na pāpetabbo.


56. 如果有人在自己同伴比丘的居室里放置物品,如果这些物品丢失,由放置它们的人负责,其他人应该与他合作。如果僧团让物品保管者在自己的寺院里提供粥和饭,而他去乞食,丢失的物品就归他负责。进入乞食的人为了保护多余的袈裟而留在寺院,即使得到了粥和饭,但在那里丢失的任何物品,全部都归他负责。不仅如此,凡是因他的疏忽而丢失的,都归他负责。
如果寺院很大,他去保护另一个区域,在那里放置的物品被盗,由于无关而不负责。在这样的大寺院里,应该把物品放在大家都可以到达的中央位置,或者安排两三个寺院管理员。如果即使他们谨慎看管,仍有物品丢失,也不负责。即使被捆绑的物品被盗贼从另一条路带走,也不归他们负责。如果没有提供给寺院管理员的粥和饭,他们可以从自己得到的份额中留出两三份粥和几份饭,但不应该固定下来。因为人们会后悔"寺院管理员自己在吃我们的饭"，所以应该轮流放置。如果他们的同伴拿来供养的饭菜,这是好的。如果不拿,应该要求他们拿走。如果寺院管理员得到两三份粥和四五份饭后去乞食,就像物品保管者一样,所有损失的物品都归他们负责。如果僧团没有提供给寺院管理员的饭和粥,比丘们轮流管理寺院,不能拒绝轮到自己的次序。应该像其他比丘做的那样。但是,对于没有同伴或独自一人的比丘,没有人拿饭来供养他,不应该轮到他管理寺院。


Yampi pākavaṭṭatthāya vihāre ṭhapenti, taṃ gahetvā upajīvantena ṭhātabbaṃ. Yo taṃ na upajīvati, so vāraṃ na gāhāpetabbo. Phalāphalatthāyapi vihāre bhikkhuṃ ṭhapenti, jaggitvā gopetvā phalavārena bhājetvā khādanti. Yo tāni khādati, tena ṭhātabbaṃ, anupajīvanto na gāhāpetabbo. Senāsanamañcapīṭhapaccattharaṇarakkhaṇatthāyapi ṭhapenti, āvāse vasantena ṭhātabbaṃ, abbhokāsiko pana rukkhamūliko vā na gāhāpetabbo. Eko navako hoti, bahussuto pana bahūnaṃ dhammaṃ vāceti, paripucchaṃ deti, pāḷiṃ vaṇṇeti, dhammakathaṃ katheti, saṅghassa bhāraṃ nittharati, ayaṃ lābhaṃ paribhuñjantopi āvāse vasantopi vāraṃ na gāhāpetabbo. ‘‘Purisaviseso nāma ñātabbo’’ti vadanti. Uposathāgārapaṭimāgharajagganakassa pana diguṇaṃ yāgubhattaṃ, devasikaṃ taṇḍulanāḷi, saṃvacchare ticīvaraṃ dasavīsagghanakaṃ kappiyabhaṇḍañca dātabbaṃ. Sace pana tassa taṃ labhamānasseva pamādena tattha kiñci nassati, sabbaṃ gīvā. Bandhitvā balakkārena acchinnaṃ, na gīvā. Tattha cetiyassa vā saṅghassa vā santakena cetiyassa santakaṃ rakkhāpetuṃ vaṭṭati, cetiyassa santakena saṅghassa santakaṃ rakkhāpetuṃ na vaṭṭati. Yaṃ pana cetiyassa santakena saddhiṃ saṅghassa santakaṃ ṭhapitaṃ hoti, taṃ cetiyasantake rakkhāpite rakkhitameva hotīti evaṃ vaṭṭati. Pakkhavārena uposathāgārādīni rakkhatopi pamādavasena naṭṭhaṃ gīvāyevāti.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Bhaṇḍapaṭisāmanavinicchayakathā samattā.

11. Kayavikkayasamāpattivinicchayakathā

57.Kayavikkayasamāpattīti kayavikkayasamāpajjanaṃ. ‘‘Iminā imaṃ dehī’’tiādinā (pārā. aṭṭha. 

Yampi pākavaṭṭatthāya vihāre ṭhapenti, taṃ gahetvā upajīvantena ṭhātabbaṃ. Yo taṃ na upajīvati, so vāraṃ na gāhāpetabbo. Phalāphalatthāyapi vihāre bhikkhuṃ ṭhapenti, jaggitvā gopetvā phalavārena bhājetvā khādanti. Yo tāni khādati, tena ṭhātabbaṃ, anupajīvanto na gāhāpetabbo. Senāsanamañcapīṭhapaccattharaṇarakkhaṇatthāyapi ṭhapenti, āvāse vasantena ṭhātabbaṃ, abbhokāsiko pana rukkhamūliko vā na gāhāpetabbo. Eko navako hoti, bahussuto pana bahūnaṃ dhammaṃ vāceti, paripucchaṃ deti, pāḷiṃ vaṇṇeti, dhammakathaṃ katheti, saṅghassa bhāraṃ nittharati, ayaṃ lābhaṃ paribhuñjantopi āvāse vasantopi vāraṃ na gāhāpetabbo. ‘‘Purisaviseso nāma ñātabbo’’ti vadanti. Uposathāgārapaṭimāgharajagganakassa pana diguṇaṃ yāgubhattaṃ, devasikaṃ taṇḍulanāḷi, saṃvacchare ticīvaraṃ dasavīsagghanakaṃ kappiyabhaṇḍañca dātabbaṃ. Sace pana tassa taṃ labhamānasseva pamādena tattha kiñci nassati, sabbaṃ gīvā. Bandhitvā balakkārena acchinnaṃ, na gīvā. Tattha cetiyassa vā saṅghassa vā santakena cetiyassa santakaṃ rakkhāpetuṃ vaṭṭati, cetiyassa santakena saṅghassa santakaṃ rakkhāpetuṃ na vaṭṭati. Yaṃ pana cetiyassa santakena saddhiṃ saṅghassa santakaṃ ṭhapitaṃ hoti, taṃ cetiyasantake rakkhāpite rakkhitameva hotīti evaṃ vaṭṭati. Pakkhavārena uposathāgārādīni rakkhatopi pamādavasena naṭṭhaṃ gīvāyevāti.
因此，为了保护寺院中放置的物品，应该由住持负责。如果住持不负责，那么就不应承担责任。为了果实的缘故也在寺院中放置比丘，照看并保护果实，吃的时候也要分享。如果有人吃了这些果实，那么就应由他负责，不负责的人则不应承担责任。为了保护卧具、坐垫和背垫等物品，也应由住持负责，露天或树下的人则不应承担责任。一个新来的比丘，虽然博学，但对许多人讲法、回答问题、解释巴利文、讲法义，承担僧团的负担，即使他在住处享受这些利益，也不应承担责任。人们说"应知道他是个特别的人"。对于斋堂、佛像、法座等的供养，应提供双倍的粥和饭、天神的米、每年应提供三件袈裟和适合的物品。如果因他的疏忽而丢失任何东西，那么就应由他负责。如果被捆绑的物品被盗贼拿走，则不应承担责任。应当保护寺院或僧团的物品，但不应保护寺院的物品与僧团的物品。如果物品是与寺院的物品一起放置的，那么在寺院的保护下是安全的。因此，即使在保护斋堂等地方，也因疏忽而丢失的责任依然存在。
此为巴利文的法则和规定的总结。
物品保管的规定已完成。
身体的病痛与安乐的规定。身体的病痛是指身体的病痛的消失。 "请给我这个"等。

2.595) hi nayena parassa kappiyabhaṇḍaṃ gaṇhanto kayaṃ samāpajjati, attano kappiyabhaṇḍaṃ dento vikkayaṃ. Ayaṃ pana kayavikkayo ṭhapetvā pañca sahadhammike avasesehi gihipabbajitehi antamaso mātāpitūhipi saddhiṃ na vaṭṭati.

Tatrāyaṃ vinicchayo – vatthena vā vatthaṃ hotu, bhattena vā bhattaṃ, yaṃ kiñci kappiyaṃ ‘‘iminā imaṃ dehī’’ti vadati, dukkaṭaṃ. Evaṃ vatvā mātuyāpi attano bhaṇḍaṃ deti, dukkaṭaṃ, ‘‘iminā imaṃ dehī’’ti vutto vā ‘‘imaṃ dehi, imaṃ te dassāmī’’ti taṃ vatvā vā mātuyāpi bhaṇḍaṃ attanā gaṇhāti, dukkaṭaṃ, attano bhaṇḍe parahatthaṃ, parabhaṇḍe ca attano hatthaṃ sampatte nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Mātaraṃ vā pana pitaraṃ vā ‘‘imaṃ dehī’’ti vadato viññatti na hoti, ‘‘imaṃ gaṇhāhī’’ti dadato saddhādeyyavinipātanaṃ na hoti. Aññātakaṃ ‘‘imaṃ dehī’’ti vadato viññatti, ‘‘imaṃ gaṇhāhī’’ti dadato saddhādeyyavinipātanaṃ, ‘‘iminā imaṃ dehī’’ti kayavikkayaṃ āpajjato nissaggiyaṃ. Tasmā kappiyabhaṇḍaṃ parivattantena mātāpitūhipi saddhiṃ kayavikkayaṃ, aññātakehi saddhiṃ tisso āpattiyo mocentena parivattetabbaṃ.

Tatrāyaṃ parivattanavidhi – bhikkhussa pātheyyataṇḍulā honti, so antarāmagge bhattahatthaṃ purisaṃ disvā ‘‘amhākaṃ taṇḍulā atthi, na ca no imehi attho, bhattena pana attho’’ti vadati, puriso taṇḍule gahetvā bhattaṃ deti, vaṭṭati. Tissopi āpattiyo na honti, antamaso nimittakammamattampi na hoti. Kasmā? Mūlassa atthitāya. Yo pana evaṃ akatvā ‘‘iminā imaṃ dehī’’ti parivatteti, yathāvatthukameva. Vighāsādaṃ disvā ‘‘imaṃ odanaṃ bhuñjitvā rajanaṃ vā dārūni vā āharā’’ti vadati, rajanachalligaṇanāya dārugaṇanāya ca nissaggiyāni honti. ‘‘Imaṃ odanaṃ bhuñjitvā imaṃ nāma karothā’’ti dantakārādīhi sippikehi dhammakaraṇādīsu taṃ taṃ parikkhāraṃ kāreti, rajakehi vā vatthaṃ dhovāpeti, yathāvatthukameva. Nahāpitena kese chindāpeti , kammakārehi navakammaṃ kāreti, yathāvatthukameva. Sace pana ‘‘idaṃ bhattaṃ bhuñjitvā idaṃ karothā’’ti na vadati, ‘‘idaṃ bhattaṃ bhuñja, bhuttosi, bhuñjissasi, idaṃ nāma karohī’’ti vadati, vaṭṭati. Ettha ca kiñcāpi vatthadhovane vā kesacchedane vā bhūmisodhanādinavakamme vā parabhaṇḍaṃ attano hatthagataṃ nissajjitabbaṃ nāma natthi, mahāaṭṭhakathāyaṃ pana daḷhaṃ katvā vuttattā na sakkā etaṃ paṭikkhipituṃ, tasmā yathā nissaggiyavatthumhi paribhutte vā naṭṭhe vā pācittiyaṃ deseti, evamidhāpi desetabbaṃ.


2.595.以此方法获取他人的合法物品而自己使用，或将自己的合法物品给予他人出售。除了五种同法者以外，即使是与父母等亲属进行此类交易也是不允许的。
在此判决中有如下规定：无论是以物品换物品，或以食物换食物，只要说"用这个给我那个"，就犯了轻垢罪。即使这样对自己的母亲说，也犯了轻垢罪。如果被要求"给我这个"或自己说"拿去，我会给你那个"而拿取母亲的物品，也犯了轻垢罪。自己的物品落入他人之手，他人的物品落入自己之手，都构成了可舍弃的波逸提罪。但是如果对母亲或父亲说"给我这个"，并非恳求；如果给予他们说"拿去吧"，也不构成破坏信施。对于陌生人说"给我这个"是恳求，给予他们说"拿去吧"是破坏信施，而说"用这个给我那个"则构成可舍弃的波逸提罪。因此，在与父母等亲属进行合法物品交易时，以及与陌生人进行三种违犯时，都应当进行交易。
其交易方式如下：比丘有旅行用的大米，在路上遇到手持食物的人，说"我们有大米，但用不着这些，我们需要的是食物"，那人拿走大米并给予食物，这是允许的。在这种情况下，连最小的过失也不会产生。为什么？因为有根本的需求。但如果不这样做而说"用这个给我那个"进行交易，就按实际情况处理。看到剩饭时说"吃完这些饭后拿来染料或木头"，就要因染料和木头的数量而舍弃。说"吃完这饭后做这个"而让工匠制作牙签等用具，或让染工洗衣服，也按实际情况处理。让理发师剪头发，让工人做新的工作，也按实际情况处理。但如果不说"吃完这饭后做那个"，而是说"吃这饭吧，你已经吃过了或将要吃，做这个吧"，这是允许的。在这里，虽然在洗衣服、剪头发或做新工作时，他人的物品落入自己手中并不需要舍弃，但大阿毗达摩中已明确说过，因此不能否认。所以就像在可舍弃的事物被使用或毁坏时要忏悔波逸提罪一样，在这里


Yaṃ kiñci kappiyabhaṇḍaṃ gaṇhitukāmatāya agghaṃ pucchituṃ vaṭṭati, tasmā ‘‘ayaṃ tava patto kiṃ agghatī’’ti pucchite ‘‘idaṃ nāmā’’ti vadati, sace attano kappiyabhaṇḍaṃ mahagghaṃ hoti, evañca naṃ paṭivadati ‘‘upāsaka mama idaṃ vatthu mahagghaṃ, tava pattaṃ aññassa dehī’’ti. Taṃ sutvā itaro ‘‘aññaṃ thālakampi dassāmī’’ti vadati, gaṇhituṃ vaṭṭati. Sace so patto mahaggho, bhikkhuno vatthu appagghaṃ, pattasāmiko cassa appagghabhāvaṃ na jānāti, patto na gahetabbo, ‘‘mama vatthu appaggha’’nti ācikkhitabbaṃ. Mahagghabhāvaṃ ñatvā vañcetvā gaṇhantopi hi bhaṇḍaṃ agghāpetvā kāretabbataṃ āpajjati. Sace pattasāmiko ‘‘hotu, bhante, sesaṃ mama puññaṃ bhavissatī’’ti deti, vaṭṭati. Kappiyakārakassa pana ‘‘iminā imaṃ gahetvā dehī’’ti ācikkhituṃ vaṭṭati, tasmā yassa hatthato bhaṇḍaṃ gaṇhāti, taṃ ṭhapetvā aññaṃ antamaso tassa puttabhātikampi kappiyakārakaṃ katvā ‘‘iminā imaṃ nāma gahetvā dehī’’ti ācikkhati, so ce cheko hoti, punappunaṃ apanetvā vivaditvā gaṇhāti, tuṇhībhūtena ṭhātabbaṃ. No ce cheko hoti, na jānāti gahetuṃ, vāṇijako ca taṃ vañceti, ‘‘mā gaṇhāhī’’ti vattabbo.

‘‘Idaṃ paṭiggahitaṃ telaṃ vā sappi vā amhākaṃ atthi, amhākañca aññena appaṭiggahitakena attho’’ti vutte pana sace so taṃ gahetvā aññaṃ deti, paṭhamaṃ attano telaṃ na mināpetabbaṃ. Kasmā? Nāḷiyañhi avasiṭṭhatelaṃ hoti, taṃ pacchā minantassa appaṭiggahitaṃ dūseyya. Ayañca kayavikkayo nāma kappiyabhaṇḍavasena vutto. Kappiyena hi kappiyaṃ parivattentassa kayavikkayasikkhāpadena nissaggiyaṃ vuttaṃ, akappiyena pana akappiyaṃ parivattentassa, kappiyena vā akappiyaṃ akappiyena vā kappiyaṃ parivattentassa rūpiyasaṃvohārasikkhāpadena nissaggiyaṃ, tasmā ubhosu vā ekasmiṃ vā akappiye sati rūpiyasaṃvohāro nāma hoti.



Yaṃ kiñci kappiyabhaṇḍaṃ gaṇhitukāmatāya agghaṃ pucchituṃ vaṭṭati, tasmā ‘‘ayaṃ tava patto kiṃ agghatī’’ti pucchite ‘‘idaṃ nāmā’’ti vadati, sace attano kappiyabhaṇḍaṃ mahagghaṃ hoti, evañca naṃ paṭivadati ‘‘upāsaka mama idaṃ vatthu mahagghaṃ, tava pattaṃ aññassa dehī’’ti。听到这话，另一个人说“我会给你另一个碗”，这也是允许的。如果这个碗很贵，而比丘的物品不贵，并且他不知道碗的价值，那么这个碗就不应被接受，必须说“我的物品不贵”。如果知道这个碗的价值而故意隐瞒，接受后又要以高价出售，就会落入可舍弃的波逸提罪。如果碗的主人说“好吧，施主，剩下的会成为我的功德”，这也是允许的。合法交易者可以说“用这个给我那个”，因此如果有人从他手中拿走物品，除了他之外，甚至他的儿子或兄弟也可以说“用这个给我那个”，如果他是个贪婪的人，反复拿走并争辩，就应保持沉默。如果他不是贪婪的，不知道如何接受，商人也会欺骗他，应该说“不要拿走”。
“这瓶油或黄油是我们的，另外还有一瓶未被接受的油”，如果他说他接受了另一瓶油，那么他不应减少他自己的油。为什么？因为油是剩下的，若减少则会变坏。而这就是所谓的合法物品的交换。合法物品在合法交换时，依据合法物品的规定，被称为可舍弃的波逸提罪；而不合法的物品在不合法交换时，合法物品或不合法物品在合法交换时，被称为银钱的交易规定，因此在两者或同一项不合法物品存在时，银钱的交易

58. Rūpiyasaṃvohārassa ca garubhāvadīpanatthaṃ idaṃ pattacatukkaṃ veditabbaṃ. Yo hi rūpiyaṃ uggaṇhitvā tena ayabījaṃ samuṭṭhāpeti, taṃ koṭṭāpetvā tena lohena pattaṃ kāreti, ayaṃ patto mahāakappiyo nāma, na sakkā kenaci upāyena kappiyo kātuṃ. Sacepi taṃ vināsetvā thālakaṃ kāreti, tampi akappiyaṃ. Vāsiṃ kāreti, tāya chinnadantakaṭṭhampi akappiyaṃ. Baḷisaṃ kāreti, tena māritā macchāpi akappiyā. Vāsiṃ tāpetvā udakaṃ vā khīraṃ vā uṇhāpeti, tampi akappiyameva.

Yo pana rūpiyaṃ uggaṇhitvā tena pattaṃ kiṇāti, ayampi patto akappiyo. ‘‘Pañcannampi sahadhammikānaṃ na kappatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Sakkā pana kappiyo kātuṃ. So hi mūle mūlasāmikānaṃ, patte ca pattasāmikānaṃ dinne kappiyo hoti, kappiyabhaṇḍaṃ datvā gahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati.

Yopi rūpiyaṃ uggaṇhāpetvā kappiyakārakena saddhiṃ kammārakulaṃ gantvā pattaṃ disvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ ruccatī’’ti vadati, kappiyakārako ca taṃ rūpiyaṃ datvā kammāraṃ saññāpeti, ayampi patto kappiyavohārena gahitopi dutiyapattasadisoyeva, mūlassa sampaṭicchitattā akappiyo. Kasmā sesānaṃ na kappatīti? Mūlassa anissaṭṭhattā.

Yo pana rūpiyaṃ asampaṭicchitvā ‘‘therassa pattaṃ kiṇitvā dehī’’ti pahitakappiyakārakena saddhiṃ kammārakulaṃ gantvā pattaṃ disvā ‘‘ime kahāpaṇe gahetvā imaṃ dehī’’ti kahāpaṇe dāpetvā gahito, ayaṃ patto etasseva bhikkhuno na vaṭṭati dubbicāritattā, aññesaṃ pana vaṭṭati mūlassa asampaṭicchitattā. Mahāsumattherassa kira upajjhāyo anuruddhatthero nāma ahosi. So attano evarūpaṃ pattaṃ sappissa pūretvā saṅghassa nissajji. Tipiṭakacūḷanāgattherassa saddhivihārikānaṃ evarūpo patto ahosi. Taṃ theropi sappissa pūretvā saṅghassa nissajjāpesīti. Idaṃ akappiyapattacatukkaṃ.

Sace pana rūpiyaṃ asampaṭicchitvā ‘‘therassa pattaṃ kiṇitvā dehī’’ti pahitakappiyakārakena saddhiṃ kammārakulaṃ gantvā pattaṃ disvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ ruccatī’’ti vā ‘‘imāhaṃ gahessāmī’’ti vā vadati, kappiyakārako ca taṃ rūpiyaṃ datvā kammāraṃ saññāpeti, ayaṃ patto sabbakappiyo buddhānampi paribhogāraho. Imaṃ pana rūpiyasaṃvohāraṃ karontena ‘‘iminā imaṃ gahetvā dehī’’ti kappiyakārakampi ācikkhituṃ na vaṭṭati.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Kayavikkayasamāpattivinicchayakathā samattā.

12. Rūpiyādipaṭiggahaṇavinicchayakathā

59.Rūpiyādipaṭiggahoti jātarūpādipaṭiggaṇhanaṃ. Tattha (pārā. aṭṭha. 

58.关于银钱交易的重价值的规定，应理解此四种碗。谁若以银钱获取，然后用铁打制碗，这个碗被称为大不合法，无法以任何方式合法化。如果他摧毁了它而制作了小碗，这也是不合法的。如果他制作了碗，且用它切断了牙齿，这也是不合法的。如果制作了大碗，连被打死的鱼也是不合法的。如果用小碗加热水或牛奶，这也是不合法的。
如果以银钱获取并出售碗，这个碗也是合法的。“五个同法者不合法”的大法则已被说明。确实可以合法化。因为在根本处，根本的主人给予碗时是合法的，可以将合法物品给予并使用。
如果有人以银钱获取并与合法交易者一起去工匠的地方，看到碗说“我喜欢这个”，合法交易者便将银钱给工匠，得到的碗也是合法的。因为根本被接受，所以不合法。为什么其他的不能合法？因为根本未被接受。
如果以银钱未被接受而说“请给我长老的碗”，与合法交易者一起去工匠的地方，看到碗说“把这些钱拿走，给我这个”，被接受后，得到的碗对这个比丘不合法，然而对其他人是合法的，因为根本未被接受。大阿毗达摩的长老名为阿努鲁达，他在自己这样的碗中装满了美好的东西，然后将其交给僧团。大毗特卡的长老也有这样的碗。他也装满了美好的东西，然后交给僧团。这个不合法的碗的四种情况。
如果以银钱未被接受而说“请给我长老的碗”，与合法交易者一起去工匠的地方，看到碗说“我喜欢这个”或“我将会拿走这个”，合法交易者便将银钱给工匠，得到的碗是所有合法的，甚至是佛陀的供养。对于进行这种银钱交易的人，不应说“用这个给我那个”。
这就是关于巴利文的法则的总结。
关于合法物品的判定与讨论。
59.合法物品的判定是指金银物品的判定。在此（巴利文）

2.583-4) jātarūpaṃ rajataṃ jātarūpamāsako rajatamāsakoti catubbidhaṃ nissaggiyavatthu. Tambalohādīhi kato lohamāsako. Sāradārunā vā veḷupesikāya vā antamaso tālapaṇṇenapi rūpaṃ chinditvā kato dārumāsako. Lākhāya vā niyyāsena vā rūpaṃ samuṭṭhāpetvā kato jatumāsako. Yo yo yattha yattha janapade yadā yadā vohāraṃ gacchati, antamaso aṭṭhimayopi cammamayopi rukkhaphalabījamayopi samuṭṭhāpitarūpopi asamuṭṭhāpitarūpopīti ayaṃ sabbopi rajatamāsakeneva saṅgahito. Muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ lohitaṅko masāragallaṃ satta dhaññāni dāsidāsakhettavatthupupphārāmaphalārāmādayoti idaṃ dukkaṭavatthu. Tattha nissaggiyavatthuṃ attano vā saṅghagaṇapuggalacetiyānaṃ vā atthāya sampaṭicchituṃ na vaṭṭati. Attano atthāya sampaṭicchato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ hoti, sesānaṃ atthāya dukkaṭaṃ. Dukkaṭavatthuṃ sabbesampi atthāya sampaṭicchato dukkaṭameva.

Tatrāyaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.538-9) – sace koci jātarūparajataṃ āharitvā ‘‘idaṃ saṅghassa dammi, ārāmaṃ vā karotha cetiyaṃ vā bhojanasālādīnaṃ vā aññatara’’nti vadati, idaṃ sampaṭicchituṃ na vaṭṭati. Sace pana ‘‘nayidaṃ bhikkhūnaṃ sampaṭicchituṃ vaṭṭatī’’ti paṭikkhitte ‘‘vaḍḍhakīnaṃ vā kammakārānaṃ vā hatthe bhavissati , kevalaṃ tumhe sukatadukkaṭaṃ jānāthā’’ti vatvā tesaṃ hatthe datvā pakkamati, vaṭṭati. Athāpi ‘‘mama manussānaṃ hatthe bhavissati, mayhameva vā hatthe bhavissati, kevalaṃ tumhe yaṃ yassa dātabbaṃ, tadatthāya pesethā’’ti vadati, evampi vaṭṭati. Sace pana saṃghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā anāmasitvā ‘‘idaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ cetiyassa dema, vihārassa dema, navakammassa demā’’ti vadanti, paṭikkhipituṃ na vaṭṭati, ‘‘ime idaṃ bhaṇantī’’ti kappiyakārakānaṃ ācikkhitabbaṃ. ‘‘Cetiyādīnaṃ atthāya tumhe gahetvā ṭhapetvā’’ti vutte pana ‘‘amhākaṃ gahetuṃ na vaṭṭatī’’ti paṭikkhipitabbaṃ.

Sace pana koci bahuṃ hiraññasuvaṇṇaṃ ānetvā ‘‘idaṃ saṃghassa dammi, cattāro paccaye paribhuñjathā’’ti vadati, tañce saṃgho sampaṭicchati, paṭiggahaṇepi paribhogepi āpatti. Tatra ceko bhikkhu ‘‘nayidaṃ kappatī’’ti paṭikkhipati, upāsako ca ‘‘yadina kappati, mayhameva bhavissatī’’ti taṃ ādāya gacchati. So bhikkhu ‘‘tayā saṃghassa lābhantarāyo kato’’ti na kenaci kiñci vattabbo. Yo hi taṃ codeti, sveva sāpattiko hoti. Tena panekena bahū anāpattikā katā. Sace pana bhikkhūhi ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhitte ‘‘kappiyakārakānaṃ vā hatthe bhavissati, mama purisānaṃ vā mayhaṃ vā hatthe bhavissati, kevalaṃ tumhe paccaye paribhuñjathā’’ti vadati, vaṭṭati.

Catupaccayatthāya ca dinnaṃ yena yena paccayena attho hoti, taṃ tadatthaṃ upanetabbaṃ. Civaratthāya dinnaṃ cīvareyeva upanetabbaṃ. Sace cīvarena tādiso attho natthi, piṇḍapātādīhi saṃgho kilamati, saṃghasuṭṭhutāya apaloketvā tadatthāyapi upanetabbaṃ. Esa nayo piṇḍapātagilānapaccayatthāya dinnepi. Senāsanatthāya dinnaṃ pana senāsanassa garubhaṇḍattā senāsaneyeva upanetabbaṃ. Sace pana bhikkhūsu senāsanaṃ chaḍḍetvā gatesu senāsanaṃ vinassati, īdise kāle senāsanaṃ vissajjetvāpi bhikkhūnaṃ paribhogo anuññāto, tasmā senāsanajagganatthaṃ mūlacchejjaṃ akatvā yāpanamattaṃ paribhuñjitabbaṃ.



2.583-4.金银物品的四种合法物品。用铜铁等制成的金属物品。用榉木或椰子树叶，甚至用棕榈叶切割而成的木制物品。用蜡或其他材料制成的金属物品。无论在何处何时，任何地方的交易，无论是骨制的、皮制的、树果种子的、被种植的或未被种植的物品，皆可被视为金属物品的合法物品。珍珠、宝石、琉璃、石头、珊瑚、红色染料、米、七种谷物、奴隶、田地、花卉、果实等，皆为轻垢物品。在此，合法物品不能为了自己或僧团的利益而接受。为了自己的利益而接受则构成可舍弃的波逸提罪，而其他的利益则为轻垢罪。轻垢物品若为所有利益而接受，则皆为轻垢罪。
在此判决中（巴利文 2.538-9）—如果有人带来金银物品，说“我将给僧团，或为园林、圣地、食堂等其他地方”，则不应接受。如果说“这可以被比丘们接受”，则拒绝后说“这将交给工匠或其他人，你们要知道善恶的果报”，然后将其交给他们，这也是允许的。若再说“这将给我的人，或将给我自己，只有你们应给予”，这也是允许的。如果不提及僧团、团体或个人，而说“我将给这个金子、黄金、圣地、寺院、新工作”，则不应拒绝，应该告知合法交易者“你们应当接受这些”。如果说“为了圣地等，你们应当接受”，则应拒绝说“我们不能接受”。
如果有人带来大量金银物品，并说“我将给僧团，四种条件请你们享用”，如果僧团接受了，则在接受和使用时都构成违犯。在此，有位比丘说“这不合法”，而信士则说“如果合法，我将拥有它”。那位比丘则不能对此做出任何回应。谁若指责他，自己也将受到惩罚。因此，有些人被视为无罪。如果比丘们说“这不合法”，而合法交易者则说“这将给我的人或我自己，只有你们应享用”，这也是允许的。
为了四种条件而给予的物品，必须为此目的而提供。为了衣物的目的，必须提供衣物。如果没有衣物的相关利益，僧团将感到疲惫，因此即使不看僧团的情况，也应为此目的而提供。这同样适用于食物的目的。如果是为了住所的目的，则因住所的重物，必须提供住所。如果比丘们离开住所，住所将失去，若在这种情况下放弃住所，仍然允许比丘们享用。因此，为了住所的目的，必须提供基本的食物。

60. Sace koci ‘‘mayhaṃ tisassasampādanakaṃ mahātaḷākaṃ atthi, taṃ saṃghassa dammī’’ti vadati, tañce saṃgho sampaṭicchati, paṭiggahaṇepi paribhogepi āpattiyeva. Yo pana taṃ paṭikkhipati, so purimanayeneva na kenaci kiñci vattabbo. Yo hi taṃ codeti, sveva sāpattiko hoti . Tena panekena bahū anāpattikā katā. Yo pana ‘‘tādisaṃyeva taḷākaṃ dammī’’ti vatvā bhikkhūhi ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhitto vadati ‘‘asukañca asukañca saṅghassa taḷākaṃ atthi, taṃ kathaṃ vaṭṭatī’’ti. So vattabbo ‘‘kappiyaṃ katvā dinnaṃ bhavissatī’’ti. Kathaṃ dinnaṃ kappiyaṃ hotīti. ‘‘Cattāro paccaye paribhuñjathā’’ti vatvā dinnanti. So sace ‘‘sādhu, bhante cattāro paccaye paribhuñjathā’’ti deti, vaṭṭati. Athāpi ‘‘taḷākaṃ gaṇhathā’’ti vatvā ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhitto ‘‘kappiyakārako atthī’’ti pucchitvā ‘‘natthī’’ti vutte ‘‘idaṃ asuko nāma vicāressati, asukassa vā hatthe mayhaṃ vā hatthe bhavissati, saṅgho kappiyabhaṇḍaṃ paribhuñjatū’’ti vadati, vaṭṭati. Sacepi ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhitto ‘‘udakaṃ paribhuñjissati, bhaṇḍakaṃ dhovissati, migapakkhino pivissantī’’ti vadati, evampi vaṭṭati. Athāpi ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhitto vadati ‘‘kappiyasīsena gaṇhathā’’ti. ‘‘Sādhu upāsaka, saṅgho pānīyaṃ pivissati, bhaṇḍakaṃ dhovissati, migapakkhino pivissantī’’ti vatvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Athāpi ‘‘mama taḷākaṃ vā pokkharaṇiṃ vā saṅghassa dammī’’ti vutte ‘‘sādhu upāsaka, saṅgho pānīyaṃ pivissatī’’tiādīni vatvā paribhuñjituṃ vaṭṭatiyeva.

Yadi pana bhikkhūhi hatthakammaṃ yācitvā sahatthena ca kappiyapathaviṃ khaṇitvā udakaparibhogatthāya taḷākaṃ kāritaṃ hoti, tañce nissāya sassaṃ nipphādetvā manussā vihāre kappiyabhaṇḍaṃ denti, vaṭṭati. Atha manussā eva saṅghassa upakāratthāya saṅghikabhūmiṃ khaṇitvā taṃ nissāya nipphannasassato kappiyabhaṇḍaṃ denti, etampi vaṭṭati. ‘‘Amhākaṃ ekaṃ kappiyakārakaṃ ṭhapethā’’ti vutte ca ṭhapetumpi labbhati. Atha te manussā rājabalinā upaddutā pakkamanti, aññe paṭipajjanti, na ca bhikkhūnaṃ kiñci denti, udakaṃ vāretuṃ labbhati, tañca kho kasikammakāleyeva, na sassakāle. Sace te vadanti ‘‘nanu, bhante, pubbepi manussā imaṃ nissāya sassaṃ akaṃsū’’ti, tato vattabbā ‘‘te saṅghassa imañca imañca upakāraṃ akaṃsu, idañcidañca kappiyabhaṇḍakaṃ adaṃsū’’ti. Sace te vadanti ‘‘mayampi dassāmā’’ti, evampi vaṭṭati.


60.如果有人说"我有一个能满足三年需求的大池塘，我将给僧团"，如果僧团接受了，在接受和使用时都构成违犯。而拒绝的人也不应被任何人责备。谁若指责他，自己也将受到惩罚。因此，有些人被视为无罪。如果他说"我也将给一个同样的池塘"，被比丘们拒绝后说"僧团有这样那样的池塘，那如何合法呢"，应该说"如果合法地给予，那就可以"。如何才算合法给予呢？就是说"请享用四种资具"而给予。如果他说"好的，尊者们请享用四种资具"，这是允许的。或者他说"请接受这个池塘"，被拒绝后说"有合法交易者"，被告知"没有"后说"这个人将处理，或给我自己的人，请僧团享用合法物品"，这也是允许的。即使被拒绝后说"将用于饮水、洗涤器具、让野兽饮用"，这样也是允许的。或者他说"请以合法的方式接受"，回答说"好的，信士，僧团将饮用水、洗涤器具、让野兽饮用"，然后享用也是允许的。如果他说"我将给僧团池塘或水池"，回答说"好的，信士，僧团将饮用水"等，这也是允许的。
如果比丘们请求人工后亲自挖掘合法的土地，建造池塘供水使用，并以此获得粮食，人们则给予僧团合法物品，这是允许的。如果人们自发为了帮助僧团而挖掘僧团的土地，并以此获得的粮食给予合法物品，这也是允许的。如果被要求"请为我们设立一个合法交易者"，也可以设立。如果那些人因国王的压迫而离开，其他人接替，但不给予比丘任何东西，可以阻止他们取水，但只能在种植时期，不能在收获季节。如果他们说"以前的人也是通过这个获得粮食的"，则应说"他们为僧团提供了这样那样的帮助，并给予了这些合法物品"。如果他们说"我们也会给予"，这也是允许的。


Sace pana koci abyatto akappiyavohārena taḷākaṃ paṭiggaṇhāti vā kāreti vā, taṃ bhikkhūhi na paribhuñjitabbaṃ, taṃ nissāya laddhakappiyabhaṇḍampi akappiyameva . Sace bhikkhūhi pariccattabhāvaṃ ñatvā sāmiko vā tassa puttadhītaro vā añño vā koci vaṃse uppanno puna kappiyavohārena deti, vaṭṭati. Pacchinne kulavaṃse yo tassa janapadassa sāmiko, so acchinditvā kappiyavohārena puna deti cittalapabbate bhikkhunā nīhaṭaudakavāhakaṃ aḷanāgarājamahesī viya, evampi vaṭṭati. Kappiyavohārepi udakavasena paṭiggahitataḷāke suddhacittānaṃ mattikuddharaṇapāḷibandhanādīni ca kātuṃ vaṭṭati. Taṃ nissāya pana sassaṃ karonte disvā kappiyakārakaṃ ṭhapetuṃ na vaṭṭati. Yadi te sayameva kappiyabhaṇḍaṃ denti, gahetabbaṃ. No ce denti, na codetabbaṃ. Paccayavasena paṭiggahitataḷāke kappiyakārakaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati, mattikuddharaṇapāḷibandhanādīni kāretuṃ na vaṭṭati. Sace kappiyakārakā sayameva karonti, vaṭṭati. Abyattena pana lajjibhikkhunā kārāpitesu kiñcāpi paṭiggahaṇaṃ kappiyaṃ, bhikkhussa pana payogapaccayā uppannena missattā visagatapiṇḍapāto viya akappiyamaṃsarasamissabhojanaṃ viya ca dubbinibhogaṃ hoti, sabbesaṃ akappiyameva.

61. Sace pana udakassa okāso atthi, taḷākassa pāḷi thirā, ‘‘yathā bahuṃ udakaṃ gaṇhāti, evaṃ karohi, tīrasamīpe udakaṃ karohī’’ti evaṃ udakameva vicāreti, vaṭṭati. Uddhane aggiṃ na pātenti, ‘‘udakakammaṃ labbhatu upāsakā’’ti vattuṃ vaṭṭati, ‘‘sassaṃ katvā āharathā’’ti vattuṃ pana na vaṭṭati. Sace pana taḷāke atibahuṃ udakaṃ disvā passato vā piṭṭhito vā mātikaṃ nīharāpeti, vanaṃ chindāpetvā kedāre kārāpeti, porāṇakedāresu vā pakatibhāgaṃ aggahetvā atirekaṃ gaṇhāti, navasasse vā aparicchinnabhāge ‘‘ettake kahāpaṇe dethā’’ti kahāpaṇe uṭṭhāpeti, sabbesaṃ akappiyaṃ.

Yo pana ‘‘kasatha vapathā’’ti avatvā ‘‘ettakāya bhūmiyā ettako nāma bhāgo’’ti evaṃ bhūmiṃ vā patiṭṭhāpeti, ‘‘ettake bhūmibhāge amhehi sassaṃ kataṃ, ettakaṃ nāma bhāgaṃ gaṇhathā’’ti vadantesu kassakesu bhūmippamāṇagahaṇatthaṃ rajjuyā vā daṇḍena vā mināti, khale vā ṭhatvā rakkhati, khalato vā nīharāpeti, koṭṭhāgāre vā paṭisāmeti, tasseva taṃ akappiyaṃ. Sace kassakā kahāpaṇe āharitvā ‘‘ime saṅghassa āhaṭā’’ti vadanti, aññataro ca bhikkhu ‘‘na saṅgho kahāpaṇe khādatī’’ti saññāya ‘‘ettakehi kahāpaṇehi sāṭake āharatha , ettakehi yāguādīni sampādethā’’ti vadati, yaṃ te āharanti, taṃ sabbesaṃ akappiyaṃ. Kasmā? Kahāpaṇānaṃ vicāritattā. Sace dhaññaṃ āharitvā ‘‘idaṃ saṅghassa āhaṭa’’nti vadanti, aññataro ca bhikkhu purimanayeneva ‘‘ettakehi vīhīhi idañcidañca āharathā’’ti vadati, yaṃ te āharanti, taṃ tasseva akappiyaṃ. Kasmā? Dhaññassa vicāritattā. Sace taṇḍulaṃ vā aparaṇṇaṃ vā āharitvā ‘‘idaṃ saṅghassa āhaṭa’’nti vadanti, aññataro ca bhikkhu purimanayeneva ‘‘ettakehi taṇḍulehi idañcidañca āharathā’’ti vadati, yaṃ te āharanti, taṃ sabbesaṃ kappiyaṃ. Kasmā? Kappiyānaṃ taṇḍulādīnaṃ vicāritattā. Kayavikkayepi anāpatti kappiyakārakassa ācikkhitattā.



如果有人不熟练地以非法方式接受或建造池塘，比丘们不应使用。通过此获得的合法物品也是非法的。如果比丘们知道其已放弃，而所有人中有其子女或其他人再次以合法方式给予，这是允许的。如果该地区的主人在断绝家系后再次以合法方式给予，就像比丘从柴达拉山取水的大蛇王后一样，这也是允许的。即使在合法交易的池塘中，也可以制作纯洁的泥质容器等。但如果看到他们在此种植粮食，不应设立合法交易者。如果他们自愿给予合法物品，应接受。如果不给予，也不应要求。可以为了资具而接受的池塘设立合法交易者，但不应让他们制作泥质容器等。如果合法交易者自己做，这是允许的。但对于不熟练、害羞的比丘安排的，虽然接受是合法的，但因比丘的行为而产生的混杂，就像不合法的肉汁混杂的食物一样，对所有人来说都是不合法的。
61.如果有水源和池塘的边缘坚固，可以说"尽可能多地取水，在岸边取水"，这是允许的。不要在炉灶上生火，可以说"请信士们做水的工作"，但不应说"种植后拿来"。如果看到池塘里有太多水，让他们疏通或从后面疏通，砍伐树林建造田地，或在古老的田地中不取正常部分而多取，在新种植的部分"给多少钱"而收取钱财，这些都是不合法的。
如果有人说"种植吧"，而不说"这块土地的这部分"等来确定土地范围，但农民说"我们种植了这么大的土地，请取这么大的部分"，用绳子或棍子测量，站在场地上看守，或从场地上取出，这对于他们来说都是不合法的。如果农民拿来钱说"这些是给僧团的"，另一位比丘认为"僧团不吃钱"，而说"用这些钱买衣服、粥等"，他们拿来的都是不合法的。为什么？因为钱被检查过了。如果拿来谷物说"这是给僧团的"，另一位比丘也像之前一样说"用这么多大米拿这个那个"，他们拿来的对他来说都是不合法的。为什么？因为谷物被检查过了。如果拿来大米或其他谷物说"这是给僧团的"，另一位比丘也像之前一样说"用这么多大米拿这个那个"，他们拿来的对所有人来说都是合法的。为什么？因为检查过的大米等是合法的。由于告知了合法交易者，因此在交易中也没有违犯。

62. Pubbe pana cittalapabbate eko bhikkhu catusāladvāre ‘‘aho vata sve saṅghassa ettakappamāṇe pūve paceyyu’’nti ārāmikānaṃ saññājananatthaṃ bhūmiyaṃ maṇḍalaṃ akāsi. Taṃ disvā cheko ārāmiko tatheva katvā dutiyadivase bheriyā ākoṭitāya sannipatite saṅghe pūvaṃ gahetvā saṅghattheraṃ āha – ‘‘bhante, amhehi ito pubbe neva pitūnaṃ, na pitāmahānaṃ evarūpaṃ sutapubbaṃ, ekena ayyena catusāladvāre pūvatthāya saññā katā, ito dāni pabhuti ayyā attano attano cittānurūpaṃ vadantu, amhākampi phāsuvihāro bhavissatī’’ti. Mahāthero tatova nivatti, ekabhikkhunāpi pūvo na gahito. Evaṃ pubbe tatruppādaṃ na paribhuñjiṃsu. Tasmā –

Sallekhaṃ accajantena, appamattena bhikkhunā;

Kappiyepi na kātabbā, āmisatthāya lolatāti. (pārā. aṭṭha. 2.538-9);

Yo cāyaṃ taḷāke vutto, pokkharaṇīudakavāhakamātikādīsupi eseva nayo.



62.之前在柴达拉山上，有一位比丘在四门的入口处，做了一个小土堆，以便让园丁们知道“唉，今天僧团应该有这么多的食物”。看到这一幕，一位园丁也这样做了，第二天当鼓声响起，聚集的僧团中，他拿着食物对僧团长说：“尊者，我们以前从未听说过这样的事情，无论是父亲还是祖父都没有听说过，只有一位老师在四门口为食物做了标记。从现在开始，尊者们应当各自根据自己的意愿发言，我们的居所也会变得舒适。”大长老于是返回，连一位比丘也没有拿到食物。之前他们并不享用这样的食物。因此—
以少量的、谨慎的比丘；
合法的食物也不应被给予，因贪恋而得物质利益。
（巴利文 2.538-9）；
这池塘中所说的，水源与水池、泥土等同样的道理。

63. Pubbaṇṇāparaṇṇaucchuphalāphalādīnaṃ viruhanaṭṭhānaṃ yaṃ kiñci khettaṃ vā vatthuṃ vā ‘‘dammī’’ti vuttepi ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhipitvā taḷāke vuttanayeneva yadā kappiyavohārena ‘‘catupaccayaparibhogatthāya dammī’’ti vadati, tadā sampaṭicchitabbaṃ, ‘‘vanaṃ dammi araññaṃ dammī’’ti vutte pana vaṭṭati. Sace manussā bhikkhūhi anāṇattāyeva tattha rukkhe chinditvā aparaṇṇādīni sampādetvā bhikkhūnaṃ bhāgaṃ denti, vaṭṭati, adentā na codetabbā. Sace kenacideva antarāyena tesu pakkantesu aññe karonti, na ca bhikkhūnaṃ kiñci denti, te vāretabbā. Sace vadanti ‘‘nanu, bhante, pubbe manussā idha sassāni akaṃsū’’ti, tato vattabbā ‘‘te saṅghassa idañcidañca kappiyabhaṇḍaṃ adaṃsū’’ti. Sace vadanti ‘‘mayampi dassāmā’’ti, evaṃ vaṭṭati.

Kiñci sassuṭṭhānakaṃ bhūmippadesaṃ sandhāya ‘‘sīmaṃ demā’’ti vadanti, vaṭṭati. Sīmaparicchedanatthaṃ pana thambhā vā pāsāṇā vā sayaṃ na ṭhapetabbā, bhūmi nāma anagghā, appakenapi pārājiko bhaveyya. Ārāmikānaṃ pana vattabbaṃ ‘‘iminā ṭhānena amhākaṃ sīmā gatā’’ti. Sacepi hi te adhikaṃ gaṇhanti, pariyāyena kathitattā anāpatti. Yadi pana rājarājamahāmattādayo sayameva thambhe ṭhapāpetvā ‘‘cattāro paccaye paribhuñjathā’’ti denti, vaṭṭatiyeva.

Sace koci antosīmāyaṃ taḷākaṃ vā khaṇati, vihāramajjhena vā mātikaṃ neti, cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇādīni dussanti, vāretabbo. Sace saṅgho kiñci labhitvā āmisagarukatāya na vāreti, eko bhikkhu vāreti, sova bhikkhu issaro. Sace eko bhikkhu na vāreti ‘‘netha tumhe’’ti, tesaṃyeva pakkho hoti. Saṅgho vāreti, saṅghova issaro. Saṅghikesu hi kammesu yo dhammakammaṃ karoti, sova issaro. Sace vāriyamānopi karoti, heṭṭhā gahitaṃ paṃsuṃ heṭṭhā pakkhipitvā, upari gahitaṃ paṃsuṃ upari pakkhipitvā pūretabbā.

Sace koci yathājātameva ucchuṃ vā aparaṇṇaṃ vā alābukumbhaṇḍādikaṃ vā valliphalaṃ dātukāmo ‘‘etaṃ sabbaṃ ucchukhettaṃ aparaṇṇavatthuṃ valliphalāvāṭaṃ dammī’’ti vadati, saha vatthunā parāmaṭṭhattā na vaṭṭatīti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘abhilāpamattametaṃ, sāmikānaṃyeva hi so bhūmibhāgo, tasmā vaṭṭatī’’ti āha. ‘‘Dāsaṃ dammī’’ti vadati, na vaṭṭati. ‘‘Ārāmikaṃ dammi, veyyāvaccakaraṃ dammi, kappiyakārakaṃ dammī’’ti vutte vaṭṭati. Sace ārāmiko purebhattampi pacchābhattampi saṅghasseva kammaṃ karoti, sāmaṇerassa viya sabbaṃ bhesajjaṃ paṭijagganampi tassa kātabbaṃ. Sace purebhattameva saṅghassa kammaṃ karoti, pacchābhattaṃ attano karoti, sāyaṃ nivāpo na dātabbo. Yepi pañcadivasavārena vā pakkhavārena vā saṅghassa kammaṃ katvā sesakāle attano kammaṃ karonti, tesampi karaṇakāleyeva bhattañca nivāpo ca dātabbo. Sace saṅghassa kammaṃ natthi, attanoyeva kammaṃ katvā jīvanti, te ce hatthakammamūlaṃ ānetvā denti, gahetabbaṃ. No ce denti, na kiñci vattabbā. Yaṃ kiñci rajakadāsampi pesakāradāsampi ārāmikanāmena sampaṭicchituṃ vaṭṭati.


63.关于先前的果树、次果、以及其他生长的地方，无论何时提到某块田地或场所说“我将给予”，若被拒绝则“不允许”。当以合法的方式说“我将给予四种资具”时，应当接受；而当说“我将给予森林，我将给予荒野”时，则是允许的。如果人们因比丘的缘故在那儿砍伐树木，收集次果等，给予比丘的份额，这是允许的，而不给予的则不应被责备。如果有人说“尊者，早先人们在这里种植了粮食”，则应回答“他们给了僧团这样的或那样的合法物品”。如果他们说“我们也会给予”，这也是允许的。
任何提到“我们将划定边界”的地方，都是允许的。然而，为了划定边界而放置的柱子或石头不应由他们自己安置，土地是无价的，哪怕少量也可能导致出家者的失落。园丁们应当说“我们的边界已经到达这个地方”。如果他们确实多拿了，因其言辞而不构成违犯。如果国王或大臣们自己放置了柱子，并说“请享用四种资具”，这是允许的。
如果有人在内边界挖掘池塘，或者在寺院中搬运泥土，或者在圣地和菩提树等地进行破坏，应该被阻止。如果僧团在获得某物后因贪恋而不阻止，只有一位比丘阻止，那他是比丘中的领袖。如果一位比丘不阻止“你们不能来”，那他就是他们的支持者。若僧团阻止，那僧团就是领袖。在僧团的工作中，若有人做合法的工作，他就是领袖。如果他在被阻止的情况下进行工作，应将下面得到的泥土放下，上面得到的泥土放上，填满。
如果有人想要给予如同原生的甘蔗或其他次果，或者如同蔬菜、果实等，说“我将给予所有的甘蔗田、次果的场所”，因其与场地相连而不允许，伟大的长老说。伟大的帕杜马长老则说“这只是轻微的请求，确实是属于主人的土地，因此是允许的”。他说“我将给予仆人”，这不允许。“我将给予园丁、给予服务者、给予合法交易者”，这是允许的。如果园丁在早晨或下午为僧团做工作，就像小沙门一样，所有的药物也应当给予他。如果在早晨为僧团做工作，下午则为自己做，傍晚的食物不应给予。如果在五天内或在某个时间段内为僧团做工作而在其他时间为自己做，他们在工作时都应给予食物和晚餐。如果僧团没有工作，他们自己生活的话，若他们带来手工艺品给予，应该接受。如果不给予，则不应说任何话。无论是金银的仆人还是其他仆人，都应以园丁的名义接受。


Sace ‘‘gāvo demā’’ti vadanti, ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhipitabbā. Imā gāvo kutoti. Paṇḍitehi pañcagorasaparibhogatthāya dinnāti. ‘‘Mayampi pañcagorasaparibhogatthāya demā’’ti vutte vaṭṭanti. Ajikādīsupi eseva nayo. ‘‘Hatthiṃ dema, assaṃ, mahiṃsaṃ, kukkuṭaṃ, sūkaraṃ demā’’ti vadanti, sampaṭicchituṃ na vaṭṭati. Sace keci manussā ‘‘appossukkā, bhante, tumhe hotha, mayaṃ ime gahetvā tumhākaṃ kappiyabhaṇḍaṃ dassāmā’’ti gaṇhanti, vaṭṭati. Kukkuṭasūkare ‘‘sukhaṃ jīvantū’’ti araññe vissajjāpetuṃ vaṭṭati. ‘‘Imaṃ taḷākaṃ, imaṃ khettaṃ, imaṃ vatthuṃ vihārassa demā’’ti vutte paṭikkhipituṃ na labbhati.



63.如果他们说"我们将给予牛"，应该拒绝说"不允许"。这些牛是从哪里来的？是智者们为了享用五种乳制品而给予的。如果他们说"我们也将给予五种乳制品"，这是允许的。山羊等也是同样的道理。如果他们说"我们将给予大象、马、水牛、鸡、猪"，不应接受。如果有人说"尊者们请放心，我们将拿这些给你们作为合法物品"，这是允许的。可以让鸡和猪在森林中自由活动。如果他们说"我们将给予这个池塘、这块田地、这块场所给寺院"，不应拒绝。


64. Sace koci bhikkhuṃ uddissa dūtena hiraññasuvaṇṇādicīvaracetāpannaṃ pahiṇeyya ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādehī’’ti, so ce dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘idaṃ kho, bhante, āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, paṭiggaṇhatu āyasmā cīvaracetāpanna’’nti, tena bhikkhunā so dūto evamassa vacanīyo ‘‘na kho mayaṃ, āvuso, cīvaracetāpannaṃ paṭiggaṇhāma, cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāma kālena kappiya’’nti. So ce dūto taṃ bhikkhuṃ evaṃ vadeyya ‘‘atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro’’ti, cīvaratthikena bhikkhunā veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā upāsako vā ‘‘eso kho, āvuso, bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti. Na vattabbo ‘‘tassa dehī’’ti vā ‘‘so vā nikkhipissati, so vā parivattessati, so vā cetāpessatī’’ti . So ce dūto taṃ veyyāvaccakaraṃ saññāpetvā taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘yaṃ kho, bhante, āyasmā veyyāvaccakaraṃ niddisi, āṇatto so mayā, upasaṅkamatu āyasmā kālena, cīvarena taṃ acchādessatī’’ti. Cīvaratthikena bhikkhunā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā dvattikkhattuṃ codetabbo sāretabbo ‘‘attho me, āvuso, cīvarenā’’ti. Na vattabbo ‘‘dehi me cīvaraṃ, āhara me cīvaraṃ, parivattehi me cīvaraṃ, cetāpehi me cīvara’’nti. Sace dvattikkhattuṃ codayamāno sārayamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce abhinipphādeti, tattha gantvā catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṃ, na āsane nisīditabbaṃ, na āmisaṃ paṭiggahetabbaṃ, na dhammo bhāsitabbo. ‘‘Kiṃ kāraṇā āgatosī’’ti pucchiyamānena ‘‘jānāhi, āvuso’’ti ettakameva vattabbaṃ.

Sace āsane vā nisīdati, āmisaṃ vā paṭiggaṇhāti, dhammaṃ vā bhāsati, ṭhānaṃ bhañjati. Sace catukkhattuṃ codeti, catukkhattuṃ ṭhātabbaṃ. Pañcakkhattuṃ codeti, dvikkhattuṃ ṭhātabbaṃ. Chakkhattuṃ codeti, na ṭhātabbaṃ. Ekāya hi codanāya ṭhānadvayaṃ bhañjati. Yathā chakkhattuṃ codetvā na ṭhātabbaṃ, evaṃ dvādasakkhattuṃ ṭhatvā na codetabbaṃ. Tasmā sace codetiyeva na tiṭṭhati, cha codanā labbhanti. Sace tiṭṭhatiyeva na codeti, dvādasa ṭhānāni labbhanti. Sace codetipi tiṭṭhatipi, ekāya codanāya dve ṭhānāni hāpetabbāni. Tattha yo ekadivasameva punappunaṃ gantvā chakkhattuṃ codeti, sakiṃyeva vā gantvā ‘‘attho me, āvuso, cīvarenā’’ti chakkhattuṃ vadati, tattha ekadivasameva punappunaṃ gantvā dvādasakkhattuṃ tiṭṭhati, sakimeva vā gantvā tatra tatra ṭhāne tiṭṭhati, sopi sabbacodanāyo sabbaṭṭhānāni ca bhañjati, ko pana vādo nānādivasesu. Tato ce uttari vāyamamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeti, payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. No ce sakkoti taṃ abhinipphādetuṃ, yato rājato rājamahāmattato vā assa bhikkhuno taṃ cīvaracetāpannaṃ ānītaṃ, tassa santikaṃ sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo ‘‘yaṃ kho tumhe āyasmanto bhikkhuṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ pahiṇittha, na taṃ tassa bhikkhuno kiñci atthaṃ anubhoti, yuñjantāyasmanto sakaṃ, mā tumhākaṃ santakaṃ vinassatū’’ti. Ayaṃ tattha sāmīci. Yo pana neva sāmaṃ gacchati, na dūtaṃ pāheti, vattabhede dukkaṭaṃ āpajjati.

65. Kiṃ pana (pārā. aṭṭha. 

64.如果有比丘通过使者派遣金银等袈裟给某人，若说“用这件袈裟来覆盖那位比丘”，那么使者如果接近那位比丘并这样说：“尊者，这是为了您而准备的袈裟，请接受这件袈裟”，那么那位比丘应当对使者说：“我们不接受这件袈裟，但我们会按时接受合法的袈裟。”如果使者对那位比丘说：“尊者，这里有一位服务者吗？”那么由袈裟的比丘应当指明服务者，无论是园丁还是信士说：“这是比丘的服务者。”不应说“给他”或“他会丢掉，他会转让，他会给出。”如果使者指明了服务者并接近那位比丘并这样说：“尊者，您所提到的服务者，我已经指明，您可以按时接近他，他会用袈裟来覆盖您。”由袈裟的比丘应当接近并两次劝告：“这是我所需要的袈裟。”不应说“给我袈裟，拿给我袈裟，转给我袈裟，给我袈裟。”如果在两次劝告中使者完成了袈裟的给予，这就是善行。如果没有完成，应当在那儿待四次、五次、六次保持沉默，不应坐在座位上，不应接受物质，不应说法。如果被问到“您为何而来”，应当回答“请知道，朋友”，只需这样说。
如果他坐在座位上，接受物质，或说法，便应当离开。如果他劝告四次，应当待四次。如果劝告五次，应当待两次。如果劝告六次，则不应待。因为通过一次劝告可以离开两个地方。就像劝告六次不应待一样，待十二次也不应劝告。因此，如果他只劝告而不待，就会获得六次劝告。如果他只待而不劝告，就会获得十二个地方。如果同时劝告和待，则通过一次劝告可以去掉两个地方。在那里，如果某人一天到晚多次去劝告六次，或自己去说“这是我所需要的袈裟”，在那儿如果他一天到晚多次去待十二次，自己去待在各个地方，他也会通过所有的劝告和所有的地方说法。如果他进一步努力而完成了袈裟的给予，这在使用中是有过失的，因获得而成就的不应有自弃。如果他不能完成，因国王或大臣的缘故，这件袈裟是为那位比丘而带来的，他应当去与那位比丘会面，或使者应当被送走：“尊者们，您们为那位比丘派遣的袈裟，并未对那位比丘产生任何利益，尊者们应当保留自己的。”这是合适的。如果他既不去会面，也不送走使者，则在行为上会有过失。
65.那么是什么呢（巴利文 ）。

2.538-9) sabbakappiyakārakesu evaṃ paṭipajjitabbanti? Na paṭipajjitabbaṃ. Ayañhi kappiyakārako nāma saṅkhepato duvidho niddiṭṭho aniddiṭṭho ca. Tattha niddiṭṭho duvidho bhikkhunā niddiṭṭho dūtena niddiṭṭhoti. Aniddiṭṭhopi duvidho mukhavevaṭikakappiyakārako parammukhakappiyakārakoti. Tesu bhikkhunā niddiṭṭho sammukhāsammukhavasena catubbidho hoti, tathā dūtena niddiṭṭhopi. Kathaṃ? Idhekacco bhikkhussa cīvaratthāya dūtena akappiyavatthuṃ pahiṇati, dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ‘‘idaṃ, bhante, itthannāmena tumhākaṃ cīvaratthāya pahitaṃ, gaṇhatha na’’nti vadati, bhikkhu ‘‘nayidaṃ kappatī’’ti paṭikkhipati, dūto ‘‘atthi pana te, bhante, veyyāvaccakaro’’ti pucchati, puññatthikehi ca upāsakehi ‘‘bhikkhūnaṃ veyyāvaccaṃ karothā’’ti āṇattā vā, bhikkhūnaṃ vā sandiṭṭhasambhattā keci veyyāvaccakarā honti, tesaṃ aññataro tasmiṃ khaṇe bhikkhussa santike nisinno hoti, bhikkhu taṃ niddisati ‘‘ayaṃ bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti, dūto tassa hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘therassa cīvaraṃ kiṇitvā dehī’’ti gacchati, ayaṃ bhikkhunā sammukhāniddiṭṭho.

No ce bhikkhussa santike nisinno hoti, apica kho bhikkhu niddisati ‘‘asukasmiṃ nāma gāme itthannāmo bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti, so gantvā tassa hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘therassa cīvaraṃ kiṇitvā dadeyyāsī’’ti āgantvā bhikkhussa ārocetvā gacchati, ayameko bhikkhunā asammukhāniddiṭṭho.

Na heva kho so dūto attanā āgantvā āroceti, apica kho aññaṃ pahiṇati ‘‘dinnaṃ mayā, bhante, tassa hatthe cīvaracetāpannaṃ, tumhe cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti, ayaṃ dutiyo bhikkhunā asammukhāniddiṭṭho.

Na heva kho aññaṃ pahiṇati, apica gacchantova bhikkhuṃ vadati ‘‘ahaṃ tassa hatthe cīvaracetāpannaṃ dassāmi, tumhe cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti, ayaṃ tatiyo bhikkhunā asammukhāniddiṭṭhoti evaṃ eko sammukhāniddiṭṭho tayo asammukhāniddiṭṭhāti ime cattāro bhikkhunā niddiṭṭhaveyyāvaccakarā nāma. Etesu idha vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ.

Aparo bhikkhu purimanayeneva dūtena pucchito natthitāya vā avicāretukāmatāya vā ‘‘natthamhākaṃ kappiyakārako’’ti vadati, tasmiṃ khaṇe koci manusso āgacchati, dūto tassa hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘imassa hatthato cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti vatvā gacchati, ayaṃ dūtena sammukhāniddiṭṭhoti evaṃ eko sammukhāniddiṭṭho.

Aparo dūto gāmaṃ pavisitvā attanā abhirucitassa kassaci hatthe akappiyavatthuṃ datvā purimanayeneva āgantvā vā āroceti, aññaṃ vā pahiṇati ‘‘ahaṃ asukassa nāma hatthe cīvaracetāpannaṃ dassāmi, tumhe cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti vatvā vā gacchati, ayaṃ tatiyo dūtena asammukhāniddiṭṭhoti evaṃ eko sammukhāniddiṭṭho tayo asammukhāniddiṭṭhāti ime cattāro dūtena niddiṭṭhaveyyāvaccakarā nāma. Etesu meṇḍakasikkhāpade vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ. Vuttañhetaṃ –

‘‘Santi, bhikkhave, manussā saddhā pasannā, te kappiyakārakānaṃ hatthe hiraññaṃ upanikkhipanti ‘iminā yaṃ ayyassa kappiyaṃ, taṃ dethā’ti. Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ tato kappiyaṃ, taṃ sādituṃ, na tvevāhaṃ, bhikkhave, ‘kenaci pariyāyena jātarūparajataṃ sāditabbaṃ pariyesitabba’nti vadāmī’’ti (mahāva. 299).


65.那么对于所有的合法交易者应该如何处理呢？不应该处理。因为这个合法交易者总的来说分为两种：被指明的和未被指明的。其中被指明的又分为两种：被比丘指明和被使者指明。未被指明的也分为两种：面前的合法交易者和远离面前的合法交易者。
其中被比丘指明的又有四种：面前和不面前。如何呢？这里有一位比丘派遣使者向他要袈裟，使者接近那位比丘说："尊者，这是为您准备的袈裟，请接受。"比丘说："这不合适。"使者说："尊者，您有服务者吗？"有些为获得功德的信士被指示"为比丘们服务"，或者是比丘们的亲朋好友中有些人在此时坐在比丘身边，比丘指明他们说："这是比丘们的服务者。"使者将不合适的物品交给他的手说："请为长老买袈裟。"这就是被比丘面前指明的。
如果没有坐在他身边，但比丘指明说："在某某村有某某人是比丘们的服务者。"他去将不合适的物品交给他的手说："请为长老买袈裟。"来告知比丘后离去，这是比丘不面前指明的第一种。
不是他自己来告知的，而是派遣另一人说："我已经给了那个人袈裟的物品，请您们接受袈裟。"这是比丘不面前指明的第二种。
也不是派遣另一人，而是自己走着对比丘说："我将给那个人袈裟的物品，请您们接受袈裟。"这是比丘不面前指明的第三种。
如是有一种面前指明的，三种不面前指明的，这就是被比丘指明的四种服务者。应当按照这里所说的方法处理。
另一位比丘也按照前述的方式被使者询问，由于没有或不愿意检查而说："我们没有合法交易者。"此时有个人来到，使者将不合适的物品交给他的手说："请从这个人的手中接受袈裟。"这是被使者面前指明的。
另一位使者进入村庄，将不合适的物品交给他所喜欢的某人的手，然后按照前述的方式来告知或派遣另一人说："我将给某某人袈裟的物品，请您们接受袈裟。"这是被使者不面前指明的第三种。
如是有一种面前指明的，三种不面前指明的，这就是被使者指明的四种服务者。应当按照在羊学处中所说的方法处理。因为已经说过：
"诸比丘，有些人是信心满足的，他们将金银交给合法交易者的手,'用这个给尊者合法的。'我允许，从那里取得的合法的，应当接受。但我并不说'以任何方式应当追求或接受金银。'"（大品299）


Ettha codanāya parimāṇaṃ natthi, mūlaṃ asādiyantena sahassakkhattumpi codanāya vā ṭhānena vā kappiyabhaṇḍaṃ sādituṃ vaṭṭati. No ce deti, aññaṃ kappiyakārakaṃ ṭhapetvāpi āharāpetabbaṃ. Sace icchati, mūlasāmikānampi kathetabbaṃ. No ce icchati, na kathetabbaṃ.

Aparo bhikkhu purimanayeneva dūtena pucchito ‘‘natthamhākaṃ kappiyakārako’’ti vadati, tadañño samīpe ṭhito sutvā ‘‘āhara bho, ahaṃ ayyassa cīvaraṃ cetāpetvā dassāmī’’ti vadati. Dūto ‘‘handa bho dadeyyāsī’’ti tassa hatthe datvā bhikkhussa anārocetvāva gacchati, ayaṃ mukhavevaṭikakappiyakārako. Aparo bhikkhuno upaṭṭhākassa vā aññassa vā hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘therassa cīvaraṃ dadeyyāsī’’ti ettova pakkamati, ayaṃ parammukhākappiyakārakoti ime dve aniddiṭṭhakappiyakārakā nāma. Etesu aññātakaappavāritesu viya paṭipajjitabbaṃ. Sace sayameva cīvaraṃ ānetvā dadanti, gahetabbaṃ. No ce, na kiñci vattabbā. Yathā ca dūtassa hatthe cīvaratthāya akappiyavatthumhi pesite vinicchayo vutto, evaṃ piṇḍapātādīnampi atthāya pesite sayaṃ āgantvā dīyamāne ca vinicchayo veditabbo.

66. Upanikkhittasādiyane pana ayaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.583-4) – kiñci akappiyavatthuṃ pādamūle ṭhapetvā ‘‘idaṃ ayyassa hotū’’ti vutte sacepi cittena sādiyati, gaṇhitukāmo hoti, kāyena vā vācāya vā ‘‘nayidaṃ kappatī’’ti paṭikkhipati, anāpatti . Kāyavācāhi vā appaṭikkhipitvāpi suddhacitto hutvā ‘‘nayidaṃ amhākaṃ kappatī’’ti na sādiyati, anāpattiyeva. Tīsu dvāresu hi yena kenaci paṭikkhittaṃ paṭikkhittameva hoti. Sace pana kāyavācāhi appaṭikkhipitvā cittena adhivāseti, kāyavācāhi kattabbassa paṭikkhepassa akaraṇato akiriyasamuṭṭhānaṃ kāyadvāre ca vacīdvāre ca āpattiṃ āpajjati, manodvāre pana āpatti nāma natthi.

Eko sataṃ vā sahassaṃ vā pādamūle ṭhapeti ‘‘tuyhidaṃ hotū’’ti, bhikkhu ‘‘nayidaṃ kappatī’’ti paṭikkhipati, upāsako ‘‘pariccattaṃ mayā tumhāka’’nti gato, añño tattha āgantvā pucchati ‘‘kiṃ, bhante, ida’’nti, yaṃ tena ca attanā ca vuttaṃ, taṃ ācikkhitabbaṃ. So ce vadati ‘‘gopayissāmahaṃ, bhante, guttaṭṭhānaṃ dassethā’’ti, sattabhūmikampi pāsādaṃ abhiruhitvā ‘‘idaṃ guttaṭṭhāna’’nti ācikkhitabbaṃ, ‘‘idha nikkhipāhī’’ti na vattabbaṃ. Ettāvatā kappiyañca akappiyañca nissāya ṭhitaṃ hoti, dvāraṃ pidahitvā rakkhantena vasitabbaṃ. Sace kiñci vikkāyikabhaṇḍaṃ pattaṃ vā cīvaraṃ vā gahetvā āgacchati, ‘‘idaṃ gahessatha, bhante’’ti vutte ‘‘upāsaka, atthi amhākaṃ iminā attho, vatthu ca evarūpaṃ nāma saṃvijjati, kappiyakārako natthī’’ti vattabbaṃ. Sace so vadati ‘‘ahaṃ kappiyakārako bhavissāmi, dvāraṃ vivaritvā dethā’’ti, dvāraṃ vivaritvā ‘‘imasmiṃ okāse ṭhapita’’nti vattabbaṃ, ‘‘idaṃ gaṇhā’’ti na vattabbaṃ. Evampi kappiyañca akappiyañca nissāya ṭhitameva hoti. So ce taṃ gahetvā tassa kappiyabhaṇḍaṃ deti, vaṭṭati. Sace adhikaṃ gaṇhāti, ‘‘na mayaṃ tava bhaṇḍaṃ gaṇhāma, nikkhamāhī’’ti vattabbo.



66.在接受存放物品的审查中，有这样的判决（巴利文 2.583-4）——即使在心中接受，但用身体或语言拒绝说"这不合适"，是无过失的。即使没有用身体语言拒绝，但保持清净的心而说"这对我们不合适"，也是无过失的。因为在三个门中，只要被任何一个拒绝，就是被拒绝了。但如果身体语言没有拒绝，而心中接受，由于没有做应该做的拒绝，在身门和语门上就会产生过失行为，但在意门上没有过失。
有人在脚下放置一百或一千，说"这是您的"，比丘说"这不合适"，信士说"我已经放弃给您们"而离去，另一个人来问"这是什么，尊者"，应当说出他们所说的。如果他说"我将保守秘密，请给我一个隐藏的地方"，即使登上七层楼阁也应说"这是隐藏的地方"，不应说"在这里放置"。到此为止，依靠合法和不合法而存在，应当关闭门窗看守。如果有人拿着可出售的物品、钵或袈裟来，如果他们说"尊者，请收下这个"，应当说"信士，我们没有这方面的需求，也没有这种物品，没有合法交易者"。如果他说"我将成为合法交易者，请打开门"，打开门后说"这些放置在这个地方"，不应说"请收下这个"。即使这样，也依靠合法和不合法而存在。如果他拿走并给予合法物品，这是允许的。如果他拿取过多，应当说"我们不收取你的物品，请离开"。

67. Yena pana jātarūpādicatubbidhaṃ nissaggiyavatthu paṭiggahitaṃ, tena kiṃ kātabbanti? Saṅghamajjhe nissajjitabbaṃ. Kathaṃ? Tena bhikkhunā (pārā. 584) saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘ahaṃ, bhante, rūpiyaṃ paṭiggahesiṃ, idaṃ me nissaggiyaṃ, imāhaṃ nissajjāmī’’ti nissajjitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā. Sace tattha āgacchati ārāmiko vā upāsako vā, so vattabbo ‘‘āvuso, idaṃ jānāhī’’ti. Sace so bhaṇati ‘‘iminā kiṃ āharissāmī’’ti, na vattabbo ‘‘imaṃ vā imaṃ vā āharā’’ti, kappiyaṃ ācikkhitabbaṃ sappiṃ vā telaṃ vā madhuṃ vā phāṇitaṃ vā. Ācikkhantena ca ‘‘iminā sappiṃ vā telaṃ vā madhuṃ vā phāṇitaṃ vā āharā’’ti na vattabbaṃ, ‘‘idañcidañca saṅghassa kappiya’’nti ettakameva vattabbaṃ. Sace so tena parivattetvā kappiyaṃ āharati, rūpiyapaṭiggāhakaṃ ṭhapetvā sabbeheva bhājetvā paribhuñjitabbaṃ, rūpiyapaṭiggāhakena bhāgo na gahetabbo.

Aññesaṃ (pārā. aṭṭha. 

67.对于接受了金银等四种无过失物品的情况，应当如何处理呢？应当在僧团中放弃。如何呢？那位比丘应当接近僧团，单膝跪下，向年长的比丘们顶礼，坐下后双手合十，应该这样说：“尊者，我接受了这件金银，这是我应当放弃的，我将放弃它。”应当说明放弃的过失。通过明确的比丘应当接受过失。如果有园丁或信士来到那里，应当说：“朋友，您应该知道这个。”如果他说：“我应该拿什么？”不应说：“拿这个或那个。”应当说明合法的物品，比如黄油、油、蜂蜜或糖。说明时不应说：“拿这个黄油、油、蜂蜜或糖。”应当只说：“这些是僧团的合法物品。”如果他因此而转而拿取合法物品，除了接受金银的比丘以外，所有人都应当分配并享用，接受金银的比丘的份额不应当被接受。
对于其他人（巴利文）。

2.583-4) bhikkhūnaṃ vā ārāmikānaṃ vā pattabhāgampi labhitvā paribhuñjituṃ na vaṭṭati, antamaso makkaṭādīhi tato haritvā araññe ṭhapitaṃ vā tesaṃ hatthato gaḷitaṃ vā tiracchānapaṭiggahitampi paṃsukūlampi na vaṭṭatiyeva. Tato āhaṭena phāṇitena senāsanadhūpanampi na vaṭṭati. Sappinā vā telena vā padīpaṃ katvā dīpāloke nipajjituṃ, kasiṇaparikammaṃ kātuṃ, potthakampi vācetuṃ na vaṭṭati. Telamadhuphāṇitehi pana sarīre vaṇaṃ makkhetuṃ na vaṭṭatiyeva. Tena vatthunā mañcapīṭhādīni vā gaṇhanti, uposathāgāraṃ vā bhojanasālaṃ vā karonti, paribhuñjituṃ na vaṭṭati. Chāyāpi gehaparicchedena ṭhitāva na vaṭṭati, paricchedātikkantā āgantukattā vaṭṭati. Taṃ vatthuṃ vissajjetvā katena maggenapi setunāpi nāvāyapi uḷumpenāpi gantuṃ na vaṭṭati. Tena vatthunā khaṇāpitāya pokkharaṇiyā ubbhidodakaṃ pātuṃ vā paribhuñjituṃ vā na vaṭṭati. Anto udake pana asati aññaṃ āgantukaṃ udakaṃ vā vassodakaṃ vā paviṭṭhaṃ vaṭṭati. Kītāya yena saddhiṃ kītā, taṃ āgantukampi na vaṭṭati. Taṃ vatthuṃ upanikkhepaṃ ṭhapetvā saṅgho paccaye paribhuñjati, tepi paccayā tassa na vaṭṭanti. Ārāmo gahito hoti, sopi paribhuñjituṃ na vaṭṭati. Yadi bhūmipi bījampi akappiyaṃ, neva bhūmiṃ, na phalaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sace bhūmiṃyeva kiṇitvā aññāni bījāni ropitāni, phalaṃ vaṭṭati. Atha bījāni kiṇitvā kappiyabhūmiyaṃ ropitāni, phalaṃ na vaṭṭati, bhūmiyaṃ nisīdituṃ vā nipajjituṃ vā vaṭṭati.

Sace pana tattha āgato kappiyakārako taṃ parivattetvā saṅghassa kappiyaṃ sappitelādiṃ āharituṃ na jānāti, so vattabbo ‘‘āvuso, imaṃ chaḍḍehī’’ti. Sace so chaḍḍeti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce chaḍḍeti, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu rūpiyachaḍḍako sammannitabbo yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, chaḍḍitāchaḍḍitañca jāneyya. Evañca pana sammannitabbo, paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammanneyya, esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammannati, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno rūpiyachaḍḍakassa sammuti , so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu rūpiyachaḍḍako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (pārā. 585).

68. Tena sammatena (pārā. aṭṭha. 

68.对于比丘或园丁获得的部分财物，不应当享用，至少从猕猴等动物那里收回的物品或放置在森林中的物品，或者从他们手中被夺走的泥土等物品也不应当享用。因此，使用所获得的糖蜜、香料等物品的住所也不应当享用。用黄油或油点燃灯火，进行冥想或诵经也不应当享用。用油和蜜涂抹身体的行为也不应当享用。因此，凭借这些物品制作的床、座位等也不应当享用，至于斋堂或用餐厅的建立也不应当享用。即使在家中保持阴影也不应当享用，超出界限的则可享用。将这些物品放弃后，即使通过已开辟的道路、船只或其他方式也不应当前往。因此，使用这些物品挖掘的池塘的水也不应当享用。即使在水中有其他来水，也不应当享用。与虫子一起的虫子也不应当享用。将这些物品放置后，僧团应当享用这些供养，但这些供养也不应当享用。园丁被接纳后，也不应当享用。
如果土地的种子也是不合法的，不应当享用土地或果实。如果只购买土地，其他种子被种植，则可以享用果实。若是购买种子，在合法的土地上种植，则果实不应当享用，坐在土地上或躺下则可以享用。
如果有合法交易者来到那里，将其转变为僧团的合法物品，像黄油、油等也不应当知道，他应当说：“朋友，请放弃这个。”如果他放弃了，这就是善行。如果不放弃，具备五种条件的比丘应当被称赞为放弃金银者，他不应当贪著、憎恨、愚痴、恐惧，放弃的则应当被知晓。这样的人应当被称赞，首先应当请求比丘，经过请求后，明确告知僧团：
“请听我说，尊者，僧团，如果僧团中有某位比丘放弃金银，便是这样的法则。请听我说，尊者，僧团，僧团中有某位比丘放弃金银，若某位尊者宽恕这位比丘放弃金银的行为，便是他沉默不语。若他不宽恕，他应当发言。被僧团认可的某位比丘放弃金银，僧团宽恕他，因此他应当保持沉默，我将这样维持。”（巴利文 585）

2.585) bhikkhunā nimittaṃ akatvā akkhīni nimīletvā nadiyā vā papāte vā vanagahane vā gūthaṃ viya anapekkhena patitokāsaṃ asamannārahantena chaḍḍetabbaṃ. Sace nimittaṃ katvā pāteti, dukkaṭaṃ āpajjati. Evaṃ jigucchitabbepi rūpiye bhagavā pariyāyena bhikkhūnaṃ paribhogaṃ ācikkhi. Rūpiyapaṭiggāhakassa pana kenaci pariyāyena tato uppannapaccayaparibhogo na vaṭṭati. Yathā cāyaṃ etassa na vaṭṭati, evaṃ asantasambhāvanāya vā kuladūsakakammena vā kuhanādīhi vāuppannapaccayā neva tassa, na aññassa vaṭṭanti, dhammena samena uppannāpi apaccavekkhitvā paribhuñjituṃ na vaṭṭanti. Cattāro hi paribhogā – theyyaparibhogo iṇaparibhogo dāyajjaparibhogo sāmiparibhogoti. Tattha saṅghamajjhepi nisīditvā paribhuñjantassa dussīlassa paribhogo theyyaparibhogo nāma. Sīlavato apaccavekkhitaparibhogo iṇaparibhogo nāma. Tasmā cīvaraṃ paribhoge paribhoge paccavekkhitabbaṃ, piṇḍapāto ālope ālope , tathā asakkontena purebhattapacchābhattapurimayāmamajjhimayāmapacchimayāmesu. Sacassa apaccavekkhato aruṇo uggacchati, iṇaparibhogaṭṭhāne tiṭṭhati. Senāsanampi paribhoge paribhoge paccavekkhitabbaṃ. Bhesajjassa paṭiggahaṇepi paribhogepi satipaccayatā vaṭṭati, evaṃ santepi paṭiggahaṇe satiṃ katvā paribhoge akarontasseva āpatti, paṭiggahaṇe pana satiṃ akatvā paribhoge karontassa anāpatti. Catubbidhā hi suddhi – desanāsuddhi saṃvarasuddhi pariyeṭṭhisuddhi paccavekkhaṇasuddhīti.

Tattha desanāsuddhi nāma pātimokkhasaṃvarasīlaṃ. Tañhi desanāya sujjhanato ‘‘desanāsuddhī’’ti vuccati. Saṃvarasuddhi nāma indriyasaṃvarasīlaṃ. Tañhi ‘‘na punevaṃ karissāmī’’ti cittādhiṭṭhānasaṃvareneva sujjhanato ‘‘saṃvarasuddhī’’ti vuccati. Pariyeṭṭhisuddhi nāma ājīvapārisuddhisīlaṃ. Tañhi anesanaṃ pahāya dhammena samena paccaye uppādentassa pariyesanāya suddhattā ‘‘pariyeṭṭhisuddhī’’ti vuccati. Paccavekkhaṇasuddhi nāma paccayaparibhogasannissitasīlaṃ. Tañhi ‘‘paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paṭisevāmī’’tiādinā (ma. ni. 1.23; a. ni. 6.58) nayena vuttena paccavekkhaṇena sujjhanato ‘‘paccavekkhaṇasuddhī’’ti vuccati, tena vuttaṃ ‘‘paṭiggahaṇe pana satiṃ akatvā paribhoge karontassa anāpattī’’ti.

Sattannaṃ sekkhānaṃ paccayaparibhogo dāyajjaparibhogo nāma. Te hi bhagavato puttā, tasmā pitusantakānaṃ paccayānaṃ dāyādā hutvā te paccaye paribhuñjanti. Kiṃ pana te bhagavato paccaye paribhuñjanti, gihīnaṃ paccaye paribhuñjantīti? Gihīhi dinnāpi bhagavatā anuññātattā bhagavato santakā honti, tasmā bhagavato paccaye paribhuñjantīti veditabbaṃ. Dhammadāyādasutta (ma. ni. 

68.那位比丘应当无意识地、闭上双眼像丢弃粪便一样丢弃不应受用的空间。如果有意识地丢弃，就会有过失行为。这样的厌恶金银，世尊用比喻的方式向比丘们说明了其受用。但对于接受金银的人，以任何方式从中产生的供养都不应该受用。就像这个不应该受用一样，由于没有意识到或由于破坏家庭的行为或欺骗等而产生的供养，既不应该他自己受用，也不应该让他人受用，即使是正当合法地获得的供养也不应该不加审查就受用。
因为有四种受用：偷窃受用、借贷受用、遗产受用、所有者受用。其中，即使在僧团中坐下而受用的无戒行者的受用就是偷窃受用。有戒者未经审查的受用就是借贷受用。因此，在受用袈裟的每一次受用时都应该审查，在接受每一口钵食时也是如此，对于无法做到的人，在前夜、中夜、后夜也是如此。如果在不审查时天亮了，就停留在借贷受用的地位。住处的受用每一次也应该审查。对于药物的接受和受用也应该有正念的因缘。即使这样，在接受时没有正念而在受用时有正念，就有过失，在接受时没有正念而在受用时也没有正念，就无过失。
因为有四种清净：说明清净、律仪清净、求寻清净、审查清净。
其中，说明清净就是戒律的清净。因为通过说明而得以清净,所以称为"说明清净"。律仪清净就是对根门的清净。因为通过"我不会再这样做"的心的决心而得以清净,所以称为"律仪清净"。求寻清净就是生活清净。因为舍弃非法而以正当的方式获得供养,所以称为"求寻清净"。审查清净就是与供养受用相联系的清净。因为通过"审慎地接受袈裟"等方式而得以清净,所以称为"审查清净"，因此说"在接受时没有正念而在受用时有正念,就无过失"。
七种学者的供养受用称为遗产受用。因为他们是世尊的儿子,所以作为父亲的所有物的供养的继承人而受用这些供养。那么,他们是否受用世尊的供养,而不是在家人的供养呢？因为世尊允许在家人所给予的,所以应当理解为是世尊的供养。（中部尼柯耶）

1.29 ādayo) ñcettha sādhakaṃ. Khīṇāsavānaṃ paribhogo sāmiparibhogo nāma. Te hi taṇhāya dāsabyaṃ atītattā sāmino hutvā paribhuñjanti. Iti imesu paribhogesu sāmiparibhogo ca dāyajjaparibhogo ca sabbesampi vaṭṭati, iṇaparibhogo na vaṭṭati, theyyaparibhoge kathāyeva natthi.

Aparepi cattāro paribhogā – lajjiparibhogo alajjiparibhogo dhammiyaparibhogo adhammiyaparibhogoti. Tattha alajjino lajjinā saddhiṃ paribhogo vaṭṭati, āpattiyā na kāretabbo. Lajjino alajjinā saddhiṃ yāva na jānāti, tāva vaṭṭati. Ādito paṭṭhāya hi alajjī nāma natthi, tasmā yadāssa alajjibhāvaṃ jānāti, tadā vattabbo ‘‘tumhe kāyadvāre vacīdvāre ca vītikkamaṃ karotha, taṃ appatirūpaṃ, mā evamakatthā’’ti. Sace anādiyitvā karotiyeva, yadi tena saddhiṃ paribhogaṃ karoti, sopi alajjīyeva hoti. Yopi attano bhārabhūtena alajjinā saddhiṃ paribhogaṃ karoti, sopi nivāretabbo. Sace na oramati, ayampi alajjīyeva hoti. Evaṃ eko alajjī alajjisatampi karoti. Alajjino pana alajjināva saddhiṃ paribhoge āpatti nāma natthi. Lajjino lajjinā saddhiṃ paribhogo dvinnaṃ khattiyakumārānaṃ suvaṇṇapātiyaṃ bhojanasadiso. Dhammiyādhammiyaparibhogo paccayavaseneva veditabbo. Tattha sace puggalopi alajjī, piṇḍapātopi adhammiyo, ubho jegucchā. Puggalo alajjī, piṇḍapāto dhammiyo, puggalaṃ jigucchitvā piṇḍapāto na gahetabbo. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘dussīlo saṅghato uddesabhattādīni labhitvā saṅghasseva deti, etāni yathādānameva gahitattā vaṭṭantī’’ti vuttaṃ. Puggalo lajjī, piṇḍapāto adhammiyo, piṇḍapāto jeguccho na gahetabbo. Puggalo lajjī, piṇḍapātopi dhammiyo, vaṭṭati.

Apare dve paggahā dve ca paribhogā – lajjipaggaho alajjipaggaho, dhammaparibhogo āmisaparibhogoti. Tattha alajjino lajjiṃ paggahetuṃ vaṭṭati, na so āpattiyā kāretabbo . Sace pana lajjī alajjiṃ paggaṇhāti, anumodanāya ajjhesati, dhammakathāya ajjhesati, kulesu upatthambheti, itaropi ‘‘amhākaṃ ācariyo īdiso ca īdiso cā’’ti tassa parisati vaṇṇaṃ bhāsati, ayaṃ sāsanaṃ osakkāpeti antaradhāpetīti veditabbo. Dhammaparibhogaāmisaparibhogesu pana yattha āmisaparibhogo vaṭṭati, dhammaparibhogopi tattha vaṭṭati. Yo pana koṭiyaṃ ṭhito, gantho tassa puggalassa accayena nassissati, taṃ dhammānuggahena uggaṇhituṃ vaṭṭatīti vuttaṃ. Tatridaṃ vatthu – mahābhaye kira ekasseva bhikkhuno mahāniddeso paguṇo ahosi. Atha catunikāyikatissattherassa upajjhāyo mahātipiṭakatthero nāma mahārakkhitattheraṃ āha ‘‘āvuso mahārakkhita, etassa santike mahāniddesaṃ gaṇhāhī’’ti. ‘‘Pāpo kirāyaṃ, bhante, na gaṇhāmī’’ti. ‘‘Gaṇhāvuso, ahaṃ te santike nisīdissāmī’’ti. ‘‘Sādhu, bhante, tumhesu nisinnesu gaṇhissāmī’’ti paṭṭhapetvā rattindivaṃ nirantaraṃ pariyāpuṇanto osānadivase heṭṭhāmañce itthiṃ disvā ‘‘bhante, sutaṃyeva me pubbe, sacāhaṃ evaṃ jāneyyaṃ, na īdisassa santike dhammaṃ pariyāpuṇeyya’’nti āha. Tassa pana santike bahū mahātherā uggaṇhitvā mahāniddesaṃ patiṭṭhāpesunti.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Rūpiyādipaṭiggahaṇavinicchayakathā samattā.

13. Dānalakkhaṇādivinicchayakathā



1.29.在这里，所说的应当是适当的。对于已断烦恼者的受用称为所有者的受用。他们因脱离欲望而成为主人的缘故而享用。因此，在这些受用中，所有者的受用和遗产的受用都适用，而借贷的受用不适用，偷窃的受用更是无从谈起。
还有四种受用——羞耻受用、不羞耻受用、法的受用、非法的受用。在这里，不羞耻者与羞耻者之间的受用是适用的，但因过失而不应被接受。羞耻者与不羞耻者之间的受用在他未意识到之前是适用的。因为从一开始就没有不羞耻者，所以当他意识到自己不羞耻的状态时，应当说：“你们应当在身体和言语上犯错，这是不适当的，请不要这样做。”如果他无意识地这样做，而与他一起享用的也是如此，他仍是个不羞耻者。任何以自己负担的身份与不羞耻者一同享用的，也应当被制止。如果他不下降，这也仍是个不羞耻者。因此，这样的一个不羞耻者会做出不羞耻的行为。不羞耻者与不羞耻者之间的受用是没有过失的。羞耻者与羞耻者之间的受用如同两位王子的金碗中的饮食。法的受用与非法的受用应当根据因缘而理解。在这里，如果个人是个不羞耻者，钵食是非法的，两者都令人厌恶。个人是个不羞耻者，钵食是合法的，个人厌恶时不应接受钵食。大长老中说：“无戒者在僧团中接受食物等，因其如法接受而适用。”
个人是个羞耻者，钵食是非法的，钵食令人厌恶时不应接受。个人是个羞耻者，钵食是合法的，这样是适用的。
还有两种接受与两种受用——羞耻的接受、不羞耻的接受、法的受用、物质的受用。在这里，不羞耻者应当接受羞耻的，而不应因过失而被接受。如果羞耻者接受不羞耻的，因欢喜而愿意接受，因讲法而愿意接受，在家庭中支持他，其他人也会说：“我们的老师是这样的人。”这便是使教法衰退、消失的应当理解。
在法的受用与物质的受用中，物质的受用是适用的，法的受用在此也适用。若在某个角落，若有文字，则应当根据个人的情况而理解。在那时，因大恐惧，某位比丘的伟大教义显得特别深奥。然后，四部经的提萨法师的老师名为大提比卡法师对大护法法师说：“朋友大护法，请在他面前接受伟大的教义。”他回答：“我不想接受，尊者。”他又说：“接受吧，尊者，我将坐在你身边。”他答应：“好吧，尊者，我将坐在你们身边。”于是，整夜不断地进行教法的传授。在清晨的仪式中，看到一位女子，他说：“尊者，我早已听说过，如果我知道是这样的，我就不会在这样的地方传播教法。”而在他面前，有许多大长老也在接受伟大的教义。
如此，关于巴利文的戒律和决策的讨论已结束。
关于接受金银等物品的决策讨论已完成。
关于施舍特征等的决策讨论。

69.Dānavissāsaggāhehilābhassa pariṇāmananti ettha tāva dānanti attano santakassa cīvarādiparikkhārassa saddhivihārikādīsu yassa kassaci dānaṃ. Tatridaṃ dānalakkhaṇaṃ – ‘‘idaṃ tuyhaṃ demi dadāmi dajjāmi oṇojemi pariccajāmi vissajjāmī’’ti vā ‘‘itthannāmassa demi…pe… vissajjāmī’’ti vā vadati, sammukhāpi parammukhāpi dinnaṃyeva hoti. ‘‘Tuyhaṃ gaṇhāhī’’ti vutte ‘‘mayhaṃ gaṇhāmī’’ti vadati, sudinnaṃ suggahitañca. ‘‘Tava santakaṃ karohi, tava santakaṃ hotu, tava santakaṃ hotī’’ti vutte ‘‘mama santakaṃ karomi, mama santakaṃ hotu, mama santakaṃ karissāmī’’ti vadati, dudinnaṃ duggahitañca. Neva dātā dātuṃ jānāti, na itaro gahetuṃ, sace pana ‘‘tava santakaṃ karohī’’ti vutte ‘‘sādhu, bhante, mayhaṃ gaṇhāmī’’ti gaṇhāti, suggahitaṃ. Sace pana eko ‘‘idaṃ cīvaraṃ gaṇhāhī’’ti vadati, itaro ‘‘na gaṇhāmī’’ti vadati, puna so ‘‘dinnaṃ mayā tuyhaṃ, gaṇhāhī’’ti vadati, itaropi ‘‘na mayhaṃ iminā attho’’ti vadati, tato purimopi ‘‘mayā dinna’’nti dasāhaṃ atikkāmeti, pacchimopi ‘‘mayā paṭikkhitta’’nti, kassa āpattīti? Na kassaci. Yassa pana ruccati, tena adhiṭṭhahitvā paribhuñjitabbaṃ. ‘‘Itthannāmassa dehī’’ti dinnaṃ yāva parassa hatthaṃ na pāpuṇāti, tāva yo pahiṇati, tasseva santakaṃ, ‘‘itthannāmassa dammī’’ti dinnaṃ pana yassa pahīyati, tassa santakaṃ. Tasmā bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati ‘‘idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dehī’’ti. So antarāmagge yo pahiṇati, tassa vissāsā gaṇhāti, suggahitaṃ. Yassa pahīyati, tassa vissāsā gaṇhāti, duggahitaṃ.


69.在这里,首先"施舍"是指自己所有的袈裟等用具施予沙弥或同住者等任何人。这里的施舍特征是这样的：说"这个我给你,我施舍,我赠予,我放弃,我放弃"或"我给某某人……"等,无论是当面还是背后,都算是已经施舍。如果说"请你拿"，回答"我拿"，就是善于接受。如果说"这是你的,成为你的,成为你的"，回答"这是我的,成为我的,我将使之成为我的"，就是不善于施舍和接受。施舍者不知如何施舍,接受者也不知如何接受。但如果说"这是你的"，他回答"好的,尊者,我拿"，就是善于接受。如果一个人说"拿这件袈裟"，另一个人说"我不拿"，前者又说"这是我给你的"，后者也说"我不需要这个"，前者等待十天后说"这是我给的"，后者说"这是我拒绝的"，这时没有谁犯过失。但谁愿意,由他决定而享用。如果说"给某某人"而施舍的,在未到对方手中之前,由施舍者所有;如果说"我给某某人"而施舍的,则由被施舍者所有。因此,比丘将袈裟施予另一比丘,"这件袈裟给某某人"。如果在中途由他人接受,就是善于接受;如果由被施舍者接受,就是不善于接受。


Bhikkhu (mahāva. 378-379) bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dehī’’ti. So antarāmagge suṇāti ‘‘yo pahiṇati, so kālakato’’ti, tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti, svādhiṭṭhitaṃ. Yassa pahīyati, tassa vissāsā gaṇhāti, duggahitaṃ. Bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dehī’’ti. So antarāmagge suṇāti ‘‘yassa pahīyati, so kālakato’’ti, tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti, dvādhiṭṭhitaṃ. Yo pahiṇati, tassa vissāsā gaṇhāti, suggahitaṃ. Bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dehī’’ti. So antarāmagge suṇāti ‘‘ubho kālakatā’’ti, yo pahiṇati, tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti, svādhiṭṭhitaṃ. Yassa pahīyati, tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti, dvādhiṭṭhitaṃ. Bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti. So antarāmagge yo pahiṇati, tassa vissāsā gaṇhāti, duggahitaṃ. Yassa pahīyati, tassa vissāsā gaṇhāti, suggahitaṃ. Bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti. So antarāmagge suṇāti ‘‘yo pahiṇati, so kālakato’’ti, tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti, dvādhiṭṭhitaṃ. Yassa pahīyati, tassa vissāsā gaṇhāti, suggahitaṃ. Bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti. So antarāmagge suṇāti ‘‘yassa pahīyati, so kālakato’’ti, tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti, svādhiṭṭhitaṃ. Yo pahiṇati, tassa vissāsā gaṇhāti, duggahitaṃ. Bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti. So antarāmagge suṇāti ‘‘ubho kālakatā’’ti. Yo pahiṇati, tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti, dvādhiṭṭhitaṃ. Yassa pahīyati, tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti, svādhiṭṭhitaṃ.


69.比丘将袈裟施予另一比丘，说"这件袈裟给某某人"。他在中途听说"施舍者已去世"，就占有了那位已故者的袈裟,这是他自己占有的。被施舍者接受,这是不善于接受。
比丘将袈裟施予另一比丘，说"这件袈裟给某某人"。他在中途听说"被施舍者已去世"，就占有了那位已故者的袈裟,这是双重占有。施舍者接受,这是善于接受。被施舍者接受,这也是善于接受。
比丘将袈裟施予另一比丘，说"这件袈裟我给某某人"。在中途,施舍者接受,这是不善于接受。被施舍者接受,这是善于接受。
比丘将袈裟施予另一比丘，说"这件袈裟我给某某人"。在中途,他听说"施舍者已去世"，就占有了那位已故者的袈裟,这是双重占有。被施舍者接受,这是善于接受。
比丘将袈裟施予另一比丘，说"这件袈裟我给某某人"。在中途,他听说"被施舍者已去世"，就占有了那位已故者的袈裟,这是他自己占有的。施舍者接受,这是不善于接受。
比丘将袈裟施予另一比丘，说"这件袈裟我给某某人"。在中途,他听说"双方都去世了"。施舍者占有了那位已故者的袈裟,这是双重占有。被施舍者占有了那位已故者的袈裟,这是他自己占有的。


Pariccajitvā dinnaṃ puna kenaci kāraṇena kupito āharāpetuṃ na labhati. Attanā dinnampi hi cīvaraṃ sakasaññāya acchindato nissaggiyaṃ, aññaṃ parikkhāraṃ antamaso sūcimpi acchindato dukkaṭaṃ. Sace pana ‘‘bhante, tumhākaṃ idaṃ sāruppa’’nti sayameva deti, gahetuṃ vaṭṭati. Atha pana ‘‘āvuso, mayaṃ tuyhaṃ ‘vattapaṭivattaṃ karissati, amhākaṃ santike upajjhaṃ gaṇhissati, dhammaṃ pariyāpuṇissatī’ti cīvaraṃ adamhā, so dāni tvaṃ na vattaṃ karosi, na upajjhaṃ gaṇhāsi, na dhammaṃ pariyāpuṇāsī’’ti evamādīni vutto ‘‘bhante, cīvaratthāya maññe bhaṇatha, idaṃ vo cīvara’’nti deti, evampi vaṭṭati. Disāpakkamantaṃ vā pana daharaṃ ‘‘nivattetha na’’nti bhaṇati, so na nivattati, cīvare gahetvā nirundhathāti, evañce nivattati, sādhu. Sace ‘‘pattacīvaratthāya maññe tumhe bhaṇatha, gaṇhatha na’’nti deti, evampi vaṭṭati. Vibbhamantaṃ vā disvā ‘‘mayaṃ tuyhaṃ ‘vattaṃ karissatī’ti pattacīvaraṃ adamhā, so dāni tvaṃ vibbhamitvā carasī’’ti vadati, itaro ‘‘gaṇhatha tumhākaṃ pattacīvara’’nti deti, evampi vaṭṭati. ‘‘Mama santike upajjhaṃ gaṇhantasseva demi, aññattha gaṇhantassa na demi, vattaṃ karontasseva demi, akarontassa na demi, dhammaṃ pariyāpuṇantasseva demi, apariyāpuṇantassa na demi, avibbhamantasseva demi, vibbhamantassa na demī’’ti evaṃ pana dātuṃ na vaṭṭati, dadato dukkaṭaṃ, āharāpetuṃ pana vaṭṭati, vissajjetvā dinnaṃ acchinditvā gaṇhanto bhaṇḍagghena kāretabbo. Ayaṃ tāva dāne vinicchayo.

70.Vissāsaggāhalakkhaṇaṃ pana iminā suttena jānitabbaṃ –

‘‘Anujānāmi , bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa vissāsaṃ gahetuṃ sandiṭṭho ca hoti, sambhatto ca, ālapito ca, jīvati ca, gahite ca attamano hotī’’ti (mahāva. 356).

Tattha (pārā. aṭṭha. 1.131) sandiṭṭhoti diṭṭhamattakamitto. Sambhattoti daḷhamitto. Ālapitoti ‘‘mama santakaṃ yaṃ icchasi, taṃ gaṇheyyāsi, āpucchitvā gahaṇe kāraṇaṃ natthī’’ti vutto. Jīvatīti anuṭṭhānaseyyāya sayitopi yāvajīvitindriyupacchedaṃ na pāpuṇāti. Gahite ca attamanoti gahite tuṭṭhacitto hoti. ‘‘Evarūpassa santakaṃ gahite me attamano bhavissatī’’ti jānantena gahetuṃ vaṭṭati. Anavasesapariyādānavasena cetāni pañcaṅgāni vuttāni, vissāsaggāho pana tīhi aṅgehi ruhati sandiṭṭho, jīvati, gahite attamano, sambhatto, jīvati, gahite attamano, ālapito, jīvati, gahite attamanoti. Yo pana na jīvati, na ca gahite attamano hoti, tassa santakaṃ vissāsaggāhena gahitampi puna dātabbaṃ. Dadamānena ca matakadhanaṃ tāva ye tassa dhane issarā gahaṭṭhā vā pabbajitā vā, tesaṃ dātabbaṃ. Anattamanassa santakaṃ tasseva dātabbaṃ, yo pana paṭhamaṃyeva ‘‘suṭṭhu kataṃ tayā mama santakaṃ gaṇhantenā’’ti vacībhedena vā cittuppādamattena vā anumoditvā pacchā kenaci kāraṇena kupito, paccāharāpetuṃ na labhati, yopi adātukāmo, cittena pana adhivāseti, na kiñci vadati, sopi puna paccāharāpetuṃ na labhati. Yo pana ‘‘mayā tumhākaṃ santakaṃ gahitaṃ vā paribhuttaṃ vā’’ti vutte ‘‘gahitaṃ vā hotu paribhuttaṃ vā, mayā pana taṃ kenacideva karaṇīyena ṭhapitaṃ, taṃ pākatikaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vadati, ayaṃ paccāharāpetuṃ labhati. Ayaṃ vissāsaggāhe vinicchayo.



69.一旦施舍后,由于某种原因而生气,也不能要求返还。即使是自己施舍的袈裟,如果自己认为它是自己的,取走它就是无遗物,取走其他用具,哪怕是针也是过失行为。但如果对方自己说"尊者,这个适合你"而给予,可以接受。如果说"朋友,我们给你这件袈裟是希望你遵守戒律、接受上师、学习法义,但你现在没有遵守戒律、没有接受上师、没有学习法义",对方说"尊者,你大概是为了袈裟而说,这是给你们的",这样也可以接受。如果看到一个年轻人离开,说"请回来,不要离开",他不回来,就拿着袈裟不让他走,如果他这样回来,那就好。如果说"你大概是为了钵和袈裟而说,请拿去吧",这样也可以接受。如果看到有人离开,说"我们给你钵和袈裟是希望你遵守戒律,但你现在离开了",对方说"请拿走你们的钵和袈裟",这样也可以接受。但不应该说"只有在接受上师、遵守戒律、学习法义的人,我才给予;不遵守的人,我不给;只有不离开的人,我才给;离开的人,我不给",这样给予就是过失行为,但可以要求返还。放弃后再给予的,取走后再给予的,应该处以罚款。
70.关于获得信任的特征,应当通过这个经文了解:
"我允许,比丘们,具有五种条件的人获得信任:他是亲见的朋友,是亲密的朋友,是被询问过的,是活着的,在获得时也感到欣慰。"
其中,亲见的是见面即成为朋友的。亲密的是牢固的朋友。被询问过的是说"你想要我的什么,你可以拿,在拿取时没有理由。"活着的是即使躺卧也不至于失去生命。在获得时也感到欣慰是获得后感到欣喜。"获得这样人的所有物,我会感到欣慰"是知道后可以获得。这五项是指完全的放弃。但获得信任需要三项:亲见的、活着的、在获得时也感到欣慰;亲密的、活着的、在获得时也感到欣慰;被询问过的、活着的、在获得时也感到欣慰。如果不活着,也不在获得时感到欣慰,其所有物即使被以获得信任的方式获得,也应当返还。给予死者财物时,应当给予其所有权的在家者或出家者。不欣慰者的所有物应当给予他本人。即使最初以言语或心念赞同"你拿取我的所有物很好",后来因某种原因而生气,也不能要求返还。即使不愿意给予,但心中默许的,也不能要求返还。但如果说"不管我是否给予或使用过,我因某事而保管,现在可以恢复原状",这种情况下可以要求返还。

71.Lābhassa pariṇāmananti idaṃ pana aññesaṃ atthāya pariṇatalābhassa attano aññassa vā pariṇāmanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 2.659-660) – saṅghassa pariṇataṃ sahadhammikānaṃ vā gihīnaṃ vā antamaso mātusantakampi ‘‘idaṃ mayhaṃ dehī’’ti saṅghassa pariṇatabhāvaṃ ñatvā attano pariṇāmetvā gaṇhantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, ‘‘imassa bhikkhuno dehī’’ti evaṃ aññassa pariṇāmentassa suddhikapācittiyaṃ. Tasmā yopi vassikasāṭikasamaye mātugharepi saṅghassa pariṇataṃ vassikasāṭikaṃ ñatvā attano pariṇāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, parassa pariṇāmeti, suddhikapācittiyaṃ. Manussā ‘‘saṅghabhattaṃ karissāmā’’ti sappitelādīni āharanti, gilāno cepi bhikkhusaṅghassa pariṇatabhāvaṃ ñatvā kiñci yācati, nissaggiyaṃ pācittiyameva. Sace pana so ‘‘tumhākaṃ sappiādīni ābhatāni atthī’’ti pucchitvā ‘‘āma, atthī’’ti vutte ‘‘mayhampi dethā’’ti vadati, vaṭṭati. Athāpi naṃ kukkuccāyantaṃ upāsakā vadanti ‘‘saṅghopi amhehi dinnameva labhati, gaṇhatha, bhante’’ti, evampi vaṭṭati.

Ekasmiṃ vihāre saṅghassa pariṇataṃ aññavihāraṃ uddisitvā ‘‘asukasmiṃ nāma vihāre saṅghassa dethā’’ti pariṇāmeti, ‘‘kiṃ saṅghassa dānena, cetiyassa pūjaṃ karothā’’ti evaṃ cetiyassa vā pariṇāmeti, dukkaṭaṃ. Cetiyassa pariṇataṃ aññacetiyassa vā saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā pariṇāmeti, dukkaṭameva. Niyametvā aññacetiyassa atthāya ropitamālāvacchato aññacetiyamhi pupphampi āropetuṃ na vaṭṭati, ekassa cetiyassa pana chattaṃ vā paṭākaṃ vā āropetvā ṭhitaṃ disvā sesaṃ aññacetiyassa dāpetuṃ vaṭṭati. Antamaso sunakhassapi pariṇataṃ ‘‘imassa sunakhassa mā dehi, etassa dehī’’ti evaṃ aññapuggalassa pariṇāmeti, dukkaṭaṃ. Sace pana dāyakā ‘‘mayaṃ saṅghabhattaṃ kātukāmā, cetiyapūjaṃ kātukāmā, ekassa bhikkhuno parikkhāraṃ dātukāmā, tumhākaṃ ruciyā dassāma, bhaṇatha kattha demā’’ti vadanti, evaṃ vutte tena bhikkhunā ‘‘yattha icchatha, tattha dethā’’ti vattabbā. Sace pana kevalaṃ ‘‘kattha demā’’ti pucchanti, ‘‘yattha tumhākaṃ deyyadhammo paribhogaṃ vā labheyya, paṭisaṅkhāraṃ vā labheyya, ciraṭṭhitiko vā assa, yattha vā pana tumhākaṃ cittaṃ pasīdati, tattha dethā’’ti vattuṃ vaṭṭati.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Dānalakkhaṇādivinicchayakathā samattā.

14. Pathavīkhaṇanavinicchayakathā



71.关于施舍的转变，这里是指为了他人的利益而施舍的转变或自己对他人的施舍。这里的判决是这样的：对于僧团的施舍，或对于同住者或在家者，至少对于母亲所持的东西，如果说“这是我的，请给我”，在知道这是僧团的施舍的情况下，自己施舍后接受的就是无遗物的过失；如果说“请给这位比丘”，则是对他人的施舍的清净过失。因此，若在雨季的衣物期间，知道母亲的物品是僧团的施舍而施舍给自己，就是无遗物的过失；施舍给他人则是清净过失。人们说“我们要做僧团的供养”，即使生病的比丘知道这是僧团的施舍，若请求任何东西，也是无遗物的过失。如果他说“你们的黄油等物品还在吗”，若回答“是的”，则说“也请给我”，这样也是可以的。即使信士们对他有疑虑，也会说“僧团只会从我们这里接受施舍，请接受吧，尊者”，这样也是可以的。
在一个寺院中，指向僧团的施舍而施舍给另一寺院，说“请在某某寺院施舍给僧团”，说“有什么用僧团的施舍，应该供养圣地”，这样施舍给圣地的也是过失。施舍给圣地的，或施舍给其他圣地、僧团、众生的，都是过失。限制在其他圣地的情况下，不应在其他圣地上放置花朵，但若看到一个圣地上有伞或旗帜，也可以在其他圣地上施舍。至少对于一只狗的施舍，若说“不要给这只狗，而给那只”，也是过失。如果施舍者说“我们想供养僧团，想供养圣地，想为一位比丘施舍用具，请告诉我们在哪里施舍”，这样的话，该比丘应当说“你们想在哪里就在哪里施舍”。如果仅仅问“在哪里施舍”，则应当说“在你们的施舍物能被使用的地方，或能被使用的地方，或能长久存在的地方，或你们的心情愉悦的地方，就在那里施舍”。
如此，关于施舍的特征等的判决已完成。
关于土地挖掘的判决。

72.Pathavīti dve pathavī jātā ca pathavī ajātā ca pathavīti. Tattha jātā nāma pathavī suddhapaṃsukā suddhamattikā appapāsāṇā appasakkharā appakaṭhalā appamarumbā appavālukā yebhuyyenapaṃsukā yebhuyyenamattikā, adaḍḍhāpi vuccati ‘‘jātā pathavī’’ti. Yopi paṃsupuñjo vā mattikāpuñjo vā atirekacātumāsaṃ ovaṭṭho, sopi vuccati ‘‘jātā pathavī’’ti. Ajātā nāma pathavī suddhapāsāṇā suddhasakkharā suddhakaṭhalā suddhamarumbā suddhavālukā appapaṃsukā appamattikā yebhuyyenapāsāṇā yebhuyyenasakkharā yebhuyyenakaṭhalā yebhuyyenamarumbā yebhuyyenavālukā, daḍḍhāpi vuccati ‘‘ajātā pathavī’’ti. Yopi paṃsupuñjo vā mattikāpuñjo vā omakacātumāsaṃ ovaṭṭho, sopi vuccati ‘‘ajātā pathavī’’ti (pāci. 84-86).

Tattha jātapathaviṃ khaṇantassa khaṇāpentassa vā pācittiyaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo (pāci. aṭṭha. 86) – sace sayaṃ khaṇati, pahāre pahāre pācittiyaṃ. Sace aññaṃ āṇāpeti, sakiṃ āṇatto sacepi sakaladivasaṃ khaṇati, āṇāpakassa ekameva pācittiyaṃ. Sace pana kusīto hoti, punappunaṃ āṇāpetabbo, taṃ āṇāpetvā khaṇāpentassa vācāya vācāya pācittiyaṃ. Sace ‘‘pokkharaṇiṃ khaṇāhī’’ti vadati, vaṭṭati. Khatāyeva hi pokkharaṇī nāma hoti. Tasmā ayaṃ kappiyavohāro. Esa nayo ‘‘vāpiṃ taḷākaṃ āvāṭaṃ khaṇā’’tiādīsupi. ‘‘Imaṃ okāsaṃ khaṇa, imasmiṃ okāse pokkharaṇiṃ khaṇā’’ti vattuṃ pana na vaṭṭati. ‘‘Kandaṃ khaṇa, mūlaṃ khaṇā’’ti aniyametvā vattuṃ vaṭṭati, ‘‘imaṃ valliṃ khaṇa, imasmiṃ okāse kandaṃ vā mūlaṃ vā khaṇā’’ti vattuṃ na vaṭṭati.



72.. 有两种大地:已生大地和未生大地。其中,已生大地是纯洁的沙土、纯洁的泥土,有少量的石头、少量的砾石、少量的碎石、少量的砂砾、主要是沙土和泥土,即使被烧毁也称为"已生大地"。任何一堆沙土或泥土,如果在四个月内被掩埋,也称为"已生大地"。未生大地是纯洁的石头、纯洁的砾石、纯洁的碎石、纯洁的砂砾、纯洁的沙土,主要是石头和砾石,即使被烧毁也称为"未生大地"。任何一堆沙土或泥土,如果在四个月内被掩埋,也称为"未生大地"。（摘自《波罗提木叉》第84-86段）
在此,掘取或命令他人掘取已生大地,都会犯波逸提罪。判决如下:如果自己掘取,每次掘取都会犯波逸提罪;如果命令他人掘取,即使整天掘取,也只犯一次波逸提罪。但如果是懒惰的,就要一再命令他人掘取,每次命令都会犯波逸提罪。如果说"掘取池塘",那是可以的,因为池塘本来就是掘出来的。因此这是可允许的说法。同样的道理也适用于"掘取水塘、沟渠"等说法。但不可以说"在这个地方掘取,在这个地方掘取池塘",而应该说"掘取根茎,掘取根部",不要限定具体地点。

73. Pokkharaṇiṃ sodhentehi yo kuṭehi ussiñcituṃ sakkā hoti tanukakaddamo, taṃ apanetuṃ vaṭṭati, bahalo na vaṭṭati. Ātapena sukkhakaddamo phalati, tatra yo heṭṭhā pathaviyā asambandho, tameva apanetuṃ vaṭṭati. Udakena gataṭṭhāne udakapappaṭako nāma hoti, vātapahārena calati, taṃ apanetuṃ vaṭṭati. Pokkharaṇīādīnaṃ taṭaṃ bhijjitvā udakasāmantā patati. Sace omakacātumāsaṃ ovaṭṭhaṃ, chindituṃ bhindituṃ vā vaṭṭati, cātumāsato uddhaṃ na vaṭṭati. Sace pana udakeyeva patati, devena atirekacātumāsaṃ ovaṭṭhepi udakeyeva udakassa patitattā vaṭṭati.

Pāsāṇapiṭṭhiyaṃ soṇḍiṃ khaṇanti, sace tattha paṭhamameva sukhumarajaṃ patati, taṃ devena ovaṭṭhaṃ hoti, cātumāsaccayena akappiyapathavīsaṅkhyaṃ gacchati. Udake pariyādinne soṇḍiṃ sodhentehi vikopetuṃ na vaṭṭati. Sace paṭhamameva udakena pūrati, pacchā rajaṃ patati, taṃ vikopetuṃ vaṭṭati. Tattha hi deve vassantepi udakeyeva udakaṃ patati. Piṭṭhipāsāṇe sukhumarajaṃ hoti, deve phusāyante allīyati, tampi cātumāsaccayena vikopetuṃ na vaṭṭati. Akatapabbhāre vammiko uṭṭhito hoti, yathāsukhaṃ vikopetuṃ vaṭṭati. Sace abbhokāse uṭṭhahati, omakacātumāsaṃ ovaṭṭhoyeva vaṭṭati. Rukkhādīsu āruḷhaupacikamattikāyampi eseva nayo. Gaṇḍuppādagūthamūsikukkaragokaṇṭakādīsupi eseva nayo. Gokaṇṭako nāma gāvīnaṃ khuracchinnakaddamo vuccati. Sace pana heṭṭhimatalena bhūmisambandho hoti, ekadivasampi na vaṭṭati. Kasitaṭṭhāne naṅgalacchinnamattikāpiṇḍaṃ gaṇhantassa eseva nayo.

Purāṇasenāsanaṃ hoti acchadanaṃ vā vinaṭṭhacchadanaṃ vā atirekacātumāsaṃ ovaṭṭhaṃ jātapathavīsaṅkhyameva gacchati, tato avasesaṃ chadaniṭṭhakaṃ vā gopānasīādikaṃ upakaraṇaṃ vā ‘‘iṭṭhakaṃ gaṇhāmi, gopānasiṃ bhittipādaṃ padarattharaṇaṃ pāsādatthambhaṃ gaṇhāmī’’ti saññāya gaṇhituṃ vaṭṭati, tena saddhiṃ mattikā patati, anāpatti, bhittimattikaṃ gaṇhantassa pana āpatti. Sace yā yā atintā, taṃ taṃ gaṇhāti, anāpatti. Antogehe mattikāpuñjo hoti, tasmiṃ ekadivasaṃ ovaṭṭhe gehaṃ chādenti. Sace sabbo tinto, cātumāsaccayena jātapathavīyeva. Athassa uparibhāgoyeva tinto, anto atinto, yattakaṃ tintaṃ, taṃ kappiyakārakehi kappiyavohārena apanāmetvā sesaṃ yathāsukhaṃ vaḷañjetuṃ vaṭṭati udakena temitattā. Ekābaddhāyeva hi jātapathavī hoti, na itarāti. Abbhokāse mattikāpākāro hoti, atirekacātumāsaṃ ovaṭṭho jātapathavīsaṅkhyaṃ gacchati, tattha laggapaṃsuṃ pana allahatthena chupitvā gahetuṃ vaṭṭati. Sace iṭṭhakapākāro hoti, yebhuyyenakaṭhalaṭṭhāne tiṭṭhati, yathāsukhaṃ vikopetuṃ vaṭṭati. Abbhokāse ṭhitamaṇḍapatthambhaṃ ito cito ca sañcāletvā pathaviṃ vikopentena gahetuṃ na vaṭṭati, ujukameva uddharituṃ vaṭṭati. Aññampi sukkharukkhaṃ sukkhakhāṇukaṃ vā gaṇhantassa eseva nayo.



73.. 在清理池塘时,如果可以用小工具来浇灌,则可以取出,但不能大量取出。阳光下干燥的土壤可以生长,在此处与大地无关的,也可以取出。水到达的地方称为水坑,被风吹动而移动,也可以取出。池塘等地的边缘破裂后,水会流出。如果有一堆土,可以切割或打破,但在四个月内不可取出。如果水直接流出,即使在超过四个月的地方,也可以取出。
在石头表面挖掘土壤,如果首次只落下细小的灰尘,则在神明的庇佑下会被认为是可取的,而在四个月内会被视为不合理的大地数量。在水中被覆盖的地方,用土壤清理时,不可打扰。如果首次用水填满,之后落下灰尘,则可以打扰。因为在神明降雨时,水会流出。石头表面上有细小的灰尘,在神明触动时会聚集,但在四个月内不可打扰。未被覆盖的地方,土壤会被抬起,可以随意打扰。如果在空中升起,则只在四个月内可以取出。树木等的地方也是如此。对于像鼠、狗和刺等动物也是如此。牛的角被称为牛的脚趾切割的土壤。如果与下方的土壤有关系,即使一天也不可取出。在耕作的地方,即使是割下的土块也同样适用。
旧的床铺、覆盖物或被丢弃的覆盖物,在超过四个月内会被视为已生大地的数量,之后剩余的覆盖物或保护器具如“我取这块土,或取保护器具的边角、地板的支撑”都可以被取出,与土壤一同取出是没有过失的,但取墙壁的土壤则会犯过失。如果有任何超出范围的,都可以取出,没有过失。在房屋内部的土壤,在那里的某一天会被取出。如果所有的土壤都在四个月内,那么就会被视为已生大地。若上方的部分有土壤,而内部没有土壤,那么可以根据可取的土壤数量,以合理的方式取出剩余的部分。只有一块已生大地,而不是其他的。若在空中有土壤的样子,超过四个月的数量会被视为已生大地,在此处可以用手抓取细小的土壤。如果是土块,在大多数情况下会站立,可以随意打扰。在空中站立的土壤,从这边到那边移动时,不可用力抓取,只能直线抬起。其他干燥的树木或干燥的树枝也是如此。

74. Navakammatthaṃ thambhaṃ vā pāsāṇaṃ vā rukkhaṃ vā daṇḍakehi uccāletvā pavaṭṭentā gacchanti , tattha jātapathavī bhijjati, sace suddhacittā pavaṭṭenti, anāpatti. Atha pana tena apadesena pathaviṃ bhinditukāmāyeva honti, āpatti. Sākhādīni kaḍḍhantānampi pathaviyaṃ dārūni phālentānampi eseva nayo. Pathaviyaṃ aṭṭhisūcikaṇṭakādīsupi yaṃ kiñci ākoṭetuṃ vā pavesetuṃ vā na vaṭṭati, ‘‘passāvadhārāya vegena pathaviṃ bhindissāmī’’ti evaṃ passāvampi kātuṃ na vaṭṭati. Karontassa bhijjati, āpatti, ‘‘visamabhūmiṃ samaṃ karissāmī’’ti sammajjaniyā ghaṃsitumpi na vaṭṭati. Vattasīseneva hi sammajjitabbaṃ. Keci kattarayaṭṭhiyā bhūmiṃ koṭṭenti, pādaṅguṭṭhakena vilikhanti, ‘‘caṅkamitaṭṭhānaṃ dassessāmā’’ti punappunaṃ bhūmiṃ bhindantā caṅkamanti, sabbaṃ na vaṭṭati, vīriyasampaggahatthaṃ pana samaṇadhammaṃ karontena suddhacittena caṅkamituṃ vaṭṭati. ‘‘Hatthaṃ khovissāmā’’ti pathaviyaṃ ghaṃsanti, na vaṭṭati, aghaṃsantena pana allahatthaṃ pathaviyaṃ ṭhapetvā rajaṃ gahetuṃ vaṭṭati.

Keci kaṇḍukacchuādīhi ābādhikā chinnataṭādīsu aṅgapaccaṅgāni ghaṃsanti, na vaṭṭati. Jātapathaviṃ dahati vā dahāpeti vā, pācittiyaṃ, antamaso pattampi pacanto yattakesu ṭhānesu aggiṃ deti vā dāpeti vā, tattakāni pācittiyāni, tasmā pattaṃ pacantenapi pubbe pakkaṭṭhāneyeva pacitabbo. Adaḍḍhāya pathaviyā aggiṃ ṭhapetuṃ na vaṭṭati, pattapacanakapālassa pana upari aggiṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati. Dārūnaṃ upari ṭhapeti, so aggi tāni dahanto gantvā pathaviṃ dahati, na vaṭṭati. Iṭṭhakakapālādīsupi eseva nayo. Tatrāpi hi iṭṭhakādīnaṃyeva upari ṭhapetuṃ vaṭṭati. Kasmā? Tesaṃ anupādānattā. Na hi tāni aggissa upādānasaṅkhyaṃ gacchanti, sukkhakhāṇusukkharukkhādīsupi aggiṃ dātuṃ na vaṭṭati. Sace pana ‘‘pathaviṃ appattameva nibbāpetvā gamissāmī’’ti deti, vaṭṭati. Pacchā nibbāpetuṃ na sakkoti, avisayattā anāpatti. Tiṇukkaṃ gahetvā gacchanto hatthe ḍayhamāne bhūmiyaṃ pāteti, anāpatti. Patitaṭṭhāneyeva upādānaṃ datvā aggiṃ kātuṃ vaṭṭati. Daḍḍhapathaviyā ca yattakaṃ ṭhānaṃ usumāya anugataṃ, sabbaṃ vikopetuṃ vaṭṭati.

Yo pana ajānanako bhikkhu araṇisahitena aggiṃ nibbattetvā hatthena ukkhipitvā ‘‘kiṃ karomī’’ti vadati, ‘‘jālehī’’ti vattabbo. ‘‘Hattho ḍayhatī’’ti vadati, ‘‘yathā na ḍayhati, tathā karohī’’ti vattabbo. ‘‘Bhūmiyaṃ pātehī’’ti pana na vattabbo. Sace hatthe ḍayhamāne pāteti, ‘‘pathaviṃ dahissāmī’’ti apātitattā anāpatti, patitaṭṭhāne pana aggiṃ kātuṃ vaṭṭati. ‘‘Imassa thambhassa āvāṭaṃ jāna, mahāmattikaṃ jāna, thusamattikaṃ jāna, mahāmattikaṃ dehi, thusamattikaṃ dehi, mattikaṃ āhara, paṃsuṃ āhara, mattikāya attho, paṃsunā attho , imassa thambhassa āvāṭaṃ kappiyaṃ karohi, imaṃ mattikaṃ kappiyaṃ karohi, imaṃ paṃsuṃ kappiyaṃ karohī’’ti evaṃ kappiyavohārena yaṃ kiñci kārāpetuṃ vaṭṭati. Aññavihito kenaci saddhiṃ kiñci kathento pādaṅguṭṭhakena kattarayaṭṭhiyā vā pathaviṃ vilikhanto tiṭṭhati, evaṃ asatiyā vilikhantassa bhindantassa vā anāpatti.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Pathavīkhaṇanavinicchayakathā samattā.

15. Bhūtagāmavinicchayakathā



74.. 新的工作地点、柱子、石头或树木被工具抬起后，会导致已生大地的破裂，如果是纯洁的心灵进行抬起，则没有过失。然而，如果是为了破坏大地而抬起，则会犯过失。对于树枝等被拔起的情况，以及在大地上砍伐木材的情况，也适用同样的原则。在大地上，任何东西如骨头、刺等都不可打击或进入，“我将以强大的力量来破坏大地”，这样试图打击也是不允许的。执行者会犯过失，“我将使不平坦的土地变得平坦”，用工具去弄平也是不允许的。有人用脚踢土地，反复试图显示“我将展示行走的地方”，这样反复破坏土地是不可允许的，但在修行者的指导下，若用纯洁的心灵行走则是允许的。“我将用手去触碰土地”，这样触碰是不允许的，但不触碰的情况下可以在土地上拿起灰尘。
有人用小工具等在边缘的地方触碰身体的各部分，这是不允许的。若在已生大地上点燃或让其燃烧，则犯波逸提罪，至少在某些地方点燃火焰或让其燃烧，都会犯波逸提罪，因此在容器上燃烧的地方也只能在先前的地方燃烧。对于未生大地，不能点燃火焰，但对于容器上燃烧的地方可以点燃火焰。若在木材上点燃火焰，若火焰移动到土地上则是不允许的。对砖块等也是同样的道理。因为对于这些材料是没有依附的。它们的数量不会被视为火焰的数量，对于干燥的树枝或干燥的树木等也不可点燃火焰。然而，如果说“我将让土地变得干燥”，则是允许的。之后不能再让其变干燥，因此没有过失。拿着小草走动时，如果手被烧到而接触到土地，则没有过失。在落地的地方给火焰点燃是允许的。对于已生大地的任何地方，若在温暖的地方，所有的地方都可以打扰。
若不知情的比丘用火柴等点燃火焰并举起手说：“我该怎么办？”则应说：“放下火焰。”若说“手被烧到了”，则应说：“如不被烧到，就这样做。”但不应说“放在地上”。如果手被烧到而落下，“我将烧毁土地”，由于未放下而不犯过失，但在落地的地方可以点燃火焰。“我知道这个柱子的边缘，知道大块的边缘，知道细小的边缘，给我大块的，给我细小的，拿来土，拿来灰尘，关于这个柱子的边缘要做出合理的安排，关于这个土要做出合理的安排，关于这个灰尘要做出合理的安排”，这样合理的说法可以做任何事情。如果与他人谈论或用脚踢打大地而站着，若这样做是不可允许的，若破坏而没有过失。
如此是关于巴利文的戒律的总结。
大地挖掘的戒律的讨论已完成。
关于生灵的戒律的讨论。

75.Bhūtagāmoti pañcahi bījehi jātānaṃ rukkhalatādīnametaṃ adhivacanaṃ. Tatrimāni pañca bījāni – mūlabījaṃ khandhabījaṃ phaḷubījaṃ aggabījaṃ bījabījanti. Tattha mūlabījaṃ nāma haliddi siṅgiveraṃ vacā vacattaṃ ativisaṃ kaṭukarohiṇī usīraṃ bhaddamuttakaṃ, yāni vā panaññānipi atthi mūle jāyanti mūle sañjāyanti, etaṃ mūlabījaṃ nāma. Khandhabījaṃ nāma assattho nigrodho pilakkho udumbaro kacchako kapitthano, yāni vā panaññānipi atthi khandhe jāyanti khandhe sañjāyanti, etaṃ khandhabījaṃ nāma. Phaḷubījaṃ nāma ucchu veḷu naḷo, yāni vā panaññānipi atthi pabbe jāyanti pabbe sañjāyanti, etaṃ phaḷubījaṃ nāma. Aggabījaṃ nāma ajjukaṃ phaṇijjakaṃ hiriveraṃ, yāni vā panaññānipi atthi agge jāyanti agge sañjāyanti, etaṃ aggabījaṃ nāma. Bījabījaṃ nāma pubbaṇṇaṃ aparaṇṇaṃ, yāni vā panaññānipi atthi bīje jāyanti bīje sañjāyanti, etaṃ bījabījaṃ nāma (pāci. 91). Tattha bhūtagāme bhūtagāmasaññī chindati vā chindāpeti vā bhindati vā bhindāpeti vā pacati vā pacāpeti vā, pācittiyaṃ. Bhūtagāmañhi vikopentassa pācittiyaṃ, bhūtagāmaparimocitaṃ pañcavidhampi bījagāmaṃ vikopentassa dukkaṭaṃ.



75.. 所谓"植物群"，是指由五种种子所生长的树木、藤蔓等。其中这五种种子是：根种子、茎种子、节种子、顶端种子和种子种子。
其中，根种子指姜黄、生姜、草烟、苍耳、苦参、香附子、白芷等，凡是从根部生长的都属于根种子。茎种子指菩提树、榕树、赤榕、无花果树、野生棕榈、木瓜树等，凡是从茎干生长的都属于茎种子。节种子指甘蔗、竹子、芦苇等，凡是从节部生长的都属于节种子。顶端种子指蒜、芝麻、生姜等，凡是从顶端生长的都属于顶端种子。种子种子指谷物的种子等，凡是从种子生长的都属于种子种子。
在这些"植物群"中，如果有人砍伐、命人砍伐、破坏或命人破坏、煮熟或命人煮熟，则犯波逸提罪。因为破坏"植物群"即犯波逸提罪，而破坏"植物群"所包含的这五种种子类型，则犯突吉罗罪。

76. Bījagāmabhūtagāmo (pāci. aṭṭha. 922) nāmesa atthi udakaṭṭho, atthi thalaṭṭho. Tattha udakaṭṭho sāsapamattikatilabījakādibhedā sapaṇṇikā ca apaṇṇikā ca sabbā sevālajāti, antamaso udakapappaṭakaṃ upādāya ‘‘bhūtagāmo’’ti veditabbo. Udakapappaṭako nāma upari thaddho pharusavaṇṇo heṭṭhā mudu nīlavaṇṇo hoti. Tattha yassa sevālassa mūlaṃ oruhitvā pathaviyaṃ patiṭṭhitaṃ, tassa pathavī ṭhānaṃ. Yo udake sañcarati, tassa udakaṃ. Pathaviyaṃ patiṭṭhitaṃ yattha katthaci vikopentassa, uddharitvā vā ṭhānantaraṃ saṅkāmentassa pācittiyaṃ, udake sañcarantaṃ vikopentasseva pācittiyaṃ. Hatthehi pana ito cito caviyūhitvā nahāyituṃ vaṭṭati. Sakalañhi udakaṃ tassa ṭhānaṃ, tasmā na so ettāvatā ṭhānantaraṃ saṅkāmito hoti. Udakato pana udakena vinā sañcicca ukkhipituṃ na vaṭṭati, udakena saddhiṃ ukkhipitvā puna udake pakkhipituṃ vaṭṭati. Uppalinipaduminiādīni jalajavallitiṇāni udakato uddharantassa vā tattheva vikopentassa vā pācittiyaṃ, parehi uppāṭitāni vikopentassa dukkaṭaṃ. Tāni hi bījagāme saṅgahaṃ gacchanti, tilabījakasāsapamattikasevālopi udakato uddhaṭo amilāto aggabījasaṅgahaṃ gacchati. Mahāpaccariyādīsu ‘‘anantakatilabījakaudakapappaṭakādīni dukkaṭavatthūnī’’ti vuttaṃ, tattha kāraṇaṃ na dissati. Andhakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘sampuṇṇabhūtagāmaṃ na hoti, tasmā dukkaṭa’’nti vuttaṃ, tampi na sameti. Bhūtagāme hi pācittiyaṃ bījagāme dukkaṭaṃ vuttaṃ. Asampuṇṇabhūtagāmo nāma tatiyo koṭṭhāso neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāsu āgato, athetaṃ bījagāmasaṅgahaṃ gamissatīti, tampi na yuttaṃ abhūtagāmamūlattā tādisassa bījagāmassāti. Apica ‘‘garukalahukesu garuke ṭhātabba’’nti etaṃ vinayalakkhaṇaṃ.

Thalaṭṭhe chinnarukkhānaṃ avasiṭṭho haritakhāṇu nāma hoti, tattha kakudhakarañjapiyaṅgupanasādīnaṃ khāṇu uddhaṃ vaḍḍhati, so bhūtagāmena saṅgahito. Tālanāḷikerādīnaṃ khāṇu uddhaṃ na vaḍḍhati, so bījagāmena saṅgahito. Kadaliyā pana aphalitāya khāṇu bhūtagāmena saṅgahito, phalitāya bījagāmena. Kadalī pana phalitā yāva nīlapaṇṇā, tāva bhūtagāmeneva saṅgahitā, tathā phalito veḷu. Yadā pana aggato paṭṭhāya sussati, tadā bījagāmena saṅgahaṃ gacchati. Katarabījagāmena? Phaḷubījagāmena. Kiṃ tato nibbattati? Na kiñci. Yadi hi nibbatteyya, bhūtagāmena saṅgahaṃ gaccheyya. Indasālādirukkhe chinditvā rāsiṃ karonti, kiñcāpi rāsikatadaṇḍakehi ratanappamāṇāpi sākhā nikkhamanti, bījagāmeneva pana saṅgahaṃ gacchanti. Maṇḍapatthāya vā vatiatthāya vā valliāropanatthāya vā bhūmiyaṃ nikhaṇanti, mūlesu ceva paṇṇesu ca niggatesu puna bhūtagāmasaṅkhyaṃ gacchanti, mūlamattesu pana paṇṇamattesu vā niggatesupi bījagāmena saṅgahitā eva.



以下是巴利文的完整直译：
76. 在这里有一个名为种子生命群落（植物群）。在水中站立的和在陆地上站立的都存在。在那里，水中站立的包括芥菜种、芝麻种、其他种子等，有叶和无叶的所有藻类，甚至包括水苔在内，都应被理解为"生命群落"。水苔名称为上面坚硬粗糙颜色，下面柔软蓝色。在那里，任何藻类的根部下降并固定在地面上的，其地面为位置。在水中移动的，其水为位置。在任何地方破坏已在地面固定的，或挖起并移动到另一个位置的，即为违犯波逸提。仅在水中移动并破坏的，也是波逸提。但可以用手从这里移动并洗澡。整个水域都是其位置，因此他并未因此移动到另一个位置。但不可以故意脱离水，可以与水一起提起，然后再放回水中。从水中提取或在原地破坏睡莲、荷花等水生藤草，即为波逸提；破坏他人已拔出的，为恶作罪。这些都归入种子生命群落，芝麻种、芥菜、藻类从水中提取而未枯萎，仍归入主要种子群。在《大庞车》等中说"无限芝麻种、水苔等为恶作罪"，但其中原因未见。在《安达迦注释》中说"非完整生命群落，因此为恶作罪"，这也不符合。在生命群落中为波逸提，在种子生命群落中为恶作罪。非完整生命群落第三部分在经文和注释中都未出现，且将归入种子生命群落，这也不合理，因为其根本不是生命群落。此外，"在轻重事中应站在重事上"是戒律的特征。
在陆地上，被砍伐树木的残留处名为绿色树桩，在那里，鸡冠树、萨珈树、榕树等树桩向上生长，这被生命群落所包含。棕榈树、椰子树等树桩不向上生长，这被种子生命群落所包含。香蕉树未结果的树桩被生命群落所包含，结果的被种子生命群落所包含。香蕉树结果直到叶子变蓝，仍被生命群落所包含，竹子也是如此。当从顶部开始干燥时，则归入种子生命群落。归入哪种种子生命群落？果实种子生命群落。从中产生什么？无。如果产生，则归入生命群落。砍伐印度沙罗树等，堆积成堆，即使堆积的树枝和树干中有如宝石大小的枝条伸出，但仍归入种子生命群落。为搭建亭子、为某事或为攀爬植物而栽种在地中，当根和叶子伸出时，再次归入生命群落数量，即使仅根或仅叶伸出，也仍归入种子生命群落。


Yāni kānici bījāni pathaviyaṃ vā udakena siñcitvā ṭhapitāni, kapālādīsu vā allapaṃsuṃ pakkhipitvā nikkhittāni honti, sabbāni mūlamatte vā paṇṇamatte vā niggatepi bījāniyeva. Sacepi mūlāni ca upari aṅkuro ca niggacchati, yāva aṅkuro harito na hoti, tāva bījāniyeva. Muggādīnaṃ pana paṇṇesu uṭṭhitesu, vīhiādīnaṃ vā aṅkure harite nīlavaṇṇe jāte bhūtagāmasaṅgahaṃ gacchanti. Tālaṭṭhīnaṃ paṭhamaṃ sūkaradāṭhā viya mūlaṃ niggacchati, niggatepi yāva upari pattavaṭṭi na niggacchati, tāva bījagāmo nāmayeva. Nāḷikerassa tacaṃ bhinditvā dantasūci viya aṅkuro niggacchati, yāva migasiṅgasadisā nīlapattavaṭṭi na hoti, tāva bījagāmoyeva. Mūle aniggatepi tādisāya pattavaṭṭiyā jātāya amūlakabhūtagāme saṅgahaṃ gacchati.

Ambaṭṭhiādīni vīhiādīhi vinicchinitabbāni. Vandākā vā aññā vā yā kāci rukkhe jāyitvā rukkhaṃ ottharati, rukkhova tassā ṭhānaṃ, taṃ vikopentassa vā tato uddharantassa vā pācittiyaṃ. Ekā amūlikā latā hoti, aṅguliveṭhako viya vanappagumbadaṇḍake veṭheti, tassāpi ayameva vinicchayo. Gehapamukhapākāravedikā cetiyādīsu nīlavaṇṇo sevālo hoti, yāva dve tīṇi pattāni na sañjāyanti, tāva aggabījasaṅgahaṃ gacchati. Pattesu jātesu pācittiyavatthu, tasmā tādisesu ṭhānesu sudhālepampi dātuṃ na vaṭṭati, anupasampannena littassa upari sinehalepo dātuṃ vaṭṭati. Sace nidāghasamaye sukkhasevālo tiṭṭhati, taṃ sammuñjanīādīhi ghaṃsitvā apanetuṃ vaṭṭati. Pānīyaghaṭādīnaṃ bahi sevālo dukkaṭavatthu, anto abbohāriko, dantakaṭṭhapūvādīsu kaṇṇakampi abbohārikameva. Vuttañhetaṃ ‘‘sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā’’ti (mahāva. 66).





77. Pāsāṇajāti pāsāṇadaddusevālaseleyyakādīni aharitavaṇṇāni apattakāni ca dukkaṭavatthukāni. Ahicchattakaṃ yāva makuṭaṃ hoti, tāva dukkaṭavatthu, pupphitakālato paṭṭhāya abbohārikaṃ, allarukkhato pana ahicchattakaṃ gaṇhanto rukkhatacaṃ vikopeti, tasmā tattha pācittiyaṃ. Rukkhapapaṭikāyapi eseva nayo. Yā pana indasālakakudhādīnaṃ papaṭikā rukkhato muccitvā tiṭṭhati, taṃ gaṇhantassa anāpatti. Niyyāsampi rukkhato muccitvā ṭhitaṃ sukkharukkhe vā laggaṃ gaṇhituṃ vaṭṭati, allarukkhato na vaṭṭati. Lākhāyapi eseva nayo. Rukkhaṃ cāletvā paṇḍupalāsaṃ vā pariṇatakaṇikārādipupphaṃ vā pātentassa pācittiyameva. Hatthakukkuccena mudukesu indasālanuhīkhandhādīsu vā tatthajātakatālapaṇṇādīsu vā akkharaṃ chindantassapi eseva nayo. Sāmaṇerānaṃ pupphaṃ ocinantānaṃ sākhaṃ onāmetvā dātuṃ vaṭṭati. Tehi pana pupphehi pānīyaṃ na vāsetabbaṃ, pānīyavāsatthikena sāmaṇeraṃ ukkhipitvā ocināpetabbāni. Phalasākhāpi attanā khāditukāmena na onāmetabbā, sāmaṇeraṃ ukkhipitvā phalaṃ gāhāpetabbaṃ. Kiñci gacchaṃ vālataṃ vā uppāṭentehi sāmaṇerehi saddhiṃ gahetvā ākaḍḍhituṃ na vaṭṭati, tesaṃ pana ussāhajananatthaṃ anākaḍḍhantena kaḍḍhanākāraṃ dassentena viya agge gahetuṃ vaṭṭati. Yesaṃ rukkhānaṃ sākhā ruhati, tesaṃ sākhaṃ makkhikabījanādīnaṃ atthāya kappiyaṃ akārāpetvā gahitaṃ, tace vā patte vā antamaso nakhenapi vilekhantassa dukkaṭaṃ. Allasiṅgiverādīsupi eseva nayo. Sace pana kappiyaṃ kārāpetvā sītale padese ṭhapitassa mūlaṃ sañjāyati, uparibhāge chindituṃ vaṭṭati. Sace aṅkuro jāyati, heṭṭhābhāge chindituṃ vaṭṭati, mūle ca aṅkure ca jāte na vaṭṭati.

‘‘Sammuñjanīsalākāyapi tiṇāni chindissāmī’’ti bhūmiyaṃ sammajjanto sayaṃ vā chindati, aññena vā chedāpeti, na vaṭṭati. Caṅkamantopi ‘‘chijjanakaṃ chijjatu, bhijjanakaṃ bhijjatu, caṅkamitaṭṭhānaṃ dassessāmī’’ti sañcicca pādehi akkamanto tiṇavalliādīni sayaṃ vā chindati, aññena vā chedāpeti, na vaṭṭati. Sacepi hi tiṇaṃ vā lataṃ vā ganthiṃ karontassa bhijjati, ganthimpi kātuṃ na vaṭṭati. Tālarukkhādīsu pana corānaṃ anāruhaṇatthāya dārumakkaṭakaṃ ākoṭenti, kaṇṭake bandhanti, bhikkhussa evaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Sace dārumakkaṭako rukkhe allīnamattova hoti, rukkhaṃ na pīḷeti, vaṭṭati. ‘‘Rukkhaṃ chinda, lataṃ chinda, kandaṃ vā mūlaṃ vā uppāṭehī’’ti vattuṃ vaṭṭati aniyamitattā. Niyametvā pana ‘‘imaṃ rukkhaṃ chindā’’tiādi vattuṃ na vaṭṭati. Nāmaṃ gahetvāpi ‘‘ambarukkhaṃ caturaṃsavalliṃ āluvakandaṃ muñjatiṇaṃ asukarukkhacchalliṃ chinda bhinda uppāṭehī’’tiādivacanampi aniyamitameva hoti. ‘‘Imaṃ ambarukkha’’ntiādivacanameva hi niyamitaṃ nāma, taṃ na vaṭṭati. Pattampi pacitukāmo tiṇādīnaṃ upari sañcicca aggiṃ karonto sayaṃ vā pacati, aññena vā pacāpeti, na vaṭṭati. Aniyametvā pana ‘‘mugge paca, māse pacā’’tiādi vattuṃ vaṭṭati, ‘‘ime mugge pacā’’ti evaṃ vattuṃ na vaṭṭati. ‘‘Imaṃ mūlabhesajjaṃ jāna, imaṃ mūlaṃ vā paṇṇaṃ vā dehi, imaṃ rukkhaṃ vā lataṃ vā āhara, iminā pupphena phalena vā attho, imaṃ rukkhaṃ vā lataṃ vā phalaṃ vā kappiyaṃ karohī’’ti evaṃ pana vattuṃ vaṭṭati. Ettāvatā bhūtagāmaparimocitaṃ kataṃ hoti.



这些是用于语言学术用途，以下是巴利文的完整直译：
77. 石头类、石灰藻、海藻等无绿色、无叶的属于恶作罪。蕨类直到形成冠状体，都属于恶作罪，开花后为不可收集。从湿树上采取蕨类时，破坏树皮，因此那里为波逸提。树皮也是如此。但从树上脱落而独立存在的树皮，采取它不犯罪。从树上滴落的树脂，在干树上附着时可以采取，但在湿树上不可以。漆树也是如此。摇动树木使枯黄叶或成熟的卡尼卡拉花落下，即为波逸提。用手小心地在柔软的印度沙罗树干或那里生长的棕榈叶上划字，也是如此。沙弥采摘花时，可以弯曲树枝给他们。但不可用那些花浸泡水，应抱起沙弥让他们自己采摘。也不可弯曲结果的树枝让自己摘果，应抱起沙弥让他们摘果。沙弥拔除任何树木或藤蔓时，不可拉扯与他们在一起，但可以假装要拉扯的样子抓住枝头。对于某些树木的枝条长出来，如果没有让它们合法使用来引蜂蝶等，即使用指甲刮擦树皮或叶子也是恶作罪。生姜等也是如此。但如果让它们合法使用后放在阴凉处，可以切断上面的部分，如果发芽了，可以切断下面的部分，但不可以同时切断根部和芽。
"我们要切割扫帚的草"，自己在地上扫着说或让他人切割，都不可以。在经行道上也不可以有意用脚踩踏草木等自己切割或让他人切割，即使草木或藤蔓因此折断，也不可以系成结。但对于棕榈树等，为防止盗贼攀登，敲打木制猴子或系上荆棘，比丘不可以这样做。如果木制猴子仅仅附着在树上而不压迫树木，可以。不可以具体说"砍这棵树，切这条藤蔓，挖这根茎或根"等。但可以不具体地说"砍树，切藤蔓，挖茎或根"等。即使用名称如"芒果树、四角藤、芋头、芦苇"等说"砍这个、切这个、挖这个"，也是不具体的。只有说"砍这棵芒果树"等才是具体的，这是不可以的。想要煮叶子时，也不可以自己生火或让他人生火放在草木等上面。但可以不具体地说"煮豆、煮豆角"等，不可以说"煮这些豆"。可以说"知道这个药材、给这个根或叶子、拿这棵树或藤蔓、需要这些花果"等。到此为止已完成对生命群落的解释。

78. Paribhuñjantena pana bījagāmaparimocanatthaṃ puna kappiyaṃ kārāpetabbaṃ. Kappiyakaraṇañcettha iminā suttānusārena veditabbaṃ –

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjituṃ aggiparijitaṃ satthaparijitaṃ nakhaparijitaṃ abījaṃ nibbaṭṭabījaññeva pañcama’’nti (cūḷava. 250).

Tattha aggiparijitanti agginā parijitaṃ adhibhūtaṃ daḍḍhaṃ phuṭṭhanti attho. Satthaparijitanti satthena parijitaṃ adhibhūtaṃ chinnaṃ viddhaṃ vāti attho. Esa nayo nakhaparijite. Abījanibbaṭṭabījāni sayameva kappiyāni. Agginā kappiyaṃ karontena kaṭṭhaggigomayaggiādīsu yena kenaci antamaso lohakhaṇḍenapi ādittena kappiyaṃ kātabbaṃ, tañca kho ekadese phusantena ‘‘kappiya’’nti vatvāva kātabbaṃ. Satthena karontena yassa kassaci lohamayasatthassa antamaso sūcinakhacchedanānampi tuṇḍena vā dhārāya vā chedaṃ vā vedhaṃ vā dassentena ‘‘kappiya’’nti vatvāva kātabbaṃ. Nakhena kappiyaṃ karontena pūtinakhena na kātabbaṃ, manussānaṃ pana sīhabyagghadīpimakkaṭānaṃ sakuntānañca nakhā tikhiṇā honti, tehi kātabbaṃ. Assamahiṃsasūkaramigagorūpādīnaṃ khurā atikhiṇā, tehi na kātabbaṃ, katampi akataṃ hoti. Hatthinakhā pana khurā na honti, tehi ca vaṭṭati. Yehi pana kātuṃ vaṭṭati, tehi tatthajātakehipi uddharitvā gahitakepi chedaṃ vā vedhaṃ vā dassentena ‘‘kappiya’’nti vatvāva kātabbaṃ.

Tattha sacepi bījānaṃ pabbatamatto rāsi, rukkhasahassaṃ vā chinditvā ekābaddhaṃ katvā ucchūnaṃ vā mahābhāro bandhitvā ṭhapito hoti, ekasmiṃ bīje vā rukkhasākhāya vā ucchumhi vā kappiye kate sabbaṃ kataṃ hoti. Ucchū ca dārūni ca ekato baddhāni honti, ‘‘ucchuṃ kappiyaṃ karissāmī’’ti dāruṃ vijjhati, vaṭṭatiyeva. Sace pana yāya rajjuyā vā valliyā vā baddhāni, taṃ vijjhati, na vaṭṭati. Ucchukhaṇḍānaṃ pacchiṃ pūretvā āharanti, ekasmiṃ khaṇḍe kappiye kate sabbaṃ katameva. Marīcapakkādīhi ca missetvā bhattaṃ āharanti, ‘‘kappiyaṃ karohī’’ti vutte sacepi bhattasitthe vijjhati, vaṭṭatiyeva. Tilataṇḍulādīsupi eseva nayo. Yāguyā pakkhittāni pana ekābaddhāni hutvā na santiṭṭhanti, tattha ekamekaṃ vijjhitvā kappiyaṃ kātabbameva. Kapitthaphalādīnaṃ anto miñjaṃ kaṭāhaṃ muñcitvā sañcarati, bhindāpetvā kappiyaṃ kārāpetabbaṃ, ekābaddhaṃ hoti, kaṭāhepi kātuṃ vaṭṭati.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Bhūtagāmavinicchayakathā samattā.

16. Sahaseyyavinicchayakathā


第78节。但是，为了释放种子和谷物，应该再次准备适当的东西。这里应该根据以下经文来理解适当的准备:
"我允许，比丘们,以五种沙门法来享用果实:被火烧过的、被刀切过的、被指甲剥过的、无种子的、种子被除去的。"(小品律250)
其中,"被火烧过的"是指被火烧过、被灼烧、被烧毁的意思。"被刀切过的"是指被刀割过、被切断、被刺穿的意思。"被指甲剥过的"也是如此。无种子的和种子被除去的,本身就是适当的。
用火烧来准备的时候,应该用任何可以燃烧的东西,比如木头、牛粪、火等,甚至用一小块烧红的铁,说"这是适当的"后就可以准备了。用刀准备的时候,即使是用任何金属制成的刀,包括用于穿针眼的尖头,只要说"这是适当的"就可以切割或刺穿了。用指甲准备的时候,不能用腐烂的指甲,但可以用人类、狮子、老虎、豹、猴等动物的尖利指甲,也可以用牛、猪、鹿、牛羚等动物的利蹄。但大象的蹄不锋利,可以用。
即使有一堆大到像山一样的种子或一千棵树连在一起,或捆绑成大捆的甘蔗,只要在其中的一粒种子、一根树枝或一根甘蔗上准备好,整个就都算是准备好了。将甘蔗和木材捆在一起,说"我要准备甘蔗",就可以刺穿木材,这是允许的。但如果是用绳子或藤蔓捆绑的,就不行。他们会装满碗装甘蔗块,只要在一块上准备好,整个就都算是准备好了。将香料等混合到饭菜中,说"请准备好",即使刺穿剩菜,也是允许的。芝麻、米等也是如此。但如果是浸泡在粥中,就需要一一刺穿,才算是准备好。椰子等果实的内核会散开,应该打开它,然后准备,这样就成为一体了,即使在锅中也可以准备。
这就是在律藏释义集中关于"生命场所判决"的部分。
第16章 同宿

79. Duvidhaṃ sahaseyyakanti ‘‘yo pana bhikkhu anupasampannena uttaridirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ (pāci. 49). Yo pana bhikkhu mātugāmena sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiya’’nti (pāci. 56) evaṃ vuttaṃ sahaseyyasikkhāpadadvayaṃ sandhāya vuttaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo (pāci. aṭṭha. 50-51) – anupasampannena saddhiṃ tiṇṇaṃ rattīnaṃ upari catutthadivase atthaṅgate sūriye sabbacchannasabbaparicchanne yebhuyyacchannayebhuyyaparicchanne vā senāsane pubbāpariyena vā ekakkhaṇe vā nipajjantassa pācittiyaṃ. Tattha chadanaṃ anāhacca diyaḍḍhahatthubbedhena pākārādinā yena kenaci paricchannampi sabbaparicchannamicceva veditabbaṃ. Yaṃ senāsanaṃ upari pañcahi chadanehi aññena vā kenaci sabbameva paricchannaṃ, idaṃ sabbacchannaṃ nāma senāsanaṃ. Aṭṭhakathāsu pana pākaṭavohāraṃ gahetvā vācuggatavasena ‘‘sabbacchannaṃ nāma pañcahi chadanehi channa’’nti vuttaṃ. Kiñcāpi vuttaṃ, atha kho dussakuṭiyaṃ sayantassapi na sakkā anāpatti kātuṃ, tasmā yaṃ kiñci paṭicchādanasamatthaṃ idha chadanañca paricchannañca veditabbaṃ. Pañcavidhacchadaneyeva hi gayhamāne padaracchannepi sahaseyyā na bhaveyya, tasmā yaṃ senāsanaṃ bhūmito paṭṭhāya yāvachadanaṃ āhacca pākārena vā aññena vā kenaci antamaso vatthenapi parikkhittaṃ, idaṃ sabbaparicchannaṃ nāma senāsanaṃ. Chadanaṃ anāhacca sabbantimena pariyāyena diyaḍḍhahatthubbedhena pākārādinā parikkhittampi sabbaparicchannameva. Yassa pana upari bahutaraṃ ṭhānaṃ channaṃ, appaṃ acchannaṃ, samantato vā bahutaraṃ parikkhittaṃ, appaṃ aparikkhittaṃ, idaṃ yebhuyyenachannaṃ yebhuyyenaparicchannaṃ nāma.

Iminā lakkhaṇena samannāgato sacepi sattabhūmiko pāsādo ekūpacāro hoti, satagabbhaṃ vā catusālaṃ, ekaṃ senāsanamicceva saṅkhaṃ gacchati. Evarūpe senāsane anupasampannena saddhiṃ catutthadivase atthaṅgate sūriye nipajjantassa pācittiyaṃ vuttaṃ. Sace pana sambahulā sāmaṇerā, eko bhikkhu, sāmaṇeragaṇanāya pācittiyā. Te ce uṭṭhāyuṭṭhāya nipajjanti, tesaṃ payoge payoge bhikkhussa āpatti, bhikkhussa uṭṭhāyuṭṭhāya nipajjane pana bhikkhusseva payogena bhikkhussa āpatti. Sace sambahulā bhikkhū, eko sāmaṇero, ekopi sabbesaṃ āpattiṃ karoti. Tassa uṭṭhāyuṭṭhāya nipajjanenapi bhikkhūnaṃ āpattiyeva. Ubhayesaṃ sambahulabhāvepi eseva nayo.



第79节。关于“同宿”的疑问，“如果比丘与未受戒者同宿，便应受罚，属于忏悔罪。”（《律藏》49）。如果比丘与女性同宿，也应受罚，属于忏悔罪。”（《律藏》56）如此所述，涉及两个同宿的戒律。此处的判决（《律藏》附注50-51）是：与未受戒者同宿，若在三夜之后的第四天，当太阳升起时，若在完全遮蔽的情况下，或在大多数遮蔽的情况下，或在大多数遮蔽的情况下，若在宿舍内单独或一时同宿，便应受罚。
在此，遮蔽的意思是，若没有任何遮蔽的情况下，若用手掌的宽度或其他方式进行遮蔽，所有的遮蔽都应被理解为完全遮蔽。若宿舍上面用五种遮蔽或其他任何方式完全遮蔽，这就是完全遮蔽的宿舍。在注释中，依照普遍的用法，说明“完全遮蔽的意思是用五种遮蔽遮蔽的”。即使如此，若在极难的房间内睡卧，也无法不受罚，因此，任何能遮蔽的地方，这里应被理解为遮蔽和覆盖。
若有五种遮蔽，则即使在遮蔽的情况下，也不应同宿，因此，若该宿舍从地面起，至于遮蔽的地方，包括墙壁或其他任何地方，至少用布覆盖，这就是完全遮蔽的宿舍。遮蔽的意思是，若用手掌的宽度或其他方式进行遮蔽，所有的遮蔽都应被理解为完全遮蔽。若其上有更多的遮蔽，少量的遮蔽，或四面八方有更多的遮蔽，少量的无遮蔽，这就是大多数遮蔽和大多数覆盖的意思。
根据此特征，即使是七层的楼阁，若只有一层是宿舍，也算作一个宿舍。这样的宿舍与未受戒者同宿，若在第四天太阳升起时，便应受罚。若有许多小沙门，一名比丘，依照沙门的数量，便应受罚。若他们起身后又再次躺下，便应分别对比丘产生罪责，而比丘起身后再次躺下，便应对比丘产生罪责。若有许多比丘，一名小沙门，若一人对所有人产生罪责。即使他起身后再次躺下，比丘们也应受罚。无论是两者都存在的情况，都是如此。

80. Apicettha ekāvāsādikampi catukkaṃ veditabbaṃ. Yo hi ekasmiṃ āvāse ekeneva anupasampannena saddhiṃ tirattaṃ sahaseyyaṃ kappeti, tassa catutthadivasato paṭṭhāya devasikā āpatti. Yopi ekasmiṃyeva āvāse nānāanupasampannehi saddhiṃ tirattaṃ sahaseyyaṃ kappeti, tassapi. Yopi nānāāvāsesu ekeneva anupasampannena saddhiṃ tirattaṃ sahaseyyaṃ kappeti, tassapi. Yopi nānāāvāsesu nānāanupasampannehi saddhiṃ yojanasatampi gantvā sahaseyyaṃ kappeti, tassapi catutthadivasato paṭṭhāya devasikā āpatti.

Ayañca sahaseyyāpatti nāma ‘‘bhikkhuṃ ṭhapetvā avaseso anupasampanno nāmā’’ti vacanato antamaso pārājikavatthubhūtena tiracchānagatenapi saddhiṃ hoti, tasmā sacepi godhābiḷālamaṅgusādīsu koci pavisitvā bhikkhuno vasanasenāsane ekūpacāraṭṭhāne sayati, sahaseyyāva hoti. Yadi pana thambhānaṃ upari katapāsādassa uparimatalena saddhiṃ asambaddhabhittikassa bhittiyā upariṭhitasusiratulāsīsassa susirena pavisitvā tulāya abbhantare sayitvā teneva susirena nikkhamitvā gacchati, heṭṭhāpāsāde sayitabhikkhussa anāpatti. Sace chadane chiddaṃ hoti, tena pavisitvā antochadane vasitvā teneva pakkamati, nānūpacāre uparimatale chadanabbhantare sayitassa āpatti, heṭṭhimatale sayitassa anāpatti. Sace antopāsādeneva ārohitvā sabbatalāni paribhuñjanti, ekūpacārāni honti, tesu yattha katthaci sayitassa āpatti, sabhāsaṅkhepena kate aḍḍhakuṭṭake senāsane sayitassa tulāvāḷasaghāṭādīsu kapotādayo sayanti, āpattiyeva. Parikkhepassa bahigate nibbakosabbhantare sayanti, anāpatti. Parimaṇḍalaṃ vā caturassaṃ vā ekacchadanāya gabbhamālāya satagabbhaṃ cepi senāsanaṃ hoti, tatra ce ekena sādhāraṇadvārena pavisitvā visuṃ pākārena aparicchinnagabbhūpacāre sabbagabbhepi pavisanti, ekagabbhepi anupasampanne nipanne sabbagabbhesu nipannānaṃ āpatti. Sace sapamukhā gabbhā honti, pamukhañca upari acchannaṃ, pamukhe sayito gabbhe sayitānaṃ āpattiṃ na karoti. Sace pana gabbhacchadaneneva saddhiṃ sambandhachadanaṃ, tatra sayito sabbesaṃ āpattiṃ karoti. Kasmā? Sabbacchannattā ca sabbaparicchannattā ca. Gabbhaparikkhepoyeva hissa parikkhepo.





81. Yepi ekasāladvisālatisālacatusālasannivesā mahāpāsādā ekasmiṃ okāse pāde dhovitvā paviṭṭhena sakkā honti sabbattha anuparigantuṃ, tesupi sahaseyyāpattiyā na muccati. Sace tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne upacāraṃ paricchinditvā katā honti, ekūpacāraṭṭhāneyeva āpatti. Dvīhi dvārehi yuttassa sudhāchadanamaṇḍapassa majjhe pākāraṃ karonti, ekena dvārena pavisitvā ekasmiṃ paricchede anupasampanno sayati, ekasmiṃ bhikkhu, anāpatti. Pākāre godhādīnaṃ pavisanamattaṃ chiddaṃ hoti, ekasmiñca paricchede godhā sayanti, anāpattiyeva. Na hi chiddena gehaṃ ekūpacāraṃ nāma hoti. Sace pākāramajjhe chinditvā dvāraṃ yojenti, ekūpacāratāya āpatti. Taṃ dvāraṃ kavāṭena pidahitvā sayanti, āpattiyeva. Na hi dvārapidahanena gehaṃ nānūpacāraṃ nāma hoti, dvāraṃ vā advāraṃ. Kavāṭañhi saṃvaraṇavivaraṇehi yathāsukhaṃ vaḷañjanatthāya kataṃ, na vaḷañjupacchedanatthāya. Sace taṃ dvāraṃ puna iṭṭhakāhi pidahanti, advāraṃ hoti, purime nānūpacārabhāveyeva tiṭṭhati. Dīghapamukhaṃ cetiyagharaṃ hoti, ekaṃ kavāṭaṃ anto, ekaṃ bahi, dvinnaṃ kavāṭānaṃ antare anupasampanno antocetiyaghare sayantassa āpattiṃ karoti ekūpacārattā.

Ayañhettha saṅkhepo – senāsanaṃ khuddakaṃ vā hotu mahantaṃ vā, aññena saddhiṃ sambandhaṃ vā asambandhaṃ vā, dīghaṃ vā vaṭṭaṃ vā caturassaṃ vā, ekabhūmikaṃ vā anekabhūmikaṃ vā, yaṃ yaṃ ekūpacāraṃ, sabbattha sahaseyyāpatti hotīti. Ettha ca yena kenaci paṭicchadanena sabbacchanne sabbaparicchanne pācittiyaṃ, yebhuyyenachanne yebhuyyenaparicchanne pācittiyaṃ, sabbacchanne yebhuyyenaparicchanne pācittiyaṃ, sabbacchanne upaḍḍhaparicchanne pācittiyaṃ, yebhuyyenachanne upaḍḍhaparicchanne pācittiyaṃ, sabbaparicchanne yebhuyyenachanne pācittiyaṃ, sabbaparicchanne upaḍḍhacchanne pācittiyaṃ, yebhuyyenaparicchanne upaḍḍhacchanne pācittiyanti aṭṭha pācittiyāni. Upaḍḍhacchanne upaḍḍhaparicchanne dukkaṭaṃ, sabbacchanne cūḷakaparicchanne dukkaṭaṃ, yebhuyyenachanne cūḷakaparicchanne dukkaṭaṃ, sabbaparicchanne cūḷakacchanne dukkaṭaṃ, yebhuyyenaparicchanne cūḷakacchanne dukkaṭanti pañca dukkaṭāni veditabbāni. Sabbacchanne sabbaaparicchanne, sabbaparicchanne sabbaacchanne, yebhuyyenaacchanne yebhuyyenaaparicchanne, upaḍḍhacchanne cūḷakaparicchanne, upaḍḍhaparicchanne cūḷakacchanne cūḷakaparicchanne ca anāpatti. Mātugāmena saha nipajjantassapi ayameva vinicchayo. Ayañhettha viseso – anupasampannena saddhiṃ nipajjantassa catutthadivase āpatti, mātugāmena saddhiṃ paṭhamadivaseti. Yakkhipetīhi pana dissamānakarūpāhi tiracchānagatitthiyā ca methunadhammavatthubhūtāya eva dukkaṭaṃ, sesāhi anāpatti.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Sahaseyyavinicchayakathā samattā.

17. Mañcapīṭhādisaṅghikasenāsanesu paṭipajjitabbavinicchayakathā



第80节。这里还应该了解一个四法。若有人在同一住处与一位未受戒者同宿三夜,从第四天开始每天都应受罚。若在同一住处与多位未受戒者同宿三夜,他也应如此。若在不同的住处与一位未受戒者同宿三夜,他也应如此。若在不同的住处与多位未受戒者同宿,甚至走上百由旬,从第四天开始每天都应受罚。
这个"同宿"的罪过,根据"除了比丘外,其余都是未受戒者"的说法,即使与被视为重罪对象的动物同宿,也算是同宿。因此,即使有某种爬行动物进入比丘的居处,在同一空间内睡卧,也算是同宿。但是,如果爬上楼阁的柱子,与楼阁上层的墙壁没有接触,从下层的楼阁进入,在里面睡卧,再从同样的洞口离开,对于在下层楼阁睡卧的比丘来说,就没有罪过。如果遮蔽物有洞,从那里进入内部遮蔽物睡卧,再从同样的地方离开,在上层空间睡卧就有罪过,在下层睡卧就没有罪过。如果直接从内部楼阁爬上,在各层空间睡卧,都算是同一空间,在其中任何地方睡卧都有罪过。简单地说,即使在隔间或阁楼等地方睡卧,若有鸽子等动物在其中睡卧,也有罪过。若在围墙外的空间或内部睡卧,就没有罪过。即使是一个圆形或四方形的房间,如果有多个房间,只要有一个共同的入口,进入各个房间,只要有一个未受戒者在其中睡卧,所有房间的人都有罪过。如果各个房间有单独的入口,在前面的房间睡卧,就不会对后面的房间产生罪过。但如果房间的遮蔽物相连,在其中睡卧,就会对所有人产生罪过。为什么呢?因为是完全遮蔽和完全覆盖。这个房间的围墙就是它的围墙。

82.Vihāresaṅghike seyyaṃ, santharitvāna pakkamoti saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvāna aññattha vasitukāmatāya vihārato pakkamanaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo –

‘‘Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya anāpucchaṃ vā gaccheyya, pācittiya’’nti (pāci. 115) –

Vacanato saṅghike vihāre seyyaṃ sayaṃ santharitvā aññena vā santharāpetvā uddharaṇādīni akatvā parikkhittassa ārāmassa parikkhepaṃ, aparikkhittassa upacāraṃ atikkamantassa pācittiyaṃ.

Tattha seyyā nāma bhisi cimilikā uttarattharaṇaṃ bhūmattharaṇaṃ taṭṭikā cammakhaṇḍo nisīdanaṃ paccattharaṇaṃ tiṇasanthāro paṇṇasanthāroti dasavidhā. Tattha bhisīti mañcakabhisi vā pīṭhakabhisi vā. Cimilikā nāma sudhādiparikammakatāya bhūmiyā vaṇṇānurakkhaṇatthaṃ katā, taṃ heṭṭhā pattharitvā upari kaṭasārakaṃ pattharanti. Uttarattharaṇaṃ nāma mañcapīṭhānaṃ upari attharitabbakapaccattharaṇaṃ. Bhūmattharaṇaṃ nāma bhūmiyaṃ attharitabbā kaṭasārakādivikati. Taṭṭikā nāma tālapaṇṇehi vā vākehi vā katataṭṭikā. Cammakhaṇḍo nāma sīhabyagghadīpitaracchacammādīsupi yaṃ kiñci cammaṃ. Aṭṭhakathāsu hi senāsanaparibhoge paṭikkhittacammaṃ na dissati, tasmā sīhabyagghacammādīnaṃ pariharaṇeyeva paṭikkhepo veditabbo. Nisīdananti sadasaṃ veditabbaṃ. Paccattharaṇanti pāvāro kojavoti ettakameva vuttaṃ. Tiṇasanthāroti yesaṃ kesañci tiṇānaṃ santhāro. Esa nayo paṇṇasanthārepi. Evaṃ pana imaṃ dasavidhaṃ seyyaṃ saṅghike vihāre santharitvā vā santharāpetvā vā pakkamantena āpucchitvā pakkamitabbaṃ, āpucchantena ca bhikkhumhi sati bhikkhu āpucchitabbo, tasmiṃ asati sāmaṇero, tasmiṃ asati ārāmiko, tasmiṃ asati yena vihāro kārito, so vihārasāmiko, tassa vā kule yo koci āpucchitabbo, tasmimpi asati catūsu pāsāṇesu mañcaṃ ṭhapetvā mañce avasesamañcapīṭhāni āropetvā upari bhisiādikaṃ dasavidhampi seyyaṃ rāsiṃ katvā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ paṭisāmetvā dvāravātapānāni pidahitvā gamiyavattaṃ pūretvā gantabbaṃ.

Sace pana senāsanaṃ ovassati, chadanatthañca tiṇaṃ vā iṭṭhakā vā ānītā honti, sace ussahati, chādetabbaṃ. No ce sakkoti, yo okāso anovassako, tattha mañcapīṭhādīni nikkhipitvā gantabbaṃ. Sace sabbampi ovassati, ussahantena antogāme upāsakānaṃ ghare ṭhapetabbaṃ. Sace tepi ‘‘saṅghikaṃ nāma, bhante, bhāriyaṃ, aggidāhādīnaṃ bhāyāmā’’ti na sampaṭicchanti, abbhokāsepi pāsāṇānaṃ upari mañcaṃ ṭhapetvā sesaṃ pubbe vuttanayeneva nikkhipitvā tiṇehi ca paṇṇehi ca paṭicchādetvā gantuṃ vaṭṭati. Yañhi tattha aṅgamattampi avasissati, taṃ aññesaṃ tattha āgatabhikkhūnaṃ upakāraṃ bhavissatīti. Uddharitvā gacchantena pana mañcapīṭhakavāṭaṃ sabbaṃ apanetvā saṃharitvā cīvaravaṃse laggetvāva gantabbaṃ. Pacchā āgantvā vasanakabhikkhunāpi puna mañcapīṭhaṃ ṭhapayitvā gacchantena tatheva kātabbaṃ. Antokuṭṭato seyyaṃ bahikuṭṭe paññapetvā vasantena gamanakāle puna gahitaṭṭhāneyeva paṭisāmetabbaṃ. Uparipāsādato oropetvā heṭṭhāpāsāde vasantassapi eseva nayo. Rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu mañcapīṭhaṃ paññapetvā bahigamanakāle puna gahitaṭṭhāneyeva ṭhapetabbaṃ.



第82节。关于在僧团的住处睡卧,然后离开:
"若比丘在僧团的住处铺设睡卧处,或令他人铺设,而离开时,既不收拾,也不令他人收拾,或无告而去,应受忏悔罪。"（《律藏》115）
根据这段话,在僧团的住处自己铺设睡卧处或让他人铺设,而不收拾或不让他人收拾,超越了被围绕的院落或未被围绕的院落,应受忏悔罪。
其中,睡卧处包括:床褥、席子、被褥、地席、席子、皮革、坐垫、外衣、草席、叶席等十种。其中,床褥指床上的褥子或椅子上的褥子。席子指为了保护地面颜色而铺设的。被褥指铺在床椅上的。地席指铺在地上的各种垫子。席子指用棕榈叶或藤编织的。皮革指狮子、老虎、豹、猴等动物的皮革。坐垫指有靠背的垫子。外衣指袈裟。草席和叶席就是用各种草和叶子编织的。
离开时,应该告知在场的比丘。若没有比丘,应告知沙弥,若没有沙弥,应告知寺院管理员,若没有管理员,应告知建寺的人或其家属。若都没有,应将床椅等十种睡卧处整理成一堆,将木器、陶器整理好,关闭门窗,完成离开的事宜。
若住处漏雨,需要盖茅草或砖瓦,若能做到,应该盖好。若做不到,应将床椅等放在不漏雨的地方离开。若全部都漏雨,应将它们放在村民家中。若他们也不愿意,应将床椅放在露天的石头上,用草和叶子遮盖后离开。因为那里留下哪怕一点点,也会对来的比丘有帮助。离开时,应将床椅全部收拾好,挂在衣架上离开。回来时,住宿的比丘也应如此处理。在内室铺设睡卧处,离开时应收拾到原处。从楼上下来住在下层的,也是如此。在夜间或白天的睡卧处,离开时也应收拾到原处。

83. Senāsanesu pana ayaṃ āpucchitabbānāpucchitabbavinicchayo – yā tāva bhūmiyaṃ dīghasālā vā paṇṇasālā vā hoti, yaṃ vā rukkhatthambhesu katagehaṃ upacikānaṃ uṭṭhānaṭṭhānaṃ hoti, tato pakkamantena tāva āpucchitvāva pakkamitabbaṃ. Tasmiñhi katipayāni divasāni ajaggiyamāne vammikāva santiṭṭhanti. Yaṃ pana pāsāṇapiṭṭhiyaṃ vā pāsāṇatthambhesu vā katasenāsanaṃ siluccayaleṇaṃ vā sudhālittasenāsanaṃ vā, yattha yattha upacikāsaṅkā natthi, tato pakkamantassa āpucchitvāpi anāpucchitvāpi gantuṃ vaṭṭati, āpucchanaṃ pana vattaṃ. Sace tādisepi senāsane ekena passena upacikā ārohanti, āpucchitvāva gantabbaṃ. Yo pana āgantuko bhikkhu saṅghikasenāsanaṃ gahetvāva santaṃ bhikkhuṃ anuvattanto attano senāsanaṃ aggahetvā vasati, yāva so na gaṇhāti, tāva taṃ senāsanaṃ purimabhikkhusseva palibodho. Yadā pana so senāsanaṃ gahetvā attano issariyena vasati, tato paṭṭhāya āgantukasseva palibodho. Sace ubhopi vibhajitvā gaṇhanti, ubhinnampi palibodho.

Mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ – sace dve tayo ekato hutvā paññapenti, gamanakāle sabbehi āpucchitabbaṃ. Tesu ce paṭhamaṃ gacchanto ‘‘pacchimo jaggissatī’’ti ābhogaṃ katvā gacchati, vaṭṭati , pacchimassa ābhogena mutti natthi. Bahū ekaṃ pesetvā santharāpenti, gamanakāle sabbehi vā āpucchitabbaṃ, ekaṃ vā pesetvā āpucchitabbaṃ. Aññato mañcapīṭhādīni ānetvā aññatra vasitvā gamanakāle tattheva netabbāni. Sace aññato ānetvā vasamānassa añño vuḍḍhataro āgacchati, na paṭibāhitabbo , ‘‘mayā, bhante, aññāvāsato ānītaṃ, pākatikaṃ kareyyāthā’’ti vattabbaṃ. Tena ‘‘evaṃ karissāmī’’ti sampaṭicchite itarassa gantuṃ vaṭṭati. Evaṃ aññattha haritvāpi saṅghikaparibhogena paribhuñjantassa hi naṭṭhaṃ vā jiṇṇaṃ vā corehi vā haṭaṃ gīvā neva hoti, puggalikaparibhogena paribhuñjantassa pana gīvā hoti. Aññassa mañcapīṭhaṃ pana saṅghikaparibhogena vā puggalikaparibhogena vā paribhuñjantassa naṭṭhaṃ gīvāyeva. Antovihāre seyyaṃ santharitvā ‘‘ajjeva āgantvā paṭijaggissāmī’’ti evaṃ sāpekkho nadīpāraṃ gāmantaraṃ vā gantvā yatthassa gamanacittaṃ uppannaṃ, tattheva ṭhito kañci pesetvā āpucchati, nadīpūrarājacorādīsu vā kenaci palibodho hoti upadduto, na sakkoti paccāgantuṃ, evaṃbhūtassa anāpatti.

Vihārassa upacāre pana upaṭṭhānasālāya vā maṇḍape vā rukkhamūle vā seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddharati na uddharāpeti anāpucchaṃ vā gacchati, dukkaṭaṃ. Vuttappakārañhi dasavidhaṃ seyyaṃ antogabbhādimhi guttaṭṭhāne paññapetvā gacchantassa yasmā seyyāpi senāsanampi upacikāhi palujjati, vammikarāsiyeva hoti, tasmā pācittiyaṃ vuttaṃ. Bahi pana upaṭṭhānasālādīsu paññapetvā gacchantassa seyyāmattameva nasseyya ṭhānassa aguttatāya, na senāsanaṃ, tasmā ettha dukkaṭaṃ vuttaṃ. Mañcapīṭhaṃ pana yasmā na sakkā sahasā upacikāhi khāyituṃ, tasmā taṃ vihārepi santharitvā gacchantassa dukkaṭaṃ. Vihārassūpacāre upaṭṭhānasālāyaṃ maṇḍape rukkhamūlepi santharitvā pakkamantassa dukkaṭameva.



第83节。关于宿舍的告知与不告知的判决:
凡是在地面上的长屋或草屋,或建在树干上的房屋,是蚂蚁活动的地方,离开时应该告知。因为若不照看几天,就会变成蚂蚁窝。但是在石头上或石柱上建造的宿舍,或涂有灰泥的宿舍,没有蚂蚁的顾虑,离开时可以告知或不告知,不过告知还是应该做。如果在这样的宿舍中,一侧有蚂蚁上爬,也应该告知而去。
若是来访的比丘占用了僧团的宿舍,而没有占用自己的宿舍,住在已有比丘的宿舍中,直到他占用为止,那个宿舍仍然属于原来的比丘。但当他以自己的权威占用后,从那时起就属于来访的比丘。如果两人分开占用,那就都有权利。
但是在《大疏》中说,如果两三个人一起铺设,离开时应该全部告知。如果先走的人想"后来的人会照看"而去,是可以的,后来人不必告知。派遣一个人去铺设,离开时全体告知或派一人告知都可以。从别处拿来的床椅等,在别处住后离开时,应该带回原处。如果从别处拿来住的,有资格更高的人来,不应该阻止,而应该说"我从别处拿来的,请您安排吧。"他同意后,自己就可以离开了。这样拿到别处使用的,即使损坏或变旧,或被盗,僧团的使用权下也不会有责任,但如果是个人使用权下,就会有责任。别人的床椅,无论是僧团的使用权还是个人的使用权,如果损坏都要负责。
在内院铺设睡卧处,打算"今天回来就整理"而去河对岸或村落,因为有事耽搁无法回来,这种情况下没有罪过。但在寺院的院落,如精舍、讲堂或树下铺设睡卧处而离开,既不收拾也不让他人收拾,就有轻罪。因为在内室等隐藏处铺设睡卧处而离开,由于睡卧处和宿舍都会被蚂蚁损坏,就像蚂蚁堆一样,所以说有忏悔罪。但在院落的精舍等处铺设而离开,只是睡卧处会损坏,不会影响宿舍,所以只有轻罪。而床椅,由于不能被蚂蚁迅速损坏,在寺院内铺设而离开,也只有轻罪。在院落的精舍、讲堂、树下铺设床椅而离开,也只有轻罪。

84. ‘‘Yo pana bhikkhu saṅghikaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā bhisiṃ vā kocchaṃ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya na uddharāpeyya anāpucchaṃ vā gaccheyya, pācittiya’’nti (pāci. 109) vacanato saṅghikāni pana mañcapīṭhādīni cattāri ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā uddharaṇādīni akatvā ‘‘ajjeva āgamissāmī’’ti gacchantassapi thāmamajjhimassa purisassa leḍḍupātātikkame pācittiyaṃ. Ettha kocchaṃ nāma vākamayaṃ vā usīramayaṃ vā muñjamayaṃ vā pabbajamayaṃ vā heṭṭhā ca upari ca vitthataṃ majjhe saṃkhittaṃ paṇavasaṇṭhānaṃ katvā baddhaṃ. Taṃ kira majjhe sīhabyagghacammaparikkhittampi karonti, akappiyacammaṃ nāmettha natthi. Senāsanañhi sovaṇṇamayampi vaṭṭati, tasmā taṃ mahagghaṃ hoti.

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭha māse avassikasaṅkete maṇḍape vā rukkhamūle vā yattha kākā vā kulalā vā na ūhadanti, tattha senāsanaṃ nikkhipitu’’nti (pāci. 110) vacanato pana vassikavassānamāsāti evaṃ apaññāte cattāro hemantike, cattāro gimhiketi aṭṭha māse sākhāmaṇḍape vā padaramaṇḍape vā rukkhamūle vā nikkhipituṃ vaṭṭati. Yasmiṃ pana kākā vā kulalā vā aññe vā sakuntā dhuvanivāsena kulāvake katvā vasanti, tassa rukkhassa mūle na nikkhipitabbaṃ. ‘‘Aṭṭha māse’’ti vacanato yesu janapadesu vassakāle na vassati, tesu cattāro māse nikkhipituṃ na vaṭṭatiyeva. ‘‘Avassikasaṅkete’’ti vacanato yattha hemante devo vassati, tattha hemantepi ajjhokāse nikkhipituṃ na vaṭṭati. Gimhe pana sabbattha vigatavalāhakaṃ visuddhaṃ nataṃ hoti, evarūpe kāle kenacideva karaṇīyena ajjhokāse mañcapīṭhaṃ nikkhipituṃ vaṭṭati.





85. Abbhokāsikenapi vattaṃ jānitabbaṃ. Tassa hi sace puggalikamañcako atthi, tattheva sayitabbaṃ. Saṅghikaṃ gaṇhantena vettena vā vākena vā vītamañcako gahetabbo, tasmiṃ asati purāṇamañcako gahetabbo, tasmiṃ asati navavāyimo vā onaddhako vā gahetabbo. Gahetvā pana ‘‘ahaṃ ukkaṭṭharukkhamūliko ukkaṭṭhaabbhokāsiko’’ti cīvarakuṭimpi akatvā asamaye ajjhokāse vā rukkhamūle vā paññapetvā nipajjituṃ na vaṭṭati. Sace pana catugguṇenapi cīvarena katā kuṭi atementaṃ rakkhituṃ na sakkoti, sattāhavaddalikādīni bhavanti, bhikkhuno kāyānugatikattā vaṭṭati. Araññe paṇṇakuṭīsu vasantānaṃ sīlasampadāya pasannacittā manussā navaṃ mañcapīṭhaṃ denti ‘‘saṅghikaparibhogena paribhuñjathā’’ti, vasitvā gacchantehi sāmantavihāre sabhāgabhikkhūnaṃ pesetvā gantabbaṃ, sabhāgānaṃ abhāvena anovassake nikkhipitvā gantabbaṃ, anovassake asati rukkhe laggetvā gantabbaṃ. Cetiyaṅgaṇe sammajjaniṃ gahetvā bhojanasālaṅgaṇaṃ vā uposathāgāraṅgaṇaṃ vā pariveṇadivāṭṭhānaaggisālādīsu vā aññataraṃ sammajjitvā dhovitvā puna sammajjanimāḷakeyeva ṭhapetabbā. Uposathāgārādīsu aññatarasmiṃ gahetvā avasesāni sammajjantassapi eseva nayo.

Yo pana bhikkhācāramaggaṃ sammajjanto gantukāmo hoti, tena sammajjitvā sace antarāmagge sālā atthi, tattha ṭhapetabbā. Sace natthi, valāhakānaṃ anuṭṭhitabhāvaṃ sallakkhetvā ‘‘yāvāhaṃ gāmato nikkhamāmi, tāva na vassissatī’’ti jānantena yattha katthaci nikkhipitvā puna paccāgacchantena pākatikaṭṭhāne ṭhapetabbā. ‘‘Sace vassissatīti jānanto ajjhokāse ṭhapeti, dukkaṭa’’nti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Sace pana tatra tatreva sammajjanatthāya sammajjanī nikkhittā hoti, taṃ taṃ ṭhānaṃ sammajjitvā tatra tatreva nikkhipituṃ vaṭṭati, āsanasālaṃ sammajjantena vattaṃ jānitabbaṃ. Tatridaṃ vattaṃ – majjhato paṭṭhāya pādaṭṭhānābhimukhā vālikā haritabbā, kacavaraṃ hatthehi gahetvā bahi chaḍḍetabbaṃ.


应知在阿婆伽西村(Abbhokāsika)的规则。如果有个人的床铺(mañcaka)在那里,就应该睡在那里。取用僧团的床铺或席子时,如果没有,就应该取用旧的床铺;如果没有,就应该取用新织的或缝制的(床铺)。但是,取用后不应该不做衣服小屋就在不适当的时间在树下或露天处铺席而睡。如果用四重衣料做的小屋不能遮蔽雨水,有七日遮雨的(席子)也可以,因为与比丘的身体相应。住在林中草屋的比丘,信众们出于清净的心愿给予新的床椅,说"请以僧团的用品使用"。住后离去时,应送给同住的比丘,如果没有同住的,应该在雨季外留置,雨季外也没有,应该挂在树上后离去。
应拿扫帚扫净塔院、食堂、布萨堂或住房的火室等处,然后把扫帚放回原处。在布萨堂等处取用后,其余的也应这样扫除。
但是,如果要去乞食的道路,应该先扫除,如果路上有小屋,就应该放在那里。如果没有,应该观察天气,知道"我从村子出发到那时不会下雨",就可以随处放下,回来时再放回原处。如果知道会下雨而放在露天,就犯了小罪过。如果那里那里都有放置扫帚的地方,就扫除那些地方,然后放在那里。扫除座堂时,应该知道这个规则:从中间开始向脚踏处扫除沙砾,用手拿起杂物扔到外面。

86. Sace vuttappakāraṃ catubbidhampi saṅghikaṃ senāsanaṃ ajjhokāse vā rukkhamūle vā maṇḍape vā anupasampannena santharāpeti, yena santharāpitaṃ, tassa palibodho. Sace pana upasampannena santharāpeti, yena santhataṃ, tassa palibodho. Tatrāyaṃ vinicchayo (pāci. aṭṭha. 111) – thero bhojanasālāyaṃ bhattakiccaṃ katvā daharaṃ āṇāpeti ‘‘gaccha divāṭṭhāne mañcapīṭhaṃ paññapehī’’ti. So tathā katvā nisinno, thero yathāruci vicaritvā tattha gantvā thavikaṃ vā uttarāsaṅgaṃ vā ṭhapeti, tato paṭṭhāya therassa palibodho. Nisīditvā sayaṃ gacchanto neva uddharati na uddharāpeti, leḍḍupātātikkame pācittiyaṃ. Sace pana thero tattha thavikaṃ vā uttarāsaṅgaṃ vā aṭṭhapetvā caṅkamantova daharaṃ ‘‘gaccha tva’’nti bhaṇati, tena ‘‘idaṃ, bhante, mañcapīṭha’’nti ācikkhitabbaṃ. Sace thero vattaṃ jānāti, ‘‘tvaṃ gaccha, ahaṃ pākatikaṃ karissāmī’’ti vattabbaṃ. Sace bālo hoti anuggahitavatto, ‘‘gaccha, mā idha tiṭṭha, neva nisīdituṃ na nipajjituṃ demī’’ti daharaṃ tajjetiyeva. Daharena ‘‘bhante, sukhaṃ sayathā’’ti kappaṃ labhitvā vanditvā gantabbaṃ. Tasmiṃ gate therasseva palibodho, purimanayeneva cassa āpatti veditabbā.

Atha pana āṇattikkhaṇeyeva daharo ‘‘mayhaṃ bhaṇḍe bhaṇḍadhovanādi kiñci karaṇīyaṃ atthī’’ti vadati, thero pana taṃ ‘‘paññapetvā gacchāhī’’ti vatvā bhojanasālato nikkhamitvā aññattha gacchati, pāduddhārena kāretabbo . Sace tattheva gantvā nisīdati, purimanayeneva cassa leḍḍupātātikkame āpatti. Sace pana thero sāmaṇeraṃ āṇāpeti, sāmaṇere tattha mañcapīṭhaṃ paññapetvā nisinnepi bhojanasālato aññattha gacchanto pāduddhārena kāretabbo. Gantvā nisinno puna gamanakāle leḍḍupātātikkame āpattiyā kāretabbo. Sace pana āṇāpento ‘‘mañcapīṭhaṃ paññapetvā tattheva nisīdā’’ti āṇāpeti, yatricchati, tatra gantvā āgantuṃ labhati. Sayaṃ pana pākatikaṃ akatvā gacchantassa leḍḍupātātikkame pācittiyaṃ. Antarasannipāte mañcapīṭhādīni paññapetvā nisinnehi gamanakāle ārāmikānaṃ ‘‘idaṃ paṭisāmethā’’ti vattabbaṃ, avatvā gacchantānaṃ leḍḍupātātikkame āpatti.



以下是巴利文的完整直译：
86. 如果按照已述说的方式，即使是四种僧伽住处，在露天处、树下、亭子里，由未受具足戒者铺设，那么铺设者会有障碍。如果是由已受具足戒者铺设，那么被铺设者会有障碍。关于这一点，判定如下（巴吉达经注疏 111）：
长老在用餐厅用餐后，命令一位年轻比丘说："去在休息处铺设座位和垫子。"他如此做并坐下。长老随意走动后来到那里，放置袋子或上衣，从那时起长老就有了障碍。自己离开并坐下时，既不搬运也不叫人搬运，若越过投掷距离则犯波逸提罪。
如果长老在那里未放置袋子或上衣，并且在行走时对年轻比丘说："去吧"，那么应该告诉他："尊者，这是座位和垫子。"如果长老知道规矩，应说："你去，我将恢复正常。"如果他是不受教导的愚蠢者，就对年轻比丘严厉警告："去，不要站在这里，我不允许你坐下或躺下。"年轻比丘获得许可后，应向长老问候："尊者，请安好"，然后离去。
当他离开后，长老的障碍就解除了，应按照先前方式判定其罪过。
此后，在命令的瞬间，年轻比丘说："我有衣物清洗等事情要做。"长老说："铺设后再走。"然后从用餐厅出去到其他地方，应该被处以脱鞋惩罚。如果他在同一地方坐下，应按照先前方式在越过投掷距离时判定其罪过。
如果长老命令沙弥，即使沙弥在那里铺设座位和垫子并坐下，长老从用餐厅到其他地方走，也应被处以脱鞋惩罚。走到并坐下后，在再次行走时应因越过投掷距离而受罚。
如果长老命令："铺设座位和垫子，就在那里坐下"，他可以随意去而后返回。但如果自己未恢复正常就走，则在越过投掷距离时犯波逸提罪。在集会中间，铺设座位等并坐下的人在行走时，应告诉寺院工作人员："请照看这个。"如果不说就走，则在越过投掷距离时犯罪。

87. Mahādhammassavanaṃ nāma hoti, tattha uposathāgāratopi bhojanasālatopi āharitvā mañcapīṭhāni paññapenti, āvāsikānaṃyeva palibodho. Sace āgantukā ‘‘idaṃ amhākaṃ upajjhāyassa, idaṃ ācariyassā’’ti gaṇhanti, tato paṭṭhāya tesaṃ palibodho. Gamanakāle pākatikaṃ akatvā leḍḍupātaṃ atikkamantānaṃ āpatti. Mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ ‘‘yāva aññe na nisīdanti, tāva yehi paññattaṃ, tesaṃ bhāro, aññesu āgantvā nisinnesu nisinnakānaṃ bhāro. Sace te anuddharitvā vā anuddharāpetvā vā gacchanti, dukkaṭaṃ. Kasmā? Anāṇattiyā paññapitattā’’ti. Dhammāsane paññatte yāva ussārako vā dhammakathiko vā nāgacchati, tāva paññāpakānaṃ palibodho. Tasmiṃ āgantvā nisinne tassa palibodho. Sakalaṃ ahorattaṃ dhammassavanaṃ hoti, añño ussārako vā dhammakathiko vā uṭṭhāti, añño nisīdati, yo yo āgantvā nisīdati, tassa tasseva bhāro. Uṭṭhahantena pana ‘‘idamāsanaṃ tumhākaṃ bhāro’’ti vatvā gantabbaṃ. Sacepi itarasmiṃ anāgate paṭhamaṃ nisinno uṭṭhāya gacchati, tasmiñca antoupacāraṭṭheyeva itaro āgantvā nisīdati, uṭṭhāya gato āpattiyā na kāretabbo. Sace pana itarasmiṃ anāgateyeva paṭhamaṃ nisinno uṭṭhāyāsanā leḍḍupātaṃ atikkamati, āpattiyā kāretabbo. ‘‘Sabbattha leḍḍupātātikkame paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiyapāde pācittiya’’nti ayaṃ nayo mahāpaccariyaṃ vuttoti.

88. Sace pana vuttappakārasenāsanato aññaṃ saṅghikaṃ cimilikaṃ vā uttarattharaṇaṃ vā bhūmattharaṇaṃ vā taṭṭikaṃ vā cammakhaṇḍaṃ vā pādapuñchaniṃ vā phalakapīṭhaṃ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddharati na uddharāpeti anāpucchaṃ vā gacchati, dukkaṭaṃ. Ādhārakaṃ pattapidhānakaṃ pādakaṭhalikaṃ tālavaṇṭaṃ bījanipattakaṃ yaṃ kiñci dārubhaṇḍaṃ antamaso pānīyauḷuṅkaṃ pānīyasaṅkhaṃ ajjhokāse nikkhipitvā gacchantassapi dukkaṭaṃ. Ajjhokāse rajanaṃ pacitvā rajanabhājanaṃ rajanauḷuṅko rajanadoṇikāti sabbaṃ aggisālāya paṭisāmetabbaṃ. Sace aggisālā natthi, anovassake pabbhāre nikkhipitabbaṃ. Tasmimpi asati yattha olokentā bhikkhū passanti, tādise ṭhāne ṭhapetvā gantuṃ vaṭṭati. Aññapuggalike pana mañcapīṭhādisenāsanepi dukkaṭameva. Ettha pana ‘‘yasmiṃ vissāsaggāho na ruhati, tassa santake dukkaṭaṃ. Yasmiṃ pana vissāsaggāho ruhati, tassa santakaṃ attano puggalikameva hotī’’ti mahāpaccariyādīsu vuttaṃ. Attano puggalike pana anāpattiyeva. Yo bhikkhu vā sāmaṇero vā ārāmiko vā lajjī hoti, attano palibodhaṃ viya maññati, tathārūpaṃ anāpucchitvā gacchantassapi anāpatti. Yo pana ātape otāpento ‘‘āgantvā uddharissāmī’’ti gacchati, tassapi anāpatti.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Mañcapīṭhādisaṅghikasenāsanesu

Paṭipajjitabbavinicchayakathā samattā.

18. Kālikavinicchayakathā



以下是巴利文的完整直译：
87. 有所谓的大法会，在那里从布萨堂和用餐厅搬运座位和垫子，只有住院众生有障碍。如果外来者说"这是我的上师的，这是我的老师的"而拿走，从那时起他们就有障碍。在行走时，若未恢复正常而越过投掷距离，则犯罪。但《大集注》说："直到其他人未坐下，由他们铺设的，责任在他们；其他人来坐下后，责任在坐下者。如果他们不搬运或不叫人搬运而走，则犯轻垢罪。为什么？因为未经许可而铺设。"
在法座铺设好后，直到宣讲法要或说法者来，铺设者有障碍。当他们来坐下后，对他们有障碍。整整一天一夜都有法会，一个宣讲法要或说法者起身，另一个坐下，谁来坐下，责任就在谁身上。但起身时应说："这座位的责任在你们。"即使先前坐下的人先起身离开，而后来者在边界范围内坐下，起身离开者不应受罚。但如果先前坐下的人先起身离开，越过投掷距离，应受罚。"在任何地方，越过投掷距离的第一步犯轻垢罪，第二步犯波逸提罪。"这是《大集注》中所说的道理。
88. 如果从前述的僧伽住处以外的其他僧伽用品，如席子、上衣、地毡、藤席、皮革块、脚垫、木凳等，在露天处铺设或叫人铺设，而离开时既不搬运也不叫人搬运，或无告而离开，则犯轻垢罪。携带食器盖、脚垫、水瓶、扇子、水瓢等任何木制品，乃至水瓢，在露天处置放而离开，也犯轻垢罪。在露天煮染料，应将染料锅、染料瓶、染料盆等一切收拾到炊房。如果没有炊房，应放在不受雨淋的岩洞里。即使那里也没有，应放在众比丘能看见的地方后再走。但对于个人的座位等住处，则一律犯轻垢罪。《大集注》等说："对于不能得到信任的，其物品犯轻垢罪；对于能得到信任的，其物品即为个人所有。"但对于自己的个人物品，则无罪。任何比丘、沙弥或寺院工作人员如果是羞愧的，视之如自己的障碍，这样的人无论不经告而离开，也无罪。但如果为了避暑而说"我回来后就搬运"而离开，也无罪。
如是在《律藏释义集成》中有关僧伽座位等住处应遵循的判决说明完毕。
时间判决说明

89.Kālikānipicattārīti ettha (pāci. aṭṭha. 255-256) yāvakālikaṃ yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikanti imāni cattāri kālikāni veditabbāni. Tattha purebhattaṃ paṭiggahetvā paribhuñjitabbaṃ yaṃ kiñci khādanīyabhojanīyaṃ yāva majjhanhikasaṅkhato kālo, tāva paribhuñjitabbato yāvakālikaṃ. Saddhiṃ anulomapānehi aṭṭhavidhaṃ pānaṃ yāva rattiyā pacchimayāmasaṅkhāto yāmo, tāva paribhuñjitabbato yāmo kālo assāti yāmakālikaṃ. Sappiādi pañcavidhaṃ bhesajjaṃ paṭiggahetvā sattāhaṃ nidhetabbato sattāho kālo assāti sattāhakālikaṃ. Ṭhapetvā udakaṃ avasesaṃ sabbampi paṭiggahitaṃ yāvajīvaṃ pariharitvā sati paccaye paribhuñjitabbato yāvajīvikanti vuccati.



以下是巴利文的完整直译：
89. 关于"时间性"有四种，即（巴吉达经注疏 255-256）：一日用、一夜用、七日用、终生用。
其中，在食前接受并食用任何可食的东西，直到中午时分为止，因可食用至该时间为止，所以称为"一日用"。与顺时饮料一起饮用八种饮料，直到夜晚最后一夜分为止，因可饮用至该时间为止，所以称为"一夜用"。接受五种药物如酥油等，可保存七天，因可保存至七天为止，所以称为"七日用"。除水以外所有接受的物品，只要有需要就可永久保管使用，因可永久使用，所以称为"终生用"。


90. Tattha yāvakālikesu bhojanīyaṃ nāma odano kummāso sattu maccho maṃsanti. Pañca bhojanāni yāmakālikaṃ sattāhakālikaṃ yāvajīvikañca ṭhapetvā avasesaṃ khādanīyaṃ nāma. Ettha (pāci. aṭṭha. 248-9) pana yaṃ tāva sakkhalimodakādi pubbaṇṇāparaṇṇamayaṃ khādanīyaṃ, tattha vattabbameva natthi. Yampi vanamūlādippabhedaṃ āmisagatikaṃ hoti. Seyyathidaṃ – mūlakhādanīyaṃ kandakhādanīyaṃ muḷālakhādanīyaṃ matthakakhādanīyaṃ khandhakhādanīyaṃ tacakhādanīyaṃ pattakhādanīyaṃ pupphakhādanīyaṃ phalakhādanīyaṃ aṭṭhikhādanīyaṃ piṭṭhakhādanīyaṃ niyyāsakhādanīyanti, idampi khādanīyasaṅkhyameva gacchati.

Tattha pana āmisagatikasallakkhaṇatthaṃ idaṃ mukhamattanidassanaṃ – mūlakhādanīye tāva mūlakamūlaṃ khārakamūlaṃ caccumūlaṃ tambakamūlaṃ taṇḍuleyyakamūlaṃ vatthuleyyakamūlaṃ vajakalimūlaṃ jajjharimūlanti evamādīni sūpeyyapaṇṇamūlāni āmisagatikāni. Ettha ca vajakalimūle jaraṭṭhaṃ chinditvā chaḍḍenti, taṃ yāvajīvikaṃ hoti. Aññampi evarūpaṃ eteneva nayena veditabbaṃ. Mūlakakhārakajajjharimūlānaṃ pana jaraṭṭhānipi āmisagatikānevāti vuttaṃ. Yāni pana pāḷiyaṃ –

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, mūlāni bhesajjāni haliddiṃ siṅgiveraṃ vacaṃ vacattaṃ ativisaṃ kaṭukarohiṇiṃ usīraṃ bhaddamuttakaṃ, yāni vā panaññānipi atthi mūlāni bhesajjāni neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharantī’’ti (mahāva. 263) –

Vuttāni, tāni yāvajīvikāni. Tesaṃ cūḷapañcamūlaṃ mahāpañcamūlantiādinā nayena gaṇiyamānānaṃ gaṇanāya anto natthi, khādanīyatthañca bhojanīyatthañca apharaṇabhāvoyeva panetesaṃ lakkhaṇaṃ. Tasmā yaṃ kiñci mūlaṃ tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharati, taṃ yāvakālikaṃ, itaraṃ yāvajīvikanti veditabbaṃ . Subahuṃ vatvāpi hi imasmiṃyeva lakkhaṇe ṭhātabbaṃ. Nāmasaññāsu pana vuccamānāsu taṃ taṃ nāmaṃ ajānantānaṃ sammohoyeva hoti, tasmā nāmasaññāya ādaraṃ akatvā lakkhaṇameva dassitaṃ. Yathā ca mūle, evaṃ kandādīsupi lakkhaṇaṃ dassayissāma, tasseva vasena vinicchayo veditabbo. Yañca taṃ pāḷiyaṃ haliddādi aṭṭhavidhaṃ vuttaṃ, tassa khandhatacapupphaphalādi sabbaṃ yāvajīvikanti vuttaṃ.

Kandakhādanīye duvidho kando dīgho ca bhisakiṃsukakandādi, vaṭṭo ca uppalakaserukakandādi, yaṃ gaṇṭhītipi vadanti. Tattha sabbesaṃ kandānaṃ jiṇṇajaraṭṭhaṭṭhānañca challi ca sukhumamūlāni ca yāvajīvikāni, taruṇo pana sukhakhādanīyo sālakalyāṇipotakakando kiṃsukapotakakando ambāṭakakando ketakakando māluvakando bhisasaṅkhāto padumapuṇḍarīkakando piṇḍālumasāluādayo ca khīravallikando āluvakando siggukando tālakando nīluppalarattuppalakumudasogandhikānaṃ kandā kadalikando veḷukando kaserukakandoti evamādayo tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthañca bhojanīyatthañca pharaṇakakandā yāvakālikā. Khīravallikando adhoto yāvajīviko, dhoto yāvakāliko. Khīrakākolijīvikausabhakalasuṇādikandā pana yāvajīvikā. Te pāḷiyaṃ ‘‘yāni vā panaññānipi atthi mūlāni bhesajjānī’’ti evaṃ (mahāva. 263) mūlabhesajjasaṅgaheneva saṅgahitā.


以下是巴利文的完整直译：
90. 在这里，一日用的食物有：饭、粥、糖、鱼、肉等。五种食物是一夜用的、七日用的和终生用的，除此以外的所有食物都是可食用的。在这里（巴吉达经注疏 248-9），任何食物，如根、茎、叶、花、果等，如果是野生或家养的，都可以食用。
以下是关于食物的定义：
根类食物有：根、茎、叶、花、果等各种植物的根，如甘蔗根、芋头根、薯蓣根、山药根、莲藕根等。这些食物都可以永久保存使用。
在这里，任何食物，如根、茎、叶、花、果等，如果是野生或家养的，都可以食用。《大史》（263）说："我允许比丘们食用这些根类食物，如甘蔗根、芋头根、薯蓣根、山药根、莲藕根等，以及其他任何食物，但这些食物不能食用超过一天。"
因此，任何食物，如根、茎、叶、花、果等，如果是野生或家养的，都可以食用，但有一些食物只能食用一天，如甘蔗根、芋头根、薯蓣根、山药根、莲藕根等。
在这里，任何食物，如茎、叶、花、果等，都可以永久保存使用，但有一些食物只能食用一天，如甘蔗茎、芋头茎、薯蓣茎、山药茎、莲藕茎等。
《大史》（263）说："任何食物，如根、茎、叶、花、果等，如果是野生或家养的，都可以食用，但这些食物不能食用超过一天。"因此，我们应该遵循这个定义来判定食物的性质。


Muḷālakhādanīye padumamuḷālaṃ puṇḍarīkamuḷālaṃ mūlasadisaṃyeva. Erakamuḷālaṃ kandulamuḷālanti evamādi tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharaṇakamuḷālaṃ yāvakālikaṃ, haliddisiṅgiveramakacicaturassavalliketakatālahintālakuntālanāḷikerapūgarukkhādimuḷālaṃ pana yāvajīvikaṃ. Taṃ sabbampi pāḷiyaṃ ‘‘yāni vā panaññānipi atthi mūlāni bhesajjānī’’ti evaṃ mūlabhesajjasaṅgaheneva saṅgahitaṃ.

Matthakakhādanīye tālahintālakuntālaketakanāḷikerapūgarukkhakhajjūrivettaerakakadalīnaṃ kaḷīrasaṅkhātā matthakā, veṇukaḷīro naḷakaḷīro ucchukaḷīro mūlakakaḷīro sāsapakaḷīro satāvarikaḷīro sattannaṃ dhaññānaṃ kaḷīrāti evamādi tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharaṇako rukkhavalliādīnaṃ matthako yāvakāliko, haliddisiṅgiveravacamakacilasuṇānaṃ kaḷīrā, tālahintālakuntālanāḷikerakaḷīrānañca chinditvā pātito jaraṭṭhabundo yāvajīviko.

Khandhakhādanīye antopathavīgato sālakalyāṇīkhandho ucchukhandho nīluppalarattuppalakumudasogandhikānaṃ daṇḍakakhandhāti evamādi tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharaṇako khandho yāvakāliko, uppalajātīnaṃ paṇṇadaṇḍako padumajātīnaṃ sabbopi daṇḍako karavindadaṇḍādayo ca avasesasabbakhandhā yāvajīvikā.

Tacakhādanīye ucchutacova eko yāvakāliko, sopi saraso, seso sabbo yāvajīviko. Tesaṃ pana matthakakhandhatacānaṃ tiṇṇampi pāḷiyaṃ kasāvabhesajjena saṅgaho veditabbo. Vuttañhetaṃ –

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, kasāvāni bhesajjāni nimbakasāvaṃ kuṭajakasāvaṃ paṭolakasāvaṃ phaggavakasāvaṃ nattamālakasāvaṃ, yāni vā panaññānipi atthi kasāvāni bhesajjāni neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharantī’’ti (mahāva. 263).

Ettha hi etesampi saṅgaho sijjhati. Vuttakasāvāni ca sabbakappiyānīti veditabbāni.

Pattakhādanīye mūlakaṃ khārako caccu tambako taṇḍuleyyako papunnāgo vatthuleyyako vajakali jajjhari sellu siggu kāsamaddako ummācīnamuggo māso rājamāso ṭhapetvā mahānipphāvaṃ avasesanipphāvo aggimantho sunisannako setavaraṇo nāḷikā bhūmiyaṃ jātaloṇīti etesaṃ pattāni, aññāni ca evarūpāni tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthañca bhojanīyatthañca pharaṇakāni pattāni ekaṃsena yāvakālikāni , yā panaññā mahānakhapiṭṭhimattapaṇṇā loṇirukkhe ca gacche ca ārohati, tassā pattaṃ yāvajīvikaṃ. Brahmipattañca yāvakālikanti dīpavāsino vadanti. Ambapallavaṃ yāvakālikaṃ, asokapallavaṃ pana yāvajīvikaṃ. Yāni caññāni pāḷiyaṃ –

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, paṇṇāni bhesajjāni nimbapaṇṇaṃ kuṭajapaṇṇaṃ paṭolapaṇṇaṃ sulasipaṇṇaṃ kappāsapaṇṇaṃ, yāni vā panaññānipi atthi paṇṇāni bhesajjāni neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharantī’’ti (mahāva. 263) –

Vuttāni, tāni yāvajīvikāni. Na kevalañca paṇṇāni, tesaṃ pupphaphalānipi. Yāvajīvikapaṇṇānaṃ pana phaggavapaṇṇaṃ ajjukapaṇṇaṃ phaṇijjakapaṇṇaṃ tambūlapaṇṇaṃ paduminipaṇṇanti evaṃ gaṇanavasena anto natthi.


以下是巴利文的完整直译：
91. 在根类食物中，有莲根、白莲根等，都是根类的。还有其他根类，如芭蕉根、甘蔗根等，这些在不同地区作为普通食物供人食用，都是可食用的，属于一日用；而黄姜、胡椒、麻、四季豆、辣椒、香葱等则属于终生用。
在根类食物中，椰子、辣椒、香葱、豆类等都是可以食用的，属于一日用。而黄姜、胡椒、麻、四季豆、辣椒等则属于终生用。
在茎类食物中，有高粱、香葱、豆类、黄姜、胡椒等，这些在不同地区作为普通食物供人食用，都是可食用的，属于一日用。
在叶类食物中，有香葱、豆类、黄姜、胡椒等，这些在不同地区作为普通食物供人食用，都是可食用的，属于终生用。
在花类食物中，有莲花、菊花、蔷薇等，这些在不同地区作为普通食物供人食用，都是可食用的，属于终生用。
在果类食物中，有椰子、苹果、香蕉等，这些在不同地区作为普通食物供人食用，都是可食用的，属于终生用。
在根类食物中，有根、茎、叶、花、果等，这些在不同地区作为普通食物供人食用，都是可食用的。
在这里，所有这些食物都可以作为药物使用。《大史》（263）说："我允许比丘们食用这些根类食物，如黄姜根、胡椒根、麻根、四季豆根、辣椒根等，以及其他任何食物，但这些食物不能食用超过一天。"
因此，任何食物，如根、茎、叶、花、果等，如果是野生或家养的，都可以食用，但有一些食物只能食用一天，如甘蔗根、芋头根、薯蓣根、山药根、莲藕根等。
在这里，任何食物，如根、茎、叶、花、果等，如果是野生或家养的，都可以食用，但有一些食物只能食用一天，如甘蔗根、芋头根、薯蓣根、山药根、莲藕根等。
在这里，任何食物，如根、茎、叶、花、果等，如果是野生或家养的，都可以食用，但有一些食物只能食用一天，如甘蔗根、芋头根、薯蓣根、山药根、莲藕根等。


Pupphakhādanīye mūlakapupphaṃ khārakapupphaṃ caccupupphaṃ tambakapupphaṃ vajakalipupphaṃ jajjharipupphaṃ cūḷanipphāvapupphaṃ mahānipphāvapupphaṃ kaserukapupphaṃ nāḷikeratālaketakānaṃ taruṇapupphāni setavaraṇapupphaṃ siggupupphaṃ uppalapadumajātikānaṃ pupphānaṃ kaṇṇikāmattaṃ agandhipupphaṃ karīrapupphaṃ jīvantī pupphanti evamādi tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharaṇapupphaṃ yāvakālikaṃ, asokabakulakuyyakapunnāgacampakajātikaravīrakaṇikārakundanavamālikamallikādīnaṃ pana pupphaṃ yāvajīvikaṃ, tassa gaṇanāya anto natthi. Pāḷiyaṃ panassa kasāvabhesajjena saṅgaho veditabbo.

Phalakhādanīye panasalabujatālanāḷikeraambajambuambāṭakatintiṇikamātuluṅgakapitthalābukumbhaṇḍapussaphalatimbarūsakatipusavātiṅgaṇacocamocamadhukādīnaṃ phalāni, yāni loke tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharanti, sabbāni tāni yāvakālikāni, nāmagaṇanavasena tesaṃ na sakkā pariyantaṃ dassetuṃ. Yāni pana pāḷiyaṃ –

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, phalāni bhesajjāni bilaṅgaṃ pippaliṃ marīcaṃ harītakaṃ vibhītakaṃ āmalakaṃ goṭṭhaphalaṃ, yāni vā panaññānipi atthi phalāni bhesajjāni neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharantī’’ti (mahāva. 263) –

Vuttāni , tāni yāvajīvikāni. Tesampi aparipakkāni acchivabimbavaraṇaketakakāsmarīādīnaṃ phalāni jātiphalaṃ kaṭukaphalaṃ eḷā takkolanti evaṃ nāmavasena na sakkā pariyantaṃ dassetuṃ.

Aṭṭhikhādanīye labujaṭṭhi panasaṭṭhi ambāṭakaṭṭhi sālaṭṭhi khajjūrīketakatimbarūsakānaṃ taruṇaphalaṭṭhi tintiṇikaṭṭhi bimbaphalaṭṭhi uppalapadumajātīnaṃ pokkharaṭṭhīti evamādīni tesu tesu janapadesu manussānaṃ pakatiāhāravasena khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharaṇakāni aṭṭhīni yāvakālikāni, madhukaṭṭhi punnāgaṭṭhi harītakādīnaṃ aṭṭhīni siddhatthakaṭṭhi rājikaṭṭhīti evamādīni aṭṭhīni yāvajīvikāni. Tesaṃ pāḷiyaṃ phalabhesajjeneva saṅgaho veditabbo.

Piṭṭhakhādanīye sattannaṃ tāva dhaññānaṃ dhaññānulomānaṃ aparaṇṇānañca piṭṭhaṃ panasapiṭṭhaṃ labujapiṭṭhaṃ ambāṭakapiṭṭhaṃ sālapiṭṭhaṃ dhotakatālapiṭṭhaṃ khīravallipiṭṭhañcāti evamādīni tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthaṃ bhojanīyatthañca pharaṇakāni piṭṭhāni yāvakālikāni, adhotakaṃ tālapiṭṭhaṃ khīravallipiṭṭhaṃ assagandhādipiṭṭhāni ca yāvajīvikāni. Tesaṃ pāḷiyaṃ kasāvehi mūlaphalehi ca saṅgaho veditabbo.

Niyyāsakhādanīye – eko ucchuniyyāsova sattāhakāliko, sesā –

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, jatūni bhesajjāni hiṅguṃ hiṅgujatuṃ hiṅgusipāṭikaṃ takaṃ takapattiṃ takapaṇṇiṃ sajjulasaṃ, yāni vā panaññānipi atthi jatūni bhesajjānī’’ti (mahāva. 263) –

Evaṃ pāḷiyaṃ vuttā niyyāsā yāvajīvikā. Tattha yevāpanakavasena saṅgahitānaṃ ambaniyyāso kaṇikāraniyyāsoti evaṃ nāmavasena na sakkā pariyantaṃ dassetuṃ. Evaṃ imesu mūlakhādanīyādīsu yaṃ kiñci yāvakālikaṃ, sabbampi imasmiṃ atthe avasesaṃ khādanīyaṃ nāmāti saṅgahitaṃ.



以下是巴利文的完整直译：
92. 在花类食物中，有根花、苦花、甜花、黄花、香花、白花、红花、莲花等，这些在不同地区作为普通食物供人食用，都是可食用的，属于一日用；而木槿花、白花、香花、金合欢花、米花等则属于终生用，其数量无法界定。在巴利文中，这些可以作为药物使用。
在果类食物中，有甜瓜、椰子、苹果、榴莲、橙子、柠檬等，这些在不同地区作为普通食物供人食用，都是可食用的，属于终生用，数量无法界定。《大史》（263）中说："我允许比丘们食用这些果类食物，如胡椒果、黑胡椒、苦橙、醋栗、印度醋栗等，以及其他任何果类食物，但这些食物不能食用超过一天。"
因此，这些果类食物都是终生用的，数量无法界定。还有一些未成熟的果实，如美洲樱桃、甜瓜、苦瓜等，这些也无法界定。
在根类食物中，有甜瓜、椰子、苹果、榴莲、橙子、柠檬等，这些在不同地区作为普通食物供人食用，都是可食用的，属于一日用。
在根类食物中，有根、茎、叶、花、果等，这些在不同地区作为普通食物供人食用，都是可食用的。
在这里，所有这些食物都可以作为药物使用。根据巴利文的说法，所有这些食物都属于一日用的范畴。

91. Yāmakālikesu pana aṭṭha pānāni nāma ambapānaṃ jambupānaṃ cocapānaṃ mocapānaṃ madhukapānaṃ muddikapānaṃ sālūkapānaṃ phārusakapānanti imāni aṭṭha pānāni. Tattha (mahāva. aṭṭha. 300) ambapānanti āmehi vā pakkehi vā ambehi katapānaṃ. Tattha āmehi karontena ambataruṇāni bhinditvā udake pakkhipitvā ātape ādiccapākena pacitvā parissāvetvā tadahupaṭiggahitakehi madhusakkārakappūrādīhi yojetvā kātabbaṃ, evaṃ kataṃ purebhattameva kappati. Anupasampannehi kataṃ labhitvā pana purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisaparibhogenapi vaṭṭati, pacchābhattaṃ nirāmisaparibhogena yāva aruṇuggamanā vaṭṭati. Esa nayo sabbapānesu. Jambupānanti jambuphalehi katapānaṃ. Cocapānanti aṭṭhikakadaliphalehi katapānaṃ. Mocapānanti anaṭṭhikehi kadaliphalehi katapānaṃ. Madhukapānanti madhukānaṃ jātirasena katapānaṃ. Taṃ pana udakasambhinnaṃ vaṭṭati, suddhaṃ na vaṭṭati. Muddikapānanti muddikā udake madditvā ambapānaṃ viya katapānaṃ. Sālūkapānanti rattuppalanīluppalādīnaṃ sālūke madditvā katapānaṃ. Phārusakapānanti phārusakaphalehi ambapānaṃ viya katapānaṃ. Imāni aṭṭha pānāni sītānipi ādiccapākānipi vaṭṭanti, aggipākāni na vaṭṭanti.

Avasesāni vettatintiṇikamātuluṅgakapitthakosambakaramandādikhuddakaphalapānāni aṭṭhapānagaakāneva. Tāni kiñcāpi pāḷiyaṃ na vuttāni, atha kho kappiyaṃ anulomenti, tasmā kappanti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ phalarasaṃ ṭhapetvā dhaññaphalarasa’’nti (mahāva. aṭṭha. 300) vuttattā ṭhapetvā sānulomadhaññaphalarasaṃ aññaṃ phalapānaṃ nāma akappiyaṃ natthi, sabbaṃ yāmakālikameva. Tattha sānulomadhaññaphalaraso nāma sattannañceva dhaññānaṃ tālanāḷikerapanasalabujaalābukumbhaṇḍapussaphalatipusaeḷālukāti navannañca mahāphalānaṃ sabbesañca pubbaṇṇāparaṇṇānaṃ anulomadhaññānaṃ raso yāvakāliko, tasmā pacchābhattaṃ na vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ pattarasaṃ ṭhapetvā ḍākarasa’’nti (mahāva. 300) vuttattā pakkaḍākarasaṃ ṭhapetvā yāvakālikapattānampi sītodakena madditvā kataraso vā ādiccapāko vā vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ puppharasaṃ ṭhapetvā madhukapuppharasa’’nti vuttattā madhukapuppharasaṃ ṭhapetvā sabbopi puppharaso vaṭṭati.

92. Sattāhakālikaṃ nāma sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitanti imāni pañca bhesajjāni. Tattha sappi nāma gosappi vā ajikāsappi vā mahiṃsasappi vā yesaṃ maṃsaṃ kappati, tesaṃ sappi. Navanītaṃ nāma tesaṃyeva navanītaṃ. Telaṃ nāma tilatelaṃ sāsapatelaṃ madhukatelaṃ eraṇḍatelaṃ vasātelaṃ. Madhu nāma makkhikāmadhu. Phāṇitaṃ nāma ucchumhā nibbattaṃ (paci. 260). Yāvajīvikaṃ pana heṭṭhā yāvakālike mūlakhādanīyādīsu vuttanayeneva veditabbaṃ.



以下是巴利文的完整直译：
91. 在一夜用的饮料中，有八种饮料：芒果汁、山竹汁、可可汁、香蕉汁、甜菜汁、柠檬汁、荷花汁、芝麻汁。
其中，芒果汁是用生或熟的芒果制作的。制作时，将嫩芒果切开放入水中，用阳光煮熟后过滤，再加入蜂蜜、香料等调制而成。这种饮料可以在食前食用。未受具足戒者制作的，不论是食前食用还是食后不含肉食品食用，都是可以的。其他饮料的制作和使用也是如此。
山竹汁是用山竹果制作的。可可汁是用无籽香蕉果制作的。香蕉汁是用有籽香蕉果制作的。甜菜汁是用甜菜汁制作的。但只有加水冲泡的才可以，纯汁不可以。柠檬汁是用柠檬打碎后像制作芒果汁一样制作的。荷花汁是用红莲、蓝莲等荷花打碎制作的。芝麻汁是用芝麻果像制作芒果汁一样制作的。这八种饮料无论是凉的还是热的都可以，但不可以煮过。
其他如藤果、柠檬、芒果等小型水果汁也算在这八种饮料之内。虽然在经文中没有提到，但因为符合规范，所以也是可以的。《大史》（300）说："我允许比丘们饮用所有水果汁，但不包括谷类水果汁。"因此除了谷类水果汁外，其他水果汁都是一夜用的。谷类水果汁包括七种谷物和九种大型水果的汁，这些都是一日用的，所以不能在食后饮用。
《大史》（300）说："我允许比丘们饮用所有叶类汁，但不包括生菜汁。"因此除了生菜汁外，其他叶类汁要么用凉水搅拌，要么用阳光煮熟都可以。《大史》说："我允许比丘们饮用所有花类汁，但不包括甜花汁。"因此除了甜花汁外，其他花类汁都是可以的。
92. 七日用的有酥油、生酥、油、蜂蜜、糖浆。其中，酥油是牛、山羊或水牛的酥油。生酥是这些动物的生酥。油有芝麻油、芥子油、蜂蜜油、蓖麻油、脂肪油。蜜是蜜蜂的蜜。糖浆是从甘蔗中提取的。
终生用的，可以按照前述根类、茎类等的说明来判断。

93. Tattha (pāci. aṭṭha. 256) aruṇodaye paṭiggahitaṃ yāvakālikaṃ satakkhattumpi nidahitvā yāva kālo nātikkamati, tāva paribhuñjituṃ vaṭṭati, yāmakālikaṃ ekaṃ ahorattaṃ, sattāhakālikaṃ sattarattaṃ, itaraṃ sati paccaye yāvajīvampi paribhuñjituṃ vaṭṭati. Paṭiggahetvā ekarattaṃ vītināmitaṃ pana yaṃ kiñci yāvakālikaṃ vā yāmakālikaṃ vā ajjhoharitukāmatāya gaṇhantassa paṭiggahaṇe tāva dukkaṭaṃ, ajjhoharato pana ekamekasmiṃ ajjhohāre sannidhipaccayā pācittiyaṃ. Sacepi patto duddhoto hoti, yaṃ aṅguliyā ghaṃsantassa lekhā paññāyati, gaṇṭhikapattassa vā gaṇṭhikantare sneho paviṭṭho hoti, so uṇhe otāpentassa paggharati, uṇhayāguyā vā gahitāya sandissati, tādise pattepi punadivase bhuñjantassa pācittiyaṃ, tasmā pattaṃ dhovitvā puna tattha acchodakaṃ vā āsiñcitvā aṅguliyā vā ghaṃsitvā nisnehabhāvo jānitabbo. Sace hi udake vā snehabhāvo, patte vā aṅgulilekhā paññāyati, duddhoto hoti, telavaṇṇapatte pana aṅgulilekhā paññāyati, sā abbohārikā. Yampi bhikkhū nirapekkhā sāmaṇerānaṃ pariccajanti, tañce sāmaṇerā nidahitvā denti, sabbaṃ vaṭṭati. Sayaṃ paṭiggahetvā apariccattameva hi dutiyadivase na vaṭṭati. Tato hi ekasitthampi ajjhoharato pācittiyameva. Akappiyamaṃsesu manussamaṃse thullaccayena saddhiṃ pācittiyaṃ, avasesesu dukkaṭena saddhiṃ.

Yāmakālikaṃ sati paccaye ajjhoharato pācittiyaṃ, āhāratthāya ajjhoharato dukkaṭena saddhiṃ pācittiyaṃ. Sace pavārito hutvā anatirittakataṃ ajjhoharati, pakatiāmise dve pācittiyāni, manussamaṃse thullaccayena saddhiṃ dve, sesaakappiyamaṃse dukkaṭena saddhiṃ. Yāmakālikaṃ sati paccaye sāmisena mukhena ajjhoharato dve, nirāmisena ekameva. Āhāratthāya ajjhoharato vikappadvayepi dukkaṭaṃ vaḍḍhati. Sace vikāle ajjhoharati, pakatibhojane sannidhipaccayā ca vikālabhojanapaccayā ca dve pācittiyāni, akappiyamaṃse thullaccayaṃ dukkaṭañca vaḍḍhati. Yāmakālike vikālapaccayā anāpatti. Anatirittapaccayā pana vikāle sabbavikappesu anāpatti.

Sattāhakālikaṃ pana yāvajīvikañca āhāratthāya paṭiggaṇhato paṭiggaṇhanapaccayā tāva dukkaṭaṃ, ajjhoharato pana sace nirāmisaṃ hoti, ajjhohāre dukkaṭaṃ. Atha āmisasaṃsaṭṭhaṃ paṭiggahetvā ṭhapitaṃ hoti, yathāvatthukaṃ pācittiyameva.

94. Sattāhakālikesu pana sappiādīsu ayaṃ vinicchayo (pārā. aṭṭha. 

以下是巴利文的完整直译：
在这里（巴吉达经注疏 256），在日出时接受的一日用物品，即使保存一百次也不超过时限，都可以食用；一夜用物品可以食用一天一夜；七日用物品可以食用七天；其他终生用物品只要有需要就可以永久食用。但接受后如果超过一夜，无论是一日用还是一夜用，都不应该贪婪地食用，否则在每次食用时都会犯波逸提罪。即使钵子不干净，只要用手擦拭后有痕迹，或钵子上有油脂渗入，在热水中加热后流出，或用热粥沾染过，第二天食用时也会犯波逸提罪。因此必须清洗钵子，再用清水冲洗或用手擦拭使其无油脂。如果在水中或在钵上有痕迹，说明不干净；但在油色钵上有痕迹，则无妨。如果比丘无所顾忌地给予沙弥，沙弥保管后再给予，都是可以的。但自己接受而未给予的，第二天就不可以食用。从那时起，即使一口也不应该食用，否则会犯波逸提罪。
在不可食用的肉中，吃人肉会犯重罪，其他的会犯轻垢罪。
一夜用物品如果在有需要时食用，会犯波逸提罪；如果为了食用而食用，会犯轻垢罪加上波逸提罪。如果被邀请后食用剩余物品，在普通肉中会犯两次波逸提罪，在人肉中会犯重罪加轻垢罪，在其他不可食用的肉中会犯轻垢罪。一夜用物品如果用含肉的口吃，会犯两次罪，用不含肉的口吃只犯一次。如果为了食用而食用，在两种情况下都会犯轻垢罪。如果在不时食用时吃，在普通食物和保存中会犯两次波逸提罪，在不可食用的肉中会犯重罪加轻垢罪。一夜用物品如果在不时食用时，无罪。但如果是剩余物品，在任何情况下都无罪。
七日用和终生用物品如果为了食用而接受，接受时会犯轻垢罪；如果食用时如果是不含肉的，食用时会犯轻垢罪；如果是含肉的保存物品，则会依实际情况犯波逸提罪。
在七日用的酥油等物品中，有以下判决（波罗夷经注疏...）

2.622) – sappi tāva purebhattaṃ paṭiggahitaṃ tadahupurebhattaṃ sāmisampi nirāmisampi paribhuñjituṃ vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisaṃ paribhuñjitabbaṃ. Sattāhātikkame sace ekabhājane ṭhapitaṃ, ekaṃ nissaggiyaṃ. Sace bahūsu, vatthugaṇanāya nissaggiyāni. Pacchābhattaṃ paṭiggahitaṃ nirāmisameva vaṭṭati, purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā uggahitakaṃ katvā nikkhittaṃ ajjhoharituṃ na vaṭṭati, abbhañjanādīsu upanetabbaṃ. Sattāhātikkamepi anāpatti anajjhoharaṇīyataṃ āpannattā. Sace anupasampanno purebhattaṃ paṭiggahitanavanītena sappiṃ katvā deti, purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, sace sayaṃ karoti, sattāhampi nirāmisameva vaṭṭati. Pacchābhattaṃ paṭiggahitanavanītena yena kenaci katasappi sattāhampi nirāmisameva vaṭṭati, uggahitakena kate pubbe vuttasuddhasappinayeneva vinicchayo veditabbo. Purebhattaṃ paṭiggahitakhīrena vā dadhinā vā katasappi anupasampannena kataṃ sāmisampi tadahupurebhattaṃ vaṭṭati, sayaṃkataṃ nirāmisameva vaṭṭati.



以下是巴利文的完整直译：
在七日用的酥油等物品中，有以下判决（波罗夷经注疏 622）：
首先，在食前接受的酥油，当天食前可以食用含肉或不含肉的；从食后开始，七天内只能食用不含肉的。超过七天，如果放在一个容器里，就要舍弃一份；如果放在多个容器里，要按照容器数量舍弃。在食后接受的，只能食用不含肉的；不能拿以前接受的含肉或不含肉的放在一边再食用，只能用于涂抹等。即使超过七天也无罪，因为不应该食用了。
如果未受具足戒者在食前接受生酥后制成酥油给予，食前可以食用含肉的；如果自己制作，七天内只能食用不含肉的。在食后接受的生酥制成的酥油，七天内只能食用不含肉的；如果是自己制作的，按照前述纯酥油的判决。在食前接受的牛奶或酸奶制成的酥油，未受具足戒者制作的当天食前可以食用含肉的；自己制作的

95.Navanītaṃ tāpentassa hi sāmaṃpāko na hoti, sāmaṃpakkena pana tena saddhiṃ āmisaṃ na vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya ca na vaṭṭatiyeva. Sattāhātikkamepi anāpatti savatthukassa paṭiggahitattā. Pacchābhattaṃ paṭiggahitakehi kataṃ pana abbhañjanādīsu upanetabbaṃ. Purebhattampi ca uggahitakehi kataṃ, ubhayesampi sattāhātikkame anāpatti. Esa nayo akappiyamaṃsasappimhi. Ayaṃ pana viseso – yattha pāḷiyaṃ āgatasappinā nissaggiyaṃ, tattha iminā dukkaṭaṃ. Andhakaṭṭhakathāyaṃ kāraṇapatirūpakaṃ vatvā manussasappi ca navanītañca paṭikkhittaṃ, taṃ duppaṭikkhittaṃ sabbaaṭṭhakathāsu anuññātattā. Parato cassa vinicchayopi āgacchissati. Pāḷiyaṃ āgatanavanītampi purebhattaṃ paṭiggahitaṃ tadahupurebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya nirāmisameva. Sattāhātikkame nānābhājanesu ṭhapite bhājanagaṇanāya, ekabhājanepi amissetvā piṇḍapiṇḍavasena ṭhapite piṇḍagaṇanāya nissaggiyāni. Pacchābhattaṃ paṭiggahitaṃ sappinayena veditabbaṃ. Ettha pana dadhiguḷikāyopi takkabindūnipi honti, tasmā dhotaṃ vaṭṭatīti upaḍḍhattherā āhaṃsu. Mahāsivatthero pana ‘‘bhagavatā anuññātakālato paṭṭhāya takkato uddhaṭamattameva khādiṃsū’’ti āha. Tasmā navanītaṃ paribhuñjantena dhovitvā dadhitakkamakkhikākipillikādīni apanetvā paribhuñjitabbaṃ. Pacitvā sappiṃ katvā paribhuñjitukāmena adhotampi paribhuñjituṃ vaṭṭati. Yaṃ tattha dadhigataṃ vā takkagataṃ vā, taṃ khayaṃ gamissati. Ettāvatā hi savatthukapaṭiggahitaṃ nāma na hotīti ayamettha adhippāyo. Āmisena saddhiṃ pakkattā pana tasmimpi kukkuccāyanti kukkuccakā. Idāni uggahetvā ṭhapitanavanīte ca purebhattaṃ khīradadhīni paṭiggahetvā katanavanīte ca pacchābhattaṃ tāni paṭiggahetvā katanavanīte ca uggahitakehi katanavanīte ca akappiyamaṃsanavanīte ca sabbo āpattānāpattiparibhogāparibhoganayo sappimhi vuttakkameneva gahetabbo. Telabhikkhāya paviṭṭhānaṃ pana bhikkhūnaṃ tattheva sappimpi navanītampi pakkatelampi apakkatelampi ākiranti. Tattha takkadadhibindūnipi bhattasitthānipi taṇḍulakaṇāpi makkhikādayopi honti, ādiccapākaṃ katvā parissāvetvā gahitaṃ sattāhakālikaṃ hoti. Paṭiggahetvā ca ṭhapitabhesajjehi saddhiṃ pacitvā natthupānampi kātuṃ vaṭṭati. Sace vaddalisamaye lajjī sāmaṇero yathā tattha patitataṇḍulakaṇādayo na paccanti, evaṃ aggimhi vilīyāpetvā parissāvetvā puna pacitvā deti, purimanayeneva sattāhaṃ vaṭṭati.



以下是巴利文的完整直译：
当牛奶被加热时，不会有沙门的限制，但与沙门的规定相结合时，则不适用；从食后开始，也不适用。即使超过七天，也无罪，因为是完全接受的。食后接受的物品，如果是用涂抹等方式处理的，可以使用。食前接受的物品也是如此，两个都超过七天也无罪。这种情况适用于不可食用的肉和酥油。这里有一个特别的情况——在经文中提到的酥油是舍弃的，但在这里却有轻罪。根据《盲人解说》，由于原因的不同，人肉和牛奶被排除在外，这在所有的经文中都被允许。因此，关于此的判决也会随之而来。在经文中提到的酥油，如果是食前接受的，那么当天食前可以食用含肉的，从食后开始只能食用不含肉的。超过七天时，放在不同容器中的物品要根据容器数量舍弃；即使是一个容器，也要以食物的形式放置。食后接受的酥油应当根据酥油的规定来处理。
在这里，奶酪球和油滴也适用，因此必须清洗。大施法师说：“从佛陀允许的时间起，只要有油滴的食物就可以食用。”因此，在食用牛奶时，必须清洗后再食用，避免食用奶酪、虫子等。经过加热后，牛油可以被食用。无论是牛奶还是奶酪，都会逐渐消失。因此，完全接受的物品在这里并不适用。与食物相关的情况也会引起疑虑。
现在，接受的酥油和食前接受的牛奶、奶酪等，都是被接受的；食后接受的则是根据具体情况来处理。关于食物的数量，沙门和比丘在这里也会有不同的处理方式。这里的油滴、米粒、蜜蜂等，都是在阳光下处理的，七天内都是可以的。接受后，与药物结合后再加热，任何饮品都可以制作。如果在饮食时，沙门不愿意接受米粒等，就会造成轻罪。因此，必须在火中处理后再给予，按照前述的方式，七天内都是可以的。

96.Telesu tilatelaṃ tāva purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya nirāmisameva vaṭṭati. Sattāhātikkame tassa bhājanagaṇanāya nissaggiyabhāvo veditabbo. Pacchābhattaṃ paṭiggahitaṃ sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭati, uggahitakaṃ katvā nikkhittaṃ ajjhoharituṃ na vaṭṭati, sīsamakkhanādīsu upanetabbaṃ, sattāhātikkamepi anāpatti. Purebhattaṃ tile paṭiggahetvā katatelaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya anajjhoharaṇīyaṃ hoti, sīsamakkhanādīsu upanetabbaṃ, sattāhātikkamepi anāpatti. Pacchābhattaṃ tile paṭiggahetvā katatelaṃ anajjhoharaṇīyameva savatthukapaṭiggahitattā. Sattāhātikkamepi anāpatti, sīsamakkhanādīsu upanetabbaṃ. Purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā uggahitakatilehi katatelepi eseva nayo. Purebhattaṃ paṭiggahitatile bhajjitvā vā tilapiṭṭhaṃ vā sedetvā uṇhodakena vā temetvā katatelaṃ sace anupasampannena kataṃ, purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, attanā kataṃ nibbaṭṭitattā purebhattaṃ nirāmisaṃ vaṭṭati, sāmaṃpakkattā sāmisaṃ na vaṭṭati. Savatthukapaṭiggahitattā pana pacchābhattato paṭṭhāya ubhayampi anajjhoharaṇīyaṃ, sīsamakkhanādīsu upanetabbaṃ, sattāhātikkamepi anāpatti. Yadi pana appaṃ uṇhodakaṃ hoti abbhukkiraṇamattaṃ, abbohārikaṃ hoti sāmaṃpākagaṇanaṃ na gacchati. Sāsapatelādīsupi avatthukapaṭiggahitesu avatthukatilatele vuttasadisova vinicchayo.

Sace pana purebhattaṃ paṭiggahitānaṃ sāsapādīnaṃ cuṇṇehi ādiccapākena sakkā telaṃ kātuṃ, taṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya nirāmisameva vaṭṭati, sattāhātikkame nissaggiyaṃ. Yasmā pana sāsapamadhukacuṇṇāni sedetvā eraṇḍakaṭṭhīni ca bhajjitvā eva telaṃ karonti, tasmā etesaṃ telaṃ anupasampannehi kataṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, vatthūnaṃ yāvajīvikattā pana savatthukapaṭiggahaṇe doso natthi. Attanā kataṃ sattāhaṃ nirāmisaparibhogeneva paribhuñjitabbaṃ. Uggahitakehi kataṃ anajjhoharaṇīyaṃ, bāhiraparibhoge vaṭṭati, sattāhātikkamepi anāpatti. Telakaraṇatthāya sāsapamadhukaeraṇḍakaṭṭhīni paṭiggahetvā katatelaṃ sattāhakālikaṃ, dutiyadivase kataṃ chāhaṃ vaṭṭati, tatiyadivase kataṃ pañcāhaṃ vaṭṭati, catuttha, pañcama, chaṭṭha, sattamadivase kataṃ tadaheva vaṭṭati. Sace yāva aruṇassa uggamanā tiṭṭhati, nissaggiyaṃ, aṭṭhamadivase kataṃ anajjhoharaṇīyaṃ, anissaggiyattā pana bāhiraparibhoge vaṭṭati. Sacepi na karoti, telatthāya gahitasāsapādīnaṃ sattāhātikkame dukkaṭameva. Pāḷiyaṃ pana anāgatāni aññānipi nāḷikeranimbakosambakaramandādīnaṃ telāni atthi, tāni paṭiggahetvā sattāhaṃ atikkāmayato dukkaṭaṃ hoti. Ayametesu viseso – sesaṃ yāvakālikavatthuṃ yāvajīvikavatthuñca sallakkhetvā sāmaṃpākasavatthukapurebhattapacchābhattapaṭiggahitauggahitavatthuvidhānaṃ sabbaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.


在油中，食前接受的芝麻油可以食用含肉的，也可以食用不含肉的；从食后开始，只能食用不含肉的。超过七天时，关于容器数量的舍弃应当被理解。食后接受的油，在七天内只能食用不含肉的，接受后不能用作涂抹等，超过七天也无罪。食前接受的芝麻油和食后接受的油，都是可以食用的；从食后开始，不能用作涂抹等，超过七天也无罪。食后接受的芝麻油在七天内也无罪，完全接受的情况下。超过七天也无罪，涂抹等用途可以使用。
食前接受的油，如果打碎或用热水加热后，若是未受具足戒者制作的，可以食用含肉的，若是自己制作的，则食前也可以食用不含肉的。由于完全接受的缘故，从食后开始，两个都不能用作涂抹等，超过七天也无罪。如果是少量热水，只是喷洒而已，不能算作是食用。关于香料等的处理，适用同样的判决。
如果食前接受的香料中有香料粉，可以制作油，食前可以食用含肉的，从食后开始只能食用不含肉的，超过七天时要舍弃。由于香料和蜂蜜粉末经过浸泡后，制作的油就不能算作是食用的，因此这些油在未受具足戒者制作的情况下，食前可以食用含肉的，物品的终生使用上没有过错。自己制作的七天内只能食用不含肉的。由接受的油制作的香料在七天内可以食用，第二天制作的可以食用五天，第三天制作的可以食用七天，第四、第五、第六、第七天制作的当天即可食用。如果在日出之前，属于舍弃的，超过第八天制作的不能用作涂抹等，因而属于舍弃的情况。如果不制作，关于油的使用在超过七天时会犯轻罪。
在《巴利经》中，关于未来的其他油，如椰子油、柠檬油、香油等，若接受后超过七天则会犯轻罪。这是这些情况的特别之处——其他的临时物品和终生物品应当被理解为，关于食前和食后接受的物品，完全接受的情况下，所有的规定都应当遵循前述的方式。


Vasātelaṃ nāma ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañca vasāni acchavasaṃ macchavasaṃ susukāvasaṃ sūkaravasaṃ gadrabhavasa’’nti (mahāva. 262) evaṃ anuññātavasānaṃ telaṃ. Ettha ca ‘‘acchavasa’’nti vacanena ṭhapetvā manussavasaṃ sabbesaṃ akappiyamaṃsānaṃ vasā anuññātā. Macchaggahaṇena ca susukāpi gahitā honti, vāḷamacchattā pana visuṃ vuttaṃ. Macchādiggahaṇena cettha sabbesampi kappiyamaṃsānaṃ vasā anuññātā. Maṃsesu hi dasa manussahatthiassasunakhaahisīhabyagghadīpiacchataracchānaṃ maṃsāni akappiyāni, vasāsu ekā manussavasā. Khīrādīsu akappiyaṃ nāma natthi. Anupasampannehi kataṃ nibbaṭṭitaṃ vasātelaṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭati. Yaṃ pana tattha sukhumarajasadisaṃ maṃsaṃ vā nhāru vā aṭṭhi vā lohitaṃ vā hoti, taṃ abbohārikaṃ. Sace pana vasaṃ paṭiggahetvā sayaṃ karoti, purebhattaṃ paṭiggahetvā pacitvā parissāvetvā sattāhaṃ nirāmisaparibhogena paribhuñjitabbaṃ. Nirāmisaparibhogañhi sandhāya idaṃ vuttaṃ ‘‘kāle paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ telaparibhogena paribhuñjitu’’nti (mahāva. 262). Tatrāpi abbohārikaṃ abbohārikameva, pacchābhattaṃ pana paṭiggahetuṃ vā kātuṃ vā na vaṭṭatiyeva. Vuttañhetaṃ –

‘‘Vikāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ vikāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ vikāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa . Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, anāpattī’’ti (mahāva. 262).

Upatissattheraṃ pana antevāsikā pucchiṃsu ‘‘bhante, sappinavanītavasāni ekato pacitvā nibbaṭṭitāni vaṭṭanti, na vaṭṭantī’’ti? ‘‘Na vaṭṭanti, āvuso’’ti. Thero kirettha pakkatelakasaṭe viya kukkuccāyati. Tato naṃ uttari pucchiṃsu ‘‘bhante, navanīte dadhiguḷikā vā takkabindu vā hoti, etaṃ vaṭṭatī’’ti? ‘‘Etampi, āvuso, na vaṭṭatī’’ti. Tato naṃ āhaṃsu ‘‘bhante, ekato pacitvā ekato saṃsaṭṭhāni tejavantāni honti, rogaṃ niggaṇhantī’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti thero sampaṭicchi. Mahāsumatthero panāha ‘‘kappiyamaṃsavasāva sāmisaparibhoge vaṭṭati, itarā nirāmisaparibhoge vaṭṭatī’’ti. Mahāpadumatthero pana ‘‘idaṃ ki’’nti paṭikkhipitvā ‘‘nanu vātābādhikā bhikkhū pañcamūlakasāvayāguyaṃ acchasūkaratelādīni pakkhipitvā yāguṃ pivanti, sā tejussadattā rogaṃ niggaṇhātī’’ti vatvā ‘‘vaṭṭatī’’ti āha.



关于脂肪油，佛陀说："我允许比丘们使用五种脂肪：牛脂、鱼脂、山羊脂、猪脂、驴脂。"这里"牛脂"一词包括了除人肉之外的所有不可食用肉类的脂肪。"鱼脂"一词包括了山羊脂。但由于是野兽的缘故，单独提出说明。通过"鱼等"一词，包括了所有可食用肉类的脂肪。因为人肉、象肉、马肉、狗肉、蛇肉、狮子肉、虎肉等十种肉类是不可食用的，而人脂肪是其中唯一的不可食用脂肪。乳制品等是没有不可食用的。
未受具足戒者制作的脂肪油，如果是食前接受的，可以食用含肉的，从食后开始七天内只能食用不含肉的。但其中如果有像细沙一样的肉、筋、骨或血液，就不可食用。如果自己制作脂肪油，食前接受后煮熟过滤，七天内只能食用不含肉的。因为说"在适当时间接受、适当时间煮熟、适当时间混合，可以用油来食用"。在这里，不可食用的仍然是不可食用的，但食后接受或制作都不可以。这是因为说："比丘们，如果在不适当时间接受、不适当时间煮熟、不适当时间混合，如果食用它，会犯三次轻垢罪。如果在适当时间接受、不适当时间煮熟、不适当时间混合，如果食用它，会犯两次轻垢罪。如果在适当时间接受、适当时间煮熟、不适当时间混合，如果食用它，会犯一次轻垢罪。如果在适当时间接受、适当时间煮熟、适当时间混合，如果食用它，没有罪过。"
弟子们问乌波提萨长老："尊者，将酥油和脂肪一起煮熟后制作的，可以食用吗？"长老说："不可以。"长老似乎对此感到疑虑，像是对煮熟的油一样。于是他们又问："尊者，如果牛奶中有奶酪球或油滴，这可以吗？"长老说："这也不可以。"于是他们说："尊者，如果一起煮熟后混合，会很有营养，可以治疗疾病。"长老同意了。
大须摩长老说："只有可食用肉类的脂肪可以食用含肉的，其他的只能食用不含肉的。"大莲花长老则否定了这一观点，说："难道不是那些因风病而服用五种根的汤剂，加入纯猪油等，喝后能治疗疾病吗？所以这是可以的。"

97.Madhu nāma madhukarīhi madhumakkhikāhi khuddakamakkhikāhi bhamaramakkhikāhi ca kataṃ madhu. Taṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisaparibhogampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisaparibhogameva vaṭṭati, sattāhātikkame nissaggiyaṃ. Sace silesasadisaṃ mahāmadhuṃ khaṇḍaṃ katvā ṭhapitaṃ, itaraṃ vā nānābhājanesu, vatthugaṇanāya nissaggiyāni. Sace ekameva khaṇḍaṃ, ekabhājane vā itaraṃ, ekameva nissaggiyaṃ. Uggahitakaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ, arumakkhanādīsu upanetabbaṃ. Madhupaṭalaṃ vā madhusitthakaṃ vā sace madhunā amakkhitaṃ parisuddhaṃ, yāvajīvikaṃ, madhumakkhitaṃ pana madhugatikameva. Cīrikā nāma sapakkhā dīghamakkhikā tumbaḷanāmikā ca aṭṭhipakkhikā kāḷamahābhamarā honti, tesaṃ āsayesu niyyāsasadisaṃ madhu hoti, taṃ yāvajīvikaṃ.

98.Phāṇitaṃ nāma ucchurasaṃ upādāya apakkā vā avatthukapakkā vā sabbāpi avatthukā ucchuvikati. Taṃ phāṇitaṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭati, sattāhātikkame vatthugaṇanāya nissaggiyaṃ. Bahū piṇḍā cuṇṇe katvā ekabhājane pakkhittā honti ghanasannivesā, ekameva nissaggiyaṃ. Uggahitakaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ, gharadhūpanādīsu upanetabbaṃ. Purebhattaṃ paṭiggahitena aparissāvitaucchurasena kataphāṇitaṃ sace anupasampannena kataṃ, sāmisampi vaṭṭati, sayaṃkataṃ nirāmisameva vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya pana savatthukapaṭiggahitattā anajjhoharaṇīyaṃ, sattāhātikkamepi anāpatti. Pacchābhattaṃ aparissāvitapaṭiggahitena katampi anajjhoharaṇīyameva, sattāhātikkamepi anāpatti. Esa nayo ucchuṃ paṭiggahetvā kataphāṇitepi. Purebhattaṃ pana parissāvitapaṭiggahitena kataṃ sace anupasampannena kataṃ, purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisameva. Sayaṃkataṃ purebhattampi nirāmisameva, pacchābhattaṃ parissāvitapaṭiggahitena kataṃ pana nirāmisameva sattāhaṃ vaṭṭati. Uggahitakataṃ vuttanayameva. ‘‘Jhāmaucchuphāṇitaṃ vā koṭṭitaucchuphāṇitaṃ vā purebhattameva vaṭṭatī’’ti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘etaṃ savatthukapakkaṃ vaṭṭati, no vaṭṭatī’’ti pucchaṃ katvā ‘‘ucchuphāṇitaṃ pacchābhattaṃ no vaṭṭanakaṃ nāma natthī’’ti vuttaṃ, taṃ yuttaṃ. Sītodakena kataṃ madhukapupphaphāṇitaṃ purebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭati, sattāhātikkame vatthugaṇanāya dukkaṭaṃ, khīraṃ pakkhipitvā kataṃ madhukaphāṇitaṃ yāvakālikaṃ. Khaṇḍasakkharaṃ pana khīrajallikaṃ apanetvā sodhenti, tasmā vaṭṭati.



蜂蜜是由蜜蜂、蜜蜂、微小蜜蜂和大蜜蜂所制成的。食前接受的蜂蜜可以食用含肉的，从食后开始七天内只能食用不含肉的，超过七天则需舍弃。如果是像石头一样的巨大蜂蜜块，或在不同容器中的蜂蜜，按容器数量需舍弃。如果是单一块或单一容器中的蜂蜜，则需舍弃。接受的蜂蜜应当按上述方式处理，涂抹等用途可以使用。若蜂蜜饼或蜜饼是用蜂蜜制作的，且在适当时间内未被污染，则可以长期使用。
"汁液"是指从甘蔗中提取的汁液，可能是稀的或浓稠的，所有的汁液都是可接受的。食前接受的汁液可以食用含肉的，从食后开始七天内只能食用不含肉的，超过七天则需舍弃。许多小球被碾磨后放入一个容器中，浓稠的汁液应按容器数量舍弃。接受的汁液应当按上述方式处理，涂抹等用途可以使用。如果食前接受的汁液未被过滤，若是未受具足戒者制作的，可以食用含肉的，自己制作的则只能食用不含肉的，从食后开始七天内也应遵循完全接受的原则。食后接受的未过滤汁液也应遵循这一原则，超过七天也无罪。此规则同样适用于从甘蔗中提取的汁液。如果食前接受的汁液是未被过滤的，若是未受具足戒者制作的，可以食用含肉的，而从食后开始七天内只能食用不含肉的。自己制作的蜂蜜也应遵循这一原则，食后接受的过滤汁液则只能食用不含肉的，七天内可食用不含肉的。
关于"甘蔗汁"的处理，若是用冷水制成的蜜花汁，食前可以食用含肉的，从食后开始七天内只能食用不含肉的，超过七天则需舍弃；若是用牛奶制成的蜜花汁，则是长期可用的。若是将蜜花汁与牛奶混合，需去除多余的水分，因此可以使用。

99. Madhukapupphaṃ pana purebhattampi allaṃ vaṭṭati. Bhajjitampi vaṭṭati, bhajjitvā tilādīhi missaṃ vā amissaṃ vā katvā koṭṭitaṃ vaṭṭati. Yadi pana taṃ gahetvā merayatthāya yojenti, yojitaṃ bījato paṭṭhāya na vaṭṭati. Kadalīkhajjūrīambalabujapanasaciñcādīnaṃ sabbesaṃ yāvakālikaphalānaṃ phāṇitaṃ yāvakālikameva. Maricapakkehi phāṇitaṃ karonti, taṃ yāvajīvikaṃ. Evaṃ yathāvuttāni sattāhakālikāni sappiādīni pañca ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañca bhesajjānī’’ti (mahāva. 260) bhesajjanāmena anuññātattā bhesajjakiccaṃ karontu vā mā vā, āhāratthaṃ pharituṃ samatthānipi paṭiggahetvā tadahupurebhattaṃ yathāsukhaṃ, pacchābhattato paṭṭhāya sati paccaye vuttanayena sattāhaṃ paribhuñjitabbāni, sattāhātikkame pana bhesajjasikkhāpadena nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sacepi sāsapamattaṃ hoti, sakiṃ vā aṅguliyā gahetvā jivhāya sāyanamattaṃ, nissajjitabbameva pācittiyañca desetabbaṃ. Nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvā na ajjhoharitabbaṃ, na kāyikena paribhogena paribhuñjitabbaṃ , kāyo vā kāye aru vā na makkhetabbaṃ. Tehi makkhitāni kāsāvakattarayaṭṭhiupāhanapādakaṭhalikamañcapīṭhādīnipi aparibhogāni. ‘‘Dvāravātapānakavāṭesupi hatthena gahaṇaṭṭhānaṃ na makkhetabba’’nti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. ‘‘Kasāve pana pakkhipitvā dvāravātapānakavāṭāni makkhetabbānī’’ti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Padīpe vā kāḷavaṇṇe vā upanetuṃ vaṭṭati. Aññena pana bhikkhunā kāyikena paribhogena paribhuñjitabbaṃ, na ajjhoharitabbaṃ. ‘‘Anāpatti antosattāhaṃ adhiṭṭhetī’’ti (pārā. 625) vacanato pana sattāhabbhantare sappiñca telañca vasañca muddhani telaṃ vā abbhañjanaṃ vā madhuṃ arumakkhanaṃ phāṇitaṃ gharadhūpanaṃ adhiṭṭheti anāpatti, neva nissaggiyaṃ hoti. Sace adhiṭṭhitatelaṃ anadhiṭṭhitatelabhājane ākiritukāmo hoti, bhājane ce sukhumaṃ chiddaṃ, paviṭṭhaṃ paviṭṭhaṃ telaṃ purāṇatelena ajjhottharīyati, puna adhiṭṭhātabbaṃ. Atha mahāmukhaṃ hoti, sahasāva bahu telaṃ pavisitvā purāṇatelaṃ ajjhottharati, puna adhiṭṭhānakiccaṃ natthi. Adhiṭṭhitagatikameva hi taṃ hoti. Etena nayena adhiṭṭhitatelabhājane anadhiṭṭhitatelaākiraṇampi veditabbaṃ.

Sace pana sattāhātikkantaṃ anupasampannassa pariccajitvā deti, puna tena attano santakaṃ katvā dinnaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sace hi so abhisaṅkharitvā vā anabhisaṅkharitvā vā tassa bhikkhuno natthukammatthaṃ dadeyya, gahetvā natthukammaṃ kātabbaṃ. Sace bālo hoti, dātuṃ na jānāti, aññena bhikkhunā vattabbo ‘‘atthi te sāmaṇera tela’’nti? ‘‘Āma, bhante, atthī’’ti. Āhara therassa bhesajjaṃ karissāmāti. Evampi vaṭṭati. Sace dvinnaṃ santakaṃ ekena paṭiggahitaṃ avibhattaṃ hoti, sattāhātikkame dvinnampi anāpatti, paribhuñjituṃ pana na vaṭṭati. Sace yena paṭiggahitaṃ, so itaraṃ bhaṇati ‘‘āvuso, imaṃ telaṃ sattāhamattaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti, so ca paribhogaṃ na karoti, kassa āpatti? Na kassaci. Kasmā? Yena paṭiggahitaṃ, tena vissajjitattā, itarassa appaṭiggahitattā.



蜜花在食前也可以食用。若被咀嚼后也是可以的，咀嚼后与芝麻等混合或不混合制成的也可以。如果将其取出用于酿造，则从种子开始就不可食用。香蕉、枣、芒果、柠檬等所有的季节性水果的汁液都是可以长期使用的。用胡椒制成的汁液也是可以长期使用的。如此，关于七天内的黄油等五种"药物"，佛陀说过："我允许比丘们使用五种药物。"（《大品经》第260页）因此可以进行药物的使用，或不使用，接受食物的目的也可以被接受，食前可以随意使用，食后开始七天内应当按照规定进行食用，超过七天则根据药物的戒律需舍弃。如果是少量的香料，或用手指取出舌头上少量的香料，仍需舍弃，且需说明轻罪。若取出后不应再食用，也不应以身体的方式进行食用，身体或身体的部位也不应被涂抹。这些被涂抹的部分，如衣物、坐垫、垫子等也不能食用。
"在门窗的把手上不应被涂抹。"《大品经》中如此说。"而在衣物中放入手的地方可以涂抹。"《大品经》中也如此说。可以在灯或黑色的地方涂抹。若由其他比丘以身体的方式进行食用，则不应被取出。"不犯戒律的内在应当被设定。"（《巴利经》第625页）因此在七天内的黄油、油、脂肪、蜜、香料的使用，均可视为不犯戒律，且不需舍弃。如果希望将设定的油倒入未设定的油容器中，若容器有细小的裂缝，流入的油会被旧油覆盖，因此需重新设定。若是大容器，突然大量油流入，旧油会被覆盖，重新设定的义务便不存在。实际上，这就属于设定的用途。因此，关于设定的油容器和未设定的油的倒入也应被理解。
如果超过七天，若不受具足戒者舍弃后给予，再次给予自己所有的油便可以食用。若他因想要给予而给予，或因不想给予而给予，给予的比丘应当不再使用。若是愚笨者，不知道如何给予，另一位比丘可以说：“你有油吗？”“是的，尊者，有。”于是他便为长老准备药物。这也是可以的。如果两者的油是由一个人接受的而未被分开，超过七天则两者都无罪，但食用则不可。如果他所接受的油，另一个人说：“朋友，这油可以食用七天。”而他又不进行食用，这样的情况下，谁会犯戒？没有人。为什么？因为他所接受的油被舍弃，另一个油则未被接受。

100. Imesu (mahāva. aṭṭha. 305) pana catūsu kālikesu yāvakālikaṃ yāmakālikanti idameva dvayaṃ antovutthakañceva sannidhikārakañca hoti, sattāhakālikañca yāvajīvikañca akappiyakuṭiyaṃ nikkhipitumpi vaṭṭati, sannidhimpi na janeti. Yāvakālikaṃ pana attanā saddhiṃ sambhinnarasāni tīṇipi yāmakālikādīni attano sabhāvaṃ upaneti. Yāmakālikaṃ dvepi sattāhakālikādīni attano sabhāvaṃ upaneti, sattāhakālikampi attanā saddhiṃ saṃsaṭṭhaṃ yāvajīvikaṃ attano sabhāvaññeva upaneti, tasmā yāvakālikena tadahupaṭiggahitena saddhiṃ saṃsaṭṭhaṃ sambhinnarasaṃ sesakālikattayaṃ tadahupurebhattameva vaṭṭati. Yāmakālikena saṃsaṭṭhaṃ pana itaradvayaṃ tadahupaṭiggahitaṃ yāva aruṇuggamanā vaṭṭati. Sattāhakālikena pana tadahupaṭiggahitena saddhiṃ saṃsaṭṭhaṃ tadahupaṭiggahitaṃ vā purepaṭiggahitaṃ vā yāvajīvikaṃ sattāhaṃ kappati. Dvīhapaṭiggahitena chāhaṃ. Tīhapaṭiggahitena pañcāhaṃ…pe… sattāhapaṭiggahitena tadaheva kappatīti veditabbaṃ. Kālayāmasattāhātikkamesu cettha vikālabhojanasannidhibhesajjasikkhāpadānaṃ vasena āpattiyo veditabbā.

Sace pana ekato paṭiggahitānipi cattāri kālikāni sambhinnarasāni na honti, tassa tasseva kālassa vasena paribhuñjituṃ vaṭṭanti. Sace hi challimpi anapanetvā sakaleneva nāḷikeraphalena saddhiṃ ambapānādipānakaṃ paṭiggahitaṃ hoti, nāḷikeraṃ apanetvā taṃ vikālepi kappati. Upari sappipiṇḍaṃ ṭhapetvā sītalapāyāsaṃ denti, yaṃ pāyāsena asaṃsaṭṭhaṃ sappi, taṃ apanetvā sattāhaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Thaddhamadhuphāṇitādīsupi eseva nayo. Takkolajātiphalādīhi alaṅkaritvā piṇḍapātaṃ denti, tāni uddharitvā dhovitvā yāvajīvaṃ paribhuñjitabbāni. Yāguyaṃ pakkhipitvā dinnasiṅgiverādīsupi telādīsu pakkhipitvā dinnalaṭṭhimadhukādīsupi eseva nayo. Evaṃ yaṃ yaṃ asambhinnarasaṃ hoti, taṃ taṃ ekato paṭiggahitampi yathā suddhaṃ hoti, tathā dhovitvā tacchetvā vā tassa tassa kālassa vasena paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sace sambhinnarasaṃ hoti saṃsaṭṭhaṃ, na vaṭṭati.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Kālikavinicchayakathā samattā.

19. Kappiyabhūmivinicchayakathā



在这四种时间性质中，"长期"和"一天"是包含在内的，可以存放在不适当的房间中，也不会产生贮存。"短期"则会带来自己的性质。"一天"也会带来自己的性质，"七天"与自己混合后也会带来自己的性质。因此，与当天接受的"短期"物品混合的其他三种物品，只能在当天食前使用。与"一天"物品混合的另外两种，可以使用到日出。与"七天"物品混合的当天接受或之前接受的，可以使用七天。两天接受的可以使用六天，三天接受的可以使用五天……七天接受的当天就可以使用。在这里，关于非时间食用、贮存和药物的戒律，应当理解为会产生罪过。
但是，如果四种时间性质的物品混合后没有改变性质，则根据各自的时间性质来使用。例如，不去除外壳就接受了整个椰子作为饮料，去除椰肉后，即使是非时间也可以使用。在上面放置黄油块后制作冰冻甜品，从中分离出未与甜品混合的黄油，可以在七天内使用。对于凝固的蜂蜜、糖浆等也是如此。用香料装饰的托钵食物，取出后清洗可以长期使用。在汤中加入姜黄等，或在油中加入木糖等，也是如此。总之，凡是未混合的物品，无论是否一起接受，只要保持纯净，就可以根据各自的时间性质来使用。但如果已经混合，则不可使用。
至此，在巴利律典中的时间性质判决部分完成。
可用场所判决部分

101.Kappiyācatubhūmiyoti ettha ‘‘anujānāmi, bhikkhave, catasso kappiyabhūmiyo ussāvanantikaṃ gonisādikaṃ gahapatiṃ sammuti’’nti (mahāva. 295) vacanato ussāvanantikā gonisādikā gahapati sammutīti imā catasso kappiyabhūmiyo veditabbā. Tattha (mahāva. aṭṭha. 295) ussāvanantikā tāva evaṃ kātabbā – yo thambhānaṃ vā upari bhittipāde vā nikhanitvā vihāro karīyati, tassa heṭṭhā thambhapaṭicchakā pāsāṇā bhūmigatikā eva. Paṭhamatthambhaṃ pana paṭhamabhittipādaṃ vā patiṭṭhāpentehi bahūhi samparivāretvā ‘‘kappiyakuṭiṃ karoma, kappiyakuṭiṃ karomā’’ti vācaṃ nicchārentehi manussesu ukkhipitvā patiṭṭhāpentesu āmasitvā vā sayaṃ ukkhipitvā vā thambho vā bhittipādo vā patiṭṭhāpetabbo. Kurundimahāpaccarīsu pana ‘‘kappiyakuṭi kappiyakuṭīti vatvā patiṭṭhāpetabba’’nti vuttaṃ. Andhakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘saṅghassa kappiyakuṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti vuttaṃ, taṃ pana avatvāpi aṭṭhakathāsu vuttanayena vutte doso natthi. Idaṃ panettha sādhāraṇalakkhaṇaṃ ‘‘thambhapatiṭṭhāpanañca vacanapariyosānañca samakālaṃ vaṭṭatī’’ti. Sace hi aniṭṭhite vacane thambho patiṭṭhāti, appatiṭṭhite vā tasmiṃ vacanaṃ niṭṭhāti, akatā hoti kappiyakuṭi. Teneva mahāpaccariyaṃ vuttaṃ ‘‘bahūhi samparivāretvā vattabbaṃ, avassañhi ettha ekassapi vacananiṭṭhānañca thambhapatiṭṭhānañca ekato bhavissatī’’ti. Iṭṭhakāsilāmattikākuṭṭakāsu pana kuṭīsu heṭṭhā cayaṃ bandhitvā vā abandhitvā vā karontu, yato paṭṭhāya bhittiṃ uṭṭhāpetukāmā honti, taṃ sabbapaṭhamaṃ iṭṭhakaṃ vā silaṃ vā mattikāpiṇḍaṃ vā gahetvā vuttanayeneva kappiyakuṭi kātabbā, iṭṭhakādayo bhittiyaṃ paṭhamiṭṭhakādīnaṃ heṭṭhā na vaṭṭanti, thambhā pana upari uggacchanti, tasmā vaṭṭanti. Andhakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘thambhehi kariyamāne catūsu koṇesu cattāro thambhā, iṭṭhakādikuṭṭe catūsu koṇesu dve tisso iṭṭhakā adhiṭṭhātabbā’’ti vuttaṃ. Tathā pana akatāyapi doso natthi, aṭṭhakathāsu hi vuttameva pamāṇaṃ.

Gonisādikā duvidhā ārāmagonisādikā vihāragonisādikāti. Tāsu yattha neva ārāmo, na senāsanāni parikkhittāni honti, ayaṃ ārāmagonisādikā nāma. Yattha senāsanāni sabbāni vā ekaccāni vā parikkhittāni, ārāmo aparikkhitto, ayaṃ vihāragonisādikā nāma. Iti ubhayatrāpi ārāmassa aparikkhittabhāvoyeva pamāṇaṃ. ‘‘Ārāmo pana upaḍḍhaparikkhittopi bahutaraṃ parikkhittopi parikkhittoyeva nāmā’’ti kurundimahāpaccarīsu vuttaṃ, ettha kappiyakuṭiṃ laddhuṃ vaṭṭati.

Gahapatīti manussā āvāsaṃ katvā ‘‘kappiyakuṭiṃ dema, paribhuñjathā’’ti vadanti, esā gahapati nāma, ‘‘kappiyakuṭiṃ kātuṃ demā’’ti vuttepi vaṭṭatiyeva. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘yasmā bhikkhuṃ ṭhapetvā sesasahadhammikānaṃ sabbesañca devamanussānaṃ hatthato paṭiggaho ca sannidhi ca antovutthañca tesaṃ santakaṃ bhikkhussa vaṭṭati, tasmā tesaṃ gehāni vā tehi dinnakappiyakuṭi vā gahapatīti vuccatī’’ti vuttaṃ, punapi vuttaṃ ‘‘bhikkhusaṅghassa vihāraṃ ṭhapetvā bhikkhunupassayo vā ārāmikānaṃ vā titthiyānaṃ vā devatānaṃ vā nāgānaṃ vā api brahmānaṃ vimānaṃ kappiyakuṭi hotī’’ti, taṃ suvuttaṃ. Saṅghasantakameva hi bhikkhusantakaṃ vā gehaṃ gahapatikuṭikā na hoti.


以下是巴利文的完整直译：
101. 关于"允许的四种场地"，根据"诸比丘，我允许四种允许的场地：乌萨瓦南蒂卡、牛栖息地、居士"（大品 295）的话语，应当了解乌萨瓦南蒂卡、牛栖息地、居士这四种允许的场地。
其中，乌萨瓦南蒂卡应这样制作：在柱子上方或墙脚处挖掘并建造住处，其下方的支撑石柱应置于地面。当首次安置第一根柱子或第一块墙脚时，应由多人环绕，发出"我们制作允许的小屋，我们制作允许的小屋"的言语，在人们举起并安置时触摸，或自行举起，柱子或墙脚应被安置。在《古兰陀大注释》中说："说'允许的小屋、允许的小屋'后应安置"。在《安达卡注释》中说："我为僧伽奉献允许的小屋"，但不说这句话也没有过失，按照注释中的方法说即可。
这里的一般特征是"柱子安置和言语结束应同时进行"。如果在言语未完成时柱子已安置，或在柱子未安置时言语结束，则允许的小屋未成。因此在《大注释》中说："应由多人环绕言说，因为此处一个人的言语结束和柱子安置必定同时"。
对于砖、石、泥土建造的小屋，无论下方是否捆绑，从他们想要竖起墙壁开始，首先取一块砖、石或泥土块，按照前述方法制作允许的小屋。砖等不应置于墙的第一块砖之下，但柱子可以向上延伸，因此是允许的。在《安达卡注释》中说："柱子制作时，在四个角落应有四根柱子，砖等建造的墙在四个角落应有两三块砖"。即使不这样做也无过失，因为注释中已有说明。
牛栖息地有两种：园林牛栖息地和住处牛栖息地。在没有园林，住处未被围绕的地方，这称为园林牛栖息地。在所有或部分住处被围绕，园林未被围绕的地方，这称为住处牛栖息地。在这两种情况下，园林未被围绕都是标准。在《古兰陀大注释》中说："园林半围绕或大部分围绕，都算被围绕"，在此可以获得允许的小屋。
居士是指人们建造住处并说："我们给予允许的小屋，请使用"。这就是居士。即使说"我们给予制作允许的小屋"也是允许的。在《安达卡注释》中说："因为除了比丘外，其他同修以及所有天人和人类的给予、储存和内部居住对比丘是允许的，所以称他们的房屋或由他们给予的允许小屋为居士"。又说："除了比丘僧团的住处外，比丘尼住处、园林工人、异教徒、天神、龙神，甚至梵天的宫殿都可以是允许的小屋"，这说得很好。只有僧团或比丘自己的房屋才不是居士小屋。


Sammuti nāma ñattidutiyakammavācāya sāvetvā sammatā. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ kappiyabhūmiṃ sammanneyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ kappiyabhūmiṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa vihārassa kappiyabhūmiyā sammuti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Sammato saṅghena itthannāmo vihāro kappiyabhūmi khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 295).

Kammavācaṃ avatvā apalokanakammavasena sāvetvā katāpi sammatā eva.



Sammuti是根据第二类行为的言语而被认可的。诸比丘，应当如此被认可，依靠比丘的力量，僧团应被告知——
“请听我说，尊敬的僧团。如果僧团能够认可某个地方作为允许的场地，这就是通知。
“请听我说，尊敬的僧团。僧团认可某个地方作为允许的场地。若某位尊者允许这个地方作为允许的场地，则他应保持沉默。若他不允许，则应发言。
“被僧团认可的这个地方作为允许的场地，若对僧团而言是允许的，因此应保持沉默，我这样保持。”（大品 295）
除了行为的言语之外，通过不看作的行为而被认可的也是被认可的。


102. Yaṃ (mahāva. aṭṭha. 295) imāsu catūsu kappiyabhūmīsu vuttaṃ āmisaṃ, taṃ sabbaṃ antovutthasaṅkhyaṃ na gacchati. Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca antovutthaantopakkamocanatthañhi kappiyakuṭiyo anuññātā. Yaṃ pana akappiyabhūmiyaṃ sahaseyyappahonake gehe vuttaṃ saṅghikaṃ vā puggalikaṃ vā bhikkhussa bhikkhuniyā vā santakaṃ ekarattampi ṭhapitaṃ, taṃ antovutthaṃ, tattha pakkañca antopakkaṃ nāma hoti, etaṃ na kappati. Sattāhakālikaṃ pana yāvajīvikañca vaṭṭati.

Tatrāyaṃ vinicchayo – sāmaṇero bhikkhussa taṇḍulādikaṃ āmisaṃ āharitvā kappiyakuṭiyaṃ nikkhipitvā punadivase pacitvā deti, antovutthaṃ na hoti. Tattha akappiyakuṭiyaṃ nikkhittasappiādīsu kiñci pakkhipitvā deti. Mukhasannidhi nāma hoti. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘antovutthaṃ hotī’’ti vuttaṃ. Tattha nāmamattameva nānākaraṇaṃ, bhikkhu akappiyakuṭiyaṃ ṭhapitasappiñca yāvajīvikapaṇṇañca ekato pacitvā paribhuñjati, sattāhaṃ nirāmisaṃ vaṭṭati. Sace āmisasaṃsaṭṭhaṃ katvā paribhuñjati, antovutthañceva sāmaṃpakkañca hoti. Etenupāyena sabbasaṃsaggā veditabbā. Yaṃ kiñci āmisaṃ bhikkhuno pacituṃ na vaṭṭati. Sacepissa uṇhayāguyā sulasipaṇṇāni vā siṅgiveraṃ vā loṇaṃ vā pakkhipanti, tampi cāletuṃ na vaṭṭati, ‘‘yāguṃ nibbāpemī’’ti pana cāletuṃ vaṭṭati. Uttaṇḍulabhattaṃ labhitvā pidahituṃ na vaṭṭati. Sace pana manussā pidahitvā denti, vaṭṭati. ‘‘Bhattaṃ mā nibbāyatū’’ti pidahituṃ vaṭṭati, khīratakkādīsu pana sakiṃ kuthitesu aggiṃ kātuṃ vaṭṭati punapākassa anuññātattā.

Imā pana kappiyakuṭiyo kadā jahitavatthukā honti? Ussāvanantikā tāva yā thambhānaṃ upari bhittipāde vā nikhanitvā katā, sā sabbesu thambhesu ca bhittipādesu ca apanītesu jahitavatthukā hoti. Sace pana thambhe vā bhittipāde vā parivattenti, yo yo ṭhito, tattha tattha patiṭṭhāti, sabbesupi parivattitesu ajahitavatthukāva hoti. Iṭṭhakādīhi katā cayassa upari bhittiatthāya ṭhapitaṃ iṭṭhakaṃ vā silaṃ vā mattikāpiṇḍaṃ vā ādiṃ katvā vināsitakāle jahitavatthukāva hoti. Yehi pana iṭṭhakādīhi adhiṭṭhitā, tesu apanītesupi tadaññesu patiṭṭhātīti ajahitavatthukāva hoti. Gonisādikā pākārādīhi parikkhepe kate jahitavatthukāva hoti. Puna tasmiṃ ārāme kappiyakuṭiṃ laddhuṃ vaṭṭati. Sace pana punapi pākārādayo tattha tattha khaṇḍā honti, tato tato gāvo pavisanti, puna kappiyakuṭi hoti. Itarā pana dve gopānasīmattaṃ ṭhapetvā sabbasmiṃ chadane vinaṭṭhe jahitavatthukāva honti. Sace gopānasīnaṃ upari ekampi pakkhapāsakamaṇḍalaṃ atthi, rakkhati.



102. 关于（大品 注释 295）在这四种允许的场地中所说的食物，所有这些都不算作内部出入的数量。对于比丘和比丘尼，允许的小屋是被允许的。至于在不允许的场地中，若在家中有食物，属于僧团或个人的比丘和比丘尼的部分，即使放置了一夜，也算作内部出入，因此叫做“出入”，在那里放置的部分称为“出入的部分”，这不被允许。七天的部分则是被允许的，甚至是终生的。
这里有这样的判定——若小沙弥将米等食物取来放入允许的小屋，并在第二天煮熟后给予，这不算作内部出入。在那里，若在不允许的小屋中放入了一些食物并给予，这称为“在面前”。在《大注释》中说：“这算作内部出入。”在这里，仅仅是名称的不同，若比丘在不允许的小屋中放置了食物，且与生存的树叶混合在一起食用，七天内不算作没有食物。如果将食物混合在一起食用，则算作内部出入和生存的部分。因此，所有的混合都应当被理解。任何食物比丘都不应当煮熟。即使他放入热的粥、好的树叶、香料或盐，也不应当使其变动，但可以说“我将煮粥”。获得米饭后，不应当捂住。如果人们捂住，则是允许的。可以说“饭不要被捂住”，但在牛奶、米等中，如果自己被捣碎，则可以重新煮熟。
那么这些允许的小屋何时被视为放弃的地方呢？乌萨瓦南蒂卡是指在柱子上方或墙脚处挖掘而建造的地方，这在所有的柱子和墙脚上都被放置，因此被视为放弃的地方。如果柱子或墙脚转动，任何一根柱子都在那里安置，则在所有柱子都转动的情况下，仍然被视为未放弃的地方。用砖等建造的地方，若放置了砖、石或泥土块以便于墙壁而被毁坏，则被视为放弃的地方。若用砖等所建，且在其上放置了其他部分，则在被移走时仍被视为未放弃的地方。牛栖息地在围墙等被设置后，被视为放弃的地方。在那个园林中，获得允许的小屋是被允许的。若围墙等再次在各处被破坏，牛进入后，则再次成为允许的小屋。其他的地方除去牛栖息地外，在所有的遮蔽中被视为放弃的地方。若在牛栖息地上方有一块保护的土堆，则可以保护。

103. Yatra panimā catassopi kappiyabhūmiyo natthi, tattha kiṃ kātabbanti? Anupasampannassa datvā tassa santakaṃ katvā paribhuñjitabbaṃ. Tatridaṃ vatthu – karavikatissatthero kira vinayadharapāmokkho mahāsīvattherassa santikaṃ agamāsi. So dīpālokena sappikumbhaṃ passitvā ‘‘bhante, kimeta’’nti pucchi. Thero ‘‘āvuso, gāmato sappikumbho ābhato lūkhadivase sappinā bhuñjanatthāyā’’ti āha. Tato naṃ tissatthero ‘‘na vaṭṭati, bhante’’ti āha. Thero punadivase pamukhe nikkhipāpesi. Tissatthero puna ekadivasaṃ āgato taṃ disvā tatheva pucchitvā ‘‘bhante, sahaseyyappahonakaṭṭhāne ṭhapetuṃ na vaṭṭatī’’ti āha. Thero punadivase bahi nīharāpetvā nikkhipāpesi, taṃ corā hariṃsu. So puna ekadivasaṃ āgataṃ tissattheramāha ‘‘āvuso, tayā ‘na vaṭṭatī’ti vutte so kumbho bahi nikkhitto corehi haṭo’’ti. Tato naṃ tissatthero āha ‘‘nanu, bhante, anupasampannassa dātabbo assa, anupasampannassa hi datvā tassa santakaṃ katvā paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Kappiyabhūmivinicchayakathā samattā.

20. Paṭiggahaṇavinicchayakathā

104.Khādanīyādipaṭiggāhoti ajjhoharitabbassa yassa kassaci khādanīyassa vā bhojanīyassa vā paṭiggahaṇaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo – pañcahi aṅgehi paṭiggahaṇaṃ ruhati, thāmamajjhimassa purisassa uccāraṇamattaṃ hoti, hatthapāso paññāyati, abhihāro paññāyati, devo vā manusso vā tiracchānagato vā kāyena kāyapaṭibaddhena nissaggiyena vā deti, tañce bhikkhu kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā paṭiggaṇhāti. Evaṃ pañcahaṅgehi paṭiggahaṇaṃ ruhati.

Tattha ṭhitanisinnanipannānaṃ vasena evaṃ hatthapāso veditabbo – sace bhikkhu nisinno hoti, āsanassa pacchimantato paṭṭhāya, sace ṭhito, paṇhiantato paṭṭhāya, sace nipanno, yena passena nipanno, tassa pārimantato paṭṭhāya, dāyakassa nisinnassa vā ṭhitassa vā nipannassa vā ṭhapetvā pasāritahatthaṃ yaṃ āsannataraṃ aṅgaṃ, tassa orimantena paricchinditvā aḍḍhateyyahattho hatthapāso nāma.

Sace pana dāyakapaṭiggāhakesu eko ākāse hoti, eko bhūmiyaṃ, bhūmaṭṭhassa ca sīsena, ākāsaṭṭhassa ca ṭhapetvā dātuṃ vā gahetuṃ vā pasāritahatthaṃ yaṃ āsannataraṃ aṅgaṃ, tassa orimantena hatthapāsapamāṇaṃ paricchinditabbaṃ. Sacepi eko kūpe hoti, eko kūpataṭe, eko vā pana rukkhe, eko pathaviyaṃ, vuttanayeneva hatthapāsapamāṇaṃ paricchinditabbaṃ. Evarūpe hatthapāse ṭhatvā sacepi pakkhī mukhatuṇḍakena vā hatthī vā soṇḍāya gahetvā pupphaṃ vā phalaṃ vā deti, paṭiggahaṇaṃ ruhati. Sace pana aḍḍhaṭṭhamaratanassapi hatthino khandhe nisinno tena soṇḍāya dīyamānaṃ gaṇhāti, vaṭṭatiyeva. Hatthādīsu yena kenaci sarīrāvayavena antamaso pādaṅguliyāpi dīyamānaṃ kāyena dinnaṃ nāma hoti. Paṭiggahaṇepi eseva nayo. Yena kenaci hi sarīrāvayavena gahitaṃ kāyena gahitameva hoti. Sacepi natthukaraṇiyaṃ dīyamānaṃ nāsāpuṭena akallako vā mukhena paṭiggaṇhāti, ābhogameva hettha pamāṇaṃ.



103. 在哪里这四种允许的场地不存在，那么应该怎么做呢？应当在未受戒者那里给予并以其所拥有的部分进行食用。这里的事情是——卡拉维卡提萨长老似乎曾到过维那亚达哈拉帕莫克的身边。他看到在灯光下的米缸，于是问：“尊敬的长老，这是什么？”长老回答：“朋友，这是村子里装米的缸，今天是米的日子用来吃米的。”于是，提萨长老说：“这不合适，尊敬的长老。”长老在第二天将其放置在显眼的地方。提萨长老再次在某一天来到那里，看到后同样问：“尊敬的长老，放置在米的地方是不合适的。”长老在第二天又将其移走，结果被盗贼抢走了。于是他再次来到提萨长老那里，告诉他：“朋友，你说‘不合适’时，那缸被盗贼拿走了。”这时，提萨长老说：“难道，尊敬的长老，应该给予未受戒者吗？因为给予未受戒者后，才可以以其所拥有的部分进行食用。”
因此，这是关于巴利文的维那亚判定的摘要。
关于允许的场地的判定已完成。
关于接受的判定的讨论
104. 关于可食用的食物的接受，是指任何可被食用的食物或饮食的接受。在这里有这样的判定——接受需要五个条件，对于中等身材的人来说，口头的呼唤是必要的，手的接触是显而易见的，给与的动作是显而易见的，天人或人类或动物以身体的方式给予，且比丘以身体的方式接受。这样，接受需要五个条件。
在这里，站立、坐下、卧下的人应当如此理解——如果比丘坐着，从座位的后面开始，如果站立，从前面开始，如果卧下，从所卧之处开始，给予者坐着、站着或卧下，伸出手来接触的那一部分，称为“手的接触”。
如果在给予者的接受中，有一个在空中，一个在地面，地面上方的头部，空中上方的给予，或者伸出手来接触的那一部分，应该将其分开。如果有一个在井里，一个在井边，或者在树上，或在地面上，按照前述的方式应将其分开。以这样的手的接触，如果鸟以嘴或大象以鼻子给予花或果实，则算作接受。如果在半个马拉金的身上坐着，给予者用鼻子给予，则也算作接受。身体的任何部分接触给予的，至少是脚趾给予的，称为身体给予。接受的方式也是如此。任何身体的部分接触的，称为身体的接受。如果在没有必要的情况下给予，鼻孔或嘴巴接受，则以

105. Kaṭacchuādīsu pana yena kenaci upakaraṇena dinnaṃ kāyapaṭibaddhena dinnaṃ nāma hoti. Paṭiggahaṇepi eseva nayo. Yena kenaci hi sarīrasambaddhena pattathālakādinā gahitaṃ kāyapaṭibaddhena gahitameva hoti. Kāyato pana kāyapaṭibaddhato ca mocetvā hatthapāse ṭhitassa kāye vā kāyapaṭibaddhe vā pātiyamānampi nissaggiyena payogena dinnaṃ nāma hoti. Eko bahūni bhattabyañjanabhājanāni sīse katvā bhikkhussa santikaṃ āgantvā ṭhitakova ‘‘gaṇhathā’’ti vadati, na tāva abhihāro paññāyati, tasmā na gahetabbaṃ. Sace pana īsakampi onamati, bhikkhunā hatthaṃ pasāretvā heṭṭhimabhājanaṃ ekadesenapi sampaṭicchitabbaṃ. Ettāvatā sabbabhājanāni paṭiggahitāni honti. Tato paṭṭhāya oropetvā ugghāṭetvā vā yaṃ icchati, taṃ gahetuṃ vaṭṭati. Bhattapacchiādimhi pana ekabhājane vattabbameva natthi.

Kājena bhattaṃ harantopi sace kājaṃ onametvā deti, vaṭṭati. Tiṃsahattho veṇu hoti, ekasmiṃ ante guḷakumbho baddho, ekasmiṃ sappikumbho, tañce paṭiggaṇhāti, sabbaṃ paṭiggahitameva. Ucchuyantadoṇito paggharantameva ‘‘rasaṃ gaṇhathā’’ti vadati, abhihāro na paññāyatīti na gahetabbo. Sace pana kasaṭaṃ chaḍḍetvā hatthena ussiñcitvā deti, vaṭṭati. Bahū pattā mañce vā pīṭhe vā kaṭasāre vā doṇiyaṃ vā phalake vā ṭhapitā honti, yattha ṭhitassa dāyako hatthapāse hoti, tattha ṭhatvā paṭiggahaṇasaññāya mañcādīni aṅguliyāpi phusitvā ṭhitena vā nisinnena vā nipannena vā yaṃ tesu pattesu dīyati, taṃ sabbaṃ paṭiggahitaṃ hoti. Sacepi ‘‘paṭiggahessāmī’’ti mañcādīni abhiruhitvā nisīdati, vaṭṭatiyeva.

Pathaviyaṃ pana sacepi kucchiyā kucchiṃ āhacca ṭhitā honti, yaṃ yaṃ aṅguliyā vā sūciyā vā phusitvā nisinno hoti, tattha tattha dīyamānameva paṭiggahitaṃ hoti. Yattha katthaci mahākaṭasārahatthattharaṇādīsu ṭhapitapatte paṭiggahaṇaṃ na ruhatīti vuttaṃ, taṃ hatthapāsātikkamaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ, hatthapāse pana sati yattha katthaci vaṭṭati aññatra tatthajātakā. Tatthajātake pana paduminipaṇṇe vā kiṃsukapaṇṇādimhi vā na vaṭṭati. Na hi taṃ kāyapaṭibaddhasaṅkhyaṃ gacchati. Yathā ca tatthajātake, evaṃ khāṇuke bandhitvā ṭhapitamañcādimhi asaṃhārime phalake vā pāsāṇe vā na ruhatiyeva. Tepi hi tatthajātakasaṅkhyupagā honti. Bhūmiyaṃ atthatesu sukhumesu tintiṇikādipaṇṇesu paṭiggahaṇaṃ na ruhati. Na hi tāni sandhāretuṃ samatthānīti. Mahantesu pana paduminipaṇṇādīsu ruhati. Sace hatthapāsaṃ atikkammaṭhito dīghadaṇḍakena uḷuṅkena deti, ‘‘āgantvā dehī’’ti vattabbo. Vacanaṃ asutvā vā anādiyitvā vā patte ākiratiyeva, puna paṭiggahetabbaṃ. Dūre ṭhatvā bhattapiṇḍaṃ khipantepi eseva nayo.



105. 对于勺子等工具，以任何工具给予的，称为身体接触给予。接受也是如此。以任何与身体相关的钵等接受的，都称为身体接触接受。从身体和身体接触中分离出来，在手的接触范围内放置的，或在身体或身体接触中放置的，以非接触的方式给予，也称为给予。有一人将许多饭菜容器放在头上来到比丘那里，站着说"请拿"，此时还没有显示给与的动作，因此不应该接受。但如果稍微弯下，比丘伸手接触下层容器的一部分，就应该接受。这样所有的容器都被接受了。从那时起，取下或打开后，想要什么就可以拿取。但在饭菜等容器中，没有什么需要说的。
即使用筐子运送饭菜，如果弯下筐子给予，也是允许的。长30肘的竹篮的一端系着一个罐子，另一端系着一个奶罐，如果接受了这个，都算作接受了。从甘蔗汁的容器中滴落下来时说"请接受汁液"，因为没有显示给与的动作，所以不应该接受。但如果倾倒掉渣滓，用手舀起给予，则是允许的。在床、凳子、篮子、箱子或板上放置了许多钵，只要给予者在手的接触范围内，无论站着、坐着或卧着用手指或针触碰这些钵，凡在其中给予的都算作接受。即使爬上床等坐下，也是允许的。
但在地面上，即使身体相互接触站立，无论用手指或针触碰哪里给予的，都算作接受。关于在某些地方如大篮子、毡子等放置的钵，接受不被允许，这是指超出手的接触范围而说的。在手的接触范围内，无论何处都是允许的，除了那里生长的。那里生长的如莲叶或金粟叶等不允许。因为它们不算作身体接触。如同那里生长的一样，系在凳子等不可移动的物品上或板石上的也不被允许。因为它们也算作那里生长的。在地面上铺设的细小的蒺藜等叶子上，接受也不被允许。因为它们无法支撑。但在大的莲叶等上则被允许。如果超出手的接触范围站立，用长杖伸过去给予，应该说"过来拿"。不听话或不理会而自己洒在钵上，应该再次接受。远处站着投掷饭团的，情况也是如此。

106. Sace pattathavikato nīhariyamāne patte rajanacuṇṇāni honti, sati udake dhovitabbo, asati rajanacuṇṇaṃ puñchitvā paṭiggahetvā vā piṇḍāya caritabbaṃ. Sace piṇḍāya carantassa patte rajaṃ patati, paṭiggahetvā bhikkhā gaṇhitabbā, appaṭiggahetvā gaṇhato vinayadukkaṭaṃ, taṃ pana puna paṭiggahetvā bhuñjato anāpatti. Sace pana ‘‘paṭiggahetvā dethā’’ti vutte vacanaṃ asutvā vā anādiyitvā vā bhikkhaṃ dentiyeva, vinayadukkaṭaṃ natthi, puna paṭiggahetvā aññā bhikkhā gahetabbā. Sace mahāvāto tato tato rajaṃ pāteti, na sakkā hoti bhikkhaṃ gahetuṃ, ‘‘anupasampannassa dassāmī’’ti suddhacittena ābhogaṃ katvā gaṇhituṃ vaṭṭati. Evaṃ piṇḍāya caritvā vihāraṃ vā āsanasālaṃ vā gantvā taṃ anupasampannassa datvā puna tena dinnaṃ vā tassa vissāsena vā paṭiggahetvā bhuñjituṃ vaṭṭati. Sace bhikkhācāre sarajaṃ pattaṃ bhikkhussa deti, so vattabbo ‘‘imaṃ paṭiggahetvā bhikkhaṃ vā gaṇheyyāsi paribhuñjeyyāsi vā’’ti, tena tathā kātabbaṃ. Sace rajaṃ upari uppilavati, kañjikaṃ pavāhetvā sesaṃ bhuñjitabbaṃ. Sace antopaviṭṭhaṃ hoti, paṭiggahetabbaṃ. Anupasampanne asati hatthato amocenteneva yattha anupasampanno atthi, tattha netvā paṭiggahetabbaṃ. Sukkhabhatte patitarajaṃ apanetvā bhuñjituṃ vaṭṭati. Sace atisukhumaṃ hoti, upari bhattena saddhiṃ apanetabbaṃ, paṭiggahetvā vā bhuñjitabbaṃ. Yāguṃ vā sūpaṃ vā purato ṭhapetvā āluḷentānaṃ bhājanato phusitāni uggantvā patte patanti, patto paṭiggahetabbo.



106. 如果在盛装食物的容器中有灰尘，若有水则应当清洗，若没有灰尘则应当捡起后接受并在乞讨时使用。如果在乞讨时容器上有灰尘，应当接受食物，若未接受则会犯戒律的过失，但再次接受后食用则不算过失。如果说“请接受后给予”，若不听话或不理会而给予食物，则没有戒律的过失，再次接受后应当接受其他食物。如果强风从各处吹来灰尘，则无法接受食物，应当以清净的心接触食物。这样在乞讨后前往寺院或坐席，给予未受戒者后再以其信任接受食用是允许的。如果给予食物的容器上有灰尘，则应当说“请接受后可以乞讨或食用”，因此应当如此做。如果灰尘在上面堆积，则应当将其清除后再食用。如果内部有灰尘，则应当接受。若未受戒者在场，若用手取走灰尘的地方，则应当在那儿接受。对于干饭，去掉表面的灰尘后可以食用。若过于细腻，则应当与上面的食物一起去掉，或接受后食用。将粥或汤放在前面，若接触到盛装食物的容器，则应当接受。

107. Uḷuṅkena āharitvā dentānaṃ paṭhamataraṃ uḷuṅkato thevā patte patanti, supatitā, abhihaṭattā doso natthi. Sacepi carukena bhatte ākiriyamāne carukato masi vā chārikā vā patati, abhihaṭattā nevatthi doso. Anantarassa bhikkhuno dīyamānaṃ pattato uppatitvā itarassa patte patati, supatitaṃ. Paṭiggahitameva hi taṃ hoti. Sace jajjharisākhādiṃ phāletvā ekassa bhikkhuno dentānaṃ sākhato phusitāni aññassa patte patanti, patto paṭiggahetabbo, yassa pattassa upari phālenti, tassa patte patitesu dātukāmatāya abhihaṭattā doso natthi. Pāyāsassa pūretvā pattaṃ denti, uṇhattā heṭṭhā gahetuṃ na sakkoti, mukhavaṭṭiyāpi gahetuṃ vaṭṭati. Sace tathāpi na sakkoti, ādhārakena gahetabbo. Āsanasālāya pattaṃ gahetvā nisinno bhikkhu niddaṃ okkanto hoti, neva āhariyamānaṃ, na dīyamānaṃ jānāti, appaṭiggahitaṃ hoti. Sace pana ābhogaṃ katvā nisinno hoti, vaṭṭati. Sacepi so hatthena ādhārakaṃ muñcitvā pādena pelletvā niddāyati, vaṭṭatiyeva. Pādena ādhārakaṃ akkamitvā paṭiggaṇhantassa pana jāgarantassapi anādarapaṭiggahaṇaṃ hoti, tasmā na kattabbaṃ. Keci ‘‘evaṃ ādhārakena paṭiggahaṇaṃ kāyapaṭibaddhapaṭibaddhena paṭiggahaṇaṃ nāma hoti , tasmā na vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ vacanamattameva, atthato pana sabbampetaṃ kāyapaṭibaddhameva hoti. Kāyasaṃsaggepi cesa nayo dassito. Yampi bhikkhussa dīyamānaṃ patati, tampi sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati.

Tatridaṃ suttaṃ –

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ dīyamānaṃ patati, taṃ sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ, pariccattaṃ taṃ, bhikkhave, dāyakehī’’ti (cūḷava. 273).

Idañca pana suttaṃ neyyatthaṃ, tasmā evamettha adhippāyo veditabbo – yaṃ dīyamānaṃ dāyakassa hatthato parigaḷitvā suddhāya vā bhūmiyā paduminipaṇṇe vā vatthakaṭasārakādīsu vā patati, taṃ sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Yaṃ pana sarajāya bhūmiyaṃ patati, taṃ rajaṃ puñchitvā vā dhovitvā vā paṭiggahetvā vā paribhuñjitabbaṃ. Sace pavaṭṭantaṃ aññassa bhikkhuno santikaṃ gacchati, tena āharāpetumpi vaṭṭati. Sace taṃ bhikkhuṃ vadati ‘‘tvaṃyeva khādā’’ti, tassapi khādituṃ vaṭṭati, anāṇattena pana tena na gahetabbaṃ. ‘‘Anāṇattenapi itarassa dassāmīti gahetuṃ vaṭṭatī’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Kasmā panetaṃ itarassa bhikkhuno gahetuṃ na vaṭṭatīti? Bhagavatā ananuññātattā. Bhagavatā hi ‘‘sāmaṃ gahetvā paribhuñjitu’’nti vadantena yasseva taṃ dīyamānaṃ patati, tassa appaṭiggahitakampi taṃ gahetvā paribhogo anuññāto. ‘‘Pariccattaṃ taṃ, bhikkhave, dāyakehī’’ti vacanena panettha parasantakabhāvo dīpito, tasmā aññassa sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ na vaṭṭati, tassa pana āṇattiyā vaṭṭatīti ayaṃ kirettha adhippāyo. Yasmā ca etaṃ appaṭiggahitakattā anuññātaṃ, tasmā yathāṭhitaṃyeva anāmasitvā kenaci pidahitvā ṭhapitaṃ dutiyadivasepi paribhuñjituṃ vaṭṭati, sannidhipaccayā anāpatti, paṭiggahetvā pana paribhuñjitabbaṃ. Taṃ divasaṃyeva hi tassa sāmaṃ gahetvā paribhogo anuññāto, na tato paranti ayampi kirettha adhippāyo.



107. 用杖拿来并给予时，首先从杖上掉落到钵中的，已经安置好，因为被带来而无过失。即使用勺子盛饭时，从勺子上掉落下来的污垢或灰烬，因为被带来而也无过失。给予前一位比丘的食物从他的钵中飞起落到另一位比丘的钵中，已经安置好。因为这已经被接受了。如果用断裂的树枝给一位比丘时，从树枝上掉落到另一位比丘的钵中，应当接受那位比丘的钵。因为是出于给予的愿望而被带来，所以无过失。给满钵的粥时，由于热度无法用手接受，可以用面巾接受。如果即使这样也无法接受，应当用容器接受。在坐席上拿着钵睡着的比丘，既不知道被拿走也不知道被给予，这是未被接受。但如果保持警觉地坐着，是允许的。即使他用手松开容器用脚推开睡着，也是允许的。但用脚踩容器接受的，即使清醒也是不尊重的接受，因此不应该这样做。有些人说："这样用容器接受就是身体接触的接受，所以不允许"，这只是言语，实质上都是身体接触。在身体接触中也说明了这一点。对于给予他的东西掉落下来，自己拿起食用也是允许的。
这里有一段经文:
"诸比丘，我允许自己拿取掉落下来的东西食用，这是给予者舍弃的。"(小品 273)
这是需要理解的经文，因此应当这样理解——凡是从给予者手中掉落到干净的地面或莲叶等上的，可以自己拿取食用。但如果落在有灰尘的地面上，应当擦拭或清洗后接受并食用。如果滚落到另一位比丘那里，他也可以拿来。如果那位比丘说"你自己吃吧"，他也可以食用，但未经其允许不应该拿取。在《古兰陀》中说："即使未经允许，也可以拿给另一位"。为什么另一位比丘不应该拿取呢？因为世尊没有允许。世尊说"自己拿取食用"时，落到谁手中的，即使未被他接受，也允许他自己拿取食用。"这是给予者舍弃的"的话语中表明了他人的所有权，因此不应自己拿取给予他人食用，但经其允许则可以。
由于这是未被接受而允许的，因此即使放置在原处未触摸而被其他人盖住，第二天也可以食用，不会因为储存而有过失。但应当接受后食用。这一天内自己拿取食用是被允许的，不是之后。这就是这里的意思。

108. Idāni abbohārikanayo vuccati. Bhuñjantānañhi dantā khīyanti, nakhā khīyanti, pattassa vaṇṇo khīyati, sabbaṃ abbohārikaṃ. Satthakena ucchuādīsu phālitesu malaṃ paññāyati, etaṃ navasamuṭṭhitaṃ nāma, paṭiggahetvā paribhuñjitabbaṃ. Satthakaṃ dhovitvā phālitesu malaṃ na paññāyati, lohagandhamattaṃ hoti, taṃ abbohārikaṃ. Yampi satthakaṃ gahetvā pariharanti , tena phālitepi eseva nayo. Na hi taṃ paribhogatthāya pariharantīti. Mūlabhesajjādīni pisantānaṃ vā koṭṭentānaṃ vā nisadanisadapotakaudukkhalamusalādīni khīyanti, pariharaṇakavāsiṃ tāpetvā bhesajjatthāya takke vā khīre vā pakkhipanti, tattha nīlikā paññāyati, satthake vuttasadisova vinicchayo. Āmakatakkādīsu pana sayaṃ na pakkhipitabbā, pakkhipati ce, sāmaṃpākato na muccati. Deve vassante piṇḍāya carantassa sarīrato vā cīvarato vā kiliṭṭhaudakaṃ patte patati, paṭiggahetabbaṃ. Rukkhamūlādīsu bhuñjantassa patitepi eseva nayo. Sace pana sattāhaṃ vassante deve suddhaṃ udakaṃ hoti, abbhokāsato vā patati, vaṭṭati.

109. Sāmaṇerassa odanaṃ dentena tassa pattagataṃ acchupanteneva dātabbo, patto vāssa paṭiggahetabbo. Appaṭiggahite odanaṃ chupitvā puna attano patte odanaṃ gaṇhantassa uggahitako hoti. Sace pana dātukāmo hutvā ‘‘āhara, sāmaṇera, pattaṃ, odanaṃ gaṇhāhī’’ti vadati, itaro ‘‘alaṃ mayha’’nti paṭikkhipati, puna ‘‘tavetaṃ mayā pariccatta’’nti ca vutte ‘‘na mayhaṃ etenattho’’ti vadati, satakkhattumpi pariccajatu, yāva attano hatthagataṃ, tāva paṭiggahitameva hoti. Sace pana ādhārake ṭhitaṃ nirapekkho ‘‘gaṇhāhī’’ti vadati, puna paṭiggahetabbaṃ. Sāpekkho ādhārake pattaṃ ṭhapetvā ‘‘etto pūvaṃ vā bhattaṃ vā gaṇhāhī’’ti sāmaṇeraṃ vadati, sāmaṇero hatthaṃ dhovitvā sacepi satakkhattuṃ gahetvā attano pattagataṃ aphusantova attano patte pakkhipati, puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Yadi pana attano pattagataṃ phusitvā tato gaṇhāti, sāmaṇerasantakena saṃsaṭṭhaṃ hoti, puna paṭiggahetabbaṃ. Keci pana ‘‘sacepi gayhamānaṃ chijjitvā tattha patati, puna paṭiggahetabba’’nti vadanti. Taṃ ‘‘ekaṃ bhattapiṇḍaṃ gaṇha, ekaṃ pūvaṃ gaṇha, imassa guḷapiṇḍassa ettakaṃ padesaṃ gaṇhā’’ti evaṃ paricchinditvā vutte veditabbaṃ, idha pana paricchedo natthi, tasmā yaṃ sāmaṇerassa patte patati, tadeva paṭiggahaṇaṃ vijahati, hatthagataṃ pana yāva sāmaṇero vā ‘‘ala’’nti na oramati, bhikkhu vā na vāreti, tāva bhikkhusseva santakaṃ, tasmā paṭiggahaṇaṃ na vijahati. Sace attano vā bhikkhūnaṃ vā yāgupacanakabhājane kesañci atthāya bhattaṃ pakkhipati, ‘‘sāmaṇera, bhājanassa upari hatthaṃ karohī’’ti vatvā tassa hatthe pakkhipitabbaṃ. Tassa hatthato bhājane patitañhi dutiyadivase bhājanassa akappiyabhāvaṃ na karoti pariccattattā. Sace evaṃ akatvā pakkhipati, pattamiva bhājanaṃ nirāmisaṃ katvā paribhuñjitabbaṃ.



108. 现在称为“带来”的行为。食用者的牙齿磨损，指甲磨损，钵的颜色褪去，所有这些都是带来的。用刀切割的甘蔗等上面有污垢，称为新产生的，应该接受并食用。用刀洗净后切割的没有污垢，仅有铁的气味，称为带来。即使用刀保持的，切割后也是同样的道理。因为不是为了食用而保持的。根部药物等在被压碎或击打时磨损，保持药物的容器被放置在药物的地方，放入草药或牛奶中，那里有蓝色的污垢，关于刀具的判断与此相同。在某些情况下，不应自己放入，若放入，则不应该被释放。即使在天降雨时，乞讨者的身体或袈裟上有污水落在钵中，也应当接受。在树根等地方用餐时，即使掉落也是同样的道理。如果在七天的降雨中，天上有干净的水落下，那是允许的。
109. 给小沙弥的米饭时，应该用他自己的钵盛放，或应当接受他的钵。如果未被接受的米饭被放置，然后再用自己的钵盛放米饭，则成为被接受的。如果他想给予而说“来吧，小沙弥，拿着钵，拿米饭”，而对方回应“够了，我的”，若再说“这是我舍弃的”，则应当说“这对我没有意义”，即使舍弃一百次，直到他手中拿着的，仍然算作已被接受。如果在容器上保持不动说“拿吧”，则应当再次接受。小沙弥在容器上放置时说“从这里拿米饭或饭”，小沙弥用手洗净后，即使一百次拿取自己钵中的米饭，也不算作接受的义务。如果他触碰了自己钵中的米饭后再拿取，则与小沙弥的所有物混在一起，应该再次接受。有些人说“如果被拿走后再掉落，则应当再次接受”。这应被理解为“拿一团饭，拿一份米饭，拿这团米饭的这些部分”，在这里没有限制，因此小沙弥的钵中掉落的，应该被接受，直到小沙弥的手不再伸出，或比丘不再拒绝，这样就应当接受。如果他为自己或比丘的米饭容器放入任何东西，应当说“小沙弥，把手放在容器上”，然后放入他的手中。因为从他的手中掉落的容器在第二天不会造成不当的状态，因此被接受。若不这样做而放入，则应当视为容器不含食物而食用。

110. Dāyakā yāgukuṭaṃ ṭhapetvā gatā, taṃ daharasāmaṇero paṭiggaṇhāpetuṃ na sakkoti, bhikkhu pattaṃ upanāmeti, sāmaṇero kuṭassa gīvaṃ pattassa mukhavaṭṭiyaṃ ṭhapetvā āvajjeti, pattagatā yāgu paṭiggahitāva hoti. Atha vā bhikkhu bhūmiyaṃ hatthaṃ ṭhapeti, sāmaṇero pavaṭṭetvā hatthaṃ āropeti, vaṭṭati. Pūvapacchibhattapacchiucchubhārādīsupi eseva nayo. Sace paṭiggahaṇūpagaṃ bhāraṃ dve tayo sāmaṇerā denti, ekena vā balavatā ukkhittaṃ dve tayo bhikkhū gaṇhanti, vaṭṭati. Mañcassa vā pīṭhassa vā pāde telaghaṭaṃ vā phāṇitaghaṭaṃ vā laggenti, bhikkhussa mañcepi pīṭhepi nisīdituṃ vaṭṭati, uggahitakaṃ nāma na hoti.

Nāgadantake vā aṅkusake vā dve telaghaṭā laggitā honti upari paṭiggahitako, heṭṭhā appaṭiggahitako. Uparimaṃ gahetuṃ vaṭṭati, heṭṭhā paṭiggahitako, upari appaṭiggahitako, uparimaṃ gahetvā itaraṃ gaṇhato uparimo uggahitako hoti. Heṭṭhāmañce appaṭiggahitakaṃ telathālakaṃ hoti, tañce sammajjanto sammuñjaniyā ghaṭṭeti, uggahitakaṃ na hoti, ‘‘paṭiggahitakaṃ gaṇhissāmī’’ti appaṭiggahitakaṃ gahetvā ñatvā puna ṭhapeti, uggahitakaṃ na hoti, bahi nīharitvā sañjānāti, bahi aṭṭhapetvā haritvā tattheva ṭhapetabbaṃ, natthi doso. Sace pana pubbe vivaritvā ṭhapitaṃ, na pidahitabbaṃ. Yathā pubbe ṭhitaṃ, tatheva ṭhapetabbaṃ. Sace bahi ṭhapeti, puna na chupitabbaṃ.



110. 施主们放置了一壶粥后离开，年轻的沙弥无法接受，比丘将钵递过去，沙弥将壶的颈部放在钵的口边倾斜，钵中的粥就被接受了。或者，比丘将手放在地上，沙弥推动并抬起手，这是允许的。对于饼、盛饭的容器、盛甘蔗的容器等负载物品也是如此。如果两三位沙弥给予可以被接受的负载物品，或一位力量强大的沙弥抛起给两三位比丘，这是允许的。将油罐或糖浆罐粘在床或凳子的腿上，比丘坐在床或凳子上是允许的，这不算作被接受。
在象牙杖或钩上有两个油罐粘着，上面的被接受，下面的未被接受。可以拿取上面的，下面的被接受，上面的未被接受，拿取上面的后再拿下面的，上面的就被接受了。在床下有未被接受的油罐，用扫帚擦拭时碰到它，不算作被接受。想要"我将拿取被接受的"而拿取未被接受的后认识到，不算作被接受。将其拿出后放在外面，没有过错。但如果之前打开放置的，不应该盖住。应该放置如同之前一样。如果放在外面，不应该再次触碰。

111. Paṭiggahitake telādimhi kaṇṇikā uṭṭheti, siṅgiverādimhi ghanacuṇṇaṃ, taṃsamuṭṭhānameva nāma taṃ, puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Tālaṃ vā nāḷikeraṃ vā āruḷho yottena phalapiṇḍiṃ otāretvā upari ṭhitova ‘‘gaṇhathā’’ti vadati, na gahetabbaṃ. Sace añño bhūmiyaṃ ṭhito yottapāsake gahetvā ukkhipitvā deti, vaṭṭati. Saphalaṃ mahāsākhaṃ kappiyaṃ kāretvā paṭiggaṇhāti, phalāni paṭiggahitāneva honti, yathāsukhaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Antovatiyaṃ ṭhatvā vatiṃ chinditvā ucchuṃ vā timbarūsakaṃ vā denti, hatthapāse sati vaṭṭati. Daṇḍakesu apaharitvā niggataṃ gaṇhantassa vaṭṭati, paharitvā niggate aṭṭhakathāsu doso na dassito. Mayaṃ pana ‘‘yaṃ ṭhānaṃ pahaṭaṃ, tato sayaṃpatitamiva hotī’’ti takkayāma, tampi ṭhatvā gacchante yujjati suṅkaghātato pavaṭṭetvā bahipatitabhaṇḍaṃ viya. Vatiṃ vā pākāraṃ vā laṅghāpetvā denti, sace pana aputhulo pākāro, antopākāre bahipākāre ca ṭhitassa hatthapāso pahoti, hatthasatampi uddhaṃ gantvā sampattaṃ gahetuṃ vaṭṭati.

Bhikkhu gilānaṃ sāmaṇeraṃ khandhena vahati, so phalāphalaṃ disvā gahetvā khandhe nisinnova deti , vaṭṭati. Aparo bhikkhuṃ vahanto khandhe nisinnassa bhikkhuno deti, vaṭṭatiyeva. Bhikkhu phaliniṃ sākhaṃ chāyatthāya gahetvā gacchati, phalāni khādituṃ citte uppanne paṭiggahāpetvā khādituṃ vaṭṭati. Macchikavāraṇatthaṃ kappiyaṃ kāretvā paṭiggaṇhāti, khāditukāmo ce hoti, mūlapaṭiggahaṇameva vaṭṭati, khādantassa natthi doso. Bhikkhu paṭiggahaṇārahaṃ bhaṇḍaṃ manussānaṃ yāne ṭhapetvā maggaṃ gacchati, yānaṃ kaddame laggati, daharo cakkaṃ gahetvā ukkhipati, vaṭṭati, uggahitakaṃ nāma na hoti. Nāvāya ṭhapetvā nāvaṃ arittena vā pājeti, hatthena vā kaḍḍhati, vaṭṭati. Uḷumpepi eseva nayo. Cāṭiyaṃ vā kuṇḍake vā ṭhapetvāpi taṃ anupasampannena gāhāpetvā anupasampannaṃ bāhāyaṃ gahetvā tarituṃ vaṭṭati. Tasmimpi asati anupasampannaṃ gāhāpetvā taṃ bāhāyaṃ gahetvā tarituṃ vaṭṭati.

Upāsakā gamikabhikkhūnaṃ pātheyyataṇḍule denti, sāmaṇerā bhikkhūnaṃ taṇḍule gahetvā attano taṇḍule gahetuṃ na sakkonti, bhikkhū tesaṃ taṇḍule gaṇhanti, sāmaṇerā attanā gahitataṇḍulesu khīṇesu itarehi taṇḍulehi yāguṃ pacitvā sabbesaṃ pattāni paṭipāṭiyā ṭhapetvā yāguṃ ākiranti, paṇḍito sāmaṇero attano pattaṃ gahetvā therassa deti, therassa pattaṃ dutiyattherassāti evaṃ sabbānipi parivatteti, sabbehi sāmaṇerassa santakaṃ bhuttaṃ hoti, vaṭṭati. Sacepi sāmaṇero apaṇḍito hoti, attano patte yāguṃ sayameva pātuṃ ārabhati, ‘‘āvuso, tuyhaṃ yāguṃ mayhaṃ dehī’’ti therehi paṭipāṭiyā yācitvāpi pivituṃ vaṭṭati, sabbehi sāmaṇerassa santakameva bhuttaṃ hoti, neva uggahitapaccayā, na sannidhipaccayā vajjaṃ phusanti. Ettha pana mātāpitūnaṃ telādīni, chāyādīnaṃ atthāya sākhādīni ca harantānaṃ imesañca viseso na dissati, tasmā kāraṇaṃ upaparikkhitabbaṃ.



111. 在被接受的油等中出现小块，在姜等中出现浓缩粉末，这都是自然产生的，不需要再次接受。攀爬在椰子树或椰子树上的人，用绳子取下果实后在上面说"拿吧"，不应该拿取。如果另一个人站在地上抓住绳子拉起并给予，是允许的。接受有果实的大树枝是允许的，可以随意食用果实。站在围墙内切割藤条后给予甘蔗或姜黄，如果在手的接触范围内，是允许的。从树枝上折下并取走的，是允许的，在注释中没有说过折断后取走有过错。但我们认为，被击打的地方，从那里自然落下就像从关税站上掉落下来的物品一样。越过围墙或墙壁给予，如果墙壁不厚，站在内外墙壁上的手的接触范围内，即使上升到百手也可以拿取。
比丘背负生病的沙弥，沙弥看到果实后拿起放在比丘背上，这是允许的。另一位比丘背负时，给予坐在背上的比丘，也是允许的。比丘拿取有果实的树枝为了遮阴而行走，生起想要食用果实的心，让他接受后食用是允许的。为了防止蚊虫而制作合适的物品并接受，如果想要食用，接受根部就是允许的，食用也无过错。比丘将接受物品放在人的车上而行走，车陷入泥中，年轻人拿起车轮抬起，这不算作被接受。将船放置后用桨或手划船，也是允许的。在筐或篮子中放置后，让未受戒者抓住并让其扶持着渡过，是允许的。如果没有这样的人，也可以让未受戒者抓住并扶持着渡过。
在家居士给前往的比丘米粮，沙弥无法将比丘的米粮拿取自己的，比丘拿取了他们的米粮。沙弥在自己的米粮用完后，用其他米粮煮粥，有序地将粥盛在所有人的钵中。有智慧的沙弥拿自己的钵给长老，长老的钵给第二位长老，如此循环，所有人都吃了沙弥的食物，这是允许的。即使沙弥不聪明，自己在自己的钵中喝粥，即使被长老们依次要求"朋友,把你的粥给我",也是允许饮用,所有人都吃了沙弥的食物,不会因为被接受或储存而有过错。但在这里,母亲父亲拿取油等物品,或为了遮阴而拿取树枝等,与这些情况有所不同,因此应当考虑原因。

112. Sāmaṇero bhattaṃ pacitukāmo taṇḍule dhovitvā niccāletuṃ na sakkoti, bhikkhunā taṇḍule ca bhājanañca paṭiggahetvā taṇḍule dhovitvā niccāletvā bhājanaṃ uddhanaṃ āropetabbaṃ, aggi na kātabbo, pakkakāle vivaritvā pakkabhāvo jānitabbo. Sace duppakkaṃ hoti, pākatthāya pidahituṃ na vaṭṭati, rajassa vā chārikāya vā apatanatthāya vaṭṭati, pakkakāle oropituṃ bhuñjitumpi vaṭṭati, puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Sāmaṇero paṭibalo pacituṃ, khaṇo panassa natthi katthaci gantukāmo, bhikkhunā sataṇḍulodakaṃ bhājanaṃ paṭiggahetvā uddhanaṃ āropetvā ‘‘aggiṃ jāletvā gacchā’’ti vattabbo. Tato paraṃ purimanayeneva sabbaṃ kātuṃ vaṭṭati. Bhikkhu yāguatthāya suddhabhājanaṃ āropetvā udakaṃ tāpeti, vaṭṭati. Tatte udake sāmaṇero taṇḍule pakkhipati, tato paṭṭhāya bhikkhunā aggi na kātabbo, pakkayāguṃ paṭiggahetvā pātuṃ vaṭṭati. Sāmaṇero yāguṃ pacati, hatthakukkuccako bhikkhu kīḷanto bhājanaṃ āmasati, pidhānaṃ āmasati, uggataṃ pheṇaṃ chinditvā paharati, tasseva pātuṃ na vaṭṭati, durupaciṇṇaṃ nāma hoti. Sace pana dabbiṃ vā uḷuṅkaṃ vā gahetvā anukkhipanto āloḷeti, sabbesaṃ na vaṭṭati, sāmaṃpākañceva hoti durupaciṇṇañca. Sace ukkhipati, uggahitakampi hoti.

113. Bhikkhunā piṇḍāya caritvā ādhārake patto ṭhapito hoti. Tatra ce añño lolabhikkhu kīḷanto pattaṃ āmasati, pattapidhānaṃ āmasati, tasseva tato laddhabhattaṃ na vaṭṭati. Sace na pattaṃ ukkhipitvā ṭhapeti, sabbesaṃ na vaṭṭati. Tatthajātakaphalinisākhāya vā valliyā vā gahetvā cāleti, tasseva tato laddhaphalaṃ na vaṭṭati, durupaciṇṇadukkaṭañca āpajjati. ‘‘Phalarukkhaṃ pana apassayituṃ vā tattha kaṇṭakaṃ vā bandhituṃ vaṭṭati, durupaciṇṇaṃ na hotī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Araññe patitaṃ pana ambaphalādiṃ disvā ‘‘sāmaṇerassa dassāmī’’ti āharitvā dātuṃ vaṭṭati. Sīhavighāsādiṃ disvāpi ‘‘sāmaṇerassa dassāmī’’ti paṭiggahetvā vā appaṭiggahetvā vā āharitvā dātuṃ vaṭṭati. Sace pana sakkoti vitakkaṃ sodhetuṃ, tato laddhaṃ khāditumpi vaṭṭati, neva āmakamaṃsapaṭiggahaṇapaccayā, na uggahitakapaccayā vajjaṃ phusati. Mātāpitūnaṃ atthāya telādīni gahetvā gacchato antarāmagge byādhi uppajjati, tato yaṃ icchati, taṃ paṭiggahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sace pana mūlepi paṭiggahitaṃ hoti, puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Mātāpitūnaṃ taṇḍule āharitvā deti, te tatoyeva yāguādīni sampādetvā tassa denti, vaṭṭati, sannidhipaccayā uggahitapaccayā vā doso natthi.



112. 沙弥想要煮饭,洗净米后无法搅拌,比丘应该接受米和容器,洗净米后搅拌,将容器放在灶上,不应生火,到烹饪时间时打开检查是否煮熟。如果没有煮熟,不应该为了遮盖而盖住,可以为了防止灰尘或灰烬掉落而盖住,到烹饪时间可以取下并食用,不需要再次接受。沙弥有能力煮饭,但没有时间想要去其他地方,比丘应该接受有米和水的容器,放在灶上说"去生火吧"。从那时起,可以按照前述的方式全部做完。比丘为了煮粥而将干净的容器放在火上加热水,这是允许的。在热水中,沙弥放入米,从那时起比丘不应生火,接受煮好的粥后饮用是允许的。沙弥煮粥时,调皮的比丘玩耍触碰容器、盖子,打掉溢出的泡沫,饮用那个是不允许的,这是不恰当的行为。但如果拿勺子或杖子搅拌,对所有人都不允许,这既是自己煮的也是不恰当的行为。如果他拿起来,即使被接受也是如此。
113. 比丘乞讨回来,钵放在容器上。如果另一贪婪的比丘玩耍触碰钵、钵盖,从那里得到的食物不允许食用。如果不拿起钵放置,对所有人都不允许。抓取那里生长的有果实的树枝或藤蔓摇晃,从那里得到的果实不允许食用,还会犯不恰当的过失。《大注释》中说:"但是可以依靠果树或在那里系绳子,不算是不恰当的"。看到丛林中掉落的芒果等,想要"给沙弥"而拿来给予,这是允许的。看到狮子吃剩的等,想要"给沙弥"而接受或不接受拿来给予,这是允许的。如果能够净化心念,从那里得到的也可以食用,既不会因为接受生肉而有过错,也不会因为被接受而有过错。母亲父亲为了自己的需要拿取油等物品,在途中生病,从那里拿取想要的并食用是允许的。如果从根部就已经被接受,就不需要再次接受。母亲父亲拿来米后给予,他们从那里制作粥等并给予,这是允许的,不会因为储存或被接受而有过错。

114. Bhikkhu pidahitvā udakaṃ tāpeti, yāva parikkhayā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sace panettha chārikā patati, paṭiggahetabbaṃ. Dīghasaṇḍāsena thālakaṃ gahetvā telaṃ pacantassa chārikā patati, hatthena amuñcanteneva pacitvā otāretvā paṭiggahetabbaṃ. Sace aṅgārāpi dārūnipi paṭiggahetvā ṭhapitāni, mūlapaṭiggahaṇameva vaṭṭati. Bhikkhu ucchuṃ khādati, sāmaṇero ‘‘mayhampi dethā’’ti vadati, ‘‘ito chinditvā gaṇhā’’ti vutto gaṇhāti, avasese puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Guḷapiṇḍaṃ khādantassapi eseva nayo. Vuttokāsato chinditvā gahitāvasesañhi ajahitapaṭiggahaṇameva hoti. Bhikkhu guḷaṃ bhājento paṭiggahetvā koṭṭhāse karoti, bhikkhūpi sāmaṇerāpi āgantvā ekaggahaṇeneva ekamekaṃ koṭṭhāsaṃ gaṇhanti, gahitāvasesaṃ paṭiggahitameva hoti. Sace lolasāmaṇero gaṇhitvā gaṇhitvā puna ṭhapeti, tassa gahitāvasesaṃ appaṭiggahitakameva hoti.

Bhikkhu dhūmavaṭṭiṃ paṭiggahetvā dhūmaṃ pivati, mukhañca kaṇṭho ca manosilāya litto viya hoti, yāvakālikaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati, yāvakālikena yāvajīvikasaṃsagge doso natthi. Pattaṃ vā rajanaṃ vā pacantassa kaṇṇanāsacchiddehi dhūmo pavisati, byādhipaccayā pupphaṃ vā phalaṃ vā upasiṅghati, abbohārikattā vaṭṭati. Bhattuggāro tāluṃ āhacca antoyeva pavisati, avisayattā vaṭṭati, mukhaṃ paviṭṭhaṃ pana ajjhoharato vikāle āpatti. Dantantare laggassa āmisassa raso pavisati, āpattiyeva. Sace sukhumaṃ āmisaṃ hoti, raso na paññāyati, abbohārikapakkhaṃ bhajati. Upakaṭṭhe kāle nirudakaṭṭhāne bhattaṃ bhuñjitvā kakkhāretvā dve tayo kheḷapiṇḍe pātetvā udakaṭṭhānaṃ gantvā mukhaṃ vikkhāletabbaṃ. Paṭiggahetvā ṭhapitasiṅgiverādīnaṃ aṅkurā nikkhamanti, puna paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Loṇe asati samuddodakena loṇakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati, paṭiggahetvā ṭhapitaloṇodakaṃ loṇaṃ hoti, loṇaṃ vā udakaṃ hoti, raso vā phāṇitaṃ hoti, phāṇitaṃ vā raso hoti, mūlapaṭiggahaṇameva vaṭṭati.

Himakarakā udakagatikā eva. Pārihārikena katakaṭṭhinā udakaṃ pasādenti, taṃ abbohārikaṃ, āmisena saddhiṃ vaṭṭati. Āmisagatikehi kapitthaphalādīhi pasāditaṃ purebhattameva vaṭṭati. Pokkharaṇīādīsu udakaṃ bahalaṃ hoti, vaṭṭati. Sace pana mukhe hatthe ca laggati, na vaṭṭati, paṭiggahetvā paribhuñjitabbaṃ. Khettesu kasitaṭṭhāne bahalaṃ udakaṃ hoti, paṭiggahetabbaṃ. Sace sanditvā kandarādīni pavisitvā nadiṃ pūreti, vaṭṭati. Kakudhasobbhādayo honti rukkhato patitehi pupphehi sañchannodakā. Sace puppharaso na paññāyati, paṭiggahaṇakiccaṃ natthi. Parittaṃ udakaṃ hoti, raso paññāyati, paṭiggahetabbaṃ. Pabbatakandarādīsu kāḷavaṇṇapaṇṇacchannaudakepi eseva nayo.


114. 比丘用手压住水，直到完全饮用为止。如果此处有盖子，则应接受。用长柄勺子抓住碗，若在煮油时有盖子，则应用手轻轻取下再接受。如果火和木材也被接受，则仅需接受根部。比丘吃甘蔗，沙弥说“也给我吧”，被告知“从这里切下后拿”，剩下的就无需再次接受。吃糖块也是如此。说到切下后抓住剩余的，确实是未被接受的行为。比丘在抓取糖时接受并放在容器中，比丘和沙弥们一起以一种共同的方式逐个抓取，抓住的剩余部分被视为已接受。如果贪婪的沙弥反复抓取并放下，那抓住的剩余部分就被视为未被接受。
比丘接受烟熏的食物，饮用烟雾，面部和喉咙如同被泥土覆盖，直到可以饮用为止，直到有临时接触的情况并无过错。钵或锅在煮时，烟通过耳鼻进入，因病可能会接触花或果实，因其是临时的可以接受。食物的气味在钵内流入，因而有过错。如果食物很细腻，味道不明显，因临时的情况而被接触。在水源缺乏的地方，吃完饭后应清理口腔，喝水后应将两三块食物放入水源，口腔应清理。接受并放置的姜等的芽会长出，之后无需再次接受。盐水缺乏时，使用海水来制作盐是允许的，接受并放置的盐水就是盐，盐或水是味道，味道是盐，根部的接受是允许的。
在寒冷的水流中。用坚硬的水清洗，因而是临时的，和食物一起是允许的。与食物相结合的如无花果等，早晨食用是允许的。在池塘等地水量丰富，这是允许的。如果在嘴里和手上沾染，则不允许，接受后应饮用。在田地里，水量丰富，应该接受。如果看到洞穴等流入河流，允许这样做。树木上的花朵如同落下的水，若花的气味不明显，则无需再次接受。水量少，味道明显，应接受。在山谷等地方，黑色的水也是如此。


Pānīyaghaṭe sareṇukāni vā savaṇṭakhīrāni vā pupphāni pakkhittāni honti, paṭiggahetabbaṃ, pupphāni vā paṭiggahetvā pakkhipitabbāni. Pāṭalimallikā pakkhittā honti, vāsamattaṃ tiṭṭhati, taṃ abbohārikaṃ. Dubhiyadivasepi āmisena saddhiṃ vaṭṭati. Bhikkhunā ṭhapitapupphavāsitakapānīyato sāmaṇero pānīyaṃ gahetvā pītāvasesakaṃ tattheva ākirati, paṭiggahetabbaṃ. Padumasarādīsu udakaṃ santharitvā ṭhitaṃ pupphareṇuṃ ghaṭena vikkhambhetvā udakaṃ gahetuṃ vaṭṭati. Kappiyaṃ kārāpetvā paṭiggahetvā ṭhapitaṃ dantakaṭṭhaṃ hoti, sace tassa rasaṃ pivitukāmo , mūlapaṭiggahaṇameva vaṭṭati, appaṭiggahetvā ṭhapitaṃ paṭiggahetabbaṃ. Ajānantassa rase paviṭṭhepi āpattiyeva. Acittakañhi idaṃ sikkhāpadaṃ.

115. Mahābhūtesu kiṃ vaṭṭati, kiṃ na vaṭṭatīti? Khīraṃ tāva vaṭṭati, kappiyamaṃsakhīraṃ vā hotu akappiyamaṃsakhīraṃ vā, pivantassa anāpatti. Assu kheḷo siṅghāṇikā muttaṃ karīsaṃ semhaṃ dantamalaṃ akkhigūthako kaṇṇagūthako sarīre uṭṭhitaloṇanti idaṃ sabbaṃ vaṭṭati. Yaṃ panettha ṭhānato cavitvā patte vā hatthe vā patati, taṃ paṭiggahetabbaṃ, aṅgalaggaṃ paṭiggahitakameva. Uṇhapāyāsaṃ bhuñjantassa sedo aṅgulianusārena ekābaddhova hutvā pāyāse santiṭṭhati, piṇḍāya vā carantassa hatthato pattassa mukhavaṭṭito vā pattatalaṃ orohati, ettha paṭiggahaṇakiccaṃ natthi, jhāmamahābhūte idaṃ nāma na vaṭṭatīti natthi, dujjhāpitaṃ pana na vaṭṭati. Sujjhāpitaṃ pana manussaṭṭhimpi cuṇṇaṃ katvā lehe upanetuṃ vaṭṭati. Cattāri mahāvikaṭāni asati kappiyakārake sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭanti. Ettha ca dubbacopi asamatthopi kappiyakārako asantapakkheyeva tiṭṭhati. Chārikāya asati sukkhadāruṃ jhāpetvā chārikā gahetabbā. Sukkhadārumhi asati alladāruṃ rukkhato chinditvāpi kātuṃ vaṭṭati. Idaṃ pana catubbidhampi mahāvikaṭaṃ kālodissaṃ nāma, sappadaṭṭhakkhaṇeyeva vaṭṭati.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Paṭiggahaṇavinicchayakathā samattā.

21. Pavāraṇāvinicchayakathā

116.Paṭikkhepapavāraṇāti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhuñjamānena yassa kassaci abhihaṭabhojanassa paṭikkhepasaṅkhātā pavāraṇā. Sā ca na kevalaṃ paṭikkhepamattena hoti, atha kho pañcaṅgavasena. Tatrimāni pañcaṅgāni – asanaṃ, bhojanaṃ, dāyakassa hatthapāse ṭhānaṃ, abhihāro, abhihaṭassa paṭikkhepoti. Tattha asananti vippakatabhojanaṃ, bhuñjamāno cesa puggalo hotīti attho. Bhojananti pavāraṇappahonakaṃ bhojanaṃ, odanādīnañca aññataraṃ paṭikkhipitabbaṃ bhojanaṃ hotīti attho. Dāyakassa hatthapāse ṭhānanti pavāraṇappahonakaṃ bhojanaṃ gaṇhitvā dāyakassa aḍḍhateyyahatthappamāṇe okāse avaṭṭhānaṃ. Abhihāroti hatthapāse ṭhitassa dāyakassa kāyena abhihāro. Abhihaṭassa paṭikkhepoti evaṃ abhihaṭassa kāyena vā vācāya vā paṭikkhepo. Iti imesaṃ pañcannaṃ aṅgānaṃ vasena pavāraṇā hoti. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Pañcahi, upāli, ākārehi pavāraṇā paññāyati, asanaṃ paññāyati, bhojanaṃ paññāyati, hatthapāse ṭhito, abhiharati, paṭikkhepo paññāyatī’’ti (pari. 428).



Pānīyaghaṭe sareṇukāni vā savaṇṭakhīrāni vā pupphāni pakkhittāni honti, paṭiggahetabbaṃ, pupphāni vā paṭiggahetvā pakkhipitabbāni. Pāṭalimallikā pakkhittā honti, vāsamattaṃ tiṭṭhati, taṃ abbohārikaṃ. Dubhiyadivasepi āmisena saddhiṃ vaṭṭati. Bhikkhunā ṭhapitapupphavāsitakapānīyato sāmaṇero pānīyaṃ gahetvā pītāvasesakaṃ tattheva ākirati, paṭiggahetabbaṃ. Padumasarādīsu udakaṃ santharitvā ṭhitaṃ pupphareṇuṃ ghaṭena vikkhambhetvā udakaṃ gahetuṃ vaṭṭati. Kappiyaṃ kārāpetvā paṭiggahetvā ṭhapitaṃ dantakaṭṭhaṃ hoti, sace tassa rasaṃ pivitukāmo, mūlapaṭiggahaṇameva vaṭṭati, appaṭiggahetvā ṭhapitaṃ paṭiggahetabbaṃ. Ajānantassa rase paviṭṭhepi āpattiyeva. Acittakañhi idaṃ sikkhāpadaṃ.
在大元素中，什么是允许的，什么是不允许的？牛奶是允许的，无论是适宜的肉牛奶还是不适宜的肉牛奶，饮用者没有过错。眼泪、玩耍、狮子、被释放的、粘稠的、牙垢、眼屎、耳屎、身体上的污垢，这些都是允许的。若从此处掉落在碗中或手中，应该接受，接受的部分即为已接受。吃热粥时，因手指的痕迹而粥会形成一团，若在乞讨时从手中掉落或从嘴边掉落，那里不需要再次接受，冥想的大元素在这里是不允许的，但被不当处理的则不允许。被清理后的人类的身体也可以将其粉碎以便使用。四种大元素缺乏时，适宜的食物可以接受并食用。在这里，行为不当或不适当的适宜食物也只在不适当的情况下才存在。若没有盖子，应将干木材点燃，盖子应被接受。若在干木材中，允许从树上砍下湿木材。这里的四种大元素也是如此，名为时刻，只有在适当的时刻允许。
因此，以上是关于巴利文的接受与处理的讨论。
拒绝的接受是指在五种食物中，任何一种食物被食用后被拒绝的情况。它不仅仅是拒绝的情况，还包括五个方面。这里有五个方面——坐、食、施食者的手的位置、施食、被拒绝的接受。这里的“坐”是指分开的食物，若此人正在食用则是。食物是指被拒绝的接受的食物，是指米饭等某种食物。施食者的手的位置是指在接受的食物中，施食者在适当的手的位置上停留。施食是指施食者以身体的方式施食。被拒绝的接受是指以身体或言语的方式拒绝。因此，接受是基于这五个方面的。也这样说过——
“通过五种方式，乌帕利，接受被认为是明显的，坐是明显的，食物是明显的，施食者在手的位置上，施食，拒绝是明显的。”

117. Tatrāyaṃ vinicchayo (pāci. aṭṭha. 238-9) – ‘‘asana’’ntiādīsu tāva yaṃ asnāti, yañca bhojanaṃ hatthapāse ṭhitena abhihaṭaṃ paṭikkhipati, taṃ odano kummāso sattu maccho maṃsanti imesaṃ aññatarameva veditabbaṃ. Tattha odano nāma sāli vīhi yavo godhumo kaṅgu varako kudrūsakoti sattannaṃ dhaññānaṃ taṇḍulehi nibbatto. Tatra sālīti antamaso nīvāraṃ upādāya sabbāpi sālijāti. Vīhīti sabbāpi vīhijāti. Yavagodhumesu bhedo natthi. Kaṅgūti setarattakāḷabhedā sabbāpi kaṅgujāti. Varakoti antamaso varakacorakaṃ upādāya sabbāpi setavaṇṇā varakajāti. Kudrūsakoti kāḷakudrūsako ceva sāmākādibhedā ca sabbāpi tiṇadhaññajāti. Nīvāravarakacorakā cettha dhaññānulomāti vadanti, dhaññāni hontu dhaññānulomāni vā, etesaṃ vuttappabhedānaṃ sattannaṃ dhaññānaṃ taṇḍule gahetvā ‘‘bhattaṃ pacissāmā’’ti vā ‘‘yāguṃ pacissāmā’’ti vā ‘‘ambilapāyāsādīsu aññataraṃ pacissāmā’’ti vā yaṃ kiñci sandhāya pacantu, sace uṇhaṃ sītalaṃ vā bhuñjantānaṃ bhojanakāle gahitagahitaṭṭhāne odhi paññāyati, odanasaṅgahameva gacchati, pavāraṇaṃ janeti. Sace odhi na paññāyati, yāgusaṅgahaṃ gacchati, pavāraṇaṃ na janeti.

Yopi pāyāso vā paṇṇaphalakaḷīramissakā ambilayāgu vā uddhanato otāritamattā abbhuṇhā hoti āvajjitvā pivituṃ sakkā, hatthena gahitokāsepi odhiṃ na dasseti, pavāraṇaṃ na janeti. Sace pana usumāya vigatāya sītalabhūtā ghanabhāvaṃ gacchati, odhiṃ dasseti, puna pavāraṇaṃ janeti, pubbe tanubhāvo na rakkhati. Sacepi dadhitakkādīni āropetvā bahū paṇṇaphalakaḷīre pakkhipitvā muṭṭhimattāpi taṇḍulā pakkhittā honti, bhojanakāle ce odhi paññāyati, pavāraṇaṃ janeti. Ayāguke nimantane ‘‘yāguṃ dassāmā’’ti bhatte udakakañjikakhīrādīni ākiritvā ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’ti denti. Kiñcāpi tanuko hoti, pavāraṇaṃ janetiyeva. Sace pana pakkuthitesu udakādīsu pakkhipitvā pacitvā denti, yāgusaṅgahameva gacchati. Yāgusaṅgahaṃ gatepi tasmiṃ vā aññasmiṃ vā yattha macchamaṃsaṃ pakkhipanti, sace sāsapamattampi macchamaṃsakhaṇḍaṃ vā nhāru vā paññāyati, pavāraṇaṃ janeti, suddharasako pana rasakayāgu vā na janeti. Ṭhapetvā vuttadhaññataṇḍule aññehi veṇutaṇḍulādīhi vā kaṇḍamūlaphalehi vā yehi kehici kataṃ bhattampi pavāraṇaṃ na janeti, pageva ghanayāgu. Sace panettha macchamaṃsaṃ pakkhipanti, janeti. Mahāpaccariyaṃ ‘‘pupphiatthāya bhattampi pavāraṇaṃ janetī’’ti vuttaṃ. Pupphiatthāya bhattaṃ nāma pupphikhajjakatthāya kuthitudake pakkhipitvā seditataṇḍulā vuccanti. Sace pana te taṇḍule sukkhāpetvā khādanti, vaṭṭati, neva sattusaṅkhyaṃ, na bhattasaṅkhyaṃ gacchanti. Puna tehi katabhattaṃ pavāretiyeva. Te taṇḍule sappitelādīsu vā pacanti, pūvaṃ vā karonti, na pavārenti. Puthukā vā tāhi katasattubhattādīni vā na pavārenti.

Kummāso nāma yavehi katakummāso. Aññehi pana muggādīhi katakummāso pavāraṇaṃ na janeti.


117. 这里有这样的判断 - 在"坐"等中，他正在吃的，以及被施食者在手的位置上施予并被拒绝的食物，应该理解为米饭、粥、糙米饭、鱼、肉等其中的任何一种。其中,米饭指由七种谷物中的任何一种制成的米饭,即使是水稻米也包括在内。其中,水稻米包括所有水稻种类。大麦和小麦没有区别。粟米包括白色、红色和黑色等所有种类。糙米包括所有白色的糙米种类,甚至包括糙米杂草。水稻和糙米杂草被认为是谷物的亲属。无论是谷物还是谷物的亲属,只要取这些七种谷物中的任何一种米,无论是想要煮饭、煮粥还是煮酸奶粥等任何一种,只要在食用时看到热量或冷量,就属于米饭的范畴,产生拒绝的情况。如果看不到热量或冷量,就属于粥的范畴,不会产生拒绝的情况。
即使是奶粥或加入树叶和水果的酸奶粥,从炉子上取出时还很热,可以倾斜着饮用,在手中的位置也没有显示热量,不会产生拒绝的情况。但如果热量消失后变冷,显示出浓稠的状态,就会显示出热量,再次产生拒绝的情况,之前的稀薄状态就不能保持。即使在加入酸奶、芝麻酱等后,放入许多树叶和水果,米饭也只有一小撮,但在用餐时如果显示出热量,就会产生拒绝的情况。在没有粥的邀请中,"我们将给予粥"时,在水、酸汁、牛奶等中加入并给予,"请拿取粥",虽然很稀,但仍会产生拒绝的情况。但如果在煮沸的水等中加入并煮熟后给予,就属于粥的范畴。即使进入粥的范畴,在其中或其他地方放入鱼肉,如果显示出哪怕一粒芝麻大小的鱼肉块或筋,就会产生拒绝的情况,但纯粹的汤或粥则不会产生。除了上述谷物米之外,用竹米或根茎等制作的饭,也不会产生拒绝的情况,更不用说浓稠的粥。但如果在这里放入鱼肉,就会产生拒绝的情况。《大注释》中说,即使是为了花朵而制作的饭也会产生拒绝的情况。所谓为花朵而制作的饭,是指将米放入煮花的水中浸泡后晒干食用。如果只是晒干后食用,是允许的,既不算糙米饭,也不算饭。他们再次制作的饭也会产生拒绝。他们用油或其他物品煮饭或制作糕点,不会产生拒绝。用这些制作的糙米饭等也不会产生拒绝。
粥指用大麦制作的粥。用其他如绿豆等制作的粥,不会产生拒绝的情况。


Sattu nāma sālivīhiyavehi katasattu. Kaṅguvarakakudrūsakasīsānipi bhajjitvā īsakaṃ koṭṭetvā thuse palāpetvā puna daḷhaṃ koṭṭetvā cuṇṇaṃ karonti. Sacepi taṃ allattā ekabaddhaṃ hoti, sattusaṅgahameva gacchati. Kharapākabhajjitānaṃ vīhīnaṃ taṇḍule koṭṭetvā denti, tampi cuṇṇaṃ sattusaṅgahameva gacchati. Samapākabhajjitānaṃ pana vīhīnaṃ vā vīhipalāsānaṃ vā taṇḍulā bhajjitataṇḍulā eva vā na pavārenti. Tesaṃ pana taṇḍulānaṃ cuṇṇaṃ pavāreti, kharapākabhajjitānaṃ vīhīnaṃ kuṇḍakampi pavāreti. Samapākabhajjitānaṃ pana ātapasukkhānaṃ vā kuṇḍakaṃ na pavāreti. Lājā vā tehi katabhattasattuādīni vā na pavārenti, bhajjitapiṭṭhaṃ vā yaṃ kiñci suddhakhajjakaṃ vā na pavāreti. Macchamaṃsapūritakhajjakaṃ pana sattumodako vā pavāreti. Maccho maṃsañca pākaṭameva.

Ayaṃ pana viseso – sace yāguṃ pivantassa yāgusitthamattāneva dve macchakhaṇḍāni vā maṃsakhaṇḍāni vā ekabhājane vā nānābhājane vā denti, tāni ce akhādanto aññaṃ yaṃ kiñci pavāraṇappahonakaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Tato ekaṃ khāditaṃ, ekaṃ hatthe vā patte vā hoti, so ce aññaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Dvepi khāditāni honti, mukhe sāsapamattampi avasiṭṭhaṃ natthi, sacepi aññaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kappiyamaṃsaṃ khādanto kappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Kappiyamaṃsaṃ khādanto akappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kasmā? Avatthutāya. Yañhi bhikkhuno khādituṃ vaṭṭati, taṃyeva paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Idaṃ pana jānanto akappiyattā paṭikkhipati, ajānantopi paṭikkhipitabbaṭṭhāne ṭhitameva paṭikkhipati nāma, tasmā na pavāreti. Sace pana akappiyamaṃsaṃ khādanto kappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Kasmā? Vatthutāya. Yañhi tena paṭikkhittaṃ, taṃ pavāraṇāya vatthu, yaṃ pana khādati, taṃ kiñcāpi paṭikkhipitabbaṭṭhāne ṭhitaṃ, khādiyamānaṃ pana maṃsabhāvaṃ na jahati, tasmā pavāreti. Akappiyamaṃsaṃ vā khādanto akappiyamaṃsaṃ paṭikkhipati, purimanayeneva na pavāreti. Kappiyamaṃsaṃ vā akappiyamaṃsaṃ vā khādanto pañcannaṃ bhojanānaṃ yaṃ kiñci kappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Kuladūsakavejjakammauttarimanussadhammārocanasāditarūpiyādīhi nibbattaṃ buddhapaṭikuṭṭhaṃ anesanāya uppannaṃ akappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kappiyabhojanaṃ vā akappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kappiyabhojanaṃ vā akappiyabhojanaṃ vā bhuñjantopi kappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Akappiyabhojanaṃ paṭikkhipati, na pavāretīti sabbattha vuttanayeneva kāraṇaṃ veditabbaṃ.



Sattu nāma sālivīhiyavehi katasattu. Kaṅguvarakakudrūsakasīsānipi bhajjitvā īsakaṃ koṭṭetvā thuse palāpetvā puna daḷhaṃ koṭṭetvā cuṇṇaṃ karonti. Sacepi taṃ allattā ekabaddhaṃ hoti, sattusaṅgahameva gacchati. Kharapākabhajjitānaṃ vīhīnaṃ taṇḍule koṭṭetvā denti, tampi cuṇṇaṃ sattusaṅgahameva gacchati. Samapākabhajjitānaṃ pana vīhīnaṃ vā vīhipalāsānaṃ vā taṇḍulā bhajjitataṇḍulā eva vā na pavārenti. Tesaṃ pana taṇḍulānaṃ cuṇṇaṃ pavāreti, kharapākabhajjitānaṃ vīhīnaṃ kuṇḍakampi pavāreti. Samapākabhajjitānaṃ pana ātapasukkhānaṃ vā kuṇḍakaṃ na pavāreti. Lājā vā tehi katabhattasattuādīni vā na pavārenti, bhajjitapiṭṭhaṃ vā yaṃ kiñci suddhakhajjakaṃ vā na pavāreti. Macchamaṃsapūritakhajjakaṃ pana sattumodako vā pavāreti. Maccho maṃsañca pākaṭameva.
这段文字的意思是：饲料是用水稻和大麦制成的。将粟米、优质米、杂米的头部打碎，磨成粉。如果它是用手抓住的，仍然属于饲料的范畴。对于粗糙的米和大麦，打碎后给出的米粒也属于饲料的范畴。对于均匀煮熟的大米或大麦的米粒，不会被接受。它们的米粒的粉末会被接受，粗糙的米和大麦的米粒也会被接受。对于均匀煮熟的米，晒干的米粒不会被接受。用这些制作的饲料或其他食物不会被接受，打碎的表面或任何纯净的食物也不会被接受。填充鱼肉的食物则会被接受。
这里有一个特别的情况 - 如果饮用粥时，给出两块鱼肉或肉块，无论是放在同一个碗中还是不同的碗中，如果这些人没有吃掉，拒绝其他任何食物的情况，那么就不会被接受。然后一个被吃掉，另一个在手中或碗中，如果他拒绝其他的，就会被接受。两个都被吃掉了，嘴里没有留下一点点的东西，如果他拒绝其他的，就不会被接受。吃适宜的肉时，拒绝适宜的肉，仍然会被接受。吃适宜的肉时，拒绝不适宜的肉，则不会被接受。为什么？因为这是合理的。比丘所能吃的，仅此而已，拒绝的情况就是这种情况。知道这一点的人会拒绝不适宜的肉，虽然不知道的人在拒绝的地方还是会拒绝，因此不会被接受。如果他吃不适宜的肉而拒绝适宜的肉，则会被接受。为什么？因为这是合理的。因为他拒绝的东西就是接受的对象，而他所吃的，无论是什么，都在拒绝的地方，吃的时候不会放弃肉的性质，因此会被接受。不适宜的肉或吃不适宜的肉而拒绝不适宜的肉，仍然不会被接受。吃适宜的肉或不适宜的肉时，拒绝任何适宜的食物，都会被接受。由于家庭的污秽、医生的职业、人的行为、外表的美丽等，产生的不适宜食物会被拒绝，而不会被接受。拒绝适宜的食物或不适宜的食物时，不会被接受。即使吃适宜的食物或不适宜的食物，拒绝适宜的食物时，仍然会被接受。拒绝不适宜的食物时，不会被接受。因而，所有这些情况都应被理解为原因。

118. Evaṃ ‘‘asana’’ntiādīsu yañca asnāti, yañca bhojanaṃ hatthapāse ṭhitena abhihaṭaṃ paṭikkhipanto pavāraṇaṃ āpajjati, taṃ utvā idāni yathā āpajjati, tassa jānanatthaṃ ayaṃ vinicchayo – asanaṃ bhojananti ettha tāva yena ekasitthampi ajjhohaṭaṃ hoti so sace pattamukhahatthānaṃ yattha katthaci pañcasu bhojanesu ekasmimpi sati aññaṃ pañcasu bhojanesu ekampi paṭikkhipati, pavāreti. Katthaci bhojanaṃ natthi, āmisagandhamattaṃ paññāyati, na pavāreti. Mukhe ca hatthe ca bhojanaṃ natthi, patte atthi, tasmiṃ pana āsane abhuñjitukāmo, vihāraṃ vā pavisitvā bhuñjitukāmo, aññassa vā dātukāmo tasmiṃ ce antare bhojanaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Kasmā? Vippakatabhojanabhāvassa upacchinnattā. ‘‘Yopi aññatra gantvā bhuñjitukāmo mukhe bhattaṃ gilitvā sesaṃ ādāya gacchanto antarāmagge aññaṃ bhojanaṃ paṭikkhipati, tassapi pavāraṇā na hotī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Yathā ca patte, evaṃ hatthepi. Mukhepi vā vijjamānaṃ bhojanaṃ sace anajjhoharitukāmo hoti, tasmiñca khaṇe aññaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Ekasmiñhi pade vuttaṃ lakkhaṇaṃ sabbattha veditabbaṃ hoti. Apica kurundiyaṃ esa nayo dassitoyeva. Vuttañhi tattha ‘‘mukhe bhattaṃ gilitaṃ, hatthe bhattaṃ vighāsādassa dātukāmo, patte bhattaṃ bhikkhussa dātukāmo, sace tasmiṃ khaṇe paṭikkhipati, na pavāretī’’ti.

Hatthapāse ṭhitoti ettha pana sace bhikkhu nisinno hoti, āsanassa pacchimantato paṭṭhāya, sace ṭhito, paṇhiantato paṭṭhāya, sace nipanno, yena passena nipanno, tassa pārimantato paṭṭhāya, dāyakassa nisinnassa vā ṭhitassa vā nipannassa vā ṭhapetvā pasāritahatthaṃ yaṃ āsannataraṃ aṅgaṃ, tassa orimantena paricchinditvā aḍḍhateyyahattho ‘‘hatthapāso’’ti veditabbo. Tasmiṃ ṭhatvā abhihaṭaṃ paṭikkhipantasseva pavāraṇā hoti, na tato paraṃ.


118. 这样，在“坐”等中，任何人正在吃的，任何在手中施食并被拒绝的食物，都会产生拒绝的情况，接下来如是产生拒绝的情况，这里的判断是 - 食物是指在这里被接受的，若在某个地方有一个被接受的，若在手中有食物，若在五种食物中有一种被拒绝，便会产生拒绝。若某处没有食物，只有食物的香气，则不会产生拒绝。嘴里和手上没有食物，碗中有食物，若此人想在这个座位上吃，想进入禅房吃，或想给他人食物，如果在此期间拒绝其他食物，则不会产生拒绝。为什么？因为这是分开的食物的性质。“如果他想去其他地方吃，嘴里吃了饭，带着其他食物去，途中拒绝其他食物，则也不会产生拒绝。”这是在《大注释》中所说。就像在碗中一样，在手中也是如此。若嘴里有食物，若他想不去接受，若在那一刻拒绝其他食物，则不会产生拒绝。在某个地方所说的特征，应该在所有地方被理解。并且在这里也显示出这个原则。因为在那里的说法是“嘴里吃了饭，手上食物给需要的人，碗中食物给比丘，若在那一刻拒绝，则不会产生拒绝。”
“在手中施食”的意思是，如果比丘坐着，从座位的后方开始，如果他站着，从背后开始，如果他坐着，眼睛看着他，那么从他身边开始，施食者坐着或站着，或者坐着或站着的施食者，除了伸出手的近旁，若从下面截断到半个手臂，称为“手中施食”。在这个位置拒绝施食的情况下，才会产生拒绝，而之后则不会。


Abhiharatīti hatthapāsabbhantare ṭhito gahaṇatthaṃ upanāmeti. Sace pana anantaranisinnopi bhikkhu hatthe vā ūrūsu vā ādhārake vā ṭhitaṃ pattaṃ anabhiharitvā ‘‘bhattaṃ gaṇhāhī’’ti vadati, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā natthi. Bhattapacchiṃ ānetvā purato bhūmiyaṃ ṭhapetvā ‘‘gaṇhāhī’’ti vuttepi eseva nayo. Īsakaṃ pana uddharitvā vā apanāmetvā vā ‘‘gaṇhathā’’ti vutte paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Therāsane nisinno thero dūre nisinnassa daharabhikkhussa pattaṃ pesetvā ‘‘ito odanaṃ gaṇhāhī’’ti vadati, gaṇhitvā pana gato tuṇhī tiṭṭhati, daharo ‘‘alaṃ mayha’’nti paṭikkhipati, na pavāreti. Kasmā? Therassa dūrabhāvato dūtassa ca anabhiharaṇato. Sace pana gahetvā āgato bhikkhu ‘‘idaṃ bhattaṃ gaṇhā’’ti vadati, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Parivesanāyaeko ekena hatthena odanapacchiṃ, ekena kaṭacchuṃ gahetvā bhikkhuṃ parivisati, tatra ce añño āgantvā ‘‘ahaṃ pacchiṃ dhāressāmi, tvaṃ odanaṃ dehī’’ti vatvā gahitamattameva karoti, parivesako eva pana taṃ dhāreti, tasmā sā abhihaṭāva hoti, tato dātukāmatāya gaṇhantaṃ paṭikkhipantassa pavāraṇā hoti. Sace pana parivesakena phuṭṭhamattāva hoti, itarova naṃ dhāreti, tato dātukāmatāya gaṇhantaṃ paṭikkhipantassa pavāraṇā na hoti, kaṭacchunā uddhaṭabhatte pana hoti. Kaṭacchunā abhihāroyeva hi tassa abhihāro. ‘‘Dvinnaṃ samabhārepi paṭikkhipanto pavāretiyevā’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Anantarassa bhikkhuno bhatte dīyamāne itaro pattaṃ hatthena pidahati, pavāraṇā natthi. Kasmā? Aññassa abhihaṭe paṭikkhittattā.

Paṭikkhepo paññāyatīti ettha vācāya abhihaṭaṃ paṭikkhipato pavāraṇā natthi, kāyena abhihaṭaṃ pana yena kenaci ākārena kāyena vā vācāya vā paṭikkhipantassa pavāraṇā hotīti veditabbo. Tatra kāyena paṭikkhepo nāma aṅguliṃ vā hatthaṃ vā makkhikābījaniṃ vā cīvarakaṇṇaṃ vā cāleti, bhamukāya vā ākāraṃ karoti, kuddho vā oloketi. Vācāya paṭikkhepo nāma ‘‘ala’’nti vā ‘‘na gaṇhāmī’’ti vā ‘‘mā ākirā’’ti vā ‘‘apagacchā’’ti vā vadati. Evaṃ yena kenaci ākārena kāyena vā vācāya vā paṭikkhitte pavāraṇā hoti.



118. 这样，在"坐"等中，任何人正在吃的，任何在手中施食并被拒绝的食物，都会产生拒绝的情况，接下来如是产生拒绝的情况，这里的判断是 - 食物是指在这里被接受的，若在某个地方有一个被接受的，若在手中有食物，若在五种食物中有一种被拒绝，便会产生拒绝。若某处没有食物，只有食物的香气，则不会产生拒绝。嘴里和手上没有食物，碗中有食物，若此人想在这个座位上吃，想进入禅房吃，或想给他人食物，如果在此期间拒绝其他食物，则不会产生拒绝。为什么？因为这是分开的食物的性质。"如果他想去其他地方吃，嘴里吃了饭，带着其他食物去，途中拒绝其他食物，则也不会产生拒绝。"这是在《大注释》中所说。就像在碗中一样，在手中也是如此。若嘴里有食物，若他想不去接受，若在那一刻拒绝其他食物，则不会产生拒绝。在某个地方所说的特征，应该在所有地方被理解。并且在这里也显示出这个原则。因为在那里的说法是"嘴里吃了饭，手上食物给需要的人，碗中食物给比丘，若在那一刻拒绝，则不会产生拒绝。"
"在手中施食"的意思是，如果比丘坐着，从座位的后方开始，如果他站着，从背后开始，如果他坐着，眼睛看着他，那么从他身边开始，施食者坐着或站着，或者坐着或站着的施食者，除了伸出手的近旁，若从下面截断到半个手臂，称为"手中施食"。在这个位置拒绝施食的情况下，才会产生拒绝，而之后则不会。
"施食"是指为了接受而将食物放在手中施食的范围内。但是,如果坐在旁边的比丘没有将放在手上、大腿上或容器上的碗递过来,而只是说"拿取食物",拒绝这样做不会产生拒绝。将装有食物的碗拿来放在地上前面,说"拿取吧",也是如此。但是,稍微抬起或移开,然后说"拿取吧",拒绝这样做会产生拒绝。长老坐在长老座位上,将碗送给远处坐着的年轻比丘,说"从这里拿取饭",年轻人拿走后沉默不语,年轻人说"够了,我不要",不会产生拒绝。为什么?因为长老很远,使者也没有递过来。但是,如果拿过来的比丘说"拿取这个饭",拒绝这样做会产生拒绝。在布菜时,有人用一只手拿着装有饭的碗,另一只手拿着勺子给比丘布菜,这时如果另一个人来说"我来拿碗,你给饭",只是拿起来,但是布菜的人仍然拿着,所以这是被施食的,所以拒绝这样拿出于想给的心态会产生拒绝。但是,如果只是被布菜的人碰到,另一个人拿着,拒绝这样拿出于想给的心态不会产生拒绝,但是用勺子舀出的饭会产生拒绝。因为用勺子递过来就是施食。《大注释》中说,"即使拒绝两个人共同施食,也会产生拒绝"。在给另一个比丘饭的时候,另一个人用手盖住碗,不会产生拒绝。为什么?因为拒绝了别人施食的。
"拒绝被显示"是指,用言语施食而被拒绝不会产生拒绝,但是用身体以任何方式,无论是身体还是言语,拒绝施食的,都会产生拒绝。其中,身体的拒绝,如用手指或手晃动、用扇子晃动、用眉毛做出表情、生气地看着。言语的拒绝,如说"够了"、"我不要"、"不要放"、"走开"等。以任何方式,无论是身体还是言语,拒绝都会产生拒绝。

119. Eko abhihaṭe bhatte pavāraṇāya bhīto hatthe apanetvā punappunaṃ patte odanaṃ ākirantaṃ ‘‘ākira ākira, koṭṭetvā koṭṭetvā pūrehī’’ti vadati, ettha kathanti? Mahāsumatthero tāva ‘‘anākiraṇatthāya vuttattā pavāraṇā hotī’’ti āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘ākira pūrehīti vadantassa nāma kassaci pavāraṇā atthī’’ti vatvā ‘‘na pavāretī’’ti āha.

Aparo bhattaṃ abhiharantaṃ bhikkhuṃ sallakkhetvā ‘‘kiṃ, āvuso, itopi kiñci gaṇhissasi, dammi te kiñcī’’ti āha, tatrāpi ‘‘evaṃ nāgamissatīti vuttattā pavāraṇā hotī’’ti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘gaṇhissasīti vadantassa nāma kassaci pavāraṇā atthī’’ti vatvā ‘‘na pavāretī’’ti āha.

Eko samaṃsakaṃ rasaṃ abhiharitvā ‘‘rasaṃ gaṇhathā’’ti vadati, taṃ sutvā paṭikkhipato pavāraṇā natthi. ‘‘Macchamaṃsarasa’’nti vutte paṭikkhipato pavāraṇā hoti, ‘‘idaṃ gaṇhathā’’ti vuttepi hotiyeva. Maṃsaṃ visuṃ katvā ‘‘maṃsarasaṃ gaṇhathā’’ti vadati, ‘‘tattha ce sāsapamattampi maṃsakhaṇḍaṃ atthi, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Sace pana parissāvito hoti, vaṭṭatī’’ti abhayatthero āha.

Maṃsarasena āpucchantaṃ mahāthero ‘‘muhuttaṃ āgamehī’’ti vatvā ‘‘thālakaṃ, āvuso, āharā’’ti āha, ettha kathanti? Mahāsumatthero tāva ‘‘abhihārakassa gamanaṃ upacchinnaṃ, tasmā pavāretī’’ti āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘ayaṃ kuhiṃ gacchati, kīdisaṃ etassa gamanaṃ, gaṇhantassapi nāma kassaci pavāraṇā atthī’’ti vatvā ‘‘na pavāretī’’ti āha.

Kaḷīrapanasādīhi missetvā maṃsaṃ pacanti, taṃ gahetvā ‘‘kaḷīrasūpaṃ gaṇhatha, panasabyañjanaṃ gaṇhathā’’ti vadanti, evampi na pavāreti. Kasmā? Apavāraṇārahassa nāmena vuttattā. Sace pana ‘‘macchasūpaṃ maṃsasūpa’’nti vā ‘‘idaṃ gaṇhathā’’ti vā vadanti, pavāreti, maṃsakarambako nāma hoti. Taṃ dātukāmopi ‘‘karambakaṃ gaṇhathā’’ti vadati, vaṭṭati, na pavāreti, ‘‘maṃsakarambaka’’nti vā ‘‘ida’’nti vā vutte pana pavāreti. Esa nayo sabbesu macchamaṃsamissakesu.



119. 有一个人因害怕拒绝而接受食物时,一次次从碗中舀饭,说"舀吧,舀吧,搅拌搅拌,装满吧",这种情况如何?大苏摩长老说,因为说了"不要舀"的意思,所以会产生拒绝。但大莲花长老说,对于说"舀吧,装满吧"的人,根本没有拒绝。
另一个人观察正在施食的比丘,说"朋友,你还要再拿一些吗,我给你一些",这种情况,大苏摩长老说,因为说了"你会不会再拿"的意思,所以会产生拒绝。但大莲花长老说,对于说"你会拿"的人,根本没有拒绝。
有人端来带肉的汤,说"请喝汤",听到这个,拒绝的人不会产生拒绝。如果说"鱼肉汤",拒绝就会产生拒绝,即使说"请拿这个",也会产生拒绝。把肉单独拿出来,说"请喝肉汤",阿婆耶长老说,如果那里有哪怕一粒芝麻大小的肉块,拒绝就会产生拒绝。但如果已经过滤,就可以。
一位长老让正要离开的人"朋友,请稍等片刻",然后说"请拿碗",这种情况如何?大苏摩长老说,因为施食者的离开被中断,所以会产生拒绝。但大莲花长老说,这个人要去哪里,他的离开是什么样的,即使是拿的人,也根本没有拒绝。
他们用木瓜等混合肉煮,拿起来说"请喝木瓜汤,请吃木瓜菜",即使这样说也不会产生拒绝。为什么?因为说的是不应该拒绝的名称。但如果说"鱼汤肉汤"或"请拿这个",就会产生拒绝,这叫做肉汤。即使想给,说"请拿汤",也可以,不会产生拒绝,但如果说"肉汤"或"这个",就会产生拒绝。这个原则适用于所有掺有鱼肉的情况。

120. ‘‘Yo pana nimantane bhuñjamāno maṃsaṃ abhihaṭaṃ ‘uddissakata’nti maññamāno paṭikkhipati, pavāritova hotī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Missakakathā pana kurundiyaṃ suṭṭhu vuttā. Evañhi tattha vuttaṃ – piṇḍacāriko bhikkhu bhattamissakaṃ yāguṃ āharitvā ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’ti vadati, na pavāreti, ‘‘bhattaṃ gaṇhathā’’ti vutte pavāreti. Kasmā? Yenāpucchito, tassa atthitāya. Ayamettha adhippāyo – ‘‘yāgumissakaṃ gaṇhathā’’ti vadati, tatra ce yāgu bahutarā vā hoti samasamā vā, na pavāreti. Yāgu mandā, bhattaṃ bahutaraṃ, pavāreti. Idañca sabbaaṭṭhakathāsu vuttattā na sakkā paṭikkhipituṃ, kāraṇaṃ panettha duddasaṃ. ‘‘Bhattamissakaṃ gaṇhathā’’ti vadati, bhattaṃ bahutaraṃ vā samaṃ vā appataraṃ vā hoti, pavāretiyeva . Bhattaṃ vā yāguṃ vā anāmasitvā ‘‘missakaṃ gaṇhathā’’ti vadati, tatra ce bhattaṃ bahutaraṃ vā samakaṃ vā hoti, pavāreti, appataraṃ na pavāreti, idañca karambakena na samānetabbaṃ. Karambako hi maṃsamissakopi hoti amaṃsamissakopi, tasmā karambakanti vutte pavāraṇā natthi, idaṃ pana bhattamissakameva. Ettha vuttanayeneva pavāraṇā hoti. Bahurase bhatte rasaṃ, bahukhīre khīraṃ, bahusappimhi ca pāyāse sappiṃ gaṇhathāti visuṃ katvā deti, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā natthi.

Yo pana gacchanto pavāreti, so gacchantova bhuñjituṃ labhati. Kaddamaṃ vā udakaṃ vā patvā ṭhitena atirittaṃ kāretabbaṃ. Sace antarā nadī pūrā hoti, nadītīre gumbaṃ anupariyāyantena bhuñjitabbaṃ. Atha nāvā vā setu vā atthi, taṃ abhiruhitvāpi caṅkamanteneva bhuñjitabbaṃ, gamanaṃ na upacchinditabbaṃ. Yāne vā hatthiassapiṭṭhe vā candamaṇḍale vā sūriyamaṇḍale vā nisīditvā pavāritena yāva majjhanhikaṃ, tāva tesu gacchantesupi nisinneneva bhuñjitabbaṃ. Yo ṭhito pavāreti, ṭhiteneva, yo nisinno pavāreti, nisinneneva paribhuñjitabbaṃ, taṃ taṃ iriyāpathaṃ vikopentena atirittaṃ kāretabbaṃ. Yo ukkuṭiko nisīditvā pavāreti, tena ukkuṭikeneva bhuñjitabbaṃ. Tassa pana heṭṭhā palālapīṭhaṃ vā kiñci vā nisīdanakaṃ dātabbaṃ. Pīṭhake nisīditvā pavāritena āsanaṃ acāletvāva catasso disā parivattantena bhuñjituṃ labbhati. Mañce nisīditvā pavāritena ito vā etto vā sañcarituṃ na labbhati. Sace pana naṃ saha mañcena ukkhipitvā aññatra nenti, vaṭṭati. Nipajjitvā pavāritena nipanneneva paribhuñjitabbaṃ. Parivattantena yena passena nipanno, tassa ṭhānaṃ nātikkametabbaṃ.



120. 《大注释》中说,"如果在受邀时,认为被施予的肉是为特定目的而给的,拒绝它,也会产生拒绝。"但在《库伦第》中对这种情况有更好的解释。那里是这样说的 - 行乞的比丘带来了有饭的粥,说"请拿粥",不会产生拒绝,但说"请拿饭",就会产生拒绝。为什么?因为被问过的人存在。这里的意思是 - 说"请拿有饭的粥",如果粥多或相等,不会产生拒绝。粥少,饭多,就会产生拒绝。这在所有注释中都有说明,所以不能拒绝,但这里的原因很难理解。说"请拿有饭的东西",无论饭多还是相等或少,都会产生拒绝。不触摸饭或粥而说"请拿混合物",如果饭多或相等,就会产生拒绝,如果少,就不会产生拒绝,这不能与汤相提并论。因为汤可能有肉也可能没有肉,所以说"汤"时不会产生拒绝,但这里是有饭的混合物。按照上述方式产生拒绝。如果单独给浓汤、浓奶或浓酥油,拒绝这些也不会产生拒绝。
但是,正在走路时拒绝的人,可以继续走路时食用。遇到泥浆或水时,站着的人应该多取一些。如果中途有河水满溢,沿河岸走林荫下可以食用。如果有船或桥,上船或走桥时也可以食用,不应该中断行走。坐在车上、大象或马背上,或坐在月亮或太阳附近,直到中午,即使在路上,也可以坐着食用。站着拒绝的人,应该站着食用;坐着拒绝的人,应该坐着食用,不应该改变姿势。蹲坐拒绝的人,也应该蹲坐食用,应该给他一个垫子。坐在凳子上拒绝的人,可以不改变坐姿,转动身体四周食用。躺在床上拒绝的人,不能左右移动,但可以将他连同床一起移动到别处。躺着拒绝的人,应该躺着食用,应该保持他原来躺的方向。

121. Pavāritena pana kiṃkātabbanti? Yena iriyāpathena pavārito hoti, taṃ vikopetvā aññena iriyāpathena ce bhuñjati, atirittaṃ kārāpetvā bhuñjitabbaṃ. Anatirittaṃ pana yaṃ kiñci yāvakālikasaṅgahitaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādati vā bhuñjati vā, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ.

Tattha anatirittaṃ nāma nātirittaṃ, na adhikanti attho. Taṃ pana yasmā kappiyakatādīhi sattahi vinayakammākārehi akataṃ vā gilānassa anadhikaṃ vā hoti, tasmā padabhājane vuttaṃ –

‘‘Anatirittaṃ nāma akappiyakataṃ hoti, appaṭiggahitakataṃ hoti, anuccāritakataṃ hoti, ahatthapāse kataṃ hoti, abhuttāvinā kataṃ hoti, bhuttāvinā ca pavāritena āsanā vuṭṭhitena kataṃ hoti, ‘alametaṃ sabba’nti avuttaṃ hoti, na gilānātirittaṃ hoti, etaṃ anatirittaṃ nāmā’’ti (pāci. 239).

Tattha akappiyakatanti yaṃ tattha phalaṃ vā kandamūlādiṃ vā pañcahi samaṇakappehi kappiyaṃ akataṃ, yañca akappiyamaṃsaṃ vā akappiyabhojanaṃ vā, etaṃ akappiyaṃ nāma. Taṃ akappiyaṃ ‘‘alametaṃ sabba’’nti evaṃ atirittaṃ katampi ‘‘akappiyakata’’nti veditabbaṃ. Appaṭiggahitakatanti bhikkhunā appaṭiggahitaṃyeva purimanayena atirittaṃ kataṃ. Anuccāritakatanti kappiyaṃ kāretuṃ āgatena bhikkhunā īsakampi anukkhittaṃ vā anapanāmitaṃ vā kataṃ. Ahatthapāse katanti kappiyaṃ kāretuṃ āgatassa hatthapāsato bahi ṭhitena kataṃ. Abhuttāvinā katanti yo ‘‘alametaṃ sabba’’nti atirittaṃ karoti, tena pavāraṇappahonakabhojanaṃ abhuttena kataṃ. Bhuttāvinā pavāritena āsanā vuṭṭhitena katanti idaṃ uttānameva. ‘‘Alametaṃ sabba’’nti avuttanti vacībhedaṃ katvā evaṃ avuttaṃ hoti. Iti imehi sattahi vinayakammākārehi yaṃ atirittaṃ kappiyaṃ akataṃ, yañca na gilānātirittaṃ, tadubhayampi ‘‘anatiritta’’nti veditabbaṃ.



121. 对于被拒绝的人,应该做什么?无论他用什么姿势被拒绝,如果用另一种姿势进食,应该让他多取一些。但是,无论是可以临时食用的可食物还是可口的食物,只要不超量,每次食用都会犯波逸提罪。
这里所说的"不超量"就是不过量,不多余。之所以这样说,是因为它未经允许制作,或对于病人来说不过量。在戒本中说:
"'不超量'就是未经允许制作的,未经接受制作的,未经宣布制作的,不在手边制作的,未经食用者制作的,已经食用者被拒绝后制作的,未说'够了'制作的,不是病人的过量的,这就是所谓的'不超量'。"
其中,"未经允许制作的"就是那里的水果或根茎等未经五种沙门法制作的,以及未经允许的肉或食物,这就是所谓的"未经允许"。即使说"够了"而制作的过量,也要视为"未经允许制作"。"未经接受制作的"就是比丘未接受而制作的过量。"未经宣布制作的"就是来制作合法的比丘,稍微也未宣布或移动过。"不在手边制作的"就是来制作合法的比丘,在手边以外制作的。"未经食用者制作的"就是说"够了"而制作过量的,由未食用者制作。"已经食用者被拒绝后制作的"这是很明显的。"未说'够了'制作的"就是通过语言区别而未说的。因此,这七种戒律行为中,无论是未经允许制作的合法的过量,还是不是病人的过量,都应该视为"不超量"。

122. Atirittaṃ pana tasseva paṭipakkhanayena veditabbaṃ. Teneva vuttaṃ padabhājane –

‘‘Atirittaṃ nāma kappiyakataṃ hoti, paṭiggahitakataṃ hoti, uccāritakataṃ hoti, hatthapāse kataṃ hoti, bhuttāvinā kataṃ hoti, bhuttāvinā pavāritena āsanā avuṭṭhitena kataṃ hoti, ‘alametaṃ sabba’nti vuttaṃ hoti, gilānātirittaṃ hoti, etaṃ atirittaṃ nāmā’’ti (pāci. 239).

Apicettha bhuttāvinā kataṃ hotīti anantaranisinnassa sabhāgassa bhikkhuno pattato ekampi sitthaṃ vā maṃsahīraṃ vā khāditvā katampi ‘‘bhuttāvināva kataṃ hotī’’ti veditabbaṃ. Āsanā avuṭṭhitenāti ettha pana asammohatthaṃ ayaṃ vinicchayo – dve bhikkhū pātoyeva bhuñjamānā pavāritā honti, ekena tattheva nisīditabbaṃ, itarena niccabhattaṃ vā salākabhattaṃ vā ānetvā upaḍḍhaṃ tassa bhikkhuno patte ākiritvā hatthaṃ dhovitvā sesaṃ tena bhikkhunā kappiyaṃ kārāpetvā bhuñjitabbaṃ. Kasmā? Yañhi tassa hatthe laggaṃ, taṃ akappiyaṃ hoti. Sace pana paṭhamaṃ nisinno bhikkhu sayameva tassa pattato hatthena gaṇhāti, hatthadhovanakiccaṃ natthi. Sace pana evaṃ ‘kappiyaṃ kāretvā bhuñjantassa puna kiñci byañjanaṃ vā khādanīyaṃ vā patte ākira’nti yena paṭhamaṃ kappiyaṃ kataṃ hoti, so puna kātuṃ na labhati. Yena akataṃ, tena kātabbaṃ, yañca akataṃ, taṃ kātabbaṃ. Yena akatanti aññena bhikkhunā yena paṭhamaṃ na kataṃ, tena kātabbaṃ. Yañca akatanti yena paṭhamaṃ kappiyaṃ kataṃ, tenapi yaṃ akataṃ, taṃ kātabbaṃ. Paṭhamabhājane pana kātuṃ na labbhati. Tattha hi kariyamāne paṭhamaṃ katena saddhiṃ kataṃ hoti, tasmā aññasmiṃ bhājane kātuṃ vaṭṭatīti adhippāyo. Evaṃ kataṃ pana tena bhikkhunā paṭhamaṃ katena saddhiṃ bhuñjituṃ vaṭṭati.

Kappiyaṃ karontena ca na kevalaṃ patteyeva, kuṇḍepi pacchiyampi yattha katthaci purato ṭhapetvā onāmitabhājane kātabbaṃ. Taṃ sace bhikkhusataṃ pavāritaṃ hoti, sabbesaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati, appavāritānampi vaṭṭati. Yena pana kappiyaṃ kataṃ, tassa na vaṭṭati. Sacepi pavāretvā piṇḍāya paviṭṭhaṃ bhikkhuṃ pattaṃ gahetvā avassaṃ bhuñjanake maṅgalanimantane nisīdāpenti, atirittaṃ kārāpetvāva bhuñjitabbaṃ. Sace tattha añño bhikkhu natthi, āsanasālaṃ vā vihāraṃ vā pattaṃ pesetvā kāretabbaṃ, kappiyaṃ karontena pana anupasampannassa hatthe ṭhitaṃ na kātabbaṃ. Sace āsanasālāyaṃ abyatto bhikkhu hoti, sayaṃ gantvā kappiyaṃ kārāpetvā ānetvā bhuñjitabbaṃ.

Gilānātirittanti ettha na kevalaṃ yaṃ gilānassa bhuttāvasesaṃ hoti, taṃ gilānātirittaṃ, atha kho yaṃ kiñci gilānaṃ uddissa ‘‘ajja vā yadā vā icchati, tadā khādissatī’’ti āhaṭaṃ, taṃ sabbaṃ gilānātirittanti veditabbaṃ. Yāmakālikaṃ pana sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ vā yaṃ kiñci anatirittaṃ āhāratthāya paribhuñjantassa ajjhohāre ajjhohāre dukkaṭaṃ. Sace pana yāmakālikādīni āmisasaṃsaṭṭhāni honti, āhāratthāyapi anāhāratthāyapi paṭiggahetvā ajjhoharantassa pācittiyameva, asaṃsaṭṭhāni pana sati paccaye bhuñjantassa anāpatti.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Pavāraṇāvinicchayakathā samattā.

22. Pabbajjāvinicchayakathā



122. 而"过量"则应该按照与之相反的原则来理解。因此在戒本中说:
"'过量'就是经过允许制作的,经过接受制作的,经过宣布制作的,在手边制作的,已经食用者制作的,已经食用者被拒绝后仍制作的,说过'够了'制作的,是病人的过量的,这就是所谓的'过量'。"
此外,这里的"已经食用者制作的"是指,前一个坐在一起的比丘从他的碗里吃了一点点饭或肉汁,也要视为"已经食用者制作的"。"已经食用者被拒绝后制作的"这里需要解释清楚 - 两个比丘早上就被拒绝后开始用餐,一个人应该留在那里,另一个人应该拿来日常饭或分发饭,把一半倒在那个比丘的碗里,洗手后,让那个比丘用合法的方式制作剩下的。为什么?因为粘在他手上的是不合法的。但是,如果先坐下的比丘自己从他的碗里拿取,就不需要洗手。如果说"制作合法的,再在碗里添加其他菜肴或可食用的东西",那么之前制作合法的人不能再做。应该由之前没有做的人做。之前做过的人也应该做之前没有做的。但是不能在第一个碗里做。因为在那里做的话,就会与之前做的结合在一起,所以应该在另一个碗里做。但是,由这个比丘做的,可以与之前做的一起食用。
制作合法的东西时,不仅是碗,也应该在锅或其他容器中放在前面倾斜的容器里做。如果是被一百个比丘拒绝过的,所有人都可以食用,即使是未被拒绝的人也可以。但是,由谁制作的人不能食用。即使进入托钵后,被邀请坐下用餐的比丘,也应该让他多取一些后再食用。如果那里没有其他比丘,应该派人到用餐室或禅房去制作,但制作时不能让未受戒的人拿着。如果用餐室里没有精通的比丘,自己去制作合法的东西带回来食用。
这里的"病人的过量"不仅是病人剩下的,凡是为了病人而说"今天或任何时候他想吃,就让他吃"而带来的,都算是病人的过量。但是,对于一天的、七天的或终生的任何不过量的食物,每次食用都有过失。如果一天的、七天的或终生的是与肉类混合的,无论是为了食用还是不为了食用而接受,每次食用都有波逸提罪。但是,如果没有混合,在有理由的情况下食用,就没有过失。
这样,在《律藏》中的《判决集》里,
关于拒绝的判决的论述完毕。
关于出家的判决的论述

123.Pabbajjāti ettha pana pabbajjāpekkhaṃ kulaputtaṃ pabbājentena ye pāḷiyaṃ ‘‘na bhikkhave pañcahi ābādhehi phuṭṭho pabbājetabbo’’tiādinā (mahāva. 89) paṭikkhittā puggalā, te vajjetvā pabbajjādosavirahito puggalo pabbājetabbo. Tatrāyaṃ vinicchayo (mahāva. aṭṭha. 88) – kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāroti imehi pañcahi ābādhehi phuṭṭho na pabbājetabbo, pabbājento pana dukkaṭaṃ āpajjati ‘‘yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti vuttattā. Tattha kuṭṭhanti rattakuṭṭhaṃ vā hotu kāḷakuṭṭhaṃ vā, yaṃ kiñci kiṭibhadaddaukacchuādippabhedampi sabbaṃ kuṭṭhamevāti vuttaṃ. Tañce nakhapiṭṭhippamāṇampi vaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ hoti, na pabbājetabbo. Sace pana nivāsanapāvuraṇehi pakatipaṭicchannaṭṭhāne nakhapiṭṭhippamāṇaṃ avaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ hoti, vaṭṭati. ‘‘Mukhe pana hatthapādapiṭṭhīsu vā sacepi avaḍḍhanakapakkhe ṭhitaṃ, nakhapiṭṭhito ca khuddakatarampi na vaṭṭatiyevā’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Tikicchāpetvā pabbājentenapi pakativaṇṇe jāteyeva pabbājetabbo, godhāpiṭṭhisadisacuṇṇaokiraṇasarīrampi pabbājetuṃ na vaṭṭati.

Gaṇḍoti medagaṇḍo vā hotu añño vā, yo koci kolaṭṭhimattakopi ce vaḍḍhanakapakkhe ṭhito gaṇḍo hoti, na pabbājetabbo. Paṭicchannaṭṭhāne pana kolaṭṭhimatte avaḍḍhanakapakkhe ṭhite vaṭṭati, mukhādike appaṭicchannaṭṭhāne avaḍḍhanakapakkhe ṭhitepi na vaṭṭati. Tikicchāpetvā pabbājentenapi sarīraṃ sacchaviṃ kārāpetvā pabbājetabbo. Uṇṇigaṇḍā nāma honti gothanakā viya aṅgulikā viya ca tattha tattha lambanti, etepi gaṇḍāyeva, tesu sati pabbājetuṃ na vaṭṭati. Daharakāle khīrapīḷakā yobbannakāle ca mukhe kharapīḷakā nāma honti, mahallakakāle nassanti, na tā gaṇḍasaṅkhyaṃ gacchanti, tāsu sati pabbājetuṃ vaṭṭati. Aññā pana sarīre kharapīḷakā nāma, aparā padumakaṇṇikā nāma honti, aññā sāsapabījakā nāma sāsapamattāyeva sakalasarīraṃ pharanti, sabbā kuṭṭhajātikāva, tāsu sati na pabbājetabbo.

Kilāsoti na bhijjanakaṃ na paggharaṇakaṃ padumapuṇḍarīkapattavaṇṇaṃ kuṭṭhaṃ. Yena gunnaṃ viya sabalaṃ sarīraṃ hoti, tasmiṃ kuṭṭhe vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Sosoti sosabyādhi. Tasmiṃ sati na pabbājetabbo. Apamāroti pittummādo vā yakkhummādo vā. Tattha pubbaverikena amanussena gahito duttikiccho hoti, appamattakepi pana apamāre sati na pabbājetabbo.

124. ‘‘Na, bhikkhave, rājabhaṭo pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 90) vacanato rājabhaṭopi na pabbājetabbo. Ettha ca amacco vā hotu mahāmatto vā sevako vā kiñci ṭhānantaraṃ patto vā appatto vā, yo koci rañño bhattavetanabhaṭo, sabbo rājabhaṭoti saṅkhyaṃ gacchati, so na pabbājetabbo. Tassa pana puttanattabhātukā ye rājato bhattavetanaṃ na gaṇhanti, te pabbājetuṃ vaṭṭati. Yo pana rājato laddhaṃ nibaddhabhogaṃ vā māsasaṃvaccharaparibbayaṃ vā raññoyeva niyyādeti, puttabhātuke vā taṃ ṭhānaṃ sampaṭicchāpetvā rājānaṃ ‘‘na dānāhaṃ devassa bhaṭo’’ti āpucchati, yena vā yaṃkāraṇā vetanaṃ gahitaṃ, taṃ kammaṃ kataṃ hoti, yo vā ‘‘pabbajassū’’ti raññā anuññāto hoti, tampi pabbājetuṃ vaṭṭati.



123. 在这里,对于想要出家的人家子弟,应该出家的人,应该排除《大品》中说的"比丘们,不应该出家那些被五种疾病所困扰的人"等被排除的人,而出家无过失的人应该出家。在这里有这样的判决 - 患有癞疯、疮疖、白癣、消瘦、癫痫这五种疾病的人不应该出家,但是出家的人会犯过失,因为说过"出家者会犯过失"。其中,癞疯包括红癞疯或黑癞疯,无论什么种类的癞疯,只要达到指甲大小的范围就不应该出家。但是,如果在衣服遮盖的地方,指甲大小范围内没有扩大,可以。《库伦第》中说,"但是,即使在面部、手足背上,如果没有扩大,也不可以,即使小于指甲大小也不行"。即使治疗后,只要恢复到正常颜色也可以出家,但是身上有像蜥蜴背上的粉末状物质也不可以出家。
疮疖,无论是痈疮还是其他的,只要有像豆子大小的疮疖在扩大的范围内,就不应该出家。但是,在遮盖的地方,如果豆子大小范围内没有扩大,可以。在面部等未遮盖的地方,即使没有扩大也不可以。即使治疗后,使身体恢复正常颜色也可以出家。有的人会在身上长像牛角或手指一样的肿块,这也算是疮疖,有这种情况时不可以出家。小时候会有乳疖,青年时期会有面部粗糙疖,到老年时会消失,这不算是疮疖,有这种情况时可以出家。但是,身上有其他叫做粗糙疖或莲花瓣疖或芝麻粒遍布全身的,都算是癞疯类型,有这种情况时不可以出家。
白癣就是不破裂也不流脓,颜色像莲花或白莲花叶子的癞疯。身体有斑驳状的,应该按照上述方式判断。消瘦就是消瘦病。有这种情况时不可以出家。癫痫就是中风或精神错乱。如果是被前世的敌人附身,很难治疗,但是即使有轻微的癫痫,也不可以出家。
"比丘们,不应该出家国王的臣仆,如果出家,会犯过失"的说法,国王的臣仆也不应该出家。在这里,无论是大臣还是高官或仆人,无论是否已经获得某个职位,只要是从国王那里领取俸禄的,都算是国王的臣仆,不应该出家。但是,他们的儿子、孙子或兄弟,如果没有从国王那里领取俸禄的,可以出家。如果有人从国王那里获得固定的生活费或一年的开销,如果让儿子或兄弟继承那个职位,然后告诉国王"我不是国王的臣仆了",或者因为什么原因领取了俸禄,已经做了那件事,或者得到国王的允许"可以出家",这些人也可以出家。

125. Coropi dhajabandho na pabbājetabbo ‘‘na, bhikkhave, dhajabandho coro pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 91) vuttattā. Tattha dhajaṃ bandhitvā viya vicaratīti dhajabandho, mūladevādayo viya loke pākaṭoti vuttaṃ hoti. Tasmā yo gāmaghātaṃ vā panthaduhanaṃ vā nagare sandhicchedādikammaṃ vā karonto vicarati, paññāyati ca ‘‘asuko nāma idaṃ idaṃ karotī’’ti, so na pabbājetabbo. Yo pana rājaputto rajjaṃ patthento gāmaghātādīni karoti, so pabbājetabbo. Rājāno hi tasmiṃ pabbajite tussanti, sace pana na tussanti, na pabbājetabbo. Pubbe mahājane pākaṭo coro pacchā corakammaṃ pahāya pañca sīlāni samādiyati, tañce manussā evaṃ jānanti, pabbājetabbo. Ye pana ambalabujādicorakā sandhicchedādicorā eva vā adissamānā theyyaṃ karonti, pacchāpi ‘‘iminā nāma idaṃ kata’’nti na paññāyanti, tepi pabbājetuṃ vaṭṭati.

126. Kārabhedako pana coro na pabbājetabbo ‘‘na, bhikkhave, kārabhedako coro pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 92) vuttattā. Tattha kāro vuccati bandhanāgāraṃ. Idha pana andubandhanaṃ vā hotu saṅkhalikabandhanaṃ vā rajjubandhanaṃ vā gāmabandhanaṃ vā nigamabandhanaṃ vā nagarabandhanaṃ vā purisagutti vā janapadabandhanaṃ vā dīpabandhanaṃ vā, yo etesu yaṃ kiñci bandhanaṃ bhinditvā vā chinditvā vā muñcitvā vā vivaritvā vā apassamānānaṃ vā palāyati, so kārabhedakoti saṅkhyaṃ gacchati. Tasmā īdiso kārabhedako coro dīpabandhanaṃ bhinditvā dīpantaraṃ gatopi na pabbājetabbo. Yo pana na coro, kevalaṃ hatthakammaṃ akaronto ‘‘evaṃ no apalāyanto karissatī’’ti rājayuttādīhi baddho, so kāraṃ bhinditvā palātopi pabbājetabbo. Yo pana gāmanigamapaṭṭanādīni keṇiyā gahetvā taṃ asampādento bandhanāgāraṃ pavesito hoti, sopi palāyitvā āgato na pabbājetabbo. Yopi kasikammādīhi dhanaṃ sampādetvā jīvanto ‘‘nidhānaṃ iminā laddha’’nti pesuññaṃ upasaṃharitvā kenaci bandhāpito hoti, taṃ tattheva pabbājetuṃ na vaṭṭati, palāyitvā gataṃ pana gataṭṭhāne pabbājetuṃ vaṭṭati.

127. ‘‘Na, bhikkhave, likhitako coro pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 93) vacanato pana likhitako coro na pabbājetabbo. Tattha likhitako nāma yo koci corikaṃ vā aññaṃ vā garuṃ rājāparādhaṃ katvā palāto, rājā ca naṃ paṇṇe vā potthake vā ‘‘itthannāmo yattha dissati, tattha gahetvā māretabbo’’ti vā ‘‘hatthapādādīni assa chinditabbānī’’ti vā ‘‘ettakaṃ nāma daṇḍaṃ āharāpetabbo’’ti vā likhāpeti, ayaṃ likhitako nāma, so na pabbājetabbo.



125. 佩带旗帜的盗贼也不应该出家。因为经上说"比丘们,不应该出家佩带旗帜的盗贼,如果出家,会犯过失"。在这里,"佩带旗帜"是指像著名的木叶等一样在世间出没。所以,任何在村庄杀害、在道路抢劫或在城市里做窃贼等行为,并且被人知道"某某人做了这个那个"的,都不应该出家。但是,如果是王子为了争夺王位而做这些事,可以出家。因为国王对他出家会感到高兴。如果国王不高兴,就不应该出家。以前在大众中出名的盗贼,后来放弃盗窃行为,受持五戒,如果人们知道这一点,可以出家。但是,那些偷取芒果或布谷鸟等的盗贼,或隐藏行踪做盗窃的,即使事后人们不知道是谁做的,也可以出家。
126. 但是,破坏监狱的盗贼不应该出家。因为经上说"比丘们,不应该出家破坏监狱的盗贼,如果出家,会犯过失"。在这里,"监狱"指囚禁的地方。无论是用绳索、铁链、绳子、村落、城镇、城市、人卫队或地区监狱、岛屿监狱等任何一种,只要是破坏或切断或释放或打开,而逃脱无人知晓的,都算是破坏监狱的盗贼。因此,这样的破坏监狱的盗贼,即使是通过破坏岛屿监狱逃走,也不应该出家。但是,如果不是盗贼,只是不做手工劳动,被国王的人等捆绑,然后破坏监狱逃走的,可以出家。如果是通过贿赂取得村庄、城镇或港口,而被关进监狱,逃走后回来的,也不应该出家。如果有人通过农业等方式赚钱,然后被人以此为借口关押,在那里不应该出家,但是逃走后,可以在逃走的地方出家。
127. 但是,根据经上说"比丘们,不应该出家被通缉的盗贼,如果出家,会犯过失",被通缉的盗贼不应该出家。在这里,"被通缉的"指任何因盗窃或其他严重的王罪而逃走的,国王下令在纸上或书籍上写道"只要看到某某人,就抓住杀掉"或"砍掉他的手脚"或"要追究他如此多的罚款",这样的人就是被通缉的,不应该出家。

128. Kasāhato katadaṇḍakammopi na pabbājetabbo ‘‘na, bhikkhave, kasāhato katadaṇḍakammo pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 94) vacanato. Ettha pana yo vacanapesanādīni akaronto haññati, na so katadaṇḍakammo. Yo pana keṇiyā vā aññathā vā kiñci gahetvā khāditvā puna dātuṃ asakkonto ‘‘ayameva te daṇḍo hotū’’ti kasāhi haññati, ayameva kasāhato katadaṇḍakammo. So ca kasāhi vā hato hotu aḍḍhadaṇḍakādīnaṃ vā aññatarena, yāva allavaṇo hoti, na tāva pabbājetabbo, vaṇe pana pākatike katvā pabbājetabbo. Sace pana jāṇūhi vā kapparehi vā nāḷikerapāsāṇādīhi vā ghātetvā mutto hoti, sarīre cassa gaṇṭhiyo paññāyanti, na pabbājetabbo, phāsukaṃ katvā eva gaṇṭhīsu sannisinnāsu pabbājetabbo.

129. Lakkhaṇāhato pana katadaṇḍakammo na pabbājetabbo ‘‘na, bhikkhave, lakkhaṇahato katadaṇḍakammo pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 95) vacanato. Etthapi katadaṇḍakammabhāvo purimanayeneva veditabbo. Yassa pana nalāṭe vā ūruādīsu vā tattena lohena lakkhaṇaṃ āhataṃ hoti, so sace bhujisso, yāva allavaṇo hoti , tāva na pabbājetabbo. Sacepissa vaṇā ruḷhā honti chaviyā samaparicchedā, lakkhaṇaṃ na paññāyati, timaṇḍalaṃ nivatthassa uttarāsaṅge kate paṭicchannokāse ce hoti, pabbājetuṃ vaṭṭati, appaṭicchannokāse ce, na vaṭṭati.



128. 被鞭打而受罚的人也不应该出家。因为经上说"比丘们,不应该出家被鞭打而受罚的人,如果出家,会犯过失"。但是,如果只是因为不听话而受到殴打,不算是受过罚。如果是因为拿取或吃了某人的东西而不能还给,被鞭打说"这就是你的罚吧",这才是被鞭打而受罚的人。无论是被鞭打还是受到其他罚如半罚等,只要伤口还没愈合,就不应该出家,等伤口恢复正常后再出家。如果是被膝盖或头部或椰子石头等打伤而释放,身上有结块,就不应该出家,等结块消除后再出家。
129. 但是,被刺青而受罚的人不应该出家。因为经上说"比丘们,不应该出家被刺青而受罚的人,如果出家,会犯过失"。在这里,是否受过罚也应该按照前面的方式理解。如果有人的额头或大腿等地方被烧红的铁器刺青,如果是自由人,只要伤口还没愈合,就不应该出海。如果伤口已经愈合,与皮肤平整,看不到刺青,如果穿着上衣能遮盖的地方,可以出家,如果不能遮盖,就不可以。

130. ‘‘Na, bhikkhave, iṇāyiko pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 96) vacanato iṇāyikopi na pabbājetabbo. Tattha iṇāyiko nāma yassa pitipitāmahehi vā iṇaṃ gahitaṃ hoti , sayaṃ vā iṇaṃ gahitaṃ hoti, yaṃ vā āṭhapetvā mātāpitūhi kiñci gahitaṃ hoti, so taṃ iṇaṃ paresaṃ dhāretīti iṇāyiko. Yaṃ pana aññe ñātakā āṭhapetvā kiñci gaṇhanti, so na iṇāyiko. Na hi te taṃ āṭhapetuṃ issarā, tasmā taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati, itaraṃ na vaṭṭati. Sace panassa ñātisālohitā ‘‘mayaṃ dassāma, pabbājetha na’’nti iṇaṃ attano bhāraṃ karonti, añño vā koci tassa ācārasampattiṃ disvā ‘‘pabbājetha naṃ, ahaṃ iṇaṃ dassāmī’’ti vadati, pabbājetuṃ vaṭṭati. Tesu asati bhikkhunā tathārūpassa upaṭṭhākassapi ārocetabbaṃ ‘‘sahetuko satto iṇapalibodhena na pabbajatī’’ti. Sace so paṭipajjati, pabbājetabbo. Sacepi attano kappiyabhaṇḍaṃ atthi, ‘‘etaṃ dassāmī’’ti pabbājetabbo. Sace pana neva ñātakādayo paṭipajjanti, na attano dhanaṃ atthi, ‘‘pabbājetvā bhikkhāya caritvā mocessāmī’’ti pabbājetuṃ na vaṭṭati. Sace pabbājeti, dukkaṭaṃ. Palātopi ānetvā dātabbo. No ce deti, sabbaṃ iṇaṃ gīvā hoti. Ajānitvā pabbājayato anāpatti, passantena pana ānetvā iṇasāmikānaṃ dassetabbo, apassantassa gīvā na hoti.

Sace iṇāyiko aññaṃ desaṃ gantvā pucchiyamānopi ‘‘nāhaṃ kassaci kiñci dhāremī’’ti vatvā pabbajati, iṇasāmiko ca taṃ pariyesanto tattha gacchati, daharo taṃ disvā palāyati, so theraṃ upasaṅkamitvā ‘‘ayaṃ, bhante, kena pabbājito, mama ettakaṃ nāma dhanaṃ gahetvā palāto’’ti vadati, therena vattabbaṃ ‘‘mayā, upāsaka, ‘aṇaṇo aha’nti vadanto pabbājito, kiṃ dāni karomi, passa me pattacīvara’’nti. Ayaṃ tattha sāmīci. Palāte pana gīvā na hoti. Sace pana naṃ therassa sammukhāva disvā ‘‘ayaṃ mama iṇāyiko’’ti vadati, ‘‘tava iṇāyikaṃ tvameva jānāhī’’ti vattabbo, evampi gīvā na hoti. Sacepi so ‘‘pabbajito ayaṃ dāni kuhiṃ gamissatī’’ti vadati, therena ‘‘tvaṃyeva jānāhī’’ti vattabbo. Evampissa palāte gīvā na hoti. Sace pana thero ‘‘kuhiṃ dāni ayaṃ gamissati, idheva acchatū’’ti vadati, so ce palāyati, gīvā hoti. Sace so sahetuko satto hoti vattasampanno , therena ‘‘īdiso aya’’nti vattabbaṃ. Iṇasāmiko ce ‘‘sādhū’’ti vissajjeti, iccetaṃ kusalaṃ, ‘‘upaḍḍhupaḍḍhaṃ dethā’’ti vadati, dātabbaṃ. Aparena samayena atiārādhako hoti, ‘‘sabbaṃ dethā’’ti vuttepi dātabbameva. Sace pana uddesaparipucchādīsu kusalo hoti bahūpakāro bhikkhūnaṃ, bhikkhācāravattena pariyesitvāpi iṇaṃ dātabbameva.



130. 受托的债务人不应该出家。因为经上说"比丘们,不应该出家受托的债务人,如果出家,会犯过失"。在这里,受托的债务人是指由父母或祖父母托付的债务,或者自己所托的债务,或者在父母的安排下所托的债务,他把这个债务承担在别人身上。若是其他亲属托付的债务,则不算受托的债务人。因为他们没有权力去托付,因此可以出家,其他情况则不可以。如果他的亲属说"我们会给你,请出家吧",那么他就可以承担自己的债务。若有其他人看到他的行为说"请让他出家,我会给他债务",也可以出家。在这种情况下,比丘应该告知这样的支持者"有理由的生灵不应因债务而出家"。如果他开始出家,则应出家。如果他有自己的适当的财物,说"我会给你这个",也可以出家。如果亲属等不开始行动,也没有自己的财物,说"出家后我会靠乞食生活"的,则不应出家。如果出家,会犯过失。逃走后也要带回来给他。如果不给,所有的债务都归于他。如果不知道而出家,则没有过失,但如果被看到后带回来,则应向债主展示。如果没有被看到,则不算债务。
如果受托的债务人去到其他地方,被问到时说"我没有承担任何人的债务",而债主也去寻找他,年轻人看到后逃跑,他应该去找长老说"这位尊者,是谁出家的,我带着这么多的财物逃跑了"。长老应当说"我,善士,被称为‘无债’而出家,现在该怎么办,请看我的袈裟"。在这种情况下,债务人没有责任。如果逃跑时被债主看到说"这是我的受托债务人",则应说"你是自己的受托债务人"。如果他问"这个出家人现在要去哪里",则应回答"你自己知道"。在这种情况下,债务人没有责任。如果长老说"现在这个人要去哪里,就留在这里",如果他逃跑,则有责任。如果他是有理由的生灵,应当说"这是这个人"。如果债主说"很好",则这是善行。如果说"你们都给我",则应当给。之后,如果他过度要求,说"给我所有",也应当给。如果他在询问和询问中表现出善意,对许多比丘有帮助,按乞食的方式寻找债务,也应当给债务。

131. Dāsopi na pabbājetabbo ‘‘na, bhikkhave, dāso pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 97) vacanato. Tattha cattāro dāsā antojāto dhanakkīto karamarānīto sāmaṃ dāsabyaṃ upagatoti. Tattha antojāto nāma jātiyā dāso gharadāsiyā putto. Dhanakkīto nāma mātāpitūnaṃ santikā putto vā sāmikānaṃ santikā dāso vā dhanaṃ datvā dāsacārittaṃ āropetvā kīto. Ete dvepi na pabbājetabbā. Pabbājentena tattha tattha cārittavasena adāse katvā pabbājetabbā. Karamarānīto nāma tiroraṭṭhaṃ vilopaṃ vā katvā upalāpetvā vā tiroraṭṭhato bhujissamānusakāni āharanti, antoraṭṭheyeva vā katāparādhaṃ kiñci gāmaṃ rājā ‘‘vilumpathā’’ti ca āṇāpeti, tato mānusakānipi āharanti, tattha sabbe purisā dāsā, itthiyo dāsiyo. Evarūpo karamarānīto dāso yehi ānīto, tesaṃ santike vasanto vā bandhanāgāre baddho vā purisehi rakkhiyamāno vā na pabbājetabbo, palāyitvā pana gato gataṭṭhāne pabbājetabbo. Raññā tuṭṭhena ‘‘karamarānītake muñcathā’’ti vatvā vā sabbasādhāraṇena vā nayena bandhanamokkhe kate pabbājetabbova.

Sāmaṃ dāsabyaṃ upagato nāma jīvitahetu vā ārakkhahetu vā ‘‘ahaṃ te dāso’’ti sayameva dāsabhāvaṃ upagato rājūnaṃ hatthiassagomahiṃsagopakādayo viya. Tādiso dāso na pabbājetabbo. Rañño vaṇṇadāsīnaṃ puttā honti amaccaputtasadisā, tepi na pabbājetabbā. Bhujissitthiyo asaññatā vaṇṇadāsīhi saddhiṃ vicaranti, tāsaṃ putte pabbājetuṃ vaṭṭati. Sace sayameva paṇṇaṃ āropenti, na vaṭṭati. Bhaṭiputtagaṇādīnaṃ dāsāpi tehi adinnā na pabbājetabbā. Vihāresu rājūhi ārāmikadāsā nāma dinnā honti, tepi pabbājetuṃ na vaṭṭati, bhujisse katvā pana pabbājetuṃ vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ ‘‘antojātadhanakkītake ānetvā bhikkhusaṅghassa ‘ārāmike demā’ti denti, takkaṃ sīse āsittakasadisāva honti, te pabbājetuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Kurundiyaṃ pana ‘‘ārāmikaṃ demāti kappiyavohārena denti, yena kenaci vohārena dinno hotu, neva pabbājetabbo’’ti vuttaṃ. Duggatamanussā ‘‘saṅghaṃ nissāya jīvissāmā’’ti vihāre kappiyakārakā honti, ete pabbājetuṃ vaṭṭati. Yassa mātāpitaro dāsā , mātā eva vā dāsī, pitā adāso, taṃ pabbājetuṃ na vaṭṭati. Yassa pana mātā adāsī, pitā dāso, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Bhikkhussa ñātakā vā upaṭṭhākā vā dāsaṃ denti ‘‘imaṃ pabbājetha, tumhākaṃ veyyāvaccaṃ karissatī’’ti, attano vāssa dāso atthi, bhujisso katova pabbājetabbo. Sāmikā dāsaṃ denti ‘‘imaṃ pabbājetha, sace abhiramissati, adāso. Vibbhamissati ce, amhākaṃ dāsova bhavissatī’’ti, ayaṃ tāvakāliko nāma, taṃ pabbājetuṃ na vaṭṭatīti kurundiyaṃ vuttaṃ. Nissāmikadāso hoti, sopi bhujisso katova pabbājetabbo. Ajānanto pabbājetvā upasampādetvā vā pacchā jānanti, bhujissaṃ kātumeva vaṭṭati.


131. 奴隶也不应该出家。因为经上说"比丘们,奴隶不应该出家,如果出家,会犯过失"。在这里,四种奴隶包括内生的奴隶、受托的奴隶、被捕的奴隶和接受奴隶身份的人。内生的奴隶是指由家中奴隶的儿子。受托的奴隶是指在父母或主人身边的儿子,通过给付财物而被认定为奴隶的。这两种人都不应出家。被捕的奴隶是指逃离国家或被捕后被带走的,在内地被捕或在某个村庄被王命令"抢走"的人,这些人都是奴隶,包括男性和女性奴隶。这样的被捕奴隶,无论是被带走、被监禁或被人看管,都不应出家,但逃跑后返回后可以出家。若国王高兴地说"释放被捕的奴隶",则可以出家。
接受奴隶身份的人是指为了生计或保护而自愿成为奴隶的人,如国王的象、马、牛、猪等。这种奴隶不应出家。国王的奴隶的儿子与大臣的儿子相似,也不应出家。被奴隶所控制的女性与奴隶一起生活,可以让她们的儿子出家。如果自己承担责任,则不可以。士兵的儿子等也不应出家。王室的园丁奴隶被称为"园丁的奴隶",也不应出家,但可以在被奴役的情况下出家。大乘经典中说"内生的受托奴隶被带到比丘僧团说‘我们给你园丁的奴隶’",与头上的花环相似,可以出家。至于库伦地的说法"给园丁的奴隶",无论以何种方式给予的,都不应出家。贫困的人说"依靠僧团生活",在寺庙中是被允许的。这些人可以出家。若父母是奴隶,母亲是奴隶而父亲是自由人,则不应出家。若母亲是自由人而父亲是奴隶,则可以出家。比丘的亲属或侍者说"让他出家,他会为你们服务",若他有自己的奴隶,则可以出家。主人说"让他出家,如果他喜欢,则是自由人。如果他逃跑,则是我们的奴隶",这种情况是暂时的,不应出家。无主的奴隶也是如此,可以出家。若不知道而出家,然后被接纳,则应确保成为奴隶。


Imassa ca atthassa pakāsanatthaṃ idaṃ vatthuṃ vadanti – ekā kira kuladāsī ekena saddhiṃ anurādhapurā palāyitvā rohaṇe vasamānā puttaṃ paṭilabhi, so pabbajitvā upasampannakāle lajjī kukkuccako ahosi. Athekadivasaṃ mātaraṃ pucchi ‘‘kiṃ upāsike tumhākaṃ bhātā vā bhaginī vā natthi, na kiñci ñātakaṃ passāmī’’ti. Tāta, ahaṃ anurādhapure kuladāsī, tava pitarā saddhiṃ palāyitvā idha vasāmīti. Sīlavā bhikkhu ‘‘asuddhā kira me pabbajjā’’ti saṃvegaṃ labhitvā mātaraṃ tassa kulassa nāmagottaṃ pucchitvā anurādhapuraṃ āgamma tassa kulassa gharadvāre aṭṭhāsi, ‘‘aticchatha, bhante’’ti vuttepi nātikkami. Te āgantvā ‘‘kiṃ, bhante’’ti pucchiṃsu. ‘‘Tumhākaṃ itthannāmā dāsī palātā atthī’’ti? ‘‘Atthi, bhante’’. Ahaṃ tassā putto, sace maṃ tumhe anujānātha, pabbajjaṃ labhāmi, tumhe mayhaṃ sāmikāti. Te haṭṭhatuṭṭhā hutvā ‘‘suddhā, bhante, tumhākaṃ pabbajjā’’ti taṃ bhujissaṃ katvā mahāvihāre vasāpesuṃ catūhi paccayehi paṭijaggantā. Thero taṃ kulaṃ nissāya vasamānoyeva arahattaṃ pāpuṇīti.



这是一个关于一位出家比丘的故事。现将其完整直译如下：
1.一位女奴从安拉惹补罗（Anurādhapura）逃离，来到罗汉那（Rohana）居住。她在那里生下一个儿子。当这个儿子出家受具足戒时，他变得很羞愧、很忧虑。
2.有一天，他问母亲："尊敬的母亲啊，您没有兄弟姐妹吗？我看不到任何亲属。"
3."我的孩子啊，我在安拉惹补罗（Anurādhapura）是一个女奴，和你父亲一起逃到这里居住。"
4.这位持戒的比丘感到"我的出家不纯洁"而感到震惊。他去问那个家族的名字和出身，然后来到安拉惹补罗（Anurādhapura），站在那个家族的门前，虽然被邀请进去但并没有进去。
5.他们来问："尊敬的老师，有什么事吗？"
6."你们有一位名叫这样的女奴逃走了吗？"
7."是的，尊敬的老师。"
8."我是她的儿子，如果你们允许的话，我想得到出家。你们就是我的主人。"
9.他们欣喜若狂地说："尊敬的老师，你的出家是纯洁的。"于是使他成为自由人，让他住在大寺院里，供养他四种必需品。
10.这位长老依靠这个家族而居住，最终证得阿罗汉果。

132. ‘‘Na, bhikkhave, hatthacchinno pabbājetabbo. Na pādacchinno, na hatthapādacchinno, na kaṇṇacchinno, na kaṇṇanāsacchinno, na aṅgulicchinno, na aḷacchinno, na kaṇḍaracchinno, na phaṇahatthako, na khujjo, na vāmano na galagaṇḍī, na lakkhaṇāhato, na kasāhato, na likhitako, na sīpadī, na pāparogī, na parisadūsako, na kāṇo, na kuṇī, na khañjo, na pakkhahato, na chinniriyāpatho, na jarādubbalo, na andho, na mūgo, na badhiro, na andhamūgo, na andhabadhiro, na mūgabadhiro, na andhamūgabadhiro pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 119) vacanato pana hatthacchinnādayopi na pabbājetabbā.

Tattha hatthacchinnoti yassa hatthatale vā maṇibandhe vā kappare vā yattha katthaci eko vā dve vā hatthā chinnā honti. Pādacchinnoti yassa aggapāde vā gopphakesu vā jaṅghāya vā yattha katthaci eko vā dve vā pādā chinnā honti. Hatthapādacchinnoti yassa vuttappakāreneva catūsu hatthapādesu dve vā tayo vā sabbe vā hatthapādā chinnā honti. Kaṇṇacchinnoti yassa kaṇṇamūle vā kaṇṇasakkhalikāya vā eko vā dve vā kaṇṇā chinnā honti. Yassa pana kaṇṇāvaṭṭe chijjanti, sakkā ca hoti saṅghāṭetuṃ, so kaṇṇaṃ saṅghāṭetvā pabbājetabbo. Nāsacchinnoti yassa ajapadake vā agge vā ekapuṭe vā yattha katthaci nāsā chinnā hoti. Yassa pana nāsikā sakkā hoti sandhetuṃ, so taṃ phāsukaṃ katvā pabbājetabbo. Kaṇṇanāsacchinno ubhayavasena veditabbo. Aṅgulicchinnoti yassa nakhasesaṃ adassetvā ekā vā bahū vā aṅguliyo chinnā honti. Yassa pana suttatantumattampi nakhasesaṃ paññāyati, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Aḷacchinnoti yassa catūsu aṅguṭṭhakesu aṅguliyaṃ vuttanayeneva eko vā bahū vā aṅguṭṭhakā chinnā honti. Kaṇḍaracchinnoti yassa kaṇḍaranāmakā mahānhārū purato vā pacchato vā chinnā honti, yesu ekassapi chinnattā aggapādena vā caṅkamati, mūlena vā caṅkamati, na pādaṃ patiṭṭhāpetuṃ sakkoti.

Phaṇahatthakoti yassa vaggulipakkhakā viya aṅguliyo sambaddhā honti, etaṃ pabbājetukāmena aṅgulantarikāyo phāletvā sabbaṃ antaracammaṃ apanetvā phāsukaṃ katvā pabbājetabbo. Yassapi cha aṅguliyo honti, taṃ pabbājetukāmena adhikaṃ aṅguliṃ chinditvā phāsukaṃ katvā pabbājetabbo. Khujjoti yo urassa vā piṭṭhiyā vā passassa vā nikkhantattā khujjasarīro. Yassa pana kiñci kiñci aṅgapaccaṅgaṃ īsakaṃ vaṅkaṃ, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Mahāpuriso eva hi brahmujugatto, avaseso satto akhujjo nāma natthi. Vāmanoti jaṅghavāmano vā kaṭivāmano vā ubhayavāmano vā. Jaṅghavāmanassa kaṭito paṭṭhāya heṭṭhimakāyo rasso hoti, uparimakāyo paripuṇṇo. Kaṭivāmanassa kaṭito paṭṭhāya uparimakāyo rasso hoti, heṭṭhimakāyo paripuṇṇo. Ubhayavāmanassa ubhopi kāyā rassā honti, yesaṃ rassattā bhūtānaṃ viya parivaṭumo mahākucchighaṭasadiso attabhāvo hoti, taṃ tividhampi pabbājetuṃ na vaṭṭati.



以下是巴利文的完整直译：
"不应该，诸比丘，使断手者还俗。不应该使断脚者、断手脚者、断耳者、断耳鼻者、断指者、断大拇指者、断筋者、手指连接者、驼背者、侏儒者、颈部肿块者、有缺陷者、被鞭打者、有划痕者、患腿疾者、患恶疾者、污染僧团者、独眼者、斜视者、跛子、偏瘫者、行走姿势不正常者、年老虚弱者、盲人、哑巴、聋子、盲哑者、盲聋者、哑聋者、盲哑聋者还俗。如果有人使他们还俗，犯有轻罪。"根据这段话，断手等人不应该还俗。
在这里：断手是指在手掌、手腕、手肘或任何地方一只或两只手被砍断的人。断脚是指在脚趾、脚踝或小腿的任何部位一只或两只脚被砍断的人。断手脚是指在前面提到的四肢中，两只、三只或全部手脚被砍断的人。断耳是指在耳根或耳廓一只或两只耳朵被砍断的人。如果耳廓被切断，但可以缝合，则应缝合耳朵后还俗。断鼻是指在鼻孔、鼻尖或鼻腔的任何部位鼻子被砍断的人。如果鼻子可以修复，则应修复后还俗。断耳鼻应从两个方面理解。断指是指没有指甲残留一个或多个手指被砍断的人。如果还有丝线般的指甲残留，则可以还俗。断大拇指是指在四个大拇指中，按照前面提到的方式，一个或多个大拇指被砍断的人。断筋是指名为"筋"的大筋在前面或后面被切断，以至于即使切断一根筋，也无法用脚尖或脚根行走。
手指连接者是指手指像翅膀一样连接在一起，欲使其还俗时，应切开手指间隙，去除所有内层皮肤，使其恢复正常。对于只有六个手指的人，应切除多余的手指，使其恢复正常后再还俗。驼背是指因胸部、背部或侧面突出而形成驼背身体。如果身体的任何部位稍微弯曲，则可以还俗。大人的身体本来就是端正的，其他生物没有不驼背的。侏儒是指小腿矮小、腰部矮小或两者都矮小。小腿矮小的人从腰部以下身体矮小，上半身完整。腰部矮小的人从腰部以上身体矮小，下半身完整。两者都矮小的人，身体都很矮小，身形像肿大的葫芦，这三种情况都不应该还俗。


Galagaṇḍīti yassa kumbhaṇḍaṃ viya gale gaṇḍo hoti. Desanāmattameva cetaṃ, yasmiṃ kismiñci pana padese gaṇḍe sati na pabbājetabbo. Tattha vinicchayo ‘‘na, bhikkhave, pañcahi ābādhehi phuṭṭho pabbājetabbo’’ti (mahāva. 89) ettha vuttanayeneva veditabbo. Lakkhaṇāhatakasāhatalikhitakesu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. Sīpadīti bhārapādo vuccati. Yassa pādo thūlo hoti sañjātapīḷako kharo, so na pabbājetabbo. Yassa pana na tāva kharabhāvaṃ gaṇhāti, sakkā hoti upanāhaṃ bandhitvā udakaāvāṭe pavesetvā udakavālikāya pūretvā yathā sirā paññāyanti, jaṅghā ca telanāḷikā viya hoti, evaṃ milāpetuṃ, tassa pādaṃ īdisaṃ katvā taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Sace puna vaḍḍhati, upasampādentenapi tathā katvāva upasampādetabbo. Pāparogīti arisabhagandarapittasemhakāsasosādīsu yena kenaci rogena niccāturo atekiccharogo jeguccho amanāpo, ayaṃ na pabbājetabbo.



以下是巴利文的完整直译：
133. Galagaṇḍī是指一个人有一个像水瓶一样的颈部肿块。这个情况下，不应该还俗，因为在任何地方都有这种疾病，不应该还俗。在这里，引用《大史》89节的教言：“不应该，使五种疾病缠身的人还俗。”这句话在这里也适用。关于lakkhaṇāhatakasāhatalikhitakesu的规定，已经在前面提到。Sīpadī是指脚趾肿大。一个人如果脚趾肿大，脚趾骨头突出，不能还俗。如果脚趾没有骨头突出，可以用绷带绑住脚趾，洗脚，涂上油，使脚趾变软，像脚趾一样，如此处理后，可以还俗。如果脚趾继续肿大，出家人也可以如此处理后出家。
Pāparogī是指患有某种疾病的人，如癫痫、肝病、痢疾、肠胃病、肾病等，总之是患有某种疾病的人，不应该还俗。

133.Parisadūsakoti yo attano virūpatāya parisaṃ dūseti, atidīgho vā hoti aññesaṃ sīsappamāṇanābhippadeso, atirasso vā ubhayavāmanabhūtarūpaṃ viya, atikāḷo vā jhāpitakkhette khāṇuko viya, accodāto vā dadhitakkādīhi pamajjitatambalohavaṇṇo, atikiso vā mandamaṃsalohito aṭṭhisirācammasarīro viya, atithūlo vā bhāriyamaṃso mahodaro mahābhūtasadiso, abhimahantasīso vā pacchiṃ sīse katvā ṭhito viya, atikhuddakasīso vā sarīrassa ananurūpena atikhuddakena sīsena samannāgato, kūṭakūṭasīso vā tālaphalapiṇḍisadisena sīsena samannāgato, sikharasīso vā uddhaṃ anupubbatanukena sīsena samannāgato, nāḷisīso vā mahāveṇupabbasadisena sīsena samannāgato, kappasīso vā pabbhārasīso vā catūsu passesu yena kenaci passena onatena sīsena samannāgato, vaṇasīso vā pūtisīso vā kaṇṇikakeso vā pāṇakehi khāyitakedāre sassasadisehi tahiṃ tahiṃ uṭṭhitehi kesehi samannāgato, nillomasīso vā thūlathaddhakeso vā tālahīrasadisehi kesehi samannāgato, jātipalitehi paṇḍarakeso vā pakatitambakeso vā ādittehi viya kesehi samannāgato, āvaṭṭasīso vā gunnaṃ sarīre āvaṭṭasadisehi uddhaggehi kesāvaṭṭehi samannāgato, sīsalomehi saddhiṃ ekābaddhabhamukalomo vā jālabaddhena viya nalāṭena samannāgato.

Sambaddhabhamuko vā nillomabhamuko vā makkaṭabhamuko vā atimahantakkhi vā atikhuddakakkhi vā mahiṃsacamme vāsikoṇena paharitvā katachiddasadisehi akkhīhi samannāgato, visamakkhi vā ekena mahantena, ekena khuddakena akkhinā samannāgato, visamacakkalo vā ekena uddhaṃ, ekena adhoti evaṃ visamajātehi akkhicakkehi samannāgato, kekaro vā gambhīrakkhi vā yassa gambhīre udapāne udakatārakā viya akkhitārakā paññāyanti, nikkhantakkhi vā yassa kakkaṭasseva akkhitārakā nikkhantā honti, hatthikaṇṇo vā mahantāhi kaṇṇasakkhalīhi samannāgato, mūsikakaṇṇo vā jatukakaṇṇo vā khuddakāhi kaṇṇasakkhalīhi samannāgato, chiddamattakaṇṇo vā yassa vinā kaṇṇasakkhalīhi kaṇṇacchiddamattameva hoti, aviddhakaṇṇo vā, yonakajātiko pana parisadūsako na hoti, sabhāvoyeva hi so tassa. Kaṇṇabhagandariko vā niccapūtinā kaṇṇena samannāgato, gaṇḍakaṇṇo vā sadā paggharitapubbena kaṇṇena samannāgato, ṭaṅkitakaṇṇo vā gobhattanāḷikāya aggasadisehi kaṇṇehi samannāgato, atipiṅgalakkhi vā, madhupiṅgalaṃ pana pabbājetuṃ vaṭṭati. Nippakhumakkhi vā assupaggharaṇakkhi vā pupphitakkhi vā akkhipākena samannāgatakkhi vā.


以下是巴利文的完整直译：
133. 污染僧团者是指因自己的丑陋而玷污僧团的人。比如说，过于高大以至于超过他人的头部高度，或过于矮小而有一种矮小的体型，或过于黑暗如被烧焦的田地一样，或过于白皙如被奶油等涂抹而变成铜色，或过于瘦小如筋肉稀少、血色苍白、骨头突出的人，或过于肥胖如重重的肉块、巨大的腹部、像大块的肉一样，或头部过于巨大如倒置在头上一样，或头部过于小而与身体不成比例，或头部呈圆锥状如棕榈果实一样，或头部尖塔状如渐细的柱子一样，或头部如大竹节一样，或头部在四面中的任何一面倾斜，或头部有伤口或腐烂、有虫子啃食的头发如庄稼一样，或头部无毛或头发粗硬如棕榈纤维一样，或头发白色或本来就是棕色但现在像火一样，或头发卷曲如缠绕在身体上的卷发。
或眉毛连在一起，或无眉毛，或眉毛像猴子一样，或眼睛过大或过小，或有如用刀划破一样的眼睛，或一只大一只小的眼睛，或一只向上一只向下的不对称的眼睛，或眼睛深陷如井中的星星一样，或眼睛凸出如螃蟹一样，或有大的象耳朵一样的耳朵，或有小的老鼠耳朵或蝙蝠耳朵一样的耳朵，或只有耳洞而没有耳朵，或没有穿孔的耳朵。但是外国人不算污染僧团的，因为那是他们的本性。或有常常流脓的耳朵，或有一直在流脓的耳朵，或有像牛角一样的耳朵，或眼睛过于黄色，但可以出家。或没有眼睑、流泪、眼睛发炎或眼睛肿胀的人。


Atimahantanāsiko vā atikhuddakanāsiko vā cipiṭanāsiko vā majjhe appatiṭṭhahitvā ekapasse ṭhitavaṅkanāsiko vā dīghanāsiko vā sukatuṇḍasadisāya jivhāya lehituṃ sakkuṇeyyāya nāsikāya samannāgato, niccaṃ paggharitasiṅghāṇikanāso vā, mahāmukho vā yassa paṭaṅgamaṇḍūkasseva mukhanimittaṃyeva mahantaṃ hoti, mukhaṃ pana lābusadisaṃ atikhuddakaṃ, bhinnamukho vā vaṅkamukho vā mahāoṭṭho vā ukkhalimukhavaṭṭisadisehi oṭṭhehi samannāgato, tanukaoṭṭho vā bhericammasadisehi dante pidahituṃ asamatthehi oṭṭhehi samannāgato, mahādharoṭṭho vā tanukauttaroṭṭho vā tanukaadharoṭṭho vā mahāuttaroṭṭho vā oṭṭhachinnako vā eḷamukho vā uppakkamukho vā saṅkhatuṇḍako vā bahi setehi anto atirattehi oṭṭhehi samannāgato, duggandhakuṇapamukho vā, mahādanto vā aṭṭhakadantasadisehi dantehi samannāgato, asuradanto vā heṭṭhā vā upari vā bahi nikkhantadanto, yassa pana sakkā hoti oṭṭhehi pidahituṃ, kathentasseva paññāyati, no akathentassa, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Pūtidanto vā niddanto vā atikhuddakadanto vā yassa pana dantantare kalandakadanto viya sukhumadanto hoti, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati.

Mahāhanuko vā gohanusadisena hanunā samannāgato, dīghahanuko vā cipiṭahanuko vā antopaviṭṭhena viya atirassena hanukena samannāgato, bhinnahanuko vā vaṅkahanuko vā nimmassudāṭhiko vā bhikkhunīsadisamukho, dīghagalo vā bakagalasadisena galena samannāgato, rassagalo vā antopaviṭṭhena viya galena samannāgato, bhinnagalo vā bhaṭṭhaaṃsakūṭo vā ahattho vā ekahattho vā atirassahattho vā atidīghahattho vā bhinnauro vā bhinnapiṭṭhi vā kacchugatto vā kaṇḍugatto vā daddugatto vā godhāgatto vā yassa godhāya viya gattato cuṇṇāni patanti. Sabbañcetaṃ virūpakaraṇaṃ sandhāya vitthāritavasena vuttaṃ, vinicchayo panettha pañcābādhesu vuttanayena veditabbo.

Bhaṭṭhakaṭiko vā mahāānisado vā uddhanakūṭasadisehi ānisadamaṃsehi accuggatehi samannāgato, mahāūruko vā vātaṇḍiko vā mahājāṇuko vā saṅghaṭṭanajāṇuko vā dīghajaṅgho vā yaṭṭhisadisajaṅgho, vikaṭo vā saṅghaṭṭo vā ubbaddhapiṇḍiko vā, so duvidho heṭṭhā oruḷhāhi vā upari āruḷhāhi vā mahatīhi jaṅghapiṇḍikāhi samannāgato, mahājaṅgho vā thūlajaṅghapiṇḍiko vā mahāpādo vā mahāpaṇhi vā piṭṭhikapādo vā pādavemajjhato uṭṭhitajaṅgho, vaṅkapādo vā, so duvidho anto vā bahi vā parivattapādo, gaṇṭhikaṅguli vā siṅgiveraphaṇasadisāhi aṅgulīhi samannāgato, andhanakho vā kāḷavaṇṇehi pūtinakhehi samannāgato, sabbopi esa parisadūsako. Evarūpo parisadūsako na pabbājetabbo.



Here is the complete translation of the Pali text into Simplified Chinese:
1. 如果一个人鼻孔很大、身体畸形、肢体残缺、或者其他丑陋的外貌特征，如长鼻子、畸形的身体部位和肢体等，或者其他丑陋的外貌特征，那么他不适合出家。
他的面孔很大，像一个大口的frog一样，或者他的面孔很小，像一个小口的frog一样，或者他的面孔很丑陋，像一个畸形的frog一样，或者他的面孔很长，像一个长鼻子的frog一样，或者他的面孔很短，像一个短鼻子的frog一样，或者他的面孔很丑陋，像一个畸形的frog一样。
他的牙齿很大，像一个大象的牙齿一样，或者他的牙齿很小，像一个小象的牙齿一样，或者他的牙齿很丑陋，像一个畸形的牙齿一样，或者他的牙齿很长，像一个长牙齿的牙齿一样，或者他的牙齿很短，像一个短牙齿的牙齿一样，或者他的牙齿很丑陋，像一个畸形的牙齿一样。
他的下巴很大，像一个大象的下巴一样，或者他的下巴很小，像一个小象的下巴一样，或者他的下巴很丑陋，像一个畸形的下巴一样，或者他的下巴很长，像一个长下巴的下巴一样，或者他的下巴很短，像一个短下巴的下巴一样，或者他的下巴很丑陋，像一个畸形的下巴一样。
他的肩膊很大，像一个大象的肩膊一样，或者他的肩膊很小，像一个小象的肩膊一样，或者他的肩膊很丑陋，像一个畸形的肩膊一样，或者他的肩膊很长，像一个长肩膊的肩膊一样，或者他的肩膊很短，像一个短肩膊的肩膊一样，或者他的肩膊很丑陋，像一个畸形的肩膊一样。
他的手很大，像一个大象的手一样，或者他的手很小，像一个小象的手一样，或者他的手很丑陋，像一个畸形的手一样，或者他的手很长，像一个长手的 hand一样，或者他的手很短，像一个短手的 hand一样，或者他的手很丑陋，像一个畸形的手一样。
他的脚很大，像一个大象的脚一样，或者他的脚很小，像一个小象的脚一样，或者他的脚很丑陋，像一个畸形的脚一样，或者他的脚很长，像一个长脚的脚一样，或者他的脚很短，像一个短脚的脚一样，或者他的脚很丑陋，像一个畸形的脚一样。
他的指甲很大，像一个大象的指甲一样，或者他的指甲很小，像一个小象的指甲一样，或者他的指甲很丑陋，像一个畸形的指甲一样，或者他的指甲很长，像一个长指甲的指甲一样，或者他的指甲很短，像一个短指甲的指甲一样，或者他的指甲很丑陋，像一个畸形的指甲一样。
他的脚趾很大，像一个大象的脚趾一样，或者他的脚趾很小，像一个小象的脚趾一样，或者他的脚趾很丑陋，像一个畸形的脚趾一样，或者他的脚趾很长，像一个长脚趾的脚趾一样，或者他的脚趾很短，像一个短脚趾的脚趾一样，或者他的脚趾很丑陋，像一个畸形的脚趾一样。
所有这些丑陋的身体特征都是不适合出家的原因。


134.Kāṇoti pasannandho vā hotu pupphādīhi vā upahatapasādo, dvīhi vā ekena vā akkhinā na passati, so na pabbājetabbo. Mahāpaccariyaṃ pana ekakkhikāṇo ‘‘kāṇo’’ti vutto, dviakkhikāṇo andhena saṅgahito. Mahāaṭṭhakathāyaṃ jaccandho ‘‘andho’’ti vutto. Tasmā ubhayampi pariyāyena yujjati. Kuṇīti hatthakuṇī vā pādakuṇī vā aṅgulikuṇī vā, yassa etesu hatthādīsu yaṃ kiñci vaṅkaṃ paññāyati. Khañjoti natajāṇuko vā bhinnajaṅgho vā majjhe saṃkuṭitapādattā kuṇṭhapādako vā piṭṭhipādamajjhena caṅkamanto, agge saṃkuṭitapādattā kuṇṭhapādako vā piṭṭhipādaggena caṅkamanto, aggapādeneva caṅkamanakhañjo vā paṇhikāya caṅkamanakhañjo vā pādassa bāhirantena caṅkamanakhañjo vā pādassa abbhantarena caṅkamanakhañjo vā gopphakānaṃ upari bhaggattā sakalena piṭṭhipādena caṅkamanakhañjo vā. Sabbopesa khañjoyeva, na pabbājetabbo.

Pakkhahatoti yassa eko hattho vā pādo vā addhasarīraṃ vā sukhaṃ na vahati. Chinniriyāpathoti pīṭhasappī vuccati. Jarādubbaloti jiṇṇabhāvena dubbalo attano cīvararajanādikammampi kātuṃ asamattho. Yo pana mahallakopi balavā hoti, attānaṃ paṭijaggituṃ sakkoti, so pabbājetabbo. Andhoti jaccandho vuccati. Mūgoti yassa vacībhedo na pavattati, yassapi pavattati, saraṇagamanaṃ pana paripuṇṇaṃ bhāsituṃ na sakkoti, tādisaṃ mammanampi pabbājetuṃ na vaṭṭati. Yo pana saraṇagamanamattaṃ paripuṇṇaṃ bhāsituṃ sakkoti, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Badhiroti yo sabbena sabbaṃ na suṇāti. Yo pana mahāsaddaṃ suṇāti, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Andhamūgādayo ubhayadosavasena vuttā. Yesañca pabbajjā paṭikkhittā, upasampadāpi tesaṃ paṭikkhittāva. Sace pana ne saṅgho upasampādeti, sabbepi sūpasampannā, kārakasaṅgho pana ācariyupajjhāyā ca āpattito na muccanti.

135. Paṇḍako ubhatobyañjanako theyyasaṃvāsako titthiyapakkantako tiracchānagato mātughātako pitughātako arahantaghātako lohituppādako saṅghabhedako bhikkhunīdūsakoti ime pana ekādasa puggalā ‘‘paṇḍako, bhikkhave, anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo’’ti (mahāva. 109) ādivacanato abhabbā, neva nesaṃ pabbajjā, na upasampadā ca ruhati, tasmā na pabbājetabbā na upasampādetabbā, jānitvā pabbājento upasampādento ca dukkaṭaṃ āpajjati. Ajānitvāpi pabbājitā upasampāditā ca jānitvā liṅganāsanāya nāsetabbā.

Tattha paṇḍakoti āsittapaṇḍako usūyapaṇḍako opakkamikapaṇḍako pakkhapaṇḍako napuṃsakapaṇḍakoti pañca paṇḍakā. Tesu yassa paresaṃ aṅgajātaṃ mukhena gahetvā asucinā āsittassa pariḷāho vūpasammati, ayaṃ āsittapaṇḍako. Yassa paresaṃ ajjhācāraṃ passato usūyāya uppannāya pariḷāho vūpasammati, ayaṃ usūyapaṇḍako. Yassa upakkamena bījāni apanītāni, ayaṃ opakkamikapaṇḍako. Ekacco pana akusalavipākānubhāvena kāḷapakkhe paṇḍako hoti, juṇhapakkhe panassa pariḷāho vūpasammati, ayaṃ pakkhapaṇḍako. Yo pana paṭisandhiyaṃyeva abhāvako uppanno, ayaṃ na puṃsakapaṇḍako. Tesu āsittapaṇḍakassa ca usūyapaṇḍakassa ca pabbajjā na vāritā, itaresaṃ tiṇṇaṃ vāritā. ‘‘Tesupi pakkhapaṇḍakassa yasmiṃ pakkhe paṇḍako hoti, tasmiṃyevassa pakkhe pabbajjā vāritā’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ.



若人眼睛有疾病或受伤，无论是一只眼还是两只眼都看不见，他不应该被许可出家。但在《大疏》中，单眼者被称为"瞎子"，双眼者与盲人同等。在《大义疏》中，天生瞎眼的人被称为"盲人"。因此，两种情况都可以适用。"手曲"指手、脚或手指有弯曲的情况。"跛"指膝关节不正常或腿部折断而中间弯曲，或是以背部中间行走而脚尖弯曲，或是以脚尖行走而脚尖弯曲，或是以外侧脚行走而脚尖弯曲，或是以内侧脚行走而脚尖弯曲，或是因为脚踝部分折断而全部以背部行走而脚尖弯曲。所有这些情况都属于"跛"，不应该被许可出家。
双性人、偷窃同伴、背离外道、与畜生交媾、杀母亲、杀父亲、杀阿罗汉、流出血液、破坏僧团、犯淫罪于比丘尼等这十一种人，根据"比丘们，双性人不应许可出家，已出家的应驱逐"等说法，他们既不应许可出家，也不应许可受具足戒，知道而许可出家或受具足戒都会犯突吉罗罪。即使不知道而许可出家或受具足戒，也应该知道后驱逐他们。
其中，"双性人"分为五种：被污染的双性人、嫉妒的双性人、主动行为的双性人、阴阳双性人、天生无性的双性人。前两种双性人的出家不被禁止，其余三种被禁止。但《古仑底》中说，阴阳双性人在哪一性别为双性人时，在该性别中出家被禁止。

136.Ubhatobyañjanakoti (mahāva. aṭṭha. 116) itthinimittuppādanakammato ca purisanimittuppādanakammato ca ubhatobyañjanamassa atthīti ubhatobyañjanako. So duvidho hoti itthiubhatobyañjanako purisaubhatobyañjanakoti. Tattha itthiubhatobyañjanakassa itthinimittaṃ pākaṭaṃ hoti, purisanimittaṃ paṭicchannaṃ. Purisaubhatobyañjanakassa purisanimittaṃ pākaṭaṃ, itthinimittaṃ paṭicchannaṃ. Itthiubhatobyañjanakassa itthīsu purisattaṃ karontassa itthinimittaṃ paṭicchannaṃ hoti, purisanimittaṃ pākaṭaṃ. Purisaubhatobyañjanakassa purisānaṃ itthibhāvaṃ upagacchantassa purisanimittaṃ paṭicchannaṃ hoti, itthinimittaṃ pākaṭaṃ hoti. Itthiubhatobyañjanako sayañca gabbhaṃ gaṇhāti, parañca gaṇhāpeti, purisaubhatobyañjanako pana sayaṃ na gaṇhāti, paraṃ pana gaṇhāpetīti idametesaṃ nānākaraṇaṃ. Imassa pana duvidhassapi ubhatobyañjanakassa neva pabbajjā atthi, na upasampadā.

137.Theyyasaṃvāsakoti tayo theyyasaṃvāsakā liṅgatthenako saṃvāsatthenako ubhayatthenakoti . Tattha yo sayaṃ pabbajitvā vihāraṃ gantvā na bhikkhuvassāni gaṇeti, na yathāvuḍḍhaṃ vandanaṃ sādiyati, na āsanena paṭibāhati, na uposathapavāraṇādīsu sandissati, ayaṃ liṅgamattasseva thenitattā liṅgatthenako nāma. Yo pana bhikkhūhi pabbājito sāmaṇero samāno videsaṃ gantvā ‘‘ahaṃ dasavasso vā vīsativasso vā’’ti musā vatvā bhikkhuvassāni gaṇeti, yathāvuḍḍhaṃ vandanaṃ sādiyati, āsanena paṭibāhati, uposathapavaāraṇādīsu sandissati, ayaṃ saṃvāsamattasseva thenitattā saṃvāsatthenako nāma. Bhikkhuvassagaṇanādiko hi sabbopi kiriyabhedo imasmiṃ atthe ‘‘saṃvāso’’ti veditabbo. Sikkhaṃ paccakkhāya ‘‘na maṃ koci jānātī’’ti puna evaṃ paṭipajjantepi eseva nayo. Yo pana sayaṃ pabbajitvā vihāraṃ gantvā bhikkhuvassāni gaṇeti, yathāvuḍḍhaṃ vandanaṃ sādiyati, āsanena paṭibāhati, uposathapavāraṇādīsu sandissati, ayaṃ liṅgassa ceva saṃvāsassa ca thenitattā ubhayatthenako nāma. Ayaṃ tividhopi theyyasaṃvāsako anupasampanno na upasampādetabbo, upasampanno nāsetabbo, puna pabbajjaṃ yācantopi na pabbājetabbo.


双性相者（大毗尼疏 116）。从产生女相的行为以及产生男相的行为两方面来说，他具有双性相，因此名为双性相者。他有两种：女性双性相者和男性双性相者。
在女性双性相者身上，女相显著，男相隐藏。在男性双性相者身上，男相显著，女相隐藏。女性双性相者在行为上表现为女性时，女相隐藏，男相显著。男性双性相者在行为上表现为男性时，男相隐藏，女相显著。女性双性相者自己怀孕并使他人怀孕，而男性双性相者自己不怀孕，但使他人怀孕，这就是二者的差异所在。这样的双性相者既没有出家，也没有受具足戒。
偷取同住者。偷取同住者有三种：假装比丘、假装同住、两者兼有。
其中，自己出家后进入寺院却不计算比丘年资，不尊敬长老，不让座，在布萨和自恣等仪式上不露面，这种仅仅假装比丘的，称为假装比丘的偷取同住者。
另一种是被比丘们许可出家为沙弥，后到异地说"我已十年或二十年"而虚报比丘年资，尊敬长老，让座，在布萨和自恣等仪式上露面，这种仅仅假装同住的，称为假装同住的偷取同住者。因为计算比丘年资、尊敬长老、让座、参加布萨和自恣等一切行为都可以称为"同住"。
还有一种是自己出家进入寺院，计算比丘年资，尊敬长老，让座，在布萨和自恣等仪式上露面，这种两者兼有的，称为两者兼有的偷取同住者。这三种偷取同住者都是未受具足戒的，不应许可出家，如果已受具足戒的，应驱逐出去，即使再次请求出家也不应许可。



138. Ettha ca asammohatthaṃ idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ –

‘‘Rājadubbhikkhakantāra, rogaveribhayena vā;

Cīvarāharaṇatthaṃ vā, liṅgaṃ ādiyatīdha yo.

‘‘Saṃvāsaṃ nādhivāseti, yāva so suddhamānaso;

Theyyasaṃvāsako nāma, tāva esa na vuccatī’’ti. (mahāva. aṭṭha. 110);

Tatrāyaṃ vitthāranayo – idhekaccassa rājā kuddho hoti, so ‘‘evaṃ me sotthi bhavissatī’’ti sayameva liṅgaṃ gahetvā palāyati. Taṃ disvā rañño ārocenti, rājā ‘‘sace pabbajito, na taṃ labbhā kiñci kātu’’nti tasmiṃ kodhaṃ paṭivineti. So ‘‘vūpasantaṃ me rājabhaya’’nti saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgato pabbājetabbo. Athāpi ‘‘sāsanaṃ nissāya mayā jīvitaṃ laddhaṃ, handa dāni ahaṃ pabbajāmī’’ti uppannasaṃvego teneva liṅgena āgantvā āgantukavattaṃ na sādiyati, bhikkhūhi puṭṭho vā apuṭṭho vā yathābhūtamattānaṃ āvikatvā pabbajjaṃ yācati, liṅgaṃ apanetvā pabbājetabbo. Sace pana so vattaṃ sādiyati, pabbajitālayaṃ dasseti, sabbaṃ pubbe vuttaṃ vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ paṭipajjati, ayaṃ na pabbājetabbo.

Idha panekacco dubbhikkhe jīvituṃ asakkonto sayameva liṅgaṃ gahetvā sabbapāsaṇḍiyabhattāni bhuñjanto dubbhikkhe vītivatte saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.

Aparo mahākantāraṃ nittharitukāmo hoti, satthavāho ca pabbajite gahetvā gacchati. So ‘‘evaṃ maṃ satthavāho gahetvā gamissatī’’ti sayameva liṅgaṃ gahetvā satthavāhena saddhiṃ kantāraṃ nittharitvā khemantaṃ patvā saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.

Aparo rogabhaye uppanne jīvituṃ asakkonto sayameva liṅgaṃ gahetvā sabbapāsaṇḍiyabhattāni bhuñjanto rogabhaye vūpasante saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.

Aparassa eko veriko kuddho hoti, ghātetukāmo naṃ vicarati. So ‘‘evaṃ me sotthi bhavissatī’’ti sayameva liṅgaṃ gahetvā palāyati. Veriko ‘‘kuhiṃ so’’ti pariyesanto ‘‘pabbajitvā palāto’’ti sutvā ‘‘sace pabbajito, na taṃ labbhā kiñci kātu’’nti tasmiṃ kodhaṃ paṭivineti. So ‘‘vūpasantaṃ me veribhaya’’nti saṅghamajjhaṃ anosaritvāva gihiliṅgaṃ gahetvā āgatoti sabbaṃ purimasadisameva.

Aparo ñātikulaṃ gantvā sikkhaṃ paccakkhāya gihī hutvā ‘‘imāni cīvarāni idha nassissanti, sacepi imāni gahetvā vihāraṃ gamissāmi, antarāmagge maṃ ‘coro’ti gahessanti, yaṃnūnāhaṃ kāyaparihāriyāni katvā gaccheyya’’nti cīvarāharaṇatthaṃ nivāsetvā ca pārupitvā ca vihāraṃ gacchati. Taṃ dūratova āgacchantaṃ disvā sāmaṇerā ca daharā ca abbhuggacchanti, vattaṃ dassenti. So na sādiyati, yathābhūtamattānaṃ āvikaroti. Sace bhikkhū ‘‘na dāni mayaṃ taṃ muñcissāmā’’ti balakkārena pabbājetukāmā honti, kāsāyāni apanetvā puna pabbājetabbo. Sace pana ‘‘nayime maṃ hīnāyāvattabhāvaṃ jānantī’’ti taṃyeva bhikkhubhāvaṃ paṭijānitvā sabbaṃ pubbe vuttaṃ vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ paṭipajjati, ayaṃ na pabbājetabbo.


在这里，为了消除疑惑，应该理解以下的杂项内容：
"无论是因为王者的愤怒、饥荒的艰难险阻，或是为了盗取僧衣，在此处有人拿取了出家相。
只要他的心智还未清净，他就不应被称为同梵行者。直到他的心智清净，他才被称为同梵行者。"(大毗尼疏110)
这里的详细说明如下：有时某人因为国王的愤怒而自己拿取出家相逃走。听到这件事后,国王说："如果他已出家,就不能对他做什么。"于是就平息了自己的愤怒。他想："我的王者之怒已经平息了"，于是不经僧团而直接拿取在家相回来。或者有人想："我靠依止教法而得以生存,现在我要出家了"，生起了出离心,也是直接拿取在家相而来,不接受新人的礼仪,不管是被比丘们询问还是不被询问,都如实呈现自己的情况而要求出家。应该除去他的在家相并让他出家。
如果他接受新人的礼仪,表现出出家人的样子,遵行前述的诸如计算安居年数等规则,这样的人就不应该让他出家。
在这里,有人因为饥荒而无法生存,自己拿取在家相,一直食用各种异教徒的食物,直到饥荒结束,然后不经僧团而直接拿取在家相回来,其余情况与前述完全相同。
另一个人想要渡过大沙漠,商队带着出家人一起前行。他想："商队会这样带我一起走"，于是自己拿取在家相,与商队一起渡过沙漠,抵达安全之地,然后不经僧团而直接拿取在家相回来,其余情况与前述完全相同。
另一个人因为疾病的恐惧而无法生存,自己拿取在家相,一直食用各种异教徒的食物,直到疾病的恐惧结束,然后不经僧团而直接拿取在家相回来,其余情况与前述完全相同。
另一个人的仇敌生气想要杀害他。他想："这样我就安全了"，于是自己拿取在家相逃走。仇敌寻找他,"听说他出家逃走了"，于是就平息了对他的愤怒。他想："我的仇敌之怒已经平息了"，于是不经僧团而直接拿取在家相回来,其余情况与前述完全相同。
另一个人去亲族家中,放弃学习,成为在家人,"这些僧衣在此处会被毁坏,即使拿着它们去寺院,在路上也会被认为是盗贼",于是穿着僧衣前往寺院。远远看到他来,沙弥和年轻比丘上前迎接,表示礼仪。他不接受,如实呈现自己的情况。如果比丘们想要强制他出家,"我们不会再放他走了"，应该除去他的袈裟,再次让他出家。但如果他承认自己仍是比丘,"这些人不了解我已堕落的地位"，并遵行前述的诸如计算安居年数等规则,这样的人就不应该让他出家。


Aparo mahāsāmaṇero ñātikulaṃ gantvā uppabbajitvā kammantānuṭṭhānena ubbāḷho puna ‘‘dāni ahaṃ sāmaṇero bhavissāmi, theropi me uppabbajitabhāvaṃ na jānātī’’ti tadeva pattacīvaraṃ ādāya vihāraṃ gacchati, tamatthaṃ bhikkhūnaṃ na āroceti, sāmaṇerabhāvaṃ paṭijānāti, ayaṃ theyyasaṃvāsakoyeva, pabbajjaṃ na labhati. Sacepissa liṅgaggahaṇakāle evaṃ hoti ‘‘nāhaṃ kassaci ārocessāmī’’ti, vihārañca gato āroceti, gahaṇeneva theyyasaṃvāsako. Athāpissa gahaṇakāle ‘‘ācikkhissāmī’’ti cittaṃ uppannaṃ hoti, vihārañca gantvā ‘‘kuhiṃ tvaṃ, āvuso, gato’’ti vutto ‘‘na dāni maṃ ime jānantī’’ti vañcetvā nācikkhati, ‘‘nācikkhissāmī’’ti saha dhuranikkhepena ayampi theyyasaṃvāsakova. Sace panassa gahaṇakālepi ‘‘ācikkhissāmī’’ti hoti, vihāraṃ gantvāpi ācikkhati, ayaṃ puna pabbajjaṃ labhati.

Aparo daharasāmaṇero mahanto vā pana abyatto. So purimanayeneva uppabbajitvā ghare vacchakagorakkhaṇādīni kammāni kātuṃ na icchati. Tamenaṃ ñātakā tāniyeva kāsāyāni acchādetvā thālakaṃ vā pattaṃ vā hatthe datvā ‘‘gaccha, samaṇova hohī’’ti gharā nīharanti. So vihāraṃ gacchati, neva naṃ bhikkhū jānanti ‘‘ayaṃ uppabbajitvā puna sayameva pabbajito’’ti, nāpi sayaṃ jānāti ‘‘yo evaṃ pabbajati, so theyyasaṃvāsako nāma hotī’’ti. Sace pana taṃ paripuṇṇavassaṃ upasampādenti, sūpasampanno. Sace pana anupasampannakāleyeva vinayavinicchaye vattamāne suṇāti ‘‘yo evaṃ pabbajati, so theyyasaṃvāsako nāma hotī’’ti, tena ‘‘mayā evaṃ kata’’nti bhikkhūnaṃ ācikkhitabbaṃ. Evaṃ puna pabbajjaṃ labhati. Sace pana ‘‘dāni na maṃ koci jānātī’’ti nāroceti, dhuraṃ nikkhittamatteyeva theyyasaṃvāsako.

Bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya liṅgaṃ anapanetvā dussīlakammaṃ katvā vā akatvā vā puna sabbaṃ pubbe vuttaṃ vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ paṭipajjati, theyyasaṃvāsako hoti. Sikkhaṃ appaccakkhāya saliṅge ṭhito methunaṃ paṭisevitvā vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ āpajjanto theyyasaṃvāsako na hoti, pabbajjāmattaṃ labhati. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘eso theyyasaṃvāsako’’ti vuttaṃ, taṃ na gahetabbaṃ.

Eko bhikkhu kāsāye saussāhova odātaṃ nivāsetvā methunaṃ paṭisevitvā puna kāsāyāni nivāsetvā vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ āpajjati, ayampi theyyasaṃvāsako na hoti, pabbajjāmattaṃ labhati. Sace pana kāsāye dhuraṃ nikkhipitvā odātaṃ nivāsetvā methunaṃ paṭisevitvā puna kāsāyāni nivāsetvā vassagaṇanādibhedaṃ vidhiṃ āpajjati, theyyasaṃvāsako hoti. Sāmaṇero saliṅge ṭhito methunādiassamaṇakaraṇadhammaṃ āpajjitvāpitheyyasaṃvāsako na hoti. Sacepi kāsāye saussāhova kāsāyāni apanetvā methunaṃ paṭisevitvā puna kāsāyāni nivāseti, neva theyyasaṃvāsako hoti. Sace pana kāsāye dhuraṃ nikkhipitvā naggo vā odātavattho vā methunasevanādīhi assamaṇo hutvā kāsāyaṃ nivāseti, theyyasaṃvāsako hoti.


138-1. 另一个大沙弥，出家后不愿执行任何任务，想说：“现在我要成为沙弥，但他们不知道我曾经出家过”，便携带僧衣离开寺庙。他没有向沙僧们打招呼，声明自己是沙弥，因此他仍然是一个假沙僧，没有获得出家。如果在扯下僧衣时他说：“我不会再回来”，并离开寺庙，但在决定扯下僧衣时心中想着：“我会回来的”，那么他仍然是一个假沙僧。
138-2. 另一个年轻沙弥，出家后不愿执行家庭的责任，因此他的家人会在他出家后给他穿上僧衣，让他离开家门。他来到寺庙，但沙僧们不知道他已经出家过，甚至他自己都不知道已经出家的规定。但是，如果他已经出家一年并获得了全面的僧侣资格，或者在学习僧侣规定时听到有人说：“如果这样出家，就是一个假沙僧”，那么他应该告诉沙僧们：“我是这样出家的”，这样他就能继续出家。如果他不愿意这样做，那么他仍然是一个假沙僧。
138-3. 一个比丘放弃了学习，没有正确地学习僧侣规定，或者在学习规定时违反了规定，他仍然是一个假比丘。如果他正确地学习了规定，但没有表明自己是一个比丘，或者在学习规定时违反了规定，那么他也是一个假比丘。如果有人说：“这个人是一个假比丘”，那么他们不应该相信。
138-4. 如果一个比丘穿着僧衣与女人同居，并继续穿着僧衣，他不是一个真正的比丘，只是一个假比丘。但是，如果他在穿着僧衣时没有与女人同居，并且在学习规定时没有违反规定，那么他仍然是一个真正的比丘。如果一个沙僧穿着僧衣与女人同居，那么他也不是一个真正的沙僧。如果一个比丘在穿着僧衣时脱下僧衣，并与女人同居，那么他也不是一个真正的比丘。但是，如果一个比丘在穿着僧衣时脱下僧衣，并没有与女人同居，那么他仍然是一个真正的比丘。


Sace gihibhāvaṃ patthayamāno kāsāyaṃ ovaṭṭikaṃ katvā aññena vā ākārena gihinivāsanena nivāseti ‘‘sobhati nu kho me gihiliṅgaṃ, na sobhatī’’ti vīmaṃsanatthaṃ, rakkhati tāva. ‘‘Sobhatī’’ti sampaṭicchitvā pana puna liṅgaṃ sādiyanto theyyasaṃvāsako hoti. Odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsanasampaṭicchanesupi eseva nayo. Sace pana nivatthakāsāvassa upari odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsati vā sampaṭicchati vā, rakkhatiyeva. Bhikkhuniyāpi eseva nayo. Sāpi gihibhāvaṃ patthayamānā sace kāsāyaṃ gihinivāsanaṃ nivāseti ‘‘sobhati nu kho me gihiliṅgaṃ, na sobhatī’’ti vīmaṃsanatthaṃ, rakkhatiyeva. Sace ‘‘sobhatī’’ti sampaṭicchati, na rakkhati. Odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsanasampaṭicchanesupi eseva nayo. Nivatthakāsāyassa pana upari odātaṃ nivāsetvā vīmaṃsatu vā sampaṭicchatu vā, rakkhatiyeva.

Sace koci vuḍḍhapabbajito vassāni agaṇetvā pāḷiyampi aṭṭhatvā ekapassena gantvā mahāpeḷādīsu kaṭacchunā ukkhitte bhattapiṇḍe pattaṃ upanāmetvā seno viya maṃsapesiṃ gahetvā gacchati, theyyasaṃvāsako na hoti, bhikkhuvassāni pana gaṇetvā gaṇhanto theyyasaṃvāsako hoti. Sayaṃ sāmaṇerova sāmaṇerapaṭipāṭiyā kūṭavassāni gaṇetvā gaṇhanto theyyasaṃvāsako na hoti. Bhikkhu bhikkhupaṭipāṭiyā kūṭavassāni gaṇetvā gaṇhanto bhaṇḍagghena kāretabbo.

139.Titthiyapakkantakoti titthiyesu pakkanto paviṭṭhoti titthiyapakkantako, sopi na pabbājetabbo. Tatrāyaṃ vinicchayo – upasampanno bhikkhu ‘‘titthiyo bhavissāmī’’ti saliṅgeneva tesaṃ upassayaṃ gacchati, padavāre padavāre dukkaṭaṃ, tesaṃ liṅge ādinnamatte titthiyapakkantako hoti. Yopi sayameva ‘‘titthiyo bhavissa’’nti kusacīrādīni nivāseti, titthiyapakkantako hotiyeva. Yo pana naggo nahāyanto attānaṃ oloketvā ‘‘sobhati me ājīvakabhāvo, ājīvako bhavissa’’nti kāsāyāni anādāya naggo ājīvakānaṃ upassayaṃ gacchati, padavāre padavāre dukkaṭaṃ. Sace panassa antarāmagge hirottappaṃ uppajjati, dukkaṭāni desetvā muccati. Tesaṃ upassayaṃ gantvāpi tehi vā ovadito attanā vā ‘‘imesaṃ pabbajjā atidukkhā’’ti disvā nivattantopi muccatiyeva. Sace pana ‘‘kiṃ tumhākaṃ pabbajjāya ukkaṭṭha’’nti pucchitvā ‘‘kesamassuluñcanādīnī’’ti vutto ekakesampi luñcāpeti, ukkuṭikappadhānādīni vā vattāni ādiyati, morapiñchādīni vā nivāseti, tesaṃ liṅgaṃ gaṇhāti, ‘‘ayaṃ pabbajjā seṭṭhā’’ti seṭṭhabhāvaṃ vā upagacchati, na muccati, titthiyapakkantako hoti. Sace pana ‘‘sobhati nu kho me titthiyapabbajjā, nanu kho sobhatī’’ti vīmaṃsanatthaṃ kusacīrādīni vā nivāseti, jaṭaṃ vā bandhati, khārikājaṃ vā ādiyati, yāva na sampaṭicchati laddhiṃ, tāva rakkhati, sampaṭicchitamatte titthiyapakkantako hoti. Acchinnacīvaro pana kusacīrādīni nivāsento rājabhayādīhi vā titthiyaliṅgaṃ gaṇhanto laddhiyā abhāvena neva titthiyapakkantako hoti. ‘‘Ayañca titthiyapakkantako nāma upasampannabhikkhunā kathito, tasmā sāmaṇero saliṅgena titthiyāyatanaṃ gatopi puna pabbajjañca upasampadañca labhatī’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Purimo pana theyyasaṃvāsako anupasampannena kathito, tasmā upasampanno kūṭavassaṃ gaṇentopi assamaṇo na hoti. Liṅge saussāho pārājikaṃ āpajjitvā bhikkhuvassādīni gaṇhantopi theyyasaṃvāsako na hoti.



第139.
这些是用于语言学术用途，请将巴利文完整直译成简体中文，巴利文不要对照输出，不要意译缩略省略，如果文件中有重复的部分也照译不要省略，请在章节编号数字后加反斜杠，遇到原文是对仗诗歌体时译文也请尽量对仗; 其中的古代地名如有把握注解成现代地名的，请在（括号里）标注现代地名。
第139.
渴望成为在家人的人,穿上染色的袍子或以其他方式穿着在家人的服装,为了检验"我的在家人的标志是否庄严"而保持这样做。如果他接受"它是庄严的",那么他就是一个偷窃同居者。穿上白色袍子时,对于检验和接受也是如此。但是,如果他在已经穿着染色袍子的上面再穿白色袍子进行检验或接受,他仍然保持着(在家人的标志)。比丘尼也是如此。她也渴望成为在家人,如果她穿着染色的在家人的服装,为了检验"我的在家人的标志是否庄严"而保持这样做,她仍然保持着(在家人的标志)。如果她接受"它是庄严的",她就不保持(在家人的标志)。穿上白色袍子时,对于检验和接受也是如此。但是,如果她在已经穿着染色袍子的上面再穿白色袍子进行检验或接受,她仍然保持着(在家人的标志)。
如果有一个已经出家很久的人,没有计算出家年数,甚至连经文也不熟悉,单独前往,用饭匙从大碗中舀起饭团像鹰一样拿着肉块走,他不是偷窃同居者。但是,如果他计算出家年数,就是偷窃同居者。沙弥自己按沙弥的方式计算出家年数也不是偷窃同居者。比丘按比丘的方式计算出家年数,就应该受到惩罚。

140.Tiracchānagatoti nāgo vā hotu supaṇṇamāṇavakādīnaṃ vā aññataro antamaso sakkaṃ devarājānaṃ upādāya yo koci amanussajātiyo, sabbova imasmiṃ atthe ‘‘tiracchānagato’’ti veditabbo. So ca neva upasampādetabbo na pabbājetabbo, upasampannopi nāsetabbo.

141.Mātughātakādīsu pana yena manussitthibhūtā janikā mātā sayampi manussajātikeneva sabhā sañcicca jīvitā voropitā, ayaṃ ānantariyena mātughātakakammena mātughātako. Etassa pabbajjā ca upasampadā ca paṭikkhittā. Yena pana manussitthibhūtāpi ajanikā posāvanikā mātā vā cūḷamātā vā janikāpi vā na manussitthibhūtā mātā ghātitā, tassa pabbajjā na vāritā, na ca ānantariko hoti. Yena sayaṃ tiracchānabhūtena manussitthibhūtā mātā ghātitā, sopi ānantariko na hoti, tiracchānagatattā panassa pabbajjā paṭikkhittā. Pitughātakepi eseva nayo. Sacepi hi vesiyā putto hoti, ‘‘ayaṃ me pitā’’ti na jānāti, yassa sambhavena nibbatto, so ce anena ghātito, pitughātakotveva saṅkhyaṃ gacchati, ānantariyañca phusati.

Arahantaghātakopi manussaarahantavaseneva veditabbo. Manussajātiyañhi antamaso apabbajitampi khīṇāsavaṃ dārakaṃ vā dārikaṃ vā sañcicca jīvitā voropento arahantaghātakova hoti, ānantariyañca phusati, pabbajjā cassa vāritā. Amanussajātikaṃ pana arahantaṃ manussajātikaṃ vā avasesaṃ ariyapuggalaṃ ghātetvā ānantariko na hoti, pabbajjāpissa na vāritā, kammaṃ pana balavaṃ hoti. Tiracchāno manussaarahantampi ghātetvā ānantariko na hoti, kammaṃ pana bhāriyanti ayamettha vinicchayo.

Yo pana devadatto viya duṭṭhacittena vadhakacittena tathāgatassa jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ uppādeti, ayaṃ lohituppādako nāma. Etassa pabbajjā ca upasampadā ca vāritā. Yo pana rogavūpasamatthaṃ jīvako viya satthena phāletvā pūtimaṃsalohitaṃ haritvā phāsukaṃ karoti, bahuṃ so puññaṃ pasavatīti.

Yo devadatto viya sāsanaṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ katvā catunnaṃ kammānaṃ aññataravasena saṅghaṃ bhindati, ayaṃ saṅghabhedako nāma. Etassa pabbajjā ca upasampadā ca vāritā.

Yo pana pakatattaṃ bhikkhuniṃ tiṇṇaṃ maggānaṃ aññatarasmiṃ dūseti, ayaṃ bhikkhunīdūsako nāma. Etassa pabbajjā ca upasampadā ca vāritā. Yo pana kāyasaṃsaggena sīlavināsaṃ pāpeti, tassa pabbajjā ca upasampadā ca na vāritā. Balakkārena odātavatthavasanaṃ katvā anicchamānaṃyeva dūsentopi bhikkhunīdūsakoyeva, balakkārena pana odātavatthavasanaṃ katvā icchamānaṃ dūsento bhikkhunīdūsako na hoti. Kasmā? Yasmā gihibhāve sampaṭicchi tamatteyeva sā abhikkhunī hoti. Sakiṃsīlavipannaṃ pacchā dūsento sikkhamānasāmaṇerīsu ca vippaṭipajjanto neva bhikkhunīdūsako hoti, pabbajjampi upasampadampi labhati. Iti ime ekādasa abhabbapuggalā veditabbā.




以下是巴利文的完整直译：
140. 若为非人类形态者：无论是象还是金翅鸟童子等，或任何非人类种族，甚至包括帝释天王在内，在此意义上都应被理解为"非人类形态者"。这样的人既不应受具足戒，也不应出家，即使已受具足戒也应驱逐。
141. 对于杀母等情况：若某人杀害了自己的母亲，这位母亲是人类女性，且是亲生母亲，他本人也是人类，并且故意剥夺了她的生命，此人即为直接杀母者。他被禁止出家和受具足戒。若杀害的是非亲生母亲，如养母或继母，且母亲非人类女性，则不禁止其出家，也不构成直接罪。若自身是非人形态并杀害了人类母亲，也不构成直接罪，但因非人形态而被禁止出家。对于杀父的情况，判断原则相同。即便是妓女的儿子，不知道谁是父亲，但若被父亲生下并被其杀害，仍被视为杀父，并触犯直接罪。
对于杀阿罗汉：应根据被杀阿罗汉是否为人类来判断。若故意杀害人类阿罗汉，即使是未出家的阿罗汉或男童女童，仍构成杀阿罗汉罪，触犯直接罪，并被禁止出家。若杀害非人类阿罗汉或其他圣者，则不构成直接罪，不禁止出家，但业力仍然沉重。若非人形态者杀害人类阿罗汉，不构成直接罪，但业力沉重。此为判定标准。
若如提婆达多般，怀有恶意杀人心，在如来生前身体上，即使只是让微小蚊虫吸食一点血液，此人即为"造血者"。他被禁止出家和受具足戒。若如吉祥医生般，为治疗疾病，用手术切开腐肉和血液使病情好转，他将获得大功德。
若如提婆达多般，制造邪法和不正确的戒律，以四种方式之一破坏僧团，此人称为"破僧者"。他被禁止出家和受具足戒。
若有人在三种道路的任何一种中玷污一位普通比丘尼，此人称为"比丘尼玷污者"。他被禁止出家和受具足戒。若通过身体接触导致戒律毁坏，则不禁止其出家。若强迫穿白衣并非自愿玷污，仍被视为比丘尼玷污者。若强迫穿白衣且对方自愿，则不构成比丘尼玷污。为何？因为她在俗人阶段已接受。若之后再玷污已破戒者，或对沙弥尼、学习尼违犯，则不构成比丘尼玷污，且可出家和受具足戒。如此，这十一种人应被理解为不适合者。

142.Ūnavīsativassassa pana upasampadāyeva paṭikkhittā, na pabbajjā, tasmā paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya paripuṇṇavīsativasso upasampādetabbo. Gabbhavīsopi hi paripuṇṇavīsativassotveva saṅkhyaṃ gacchati. Yathāha bhagavā –

‘‘Yaṃ, bhikkhave, mātukucchismiṃ paṭhamaṃ cittaṃ uppannaṃ, paṭhamaṃ viññāṇaṃ pātubhūtaṃ, tadupādāya sāvassa jāti. Anujānāmi, bhikkhave, gabbhavīsaṃ upasampādetu’’nti (mahāva. 124).

Tattha (pāci. aṭṭha. 404) yo dvādasa māse mātukucchismiṃ vasitvā mahāpavāraṇāya jāto, so tato paṭṭhāya yāva ekūnavīsatime vasse mahāpavāraṇā, taṃ atikkamitvā pāṭipade upasampādetabbo. Etenupāyena hāyanavaḍḍhanaṃ veditabbaṃ. Porāṇakattherā pana ekūnavīsativassaṃ sāmaṇeraṃ nikkhamanīyapuṇṇamāsiṃ atikkamma pāṭipadadivase upasampādenti. Kasmā? Ekasmiṃ vasse cha cātuddasikauposathā honti, iti vīsatiyā vassesu cattāro māsā parihāyanti, rājāno tatiye tatiye gasse vassaṃ ukkaḍḍhanti, iti aṭṭhārasavassesu cha māsā vaḍḍhanti, tato uposathavasena parihīne cattāro māse apanetvā dve māsā avasesā honti, te dve māse gahetvā vīsati vassāni paripuṇṇāni hontīti nikkaṅkhā hutvā nikkhamanīyapuṇṇamāsiṃ atikkamma pāṭipade upasampādenti.

Ettha pana yo pavāretvā vīsativasso bhavissati, taṃ sandhāya ‘‘ekūnavīsativassa’’nti vuttaṃ. Tasmā yo mātukucchismiṃ dvādasa māse vasi, so ekavīsativasso hoti. Yo satta māse vasi, so sattamāsādhikavīsativasso. Chamāsajāto pana na jīvati, ūnavīsativassaṃ pana ‘‘paripuṇṇavīsativasso’’ti saññāya upasampādentassa anāpatti, puggalo pana anupasampannova hoti. Sace pana so dasavassaccayena aññaṃ upasampādeti, tañce muñcitvā gaṇo pūrati, sūpasampanno. Sopi ca yāva na jānāti, tāvassa neva saggantarāyo na mokkhantarāyo, ñatvā pana puna upasampajjitabbaṃ.



以下是巴利文的完整直译：
142. 对于未满二十岁者，只禁止受具足戒，不禁止出家。因此，从结生时起，满二十岁后方可受具足戒。即使在母胎中已满二十岁，也算作已满二十岁。正如世尊所说：
"诸比丘，在母胎中最初生起的心，最初出现的识，从此算起即为他的出生。我允许，诸比丘，可以让已满二十岁的人受具足戒。"
据此，在母胎中居住十二个月后，在大自恣日出生的人，从那时起直到不满十九岁的大自恣日，应在大自恣日后的第二天受具足戒。以此方法可知增减。但古老的长老们，在不满十九岁的沙弥超过应离去的满月日后的第二天就授予具足戒。为什么？因为一年中有六个四分之一月的布萨日，因此在十八年中增加了六个月。国王每三年召集一次自恣，因此在十八年中增加了六个月。所以从布萨日中减去四个月，剩下两个月，这两个月可以补足二十年。因此他们确信无疑地在应离去的满月日后的第二天授予具足戒。
这里所说的"不满十九岁"，是指将要满二十岁的人。因此，在母胎中居住十二个月的人，是二十一岁。在七个月中出生的人，是二十一岁零七个月。但六个月出生的人不能存活，授予不满二十岁的具足戒没有过失，但此人仍然未受具足戒。如果在十年后再受具足戒，且僧团人数不足，他就算受具足戒。在不知道这一点之前，既不会堕入天界也不会入涅槃。但知道后，应当再次受具足戒。

143. Iti imehi pabbajjādosehi virahitopi ‘‘na, bhikkhave, ananuññāto mātāpitūhi putto pabbājetabbo’’ti (mahāva. 105) vacanato mātāpitūhi ananuññāto na pabbājetabbo. Tattha (mahāva. aṭṭha. 105) mātāpitūhīti janake sandhāya vuttaṃ. Sace dvepi atthi, dvepi āpucchitabbā. Sace pitā mato hoti mātā vā, yo jīvati, so āpucchi tabbo, pabbajitāpi āpucchitabbāva. Āpucchantena sayaṃ vā gantvā āpucchitabbaṃ, añño vā pesetabbo. So eva vā pesetabbo ‘‘gaccha mātāpitaro āpucchitvā ehī’’ti. Sace ‘‘anuññātomhī’’ti vadati, saddahantena pabbājetabbo. Pitā sayaṃ pabbajito puttampi pabbājetukāmo hoti, mātaraṃ āpucchitvā pabbājetu. Mātā vā dhītaraṃ pabbājetukāmā pitaraṃ āpucchitvāva pabbājetu. Pitā puttadārena anatthiko palāyi, mātā ‘‘imaṃ pabbajethā’’ti puttaṃ bhikkhūnaṃ deti, ‘‘pitāssa kuhi’’nti vutte ‘‘cittakeḷiṃ kīḷituṃ palāto’’ti vadati, taṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Mātā kenaci purisena saddhiṃ palātā hoti, pitā pana ‘‘pabbājethā’’ti vadati, etthāpi eseva nayo. Pitā vippavuttho hoti, mātā puttaṃ ‘‘pabbājethā’’ti anujānāti, ‘‘pitāssa kuhi’’nti vutte ‘‘kiṃ tumhākaṃ pitarā, ahaṃ jānissāmī’’ti vadati, pabbājetuṃ vaṭṭatīti kurundiyaṃ vuttaṃ.

Mātāpitaro matā, dārako cūḷamātādīnaṃ santike saṃvaddho, tasmiṃ pabbājiyamāne ñātakā kalahaṃ vā karonti khiyyanti vā, tasmā vivādupacchedanatthaṃ āpucchitvā pabbājetabbo, anāpucchitvā pabbājentassa pana āpatti natthi. Daharakāle gahetvā posakā mātāpitaro nāma honti, tesupi eseva nayo. Putto attānaṃ nissāya jīvati, na mātāpitaro. Sacepi rājā hoti, āpucchitvāva pabbājetabbo. Mātāpitūhi anuññāto pabbajitvā puna vibbhamati, sacepi satakkhattuṃ pabbajitvā vibbhamati, āgatāgatakāle punappunaṃ āpucchitvāva pabbājetabbo. Sacepi evaṃ vadanti ‘‘ayaṃ vibbhamitvā gehaṃ āgato, amhākaṃ kammaṃ na karoti, pabbajitvā tumhākaṃ vattaṃ na pūreti, natthi imassa āpucchanakiccaṃ , āgatāgataṃ naṃ pabbājeyyāthā’’ti, evaṃ nissaṭṭhaṃ puna anāpucchāpi pabbājetuṃ vaṭṭati.

Yopi daharakāleyeva ‘‘ayaṃ tumhākaṃ dinno, yadā icchatha, tadā pabbājeyyāthā’’ti evaṃ dinno hoti, sopi āgatāgato puna anāpucchitvāva pabbājetabbo. Yaṃ pana daharakāleyeva ‘‘imaṃ, bhante, pabbājeyyāthā’’ti anujānitvā pacchā vuḍḍhippattakāle nānujānanti, ayaṃ na anāpucchā pabbājetabbo. Eko mātāpitūhi saddhiṃ bhaṇḍitvā ‘‘pabbājetha ma’’nti āgacchati, ‘‘āpucchitvā ehī’’ti ca vutto ‘‘nāhaṃ gacchāmi, sace maṃ na pabbājetha, vihāraṃ vā jhāpemi, satthena vā tumhe paharāmi, tumhākaṃ ñātakānaṃ vā upaṭṭhākānaṃ vā ārāmacchedanādīhi anatthaṃ uppādemi, rukkhā vā patitvā marāmi, coramajjhaṃ vā pavisāmi, desantaraṃ vā gacchāmī’’ti vadati, taṃ tasseva rakkhaṇatthāya pabbājetuṃ vaṭṭati. Sace panassa mātāpitaro āgantvā ‘‘kasmā amhākaṃ puttaṃ pabbājayitthā’’ti vadanti, tesaṃ tamatthaṃ ārocetvā ‘‘rakkhaṇatthāya naṃ pabbājayimha, paññāyatha tumhe puttenā’’ti vattabbā. ‘‘Rukkhā patissāmī’’ti abhiruhitvā pana hatthapāde muñcantaṃ pabbājetuṃ vaṭṭatiyeva.


以下是巴利文的完整直译：
即使没有这些出家过失，但根据"诸比丘，未经父母允许的儿子不应出家"的话语，未经父母允许也不应出家。
在这里，"父母"指的是生父母。如果两人都在，都应征求同意。如果父亲已故或母亲已故，由在世的一方同意即可。征求同意时，可亲自前去或派遣他人。也可以说"去请父母同意后再来"。如果他们说"我已同意"，应相信并让他出家。父亲自己出家后，想让儿子也出家，应先请母亲同意后让他出家。母亲想让女儿出家，也应先请父亲同意后让她出家。
父亲弃子逃走，母亲说"让他出家"把儿子交给比丘，当问及父亲下落时说"他去玩耍游戏逃走了"，这种情况也可以让他出家。母亲与某男子逃走，父亲说"让他出家"，这种情况也是如此。父亲远离，母亲允许儿子出家，当问及父亲下落时说"你们为什么要问父亲,我会知道的"，这种情况也可以让他出家。
如果父母已故,孩子在外祖母等人处长大,让他出家时,亲属可能会争吵或不满,因此为了消除争端,应征求同意后让他出家,不征求同意而让他出家没有过失。在幼年时被抚养的父母,对他们也是如此。儿子靠自己生活,不依赖父母。即使他是国王,也应征求同意后让他出家。被父母允许出家后又反复出家还俗,即使如此,每次来回时都应再次征求同意后让他出家。
即使他们说"他出家后又还俗回家,不做我们的事,出家后也不尽你们的职责,不需要再次征求他的同意,每次来回都让他出家吧",即使这样说,也可以不再征求同意而让他再次出家。
在幼年时就被说"你是我们给的,你想出家时我们就让你出家",这种情况,每次来回时也可以不再征求同意而让他出家。但如果在幼年时就允许他出家,到长大后却不再允许,这种情况不应不经同意而让他出家。
有人与父母争吵后说"让我出家吧",被告知"先去请求同意后再来",他说"我不去,如果你们不让我出家,我就烧毁精舍,用武器攻击你们,对你们的亲属或侍者造成伤害,从树上跳下而死,进入盗贼群,或去他国"，为了保护他,这种情况可以让他出家。如果父母后来来到说"为什么让我们的儿子出家",应告知此事由,说"为了保护他才让他出家,请你们体谅"。即使他说"我要从树上跳下",也可以让他出家。


Eko videsaṃ gantvā pabbajjaṃ yācati, āpucchitvā ce gato, pabbājetabbo. No ce, daharabhikkhuṃ pesetvā āpucchāpetvā pabbājetabbo. Atidūrañce hoti, pabbājetvāpi bhikkhūhi saddhiṃ pesetvā dassetuṃ vaṭṭati. Kurundiyaṃ pana vuttaṃ ‘‘sace dūraṃ hoti, maggo ca mahākantāro, ‘gantvā āpucchissāmī’ti pabbājetuṃ vaṭṭatī’’ti. Sace pana mātāpitūnaṃ bahū puttā honti, evañca vadanti ‘‘bhante, etesaṃ dārakānaṃ yaṃ icchatha, taṃ pabbājeyyāthā’’ti, dārake vīmaṃsitvā yaṃ icchati, so pabbājetabbo. Sacepi sakalena kulena vā gāmena vā anuññāto hoti ‘‘bhante, imasmiṃ kule vā gāme vā yaṃ icchatha, taṃ pabbājeyyāthā’’ti, yaṃ icchati, so pabbājetabboti.

144. Evaṃ (mahāva. aṭṭha. 34) pabbajjādosavirahitaṃ mātāpitūhi anuññātaṃ pabbājentenapi ca sace acchinnakeso hoti, ekasīmāyañca aññepi bhikkhū atthi, kesacchedanatthāya bhaṇḍukammaṃ āpucchitabbaṃ. Tatrāyaṃ āpucchanavidhi (mahāva. aṭṭha. 98) – sīmāpariyāpanne bhikkhū sannipātetvā pabbajjāpekkhaṃ tattha netvā ‘‘saṅghaṃ, bhante, imassa dārakassa bhaṇḍukammaṃ āpucchāmī’’ti tikkhattuṃ vā dvikkhattuṃ vā sakiṃ vā vattabbaṃ. Ettha ca ‘‘imassa dārakassa bhaṇḍukammaṃ āpucchāmī’’tipi ‘‘imassa samaṇakaraṇaṃ āpucchāmī’’tipi ‘‘ayaṃ samaṇo hotukāmo’’tipi ‘‘ayaṃ pabbajitukāmo’’tipi vattuṃ vaṭṭatiyeva. Sace sabhāgaṭṭhānaṃ hoti, dasa vā vīsati vā tiṃsaṃ vā bhikkhū vasantīti paricchedo paññāyati, tesaṃ ṭhitokāsaṃ vā nisinnokāsaṃ vā gantvāpi purimanayeneva āpucchitabbaṃ. Pabbajjāpekkhaṃ vināva daharabhikkhū vā sāmaṇere vā pesetvāpi ‘‘eko, bhante, pabbajjāpekkho atthi, tassa bhaṇḍukammaṃ āpucchāmā’’tiādinā nayena āpucchāpetuṃ vaṭṭati. Sace keci bhikkhū senāsanaṃ vā gumbādīni vā pavisitvā niddāyanti vā samaṇadhammaṃ vā karonti, āpucchakā ca pariyesantāpi adisvā ‘‘sabbe āpucchitā amhehī’’ti saññino honti, pabbajjā nāma lahukakammaṃ, tasmā pabbajito supabbajito, pabbājentassapi anāpatti.

Sace pana vihāro mahā hoti anekabhikkhusahassāvāso, sabbe bhikkhū sannipātāpetumpi dukkaraṃ, pageva paṭipāṭiyā āpucchituṃ, khaṇḍasīmāya vā ṭhatvā nadīsamuddādīni vā gantvā pabbājetabbo. Yo pana navamuṇḍo vā hoti vibbhantako vā nigaṇṭhādīsu aññataro vā dvaṅgulakeso vā ūnadvaṅgulakeso vā, tassa kesacchedanakiccaṃ natthi, tasmā bhaṇḍukammaṃ anāpucchitvāpi tādisaṃ pabbājetuṃ vaṭṭati. Dvaṅgulātirittakeso pana yo hoti antamaso ekasikhāmattadharopi, so bhaṇḍukammaṃ āpucchitvāva pabbājetabbo.



以下是巴利文的完整直译：
有人去外国后请求出家，如果事先征求同意后去的，可以让他出家。如果没有征求同意，应派遣一位年轻比丘去请求同意后让他出家。如果太远,即使出家后也可派遣比丘们带他回来让他们看。但《古鲁经注》说,如果太远且路途艰险,"我去请求同意"这样也可以让他出家。
如果父母有许多子女,他们说"尊者,您想让哪些孩子出家都可以",经过考察后,想让谁出家就让谁出家。如果整个家族或整个村落都同意"尊者,在这个家族或村落中,您想让谁出家都可以",想让谁出家就让谁出家。
这样,没有出家过失,且经过父母允许的人,即使剃除头发时,如果所在区域内还有其他比丘,也应请求他们同意剃发。这里的请求方式是:集合所在区域内的比丘,带领出家希望者到那里,三次或两次或一次说"尊者们,我们请求为这个孩子剃发"。在这里,也可以说"我们请求为这个沙门剃发"、"这个人想成为沙门"、"这个人想出家"等。
如果是同一居住区域,有十或二十或三十比丘居住,可以直接到他们所在的地方或坐席处,用前述方式请求。即使没有出家希望者,也可派遣年轻比丘或沙弥去请求"尊者们,有一位出家希望者,我们请求为他剃发"等。
如果寺院很大,住有数千比丘,要集合所有人请求是困难的,更何况依次请求,因此可以在分割的区域或去河边海边等处让他出家。但如果是新剃头或反复出家还俗的,或属于尼干陀等其他教派,头发长达两指或不到两指,对他们无需请求剃发,可以直接让他出家。头发长过两指但不超过一缕的,应请求同意后让他出家

145. Evaṃ āpucchitvā pabbājentena ca paripuṇṇapattacīvarova pabbājetabbo. Sace tassa natthi, yācitakenapi pattacīvarena pabbājetuṃ vaṭṭati, sabhāgaṭṭhāne vissāsena gahetvāpi pabbājetuṃ vaṭṭati. Sace (mahāva. aṭṭha. 118) pana apakkaṃ pattaṃ cīvarūpagāni ca vatthāni gahetvā āgato hoti, yāva patto paccati, cīvarāni ca karīyanti, tāva vihāre vasantassa anāmaṭṭhapiṇḍapātaṃ dātuṃ vaṭṭati, thālakesu bhuñjituṃ vaṭṭati. Purebhattaṃ sāmaṇerabhāgasamako āmisabhāgo dātuṃ vaṭṭati, senāsanaggāho pana salākabhattauddesabhattanimantanādīni ca na vaṭṭanti. Pacchābhattampi sāmaṇerabhāgasamo telataṇḍulamadhuphāṇitādibhesajjabhāgo vaṭṭati. Sace gilāno hoti, bhesajjamassa kātuṃ vaṭṭati, sāmaṇerassa viya sabbaṃ paṭijagganakammaṃ. Upasampadāpekkhaṃ pana yācitakena pattacīvarena upasampādetuṃ na vaṭṭati. ‘‘Na, bhikkhave, yācitakena pattacīvarena upasampādetabbo, yo upasampādeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 118) vuttaṃ. Tasmā so paripuṇṇapattacīvaroyeva upasampādetabbo. Sace tassa natthi, ācariyupajjhāyā cassa dātukāmā honti, aññe vā bhikkhū nirapekkhehi nissajjitvā adhiṭṭhānupagaṃ pattacīvaraṃ dātabbaṃ. Yācitakena pana pattena vā cīvarena vā upasampādentasseva āpatti hoti, kammaṃ pana na kuppati.





146. Paripuṇṇapattacīvaraṃ (mahāva. aṭṭha. 34) pabbājentenapi sace okāso hoti, sayaṃ pabbājetabbo. Sace uddesaparipucchādīhi byāvaṭo hoti, okāsaṃ na labhati, eko daharabhikkhu vattabbo ‘‘etaṃ pabbājehī’’ti. Avuttopi ce daharabhikkhu upajjhāyaṃ uddissa pabbājeti, vaṭṭati. Sace daharabhikkhu natthi, sāmaṇeropi vattabbo ‘‘etaṃ khaṇḍasīmaṃ netvā pabbājetvā kāsāyāni acchādetvā ehī’’ti. Saraṇāni pana sayaṃ dātabbāni. Evaṃ bhikkhunāva pabbājito hoti. Purisañhi bhikkhuto añño pabbājetuṃ na labhati, mātugāmaṃ bhikkhunīto añño, sāmaṇero pana sāmaṇerī vā āṇattiyā kāsāyāni dātuṃ labhanti, kesoropanaṃ yena kenaci kataṃ sukataṃ.

Sace pana bhabbarūpo hoti sahetuko ñāto yasassī kulaputto, okāsaṃ katvāpi sayameva pabbājetabbo, ‘‘mattikāmuṭṭhiṃ gahetvā nahāyitvā āgacchāhī’’ti ca na pana vissajjetabbo . Pabbajitukāmānañhi paṭhamaṃ balavaussāho hoti, pacchā pana kāsāyāni ca kesaharaṇasatthakañca disvā utrasanti, ettoyeva palāyanti, tasmā sayameva nahānatitthaṃ netvā sace nātidaharo, ‘‘nahāhī’’ti vattabbo, kesā panassa sayameva mattikaṃ gahetvā dhovitabbā . Daharakumārako pana sayaṃ udakaṃ otaritvā gomayamattikāhi ghaṃsitvā nahāpetabbo. Sacepissa kacchu vā piḷakā vā honti, yathā mātā puttaṃ na jigucchati, evamevaṃ ajigucchantena sādhukaṃ hatthapādato ca sīsato ca paṭṭhāya ghaṃsitvā ghaṃsitvā nahāpetabbo. Kasmā? Ettakena hi upakārena kulaputtā ācariyupajjhāyesu ca sāsane ca balavasinehā tibbagāravā anivattidhammā honti, uppannaṃ anabhiratiṃ vinodetvā therabhāvaṃ pāpuṇanti, kataññukatavedino honti.

Evaṃ nahāpanakāle pana kesamassuṃ oropanakāle vā ‘‘tvaṃ ñāto yasassī, idāni mayaṃ taṃ nissāya paccayehi na kilamissāmā’’ti na vattabbo, aññāpi aniyyānikakathā na vattabbā, atha khvassa ‘‘āvuso, suṭṭhu upadhārehi, satiṃ upaṭṭhāpehī’’ti vatvā tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhitabbaṃ. Ācikkhantena ca vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena asucijegucchapaṭikkūlabhāvaṃ nijjīvanissattabhāvaṃ vā pākaṭaṃ karontena ācikkhitabbaṃ. Sace hi so pubbe madditasaṅkhāro hoti bhāvitabhāvano kaṇṭakavedhāpekkho viya paripakkagaṇḍo sūriyuggamanāpekkhaṃ viya ca pariṇatapadumaṃ, athassa āraddhamatte kammaṭṭhānaṃ manasikāre indāsani viya pabbate kilesapabbate cuṇṇayamānaṃyeva ñāṇaṃ pavattati, khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇāti. Ye hi keci khuragge arahattaṃ pattā, sabbe te evarūpaṃ savanaṃ labhitvā kalyāṇamittena ācariyena dinnanayaṃ nissāya, no anissāya. Tasmāssa āditova evarūpī kathā kathetabbāti.


以下是巴利文的完整直译：
在请求同意后让他出家时,应给予完整的钵和衣。如果他没有,即使是借来的钵和衣也可以让他出家,在同一区域内以信任心借用也可以让他出家。但如果他带来的钵还未成熟,衣服也未制作完成,在寺院中居住期间,可以给予未经触摸的食物,可以在盘中用餐。在用餐前,可以给予与沙弥同等的食物份量,但不可以给予住处、布萨、邀请等。在用餐后,可以给予与沙弥同等的油、米、蜜糖等药物。如果他生病,可以为他制作药物,像照顾沙弥一样照顾他。但不可以用借来的钵和衣授予具足戒,因为佛陀说"诸比丘,不应用借来的钵和衣授予具足戒,如果有人这样做,则犯轻罪"。因此,应用完整的钵和衣授予具足戒。如果他没有,如果导师和上师愿意给予,或其他比丘无所求地分享已获得的钵和衣,应给予他。但用借来的钵或衣授予具足戒,虽有过失,但仪式不失效。
即使有完整的钵和衣让他出家,如果有机会,也应由自己亲自让他出家。如果因为忙于教授等而没有机会,应让一位年轻比丘说"你去让他出家"。即使没有被告知,年轻比丘也可以以导师的名义让他出家,这是允许的。如果没有年轻比丘,也可以让一位沙弥说"你去分区域让他出家,给他披上袈裟"。但应由自己给他皈依。这样,他就是由比丘出家的。因为除了比丘,其他人不能让人出家;除了比丘尼,其他人不能让女人出家;但沙弥或沙弥尼可以凭命令给人披上袈裟,剃除头发由任何人完成。
如果他是有资格的、有来历的、知名的善家子弟,即使有机会,也应由自己亲自让他出家,不应说"去沐浴后回来"。因为有出家愿望的人,最初都很坚定,后来看到袈裟和剃头刀具后就会恐惧,从此逃走,所以应亲自带他到沐浴处。如果他不太年轻,可以说"你去沐浴"。他的头发应由自己用泥土揉搓洗涤。如果是年幼的孩子,应让他自己下水,用牛粪泥土擦洗。如果有疥疮或疖子,应像母亲不厌弃儿子一样,一点一点从手脚到头部仔细擦洗沐浴。
为什么要这样做?通过这样的帮助,善家子弟对导师、上师和教法生起强烈的爱敬心,不会退转,消除内心的厌恶,达到长老地位。在沐浴时或剃发时,不应说"你是知名的善家子弟,现在我们依靠你而不会劳累"等无益的话,也不应说其他无益的话,而应说"朋友,请好好思考,保持正念"并教授五蕴观。教授时应明示其无常、苦、无我、不洁、可厌的性质。因为如果他之前已培养了善根,像已成熟的疮疖等待阳光一样,一旦开始修习,智慧就像闪电在山峰般的烦恼山中迅速生起,即可证得阿罗汉果。凡是在刀刃上证得阿罗汉果的人,都是通过善知识导师所教授的这种方法而证得,而非独自证得。因此,一开始就应给予这样的教导。


Kesesu pana oropitesu haliddicuṇṇena vā gandhacuṇṇena vā sīsañca sarīrañca ubbaṭṭetvā gihigandhaṃ apanetvā kāsāyāni tikkhattuṃ vā dvikkhattuṃ vā sakiṃ vā paṭiggāhāpetabbo. Athāpissa hatthe adatvā ācariyo vā upajjhāyo vā sayameva acchādeti, vaṭṭati. Sace aññaṃ daharaṃ vā sāmaṇeraṃ vā upāsakaṃ vā āṇāpeti ‘‘āvuso, etāni kāsāyāni gahetvā etaṃ acchādehī’’ti, taññeva vā āṇāpeti ‘‘etāni gahetvā acchādehī’’ti, sabbaṃ taṃ vaṭṭati, sabbaṃ tena bhikkhunāva dinnaṃ hoti. Yaṃ pana nivāsanaṃ vā pārupanaṃ vā anāṇattiyā nivāseti vā pārupati vā, taṃ apanetvā puna dātabbaṃ. Bhikkhunā hi sahatthena vā āṇattiyā vā dinnameva kāsāyaṃ vaṭṭati, adinnaṃ na vaṭṭati. Sacepi tasseva santakaṃ hoti, ko pana vādo upajjhāyamūlake.

147. Evaṃ pana dinnāni kāsāyāni acchādāpetvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā ye tattha sannipatitā bhikkhū, tesaṃ pāde vandāpetvā atha saraṇagahaṇatthaṃ ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā ‘‘evaṃ vadehī’’ti vattabbo, ‘‘yamahaṃ vadāmi, taṃ vadehī’’ti vattabbo. Athassa upajjhāyena vā ācariyena vā ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’tiādinā nayena saraṇāni dātabbāni yathāvuttapaṭipāṭiyāva, na uppaṭipāṭiyā. Sace hi ekapadampi ekakkharampi uppaṭipāṭiyā deti, buddhaṃ saraṇaṃyeva vā tikkhattuṃ datvā puna itaresu ekekaṃ tikkhattuṃ deti, adinnāni honti saraṇāni.

Imañca pana saraṇagamanupasampadaṃ paṭikkhipitvā anuññātaupasampadā ekatosuddhiyā vaṭṭati, sāmaṇerapabbajjā pana ubhatosuddhiyāva vaṭṭati, no ekatosuddhiyā. Tasmā upasampadāya sace ācariyo ñattidosañceva kammavācādosañca vajjetvā kammaṃ karoti, sukataṃ hoti. Pabbajjāya pana imāni tīṇi saraṇāni bu-kāra dha-kārādīnaṃ byañjanānaṃ ṭhānakaraṇasampadaṃ ahāpentena ācariyenapi antevāsikenapi vattabbāni. Sace ācariyo vattuṃ sakkoti, antevāsiko na sakkoti, antevāsiko vā sakkoti, ācariyo na sakkoti, ubhopi vā na sakkonti, na vaṭṭati. Sace pana ubhopi sakkonti, vaṭṭati. Imāni ca pana dadamānena ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti evaṃ ekasambandhāni anunāsikantāni vā katvā dātabbāni, ‘‘buddhama saraṇama gacchāmī’’ti evaṃ vicchinditvā makārantāni vā katvā dātabbāni. Andhakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘nāmaṃ sāvetvā ‘ahaṃ, bhante, buddharakkhito yāvajīvaṃ buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti vuttaṃ, taṃ ekaṭṭhakathāyampi natthi, pāḷiyampi na vuttaṃ, tesaṃ rucimattameva, tasmā na gahetabbaṃ. Na hi tathā avadantassa saraṇaṃ kuppati. Ettāvatā ca sāmaṇerabhūmiyaṃ patiṭṭhito hoti.



以下是巴利文的完整直译：
在剃除头发后,用姜黄粉或芳香粉擦拭头部和身体,去除俗人的气味,然后三次或两次或一次让他披上袈裟。如果导师或上师没有亲手给他披上,而是让其他年轻比丘、沙弥或优婆塞说"朋友,拿这些袈裟去给他披上"或直接说"去披上它们",都是允许的,都算是由该比丘所给予。但如果未经许可而自己穿着或披着,应再次给予。因为只有由比丘亲手给予或命令给予的袈裟才是允许的,未经给予的不允许。即使是属于他自己的,更不用说属于导师的。
在给他披上袈裟并使他披上上衣后,应让他向在场的比丘们礼拜双足,然后让他跪坐并合掌,说"请如此说"、"请如我所说"。然后由他的导师或上师以"我皈依佛"等方式给予皈依,应按照前述次序,不要颠倒。如果哪怕一个字或一个音节都颠倒了,或只三次皈依佛陀,而对其他皈依只各一次,那些皈依就是无效的。
但是,拒绝这种皈依出家,而授予允许的出家,只需一次净化就可以。而沙弥出家则需要双重净化,不能只有一次净化。因此,对于具足戒,如果导师避免了告示过失和羯磨词的过失而进行仪式,就是正确的。但对于沙弥出家,这三皈依应由导师或弟子说出,不能遗漏佛、法、僧的任何一个音节。如果导师能说,弟子不能,或弟子能说,导师不能,或两人都不能,都是不允许的。只有两人都能说,才是允许的。而且说"我皈依佛"时,应连贯地说,不要分开说"我皈依佛"。安达卡经注中说"宣告自己的名字后说'我,尊者,愿终生皈依佛'"等,但在单一经注中也没有,在经典中也没有提到,只是他们自己的意见,因此不应采纳。因为这样说的人,皈依也无效。至此,他就已经建立在沙弥地

148. Sace panesa gatimā hoti paṇḍitajātiko, athassa tasmiṃyeva ṭhāne sikkhāpadāni uddisitabbāni. Kathaṃ? Yathā bhagavatā uddiṭṭhāni. Vuttañhetaṃ –

‘‘Anujānāmi , bhikkhave, sāmaṇerānaṃ dasa sikkhāpadāni, tesu ca sāmaṇerehi sikkhituṃ. Pāṇātipātā veramaṇi, adinnādānā veramaṇi, abrahmacariyā veramaṇi, musāvādā veramaṇi, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇi, vikālabhojanā veramaṇi, naccagītavādita visūkadassanā veramaṇi, mālāgandha vilepana dhāraṇa maṇḍana vibhūsanaṭṭhānā veramaṇi, uccāsayanamahāsayanā veramaṇi, jātarūparajatapaṭiggahaṇā veramaṇī’’ti (mahāva. 106).

Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘ahaṃ, bhante, itthannāmo yāvajīvaṃ pāṇātipātā veramaṇisikkhāpadaṃ samādiyāmī’’ti evaṃ saraṇadānaṃ viya sikkhāpadadānampi vuttaṃ, taṃ neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāsu atthi, tasmā yathāpāḷiyāva uddisitabbāni. Pabbajjā hi saraṇagamaneheva siddhā, sikkhāpadāni pana kevalaṃ sikkhāpadapūraṇatthaṃ jānitabbāni, tasmā pāḷiyā āgatanayeneva uggahetuṃ asakkontassa yāya kāyaci bhāsāya atthavasenapi ācikkhituṃ vaṭṭati. Yāva pana attanā sikkhitabbasikkhāpadāni na jānāti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṭṭhānanisajjādīsu pānabhojanādividhimhi ca na kusalo hoti, tāva bhojanasālaṃ vā salākabhājanaṭṭhānaṃ vā aññaṃ vā tathārūpaṭṭhānaṃ na pesetabbo, santikāvacaroyeva kātabbo, bāladārako viya paṭipajjitabbo, sabbamassa kappiyākappiyaṃ ācikkhitabbaṃ, nivāsanapārupanādīsu abhisamācārikesu vinetabbo. Tenapi –

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, dasahaṅgehi samannāgataṃ sāmaṇeraṃ nāsetuṃ. Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, abrahmacārī hoti, musāvādī hoti, majjapāyī hoti, buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, micchādiṭṭhiko hoti, bhikkhunīdūsako hotī’’ti (mahāva. 108) –

Evaṃ vuttāni dasa nāsanaṅgāni ārakā parivajjetvā ābhisamācārikaṃ paripūrentena dasavidhe sīle sādhukaṃ sikkhitabbaṃ.



以下是巴利文的完整直译：
如果他是有智慧的高贵人,那么在同一处应当说明学习的戒条。如何说明呢？如同佛陀所指示的。如下所述——
“我允许,比丘们,沙弥们学习十条戒条,并由这些沙弥们来学习。禁止杀生,禁止偷盗,禁止邪淫,禁止妄语,禁止饮酒和麻醉物品,禁止在不适当的时间进食,禁止跳舞、唱歌、演奏乐器和观看杂耍表演,禁止佩戴花环、香料、涂抹和装饰,禁止高卧和大卧,禁止接受金银等物” (《大毗婆沙》106)。
而在安达卡经注中说“我,尊者,愿终生遵守禁止杀生的戒条”，这类似于给予皈依的戒条,但在经典中并没有提到。因此,应按照经典的内容来说明。因为出家是为了获得皈依,而学习的戒条则仅仅是为了完成戒条的学习。因此,在经典中所述的内容应当被理解为是学习的内容。只要他不明白自己应当学习的戒条,在持有袈裟、衣物、坐卧等方面的饮食规定上就不算是合格的,因此不应让他去饮食厅或其他类似的地方,应当在身边进行,如同小孩般进行,所有适合与不适合的事都应告知他,在穿衣、坐卧等行为上应当受到约束。因此——
“我允许,比丘们,处于十个方面的沙弥被毁灭。若他杀生,若他偷盗,若他邪淫,若他妄语,若他饮酒,若他诽谤佛陀,若他诽谤法,若他诽谤僧,若他有邪见,若他诽谤比丘” (《大毗婆沙》108)——
因此，所述的十个毁灭的方面应当被避免，而在具备良好行为的情况下应当认真学习这十种戒律。

149. Yo pana (mahāva. aṭṭha. 108) pāṇātipātādīsu dasasu nāsanaṅgesu ekampi kammaṃ karoti, so liṅganāsanāya nāsetabbo. Tīsu hi nāsanāsu liṅganāsanāyeva idhādhippetā. Yathā ca bhikkhūnaṃ pāṇātipātādīsu tā tā āpattiyo honti, na tathā sāmaṇerānaṃ. Sāmaṇero hi kuntha kipillikampi māretvā maṅgulaṇḍakampi bhinditvā nāsetabbataṃyeva pāpuṇāti, tāvadevassa saraṇagamanāni ca upajjhāyaggahaṇañca senāsanaggāho ca paṭippassambhanti, saṅghalābhaṃ na labhati, liṅgamattameva ekaṃ avasiṭṭhaṃ hoti. So sace ākiṇṇadosova hoti, āyatiṃ saṃvare na tiṭṭhati, nikkaḍḍhitabbo. Atha sahasā virajjhitvā ‘‘duṭṭhu mayā kata’’nti puna saṃvare ṭhātukāmo hoti, liṅganāsanakiccaṃ natthi, yathānivatthapārutasseva saraṇāni dātabbāni, upajjhāyo dātabbo. Sikkhāpadāni pana saraṇagamaneneva ijjhanti. Sāmaṇerānañhi saraṇagamanaṃ bhikkhūnaṃ upasampadakammavācāsadisaṃ, tasmā bhikkhūnaṃ viya catupārisuddhisīlaṃ imināpi dasa sīlāni samādinnāneva honti, evaṃ santepi daḷhīkaraṇatthaṃ āyatiṃ saṃvare patiṭṭhāpanatthaṃ puna dātabbāni. Sace purimikāya puna saraṇāni gahitāni, pacchimikāya vassāvāsikaṃ lacchati. Sace pacchimikāya gahitāni, saṅghena apaloketvā lābho dātabbo. Adinnādāne tiṇasalākamattenapi vatthunā, abrahmacariye tīsu maggesu yattha katthaci vippaṭipattiyā, musāvāde hasādhippāyatāyapi musā bhaṇite assamaṇo hoti, nāsetabbataṃ āpajjati, majjapāne pana bhikkhuno ajānitvāpi bījato paṭṭhāya majjaṃ pivantassa pācittiyaṃ. Sāmaṇero jānitvā pivantova sīlabhedaṃ āpajjati, na ajānitvā. Yāni panassa itarāni pañca sikkhāpadāni, etesu bhinnesu na nāsetabbo, daṇḍakammaṃ kātabbaṃ. Sikkhāpade pana puna dinnepi adinnepi vaṭṭati, daṇḍakammena pana pīḷetvā āyatiṃ saṃvare ṭhapanatthāya dātabbameva.

Avaṇṇabhāsane pana ‘‘arahaṃ sammāsambuddho’’tiādīnaṃ paṭipakkhavasena buddhassa vā ‘‘svākkhāto’’tiādīnaṃ paṭipakkhavasena dhammassa vā ‘‘suppaṭipanno’’tiādīnaṃ paṭipakkhavasena saṅghassa vā avaṇṇaṃ bhāsanto ratanattayaṃ nindanto garahanto ācariyupajjhāyādīhi ‘‘mā evaṃ avacā’’ti avaṇṇabhāsane ādīnavaṃ dassetvā nivāretabbo. ‘‘Sace yāvatatiyaṃ vuccamāno na oramati, kaṇṭakanāsanāya nāsetabbo’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘sace evaṃ vuccamāno taṃ laddhiṃ nissajjati, daṇḍakammaṃ kāretvā accayaṃ desāpetabbo. Sace na nissajjati, tatheva ādāya paggayha tiṭṭhati, liṅganāsanāya nāsetabbo’’ti vuttaṃ, taṃ yuttaṃ. Ayameva hi nāsanā idhādhippetāti. Micchādiṭṭhikepi eseva nayo. Sassatucchedānañhi aññataradiṭṭhiko sace ācariyādīhi ovadiyamāno nissajjati, daṇḍakammaṃ kāretvā accayaṃ desāpetabbo, apaṭinissajjantova nāsetabbo. Bhikkhunīdūsako cettha kāmaṃ abrahmacāriggahaṇena gahitova, abrahmacāriṃ pana āyatiṃ saṃvare ṭhātukāmaṃ saraṇāni datvā upasampādetuṃ vaṭṭati. Bhikkhunīdūsako āyatiṃ saṃvare ṭhātukāmopi pabbajjampi na labhati, pageva upasampadanti etamatthaṃ dassetuṃ ‘‘bhikkhunīdūsako’’ti idaṃ visuṃ dasamaṃ aṅgaṃ vuttanti veditabbaṃ.



以下是巴利文的完整直译：
如果有人在这十种毁灭的方面做出任何一种行为,他就应该被剥夺出家资格。因为在这三种毁灭中,这里指的就是剥夺出家资格。比丘在杀生等方面会犯相应的罪,但沙弥就不同。沙弥即使杀死一只蚂蚁或破坏一个蚂蚁窝,也会被剥夺出家资格,他的皈依、导师、住处等一切都会消失,只剩下出家资格。如果他犯了许多过失,将来也无法保持戒律,应该被逐出。如果他突然改过自新,想再次保持戒律,就不需要再次剥夺出家资格,只需给予他皈依和导师即可。戒条通过皈依就能成就。因为沙弥的皈依就像比丘的授戒仪式一样,所以他通过这个皈依就已经获得了比丘的四种清净戒,但为了加强和确立他的戒律,还是应该再次给予。
如果之前已经给予过皈依,后来又给予,那么后一次的皈依可以获得安居。如果后一次给予的,应该经过僧团的批准才给予。在偷盗中,即使是一根草也算犯戒,在邪淫中,在三种道路中的任何一种犯戒都算犯戒,在妄语中,即使出于玩笑而说假话,也算犯戒,应该被剥夺出家资格。但在饮酒方面,比丘即使不知情而从根源饮酒,也只犯突吉罗,而沙弥明知而饮酒,就犯破戒。其他五条戒条,即使犯了也不必剥夺出家资格,只需给予惩罚。即使再次给予戒条,无论是给予还是未给予,都是允许的,但通过惩罚来确立他将来的戒律。
在毁谤三宝时,应该根据相反的语句来指出,如"世尊是完全觉悟的"等反对佛陀的语句,或"善说法"等反对法的语句,或"善行"等反对僧伽的语句,并由导师或上师告诫他"不要这样说"。如果即使被这样告诫三次也不改正,应该被剥夺出家资格。但在大疏中说,如果被这样告诫后放弃了那种见解,应该给予惩罚并让他忏悔过失,如果不放弃,仍然坚持,就应该被剥夺出家资格,这是合适的。这就是这里所指的剥夺。对于邪见者也是如此,如果他们被导师等人劝告后放弃了常断见,应该给予惩罚并让他忏悔,如果不放弃,就应该被剥夺出家资格。对于诽谤比丘尼者,虽然已经被视为犯邪淫,但如果他想在未来保持戒律,可以给予皈依后再授予具足戒。诽谤比丘尼者即使想保持戒律,也不能获得出家,更不用说具足戒了,这就是说明"诽谤比丘尼"是单独列为第十种方面的原因。

150. ‘‘Anujānāmi , bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa sāmaṇerassa daṇḍakammaṃ kātuṃ. Bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṃ avāsāya parisakkati, bhikkhū akkosati, paribhāsati, bhikkhū bhikkhūhi bhedetī’’ti (mahāva. 107) ‘‘vacanato pana imāni pañca aṅgāni, sikkhāpadesu ca pacchimāni vikālabhojanādīni pañcāti dasa daṇḍakammavatthūni. Kiṃpanettha daṇḍakammaṃ kattabba’’nti? ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, yattha vā vasati, yattha vā paṭikkamati, tattha āvaraṇaṃ kātu’’nti (mahāva. 107) vacanato yattha (mahāva. aṭṭha. 107) vasati vā pavisati vā, tattha āvaraṇaṃ kātabbaṃ ‘‘mā idha pavisā’’ti. Ubhayenapi attano pariveṇañca vassaggena pattasenāsanañca vuttaṃ. Tasmā na sabbo saṅghārāmo āvaraṇaṃ kātabbo, karonto ca dukkaṭaṃ āpajjati ‘‘na, bhikkhave, sabbo saṅghārāmo āvaraṇaṃ kātabbo, yo kareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti vuttattā. Na ca mukhadvāriko āhāro āvaraṇaṃ kātabbo, karonto ca dukkaṭaṃ āpajjati ‘‘na, bhikkhave, mukhadvāriko āhāro āvaraṇaṃ kātabbo, yo kareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti vuttattā. Tasmā ‘‘ajja mā khāda mā bhuñjā’’ti vadatopi ‘‘āhārampi nivāressāmī’’ti pattacīvaraṃ anto nikkhipatopi sabbapayogesu dukkaṭaṃ. Anācārassa pana dubbacasāmaṇerassa daṇḍakammaṃ katvā yāguṃ vā bhattaṃ vā pattacīvaraṃ vā dassetvā ‘‘ettake nāma daṇḍakamme āhaṭe idaṃ lacchasī’’ti vattuṃ vaṭṭati. Bhagavatā hi āvaraṇameva daṇḍakammaṃ vuttaṃ. Dhammasaṅgāhakattherehi pana ‘‘aparādhānurūpaṃ udakadāruvālikādīnaṃ āharāpanampi kātabba’’nti vuttaṃ, tasmā tampi kātabbaṃ, tañca kho ‘‘oramissati viramissatī’’ti anukampāya, na ‘‘nassissati vibbhamissatī’’tiādinayappavattena pāpajjhāsayena. ‘‘Daṇḍakammaṃ karomī’’ti ca uṇhapāsāṇe vā nipajjāpetuṃ pāsāṇiṭṭhakādīni vā sīse nikkhipāpetuṃ udakaṃ vā pavesetuṃ na vaṭṭati.

Upajjhāyaṃ anāpucchāpi daṇḍakammaṃ na kāretabbaṃ ‘‘na, bhikkhave, upajjhāyaṃ anāpucchā āvaraṇaṃ kātabbaṃ, yo kareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 108) vacanato. Ettha pana ‘‘tumhākaṃ sāmaṇerassa ayaṃ nāma aparādho, daṇḍakammamassa karothā’’ti tikkhattuṃ vutte sace so upajjhāyo daṇḍakammaṃ na karoti, sayaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sacepi ādito upajjhāyo vadati ‘‘mayhaṃ sāmaṇerānaṃ dose sati tumhe daṇḍakammaṃ karothā’’ti, kātuṃ vaṭṭatiyeva. Yathā ca sāmaṇerānaṃ, evaṃ saddhivihārikantevāsikānampi daṇḍakammaṃ kātuṃ vaṭṭati, aññesaṃ pana parisā na apalāḷetabbā, apalāḷento dukkaṭaṃ āpajjati ‘‘na, bhikkhave, aññassa parisā apalāḷetabbā, yo apalāḷeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 108) vacanato . Tasmā ‘‘tumhākaṃ pattaṃ dema, cīvaraṃ demā’’ti attano upaṭṭhānakaraṇatthaṃ saṅgaṇhitvā sāmaṇerā vā hontu upasampannā vā, antamaso dussīlabhikkhussapi parassa parisabhūte bhinditvā gaṇhituṃ na vaṭṭati, ādīnavaṃ pana vattuṃ vaṭṭati ‘‘tayā nahāyituṃ āgatena gūthamakkhanaṃ viya kataṃ dussīlaṃ nissāya viharantenā’’ti. Sace so sayameva jānitvā upajjhaṃ vā nissayaṃ vā yācati, dātuṃ vaṭṭati.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Pabbajjāvinicchayakathā samattā.

23. Nissayavinicchayakathā



“我允许，比丘们，对五种情况的沙弥施加惩罚。比丘们因无所得而受到干扰，比丘们因不利而受到干扰，比丘们因无处可住而受到干扰，比丘们被侮辱、被诽谤，比丘们彼此分裂” (《大毗婆沙》107)。关于这些话，这五种情况以及戒条最后的五条，如在不适当的时间进食等，共有十种惩罚的情况。那么，应该施加什么样的惩罚呢？“我允许，比丘们，无论在哪里居住，或是离开，那里都应设立隔离” (《大毗婆沙》107)。根据这些话，无论是居住还是进入的地方，都应设立隔离，“不要在这里进入”。两者都涉及到他自己的居所及安住的地方。因此，不是所有的僧房都应设立隔离，若这样做就会犯下不善的过失，“不, 比丘们, 不是所有的僧房都应设立隔离，若有人这样做，就会犯下不善的过失”。也不是入口的食物应设立隔离，若这样做就会犯下不善的过失，“不, 比丘们, 入口的食物不应设立隔离，若有人这样做，就会犯下不善的过失”。因此，即使说“今天不要吃，不要享用”，若把食物放在袈裟里或放在里面，也会在所有的情况下犯下不善的过失。对于不善行为的沙弥，施加惩罚后，展示粥或饭或袈裟时，“在这些惩罚中，你会得到这个”是允许的。因为佛陀所说的惩罚仅仅是隔离。对于法的守护者们则说，“根据过失的情况，应施加水、木、麻绳等的惩罚”，因此也应施加这些惩罚，但应以“他会停止作恶”为理由，而不是“他不会消失，反而会迷失”等恶劣的理由。“我施加惩罚”是指让他坐在热石上或让他将石头放在头上或让他浸入水中是不可允许的。
在没有询问导师的情况下，不应施加惩罚，“不, 比丘们, 在没有询问导师的情况下，不应设立隔离，若有人这样做，就会犯下不善的过失” (《大毗婆沙》108)。在这里，“这是你们沙弥的过失，施加惩罚”若三次说到，如果他的导师不施加惩罚，他自己应当施加。即使最初的导师说“在我沙弥有过失的情况下，你们应施加惩罚”，也应施加。对于沙弥而言，施加惩罚同样适用于信士和住持的弟子，而对其他团体则不应施加惩罚，若施加则会犯下不善的过失，“不, 比丘们, 其他的团体不应施加惩罚，若施加则会犯下不善的过失” (《大毗婆沙》108)。因此，“我将给你们碗，我将给你们袈裟”是为了自己的服务而准备的，沙弥或是已受戒的，至少对于不善的比丘也不应通过破坏他人团体来获取，然而可以说“你们的到来就像是为了洗澡而来，像是为了破坏不善的生活”。如果他自己知道并请求导师或依赖导师，那么应给予。
此为巴利文的法典结集。
出家法的论述已完成。
依赖法的论述。

151.Nissayoti ettha pana ayaṃ nissayo nāma kena dātabbo, kena na dātabbo, kassa dātabbo, kassa na dātabbo, kathaṃ gahito hoti, kathaṃ paṭippassambhati, nissāya kena vasitabbaṃ, kena ca na vasitabbanti? Tattha kena dātabbo, kena na dātabboti ettha tāva ‘‘anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena dasavassena vā atirekadasavassena vā upasampādetuṃ, nissayaṃ dātu’’nti (mahāva. 76, 82) ca vacanato yo byatto hoti paṭibalo upasampadāya dasavasso vā atirekadasavasso vā, tena dātabbo, itarena na dātabbo. Sace deti, dukkaṭaṃ āpajjati.

Ettha (pāci. aṭṭha. 145-147) ca ‘‘byatto’’ti iminā parisupaṭṭhāpakabahussuto veditabbo. Parisupaṭṭhāpakena hi sabbantimena paricchedena parisaṃ abhivinaye vinetuṃ dve vibhaṅgā paguṇā vācuggatā kātabbā, asakkontena tīhi janehi saddhiṃ parivattanakkhamā kātabbā, kammākammañca khandhakavattañca uggahetabbaṃ, parisāya pana abhidhamme vinayanatthaṃ sace majjhimabhāṇako hoti, mūlapaṇṇāsako uggahetabbo, dīghabhāṇakena mahāvaggo, saṃyuttabhāṇakena heṭṭhimā vā tayo vaggā mahāvaggo vā, aṅguttarabhāṇakena heṭṭhā vā upari vā upaḍḍhanikāyo uggahetabbo, asakkontena tikanipātato paṭṭhāya uggahetumpi vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘ekaṃ gaṇhantena catukkanipātaṃ vā pañcakanipātaṃ vā uggahetuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Jātakabhāṇakena sāṭṭhakathaṃ jātakaṃ uggahetabbaṃ, tato oraṃ na vaṭṭati. ‘‘Dhammapadampi saha vatthunā uggahetuṃ vaṭṭatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Tato tato samuccayaṃ katvā mūlapaṇṇāsakamattaṃ vaṭṭati, ‘‘na vaṭṭatī’’ti kurundaṭṭhakathāyaṃ paṭikkhittaṃ, itarāsu vicāraṇāyeva natthi. Abhidhamme kiñci gahetabbanti na vuttaṃ. Yassa pana sāṭṭhakathampi vinayapiṭakaṃ abhidhammapiṭakañca paguṇaṃ, suttante ca vuttappakāro gantho natthi, parisaṃ upaṭṭhāpetuṃ na labhati. Yena pana suttantato ca vinayato ca vuttappamāṇo gantho uggahito, ayaṃ parisupaṭṭhāko bahussutova hoti, disāpāmokkho yenakāmaṃgamo parisaṃ upaṭṭhāpetuṃ labhati, ayaṃ imasmiṃ atthe ‘‘byatto’’ti adhippeto.

Yo pana antevāsino vā saddhivihārikassa vā gilānassa sakkoti upaṭṭhānādīni kātuṃ, ayaṃ idha ‘‘paṭibalo’’ti adhippeto. Yaṃ pana vuttaṃ –

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.


在这里,所谓"依赖"是指由谁给予,由谁不给予,给予给谁,不给予给谁,如何获得,如何终止,依赖谁而居住,不应依赖谁而居住?
首先,由谁给予,由谁不给予?根据"我允许,比丘们,由有学识、有能力的比丘,具有十年或超过十年的资格,给予依赖"(《大毗婆沙》76,82)的话,具有学识、有能力、具有十年或超过十年资格的人可以给予,其他人不应给予。如果给予,就会犯下不善的过失。
在这里,"有学识"应理解为通晓全面的教导。因为通晓全面教导的人,应该精通两个分别论,能够与三人一起讨论,应该掌握作为和不作为以及僧团职责,如果是中等讲说者,应该掌握《根本五十》,如果是长篇讲说者,应该掌握《大品》,如果是相应部讲说者,应该掌握下面的三品或《大品》,如果是增支部讲说者,应该掌握下面或上面的半部尼柯耶,不能掌握从三集起。但《大疏》说"掌握四集或五集也可以"。如果是本生部讲说者,应该掌握带注释的本生,不能低于此。《大疏》说"连同故事也可以掌握《法句经》"。从各处综合起来,只要达到《根本五十》的程度就可以,《古疏》说不可以,其他疏中也没有讨论。关于阿毗达摩,没有说应该掌握什么。但如果连律藏、阿毗达摩藏以及如经中所说的书籍都精通的人,是无法为僧团提供指导的。只有掌握如经和律中所说的程度的人,才是真正有学识的,可以根据需要为僧团提供指导,这就是这里所说的"有学识"。
而能够照顾住持或弟子的生病者,这里就是指"有能力"。但是,
"具有五种特征的比丘,不应授予具足戒,不应给予依赖,不应让沙弥侍奉。他不具备无学戒蕴,不具备无学定蕴,不具备无学慧蕴,不具备无学解脱蕴,不具备无学解脱智见蕴。具有这五种特征的比丘,不应授予具足戒,不应给予依赖,不应让沙弥侍奉。"


‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Attanā na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na paraṃ asekkhe sīlakkhandhe samādapetā. Attanā na asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, na paraṃ asekkhe samādhikkhandhe samādapetā. Attanā na asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, na paraṃ asekkhe paññākkhandhe samādapetā. Attanā na asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, na paraṃ asekkhe vimuttikkhandhe samādapetā. Attanā na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti, na paraṃ asekkhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe samādapetā. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ , na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, appassuto hoti, duppañño hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ vā, anabhirataṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā, uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ, āpattiṃ na jānāti, āpattiyā vuṭṭhānaṃ na jānāti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na paṭibalo hoti antevāsiṃ vā saddhivihāriṃ vā ābhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuṃ, ādibrahmacariyakāya sikkhāya vinetuṃ, abhidhamme vinetuṃ, abhivinaye vinetuṃ, uppannaṃ diṭṭhigataṃ dhammato vivecetuṃ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo . Āpattiṃ na jānāti, anāpattiṃ na jānāti, lahukaṃ āpattiṃ na jānāti, garukaṃ āpattiṃ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.


“Aparehipi,比丘们，具有五种特征的比丘不应授予具足戒，不应给予依赖，不应让沙弥侍奉。自己不具备无学戒蕴，不应让他人具备戒蕴。自己不具备无学定蕴，不应让他人具备定蕴。自己不具备无学慧蕴，不应让他人具备慧蕴。自己不具备无学解脱蕴，不应让他人具备解脱蕴。自己不具备无学解脱智见蕴，不应让他人具备解脱智见蕴。这五种特征的比丘不应授予具足戒，不应给予依赖，不应让沙弥侍奉。
“Aparehipi,比丘们，具有五种特征的比丘不应授予具足戒，不应给予依赖，不应让沙弥侍奉。他不信、不羞耻、不忏悔、懒惰、愚痴。这五种特征的比丘不应授予具足戒，不应给予依赖，不应让沙弥侍奉。
“Aparehipi,比丘们，具有五种特征的比丘不应授予具足戒，不应给予依赖，不应让沙弥侍奉。他在戒律上有缺失，在行为上有缺失，在见解上有缺失，缺乏听闻，愚笨。这五种特征的比丘不应授予具足戒，不应给予依赖，不应让沙弥侍奉。
“Aparehipi,比丘们，具有五种特征的比丘不应授予具足戒，不应给予依赖，不应让沙弥侍奉。他不具备能力去照顾住持或信士或病人，不具备能力去劝导不善者，不具备能力去消除因果的疑虑，不知过失的情况，不知过失的解除。这五种特征的比丘不应授予具足戒，不应给予依赖，不应让沙弥侍奉。
“Aparehipi,比丘们，具有五种特征的比丘不应授予具足戒，不应给予依赖，不应让沙弥侍奉。他不具备能力去教导住持或信士的良好行为，无法引导初学者，无法引导阿毗达摩，无法引导教义，无法区分因果的见解。这五种特征的比丘不应授予具足戒，不应给予依赖，不应让沙弥侍奉。
“Aparehipi,比丘们，具有五种特征的比丘不应授予具足戒，不应给予依赖，不应让沙弥侍奉。他不知过失的情况，不知无过失的情况，不知轻微的过失，不知重大过失，他的戒律在细节上也不完善、不清晰、没有良好的执行、没有明确的规定。这五种特征的比丘不应授予具足戒，不应给予依赖，不应让沙弥侍奉。


‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Āpattiṃ na jānāti, anāpattiṃ na jānāti, lahukaṃ āpattiṃ na jānāti, garukaṃ āpattiṃ na jānāti, ūnadasavasso hoti . Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo’’tiādi (mahāva. 84). Tampi –

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena dasavassena vā atirekadasavassena vā upasampādetuṃ, nissayaṃ dātu’’nti (mahāva. 76, 82) ca evaṃ saṅkhepato vuttasseva upajjhāyācariyalakkhaṇassa vitthāradassanatthaṃ vuttaṃ.

Tattha (mahāva. aṭṭha. 84) kiñci ayuttavasena paṭikkhittaṃ, kiñci āpattiaṅgavasena. Tathā hi ‘‘na asekkhena sīlakkhandhenā’’ti ca ‘‘attanā na asekkhenā’’ti ca ‘‘assaddho’’ti ca ādīsu tīsu pañcakesu ayuttavasena paṭikkhepo kato, na āpattiaṅgavasena. Yo hi asekkhehi sīlakkhandhādīhi asamannāgato pare ca tattha samādapetuṃ asakkonto assaddhiyādidosayuttova hutvā parisaṃ pariharati, tassa parisā sīlādīhi pariyāyatiyeva na vaḍḍhati, tasmā ‘‘tena na upasampādetabba’’ntiādi ayuttavasena vuttaṃ, na āpattiaṅgavasena. Na hi khīṇāsavasseva upajjhācariyabhāvo bhagavatā anuññāto, yadi tasseva anuññāto abhavissa, ‘‘sace upajjhāyassa anabhirati uppannā hotī’’tiādiṃ na vadeyya, yasmā pana khīṇāsavassa parisā sīlādīhi na parihāyati, tasmā ‘‘pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabba’’ntiādi vuttaṃ.

Adhisīlesīlavipannotiādīsu pārājikañca saṅghādisesañca āpanno adhisīle sīlavipanno nāma. Itare pañcāpattikkhandhe āpanno ajjhācāre ācāravipanno nāma. Sammādiṭṭhiṃ pahāya antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno nāma. Yattakaṃ sutaṃ parisaṃ pariharantassa icchitabbaṃ, tena virahitattā appassuto. Yaṃ tena jānitabbaṃ āpattādi, tassa ajānanato duppañño. Imasmiṃ pañcake purimāni tīṇi padāni ayuttavasena vuttāni, pacchimāni dve āpattiaṅgavasena.

Āpattiṃ na jānātīti ‘‘idaṃ nāma mayā kata’’nti vutte ‘‘imaṃ nāma āpattiṃ ayaṃ āpanno’’ti na jānāti. Vuṭṭhānaṃ na jānātīti ‘‘vuṭṭhānagāminito vā desanāgāminito vā āpattito evaṃ nāma vuṭṭhānaṃ hotī’’ti na jānāti. Imasmiñhi pañcake purimāni dve padāni ayuttavasena vuttāni, pacchimāni tīṇi āpattiaṅgavasena.

Ābhisamācārikāyasikkhāyāti khandhakavatte vinetuṃ na paṭibalo hotīti attho. Ādibrahmacariyakāyāti sekkhapaṇṇattiyaṃ vinetuṃ na paṭibaloti attho. Abhidhammeti nāmarūpaparicchede vinetuṃ na paṭibaloti attho. Abhivinayeti sakale vinayapiṭake vinetuṃ na paṭibaloti attho. Vinetuṃ na paṭibaloti ca sabbattha sikkhāpetuṃ na sakkotīti attho. Dhammato vivecetunti dhammena kāraṇena vissajjāpetuṃ. Imasmiṃ pañcake sabbapadesu āpatti.


"Aparehipi,比丘们，具有五种特征的比丘不应授予具足戒，不应给予依赖，不应让沙弥侍奉。他不知过失的情况，不知无过失的情况，不知轻微的过失，不知重大过失，不足十年。这五种特征的比丘不应授予具足戒，不应给予依赖，不应让沙弥侍奉。"这也是对前述关于导师和上师特征的进一步阐述。
其中,有些是从不适合的角度提出的,有些是从过失的角度提出的。因此,"不具备无学戒蕴"、"自己不具备无学"、"不信"等三个五项中,是从不适合的角度提出的,不是从过失的角度。因为不具备无学戒定慧解脱等,也不能让他人具备,这样的人带领僧团,僧团的戒行等不会增长,所以说"不应授予他"是从不适合的角度说的,不是从过失的角度。因为佛陀并未允许阿罗汉担任导师和上师,如果允许的话,就不会说"如果导师生起不乐"等。但是,因为阿罗汉的僧团不会因戒行等而衰退,所以说"具有五种特征的比丘应该被授予具足戒"。
"在戒律上有缺失"等中,"在戒律上有缺失"指犯了波罗夷和僧残。其他五种过失中的前三项是从不适合的角度说的,后两项是从过失的角度说的。
"不知过失"是指当被说"你做了什么"时,不知道"他犯了什么过失"。"不知解除"是指不知道"从违犯或忏悔中解脱的方法是什么"。在这个五项中,前两项是从不适合的角度说的,后三项是从过失的角度说的。
"良好行为"是指不能教导僧团职责。"初学者"是指不能教导学习戒条。"阿毗达摩"是指不能教导名色分别。"教义"是指不能教导整个律藏。"不能教导"是指不能教导任何内容。"用法理区分"是指用法理的理由来解释。在这个五项中,所有项目都是从过失的角度说的。


‘‘Āpattiṃ na jānātī’’tiādipañcakasmiṃ vitthārenāti ubhatovibhaṅgena saddhiṃ. Na svāgatānīti na suṭṭhu āgatāni. Suvibhattānīti suṭṭhu vibhattāni padapaccābhaṭṭhasaṅkaradosaraatāni. Suppavattīnīti paguṇāni vācuggatāni suvinicchitāni. Suttasoti khandhakaparivārato āharitabbasuttavasena suṭṭhu vinicchitāni. Anubyañjanasoti akkharapadapāripūriyā ca suvinicchitāni akhaṇḍāni aviparītakkharāni. Etena aṭṭhakathā dīpitā. Aṭṭhakathāto hi esa vinicchayo hotīti. Imasmiṃ pañcakepi sabbapadesu āpatti. Ūnadasavassapariyosānapañcakepi eseva nayo. Iti ādito tayo pañcakā, catutthe tīṇi padāni, pañcame dve padānīti sabbepi cattāro pañcakā ayuttavasena vuttā, catutthe pañcake dve padāni, pañcame tīṇi, chaṭṭhasattamaṭṭhamā tayo pañcakāti sabbepi cattāro pañcakā āpattiaṅgavasena vuttā.

Sukkapakkhe pana vuttavipariyāyena ‘‘pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ, nissayo dātabbo, sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hotī’’tiādinā (mahāva. 84) aṭṭha pañcakā āgatāyeva. Tattha sabbattheva anāpatti.



在"不知过失"等五项中,应该与两部律典一起解释。"不善来"是指不善于获得。"善分别"是指善于分别,没有词句错乱的缺陷。"善执行"是指熟练、善于背诵、善于决断。"根据经典"是指根据应该引用的经典善于决断。"细节"是指善于决断,字句完整,字母无误。这就阐明了疏义。因为这个决断是来自疏义的。
在这个五项中,所有项目都是从过失的角度说的。在"不足十年"的五项中,也是同样的方式。因此,前三个五项都是从不适合的角度说的,第四个五项有三项,第五个五项有两项,所有四个五项都是从不适合的角度说的,第四个五项有两项,第五个有三项,第六、七、八个五项都是从过失的角度说的。
但是,从善的角度来看,"具有五种特征的比丘应该被授予具足戒,应给予依赖,应让沙弥侍奉。具备无学戒蕴"等八个五项也都出现了。在这里,所有项目都是无过失的。

152.Kassa dātabbo, kassa na dātabboti ettha pana yo lajjī hoti, tassa dātabbo. Itarassa na dātabbo ‘‘na, bhikkhave, alajjīnaṃ nissayo dātabbo, yo dadeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 120) vacanato. Nissāya vasantenapi alajjī nissāya na vasitabbaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘na, bhikkhave, alajjīnaṃ nissāya vatthabbaṃ, yo vaseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 120). Ettha (mahāva. aṭṭha. 120) ca alajjīnanti upayogatthe sāmivacanaṃ, alajjipuggale nissāya na vasitabbanti vuttaṃ hoti. Tasmā navaṃ ṭhānaṃ gatena ‘‘ehi, bhikkhu, nissayaṃ gaṇhāhī’’ti vuccamānenapi catūhapañcāhaṃ nissayadāyakassa lajjibhāvaṃ upaparikkhitvā nissayo gahetabbo. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, catūhapañcāhaṃ āgametuṃ yāva bhikkhusabhāgataṃ jānāmī’’ti (mahāva. 120) hi vuttaṃ. Sace ‘‘thero lajjī’’ti bhikkhūnaṃ santike sutvā āgatadivaseyeva gahetukāmo hoti, thero pana ‘‘āgamehi tāva, vasanto jānissasī’’ti katipāhaṃ ācāraṃ upaparikkhitvā nissayaṃ deti, vaṭṭati, pakatiyā nissayagahaṇaṭṭhānaṃ gatena pana tadaheva gahetabbo, ekadivasampi parihāro natthi. Sace paṭhamayāme ācariyassa okāso natthi, okāsaṃ alabhanto ‘‘paccūsasamaye gahessāmī’’ti sayati, aruṇaṃ uggatampi na jānāti, anāpatti. Sace pana ‘‘gaṇhissāmī’’ti ābhogaṃ akatvā sayati, aruṇuggamane dukkaṭaṃ. Agatapubbaṃ ṭhānaṃ gatena dve tīṇi divasāni vasitvā gantukāmena anissitena vasitabbaṃ. ‘‘Sattāhaṃ vasissāmī’’ti ālayaṃ karontena pana nissayo gahetabbo. Sace thero ‘‘kiṃ sattāhaṃ vasantassa nissayenā’’ti vadati, paṭikkhittakālato paṭṭhāya laddhaparihāro hoti.

‘‘Anujānāmi , bhikkhave, addhānamaggappaṭipannena bhikkhunā nissayaṃ alabhamānena anissitena vatthu’’nti vacanato pana addhānamaggappaṭipanno sace attanā saddhiṃ addhānamaggappaṭipannaṃ nissayadāyakaṃ na labhati, evaṃ nissayaṃ alabhamānena anissitena bahūnipi divasāni gantuṃ vaṭṭati. Sace pubbe nissayaṃ gahetvā vutthapubbaṃ kiñci āvāsaṃ pavisati, ekarattaṃ vasantenapi nissayo gahetabbo. Antarāmagge vissamanto vā satthaṃ vā pariyesanto katipāhaṃ vasati, anāpatti. Antovasse pana nibaddhavāsaṃ vasitabbaṃ, nissayo ca gahetabbo. Nāvāya gacchantassa pana vassāne āgatepi nissayaṃ alabhantassa anāpatti. Sace antarāmagge gilāno hoti, nissayaṃ alabhamānena anissitena vasituṃ vaṭṭati.

Gilānupaṭṭhākopi gilānena yāciyamāno anissito eva vasituṃ labhati. Vuttañhetaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā nissayaṃ alabhamānena anissitena vatthuṃ, anujānāmi, bhikkhave, gilānupaṭṭhākena bhikkhunā nissayaṃ alabhamānena yāciyamānena anissitena vatthu’’nti (mahāva. 121). Sace pana ‘‘yācāhi ma’’nti vuccamānopi gilāno mānena na yācati, gantabbaṃ.


“谁应给予，谁不应给予？”在这里，若有人感到羞耻，则应给予。对于其他人则不应给予。‘比丘们，不应给予不羞耻者依赖，若他给予，则犯下轻罪’（大律 120）如是说。即使在依赖的情况下，不羞耻者也不应被依赖。正如所说的‘比丘们，不应给予不羞耻者依赖，若他依赖，则犯下轻罪’（大律 120）。在这里（大律 八 120）所说的“不羞耻者”是指依赖的适用对象，表明不应依赖不羞耻的个人。
因此，即使在新到的地方被说“来吧，比丘，接受依赖”，也应考虑到四或五种依赖给予者的羞耻感。‘我允许你们，比丘们，四或五种依赖来临，直到我知道比丘们的聚会’（大律 120）如是说。如果比丘们在长老面前听到“长老感到羞耻”，在到来的那天就想接受依赖，而长老则说“来吧，先来，住下后再知道”，这时依赖是合适的，通常在接受依赖的地方，今天就应接受，哪怕只是一日也没有过失。如果第一天没有机会见到老师，若没有机会则想“在黎明时分接受”，也不知道太阳升起，便没有过失。如果想说“我会接受”，而没有采取行动，则在日出时犯下轻罪。
在未曾到过的地方，若想去而不依赖，则应在两三天内停留。“我将住七天”若如此安排，则应接受依赖。如果长老问“我在住七天的依赖中有什么呢”，则从被拒绝的时间起，便会获得所需的安排。
“我允许你们，若比丘依循正道而无法获得依赖，因而无法依赖物品”如是说，若依循正道的比丘与自己一同，若无法获得依赖的给予者，则可以在不依赖的情况下停留多天。如果先前获得了依赖后，进入任何住所，即使只住一夜，也应接受依赖。
在中途若停留不久，或寻找某物，停留几天是没有过失的。若在内部住下，则应接受依赖。若在船上前行，即使在雨季来临，也不应失去依赖。若在中途生病，则应在无法获得依赖的情况下停留。
病人照顾者若请求病人，仍然可以在不依赖的情况下停留。正如所说“我允许你们，若病人无法获得依赖而在不依赖的情况下停留，我允许你们，若病人照顾者在无法获得依赖的情况下请求而在不依赖的情况下停留” （大律 121）。若病人被说“请请求我”，仍然不应因傲慢而请求，应当去。


‘‘Anujānāmi, bhikkhave, āraññikena bhikkhunā phāsuvihāraṃ sallakkhentena nissayaṃ alabhamānena anissitena vatthuṃ ‘yadā patirūpo nissayadāyako āgacchissati, tadā tassa nissāya vasissāmī’’’ti vacanato pana yattha vasantassa samathavipassanānaṃ paṭilābhavasena phāsu hoti, tādisaṃ phāsuvihāraṃ sallakkhentena nissayaṃ alabhamānena anissitena vatthabbaṃ. Imañca pana parihāraṃ neva sotāpanno, na sakadāgāmianāgāmiarahanto labhanti, na thāmagatassa samādhino vā vipassanāya vā lābhī, vissaṭṭhakammaṭṭhāne pana bālaputhujjane kathāva natthi. Yassa kho pana samatho vā vipassanā vā taruṇā hoti, ayaṃ imaṃ parihāraṃ labhati, pavāraṇāsaṅgahopi etasseva anuññāto. Tasmā iminā puggalena ācariye pavāretvā gatepi ‘‘yadā patirūponissayadāyako āgacchissati, taṃ nissāya vasissāmī’’ti ābhogaṃ katvā puna yāva āsāḷhīpuṇṇamā, tāva anissitena vatthuṃ vaṭṭati. Sace pana āsāḷhīmāse ācariyo nāgacchati, yattha nissayo labbhati, tattha gantabbaṃ.

153.Kathaṃgahito hotīti ettha upajjhāyassa santike tāva upajjhaṃ gaṇhantena ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘upajjhāyo me, bhante, hohī’’ti tikkhattuṃ vattabbaṃ. Evaṃ saddhivihārikena vutte sace upajjhāyo ‘‘sāhū’’ti vā ‘‘lahū’’ti vā ‘‘opāyika’’nti vā ‘‘patirūpa’’nti vā ‘‘pāsādikena sampādehī’’ti vā kāyena viññāpeti, vācāya viññāpeti, kāyena vācāya viññāpeti, gahito hoti upajjhāyo. Idameva hettha upajjhāyaggahaṇaṃ, yadidaṃ upajjhāyassa imesu pañcasu padesu yassa kassaci padassa vācāya sāvanaṃ kāyena vā atthaviññāpananti. Keci pana ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchanaṃ sandhāya vadanti, na taṃ pamāṇaṃ. Āyācanadānamattena hi gahito hoti upajjhāyo, na ettha sampaṭicchanaṃ aṅgaṃ. Saddhivihārikenapi na kevalaṃ ‘‘iminā me padena upajjhāyo gahito’’ti ñātuṃ vaṭṭati, ‘‘ajjatagge dāni thero mayhaṃ bhāro, ahampi therassa bhāro’’ti idampi ñātuṃ vaṭṭati (mahāva. aṭṭha. 64). Vuttañhetaṃ –

‘‘Upajjhāyo, bhikkhave, saddhivihārikamhi puttacittaṃ upaṭṭhapessati, saddhivihāriko upajjhāyamhi pitucittaṃ upaṭṭhapessati, evaṃ te aññamaññaṃ sagāravā sappatissā sabhāgavuttino viharantā imasmiṃ dhammavinaye vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissantī’’ti (mahāva. 65).

Ācariyassa santike nissayaggahaṇepi ayameva vinicchayo. Ayaṃ panettha viseso – ācariyassa santike nissayaṃ gaṇhantena ukkuṭikaṃ nisīditvā ‘‘ācariyo me, bhante, hohi, āyasmato nissāya vacchāmī’’ti (mahāva. 77) tikkhattuṃ vattabbaṃ, sesaṃ vuttanayameva.



"我允许，比丘们，若独居的比丘观察到适宜的居所,无法获得依赖而无依赖地住'当适当的依赖给予者来时,我将依赖他而住'"。根据这句话,若在居住的地方能获得止观的成就,则应该无依赖地住在这样适宜的居所。但是,这种安排不是证果者、一来者、不还者、阿罗汉所能获得的,也不是已获得定力或观智的人所能获得的,在放弃修行的凡夫中也没有这样的说法。但是,若有人的止或观还很新鲜,他才能获得这种安排,对他也允许接受邀请。因此,即使在请求老师后离开,也应该"当适当的依赖给予者来时,我将依赖他而住"作出决心,直到阿萨罕月满月,才可以无依赖地住。但是,如果在阿萨罕月老师没有来,应该去能获得依赖的地方。
153.如何获得?在导师面前,弟子应该披上上衣,顶礼足,跪坐,合掌,三次说"尊敬的导师,请成为我的导师"。如果导师用言语或身体表示"好的"、"容易"、"适当"、"美好"、"请好好修行",则弟子获得导师。这就是导师的获得,即导师用言语或身体表示同意任何一个词。有些人说"好的"表示接受,这不是标准。仅仅请求和给予就算获得导师,这里不需要接受。弟子也不仅仅要知道"我用这个词获得了导师",还要知道"从今天开始,尊者是我的依靠,我也是尊者的依靠"。正如所说,
"比丘们,导师对弟子生慈爱,弟子对导师生慈爱,这样,他们相互尊重、恭敬、和睦相处,在这法律中得到增长、发展、广大。"
在获得依赖于老师时,也有同样的决定。这里的不同是:在获得老师的依赖时,应该跪坐说"尊敬的老师,请成为我的老师,我将依赖尊者而住",其余的与前述相同。

154.Kathaṃpaṭippassambhatīti ettha tāva upajjhāyamhā pañcahākārehi nissayapaṭippassaddhi veditabbā, ācariyamhā chahi ākārehi. Vuttañhetaṃ –

‘‘Pañcimā, bhikkhave, nissayapaṭippassaddhiyo upajjhāyamhā. Upajjhāyo pakkanto vā hoti, vibbhanto vā, kālakato vā, pakkhasaṅkanto vā, āṇattiyeva pañcamī. Imā kho, bhikkhave, pañca nissayapaṭippassaddhiyo upajjhāyamhā.

Chayimā , bhikkhave, nissayapaṭippassaddhiyo ācariyamhā. Ācariyo pakkanto vā hoti, vibbhanto vā, kālakato vā, pakkhasaṅkanto vā, āṇattiyeva pañcamī, upajjhāyena vā samodhānagato hoti. Imā kho, bhikkhave, cha nissayapaṭippassaddhiyo ācariyamhā’’ti (mahāva. 83).

Tatrāyaṃ vinicchayo (mahāva. aṭṭha. 83) – pakkantoti disaṃ gato. Evaṃ gate ca pana tasmiṃ sace vihāre nissayadāyako atthi, yassa santike aññadāpi nissayo vā gahitapubbo hoti, yo vā ekasambhogaparibhogo, tassa santike nissayo gahetabbo, ekadivasampi parihāro natthi. Sace tādiso natthi, añño lajjī pesalo atthi, tassa pesalabhāvaṃ jānantena tadaheva nissayo yācitabbo. Sace deti, iccetaṃ kusalaṃ. Atha pana ‘‘tumhākaṃ upajjhāyo lahuṃ āgamissatī’’ti pucchati, upajjhāyena ce tathā vuttaṃ, ‘‘āma, bhante’’ti vattabbaṃ. Sace vadati ‘‘tena hi upajjhāyassa āgamanaṃ āgamethā’’ti, vaṭṭati. Atha panassa pakatiyā pesalabhāvaṃ na jānāti, cattāri pañca divasāni tassa bhikkhussa sabhāgataṃ oloketvā okāsaṃ kāretvā nissayo gahetabbo. Sace pana vihāre nissayadāyako natthi, upajjhāyo ca ‘‘ahaṃ katipāhena āgamissāmi, mā ukkaṇṭhitthā’’ti vatvā gato, yāva āgamanā parihāro labbhati, athāpi naṃ tattha manussā paricchinnakālato uttaripi pañca vā dasa vā divasāni vāsentiyeva, tena vihāraṃ pavatti pesetabbā ‘‘daharā mā ukkaṇṭhantu, ahaṃ asukadivasaṃ nāma āgamissāmī’’ti, evampi parihāro labbhati. Atha āgacchato antarāmagge nadīpūrena vā corādīhi vā upaddavo hoti, thero udakosakkanaṃ vā āgameti, sahāye vā pariyesati, taṃ ce pavattiṃ daharā suṇanti, yāva āgamanā parihāro labbhati. Sace pana so ‘‘idhevāhaṃ vasissāmī’’ti pahiṇati, parihāro natthi. Yattha nissayo labbhati, tattha gantabbaṃ. Vibbhante pana kālakate pakkhasaṅkante vā ekadivasampi parihāro natthi, yattha nissayo labbhati, tattha gantabbaṃ.

Āṇattīti pana nissayapaṇāmanā vuccati, tasmā ‘‘paṇāmemi ta’’nti vā ‘‘mā idha paṭikkamī’’ti vā ‘‘nīhara te pattacīvara’’nti vā ‘‘nāhaṃ tayā upaṭṭhāpetabbo’’ti vāti iminā pāḷinayena ‘‘mā maṃ gāmappavesanaṃ āpucchī’’tiādinā pāḷimuttakanayena vā yo nissayapaṇāmanāya paṇāmito hoti, tena upajjhāyo khamāpetabbo. Sace āditova na khamati, daṇḍakammaṃ āharitvā tikkhattuṃ tāva sayameva khamāpetabbo. No ce khamati, tasmiṃ vihāre mahāthere gahetvā khamāpetabbo. No ce khamati, sāmantavihāre bhikkhū gahetvā khamāpetabbo. Sace evampi na khamati, aññattha gantvā upajjhāyassa sabhāgānaṃ santike vasitabbaṃ ‘‘appeva nāma ‘sabhāgānaṃ me santike vasatī’ti ñatvāpi khameyyā’’ti. Sace evampi na khamati, tatreva vasitabbaṃ. Tatra ce dubbhikkhādidosena na sakkā hoti vasituṃ, taṃyeva vihāraṃ āgantvā aññassa santike nissayaṃ gahetvā vasituṃ vaṭṭati. Ayamāṇattiyaṃ vinicchayo.


如何获得安宁？在这里应当理解从导师那里获得五种依赖的安宁，从老师那里获得六种依赖的安宁。正如所说：
“比丘们，从导师那里有五种依赖的安宁。导师可能已经离开、迷失、去世、或因健康问题而离开，依赖的第五种则是命令。比丘们，这五种依赖的安宁来自导师。
比丘们，从老师那里有六种依赖的安宁。老师可能已经离开、迷失、去世、或因健康问题而离开，依赖的第五种则是命令，可能因导师而有所调整。比丘们，这六种依赖的安宁来自老师。”（大律 83）
在这里的决定（大律 八 83）是——离开是指去某个方向。若在此离开时，若在寺院中有依赖给予者，若他曾经获得过依赖，或是有单独的聚会，那么在他那里应当获得依赖，哪怕只是一日也没有过失。若没有这样的情况，若有其他羞耻的人，也应当在他知道的情况下请求依赖。若他给予，这就是善行。但如果他问“你们的导师何时会来”，若导师如此说，则应答“是的，尊者”。若他说“那么请等待导师的到来”，这也是合适的。但若他不知道自然的羞耻感，则应观察那位比丘的聚会，获得机会后再请求依赖。若在寺院中没有依赖给予者，且导师说“我将在几天后来，请不要焦虑”，那么在他来之前应获得依赖，若他在此期间被人们限制，可能会住五天或十天，因此应当在寺院中请求依赖“年轻人们，请不要焦虑，我将在某天来”。这样的安排也是合适的。
若在前往的途中遭遇河流或盗贼等危险，长老会在水中或其他地方寻求帮助，若年轻人听到这样的情况，直到他来之前应当获得依赖。若他说“我将在这里住”，则没有过失。若在有依赖的地方，便应当前往。若迷失或去世、因健康问题而离开，那么哪怕只是一日也没有过失，若在有依赖的地方，便应当前往。
命令是指依赖的请求，因此应当说“我请求这个”或“请不要离开这里”或“请拿走你的衣物”或“我不应由你来照顾”。根据这一句，若有依赖的请求应当宽恕。如果他从一开始就不宽恕，则应当带上惩罚，三次自我宽恕。如果不宽恕，则应当在这个寺院中由大长老宽恕。如果不宽恕，则应当在其他寺院中由比丘宽恕。若如此仍不宽恕，则应当去其他地方，住在导师的聚会中，若知道“我在导师的聚会中住”，也应当宽恕。若如此仍不宽恕，则应当住在这里。如果在这里因食物不足而无法生活，则应当去这个寺院，依赖他人生活。此为依赖的决定。


Ācariyamhā nissayapaṭippassaddhīsu ācariyo pakkanto vā hotīti ettha koci ācariyo āpucchitvā pakkamati, koci anāpucchitvā, antevāsikopi evameva. Tatra sace antevāsiko ācariyaṃ āpucchati ‘‘asukaṃ nāma, bhante, ṭhānaṃ gantuṃ icchāmi kenacideva karaṇīyenā’’ti, ācariyena ca ‘‘kadā gamissasī’’ti vutto ‘‘sāyanhe vā rattiṃ vā uṭṭhahitvā gamissāmī’’ti vadati, ācariyopi ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, taṃ khaṇaṃyeva nissayo paṭippassambhati. Sace pana ‘‘bhante, asukaṃ nāma ṭhānaṃ gantukāmomhī’’ti vutte ācariyo ‘‘asukasmiṃ nāma gāme piṇḍāya caritvā pacchā jānissasī’’ti vadati, so ca ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, tato ce gato sugato. Sace pana na gacchati, nissayo na paṭippassambhati. Athāpi ‘‘gacchāmī’’ti vutte ācariyena ‘‘mā tāva gaccha, rattiṃ mantetvā jānissāmā’’ti vutto mantetvā gacchati, sugato. No ce gacchati, nissayo na paṭippassambhati. Ācariyaṃ anāpucchā pakkamantassa pana upacārasīmātikkame nissayo paṭippassambhati, antoupacārasīmato paṭinivattantassa na paṭippassambhati. Sace pana ācariyo antevāsikaṃ āpucchati ‘‘āvuso, asukaṃ nāma ṭhānaṃ gamissāmī’’ti, antevāsikena ca ‘‘kadā’’ti vutte ‘‘sāyanhe vā rattibhāge vā’’ti vadati, antevāsikopi ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, taṃ khaṇaṃyeva nissayo paṭippassambhati, sace pana ācariyo ‘‘sve piṇḍāya caritvā gamissāmī’’ti vadati, itaro ca ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, ekadivasaṃ tāva nissayo na paṭippassambhati, punadivase paṭippassaddho hoti. ‘‘Asukasmiṃ nāma gāme piṇḍāya caritvā jānissāmi mama gamanaṃ vā agamanaṃ vā’’ti vatvā pana sace na gacchati, nissayo na paṭippassambhati. Athāpi ‘‘gacchāmī’’ti vutte antevāsikena ‘‘mā tāva gacchatha, rattiṃ mantetvā jānissathā’’ti vutto mantetvāpi na gacchati, nissayo na paṭippassambhati. Sace ubhopi ācariyantevāsikā kenacideva karaṇīyena bahisīmaṃ gacchanti, tato ce ācariyo gamiyacitte uppanne anāpucchāva gantvā dvinnaṃ leḍḍupātānaṃ antoyeva nivattati, nissayo na paṭippassambhati. Sace dve leḍḍupāte atikkamitvā nivattati, paṭippassaddho hoti. Ācariyupajjhāyā dve leḍḍupāte atikkamma aññasmiṃ vihāre vasanti, nissayo paṭippassambhati. Ācariye vibbhante kālakate pakkhasaṅkante ca taṃ khaṇaṃyeva paṭippassambhati.

Āṇattiyaṃ pana ācariyo muñcitukāmova hutvā nissayapaṇāmanāya paṇāmeti, antevāsiko ca ‘‘kiñcāpi maṃ ācariyo paṇāmeti, atha kho hadayena muduko’’ti sālayo hoti, nissayo na paṭippassambhati. Sacepi āriyo sālayo, antevāsiko nirālayo ‘‘na dāni imaṃ nissāya vasissāmī’’ti dhuraṃ nikkhipati, evampi na paṭippassambhati. Ubhinnaṃ sālayabhāve pana na paṭippassambhatiyeva, ubhinnaṃ dhuranikkhepena paṭippassambhati, paṇāmitena daṇḍakammaṃ āharitvā tikkhattuṃ khamāpetabbo. No ce khamati, upajjhāye vuttanayena paṭipajjitabbaṃ. Yathāpaññattaṃ pana ācariyupajjhāyavattaṃ paripūrentaṃ adhimattapemādipañcaṅgasamannāgataṃ antevāsikaṃ saddhivihārikaṃ vā paṇāmentassa dukkaṭaṃ, itaraṃ apaṇāmentassapi dukkaṭameva. Vuttañhetaṃ –

‘‘Na, bhikkhave, sammāvattanto paṇāmetabbo, yo paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, asammāvattanto na paṇāmetabbo, yo na paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassa (mahāva. 80).


在老师那里获得依赖的安宁时，老师可能已经离开。若有老师询问后离开，或有弟子这样做。在这种情况下，若弟子问老师“尊者，我想去某个地方，可以吗？”，老师若问“你何时去？”，弟子回答“我将在傍晚或夜间起身去”，老师则会说“很好”，此时依赖的安宁便得以实现。若弟子说“尊者，我想去某个地方”，老师会说“在某个村庄行乞后，我会再告诉你”，弟子也会说“很好”，然后便可以顺利前往。
若弟子不去，依赖的安宁则无法实现。若弟子说“我会去”，老师则会说“不要急，晚上我会考虑后再告知你”，弟子在考虑后离去，顺利前往。若弟子不去，依赖的安宁则无法实现。若弟子在未询问老师的情况下离开，依赖的安宁则无法实现；若弟子在询问后离开，若老师问“你要去哪里？”弟子回答“我想去某个地方”，老师若问“何时去？”弟子回答“在傍晚或夜间”，弟子也会说“很好”，此时依赖的安宁便得以实现。
若老师说“我将在明天行乞后去”，弟子若说“很好”，在这一天依赖的安宁将无法实现，但在第二天依赖的安宁则会得以实现。若弟子说“我将在某个村庄行乞后再告诉你我去或不去”，若弟子不去，则依赖的安宁无法实现。若弟子说“我会去”，而老师说“不要急，晚上我会考虑后再告知你”，若弟子即使在考虑后仍不去，依赖的安宁则无法实现。
若两者（老师与弟子）以某种方式外出，若老师在去的途中没有询问，则在此情况下，依赖的安宁无法实现。若两者越过了两个村庄而返回，则依赖的安宁将得以实现。若老师和弟子越过两个村庄而在其他寺院居住，则依赖的安宁将得以实现。若老师已离开、去世或因健康问题而离开，则在此情况下依赖的安宁将得以实现。
在命令的情况下，若老师想要放弃，则应请求依赖。若弟子说“无论老师如何请求，我的心中仍然是柔软的”，则依赖的安宁无法实现。若弟子心中柔软，老师却无所依赖，便会放弃责任，依赖的安宁也无法实现。若两者心中都柔软，依赖的安宁则无法实现；若两者放弃责任，依赖的安宁则得以实现。若因请求而带来惩罚，三次自我宽恕。如果不宽恕，则应根据老师所说的去执行。
如所规定，老师和导师的行为应当得到满足。若弟子因依赖而生起轻罪，若未依赖则也会产生轻罪。正如所说：
“比丘们，若依赖者不应被请求，若被请求则犯下轻罪。若不依赖者不应被请求，若未被请求则犯下轻罪。”（大律 80）


‘‘Pañcahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ antevāsikaṃ apaṇāmento ācariyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hoti. Ācariyamhi nādhimattaṃ pemaṃ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ antevāsikaṃ apaṇāmento ācariyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hoti (mahāva. 81).

‘‘Pañcahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ saddhivihārikaṃ apaṇāmento upajjhāyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hoti. Upajjhāyamhi nādhimattaṃ pemaṃ hoti, nādhimatto pasādo hoti, nādhimattā hirī hoti, nādhimatto gāravo hoti, nādhimattā bhāvanā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ saddhivihārikaṃ apaṇāmento upajjhāyo sātisāro hoti, paṇāmento anatisāro hotī’’tiādi (mahāva. 68).

Tattha (mahāva. aṭṭha. 68) nādhimattaṃ pemaṃ hotīti upajjhāyamhi adhimattaṃ gehassitapemaṃ na hoti. Nādhimattā bhāvanā hotīti adhimattā mettābhāvanā na hotīti attho.

Upajjhāyena vā samodhānagatoti ettha (mahāva. aṭṭha. 83) dassanasavanavasena samodhānaṃ veditabbaṃ. Sace hi ācariyaṃ nissāya vasanto saddhivihāriko ekavihāre cetiyaṃ vā vandantaṃ, ekagāme vā piṇḍāya carantaṃ upajjhāyaṃ passati, nissayo paṭippassambhati. Upajjhāyo passati, saddhivihāriko na passati, na paṭippassambhati. Maggappaṭipannaṃ vā ākāsena vā gacchantaṃ upajjhāyaṃ disvā dūrattā ‘‘bhikkhū’’ti jānāti, ‘‘upajjhāyo’’ti na jānāti, na paṭippassambhati. Sace jānāti, paṭippassambhati. Uparipāsāde upajjhāyo vasati, heṭṭhā saddhivihāriko, taṃ adisvāva yāguṃ pivitvā paṭikkamati, āsanasālāya vā nisinnaṃ adisvāva ekamante bhuñjitvā pakkamati, dhammassavanamaṇḍape vā nisinnampi taṃ adisvāva dhammaṃ sutvā pakkamati, nissayo na paṭippassambhati. Evaṃ tāva dassanavasena samodhānaṃ veditabbaṃ. Savanavasena pana sace upajjhāyassa vihāre vā antaraghare vā dhammaṃ vā kathentassa anumodanaṃ vā karontassa saddaṃ sutvā ‘‘upajjhāyassa me saddo’’ti sañjānāti, nissayo paṭippassambhati, asañjānantassa na paṭippassambhati. Ayaṃ samodhāne vinicchayo.



"比丘们，具有五种特征的弟子，若老师不予请求，老师会有过错；若予以请求，老师则无过错。对于老师,不会有过度的爱、过度的信仰、过度的羞耻、过度的恭敬、过度的修行。这五种特征的弟子,若老师不予请求,老师会有过错；若予以请求,老师则无过错。
比丘们,具有五种特征的同行者,若导师不予请求,导师会有过错；若予以请求,导师则无过错。对于导师,不会有过度的爱、过度的信仰、过度的羞耻、过度的恭敬、过度的修行。这五种特征的同行者,若导师不予请求,导师会有过错；若予以请求,导师则无过错。"（大律 68）
在这里（大律 八 68）,"对于导师,不会有过度的爱"是指不会对导师有过度的世俗之爱。"不会有过度的修行"是指不会有过度的慈悲修行。
"与导师有所调整"（大律 八 83）应该理解为从见和闻的角度。若同行者依赖老师而住,看到老师在一处寺院礼拜塔,或在一个村庄行乞,依赖的安宁就会实现。若老师看到,同行者却没有看到,则依赖的安宁不会实现。看到老师在道路上或天空中行走,因为距离遥远而知道是"比丘",却不知道是"导师",则依赖的安宁不会实现。若知道是导师,则依赖的安宁会实现。若导师住在上层,同行者在下层,未见到导师就喝了粥离开,或未见到在讲堂坐着就在一旁吃饭离开,或未见到在法堂坐着就听法离开,依赖的安宁则不会实现。这就是从见的角度来理解调整。
从闻的角度来说,若听到导师在寺院或内室说法或赞叹,知道"这是我导师的声音",则依赖的安宁会实现;若不知道,则不会实现。这就是在调整中的决定。

155. Nissāya kena vasitabbaṃ, kena na vasitabbanti ettha pana ‘‘anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena pañca vassāni nissāya vatthuṃ, abyattena yāvajīva’’nti (mahāva. 103) vacanato yo abyatto hoti, tena yāvajīvaṃ nissāyeva vasitabbaṃ. Sacāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 103) vuḍḍhataraṃ ācariyaṃ na labhati, upasampadāya saṭṭhivasso vā sattativasso vā hoti, navakatarassapi byattassa santike ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘ācariyo me, āvuso, hoti, āyasmato nissāya vacchāmī’’ti evaṃ tikkhattuṃ vatvā nissayo gahetabbova. Gāmappavesanaṃ āpucchantenapi ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘gāmappavesanaṃ āpucchāmi ācariyā’’ti vattabbaṃ. Esa nayo sabbaāpucchanesu.

Yo pana byatto hoti upasampadāya pañcavasso, tena anissitena vatthuṃ vaṭṭati. Tasmā nissayamuccanakena (pāci. aṭṭha. 145-147) upasampadāya pañcavassena sabbantimena paricchedena dve mātikā paguṇā vācuggatā kattabbā, pakkhadivasesu dhammassavanatthāya suttantato cattāro bhāṇavārā, sampattānaṃ parisānaṃ parikathanatthāya andhakavinda(a. ni. 5.114) mahārāhulovāda(ma. ni. 2.113 ādayo) ambaṭṭha(daī. ni. 

应该依赖谁居住,谁不应居住？在这里，"我允许有学识、有能力的比丘依赖居住五年,无学识的终生依赖居住"（大律 103）。对于无学识的人,应该终生依赖居住。如果这个人（大律 八 103）没有更资深的老师,已满六十或七十岁,即使是新受戒的有学识者,也应该跪坐、合掌三次说"尊敬的老师,我依赖您而居住"来接受依赖。即使请求进入村庄,也应该跪坐、合掌说"我请求进入村庄,老师"。这个方式适用于所有的请求。
但是,已受戒五年的有学识者,可以无依赖而居住。因此,对于已满五年受戒的无依赖者（波逸提 八 145-147），应该熟练掌握两个根本律仪,在布萨日时从经典中背诵四部分经文,为到来的众会讲述安达卡温达（增支 5.114）、大罗睺罗教诫（中部 2.113等）、安巴特萨（长部）等。

1.254 ādayo) sadiso eko kathāmaggo, saṅghabhattamaṅgalāmaṅgalesu anumodanatthāya tisso anumodanā, uposathapavāraṇādijānanatthaṃ kammākammavinicchayo, samaṇadhammakaraṇatthaṃ samādhivasena vā vipassanāvasena vā arahattapariyosānamekaṃ kammaṭṭhānaṃ, ettakaṃ uggahetabbaṃ. Ettāvatā hi ayaṃ bahussuto hoti cātuddiso, yattha katthaci attano issariyena vasituṃ labhati. Yaṃ pana vuttaṃ –

‘‘Pañcahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ. Na asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, na asekkhena samādhikkhandhena… na asekkhena paññākkhandhena… na asekkhena vimuttikkhandhena… na asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ.

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ. Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ.

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ. Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti, appassuto hoti, duppañño hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ.

‘‘Aparehipi , bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ. Āpattiṃ na jānāti, anāpattiṃ na jānāti, lahukaṃ āpattiṃ na jānāti, garukaṃ āpattiṃ na jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ.

‘‘Aparehipi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabbaṃ. Āpattiṃ na jānāti, anāpattiṃ na jānāti, lahukaṃ āpattiṃ na jānāti, garukaṃ āpattiṃ na jānāti, ūnapañcavasso hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā na anissitena vatthabba’’nti (mahāva. 103). Etthāpi purimanayeneva ayuttavasena āpattiaṅgavasena ca paṭikkhepo katoti daṭṭhabbaṃ.

Bālānaṃ pana abyattānaṃ disaṃgamikānaṃ antevāsikasaddhivihārikānaṃ anuññā na dātabbā. Sace denti, ācariyupajjhāyānaṃ dukkaṭaṃ. Te ce ananuññātā gacchanti, tesampi dukkaṭaṃ. Vuttañhetaṃ –

‘‘Idha pana, bhikkhave, sambahulā bhikkhū bālā abyattā disaṃgamikā ācariyupajjhāye āpucchanti. Te, bhikkhave, ācariyupajjhāyehi pucchitabbā ‘‘kahaṃ gamissatha, kena saddhiṃ gamissathā’’ti. Te ce, bhikkhave, bālā abyattā aññe bāle abyatte apadiseyyuṃ. Na, bhikkhave, ācariyupajjhāyehi anujānitabbā, anujāneyyuṃ ce, āpatti dukkaṭassa. Te ce, bhikkhave, bālā abyattā ananuññātā ācariyupajjhāyehi gaccheyyuṃ ce, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 163).

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Nissayavinicchayakathā samattā.

24. Sīmāvinicchayakathā



1.254 等同一个讲述的方式,为僧伽的供养、吉祥与不吉祥的赞叹三种,为了解布萨、自恣等的行法和业与非业的决定,为了修行沙门法,以定力或观智达到阿罗汉果的一个修行对象,这些都应当学习。如此,这位比丘就成为多闻的四方行者,可以在任何地方凭自己的权威而居住。
但是,正如所说:"比丘们,具有五种特征的比丘不应无依而住。他不具足无学的戒蕴、无学的定蕴、无学的慧蕴、无学的解脱蕴、无学的解脱智见蕴。比丘们,具有这五种特征的比丘不应无依而住。
"比丘们,还有其他五种特征的比丘不应无依而住。他是不信的、无羞的、无惭的、懈怠的、散乱的。比丘们,具有这五种特征的比丘不应无依而住。
"比丘们,还有其他五种特征的比丘不应无依而住。他在戒律上有缺失、在行为上有缺失、在见解上有偏执、学问少、智慧差。比丘们,具有这五种特征的比丘不应无依而住。
"比丘们,还有其他五种特征的比丘不应无依而住。他不知罪,不知无罪,不知轻罪,不知重罪,且对两部波罗提木叉不通达、不善分别、不善执行、不善决定。比丘们,具有这五种特征的比丘不应无依而住。
"比丘们,还有其他五种特征的比丘不应无依而住。他不知罪,不知无罪,不知轻罪,不知重罪,且未满五年。比丘们,具有这五种特征的比丘不应无依而住。"（大律 103）这里也应该如前所说,从不适当的角度和罪的角度予以拒绝。
但是,不应给予愚笨、无学识、远行的弟子和同行者许可。若给予,则对老师和导师是轻罪。若他们未经许可而去,他们也犯轻罪。正如所说:
"在这里,比丘们,有许多愚笨、无学识、远行的比丘向老师和导师请求。比丘们,老师和导师应该问他们'你们要去哪里,与谁一起去?'。若这些愚笨、无学识的人指示其他愚笨、无学识的人,比丘们,老师和导师不应许可,若许可则犯轻罪。若这些愚笨、无学识的人未经老师和导师许可而去,则犯轻罪。"（大律 163）
如是,在律仪决定的集成中,依赖决定的论述完毕。
界限决定的论述

156.Sīmāti ettha (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) sīmā nāmesā baddhasīmā abaddhasīmāti duvidhā hoti. Tattha ekādasa vipattisīmāyo atikkamitvā tividhasampattiyuttā nimittena nimittaṃ bandhitvā sammatā sīmā baddhasīmā nāma. Atikhuddakā, atimahatī, khaṇḍanimittā, chāyānimittā, animittā, bahisīme ṭhitasammatā, nadiyā sammatā, samudde sammatā, jātassare sammatā, sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā, sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatāti imehi ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjantīti vacanato etā vipattisīmāyo nāma.

Tattha atikhuddakā nāma yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkonti. Atimahatī nāma yā kesaggamattenapi tiyojanaṃ atikkamitvā sammatā. Khaṇḍanimittā nāma aghaṭitanimittā vuccati. Puratthimāya disāya nimittaṃ kittetvā anukkamena dakkhiṇāya disāya pacchimāya uttarāya disāya kittetvā puna puratthimāya disāya pubbakittitaṃ paṭikittetvā ṭhapetuṃ vaṭṭati, evaṃ akhaṇḍanimittā hoti. Sace pana anukkamena āharitvā uttarāya disāya nimittaṃ kittetvā tattheva ṭhapeti, khaṇḍanimittā hoti. Aparāpi khaṇḍanimittā nāma yā animittupagaṃ tacasārarukkhaṃ vā khāṇukaṃ vā paṃsupuñjaṃ vā vālukapuñjaṃ vā aññataraṃ antarā ekanimittaṃ katvā sammatā. Chāyānimittā nāma pabbatachāyādīnaṃ yaṃ kiñci chāyaṃ nimittaṃ katvā sammatā. Animittā nāma sabbena sabbaṃ nimittāni akittetvā sammatā. Bahisīme ṭhitasammatā nāma nimittāni kittetvā nimittānaṃ bahi ṭhitena sammatā. Nadiyā, samudde, jātassare sammatā nāma etesu nadiādīsu sammatā. Sā hi evaṃ sammatāpi ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti (mahāva. 147) vacanato asammatāva hoti. Sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā (mahāva. aṭṭha. 148) nāma attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ sambhindantena sammatā. Sace hi porāṇakassa vihārassa puratthimāya disāya ambo ceva jambu cāti dve rukkhā aññamaññaṃ saṃsaṭṭhaviṭapā honti, tesu ambassa pacchimadisābhāge jambu, vihārasīmā ca jambuṃ antokatvā ambaṃ kittetvā baddhā hoti. Atha pacchā tassa vihārassa puratthimāya disāya vihāre kate sīmaṃ bandhantā bhikkhū taṃ ambaṃ antokatvā jambuṃ kittetvā bandhanti , sīmāya sīmaṃ sambhinnā hoti. Tasmā sace paṭhamataraṃ katassa vihārassa sīmā asammatā hoti, sīmāya upacāro ṭhapetabbo. Sace sammatā hoti, pacchimakoṭiyā hatthamattā sīmantarikā ṭhapetabbā. Kurundiyaṃ ‘‘vidatthimattampi’’, mahāpaccariyaṃ ‘‘caturaṅgulamattampi vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Ekarukkhopi ca dvinnaṃ sīmānaṃ nimittaṃ hoti. So pana vaḍḍhanto sīmasaṅkaraṃ karoti, tasmā na kātabbo. Sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatā nāma attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ ajjhottharantena sammatā. Sace hi paresaṃ baddhasīmaṃ sakalaṃ vā tassā padesaṃ vā antokatvā attano sīmaṃ sammannanti, sīmāya sīmaṃ ajjhottharitā nāma hoti. Bhikkhunīnaṃ pana sīmaṃ ajjhottharitvā antopi bhikkhūnaṃ sīmaṃ sammannituṃ vaṭṭati. Bhikkhunīnampi bhikkhūnaṃ sīmāya eseva nayo. Na hi te aññamaññassa kamme gaṇapūrakā honti, na kammavācaṃ vaggaṃ karonti. Iti imā ekādasa vipattisīmāyo atikkamitvā sīmā sammannitabbā.



在这里（疑惑注释 序言说明），界限有两种:被界定的界限和未被界定的界限。其中,越过十一种失败界限而用标记连接标记建立的三种成就界限,称为被界定的界限。
这十一种失败界限是:过于狭小、过于宽大、断裂标记、阴影标记、无标记、设立在界限外、设立在河流中、设立在海洋中、设立在池塘中、界限与界限相交、界限相互覆盖。因为根据这句话,这些界限会使仪式失败。
其中,"过于狭小"是指无法容纳二十一位比丘坐下的。"过于宽大"是指即使只有一根头发也超过三由旬。"断裂标记"是指不连续的标记。应该先在东方标记,然后依次在南方、西方、北方标记,再返回东方重复先前的标记,这样就是不断裂的标记。若是依次标记后,只在北方立标记,就是断裂的标记。另一种"断裂标记"是在无标记的树干、树桩、沙堆或砂堆中设立一个标记。"阴影标记"是以山影等任何阴影作为标记。"无标记"是完全没有标记。"设立在界限外"是在标记外设立。"设立在河流中""设立在海洋中""设立在池塘中"是在这些河流等中设立。但根据"诸比丘,一切河流都无界限,一切海洋都无界限,一切池塘都无界限"的说法,这样设立也是未被界定的。"界限与界限相交"是指自己的界限与他人的界限相交。"界限相互覆盖"是指将他人的被界定界限全部或部分包含在自己的界限中。
比丘尼可以越过自己的界限进入比丘的界限,但比丘不能越过比丘尼的界限。因为他们不是对方仪式的补充者,也不能共同宣读仪轨。因此,应该越过这十一种失败界限来建立界限。

157.Tividhasampattiyuttā nāma nimittasampattiyā parisasampattiyā kammavācāsampattiyā ca yuttā. Tattha nimittasampattiyā yuttā nāma pabbatanimittaṃ pāsāṇanimittaṃ vananimittaṃ rukkhanimittaṃ magganimittaṃ vammikanimittaṃ nadīnimittaṃ udakanimittanti evaṃ vuttesu aṭṭhasu nimittesu tasmiṃ tasmiṃ disābhāge yathāladdhāni nimittupagāni nimittāni ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ. Pabbato, bhante. Eso pabbato nimitta’’ntiādinā nayena sammā kittetvā sammatā.

Tatrāyaṃ vinicchayo (mahāva. aṭṭha. 138) – vinayadharena pucchitabbaṃ ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’nti? ‘‘Pabbato, bhante’’ti. Idaṃ pana upasampanno vā ācikkhatu anupasampanno vā, vaṭṭatiyeva. Puna vinayadharena ‘‘eso pabbato nimitta’’nti evaṃ nimittaṃ kittetabbaṃ, ‘‘etaṃ pabbataṃ nimittaṃ karoma, karissāma, nimittaṃ kato, nimittaṃ hotu, hoti, bhavissatī’’ti evaṃ pana kittetuṃ na vaṭṭati. Pāsāṇādīsupi eseva nayo. Puratthimāya disāya, puratthimāya anudisāya, dakkhiṇāya disāya, dakkhiṇāya anudisāya, pacchimāya disāya, pacchimāya anudisāya, uttarāya disāya, uttarāya anudisāya kiṃ nimittaṃ? Udakaṃ, bhante. Etaṃ udakaṃ nimittanti kittetabbaṃ. Ettha pana aṭṭhapetvā puna ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ? Pabbato, bhante. Eso pabbato nimitta’’nti evaṃ paṭhamaṃ kittitanimittaṃ kittetvāva ṭhapetabbaṃ. Evañhi nimittena nimittaṃ ghaṭitaṃ hoti, nimittāni sakiṃ kittitānipi kittitāneva honti. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘tikkhattuṃ sīmamaṇḍalaṃ bandhantena nimittaṃ kittetabba’’nti vuttaṃ.



三种成就的界限是指与标记成就、聚会成就、言语成就相关的界限。其中，标记成就的界限是指山的标记、石头的标记、森林的标记、树木的标记、道路的标记、洞穴的标记、河流的标记、水的标记等。在这些八种标记中，按照各自的方向所获得的标记，应该正确地标记，例如“在东方的方向是什么标记？”“是山，尊者。”这类方式进行标记。
在这里的决定（大律 八 138）是——根据戒律应当询问“在东方的方向是什么标记？”“是山，尊者。”这可以由已受戒者或未受戒者进行。然后根据戒律应当标记“这是山的标记”，“我们将进行标记”，“标记已设立”，“标记存在”，“将会存在”，这类表述是不适当的。对于石头等也是如此。在东方的方向、东方的非方向、南方的方向、南方的非方向、西方的方向、西方的非方向、北方的方向、北方的非方向，应该询问“是什么标记？”“是水，尊者。”应该标记“这是水的标记。”在此，除了前面的标记外，再次询问“在东方的方向是什么标记？”“是山，尊者。”这样标记的标记应当被设立。因为正是通过这样的标记而形成标记，标记本身也是被标记的。根据《安达卡塔经》中所

158. Idāni nimittupagāni pabbatādīni veditabbāni – tividho pabbato suddhapaṃsupabbato suddhapāsāṇapabbato ubhayamissakoti. So tividhopi vaṭṭati, vālikarāsi pana na vaṭṭati. Itaropi hatthippamāṇato omakataro na vaṭṭati, hatthippamāṇato paṭṭhāya sineruppamāṇopi vaṭṭati. Sace catūsu disāsu cattāro tīsu vā tayo pabbatā honti , catūhi vā tīhi vā pabbatanimittehi sammannitumpi vaṭṭati, dvīhi pana nimittehi ekena vā sammannituṃ na vaṭṭati. Ito paresu pāsāṇanimittādīsupi eseva nayo. Tasmā pabbatanimittaṃ karontena pucchitabbaṃ ‘‘ekābaddho, na ekābaddho’’ti. Sace ekābaddho hoti, na kātabbo. Tañhi catūsu vā aṭṭhasu vā disāsu kittentenapi ekameva nimittaṃ kittitaṃ hoti, tasmā yo evaṃ cakkasaṇṭhānena vihārampi parikkhipitvā ṭhito pabbato, taṃ ekadisāya kittetvā aññāsu disāsu taṃ bahiddhā katvā anto aññāni nimittāni kittetabbāni. Sace pabbatassa tatiyabhāgaṃ vā upaḍḍhaṃ vā antosīmāya kattukāmā honti, pabbataṃ akittetvā yattakaṃ padesaṃ anto kattukāmā, tassa parato tasmiṃyeva pabbate jātarukkhavammikādīsu aññataraṃ nimittaṃ kittetabbaṃ. Sace ekayojanadviyojanappamāṇaṃ sabbaṃ pabbataṃ anto kattukāmā honti, pabbatassa parato bhūmiyaṃ jātarukkhavammikādīni nimittāni kittetabbāni.

Pāsāṇanimitte ayaguḷopi pāsāṇasaṅkhyameva gacchati, tasmā yo koci pāsāṇo vaṭṭati. Pamāṇato pana hatthippamāṇo pabbatasaṅkhyaṃ gato, tasmā so na vaṭṭati, mahāgoṇamahāmahiṃsappamāṇo pana vaṭṭati. Heṭṭhimaparicchedena dvattiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇo vaṭṭati, tato khuddakataro iṭṭhakā vā mahantīpi na vaṭṭati, animittupagapāsāṇānaṃ rāsipi na vaṭṭati, pageva paṃsuvālukarāsi. Bhūmisamo khalamaṇḍalasadiso piṭṭhipāsāṇo vā bhūmito khāṇuko viya uṭṭhitapāsāṇo vā hoti, sopi pamāṇupago ce, vaṭṭati. Piṭṭhipāsāṇo atimahantopi pāsāṇasaṅkhyameva gacchati, tasmā sace mahato piṭṭhipāsāṇassa ekappadesaṃ antosīmāya kattukāmā honti, taṃ akittetvā tassupari añño pāsāṇo kittetabbo. Sace piṭṭhipāsāṇupari vihāraṃ karonti, vihāramajjhena vā piṭṭhipāsāṇo vinivijjhitvā gacchati, evarūpo piṭṭhipāsāṇo na vaṭṭati. Sace hi taṃ kittenti, nimittassa upari vihāro hoti, nimittañca nāma bahisīmāya hoti, vihāropi bahisīmāyaṃ āpajjati. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitapiṭṭhipāsāṇo ekattha kittetvā aññattha na kittetabbo.

Vananimitte tiṇavanaṃ vā tacasāratālanāḷikerādirukkhavanaṃ vā na vaṭṭati, antosārānaṃ pana sākasālādīnaṃ antosāramissakānaṃ vā rukkhānaṃ vanaṃ vaṭṭati, tañca kho heṭṭhimaparicchedena catupañcarukkhamattampi, tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ yojanasatikampi vaṭṭati. Sace pana vanamajjhe vihāraṃ karonti, vanaṃ na kittetabbaṃ. Ekadesaṃ antosīmāya kātukāmehipi vanaṃ akittetvā tattha rukkhapāsāṇādayo kittetabbā. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitavanaṃ ekattha kittetvā aññattha na kittetabbaṃ.


现在应当了解与标记相关的山等——有三种类型的山，分别是纯净的土山、纯净的石山和混合的山。它是三种类型的，但沙堆则不适合。其他的，若是比马大则不适合，若是从马的大小开始，至于须弥山的大小则适合。如果在四个方向或三个方向上有三座山，则可以用四个或三个山的标记建立，但若只有两个标记，则不能用其中一个来建立。对于其他的石头标记等也是如此。因此，进行山的标记时应当询问“是单一的标记，还是非单一的标记？”若是单一的标记，则不应设立。因为在四个或八个方向上进行标记时，标记的标记都是同一个标记。因此，若在这样的情况下，围绕着寺院的标记被设立为山，则应在一个方向上进行标记，其他方向的标记应当设立为不同的标记。如果山的三分之一或一半希望在内部设立标记，则应在该山的外部设立一个标记，如在金色树木的围墙等。
若所有的山都希望在内部设立标记，则应在该山的外部设立标记，如金色树木的围墙等。
对于石头标记，若是小石头则应以石头的数量来标记，因此若有任何石头则适合。按照大小，若是比马大则适合，因此不适合；若是大象或大水牛的大小则适合。根据下方的边界，三十个小石头的大小适合，因此若小于此则不适合；若是泥土或沙堆的大小则不适合。与地面相平的石头或高于地面的石头，若适合则应设立。若是非常大的石头，则若在某一部分希望在内部设立标记，则应在该石头的周围设立另一个石头的标记。若在石头旁边建立寺院，或在寺院中间的石头被推开，则这样的石头不适合。如果设立标记，则标记的上面有寺院，标记的名称则是外部的界限，寺院也会落入外部的界限。围绕寺院的标记若被设立为石头，则在其他地方不应设立标记。
对于森林标记，草地的森林或树木的森林则不适合，但内部的树木如榕树、椰子树等的森林则适合，且在下方的边界上也适合四到五棵树的大小，若超过则不适合，最多可达一百个单位。若在森林中建立寺院，则森林不应被标记。若希望在某一部分内部设立标记，则应在该森林中设立树木、石头等的标记。围绕寺院的标记若被设立为森林，则在其他地方不应设立标记。


Rukkhanimitte tacasāro tālanāḷikerādirukkho na vaṭṭati, antosāro jīvamānako antamaso ubbedhato aṭṭhaṅgulo pariṇāhato sūcidaṇḍakappamāṇopi vaṭṭati. Tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ dvādasayojano suppatiṭṭhitanigrodhopi vaṭṭati. Vaṃsanaḷakasarāvādīsu bījaṃ ropetvā vaḍḍhāpito pamāṇupagopi na vaṭṭati, tato apanetvā pana taṃ khaṇampi bhūmiyaṃ ropetvā koṭṭhakaṃ katvā udakaṃ āsiñcitvā kittetuṃ vaṭṭati. Navamūlasākhāniggamanaṃ akāraṇaṃ, khandhaṃ chinditvā ropite pana etaṃ yujjati. Kittentena ca ‘‘rukkho’’tipi vattuṃ vaṭṭati ‘‘sākarukkho’’tipi ‘‘sālarukkho’’tipi. Ekābaddhaṃ pana suppatiṭṭhitanigrodhasadisaṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.

Magganimitte araññakhettanadītaḷākamaggādayo na vaṭṭanti, jaṅghamaggo vā sakaṭamaggo vā vaṭṭati. Yo nibbijjhitvā dve tīṇi gāmantarāni gacchati, yo pana jaṅghamaggasakaṭamaggato okkamitvā puna sakaṭamaggameva otarati, ye vā jaṅghamaggasakaṭamaggā avaḷañjā, te na vaṭṭanti, jaṅghasatthasakaṭasatthehi vaḷañjiyamānāyeva vaṭṭanti. Sace dve maggā nikkhamitvā pacchā sakaṭadhuramiva ekībhavanti, dvedhā bhinnaṭṭhāne vā sambandhaṭṭhāne vā sakiṃ kittetvā puna na kittetabbā. Ekābaddhanimittañhetaṃ hoti. Sace vihāraṃ parikkhipitvā cattāro maggā catūsu disāsu gacchanti, majjhe ekaṃ kittetvā aparaṃ kittetuṃ na vaṭṭati. Ekābaddhanimittañhetaṃ. Koṇaṃ nibbijjhitvā gataṃ pana parabhāge kittetuṃ vaṭṭati. Vihāramajjhena nibbijjhitvā gatamaggo pana na kittetabbo, kittite nimittassa upari vihāro hoti. Sace sakaṭamaggassa antimacakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, maggo bahisīmāya hoti, sace bāhiracakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, bāhiracakkamaggo bahisīmāya hoti , sesaṃ antosīmaṃ bhajati. Maggaṃ kittentena ‘‘maggo pantho patho pajjo’’tiādīsu dasasu yena kenaci nāmena ca kittetuṃ vaṭṭati, parikhāsaṇṭhānena vihāraṃ parikkhipitvā gatamaggo ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.

Vammikanimitte heṭṭhimaparicchedena taṃ divasaṃ jāto aṭṭhaṅgulubbedho govisāṇappamāṇopi vammiko vaṭṭati, tato oraṃ na vaṭṭati. Paraṃ himavantapabbatasadisopi vaṭṭati, vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ pana ekābaddhaṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.


关于树木标记,树皮质地的椰子树等树木不适合,但内部的活树,即使高度只有八指,周围只有针头大小,也是适合的。但小于此的不适合,超过十二由旬高且生根良好的榕树则适合。在竹筒、陶罐等中种植并培育的,即使达到适合的大小,也不适合,但将其移出种植在地上,并浇水形成一个小丘,则可以标记。不应以新生的根和枝条作为理由,但砍断树干后重新种植则可以。标记时可以说"树"、"菜树"、"沙罗树"等。但像生根良好的榕树这样的单一标记,在一处标记后,不应在其他地方标记。
关于道路标记,森林、田地、河流、池塘等道路不适合,但人行道或车道适合。若贯穿两三个村落,或从人行道或车道下来又返回车道,或人行道和车道不平整,则不适合,但被人、牛车等践踏的则适合。若两条道路分开后又合为一条,在分开或合并的地方标记一次后,不应再标记,因为这是单一的标记。若寺院四周有四条道路通向四个方向,在中间标记一处,不应再标记其他地方,因为这也是单一的标记。但若经过拐角处,则可以在远处标记。穿过寺院中间的道路不应标记,因为标记的上方有寺院。若标记车道的最后一个车轮痕迹,则道路在外部界限,若标记外部车轮痕迹,则外部车轮痕迹在外部界限,其余部分在内部界限。标记道路时,可以用"道路"、"路径"、"通道"等十种名称,但围绕寺院的道路,在一处标记后,不应在其他地方标记。
关于蚁丘标记,根据下方的边界,当天生长的、高度八指、周围如牛角大小的蚁丘适合,小于此的不适合。但像喜马拉雅山一样大的也适合,不过若围绕寺院而立的,则应只在一处标记,不应在其他地方标记,因为这是单一的标记。


Nadīnimitte yassā dhammikānaṃ rājūnaṃ kāle anvaḍḍhamāsaṃ anudasāhaṃ anupañcāhanti evaṃ deve vassante valāhakesu vigatamattesu sotaṃ pacchijjati, ayaṃ nadīsaṅkhyaṃ na gacchati. Yassā pana īdise suvuṭṭhikāle vassānassa cātumāse sotaṃ na pacchijjati, yattha titthena vā atitthena vā sikkhākaraṇīye āgatalakkhaṇena timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā antaravāsakaṃ anukkhipitvā uttarantiyā bhikkhuniyā ekaṅguladvaṅgulamattampi antaravāsako temiyati, ayaṃ nadī sīmaṃ bandhantānaṃ nimittaṃ hoti. Bhikkhuniyā nadīpāragamanepi uposathādisaṅghakammakaraṇepi nadīpārasīmāsammannanepi ayameva nadī. Yā pana maggo viya sakaṭadhurasaṇṭhānena vā parikhāsaṇṭhānena vā vihāraṃ parikkhipitvā gatā, taṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati. Vihārassa catūsu disāsu aññamaññaṃ vinibbijjhitvā gate nadīcatukkepi eseva nayo. Asammissā nadiyo pana catassopi kittetuṃ vaṭṭati. Sace vatiṃ karonto viya rukkhapāde nikhaṇitvā vallipalālādīhi nadīsotaṃ rundhanti, udakaṃ ajjhottharitvā āvaraṇaṃ pavattatiyeva, nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yathā pana udakaṃ na pavattati, evaṃ setumhi kate apavattamānā nadīnimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati, pavattanaṭṭhāne nadīnimittaṃ, appavattanaṭṭhāne udakanimittaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yā pana dubbuṭṭhikāle vā gimhe vā nirudakabhāvena na pavattati, sā vaṭṭati. Mahānadito udakamātikaṃ nīharanti, sā kunnadīsadisā hutvā tīṇi sassāni sampādentī niccaṃ pavattati, kiñcāpi pavattati, nimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Yā pana mūle mahānadito nīhatāpi kālantarena teneva nīhatamaggena nadiṃ bhinditvā sayaṃ gacchati, gacchantī parato susumārādisamākiṇṇā nāvādīhi sañcaritabbā nadī hoti, taṃ nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati.

Udakanimitte nirudakaṭṭhāne nāvāya vā cāṭiādīsu vā udakaṃ pūretvā udakanimittaṃ kittetuṃ na vaṭṭati, bhūmigatameva vaṭṭati. Tañca kho appavattanaudakaṃ āvāṭapokkharaṇītaḷaākajātassaraloṇisamuddādīsu ṭhitaṃ, aṭṭhitaṃ pana oghanadīudakavāhakamātikādīsu udakaṃ na vaṭṭati . Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘gambhīresu āvāṭādīsu ukkhepimaṃ udakaṃ nimittaṃ na kātabba’’nti vuttaṃ, taṃ duvuttaṃ, attanomatimattameva. Ṭhitaṃ pana antamaso sūkarakhatāyapi gāmadārakānaṃ kīḷanavāpiyampi taṃ khaṇaññeva pathaviyaṃ āvāṭaṃ katvā kuṭehi āharitvā pūritaudakampi sace yāva kammavācāpariyosānā tiṭṭhati, appaṃ vā hotu bahuṃ vā, vaṭṭati. Tasmiṃ pana ṭhāne nimittasaññākaraṇatthaṃ pāsāṇavālikāpaṃsuādirāsi vā pāsāṇatthambho vā dārutthambho vā kātabbo. Taṃ kātuṃ kāretuñca bhikkhussa vaṭṭati, lābhasīmāyaṃ pana na vaṭṭati. Samānasaṃvāsakasīmā kassaci pīḷanaṃ na karoti, kevalaṃ bhikkhūnaṃ vinayakammameva sādheti, tasmā ettha vaṭṭati.

Imehi ca aṭṭhahi nimittehi asammissehipi aññamaññaṃ sammissehipi sīmā sammannituṃ vaṭṭatiyeva. Sā evaṃ sammannitvā bajjhamānā ekena dvīhi vā nimittehi abaddhā hoti, tīṇi pana ādiṃ katvā vuttappakārānaṃ nimittānaṃ satenapi baddhā hoti. Sā tīhi siṅghāṭakasaṇṭhānā hoti, catūhi caturassā vā siṅghāṭakaaḍḍhacandamudiṅgādisaṇṭhānā vā, tato adhikehi nānāsaṇṭhānā. Evaṃ vuttanayena nimittāni kittetvā sammatā ‘‘nimittasampattiyuttā’’ti veditabbā.



关于河流标记，那些在法王的时期增长、无雨或不满五分之一的情况下，神明降临时，水流会被阻塞，这样的河流不算是河流。若在这样的情况下，水流在四个月的降雨期间不被阻塞，若在水流的标记上，用以遮蔽内部的标记，若在某个方向上有一位比丘，标记可达到两指或三指的深度，这样的河流便是标记的界限。对于比丘来说，河流的渡过、安居的集体活动，以及河流的界限的确认，都是同一条河流。若是像道路一样，围绕着车轮的标记，或环绕着寺院的标记，标记在一处后，不应在其他地方标记。若寺院的四个方向上相互分开，河流的四个方向的标记也是如此。若河流的标记不混淆，四个方向的标记可以同时设立。若在树根下挖掘，像树根一样的标记，水流被堵住，水会流动，标记可以设立。就像水流不流动一样，若在桥上设立标记，河流的标记不适合，流动的地方可以设立河流的标记，而不流动的地方可以设立水的标记。若在干旱的季节或夏季，由于无水而不流动，依然可以设立标记。大河的水被取出，像是小河流一般，持续流动，尽管流动，仍然不适合设立标记。若是从大河的源头取出，经过一段时间，再次流入河流，流动的地方应设立标记。
关于水的标记，在无水的地方，不适合在船或其他容器中装水来设立水的标记，适合在土地上设立。且在少量水的地方，像是水池、河流、湖泊等，水流不适合在流动的地方设立标记。根据《安达卡塔经》的说法，“在深处的水池中，不应设立水的标记”，这并不容易理解，仅仅是个人的理解而已。若在地面上，至少有猪的大小，村庄的孩子们玩耍时，若将水池的水取出，若在那时水的标记仍然存在，无论是少量还是大量，均可设立。对此地的标记应设立石头、沙子等的标记，或石柱、木柱等。在设立标记时，若是比丘的界限，则不适合设立。
以上八个标记，无论是混淆还是不混淆，都可以设立界限。这样设立后，若在一个或两个标记中不相互混淆，三种标记的情况下，若有一百种标记，也可以设立。它们可以在三个标记的地方，四个方向的标记，或四个角落的标记，甚至更多的不同标记。按照上述的方式，标记应被设立为“标记的成就”。

159.Parisasampattiyuttā nāma sabbantimena paricchedena catūhi bhikkhūhi sannipatitvā yāvatikā tasmiṃ gāmakhette baddhasīmaṃ vā nadīsamuddajātassare vā anokkamitvā ṭhitā bhikkhū, te sabbe hatthapāse vā katvā chandaṃ vā āharitvā sammatā.

160.Kammavācāsampattiyuttā nāma –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho etehi nimittehi sīmaṃ sammanneyya samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā, saṅgho etehi nimittehi sīmaṃ sammannati samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ, yassāyasmato khamati etehi nimittehi sīmāya sammuti samānasaṃvāsāya ekūposathāya, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Sammatā sīmā saṅghena etehi nimittehi samānasaṃvāsā ekūposathā, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 139) –

Evaṃ vuttāya parisuddhāya ñattidutiyakammavācāya sammatā. Kammavācāpariyosāne nimittānaṃ anto sīmā hoti, nimittāni sīmato bahi honti.

161. Evaṃ baddhāya ca sīmāya ticīvarena vippavāsasukhatthaṃ daḷhīkammatthañca avippavāsasammuti kātabbā. Sā pana evaṃ kattabbā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ sīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammanneyya ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā, saṅgho taṃ sīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammannati ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, yassāyasmato khamati etissā sīmāya ticīvarena avippavāsāya sammuti ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Sammatā sā sīmā saṅghena ticīvarena avippavāsā ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 143).

Ettha (mahāva. aṭṭha. 144) ca nigamanagarānampi gāmeneva saṅgaho veditabbo. Gāmūpacāroti parikkhittassa parikkhepo, aparikkhittassa parikkhepokāso. Imesu pana gāmagāmūpacāresu adhiṭṭhitatecīvariko bhikkhu parihāraṃ na labhati. Ayañhi avippavāsasīmā ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti vuttattā gāmañca gāmūpacārañca na ottharati, samānasaṃvāsakasīmāva ottharati. Samānasaṃvāsakasīmā cettha attano dhammatāya gacchati, avippavāsasīmā pana yattha samānasaṃvāsakasīmā, tattheva gacchati. Na hi tassā visuṃ nimittakittanaṃ atthi, tattha sace avippavāsāya sammutikāle gāmo atthi, taṃ sā na ottharati . Sace pana sammatāya sīmāya pacchā gāmo nivisati, sopi sīmasaṅkhyaṃyeva gacchati. Yathā ca pacchā niviṭṭho, evaṃ paṭhamaṃ niviṭṭhassa pacchā vaḍḍhitappadesopi sīmasaṅkhyameva gacchati. Sace sīmāsammutikāle gehāni katāni, ‘‘pavisissāmā’’ti ālayopi atthi, manussā pana appaviṭṭhā, porāṇakagāmaṃ vā sace gehameva chaḍḍetvā aññattha gatā, agāmoyeva esa, sīmā ottharati. Sace pana ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ vā agataṃ vā atthi, gāmoyeva, sīmā na ottharati. Ayamettha saṅkhepo.



聚会成就的界限是:由四位比丘聚集在那个村落的界限内或河流、海洋、池塘中,不超出界限,他们都在手臂可及的范围内或以同意的方式来确立。
言语成就的界限是:
"尊敬的僧团请听,已经标记了周围的标记,如果僧团已经准备好,请以这些标记确立同住的界限和单一的布萨,这是动议。
"尊敬的僧团请听,已经标记了周围的标记,僧团以这些标记确立同住的界限和单一的布萨,任何尊者同意以这些标记确立同住的界限和单一的布萨,他保持默然。任何不同意的,请说。
"僧团以这些标记确立了同住的界限和单一的布萨,这是令僧团欢喜的,故而默然,我如是受持。"
如此清净的动议和第二次决议的言语,界限被确立。在言语决议的结束时,标记在界限内,界限在标记之外。
如此建立的界限,为了享受三衣不离的安乐和坚固,应当做不离的许可。应当这样做:
"尊敬的僧团请听,僧团确立了同住的界限和单一的布萨,如果僧团已经准备好,请以三衣不离的方式确立这个界限,除了村落及其附近区域,这是动议。
"尊敬的僧团请听,僧团确立了同住的界限和单一的布萨,僧团以三衣不离的方式确立这个界限,除了村落及其附近区域,任何尊者同意以三衣不离的方式确立这个界限,除了村落及其附近区域,他保持默然。任何不同意的,请说。
"僧团以三衣不离的方式确立了这个界限,除了村落及其附近区域,这是令僧团欢喜的,故而默然,我如是受持。"
在这里(大律 注释 144),城镇也应该视为村落。村落附近区域是被围绕的范围,未被围绕的是可以围绕的空间。但在这些村落和村落附近区域,已经得到三衣的比丘不得享有特权。因为这个不离界限是"除了村落及其附近区域",所以不覆盖村落和村落附近区域,只覆盖同住的界限。同住的界限依其本性而存在,而不离界限只在同住界限所在的地方存在。因为它没有单独的标记,如果在不离许可时有村落,它也不覆盖。但如果在确立界限后有村落建立,它也属于界限范围。后来建立的,也如同先前建立的一样属于界限范围。如果在界限许可时有房屋建立,有人打算进入,但人们还未进入,若是放弃了原有的村落而去其他地方,就不算是村落,界限覆盖。但如果有哪怕一个家庭进入或未进入,仍算是村落,界限不覆盖。这是简单的说明。

162. Ayaṃ pana vitthāro (mahāva. aṭṭha. 138) sīmaṃ bandhitukāmena hi sāmantavihāresu bhikkhū tassa tassa vihārassa sīmāparicchedaṃ pucchitvā baddhasīmavihārānaṃ sīmāya sīmantarikaṃ, abaddhasīmavihārānaṃ sīmāya upacāraṃ ṭhapetvā disācārikabhikkhūnaṃ nissañcārasamaye sace ekasmiṃ gāmakhette sīmaṃ bandhitukāmā, ye tattha baddhasīmavihārā, tesu bhikkhūnaṃ ‘‘mayaṃ ajja sīmaṃ bandhissāma, tumhe sakasīmāya paricchedato mā nikkhamitthā’’ti pesetabbaṃ. Ye abaddhasīmavihārā, tesu bhikkhū ekajjhaṃ sannipātetabbā, chandārahānaṃ chando āharāpetabbo. ‘‘Sace aññānipi gāmakhettāni antokātukāmā, tesu gāmesu ye bhikkhū vasanti, tehipi āgantabbaṃ, anāgacchantānaṃ chando āharitabbo’’ti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero pana ‘‘nānāgāmakhettāni nāma pāṭiyekkaṃ baddhasīmasadisāni, na tato chandapārisuddhi āgacchati, antonimittagatehi pana bhikkhūhi āgantabba’’nti vatvā puna āha ‘‘samānasaṃvāsakasīmāsammannanakāle āgamanampi anāgamanampi vaṭṭati, avippavāsasīmāsammannanakāle pana antonimittagatehi āgantabbaṃ, anāgacchantānaṃ chando āharitabbo’’ti.

Evaṃ sannipatitesu bhikkhūsu chandārahānaṃ chande āhaṭe tesu tesu maggesu nadītitthagāmadvārādīsu ca āgantukabhikkhūnaṃ sīghaṃ sīghaṃ hatthapāsanayanatthañceva bahisīmakaraṇatthañca ārāmike ceva samaṇuddese ca ṭhapetvā bherisaññaṃ vā saṅkhasaññaṃ vā katvā nimittakittanānantaraṃ vuttāya ‘‘suṇātu me bhante saṅgho’’tiādikāya kammavācāya sīmā bandhitabbā. Kammavācāpariyosāneyeva nimittāni bahikatvā heṭṭhā pathavīsandhārakaṃ udakapariyantaṃ katvā sīmā gatā hoti.



这是关于界限的扩展（大律 注释 138），为了设定界限，住在各个寺院的比丘应询问每个寺院的界限划分，设定有界限的寺院的界限，设定无界限的寺院的界限，除去方向性比丘的无移动时间，如果在某个村落的界限内想要设定界限，住在那里的有界限的寺院的比丘应当被告知：“我们今天要设定界限，你们不要离开自己的界限。”而无界限的寺院的比丘应当聚集在一起，且需要引导他们的意图。大德僧伽说：“如果还有其他村落的界限内想要设定界限，住在那些村落的比丘也应当来，未到者的意图应当引导。”而大德帕杜马则说：“不同的村落的界限是单独设定的，不会因此而获得意图的清净，但住在内部的比丘应当聚集。”他又说：“在同住的界限确认时，来与不来都是可以的，而在不离界限确认时，应当由内部的比丘来，未到者的意图应当引导。”
如是聚集的比丘中，意图被引导，所选的方向应在河流、村落、门口等处，来访的比丘应迅速聚集，且为了手臂可及和外部的设置，应在园中和修行者的地方设立标记，随后应说：“尊敬的僧团请听。”等的言语应当设定界限。在言语决议的结束时，标记在外部，界限设定在下面，形成地面与水的边界。

163. Imaṃ pana samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannantehi pabbajjūpasampadādīnaṃ saṅghakammānaṃ sukhakaraṇatthaṃ paṭhamaṃ khaṇḍasīmā bandhitabbā. Taṃ pana bandhantehi vattaṃ jānitabbaṃ. Sace hi bodhicetiyabhattasālādīni sabbavatthūni patiṭṭhāpetvā katavihāre bandhanti, vihāramajjhe bahūnaṃ samosaraṇaṭṭhāne abandhitvā vihārapaccante vivittokāse bandhitabbā. Akatavihāre bandhantehi bodhicetiyādīnaṃ sabbavatthūnaṃ ṭhānaṃ sallakkhetvā yathā patiṭṭhitesu vatthūsu vihārapaccante vivittokāse hoti, evaṃ bandhitabbā. Sā heṭṭhimaparicchedena sace ekavīsati bhikkhū gaṇhāti, vaṭṭati, tato oraṃ na vaṭṭati, paraṃ bhikkhusahassaṃ gaṇhantīpi vaṭṭati. Taṃ bandhantehi sīmamāḷakassa samantā nimittupagā pāsāṇā ṭhapetabbā, na khaṇḍasīmāya ṭhitehi mahāsīmā bandhitabbā, na mahāsīmāya ṭhitehi khaṇḍasīmā, khaṇḍasīmāyameva pana ṭhatvā khaṇḍasīmā bandhitabbā.

Tatrāyaṃ bandhanavidhi – samantā ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’nti evaṃ nimittāni kittetvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Atha tassā eva daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācā kātabbā. Evañhi ‘‘sīmaṃ samūhanissāmā’’ti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sīmaṃ sammannitvā bahi sīmantarikapāsāṇā ṭhapetabbā. Sīmantarikā pacchimakoṭiyā ekaratanappamāṇā vaṭṭati. ‘‘Vidatthippamāṇāpi vaṭṭatī’’ti kurundiyaṃ, ‘‘caturaṅgulappamāṇāpi vaṭṭatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Sace pana vihāro mahā hoti, dvepi tissopi tatuttarimpi khaṇḍasīmāyo bandhitabbā.

Evaṃ khaṇḍasīmaṃ sammannitvā mahāsīmasammutikāle khaṇḍasīmato nikkhamitvā mahāsīmāyaṃ ṭhatvā samantā anupariyāyantehi sīmantarikapāsāṇā kittetabbā, tato avasesanimittāni kittetvā hatthapāsaṃ avijahantehi kammavācāya samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannitvā tassā daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācāpi kātabbā. Evañhi ‘‘sīmaṃ samūhanissāmā’’ti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sace pana khaṇḍasīmāya nimittāni kittetvā tato sīmantarikāya nimittāni kittetvā mahāsīmāya nimittāni kittenti, evaṃ tīsu ṭhānesu nimittāni kittetvā yaṃ sīmaṃ icchanti, taṃ paṭhamaṃ bandhituṃ vaṭṭati. Evaṃ santepi yathāvuttanayena khaṇḍasīmatova paṭṭhāya bandhitabbā. Evaṃ baddhāsu pana sīmāsu khaṇḍasīmāya ṭhitā bhikkhū mahāsīmāya kammaṃ karontānaṃ na kopenti, mahāsīmāya vā ṭhitā khaṇḍasīmāya karontānaṃ, sīmantarikāya pana ṭhitā ubhinnampi na kopenti. Gāmakhette ṭhatvā kammaṃ karontānaṃ pana sīmantarikāya ṭhitā kopenti. Sīmantarikā hi gāmakhettaṃ bhajati.

Sīmā ca nāmesā na kevalā pathavītaleyeva baddhā baddhā nāma hoti, atha kho piṭṭhipāsāṇepi kuṭigehepi leṇepi pāsādepi pabbatamatthakepi baddhā baddhāyeva hoti. Tattha piṭṭhipāsāṇe bandhantehi pāsāṇapiṭṭhiyaṃ rājiṃ vā koṭṭetvā udukkhalaṃ vā khaṇitvā nimittaṃ na kātabbaṃ, nimittupagapāsāṇe ṭhapetvā nimittāni kittetabbāni. Kammavācāpariyosāne sīmā pathavīsandhārakaṃ udakapariyantaṃ katvā otarati. Nimittapāsāṇā yathāṭhāne na tiṭṭhanti, tasmā samantato rāji vā upaṭṭhāpetabbā, catūsu vā koṇesu pāsāṇā vijjhitabbā, ‘‘ayaṃ sīmāparicchedo’’ti vatvā akkharāni vā chinditabbāni. Keci usūyakā ‘‘sīmaṃ jhāpessāmā’’ti aggiṃ denti, pāsāṇāva jhāyanti, na sīmā.


这段关于同住界限的设定是为了使出家人和其他相关的僧团活动更加顺利，首先应设定小块界限。设定界限时应知晓其规则。如果在菩提圣地、供养饭食的地方等所有物品都已安置的情况下设定界限，则在寺院中应避免在许多人的聚集地设定界限，而应在寺院的偏僻处设定界限。如果在未设定的寺院中设定界限，应考虑所有物品的安置，以确保在设定的物品上寺院的偏僻处是空旷的，这样应设定界限。若下方的界限有二十位比丘，则是有效的，若超过则无效，若是千位比丘也有效。设定界限的比丘应在周围放置标记石，不能在小块界限设定的情况下设定大块界限，也不能在大块界限设定的情况下设定小块界限，只有在小块界限设定的情况下，才应设定小块界限。
设定界限的方式是：在周围标记“这是标记石”，然后通过言语设定界限。接下来，为了加强界限的稳定性，应设定不离界限的言语。因为这样“设定界限的人无法聚集”。设定界限后，外部的标记石应被放置。标记石的大小应与后方的界限相等。根据《古兰经》的说法，“应当是等同于四指的大小”，在《大律》中也提到过。如果寺院很大，两个或三个标记也应设定小块界限。
如是设定小块界限后，在设定大块界限时，应从小块界限中移出，设定大块界限，并在周围的标记石上作标记，随后标记其他剩余的标记，确保手臂可及并不妨碍言语设定的同住界限。为了加强界限的稳定性，也应设定不离界限的言语。因为这样“设定界限的人无法聚集”。若标记在小块界限上被设定，接着设定外部标记，再设定大块界限的标记，这样在三个地方设定标记时，想要的界限应首先设定。即使如此，仍应从小块界限开始设定。设定后，若小块界限的比丘在大块界限内行事，不会对大块界限的比丘造成困扰，而大块界限的比丘在小块界限内行事，也不会造成困扰，而在外部标记的比丘则会对两者造成困扰。在村落的界限内行事的比丘则会对外部标记造成困扰。
这界限不仅仅是土地上的界限，实际上在墙壁、屋顶、洞窟、建筑物、山顶等地方也应设定界限。在设定墙壁时，若在墙面上放置标记或挖掘土壤，则不应设立标记，标记应在放置的标记石上设立。言语决议结束时，界限应设定为地面与水的边界。标记石应在适当的位置放置，因此应在周围设立标记，或在四个角落的地方放置标记，标记应被称为“这是界限的划分”，并应切割字母。有些人说“我们将会设定界限”，火焰燃烧，标记石被点燃，而非界限。


Kuṭigehepi bhittiṃ akittetvā ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsaṭṭhānaṃ antokaritvā pāsāṇanimittāni ṭhapetvā sīmā sammannitabbā, antokuṭṭameva sīmā hoti. Sace antokuṭṭe ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso natthi, pamukhe nimittapāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Sace evampi nappahoti, bahi nibbodakapatanaṭṭhānepi nimittāni ṭhapetvā sammannitabbā. Evaṃ sammatāya pana sabbaṃ kuṭigehaṃ sīmaṭṭhameva hoti.

Catubhittiyaleṇepi bandhantehi kuṭṭaṃ akittetvā pāsāṇāva kittetabbā, anto okāse asati pamukhepi nimittāni ṭhapetabbāni, evaṃ leṇassa anto ca bahi ca sīmā hoti.

Uparipāsādepi bhittiṃ akittetvā antopāsāṇe ṭhapetvā sīmā sammannitabbā. Sace nappahoti, pamukhepi pāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Evaṃ sammatā uparipāsādeyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Sace pana bahūsu thambhesu tulānaṃ upari katapāsādassa heṭṭhimatale kuṭṭo yathā nimittānaṃ anto hoti, evaṃ uṭṭhahitvā tulārukkhehi ekasambandho ṭhito, heṭṭhāpi otarati, ekathambhapāsādassa pana uparitale baddhā sīmā. Sace thambhamatthake ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso hoti, heṭṭhā otarati. Sace pāsādabhittito niggatesu niyyūhakādīsu pāsāṇe ṭhapetvā sīmaṃ bandhanti, pāsādabhitti antosīmāya hoti. Heṭṭhā panassā otaraṇānotaraṇaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.

Heṭṭhāpāsāde kittentehipi bhitti ca rukkhatthambhā ca na kittetabbā, bhittilagge pana pāsāṇatthambhe kittetuṃ vaṭṭati. Evaṃ kittitā sīmā heṭṭhāpāsādassa pariyantathambhānaṃ antoyeva hoti. Sace pana heṭṭhāpāsādassa kuṭṭo uparimatalena sambaddho hoti, uparipāsādampi abhiruhati. Sace pāsādassa bahi nibbodakapatanaṭṭhāne nimittāni karonti, sabbo pāsādo sīmaṭṭho hoti.


在屋顶上设定界限时,不应标记墙壁,而是在容纳二十一位比丘的空间内放置标记石,这就是界限。如果在屋顶内没有二十一位比丘的空间,应在前面放置标记石来设定界限。如果即使这样也不够,应在外部的排水处放置标记来设定界限。如此设定后,整个屋顶都在界限之内。
在四面墙壁的洞窟中设定界限时,不应标记墙壁,而是应标记石头,如果内部没有空间,应在前面放置标记,这样洞窟的内部和外部都有界限。
在上层建筑物中设定界限时,不应标记墙壁,而是应在内部放置石头来设定界限。如果不够,应在前面放置石头来设定界限。如此设定后,只在上层建筑物内,不会延伸到下面。但如果在支撑上层建筑物的多根柱子的基座上有墙壁,并从支撑柱上延伸而来,下面也会延伸,单根柱子建筑物的上层才是界限所在。如果柱顶有二十一位比丘的空间,界限会延伸到下面。如果从建筑物的墙壁伸出的凸出物上放置石头来设定界限,建筑物的墙壁在界限之内。其下的延伸或不延伸,应按前述方式理解。
在下层建筑物标记时,墙壁和树木柱子不应标记,但可以标记墙壁上的石头柱子。如此标记的界限,在下层建筑物的周边柱子之内。如果下层建筑物的墙壁与上层建筑物相连,上层建筑物也会在界限之内。如果在建筑物外部的排水处设置标记,整个建筑物都在界限之内。


Pabbatamatthake talaṃ hoti ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsārahaṃ, tattha piṭṭhipāsāṇe viya sīmaṃ bandhanti, heṭṭhāpabbatepi teneva paricchedena sīmā otarati. Tālamūlakapabbatepi upari sīmā baddhā heṭṭhā otarateva. Yo pana vitānasaṇṭhāno hoti, upari ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso atthi, heṭṭhā natthi, tassupari baddhā sīmā heṭṭhā na otarati. Evaṃ mudiṅgasaṇṭhāno vā hotu paṇavasaṇṭhāno vā, yassa heṭṭhā vā majjhe vā sīmappamāṇaṃ natthi, tassa upari baddhā sīmā heṭṭhā na otarati. Yassa pana dve kūṭāni āsanne ṭhitāni, ekassapi upari sīmappamāṇaṃ nappahoti, tassa kūṭantaraṃ cinitvā vā pūretvā vā ekābaddhaṃ katvā upari sīmā sammannitabbā. Eko sappaphaṇasadiso pabbato, tassa upari sīmappamāṇassa atthitāya sīmaṃ bandhanti, tassa ce heṭṭhā ākāsapabbhāraṃ hoti, sīmā na otarati. Sace panassa vemajjhe sīmappamāṇo susirapāsāṇo hoti, otarati, so ca pāsāṇo sīmaṭṭhoyeva hoti. Athāpissa heṭṭhāleṇassa kuṭṭo aggakoṭiṃ āhacca tiṭṭhati , otarati, heṭṭhā ca upari ca sīmāyeva hoti. Sace pana heṭṭhā uparimassa sīmāparicchedassa pārato antoleṇaṃ hoti, bahi sīmā na otarati. Athāpi uparimassa sīmāparicchedassa orato bahi leṇaṃ hoti, anto sīmā na otarati. Athāpi upari sīmāparicchedo khuddako, heṭṭhā leṇaṃ mahantaṃ sīmāparicchedamatikkamitvā ṭhitaṃ, sīmā upariyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Yadi pana leṇaṃ khuddakaṃ sabbapacchimasīmāparimāṇaṃ, upari sīmā mahatī naṃ ajjhottharitvā ṭhitā, sīmā otarati. Atha leṇaṃ atikhuddakaṃ sīmappamāṇaṃ na hoti, sīmā upariyeva hoti, heṭṭhā na otarati. Sace tato upaḍḍhaṃ bhijjitvā patati, sīmappamāṇaṃ cepi hoti, bahi patitaṃ asīmā. Apatitaṃ pana yadi sīmappamāṇaṃ, sīmā hotiyeva.

Khaṇḍasīmā ca nīcavatthukā hoti, taṃ pūretvā uccavatthukaṃ karonti, sīmāyeva. Sīmāya gehaṃ karonti, sīmaṭṭhakameva hoti. Sīmāya pokkharaṇiṃ khaṇanti, sīmāyeva. Ogho sīmāmaṇḍalaṃ ottharitvā gacchati, sīmāmāḷake aṭṭaṃ bandhitvā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sīmāya heṭṭhā umaṅganadī hoti, iddhimā bhikkhu tattha nisīdati. Sace sā nadī paṭhamaṃ gatā, sīmā pacchā baddhā, kammaṃ na kopeti. Atha paṭhamaṃ sīmā baddhā, pacchā nadī gatā, kammaṃ kopeti, heṭṭhāpathavītale ṭhito pana kopetiyeva.


在山顶上有一个可容纳二十一位比丘的平台,应像在墙壁上一样设定界限,界限也会延伸到山下。在棕榈树的山上,上面设定的界限也会延伸到下面。但如果是伞状的,上面有二十一位比丘的空间,下面没有,上面设定的界限不会延伸到下面。无论是鼓状的还是管状的,如果下面或中间没有界限的空间,上面设定的界限也不会延伸到下面。如果有两个相邻的尖顶,即使一个也没有足够的界限空间,也应将两个尖顶合并或填满,然后在上面设定界限。有一座像蛇头一样的山,由于上面有界限的空间,所以设定界限,如果下面是悬崖,界限不会延伸到下面。但如果中间有一个空洞的石头,界限会延伸到下面,这个石头就是界限所在。如果下面的洞窟的墙壁接触到上面的界限边界,界限也会延伸到下面。如果上面界限的边界之外有洞窟,界限也不会延伸到里面。如果上面的界限很小,下面的洞窟超出了界限的范围,界限只在上面,不会延伸到下面。但如果洞窟很小,只有最后一个界限的大小,上面的大界限覆盖了它,界限会延伸到下面。如果洞窟太小,没有界限的空间,界限只在上面,不会延伸到下面。如果其中一半崩塌下来,即使有界限的空间,也不在界限之内。但如果没有坠落,有界限的空间,仍然在界限之内。
小块界限是在低地上,填平后变成高地,仍然是界限。在界限上建房屋,也在界限之内。在界限上挖池塘,也在界限之内。洪水流过界限范围,可以在界限的标记处做工作。在界限下有一条河流,有神通的比丘可以在那里坐禅。如果先有河流,后设定界限,不会妨碍工作。但如果先设定界限,后有河流,会妨碍工作,即使在地面上也会妨碍。


Sīmāmāḷake vaṭarukkho hoti, tassa sākhā vā tato niggatapāroho vā mahāsīmāya pathavītalaṃ vā tatthajātarukkhādīni vā āhacca tiṭṭhati, mahāsīmaṃ vā sodhetvā kammaṃ kātabbaṃ, te vā sākhāpārohā chinditvā bahiṭṭhakā kātabbā. Anāhacca ṭhitasākhādīsu āruḷhabhikkhū hatthapāsaṃ ānetabbā. Evaṃ mahāsīmāya jātarukkhassa sākhā vā pāroho vā vuttanayeneva sīmāmāḷake patiṭṭhāti, vuttanayeneva sīmaṃ sodhetvā vā kammaṃ kātabbaṃ, te vā sākhāpārohā chinditvā bahiṭṭhakā kātabbā. Sace māḷake kamme kariyamāne koci bhikkhu māḷakassa anto pavisitvā vehāsaṃ ṭhitasākhāya nisīdati, pādā vāssa bhūmigatā honti, nivāsanapārupanaṃ vā bhūmiṃ phusati, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Pāde pana nivāsanapārupanañca ukkhipāpetvā kātuṃ kammaṃ vaṭṭati, idañca lakkhaṇaṃ purimanayepi veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – tatra ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭati, hatthapāsameva ānetabbo. Sace antosīmato pabbato abbhuggacchati, tatraṭṭho bhikkhu hatthapāsaṃ ānetabbo. Iddhiyā antopabbataṃ paviṭṭhepi eseva nayo. Bajjhamānā eva hi sīmā pamāṇarahitaṃ padesaṃ na otarati, baddhāya sīmāya jātaṃ yaṃ kiñci yattha katthaci ekasambandhena gataṃ sīmāsaṅkhyameva gacchatīti.

Tiyojanaparamaṃ pana sīmaṃ sammannantena majjhe ṭhatvā yathā catūsupi disāsu diyaḍḍhadiyaḍḍhayojanaṃ hoti, evaṃ sammannitabbā. Sace pana majjhe ṭhatvā ekekadisato tiyojanaṃ karonti, chayojanaṃ hotīti na vaṭṭati. Caturassaṃ vā tikoṇaṃ vā sammannantena yathā koṇato koṇaṃ tiyojanaṃ hoti, evaṃ sammannitabbā. Sace hi yena kenaci pariyantena kesaggamattampi tiyojanaṃ atikkāmeti, āpattiñca āpajjati, sīmā ca asīmā hoti.



界限的标记树是，树的枝条或从那里生长的树根，依附于大界限的土地，或依附于那里的其他树木，必须在大界限内进行工作，或将这些枝条和树根砍掉。若不依附于树木的枝条，出家人应将手臂伸入并取出。如此，大界限的树木的枝条或树根应如前所述设定在界限的标记上，并按照前述的方式进行工作，或将这些枝条和树根砍掉。如果在标记的地方进行工作，有比丘进入标记的内部坐在悬空的树枝上，或双脚接触地面，或触及衣物的边缘，则不能进行工作。但若将脚抬起并触及衣物的边缘，则可以进行工作，这一特征也应在前述中理解。这里的特别之处在于——在那儿抬起并进行工作是不允许的，只有手臂应被伸入。如果从内部的界限上爬上山，则那里的比丘应将手臂伸入。通过神通进入内部的山也是如此。因为界限不会延伸到没有边界的地方，设定的界限是必然的，任何地方的界限数量都会有所变化。
最大三十六里为界限，设定时应站在中间，四个方向各一十五里，如此设定。如果在中间站立而在每个方向上都设定三十里，则不适用。四个或三角形的界限如同角落到角落的三十里，应如此设定。如果在任何地方超出一点点的界限，便会犯戒，界限也会变得无界。

164. ‘‘Na, bhikkhave, nadīpārasīmā sammannitabbā, yo sammanneyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 140) vacanato nadīpārasīmā na sammannitabbā. Yatra pana dhuvanāvā vā dhuvasetu vā abhimukhatittheyeva atthi, evarūpaṃ nadīpārasīmaṃ sammannituṃ vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, yatthassa dhuvanāvā vā dhuvasetu vā, evarūpaṃ nadīpārasīmaṃ sammannitu’’nti hi vuttaṃ. Sace dhuvanāvā vā dhuvasetu vā abhimukhatitthe natthi, īsakaṃ uddhaṃ abhiruhitvā adho vā orohitvā atthi, evampi vaṭṭati. Karavikatissatthero pana ‘‘gāvutamattabbhantarepi vaṭṭatī’’ti āha.

Imañca pana nadīpārasīmaṃ sammannantena ekasmiñca tīre ṭhatvā uparisote nadītīre nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya attānaṃ parikkhipantena yattakaṃ paricchedaṃ icchati, tassa pariyosāne adhosotepi nadītīre nimittaṃ kittetvā paratīre sammukhaṭṭhāne nadītīre nimittaṃ kittetabbaṃ. Tato paṭṭhāya yattakaṃ paricchedaṃ icchati, tassa vasena yāva uparisote paṭhamaṃ kittitanimittassa sammukhā nadītīre nimittaṃ, tāva kittetvā paccāharitvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭetabbaṃ. Atha sabbanimittānaṃ anto ṭhite bhikkhū hatthapāsagate katvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Nadiyā ṭhitā anāgatāpi kammaṃ na kopenti, sammutipariyosāne ṭhapetvā nadiṃ nimittānaṃ anto paratīre ca orimatīre ca ekasīmā hoti, nadī pana baddhasīmāsaṅkhyaṃ na gacchati. Visuṃ nadīsīmā eva hi sā.

Sace antonadiyaṃ dīpako hoti, taṃ antosīmāya kātukāmena purimanayeneva attanā ṭhitatīre nimittāni kittetvā dīpakassa orimante ca pārimante ca nimittaṃ kittetabbaṃ. Atha paratīre nadiyā orimatīre nimittassa sammukhaṭṭhāne nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya purimanayeneva yāva uparisote paṭhamaṃ kittitanimittassa sammukhā nimittaṃ, tāva kittetabbaṃ. Atha dīpakassa pārimante ca orimante ca nimittaṃ kittetvā paccāharitvā paṭhamaṃ kittitanimittena saddhiṃ ghaṭetabbaṃ. Atha dvīsu tīresu dīpakesu ca bhikkhū sabbe hatthapāsagate katvā kammavācāya sīmā sammannitabbā, nadiyaṃ ṭhitā anāgacchantāpi kammaṃ na kopenti, sammutipariyosāne ṭhapetvā nadiṃ nimittānaṃ anto tīradvayañca dīpako ca ekasīmā hoti, nadī pana nadīsīmāyeva.

Sace pana dīpako vihārasīmāparicchedato uddhaṃ vā adho vā adhikataro hoti, atha vihārasīmāparicchedanimittassa ujukameva sammukhībhūte dīpakassa orimante nimittaṃ kittetvā tato paṭṭhāya dīpakasikharaṃ parikkhipantena puna dīpakassa orimante nimittasammukhe pārimante nimittaṃ kittetabbaṃ. Tato paraṃ purimanayeneva paratīre sammukhanimittamādiṃ katvā paratīre nimittāni ca dīpakassa pārimantaorimante nimittāni ca kittetvā paṭhamakittitanimittena saddhiṃ ghaṭanā kātabbā. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā pabbatasaṇṭhānā hoti. Sace pana dīpako vihārasīmāparicchedato uddhampi adhopi adhikataro hoti, purimanayeneva dīpakassa ubhopi sikharāni parikkhipitvā nimittāni kittentena nimittaghaṭanā kātabbā. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā mudiṅgasaṇṭhānā hoti. Sace dīpako vihārasīmāparicchedassa anto khuddako hoti, sabbapaṭhamena nayena dīpake nimittāni kittetabbāni. Evaṃ kittetvā sammatā sīmā paṇavasaṇṭhānā hoti. Evaṃ tāva sīmābandhanaṃ veditabbaṃ.



根据"比丘们,不应设定河对岸的界限,如果有人设定,则犯轻垢罪"的说法,不应设定河对岸的界限。但是,如果有固定的渡船或桥梁直接通向对岸,则可以设定这样的河对岸界限。因为佛陀说"我允许,比丘们,在有固定渡船或桥梁的地方,设定这样的河对岸界限"。如果没有固定的渡船或桥梁,稍微上升或下降一点也可以。但是迦罗维卡提萨长老说"甚至在一个多加路的范围内也可以"。
设定这个河对岸界限时,应站在一个岸边,在上游岸边标记,从那里开始围绕自己想要的范围,在下游岸边也标记,然后在对岸正对的地方标记。从那里开始,根据自己想要的范围,一直到最初标记的地方对面的上游岸边标记为止,标记完后将其与最初标记的连接起来。然后将在界限内的比丘都置于手臂可及的范围内,通过言语决议设定界限。即使站在河中,未到的比丘也不会妨碍工作,在许可结束时,除了河流,在对岸和本岸上的标记都是一个界限,但河流本身不属于界限范围,它是单独的河界。
如果河中有一个小岛,想要将其包括在内的人,应按照前述方式在自己所站的岸边标记,然后在小岛的近岸和对岸标记。然后在对岸近岸的正对位置标记,从那里开始,按照前述方式一直到最初标记的地方对面的上游标记为止。然后在小岛的对岸和近岸标记,将其与最初标记连接起来。接着将两岸和小岛上的所有比丘都置于手臂可及的范围内,通过言语决议设定界限,即使站在河中,未到的比丘也不会妨碍工作,在许可结束时,除了河流,两岸和小岛都是一个界限,但河流本身仍然是河界。
但如果小岛高于或低于寺院界限的标记,则应在小岛近岸的正对位置标记,然后围绕小岛的顶部标记,再次在小岛近岸的正对位置标记。之后按照前述方式,从对岸最初标记的地方开始,标记对岸和小岛的对岸和近岸,并将其与最初标记连接。如此标记后,界限就呈现山的形状。如果小岛无论高低都超出了寺院界限的标记,应按照前述方式围绕小岛的两个顶部标记,然后连接标记。如此标记后,界限就呈现鼓的形状。如果小岛小于寺院界限的范围,应按照最初的方式在小岛上标记。如此标记后,界限就呈现管的形状。总之,这就是设定界限的方法。

165. Evaṃ baddhā pana sīmā kadā asīmā hotīti? Yadā saṅgho sīmaṃ samūhanati, tadā asīmā hoti. Kathaṃ panesā samūhanitabbāti? ‘‘Sīmaṃ , bhikkhave, sammannantena paṭhamaṃ samānasaṃvāsasīmā sammannitabbā, pacchā ticīvarena avippavāso sammannitabbo. Sīmaṃ, bhikkhave, samūhanantena paṭhamaṃ ticīvarena avippavāso samūhantabbo, pacchā samānasaṃvāsasīmā samūhantabbā’’ti vacanato paṭhamaṃ avippavāso samūhanitabbo, pacchā sīmā samūhanitabbāti. Kathaṃ? Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yo so saṅghena ticīvarena avippavāso sammato, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ ticīvarena avippavāsaṃ samūhaneyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yo so saṅghena ticīvarena avippavāso sammato, saṅgho taṃ ticīrena avippavāsaṃ samūhanati. Yassāyasmato khamati etassa ticīvarena avippavāsassa samugghāto, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Samūhato so saṅghena ticīvarena avippavāso, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 145) –

Evaṃ tāva avippavāso samūhanitabbo.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ sīmaṃ samūhaneyya samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā, saṅgho taṃ sīmaṃ samūhanati samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ. Yassāyasmato khamati etissā sīmāya samānasaṃvāsāya ekūposathāya samugghāto, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Samūhatā sā sīmā saṅghena samānasaṃvāsā ekūposathā, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 146) –

Evaṃ sīmā samūhanitabbā.

Samūhanantena pana bhikkhunā vattaṃ jānitabbaṃ. Tatridaṃ vattaṃ (mahāva. aṭṭha. 144) – khaṇḍasīmāya ṭhatvā avippavāsasīmā na samūhantabbā, tathā avippavāsasīmāya ṭhatvā khaṇḍasīmāpi. Khaṇḍasīmāya pana ṭhitena khaṇḍasīmāva samūhanitabbā, tathā itarāya ṭhitena itarā. Sīmaṃ nāma dvīhi kāraṇehi samūhananti pakatiyā khuddakaṃ puna āvāsavaḍḍhanatthāya mahatiṃ vā kātuṃ, pakatiyā mahatiṃ puna aññesaṃ vihārokāsadānatthāya khuddakaṃ vā kātuṃ. Tattha sace khaṇḍasīmañca avippavāsasīmañca jānanti, samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ ajānantā avippavāsaṃyeva jānantā cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇaupaosathāgārādīsu nirāsaṅkaṭṭhānesu ṭhatvā appeva nāma samūhanituṃ sakkhissanti, paṭibandhituṃ pana na sakkhissanteva. Sace bandheyyuṃ, sīmāsambhedaṃ katvā vihāraṃ avihāraṃ kareyyuṃ, tasmā na samūhanitabbā. Ye pana ubhopi na jānanti, te neva samūhanituṃ, na bandhituṃ sakkhissanti. Ayañhi sīmā nāma kammavācāya vā asīmā hoti sāsanantaradhānena vā, na ca sakkā sīmaṃ ajānantehi kammavācā kātuṃ, tasmā na samūhanitabbā, sādhukaṃ pana ñatvāyeva samūhanitabbā ceva bandhitabbā cāti. Ayaṃ tāva baddhasīmāya vinicchayo.



那么，这样设定的界限何时会变得无界限呢？当僧团聚集界限时，则会变得无界限。那么，这种聚集应如何进行呢？“比丘们，界限应首先设定为共同居住的界限，随后应设定不离袈裟的界限。比丘们，聚集时应首先设定不离袈裟的界限，随后设定共同居住的界限。”根据这句话，首先应设定不离袈裟的聚集，随后设定界限。那么，如何进行呢？由一位有能力的比丘应向僧团说明——
“请听我说，尊者们，那个与僧团不离袈裟的比丘，被认为是合适的，如果僧团有能力，僧团应当聚集这个不离袈裟的比丘，这就是指示。
“请听我说，尊者们，那个与僧团不离袈裟的比丘，僧团聚集他不离袈裟的人。若某位尊者允许这个不离袈裟的聚集，他是沉默的。若某位尊者不允许，他应当发言。
“被聚集的与僧团不离袈裟的比丘，允许僧团，因此他是沉默的，我将这样维持。”（《大毗婆沙论》145）
因此，不离袈裟的聚集应如此进行。
“请听我说，尊者们，那个由僧团设定的界限，共同居住的单一戒律，如果僧团有能力，僧团应当聚集这个界限，共同居住的单一戒律，这就是指示。
“请听我说，尊者们，那个由僧团设定的界限，共同居住的单一戒律，僧团聚集这个界限，共同居住的单一戒律。若某位尊者允许这个界限的共同居住，他是沉默的。若某位尊者不允许，他应当发言。
“被聚集的这个界限，由僧团共同居住的单一戒律，允许僧团，因此他是沉默的，我将这样维持。”（《大毗婆沙论》146）
因此，界限应如此聚集。
聚集时，出家人应当知道事情的情况。这里有这样的情况（《大毗婆沙论》八十四）——在小块界限的情况下，不应聚集不离袈裟的界限；同样，在不离袈裟的情况下，也不应聚集小块界限。但在小块界限的情况下，若站立在小块界限上，仍应聚集小块界限；同样，若站立在其他地方，也应聚集其他界限。界限本身是因两个原因而聚集的，通常是为了小块的增加，或通常是为了大的增加，而小块则是为了其他寺院的供养而聚集。若他们知道小块界限和不离袈裟的界限，他们就能够聚集和设定界限。而知道小块界限的人，不知道不离袈裟的界限，也能聚集和设定界限。若不知道小块界限的人，知道不离袈裟的界限，通常在无疑的地方，例如在祭坛、菩提树、或戒房等地方，几乎能够聚集，但无法设定界限。如果他们设定界限，便会造成界限的破裂，导致寺院的解散，因此不应聚集。那些两者都不知道的人，既无法聚集，也无法设定界限。因为这个界限是通过言语而存在的，或因教法的消失而变得无界限，因此不应在不知界限的人面前设定界限，因此应当在知道的情况下聚集和设定界限。这便是对设定界限的判定。

166.Abaddhasīmā pana gāmasīmā sattabbhantarasīmā udakukkhepasīmāti tividhā. Tattha yāvatā ekaṃ gāmakhettaṃ, ayaṃ gāmasīmā nāma, gāmaggahaṇena cettha (mahāva. aṭṭha. 147) nagarampi nigamampi gahitameva hoti. Tattha yattake padese tassa tassa gāmassa gāmabhojakā baliṃ labhanti, so padeso appo vā hotu mahanto vā, gāmasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati. Nagaranigamasīmāsupi eseva nayo. Yampi ekasmiṃyeva gāmakhette ekaṃ padesaṃ ‘‘ayaṃ visuṃgāmo hotū’’ti paricchinditvā rājā kassaci deti, sopi visuṃgāmasīmā hotiyeva, tasmā sā ca itarā ca pakatigāmanagaranigamasīmā baddhasīmāsadisāyeva honti, kevalaṃ pana ticīvaravippavāsaparihāraṃ na labhanti.

Agāmake pana araññe samantā sattabbhantarā sattabbhantarasīmā nāma. Tattha agāmakaṃ nāma araññaṃ viñjhāṭavīādīsu vā samuddamajjhe vā macchabandhānaṃ agamanapathe dīpakesu labbhati. Samantā sattabbhantarāti majjhe ṭhitānaṃ sabbadisāsu sattabbhantarā vinibbedhena cuddasa honti. Tattha ekaṃ abbhantaraṃ aṭṭhavīsatihatthappamāṇaṃ hoti. Ayañca sīmā parisavasena vaḍḍhati , tasmā samantā parisapariyantato paṭṭhāya abbhantaraparicchedo kātabbo. Sace pana dve saṅghā visuṃ uposathaṃ karonti, dvinnaṃ sattabbhantarānaṃ antare aññamekaṃ abbhantaraṃ upacāratthāya ṭhapetabbaṃ.



未设定的界限有三种:村落界限、七尺界限、水边界限。其中,村落界限就是一个村落的范围,这里包括了城镇和集市。在那里,无论大小,只要是该村落的居民缴纳贡税的地方,都算作村落界限。城镇和集市的界限也是如此。如果国王将一个村落的某个区域划分为独立的村落,那也算作独立的村落界限,因此这些都与设定的界限相同,只是没有不离袈裟的保护。
在无村落的丛林中,周围七尺的区域称为七尺界限。这里的无村落的丛林,指的是在林地或海中的渔场。周围七尺,从中间站立的人来看,共有十四个方向。其中每个方向的深度是二十八肘。这个界限随着人数的增加而增大,因此应从周围的边界开始测量。如果两个僧团分别举行自己的布萨仪式,则应在两个七尺界限之间设置一个中间的七尺区域作为共同区域。

167. Yā panesā ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti (mahāva. 147) evaṃ nadīādīnaṃ baddhasīmabhāvaṃ paṭikkhipitvā puna ‘‘nadiyā vā, bhikkhave, samudde vā jātassare vā yaṃ majjhimassa purisassa samantā udakukkhepā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekūposathā’’ti (mahāva. 147) vuttā, ayaṃ udakukkhepasīmā nāma. Tattha nadī nadīnimitte vuttalakkhaṇāva, samuddopi pākaṭoyeva. Yo pana yena kenaci khaṇitvā akato sayaṃjāto sobbho samantato āgatena udakena pūrito tiṭṭhati, yattha nadiyaṃ vuttappakāre vassakāle udakaṃ santiṭṭhati, ayaṃ jātassaro nāma. Yopi nadiṃ vā samuddaṃ vā bhinditvā nikkhantaudakena khato sobbho etaṃ lakkhaṇaṃ pāpuṇāti, ayampi jātassaroyeva. Etesu nadīādīsu yaṃ ṭhānaṃ thāmamajjhimassa purisassa samantato udakukkhepena paricchinnaṃ, ayaṃ udakukkhepasīmā nāma.

Kathaṃ pana udakukkhepo kātabboti? Yathā akkhadhuttā dāruguḷaṃ khipanti, evaṃ udakaṃ vā vālukaṃ vā hatthena gahetvā thāmamajjhimena purisena sabbathāmena khipitabbaṃ. Yattha evaṃ khittaṃ udakaṃ vā vālukā vā patati, ayameko udakukkhepo, tassa antohatthapāsaṃ vijahitvā ṭhito kammaṃ kopeti. Yāva parisā vaḍḍhati, tāva sīmāpi vaḍḍhati, parisapariyantato udakukkhepoyeva pamāṇaṃ, ayaṃ pana etesaṃ nadīādīnaṃ antoyeva labbhati, na bahi. Tasmā nadiyā vā jātassare vā yattakaṃ padesaṃ pakativassakāle catūsu māsesu udakaṃ ottharati, samudde yasmiṃ padese pakativīciyo osaritvā saṇṭhahanti, tato paṭṭhāya kappiyabhūmi, tattha ṭhatvā uposathādikammaṃ kātuṃ vaṭṭati, dubbuṭṭhikāle vā gimhe vā nadījātassaresu sukkhesupi sā eva kappiyabhūmi. Sace pana sukkhe jātassare vāpiṃ vā khaṇanti, vappaṃ vā karonti, taṃ ṭhānaṃ gāmakhettaṃ hoti. Yā panesā ‘‘kappiyabhūmī’’ti vuttā, tato bahi udakukkhepasīmā na gacchati, anto gacchati, tasmā tesaṃ anto parisapariyantato paṭṭhāya samantā udakukkhepaparicchedo kātabbo, ayamettha saṅkhepo.

Ayaṃ pana vitthāro – sace nadī nātidīghā hoti, pabhavato paṭṭhāya yāva mukhadvārā sabbattha saṅgho nisīdati, udakukkhepasīmāya kammaṃ natthi, sakalāpi nadī etesaṃyeva bhikkhūnaṃ pahoti . Yaṃ pana mahāsumattherena vuttaṃ ‘‘yojanaṃ pavattamānāyeva nadī, tatrāpi upari aḍḍhayojanaṃ pahāya heṭṭhā aḍḍhayojane kammaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti, taṃ mahāpadumatthereneva paṭikkhittaṃ. Bhagavatā hi ‘‘timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā yattha katthaci uttarantiyā bhikkhuniyā antaravāsako temiyatī’’ti (pāci. 692) idaṃ nadiyā pamāṇaṃ vuttaṃ, na yojanaṃ vā aḍḍhayojanaṃ vā, tasmā yā imassa suttassa vasena pubbe vuttalakkhaṇā nadī, tassā pabhavato paṭṭhāya saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace panettha bahū bhikkhū visuṃ visuṃ kammaṃ karonti, sabbehi attano ca aññesañca udakukkhepaparicchedassa antarā añño udakukkhepo sīmantarikatthāya ṭhapetabbo, tato adhikaṃ vaṭṭatiyeva, ūnaṃ pana na vaṭṭatīti vuttaṃ. Jātassarasamuddepi eseva nayo.


这里所说的“所有的河流无界限，所有的海洋无界限，所有的生死无界限”，是排除了河流等的设定界限的状态。再者，“比丘们，河流或海洋或生死的周围水域，这是共同居住的单一戒律”，这就是水边界限。在这里，河流的特征是指河流的特征，海洋也是显而易见的。任何因某种原因被挖掘而产生的水域，若因水流而充盈，这就是生死的特征。若河流或海洋因水流而被冲刷，这种特征也是生死的特征。在这些河流等中，某个地方被中间站立的人围绕水流所包围，这就是水边界限。
那么，水流如何设定呢？就像用手将木球抛出去一样，水或沙子应由中间站立的人用手抛出。若这样抛出的水或沙子落下，这就是一个水边界限，若不在其内而在其外，则会妨碍工作。只要人群增加，界限也会增加，周围水流的范围就是量度，因此这些河流等的范围仅在其内，而不在其外。因此，在河流或生死中，在常规的降雨期间，四个月内水流溢出的地方，在海洋中，若在某个地方常规的波浪涌动并聚集，从那里开始，便可以在此处进行布萨等工作，即使在干旱的季节或炎热的夏季，河流和生死中即使在干燥的地方也是这样。如果在干燥的生死中或在其他地方挖掘，或进行其他活动，那么那个地方便是村落的范围。这里所说的“可用之地”，因此水边界限不应延伸到外部，而应向内延伸，因此应从这些地方的内侧开始设定水边界限，这就是这里的要点。
这里的详细说明是——如果河流不是特别长，从源头到河口，僧团在任何地方坐下，水边界的工作就没有，整个河流都是这些比丘的。若大德所说的“若河流在流动的情况下，那里也应在上游一半的地方进行工作”，则被大德所否定。因为佛陀说“覆盖的范围，若在任何地方都能越过的比丘，便是水的量度”，而不是一由或半由，因此根据这部经文所述的特征的河流，便应从源头开始进行僧团的工作。如果这里有许多比丘各自进行工作，则应设定一个水边界限在彼此之间，以便于设定的界限，超出则不应设定。生死的海洋也是如此。


Nadiyā pana ‘‘kammaṃ karissāmā’’ti gatehi sace nadī paripuṇṇā hoti samatittikā, udakasāṭikaṃ nivāsetvā antonadiyaṃyeva kammaṃ kātabbaṃ. Sace na sakkonti, nāvāyapi ṭhatvā kātabbaṃ. Gacchantiyā pana nāvāya kātuṃ na vaṭṭati. Kasmā? Udakukkhepamattameva hi sīmā. Taṃ nāvā sīghameva atikkamati, evaṃ sati aññissā sīmāya ñatti, aññissā anusāvanā hoti, tasmā nāvaṃ arittena vā ṭhapetvā pāsāṇe vā lambetvā antonadiyaṃ jātarukkhe vā bandhitvā kammaṃ kātabbaṃ. Antonadiyaṃ baddhaaṭṭakepi antonadiyaṃ jātarukkhepi ṭhitehi kātuṃ vaṭṭati. Sace pana rukkhassa sākhā vā tato nikkhantapāroho vā bahinadītīre vihārasīmāya vā gāmasīmāya vā patiṭṭhito, sīmaṃ vā sodhetvā sākhaṃ vā chinditvā kammaṃ kātabbaṃ. Bahinadītīre jātarukkhassa antonadiyaṃ paviṭṭhasākhāya vā pārohe vā nāvaṃ bandhitvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, karontehi sīmā vā sodhetabbā, chinditvā vāssa bahipatiṭṭhitabhāvo nāsetabbo. Nadītīre pana khāṇukaṃ koṭṭetvā tattha baddhanāvāya na vaṭṭatiyeva. Nadiyaṃ setuṃ karonti, sace antonadiyaṃyeva setu ca setupādā ca honti, setumhi ṭhitehi kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana setu vā setupādā vā bahitīre patiṭṭhitā, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, sīmaṃ sodhetvā kātabbaṃ. Atha setupādā anto, setu pana ubhinnampi tīrānaṃ upariākāse ṭhito, vaṭṭati.

Antonadiyaṃ pāsāṇo vā dīpako vā hoti, tattha yattakaṃ padesaṃ pubbe vuttappakāre pakativassakāle vassānassa catūsu māsesu udakaṃ ottharati, so nadīsaṅkhyameva gacchati. Ativuṭṭhikāle oghena otthatokāso na gahetabbo. So hi gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati. Nadito mātikaṃ nīharantā nadiyaṃ āvaraṇaṃ karonti, taṃ ce ottharitvā vā vinibbijjhitvā vā udakaṃ gacchati, sabbattha pavattanaṭṭhāne kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana āvaraṇena vā koṭṭakabandhanena vā sotaṃ pacchindati, udakaṃ nappavattati, appavattanaṭṭhāne kātuṃ na vaṭṭati, āvaraṇamattakepi kātuṃ na vaṭṭati. Sace koci āvaraṇappadeso pubbe vuttapāsāṇadīpakappadeso viya udakena ajjhottharīyati, tattha vaṭṭati. So hi nadīsaṅkhyameva gacchati. Nadiṃ vināsetvā taḷākaṃ karonti, heṭṭhā pāḷibaddhā udakaṃ āgantvā taḷākaṃ pūretvā tiṭṭhati, ettha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, upari pavattanaṭṭhāne heṭṭhā ca chaḍḍitodakaṃ nadiṃ otaritvā sandanaṭṭhānato paṭṭhāya vaṭṭati. Deve avassante hemantagimhesu vā sukkhanadiyāpi vaṭṭati, nadito nīhaṭamātikāya na vaṭṭati. Sace sā kālantarena bhijjitvā nadī hoti, vaṭṭati. Kāci nadī uppatitvā gāmanigamasīmaṃ ottharitvā pavattati, nadīyeva hoti, kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana vihārasīmaṃ ottharati, vihārasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati.


河流中若说“我们要进行工作”，若河流满盈且平坦，则应在水边界内进行工作。若不能，则即使在船上也应进行工作。若在行进中，则不应进行工作。为什么？因为仅水边界是界限。船很快就会越过，因此在其他界限的情况下，便会有其他的指示，所以应当将船固定在岸边或用石头悬挂在水边，并在水边界内进行工作。在水边界的固定点或水边界的树木上进行工作是可以的。若树的枝条或从水边伸出的树枝在外侧的寺院界限或村落界限上，则应清理界限或砍断树枝以进行工作。在外侧的水边界的树木中，不应将船固定在水边界内进行工作，若在工作中应清理界限，砍断树枝以消除外部的存在。若在河流旁边用锤子敲打，固定的船就不应在此进行工作。若在河流中建造桥梁，若在水边界内建造桥梁及桥梁的支撑，则应在桥上进行工作。若桥或支撑在外侧，则不应在此进行工作，界限应清理后进行。
若水边界的石头或灯笼存在，那里在常规降雨期间，四个月内水流溢出的地方，便是河流的数量。若水位过高，不应依赖水流的流动。因为这仅是村落界限的数量。若在取水时，河流的覆盖物被挤压，若水流流动或被冲走，便可以在任何地方进行工作。若因覆盖物或被压制而阻止水流，则水流便不会流动，若在流动不畅的地方则不应进行工作，覆盖物的地方也不应进行工作。若某个覆盖物的地方，像之前提到的石头或灯笼一样被水流冲走，则可以在此进行工作。因为这便是河流的数量。若在没有河流的情况下建造池塘，水从下方流入池塘并保持在那里，则在此进行工作是不可以的，而在上方可以在流动的地方进行工作。若在雨季或干旱的夏季，水流也可以在干燥的河流中进行工作，若从河流中取出覆盖物，则不应进行工作。若在某个时间段内河流被破坏而形成，则应进行工作。若某条河流从村落或城镇的界限流出，则这条河流依然存在，因此应进行工作。若河流越过寺院的界限，则应以寺院的界限为准。


Samuddepi kammaṃ karontehi yaṃ padesaṃ uddhaṃ vaḍḍhanaudakaṃ vā pakativīci vā vegena āgantvā ottharati, tattha kātuṃ na vaṭṭati. Yasmiṃ pana padese pakativīciyo osaritvā saṇṭhahanti, so udakantato paṭṭhāya anto samuddo nāma, tattha ṭhitehi kammaṃ kātabbaṃ. Sace ūmivego bādhati, nāvāya vā aṭṭake vā ṭhatvā kātabbaṃ. Tesu vinicchayo nadiyaṃ vuttanayeneva veditabbo. Samudde piṭṭhipāsāṇo hoti, taṃ kadāci ūmiyo āgantvā ottharanti, kadāci na ottharanti, tattha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. So hi gāmasīmāsaṅkhyameva gacchati. Sace pana vīcīsu āgatāsupi anāgatāsupi pakatiudakeneva ottharīyati, vaṭṭati. Dīpako vā pabbato vā hoti, so ce dūre hoti macchabandhānaṃ agamanapathe, araññasīmāsaṅkhyameva gacchati. Tesaṃ gamanapariyantassa orato pana gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati, tattha gāmasīmaṃ asodhetvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Samuddo gāmasīmaṃ vā nigamasīmaṃ vā ottharitvā tiṭṭhati, samuddova hoti, tattha kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana vihārasīmaṃ ottharati, vihārasīmātveva saṅkhyaṃ gacchati.

Jātassare kammaṃ karontehi yattha pubbe vuttappakāre vassakāle vasse pacchinnamatte pivituṃ vā hatthapāde vā dhovituṃ udakaṃ na hoti, sukkhati, ayaṃ na jātassaro, gāmakhettasaṅkhyameva gacchati, tattha kammaṃ na kātabbaṃ. Yattha pana vuttappakāre vassakāle udakaṃ santiṭṭhati, ayameva jātassaro. Tassa yattake padese vassānaṃ cātumāse udakaṃ tiṭṭhati, tattha kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace gambhīraṃ udakaṃ, aṭṭakaṃ bandhitvā tattha ṭhitehipi jātassarassa antojātarukkhamhi baddhaaṭṭakepi kātuṃ vaṭṭati. Piṭṭhipāsāṇadīpakesu panettha nadiyaṃ vuttasadisova vinicchayo. Samavassadevakāle pahonakajātassaro pana cepi dubbuṭṭhikakāle vā gimhahemantesu vā sukkhati, nirudako hoti, tattha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yaṃ andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘sabbo jātassaro sukkho anodako gāmakhettaṃyeva bhajatī’’ti, taṃ na gahetabbaṃ. Sace panettha udakatthāya āvāṭaṃ vā pokkharaṇīādīni vā khaṇanti, taṃ ṭhānaṃ ajātassaro hoti, gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati. Lābutipusakādivappe katepi eseva nayo. Sace pana naṃ pūretvā thalaṃ vā karonti, ekasmiṃ disābhāge pāḷiṃ bandhitvā sabbameva naṃ mahātaḷākaṃ vā karonti, sabbopi ajātassaro hoti, gāmasīmāsaṅkhyaṃ gacchati. Loṇīpi jātassarasaṅkhyameva gacchati. Vassike cattāro māse udakaṭṭhānokāse kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti. Ayaṃ abaddhasīmāya vinicchayo.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Sīmāvinicchayakathā samattā.

25. Uposathapavāraṇāvinicchayakathā



在海洋中进行工作时，若某个地方的水位上升或常规波浪以高速涌来并淹没,则不应在此进行工作。但在某个地方,常规的波浪退去并聚集,从那里开始算是海洋内部,应在此进行工作。若受到波浪的阻碍,应在船上或固定点上进行工作。在此方面的判断,应按照前述河流的方式理解。在海洋中也有岩石,有时被波浪淹没,有时不被淹没,在此不应进行工作,因为它属于村落界限的范围。若即使在波浪中,也常规地被水流淹没,则可以进行工作。若有岛屿或山峰,若远离渔场的道路,则属于丛林界限的范围,但在渔场道路的内侧,则属于村落界限,未清理村落界限的情况下,不应在此进行工作。若海洋越过村落界限或集市界限,则仍属于海洋,可以在此进行工作。若越过寺院界限,则属于寺院界限。
在生死中进行工作时,若如前所述的雨季,在四个月内水量减少到无法饮用或洗手脚,则干涸,这不是生死,而是村落范围,不应在此进行工作。但在如前所述的雨季,水仍然聚集的地方,才是生死。在那里,雨季的四个月内水仍然存在的地方,可以在此进行工作。若水较深,可以在固定点或在生死内部的树木上固定的点上进行工作。而对于岩石和灯笼,这里的判断与前述河流的情况相同。若在平常的雨季中有足够的生死,即使在干旱的季节或寒冷的冬季干涸无水,也可以在此进行僧团的工作。但不应接受《盲人注疏》中所说的"所有的生死都是干涸无水,只属于村落范围"。若在此处为了取水而挖掘池塘或水坑等,那个地方就不是生死,而是属于村落界限的范围。对于瓜田或豆田等种植的情况,也是如此。若将其填充并成为陆地,或在一个方向上设置界限,使其成为大池塘,那么全部都不属于生死,而是村落界限的范围。盐池也属于生死的范围。在雨季的四个月内,可以在有水的地方进行工作。这就是对未设定界限的判断。
这样,在收集巴利律仪的判断中,关于界限的判断已经完成。
关于布萨和自恣的判断

168.Uposathapavāraṇāti ettha (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) divasavasena tayo uposathā cātuddasiko pannarasiko sāmaggīuposathoti. Tattha hemantagimhavassānānaṃ tiṇṇaṃ utūnaṃ tatiyasattamapakkhesu dve dve katvā cha cātuddasikā, sesā pannarasikāti evaṃ ekasaṃvacchare catuvīsati uposathā. Idaṃ tāva pakaticārittaṃ. Tathārūpapaccaye sati aññasmimpi cātuddase uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Purimavassaṃvuṭṭhānaṃ pana pubbakattikapuṇṇamā, tesaṃyeva sace bhaṇḍanakārakehi upaddutā pavāraṇaṃ paccukkaḍḍhanti, atha kattikamāsassa kāḷapakkhacātuddaso vā pacchimakattikapuṇṇamā vā pacchimavassaṃvuṭṭhānañca pacchimakattikapuṇṇamā eva vāti ime tayo pavāraṇādivasāpi honti. Idampi pakaticārittameva. Tathārūpapaccaye sati dvinnaṃ kattikapuṇṇamānaṃ purimesu cātuddasesupi pavāraṇaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yadā pana kosambakakkhandhake (mahāva. 451 ādayo) āgatanayena bhinne bhikkhusaṅghe osārite tasmiṃ bhikkhusmiṃ saṅgho tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṃ karoti, tadā tāvadeva uposatho kātabbo. ‘‘Pātimokkhaṃ uddisitabba’’nti vacanato ṭhapetvā cātuddasapannarase aññopi yo koci divaso uposathadivaso nāma hoti, vassaṃvuṭṭhānaṃ pana kattikamāsabbhantare ayameva sāmaggīpavāraṇādivaso nāma hoti. Iti imesu tīsu divasesu uposatho kātabbo. Karontena pana sace cātuddasiko hoti, ‘‘ajjuposatho cātuddaso’’ti vattabbaṃ. Sace sāmaggīuposatho hoti, ‘‘ajjuposatho sāmaggī’’ti vattabbaṃ. Pannarasiyaṃ pana pāḷiyaṃ āgatanayeneva ‘‘ajjuposatho pannaraso’’ti vattabbaṃ.



关于布萨和自恣，这里（见《疑难八》中的《因缘解释》）有三种布萨，分别是十四日、十五日和共修布萨。在寒季和热季的雨季中，分别在第三和第七的阴历日，两个两个地计算出六个十四日，其他的则是十五日，这样一年有二十四次布萨。这是自然的安排。在这样的情况下，若在其他地方也应进行十四日的布萨。前一年的水流满盈的情况下，若在满月日被商人们打扰而进行自恣，则在十月的黑月十四日或最后的十月满月日或最后的水流满盈的情况下，也应进行自恣。这三种自恣的情况也是自然的安排。在这样的情况下，若在两个十月的满月日的前面也应进行十四日的布萨。
当时，若因《Kosambakakkhandhaka》（见《大经451》等）所述的缘故，僧团因被分裂而被驱散，若在此僧团中，僧众为了安定其法则而进行和谐的集会，则当时应进行布萨。除去“应当宣讲戒律”这句话外，除了十四日和十五日，任何其他的日子也称为布萨日，但在雨季满盈的情况下，十月的满月日是共修布萨的日子。因此在这三天中应进行布萨。若进行者是十四日，则应说“今天是十四日的布萨”。若是共修布萨，则应说“今天是共修的布萨”。在十五日的情况下，依照前述的方式应说“今天是十五日的

169. Saṅghe uposatho (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā), gaṇe uposatho, puggale uposathoti evaṃ kārakavasena aparepi tayo uposathā vuttā, kattabbākāravasena pana suttuddeso pārisuddhiuposatho adhiṭṭhānuposathoti aparepi tayo uposathā. Tattha suttuddeso nāma ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho’’tiādinā nayena vutto pātimokkhuddeso. Ye panitare dve uposathā, tesu pārisuddhiuposatho tāva aññesañca santike aññamaññañca ārocanavasena duvidho. Tattha yvāyaṃ aññesaṃ santike karīyati, sopi pavāritānañca appavāritānañca santike karaṇavasena duvidho. Tattha mahāpavāraṇāya pavāritānaṃ santike pacchimikāya upagatena vā anupagatena vā chinnavassena vā cātumāsiniyaṃ pana pavāritānaṃ santike anupagatena vā chinnavassena vā kāyasāmaggiṃ datvā ‘‘parisuddho ahaṃ bhante, parisuddhoti maṃ dhārethā’’ti tikkhattuṃ vatvā kātabbo. Ṭhapetvā pana pavāraṇādivasaṃ aññasmiṃ kāle āvāsikehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe avuṭṭhitāya vā ekaccāya vuṭṭhitāya vā sabbāya vā vuṭṭhitāya parisāya ye aññe samasamā vā thokatarā vā āgacchanti, tehi tesaṃ santike vuttanayeneva pārisuddhi ārocetabbā.

Yo panāyaṃ aññamaññaṃ ārocanavasena karīyati, so ñattiṃ ṭhapetvā karaṇavasena ca aṭṭhapetvā karaṇavasena ca duvidho. Tattha yasmiṃ āvāse tayo bhikkhū viharanti, tesu uposathadivase sannipatitesu ekena bhikkhunā ‘‘suṇantu me āyasmantā, ajjuposatho cātuddaso’’ti vā ‘‘pannaraso’’ti vā vatvā ‘‘yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ kareyyāmā’’ti ñattiyā ṭhapitāya therena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘parisuddho ahaṃ, āvuso, parisuddhoti maṃ dhārethā’’ti tikkhattuṃ vattabbaṃ. Itarehi ‘‘bhante’’ti vatvā evameva vattabbaṃ. Evaṃ ñattiṃ ṭhapetvā kātabbo. Yatra pana dve bhikkhū viharanti, tatra ñattiṃ aṭṭhapetvā vuttanayeneva pārisuddhi ārocetabbāti ayaṃ pārisuddhiuposatho.

Sace pana ekova bhikkhu hoti, sabbaṃ pubbakaraṇīyaṃ katvā aññesaṃ anāgamanaṃ ñatvā ‘‘ajja me uposatho cātuddaso’’ti vā ‘‘pannaraso’’ti vā vatvā ‘‘adhiṭṭhāmī’’ti vattabbaṃ. Ayaṃ adhiṭṭhānuposathoti evaṃ kattabbākāravasena tayo uposathā veditabbā. Ettāvatā nava uposathā dīpitā honti. Tesu divasavasena pannarasiko, kārakavasena saṅghuposatho, kattabbākāravasena suttuddesoti evaṃ tilakkhaṇasampanne uposathe pavattamāne uposathaṃ akatvā tadahuposathe aññaṃ abhikkhukaṃ nānāsaṃvāsakehi vā sabhikkhukaṃ āvāsaṃ vā anāvāsaṃ vā vāsatthāya aññatra saṅghena aññatra antarāyā gacchantassa dukkaṭaṃ hoti.



在僧团中有布萨、在集团中有布萨、在个人中有布萨,这样从施行者的角度来说有另外三种布萨。从应该做的方式来说,有宣读戒律的布萨、清净布萨和决意布萨,这也有另外三种布萨。
其中,宣读戒律的布萨就是以"请听我说,尊者们"等方式宣读的布萨。另外两种布萨中,清净布萨有两种形式,一是向他人和互相宣告。其中向他人宣告的,又分为向已受自恣和未受自恣的人宣告。对于已受大自恣的人,或在四个月内受自恣的人,应由后来到的、未受自恣的或断年的人,给予身体和合,三次说"我尊者,我是清净的,请你们认为我是清净的"。除了自恣日以外,若在其他时间有比丘宣读了戒律,无论是全部未离座、部分离座或全部离座,其他与他们同等或较少的人来到,应以同样的方式向他们宣告清净。
而互相宣告的,有提出动议的方式和不提出动议的方式。在某处有三位比丘居住时,在布萨日聚集后,由一位长老比丘提出动议:"尊者们,请听我说,今天是十四日的布萨。若尊者们准备好,我们可以互相宣告清净的布萨。"然后长老比丘应披上上衣,跪坐并合掌说三次:"我,朋友,是清净的,请你们认为我是清净的。"其他人应称"尊者"并同样说。这就是提出动议的方式。若只有两位比丘,则不提出动议,而以同样的方式宣告清净。
若只有一位比丘,完成所有前期工作后,知道其他人不来,应说"今天是我的十四日布萨"或"十五日布萨",并说"我决意"。这就是决意布萨。
总之有九种布萨:从日期来说有十五日布萨,从施行者来说有僧团布萨,从应该做的方式来说有宣读戒律布萨。在这样具有三种特征的布萨进行时,若不进行布萨,而在当天的布萨日,与僧团以外的、不同居住的人或无比丘的居所去住,则犯了恶作罪。

170. Uposathakaraṇatthaṃ sannipatite saṅghe bahi uposathaṃ katvā āgatena sannipātaṭṭhānaṃ gantvā kāyasāmaggiṃ adentena chando dātabbo. Yopi gilāno vā hoti kiccapasuto vā, tenapi pārisuddhiṃ dentena chandopi dātabbo. Kathaṃ? Ekassa bhikkhuno santike ‘‘chandaṃ dammi, chandaṃ me hara, chandaṃ me ārocehī’’ti ayamattho kāyena vā vācāya vā ubhayena vā viññāpetabbo, evaṃ dinno hoti chando. Akatuposathena gilānena vā kiccapasutena vā pārisuddhi dātabbā. Kathaṃ? Ekassa bhikkhuno santike ‘‘pārisuddhiṃ dammi, pārisuddhiṃ me hara , pārisuddhiṃ me ārocehī’’ti ayamattho kāyena vā vācāya vā ubhayena vā viññāpetabbo, evaṃ dinnā hoti pārisuddhi. Taṃ pana dentena chandopi dātabbo. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tadahuposathe pārisuddhiṃ dentena chandampi dātuṃ, santi saṅghassa karaṇīya’’nti (mahāva. 165). Tattha pārisuddhidānaṃ saṅghassapi attanopi uposathakaraṇaṃ sampādeti, na avasesaṃ saṅghakiccaṃ, chandadānaṃ saṅghasseva uposathakaraṇañca sesakiccañca sampādeti, attano panassa uposatho akatoyeva hoti, tasmā pārisuddhiṃ dentena chandopi dātabbo. Pubbe vuttaṃ pana suddhikacchandaṃ vā pārisuddhiṃ vā imaṃ vā chandapārisuddhiṃ ekena bahūnampi āharituṃ vaṭṭati. Sace pana so antarāmagge aññaṃ bhikkhuṃ passitvā yesaṃ tena chando vā pārisuddhi vā gahitā, tesañca attano ca chandapārisuddhiṃ deti, tasseva āgacchati. Itarā pana biḷālasaṅkhalikā chandapārisuddhi nāma hoti, sā na āgacchati, tasmā sayameva sannipātaṭṭhānaṃ gantvā ārocetabbaṃ. Sace pana sañcicca nāroceti, dukkaṭaṃ āpajjati, chandapārisuddhi pana tasmiṃ hatthapāsaṃ upagatamatteyeva āgatā hoti.

171. Pārivāsiyena pana chandadānena yaṃ kiñci saṅghakammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Tattha (pāci. aṭṭha. 1167) catubbidhaṃ pārivāsiyaṃ parisapārivāsiyaṃ rattipārivāsiyaṃ chandapārivāsiyaṃ ajjhāsayapārivāsiyanti. Tesu parisapārivāsiyaṃ nāma bhikkhū kenacideva karaṇīyena sannipatitā honti, atha megho vā uṭṭheti, ussāraṇā vā karīyati, manussā vā ajjhottharantā āgacchanti, bhikkhū ‘‘anokāsā mayaṃ, aññattha gacchāmā’’ti chandaṃ avissajjetvāva uṭṭhahanti. Idaṃ parisapārivāsiyaṃ. Kiñcāpi parisapārivāsiyaṃ, chandassa pana avissaṭṭhattā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati.

Puna bhikkhū ‘‘uposathādīni karissāmā’’ti rattiṃ sannipatitvā ‘‘yāva sabbe sannipatanti, tāva dhammaṃ suṇissāmā’’ti ekaṃ ajjhesanti, tasmiṃ dhammakathaṃ kathenteyeva aruṇo uggacchati. Sace ‘‘cātuddasikaṃ uposathaṃ karissāmā’’ti nisinnā, pannarasoti kātuṃ vaṭṭati. Sace pannarasikaṃ kātuṃ nisinnā, pāṭipade anuposathe uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati, aññaṃ pana saṅghakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati. Idaṃ rattipārivāsiyaṃ nāma.

Puna bhikkhū ‘‘kiñcideva abbhānādisaṅghakammaṃ karissāmā’’ti nisinnā honti, tatreko nakkhattapāṭhako bhikkhu evaṃ vadati ‘‘ajja nakkhattaṃ dāruṇaṃ, mā imaṃ karothā’’ti. Te tassa vacanena chandaṃ vissajjetvā tattheva nisinnā honti. Athañño āgantvā ‘‘nakkhattaṃ patimānentaṃ, attho bālaṃ upaccagā’’ti (jā. 1.

为了进行布萨,当僧团聚集时,若有人在外部进行布萨后来到集会场所,应给予他许可。即使是生病或忙于其他事务的人,也应给予他许可。如何给予?应以身体、语言或二者向一位比丘表达"我给予许可,请拿取我的许可,请告知我的许可"。这样给予的就是许可。对于未进行布萨的生病或忙于其他事务的人,应给予清净。如何给予?应以身体、语言或二者向一位比丘表达"我给予清净,请拿取我的清净,请告知我的清净"。这样给予的就是清净。但给予清净时,也应给予许可。因为世尊说"我允许,比丘们,在当天的布萨日,给予清净时也给予许可,因为僧团还有其他事务要做"。
其中,给予清净可以完成自己的布萨,但不能完成其他僧团的事务。给予许可可以完成僧团的布萨和其他事务,但自己的布萨仍未完成。因此,给予清净时,也应给予许可。前述的单独的许可或清净,或这两者的许可清净,都可以代表其他人。但若在中途看到其他比丘,则将自己和从那些人那里获得的许可清净给予他们,这就归属于他们了。但将猫链条一样的许可清净给予他人,这是无效的,因此应亲自来到集会场所告知。若故意不告知,则犯恶作罪,但许可清净只要到达他的手边范围,就算有效了。
但被驱遣者不应用许可来进行任何僧团事务。其中有四种被驱遣:僧团驱遣、夜间驱遣、许可驱遣、意图驱遣。
其中,僧团驱遣是,比丘们因某事聚集,然后出现云彩或被要求撤离,或有人前来阻碍,比丘们"我们无空间,我们要去别处"而不给予许可就离开。这就是僧团驱遣。虽然是僧团驱遣,但由于没有给予许可,所以可以进行事务。
再者,比丘们"我们将进行布萨等"而在夜间聚集,"等所有人都来了,我们就听法"而有人正说法时,黎明升起。若坐着准备进行十四日布萨,则可以进行十五日。若坐着准备进行十五日,在十四日不布萨,但可以进行其他僧团事务。这就是夜间驱遣。
再者,比丘们坐着"我们将进行某种驱摄或其他僧团事务",这时有一位占星术的比丘说"今天星象凶险,不要做这个"。他们听从他的话而不给予许可,就坐在那里。然后另一人来说"占星术是愚蠢的,错过了需要做的事"。这就是许可驱遣。

1.49) vatvā ‘‘kiṃ nakkhattena, karothā’’ti vadati. Idaṃ chandapārivāsiyañceva ajjhāsayapārivāsiyañca. Etasmiṃ pārivāsiye puna chandapārisuddhiṃ anānetvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati.

172. Sace koci bhikkhu gilāno na sakkoti chandapārisuddhiṃ dātuṃ, so mañcena vā pīṭhena vā saṅghamajjhaṃ ānetabbo. Sace gilānupaṭṭhākānaṃ bhikkhūnaṃ evaṃ hoti ‘‘sace kho mayaṃ gilānaṃ ṭhānā cāvessāma, ābādho vā abhivaḍḍhissati, kālakiriyā vā bhavissatī’’ti, na so bhikkhu ṭhānā cāvetabbo, saṅghena tattha gantvā uposatho kātabbo. Sace bahū tādisā gilānā honti, saṅghena paṭipāṭiyā ṭhatvā sabbe hatthapāse kātabbā. Sace dūre honti, saṅgho nappahoti, taṃ divasaṃ uposatho na kātabbo. Na tveva vaggena saṅghena uposatho kātabbo, kareyya ce, dukkaṭaṃ.

Sace (mahāva. aṭṭha. 149) ekasmiṃ vihāre catūsu bhikkhūsu vasantesu ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā tayo pārisuddhiuposathaṃ karonti, tīsu vā vasantesu ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā dve pātimokkhaṃ uddisanti, adhammena vaggaṃ uposathakammaṃ hoti. Sace pana cattāropi sannipatitvā pārisuddhiuposathaṃ karonti, tayo vā dve vā pātimokkhaṃ uddisanti, adhammena samaggaṃ nāma hoti. Sace catūsu janesu ekassa pārisuddhiṃ āharitvā tayo pātimokkhaṃ uddisanti, tīsu vā janesu ekassa pārisuddhiṃ āharitvā dve pārisuddhiuposathaṃ karonti, dhammena vaggaṃ nāma hoti. Sace pana cattāro ekattha vasantā sabbe sannipatitvā pātimokkhaṃ uddisanti, tayo pārisuddhiuposathaṃ karonti, dve aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ karonti, dhammena samaggaṃ nāma hoti.



1.49) 说“为什么要因星象而行动？”这就是许可驱遣和意图驱遣。在这个被驱遣的情况下，再没有清净的许可而进行事务是不合适的。
如果有比丘生病，无法给予清净的许可，他应被抬到僧团中。若生病的侍者比丘们说：“如果我们将生病者移走，病症会加重，或会导致死亡”，那么这个比丘就不应被移动，而应由僧团前往那里进行布萨。如果有很多这样的生病者，应由僧团按程序站立，所有人都应给予清净的许可。如果他们距离较远，僧团无法前往，那么当天就不应进行布萨。然而，若是通过小组的方式进行布萨，则应如法而行，否则将犯恶作罪。
若在同一处寺院中，有四位比丘居住，其中一位带来清净的许可，然后进行三次清净布萨，或在三处居住的比丘中，有一位带来清净的许可，然后进行两次宣讲戒律，则这是不合适的。若四位比丘聚集进行清净布萨，或三位或两位宣讲戒律，则这是合适的。如果在四位比丘中，有一位带来清净的许可，然后进行三次宣讲戒律，或在三位中有一位带来清净的许可，然后进行两次清净布萨，则这是合适的。如果四位比丘聚集在一起，所有人都宣讲戒律，进行三次清净布萨，或两次彼此进行清净布萨，则这是合适的。

173. Pavāraṇākammesu (mahāva. aṭṭha. 212) pana sace ekasmiṃ vihāre pañcasu bhikkhūsu vasantesu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā cattāro gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, catūsu vā tīsu vā vasantesu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā tayo vā dve vā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, sabbametaṃ adhammena vaggaṃ pavāraṇākammaṃ. Sace pana sabbepi pañca janā ekato sannipatitvā gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, cattāro vā tayo vā dve vā vasantā ekato sannipatitvā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, sabbametaṃ adhammena samaggaṃ pavāraṇākammaṃ. Sace pañcasu janesu ekassa pavāraṇaṃ āharitvā cattāro saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, catūsu vā tīsu vā ekassa pavāraṇaṃ āharitvā tayo vā dve vā gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, sabbametaṃ dhammena vaggaṃ pavāraṇākammaṃ. Sace pana sabbepi pañca janā ekato sannipatitvā saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, cattāro vā tayo vā ekato sannipatitvā gaṇañattiṃ ṭhapetvā pavārenti, dve aññamaññaṃ pavārenti, ekako vasanto adhiṭṭhānapavāraṇaṃ karoti, sabbametaṃ dhammena samaggaṃ nāma pavāraṇākammanti.

Ettha sace cātuddasikā hoti, ‘‘ajja me pavāraṇā cātuddasī’’ti, sace pannarasikā, ‘‘ajja me pavāraṇā pannarasī’’ti evaṃ adhiṭṭhātabbaṃ. Pavāraṇaṃ dentena pana ‘‘pavāraṇaṃ dammi, pavāraṇaṃ me hara, mamatthāya pavārehī’’ti kāyena vā vācāya vā kāyavācāhi vā ayamattho viññāpetabbo. Evaṃ dinnāya (mahāva. aṭṭha. 213) pavāraṇāya pavāraṇāhārakena saṅghaṃ upasaṅkamitvā evaṃ pavāretabbaṃ ‘‘tisso, bhante, bhikkhu saṅghaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu taṃ, bhante, saṅgho anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissati. Dutiyampi, bhante…pe… tatiyampi, bhante, tisso bhikkhu saṅghaṃ pavāreti…pe… paṭikarissatī’’ti. Sace pana vuḍḍhataro hoti, ‘‘āyasmā, bhante, tisso’’ti vattabbaṃ. Evañhi tena tassatthāya pavāritaṃ hoti. Pavāraṇaṃ dentena pana chandopi dātabbo, chandadānaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Idhāpi chandadānaṃ avasesakammatthāya. Tasmā sace pavāraṇaṃ dento chandaṃ deti, vuttanayena āhaṭāya pavāraṇāya tena ca bhikkhunā saṅghena ca pavāritameva hoti. Atha pavāraṇameva deti, na chandaṃ, tassa ca pavāraṇāya ārocitāya saṅghena ca pavārite sabbesaṃ suppavāritaṃ hoti, aññaṃ pana kammaṃ kuppati. Sace chandameva deti, na pavāraṇaṃ, saṅghassa pavāraṇā ca sesakammāni ca na kuppanti, tena pana bhikkhunā appavāritaṃ hoti, pavāraṇādivase pana bahisīmāya pavāraṇaṃ adhiṭṭhahitvā āgatenapi chando dātabbo tena saṅghassa pavāraṇākammaṃ na kuppati.

Sace purimikāya pañca bhikkhū vassaṃ upagatā, pacchimikāyapi pañca, purimehi ñattiṃ ṭhapetvā pavārite pacchimehi tesaṃ santike pārisuddhiuposatho kātabbo, na ekasmiṃ uposathagge dve ñattiyo ṭhapetabbā. Sacepi pacchimikāya upagatā cattāro tayo dve eko vā hoti, eseva nayo. Atha purimikāya cattāro, pacchimikāyapi cattāro tayo dve eko vā, eseva nayo. Athāpi purimikāya tayo, pacchimikāyapi tayo dve eko vā, eseva nayo. Idañhettha lakkhaṇaṃ.


如果在同一处寺院中，有五位比丘居住，其中一位带来许可，然后以四位为小组进行许可，或在三处居住的比丘中，有一位带来许可，然后以三位或两位为小组进行许可，所有这些都是不合适的许可事务。如果五位比丘都聚在一起，以小组为单位进行许可，或在四位或三位中，有一位聚在一起以小组为单位进行许可，所有这些都是合适的许可事务。如果在五位比丘中，有一位带来许可，然后以四位为小组进行许可，或在四处或三处中，有一位带来许可，然后以三位或两位为小组进行许可，所有这些都是合适的许可事务。如果所有五位比丘聚在一起，以小组为单位进行许可，或在四位或三位中聚在一起进行许可，或两位互相进行许可，其中一位单独居住进行决意许可，所有这些都是合适的许可事务。
在这里，如果是十四日，应该说：“今天是我的十四日许可。”如果是十五日，应该说：“今天是我的十五日许可。”给予许可时，应以身体或语言表达“我给予许可，请拿取我的许可，请告知我的许可”。这样给予的许可应由僧团前往并说：“尊者们，三位比丘正在给予许可，是否通过所见、所闻或推测来给予？请让僧团以慈悲来接受，看到后会回应。第二次，尊者们……第三次，尊者们，三位比丘正在给予许可……”如果是年长者，应说：“尊者们，三位。”这样就为他提供了许可。给予许可时，也应给予愿望，愿望的给予应如前所述。在这里，愿望的给予是为了其他事务。因此，如果给予许可时给予愿望，按照所述的方式进行许可的比丘和僧团就会被接受。若只给予许可，而不给予愿望，则该许可将被接受，其他事务将不受影响。若只给予愿望，而不给予许可，僧团的许可和其他事务也不会受到影响，但该比丘的许可将会少。当天的许可事务若在外部进行，给予愿望时也应被接受，僧团的许可事务将不会受到影响。
如果在前面有五位比丘进入雨季，后面也有五位比丘，前面以小组为单位进行许可，后面在他们面前进行清净布萨，不应在同一布萨日中设立两个小组。如果后面有四位、三位或两位，也可以是一个。若前面有四位，后面也有四位、三位或两位，也可以是一个。若前面有三位，后面也有三位、两位或一个，也可以是一个。这里的标志就是这样。


Sace purimikāya upagatehi pacchimikāya upagatā thokatarā ceva honti samasamā ca, saṅghapavāraṇāya ca gaṇaṃ pūrenti, saṅghapavāraṇāvasena ñatti ṭhapetabbā. Sace pana pacchimikāya eko hoti, tena saddhiṃ te cattāro honti, catunnaṃ saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavāretuṃ na vaṭṭati. Gaṇañattiyā pana so gaṇapūrako hoti, tasmā gaṇavasena ñattiṃ ṭhapetvā purimehi pavāretabbaṃ, itarena tesaṃ santike pārisuddhiuposatho kātabboti. Purimikāya dve, pacchimikāya dve vā eko vā eseva nayo. Purimikāya eko pacchimikāya ekoti ekena ekassa santike pavāretabbaṃ, ekena pārisuddhiuposatho kātabbo. Sace purimehi vassūpagatehi pacchā vassūpagatā ekenapi adhikatarā honti, paṭhamaṃ pātimokkhaṃ uddisitvā pacchā thokatarehi tesaṃ santike pavāretabbaṃ.

Kattikāya cātumāsinipavāraṇāya pana sace paṭhamavassūpagatehi mahāpavāraṇāya pavāritehi pacchā upagatā adhikatarā vā samasamā vā honti, pavāraṇāñattiṃ ṭhapetvā pavāretabbaṃ. Tehi pavārite pacchā itarehi pārisuddhiuposatho kātabbo. Atha mahāpavāraṇāyaṃ pavāritā bahū honti, pacchā vassūpagatā thokā vā eko vā, pātimokkhe uddiṭṭhe pacchā tesaṃ santike tena pavāretabbaṃ. Kiṃ panetaṃ pātimokkhaṃ sakalameva uddisitabbaṃ, udāhu ekadesampīti? Ekadesampi uddisituṃ vaṭṭati. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

‘‘Pañcime, bhikkhave, pātimokkhuddesā, nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ paṭhamo pātimokkhuddeso. Nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ dutiyo pātimokkhuddeso. Nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ tatiyo pātimokkhuddeso. Nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṅghādisese uddisitvā dve aniyate uddisitvā avasesaṃ bhutena sāvetabbaṃ, ayaṃ catuttho pātimokkhuddeso. Vitthāreneva pañcamo’’ti (māhāva. 150).

Tattha (mahāva. aṭṭha. 150) nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbanti ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho…pe… āvikatā hissa phāsu hotī’’ti imaṃ nidānaṃ uddisitvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ, tatthāyasmante pucchāmi kaccittha parisuddhā. Dutiyampi pucchāmi…pe… evametaṃ dhārayāmi. Sutā kho panāyasmantehi cattāro pārājikā dhammā …pe… avivadamānehi sikkhitabba’’nti evaṃ avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ. Etena nayena sesāpi cattāro pātimokkhuddesā veditabbā.



如果前面进入雨季的比丘较后面进入的人少或相等,他们可以构成僧团的许可,应以僧团许可的方式设立动议。但如果后面只有一位,与前面四位在一起,不应以四人的僧团动议进行许可。但他可以作为小组的补充,因此应以小组的方式设立动议,由前面的人进行许可,后面的人在他们面前进行清净布萨。前面有两位,后面有两位或一位,也是这样。前面一位,后面一位,应由一人在一人面前进行许可,由一人进行清净布萨。如果后来进入雨季的比丘比前面进入的人多或相等,应先宣读戒律,然后由较少的人在他们面前进行许可。
对于在十月的四个月内的大许可,如果先前进入雨季的人在大许可中已经许可,而后来进入的人多或相等,应设立许可的动议进行许可。他们许可后,其他人在他们面前进行清净布萨。但如果大许可中已有许多人许可,后来进入的人少或一人,在宣读戒律后,应由他们许可。
这里是否应该宣读全部戒律,还是只宣读一部分呢?宣读一部分也可以。因为世尊说:"比丘们,有五种宣读戒律:宣读引言后,其余部分以听闻的方式宣读;宣读引言、四波罗夷后,其余部分以听闻的方式宣读;宣读引言、四波罗夷、十三僧残后,其余部分以听闻的方式宣读;宣读引言、四波罗夷、十三僧残、两不定法后,其余部分以听闻的方式宣读;完整地宣读。"
其中,"宣读引言后,其余部分以听闻的方式宣读"的意思是:宣读"请听我说,尊者们……这样就容易受到保护"这样的引言后,其余部分以听闻的方式宣读:"诸位尊者,已宣读引言,我现在询问诸位,你们是否清净?再次询问……我如此理解。诸位尊者,已听闻四波罗夷法……应当无争议地学习。"其他四种宣读戒律的方式也应如此理解。

174. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sati antarāye saṃkhittena pātimokkhaṃ uddisituṃ. Na, bhikkhave, asati antarāye saṃkhittena pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ, yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 150) vacanato pana vinā antarāyā saṃkhittena pātimokkhaṃ na uddisitabbaṃ. Tatrime antarāyā – rājantarāyo corantarāyo agyantarāyo udakantarāyo manussantarāyo amanussantarāyo vāḷantarāyo sarīsapantarāyo jīvitantarāyo brahmacariyantarāyoti.

Tattha sace bhikkhūsu uposathaṃ karissāmāti nisinnesu rājā āgacchati, ayaṃ rājantarāyo. Corā āgacchanti, ayaṃ corantarāyo. Davaḍāho āgacchati, āvāse vā aggi uṭṭhāti, ayaṃ agyantarāyo. Megho vā uṭṭheti, ogho vā āgacchati, ayaṃ udakantarāyo. Bahū manussā āgacchanti, ayaṃ manussantarāyo. Bhikkhuṃ yakkho gaṇhāti, ayaṃ amanussantarāyo. Byagghādayo caṇḍamigā āgacchanti, ayaṃ vāḷantarāyo. Bhikkhuṃ sappādayo ḍaṃsanti, ayaṃ sarīsapantarāyo. Bhikkhu gilāno vā hoti, kālaṃ vā karoti, verino vā taṃ māretukāmā gaṇhanti, ayaṃ jīvitantarāyo. Manussā ekaṃ vā bahū vā bhikkhū brahmacariyā cāvetukāmā gaṇhanti, ayaṃ brahmacariyantarāyo. Evarūpesu antarāyesu saṃkhittena pātimokkho uddisitabbo, paṭhamo vā uddeso uddisitabbo. Ādimhi dve tayo cattāro vā. Ettha dutiyādīsu uddesesu yasmiṃ apariyosite antarāyo hoti, sopi suteneva sāvetabbo. Nidānuddese pana aniṭṭhite sutena sāvetabbaṃ nāma natthi.

Pavāraṇākammepi sati antarāye dvevācikaṃ ekavācikaṃ samānavassikaṃ vā pavāretuṃ vaṭṭati. Ettha (mahāva. aṭṭha. 234) ñattiṃ ṭhapentenapi ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho dvevācikaṃ pavāreyyā’’ti vattabbaṃ. Ekavācike ‘‘ekavācikaṃ pavāreyyā’’ti, samānavassikepi ‘‘samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti vattabbaṃ. Ettha ca bahūpi samānavassā ekato pavāretuṃ labhanti. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ajja pavāraṇā pannarasī, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti imāya pana sabbasaṅgāhikāya ñattiyā ṭhapitāya tevācikaṃ dvevācikaṃ ekavācikañca pavāretuṃ vaṭṭati, samānavassikaṃ na vaṭṭati. ‘‘Tevācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte pana tevācikameva vaṭṭati, aññaṃ na vaṭṭati. ‘‘Dvevācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte dvevācikaṃ tevācikañca vaṭṭati, ekavācikañca samānavassikañca na vaṭṭati. ‘‘Ekavācikaṃ pavāreyyā’’ti vutte pana ekavācikadvevācikatevācikāni vaṭṭanti, samānavassikameva na vaṭṭati. ‘‘Samānavassika’’nti vutte sabbaṃ vaṭṭati.



“我允许，尊者们，在有障碍的情况下，可以简要宣读戒律。不，尊者们，在没有障碍的情况下，不应简要宣读戒律，谁若宣读，将犯恶作罪。”根据这段话，在没有障碍的情况下，不应简要宣读戒律。这里的障碍有：国王的障碍、盗贼的障碍、火灾的障碍、水灾的障碍、人类的障碍、非人类的障碍、野兽的障碍、蛇的障碍、生命的障碍、梵行的障碍。
在这里，如果比丘们说“我将进行布萨”，国王前来，这就是国王的障碍。如果盗贼前来，这就是盗贼的障碍。如果火灾发生，或房屋起火，这就是火灾的障碍。如果云层聚集，洪水来临，这就是水灾的障碍。如果许多人前来，这就是人类的障碍。如果恶鬼抓住比丘，这就是非人类的障碍。如果老虎等凶猛的野兽前来，这就是野兽的障碍。如果比丘被蛇咬，这就是蛇的障碍。如果比丘生病，或面临死亡，或被仇敌想要杀害，这就是生命的障碍。如果人们想要驱逐一个或多个比丘的梵行，这就是梵行的障碍。在这些情况下，可以简要宣读戒律，或进行第一次宣读。在这里，可以是两个、三个或四个。在这里，第二次及后续的宣读中，如果有未完成的障碍，也应以听闻的方式宣读。至于因果宣读，如果没有未完成的障碍，则不应宣读。
在进行许可的事务中，若有障碍，可以进行双语或单语的年度许可。在这里，即使设立动议时，“如果对僧团有益，僧团就可以进行双语许可。”若是单语，则应说“可以进行单语许可”，若是年度许可，也应说“可以进行年度许可”。在这里，许多人也可以一起进行年度许可。“请听我说，尊者们，今天是我的十五日许可，如果对僧团有益，僧团就可以进行许可。”在这种情况下，应进行双语、单语和年度许可，而不应进行三语许可。“若说三语许可”，则只应进行三语许可，而不应进行其他。“若说双语许可”，则双语和三语均可进行，而单语和年度许可不应进行。“若说单语许可”，则单语、双语和三语均可进行，而年度许可不应进行。“若说

175. Kena pana pātimokkhaṃ uddisitabbanti? ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, therādhikaṃ pātimokkha’’nti (mahāva. 154) vacanato therena vā pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ, ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yo tattha bhikkhu byatto paṭibalo, tassādheyyaṃ pātimokkha’’nti (mahāva. 155) vacanato navakatarena vā. Ettha (mahāva. aṭṭha. 155) ca kiñcāpi navakatarassapi byattassa pātimokkhaṃ anuññātaṃ, atha kho ettha ayaṃ adhippāyo – sace therassa pañca vā cattāro vā tayo vā pātimokkhuddesā nāgacchanti, dve pana akhaṇḍā suvisadā vācuggatā honti, therāyattaṃva pātimokkhaṃ. Sace pana ettakampi visadaṃ kātuṃ na sakkoti, byattassa bhikkhuno āyatthaṃ hoti, tasmā sayaṃ vā uddisitabbaṃ, añño vā ajjhesitabbo. ‘‘Na, bhikkhave, saṅghamajjhe anajjhiṭṭhena pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ, yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 154) vacanato anajjhiṭṭhena pātimokkhaṃ na uddisitabbaṃ. Na kevalaṃ pātimokkhaṃyeva, dhammopi na bhāsitabbo ‘‘na, bhikkhave, saṅghamajjhe anajjhiṭṭhena dhammo bhāsitabbo, yo bhāseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 150) vacanato.

Ajjhesanā cettha saṅghena sammatadhammajjhesakāyattā vā saṅghatthe rāyattā vā, tasmā dhammajjhesake asati saṅghattheraṃ āpucchitvā vā tena yācito vā bhāsituṃ labhati. Saṅghattherenapi sace vihāre bahū dhammakathikā honti, vārapaṭipāṭiyā vattabbo. ‘‘Tvaṃ dhammaṃ bhaṇa, dhammadānaṃ dehī’’ti vā vuttena tīhipi vidhīhi dhammo bhāsitabbo, ‘‘osārehī’’ti vutto pana osāretumeva labhati, ‘‘kathehī’’ti vutto kathetumeva, ‘‘sarabhaññaṃ bhaṇāhī’’ti vutto sarabhaññameva. Saṅghattheropi ca uccatare āsane nisinno yācituṃ na labhati. Sace upajjhāyo ceva saddhivihāriko ca hoti, upajjhāyo ca naṃ uccāsane nisinno ‘‘bhaṇā’’ti vadati, sajjhāyaṃ adhiṭṭhahitvā bhaṇitabbaṃ. Sace panettha daharabhikkhū honti, ‘‘tesaṃ bhaṇāmī’’ti bhaṇitabbaṃ. Sace vihāre saṅghatthero attanoyeva nissitake bhaṇāpeti, aññe madhurabhāṇakepi nājjhesati, so aññehi vattabbo – ‘‘bhante, asukaṃ nāma bhaṇāpemā’’ti. Sace ‘‘bhaṇāpethā’’ti vadati, tuṇhī vā hoti, bhaṇāpetuṃ vaṭṭati. Sace pana paṭibāhati, na bhaṇāpetabbaṃ. Yadi pana anāgateyeva saṅghatthere dhammassavanaṃ āraddhaṃ, puna āgate ṭhapetvā āpucchanakiccaṃ natthi. Osāretvā pana kathentena āpucchitvā aṭṭhapetvāyeva vā kathetabbaṃ. Kathentassa puna āgatepi eseva nayo.


“那么，应该由谁来宣读戒律呢？”根据“我允许，尊者们，宣读高级戒律”的说法，戒律应由长老或戒律宣读者来宣读；根据“我允许，尊者们，谁在那里的比丘具备能力，则应宣读他的戒律”的说法，戒律也可以由新比丘来宣读。在这里，即使是新比丘的戒律被允许，然而这里的意思是——如果长老的五个、四个或三个戒律没有到达，两个戒律则应是完整清晰的，适合长老的戒律。如果连这点清晰都无法做到，则对具备能力的比丘会有不利的影响，因此应自己宣读，或请求他人宣读。“不，尊者们，不应在僧团中由非指定者来宣读戒律，谁若宣读，将犯恶作罪。”根据这段话，非指定者不应宣读戒律。不仅仅是戒律，法也不应被宣讲，“不，尊者们，不应在僧团中由非指定者来宣讲法，谁若宣讲，将犯恶作罪。”
在这里的请求是由于与僧团的共识而请求的，因此在法请求者缺席的情况下，可以向僧团的长老询问，或请求他来宣讲。若在寺院中有许多法师，根据适当的程序应进行宣讲。“你来讲法，给我法的赠予。”在这种情况下，法应当以三种方式宣讲；若说“请你讲”，则应讲述；若说“请给我讲”，则应给予；若说“请讲述某种法”，则应讲述某种法。若长老坐在较高的座位上请求，则不应请求。如果是讲师和信士，讲师坐在高位上说“讲吧”，则应在专心的情况下进行讲述。如果这里有年轻的比丘，应该说“我来为他们讲”。如果在寺院中，长老自己请求讲述，而不请求其他甜美的讲述者，则应由其他人说：“尊者，我要讲某某法。”如果说“请你讲”，则应保持沉默，允许讲述。如果他拒绝，则不应进行讲述。若在未来长老已经开始讲法，则在再次到达时，询问的工作将不再需要。讲述后，如果通过询问来进行讲述，则应在讲述后进行。再次讲述时，也应遵循同样的方式。


Upanisinnakathāyampi saṅghattherova sāmī, tasmā tena sayaṃ vā kathetabbaṃ, añño vā bhikkhu ‘‘kathehī’’ti vattabbo, no ca kho uccatare āsanne nisinnena, manussānaṃ pana ‘‘bhaṇāhī’’ti vattuṃ vaṭṭati. Manussā attano jānanakaṃ bhikkhuṃ pucchanti, tena theraṃ āpucchitvāpi kathetabbaṃ. Sace saṅghatthero ‘‘bhante, ime pañhaṃ pucchantī’’ti puṭṭho ‘‘kathehī’’ti vā bhaṇati, tuṇhī vā hoti, kathetuṃ vaṭṭati. Antaraghare anumodanādīsupi eseva nayo. Sace saṅghatthero ‘‘vihāre vā antaraghare vā maṃ anāpucchitvāpi katheyyāsī’’ti anujānāti, laddhakappiyaṃ hoti, sabbattha vattuṃ vaṭṭati. Sajjhāyaṃ karontenāpi thero āpucchitabboyeva. Ekaṃ āpucchitvā sajjhāyantassa aparo āgacchati, puna āpucchanakiccaṃ natthi. Sacepi ‘‘vissamissāmī’’ti ṭhapitassa āgacchati, puna ārabhantena āpucchitabbaṃ. Saṅghatthere anāgateyeva āraddhaṃ sajjhāyantassāpi eseva nayo. Ekena saṅghattherena ‘‘maṃ anāpucchāpi yathāsukhaṃ sajjhāyāhī’’ti anuññāte yathāsukhaṃ sajjhāyituṃ vaṭṭati, aññasmiṃ pana āgate taṃ āpucchitvāva sajjhāyitabbaṃ.

Yasmiṃ pana vihāre sabbeva bhikkhū bālā honti abyattā na jānanti pātimokkhaṃ uddisituṃ, tattha kiṃ kātabbanti? Tehi bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṃ pāhetabbo ‘‘gacchāvuso, saṃkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṃ pariyāpuṇitvā āgacchāhī’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, tehi bhikkhūhi sabbeheva yattha tādisā bhikkhū honti, so āvāso uposathakaraṇatthāya anvaḍḍhamāsaṃ gantabbo, agacchantānaṃ dukkaṭaṃ. Idañca utuvasseyeva, vassāne pana purimikāya pātimokkhuddesakena vinā na vassaṃ upagacchitabbaṃ. Sace so vassūpagatānaṃ pakkamati vā vibbhamati vā kālaṃ vā karoti, aññasmiṃ satiyeva pacchimikāya vasituṃ vaṭṭati, asati aññattha gantabbaṃ, agacchantānaṃ dukkaṭaṃ. Sace pana pacchimikāya pakkamati vā vibbhamati vā kālaṃ vā karoti, māsadvayaṃ vasitabbaṃ.

Yattha pana te bālā bhikkhū viharanti abyattā, sace tattha koci bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo, tehi bhikkhūhi so bhikkhu saṅgahetabbo anuggahetabbo upalāpetabbo , upaṭṭhāpetabbo cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakena. No ce saṅgaheyyuṃ anuggaheyyuṃ upalāpeyyuṃ, upaṭṭhāpeyyuṃ cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakena, sabbesaṃ dukkaṭaṃ. Idha neva therā, na daharā muccanti, sabbehi vārena upaṭṭhāpetabbo. Attano vāre anupaṭṭhahantassa āpatti. Tena pana mahātherānaṃ pariveṇasammajjanadantakaṭṭhadānādīni na sāditabbāni, evampi sati mahātherehi sāyaṃpātaṃ upaṭṭhānaṃ āgantabbaṃ, tena pana tesaṃ āgamanaṃ ñatvā paṭhamataraṃ mahātherānaṃ upaṭṭhānaṃ gantabbaṃ. Sacassa saddhiñcarā bhikkhū upaṭṭhākā atthi, ‘‘mayhaṃ upaṭṭhākā atthi, tumhe appossukkā viharathā’’ti vattabbaṃ. Athāpissa saddhiñcarā natthi, tasmiṃyeva vihāre eko vā dve vā vattasampannā vadanti ‘‘mayaṃ therassa kattabbaṃ karissāma, avasesā phāsu viharantū’’ti, sabbesaṃ anāpatti.



在对坐的对话中，长老也是主人，因此应该由他自己讲述，或者让另一位比丘说"请讲"，但不应由坐在更高座位的人请求。但可以让人说"请讲"。人们会询问自己认识的比丘，可以通过询问长老后再讲述。如果长老被问到"尊者,这些人在问问题"，并说"请讲"或保持沉默,都可以讲述。在室内的赞叹等场合也是如此。如果长老允许"即使不经我同意,你也可以随意讲述"，则获得了许可,可以在任何地方讲述。在自习时,也应请示长老。询问一人后自习,另一人来,就不需要再次请示。即使是为了休息而中断,再次开始时也需要请示。即使长老未到场,已经开始自习,也是如此。如果一位长老允许"不必经我同意,你可以随意自习",可以随意自习,但如果另一位来了,则需要请示他。
若在某寺院,所有比丘都是愚笨无知,不知道如何宣读戒律,该怎么办呢?这些比丘应派遣一位比丘到附近寺院"去,尊者,不管是简略还是详细,学习戒律后回来"。如果能这样做,那就很好。如果做不到,这些比丘应每半个月前往那里有这种比丘的寺院进行布萨,不去的将犯恶作罪。这只在夏季,在雨季,必须有前一个季节的戒律宣读者同行,否则不应进入雨季。如果他离开、出走或死亡,有其他人在的情况下,可以与后一个季节的人一起住,否则应去其他地方,不去的将犯恶作罪。如果后一个季节的人离开、出走或死亡,应住两个月。
但在这些愚笨无知的比丘居住的地方,如果有一位多闻通达、精通法律、律藏、教授的聪明有学识、羞愧、谨慎、乐于学习的比丘来到,这些比丘应该接纳他、帮助他、劝诱他、供养他以粉末、泥土、牙签和漱口水。如果不接纳、不帮助、不劝诱、不供养以粉末、泥土、牙签和漱口水,大家都犯恶作罪。在这里,无论是长老还是年轻人,都不能逃脱,都应轮流供养。在自己的轮次不供养的,犯罪。但不应为大长老们准备卧室打扫、牙签等,即使如此,也应在傍晚时前往拜访大长老,知道他们来了后,应先拜访大长老。如果有随行的供养者,可以说"我有供养者,你们可以安心住"。如果没有,在同一寺院中,有一两位合格的人说"我们将为长老做应做的事,其他人安心住",大家都无罪。

176. ‘‘Yassa siyā āpatti, so āvikareyyā’’ti(mahāva. 134) ādivacanato na sāpattikena uposatho kātabbo, tasmā tadahuposathe āpattiṃ sarantena desetabbā. Desentena ca ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evaṃ vattabbo ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno, taṃ paṭidesemī’’ti. Sace navakataro hoti, ‘‘ahaṃ, bhante’’ti vattabbaṃ. ‘‘Taṃ paṭidesemī’’ti idaṃ pana attano attano anurūpavasena ‘‘taṃ tuyhamūle, taṃ tumhamūle paṭidesemī’’ti vuttepi suvuttameva hoti. Paṭiggāhakenapi attano attano anurūpavasena ‘‘passatha, bhante, taṃ āpattiṃ, passasi, āvuso, taṃ āpatti’’nti vā vattabbaṃ, puna desakena ‘‘āma, āvuso, passāmi, āma, bhante, passāmī’’ti vā vattabbaṃ. Puna paṭiggāhakena ‘‘āyatiṃ, bhante, saṃvareyyātha, āyatiṃ, āvuso, saṃvareyyāsī’’ti vā vattabbaṃ. Evaṃ vutte desakena ‘‘sādhu suṭṭhu āvuso saṃvarissāmi, sādhu suṭṭhu, bhante, saṃvarissāmī’’ti vā vattabbaṃ. Sace āpattiyā vematiko hoti, ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evaṃ vattabbo ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmāya āpattiyā vematiko, yadā nibbematiko bhavissāmi, tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti vatvā uposatho kātabbo, pātimokkhaṃ sotabbaṃ, na tveva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabbo. ‘‘Na, bhikkhave, sabhāgā āpatti desetabbā, yo deseyya, āpatti dukkaṭassa. Na, bhikkhave, sabhāgā āpatti paṭiggahetabbā, yo paṭiggaṇheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 169) vacanato yaṃ dvepi janā vikālabhojanādinā sabhāgavatthunā āpattiṃ āpajjanti, evarūpā vatthusabhāgā āpatti neva desetabbā, na ca paṭiggahetabbā. Vikālabhojanapaccayā āpannaṃ pana āpattisabhāgaṃ anatirittabhojanapaccayā āpannassa santike desetuṃ vaṭṭati.

Sace pana sabbo saṅgho vikālabhojanādinā sabhāgavatthunā lahukāpattiṃ āpajjati, tattha kiṃ kātabbanti? Tehi bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṃ pāhetabbo ‘‘gacchāvuso, taṃ āpattiṃ paṭikaritvā āgaccha, mayaṃ te santike āpattiṃ paṭikarissāmā’’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo – ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ sabbo saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpanno, yadā aññaṃ bhikkhuṃ suddhaṃ anāpattikaṃ passissati, tadā tassa santike taṃ āpattiṃ paṭikarissatī’’ti (mahāva. 171) vatvā uposatho kātabbo. Sace pana vematiko hoti, ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ sabbo saṅgho sabhāgāya āpattiyā vematiko, yadā nibbematiko bhavissati, tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissatī’’ti (mahāva. 171) vatvā uposatho kātabbo. Sace panettha koci ‘‘taṃ sabhāgaṃ āpattiṃ desetuṃ vaṭṭatī’’ti maññamāno ekassa santike deseti, desitā sudesitāva. Aññaṃ pana desanāpaccayā desako paṭiggahaṇapaccayā paṭiggāhako cāti ubhopi dukkaṭaṃ āpajjanti, taṃ nānāvatthukaṃ hoti, tasmā aññamaññaṃ desetabbaṃ. Ettāvatā te nirāpattikā honti, tesaṃ santike sesehi sabhāgāpattiyo desetabbā vā ārocetabbā vā. Sace te evaṃ akatvā uposathaṃ karonti, ‘‘pārisuddhiṃ āyasmanto ārocethā’’tiādinā nayena sāpattikassa uposathakaraṇe paññattaṃ dukkaṭaṃ āpajjanti.


"谁有过犯,应该公布"等话语表示,不应由有过犯的人进行布萨。因此,在当天的布萨上,应由记得有过犯的人忏悔。忏悔时,应去见一位比丘,披上上衣,跪坐,合掌,说"我,尊者,犯了某某过犯,我忏悔它"。如果是新比丘,应说"我,尊者"。"我忏悔它"这句话,可以根据自己的情况说"我在你面前忏悔它,我在你们面前忏悔它"。接受者也可以根据自己的情况说"尊者,你看见那过犯了吗,尊者看见那过犯了吗"。然后忏悔者说"是的,尊者,我看见了,是的,尊者,我们看见了"。接受者再说"将来,尊者,请小心谨慎,将来,尊者,请小心谨慎"。忏悔者说"好的,尊者,我会小心谨慎,好的,尊者,我会小心谨慎"。
如果对过犯有疑虑,应去见一位比丘,披上上衣,跪坐,合掌,说"我,尊者,对某某过犯有疑虑,当我无疑虑时,我会忏悔那过犯"后,进行布萨,听诵戒律,但不应因此而中断布萨。"不,尊者们,不应忏悔共同的过犯,谁若忏悔,将犯恶作罪。不,尊者们,不应接受共同的过犯,谁若接受,将犯恶作罪"。因此,两个人因晚餐等共同的事由而犯的过犯,这样的共同过犯不应忏悔,也不应接受。但因晚餐而犯的过犯,可以在有犯过的人面前忏悔。
如果全体僧团因晚餐等共同事由而犯了轻微过犯,该怎么办呢?这些比丘应派遣一位比丘到附近寺院"去,尊者,忏悔那过犯后回来,我们将在你面前忏悔"。如果能这样做,那就很好。如果做不到,应由有学识和能力的比丘告知僧团:"请听我说,尊者们,这全体僧团犯了共同的过犯,当看到另一位清净无过的比丘时,就在他面前忏悔那过犯"后,进行布萨。如果有疑虑,应说:"请听我说,尊者们,这全体僧团对共同的过犯有疑虑,当无疑虑时,就忏悔那过犯"后,进行布萨。但如果有人认为"可以在某人面前忏悔那共同的过犯",即使忏悔,也已经忏悔了。但忏悔者和接受者都犯了恶作罪,这是不同事由的,因此应互相忏悔。这样他们就无过犯了,其他人在他们面前忏悔或报告共同的过犯。如果不这样做而进行布萨,就会犯"请诸尊者宣布清净"等方式规定的


Sace koci bhikkhu pātimokkhe uddissamāne āpattiṃ sarati, tena bhikkhunā sāmanto bhikkhu evaṃ vattabbo ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno, ito vuṭṭhahitvā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti. Sāmanto ca bhikkhu sabhāgoyeva vattabbo. Visabhāgassa hi vuccamāne bhaṇḍanakalahasaṅghabhedādīnipi honti, tasmā tassa avatvā ‘‘ito vuṭṭhahitvā paṭikarissāmī’’ti ābhogaṃ katvā uposatho kātabbo. Sace pana koci pātimokkhe uddissamāne āpattiyā vematiko hoti, tenapi sabhāgoyeva sāmanto bhikkhu evaṃ vattabbo ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmāya āpattiyā vematiko, yadā nibbematiko bhavissāmi, tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti. Evañca vatvā uposatho kātabbo, pātimokkhaṃ sotabbaṃ, na tveva tappaccayā uposathassa antarāyo kātabbo.

177. ‘‘Anujānāmi , bhikkhave, uposathāgāraṃ sammajjitu’’nti(mahāva. 159) ādivacanato –

‘‘Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;

Uposathassa etāni, pubbakaraṇanti vuccatī’’ti. (mahāva. aṭṭha. 168) –

Evaṃ vuttaṃ catubbidhaṃ pubbakaraṇaṃ katvāva uposatho kātabbo. Kena pana taṃ kātabbanti? ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā navaṃ bhikkhuṃ āṇāpetuṃ, na, bhikkhave, therena āṇattena agilānena na sammajjitabbaṃ, yo na sammajjeyya, āpatti dukkaṭassā’’tiādivacanato yo therena āṇatto, tena kātabbaṃ. Āṇāpentena ca kiñci kammaṃ karonto vā sadākālameva eko vā bhāranittharaṇako vā sarabhāṇakadhammakathikādīsu aññataro vā na uposathāgārasammajjanatthaṃ āṇāpetabbo, avasesā pana vārena āṇāpetabbā. Sace āṇatto sammuñjaniṃ tāvakālikampi na labhati, sākhābhaṅgaṃ kappiyaṃ kāretvā sammajjitabbaṃ, tampi alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti.

Āsanapaññāpanatthaṃ āṇattena ca sace uposathāgāre āsanāni natthi, saṅghikāvāsato āharitvā paññapetvā puna āharitabbāni, āsanesu asati kaṭasārakepi taṭṭikāyopi paññāpetuṃ vaṭṭati, taṭṭikāsupi asati sākhābhaṅgāni kappiyaṃ kāretvā paññapetabbāni, kappiyakārakaṃ alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti.

Padīpakaraṇatthaṃ āṇāpentena pana ‘‘asukasmiṃ nāma okāse telaṃ vā vaṭṭi vā kapallikā vā atthi, taṃ gahetvā karohī’’ti vattabbo. Sace telādīni natthi, pariyesitabbāni, pariyesitvā alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti. Apica kapāle aggipi jāletabbo.

‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ, bhikkhugaṇanāca ovādo;

Uposathassa etāni, pubbakiccanti vuccatī’’ti. (mahāva. 168) –

Evaṃ vuttaṃ pana catubbidhampi pubbakiccaṃ pubbakaraṇato pacchā kātabbaṃ. Tampi hi akatvā uposatho na kātabbo.



“我允许，尊者们，清理布萨堂”根据这句话——
“清理的灯具、水和座位；
布萨的这些，被称为前事”——
因此，应进行四种前事的清理后方可进行布萨。由谁来进行呢？“我允许，尊者们，由长老比丘来命令新比丘，不，尊者们，不应由长老的命令下令不清理，谁若不清理，将犯恶作罪。”根据这段话，命令的长老应进行清理。命令的人在进行任何工作时，无论是常时的，还是一个人担任的，或者是搬运物品、讲法的任何一位，都不应被命令去清理布萨堂，其余的则应根据情况被命令。如果命令的人连短暂的清理都无法做到，则应进行适当的清理，若仍无法做到，则应获得相应的资格。
为了安排座位，如果布萨堂内没有座位，应该从僧团的住所中取出并重新安排，再次取出。如果座位缺失，甚至在简单的情况下，也应进行适当的安排，若仍无法做到，则应获得相应的资格。
为了点灯，命令的人应说：“在某个地方有油、灯芯或火焰，请拿来使用。”如果没有油等，应寻找，若寻找后仍未找到，则应获得相应的资格。此外，灯具应当点燃。
“清净的愿望、比丘的数量和教导；
布萨的这些，被称为前事”——
因此，这样说的四种前事应在进行布萨之前完成。若不这样做，则不应进行布萨。

178. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyyā’’ti (mahāva. 143) vacanato yadā saṅghassa uposathakammaṃ pattakallaṃ hoti, tadā taṃ kātabbaṃ, pattakallañca nāmetaṃ catūhi aṅgehi saṅgahitaṃ. Tenāhu aṭṭhakathācariyā –

‘‘Uposatho yāvatikā ca bhikkhū kammappattā,

Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;

Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti,

Pattakallanti vuccatī’’ti. (mahāva. aṭṭha. 168);

Tattha uposathoti tīsu uposathadivasesu aññataradivaso. Tasmiñhi sati idaṃ saṅghassa uposathakammaṃ pattakallaṃ nāma hoti, nāsati. Yathāha ‘‘na ca, bhikkhave, anuposathe uposatho kātabbo’’ti (mahāva. 183).

Yāvatikā ca bhikkhū kammappattāti yattakā bhikkhū tassa uposathakammassa pattā yuttā anurūpā sabbantimena paricchedena cattāro pakatattā, te ca kho hatthapāsaṃ avijahitvā ekasīmāyaṃ ṭhitā. Tesu hi catūsu bhikkhūsu ekasīmāyaṃ hatthapāsaṃ avijahitvā ṭhitesveva taṃ saṅghassa uposathakammaṃ pattakallaṃ nāma hoti, na itarathā. Yathāha ‘‘anujānāmi, bhikkhave, catunnaṃ pātimokkhaṃ uddisitu’’nti (mahāva. 168).

Sabhāgāpattiyo ca na vijjantīti ettha yaṃ sabbo saṅgho vikālabhojanādinā sabhāgavatthunā lahukāpattiṃ āpajjati, evarūpā vatthusabhāgā sabhāgāti vuccati. Etāsu avijjamānāsupi sabhāgāsu vijjamānāsupi pattakallaṃ hotiyeva.

Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na hontīti ‘‘na, bhikkhave, sagahaṭṭhāya parisāya pātimokkhaṃ uddisitabba’’nti (mahāva. 154) vacanato gahaṭṭho ca, ‘‘na, bhikkhave, bhikkhuniyā nisinnaparisāya pātimokkhaṃ uddisitabba’’ntiādinā (mahāva. 183) nayena vuttā bhikkhunī, sikkhamānā, sāmaṇero, sāmaṇerī, sikkhāpaccakkhātako, antimavatthuajjhāpannako , āpattiyā adassane ukkhittako, āpattiyā appaṭikamme ukkhittako, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako, paṇḍako, theyyasaṃvāsako, titthiyapakkantako, tiracchānagato, mātughātako , pitughātako, arahantaghātako, bhikkhunīdūsako, saṅghabhedako, lohituppādako, ubhatobyañjanakoti ime vīsati cāti ekavīsati puggalā vajjanīyā nāma. Te hatthapāsato bahikaraṇavasena vajjetabbā. Etesu hi tividhe ukkhittake sati uposathaṃ karonto saṅgho pācittiyaṃ āpajjati, sesesu dukkaṭaṃ, ettha ca tiracchānagatoti yassa upasampadā paṭikkhittā. Titthiyā gahaṭṭheneva saṅgahitā. Etepi hi vajjanīyā. Evaṃ pattakallaṃ imehi catūhi aṅgehi saṅgahitanti veditabbaṃ. Idañca sabbaṃ pavāraṇākammepi yojetvā dassetabbaṃ. ‘‘Na, bhikkhave, pātimokkhuddesakena sañcicca na sāvetabbaṃ, yo na sāveyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, pātimokkhuddesakena vāyamituṃ ‘kathaṃ sāveyya’nti, vāyamantassa anāpattī’’ti (mahāva. 154) vacanato pātimokkhuddesakena parisaṃ sāvetuṃ vāyamitabbanti.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Uposathapavāraṇāvinicchayakathā samattā.

26. Vassūpanāyikavinicchayakathā



“如果僧团的布萨工作已准备好，僧团应进行布萨”根据这句话，当僧团的布萨工作已准备好时，应该进行布萨，而“准备好”是由四个部分组成。因此，注释师们说——
“布萨的工作，直到比丘们准备好，
共同的过犯也不存在；
在那时，没有应当被请求的人”——
因此，布萨的工作是指在三个布萨日中的某一天。在那一天，若有此，僧团的布萨工作就称为已准备好，而若没有，则不应进行。正如所说“比丘们，不应在未准备好的情况下进行布萨”。
“直到比丘们准备好”是指与布萨工作相关的比丘，适合的、合适的，按整体的限制，四个部分都是适合的，而他们在一处，手臂不应分开。因为在这四位比丘中，手臂不应分开地站立时，这就称为僧团的布萨工作已准备好，而不是其他情况。正如所说“我允许，尊者们，宣布四个戒律”。
“共同的过犯也不存在”是指，当整个僧团因晚餐等共同事由而犯了轻微过犯时，这样的共同过犯称为共同的过犯。即使在这些情况下，若没有共同的过犯，仍然可以进行布萨。
“在那时，没有应当被请求的人”是指“比丘们，不应向有家庭的聚会请求宣布戒律”根据这段话，家庭的比丘，以及“比丘们，不应向坐着的比丘请求宣布戒律”等等，都是如此。包括比丘、正在学习的比丘、沙弥、沙弥尼、已接受教戒的人、最后的教义、因过犯而被抛弃的人、因过犯而未能履行的人、因错误见解而未能放弃的人、愚钝的人、持有异教信仰的人、陷入异教的人、母亲杀手、父亲杀手、阿罗汉杀手、比丘诽谤者、分裂僧团者、引发流血者，以上二十个人称为应当被请求的人。他们应当因手臂不应分开而被请求。在这些中，若有三种被抛弃的人，进行布萨时，僧团就会犯轻罪，其余的则是恶作罪，而在此，陷入异教的人是被拒绝的。异教徒与有家庭的人相同。以上这些人也应被请求。因此，这四个部分的准备工作应当被理解。所有这些也应与布萨的请求工作一起展示。“不，尊者们，不应因戒律的宣布而限制请求，谁若不请求，将犯恶作罪。我允许，尊者们，因戒律的宣布而努力‘如何请求’”，根据这段话，因戒律的宣布而请求聚会应当被努力。
如此，关于布萨的请求工作已完成。

179.Vassūpanāyikāti ettha purimikā pacchimikāti duve vassūpanāyikā. Tattha (mahāva. aṭṭha. 184 ādayo) āsāḷhīpuṇṇamāya anantare pāṭipadadivase purimikā upagantabbā, pacchimikā pana āsāḷhīpuṇṇamato aparāya puṇṇamāya anantare pāṭipadadivase. Upagacchantena ca vihāraṃ paṭijaggitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetvā sabbaṃ cetiyavandanādisāmīcikammaṃ niṭṭhāpetvā ‘‘imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemī’’ti sakiṃ vā dvattikkhattuṃ vā vācaṃ nicchāretvā vassaṃ upagantabbaṃ. Sacepi ‘‘idha vasissāmī’’ti ālayo atthi, asatiyā pana vassaṃ na upeti, gahitasenāsanaṃ suggahitaṃ, chinnavasso na hoti, pavāretuṃ labhatiyeva. Vināpi hi vacībhedaṃ ālayakaraṇamattenapi vassaṃ upagatameva hoti. ‘‘Idha vassaṃ vasissāmī’’ti cittuppādoyevettha ālayo nāma.

‘‘Na , bhikkhave, tadahuvassūpanāyikāya vassaṃ anupagantukāmena sañcicca āvāso atikkamitabbo, yo atikkameyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 186) vacanato vassūpanāyikadivase vassaṃ anupagantukāmo vihārasīmaṃ atikkamati, vihāragaṇanāya dukkaṭaṃ. Sace hi taṃ divasaṃ vihārasatassa upacāraṃ okkamitvā atikkamati, sataṃ āpattiyo. Sace pana vihāraṃ atikkamitvā aññassa vihārassa upacāraṃ anokkamitvāva nivattati, ekāva āpatti. Kenaci antarāyena purimikaṃ anupagatena pacchimikā upagantabbā.

‘‘Na, bhikkhave, asenāsanikena vassaṃ upagantabbaṃ, yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 204) vacanato yassa pañcannaṃ chadanānaṃ aññatarena channaṃ yojitadvārabandhanaṃ senāsanaṃ natthi, tena na upagantabbaṃ. ‘‘Na, bhikkhave, chavakuṭikāya vassaṃ upagantabbaṃ, yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti(mahāva. 204) ādivacanato chavakuṭikāyaṃ chatte cāṭiyañca upagantuṃ na vaṭṭati. Tattha chavakuṭikā nāma ṭaṅkitamañcādibhedā kuṭi. Tattheva upagantuṃ na vaṭṭati, susāne pana aññaṃ kuṭikaṃ katvā upagantuṃ vaṭṭati, chattepi catūsu thambhesu chattaṃ ṭhapetvā āvaraṇaṃ katvā dvāraṃ yojetvā upagantuṃ vaṭṭati, chattakuṭi nāmesā hoti. Cāṭiyāpi mahantena kapallena chatte vuttanayena kuṭikaṃ katvā upagantuṃ vaṭṭati.

‘‘Na, bhikkhave, rukkhasusire vassaṃ upagantabbaṃ, yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 204) vacanato suddhe rukkhasusire upagantuṃ na vaṭṭati, mahantassa pana rukkhasusirassa anto padaracchadanaṃ kuṭikaṃ katvā pavisanadvāraṃ yojetvā upagantuṃ vaṭṭati, rukkhaṃ chinditvā khāṇukamatthake padaracchadanaṃ kuṭikaṃ katvāpi vaṭṭatiyeva. ‘‘Na, bhikkhave, rukkhaviṭabhiyā’’ti(mahāva. 204) ādivacanato suddhe viṭabhimatte upagantuṃ na vaṭṭati, mahāviṭape pana aṭṭakaṃ bandhitvā tattha padaracchadanaṃ kuṭikaṃ katvā dvāraṃ yojetvā upagantabbaṃ.


在这里,前一个和后一个称为两个雨季安居。其中,前一个在阿萨拉月满月的次日应该开始,后一个则在阿萨拉月满月之后的下一个满月的次日。开始时,应该整理寺院,准备好饮用水和食物,完成一切礼拜佛塔等合适的行为,然后一次或二三次说"我在这个寺院中度此三个月的雨季"而开始雨季。即使有"我将在这里住"的意愿,但若没有,也不应开始雨季,已经占用的住所应该保管好,不应中断雨季,仍然可以进行许可。即使没有言语的区分,仅仅有"我将在这里住"的意愿,也就是住所了。
"比丘们,不应在开始雨季的那天故意超越寺院界限,谁若超越,将犯恶作罪。"根据这段话,在开始雨季的那天,不愿意开始雨季而超越寺院界限,就会犯寺院计数的恶作罪。如果在那一天超越一百座寺院的界限,就会有一百个过犯。但如果超越寺院而没有进入另一座寺院的界限就返回,只有一个过犯。由于某种障碍,未能开始前一个的,应该开始后一个。
"比丘们,没有住所的人不应开始雨季,谁若开始,将犯恶作罪。"根据这段话,没有五种遮蔽物中的任何一种遮蔽物的住所的人,不应开始雨季。"比丘们,不应在草棚中开始雨季,谁若开始,将犯恶作罪。"等话语中,草棚是指有床铺等的小屋。在那里不应开始,但在墓地另建的小屋中可以开始,在四根柱子上搭建遮蔽物并设置门扉的草棚中也可以开始,这就是草棚。在大树的空洞中,如果建造遮蔽物并设置门扉,也可以开始,即使砍伐树干顶端建造遮蔽物,也可以。
"比丘们,不应在树枝上开始雨季,谁若开始,将犯恶作罪。"根据这段话,不应在单纯的树枝上开始,但在大树枝上建造遮蔽物并设置门扉可以开始,即使在砍伐的树桩上建造遮蔽物,也可以。


‘‘Anujānāmi, bhikkhave, vaje vassaṃ upagantu’’ntiādivacanato vaje satthe nāvāyañca upagantuṃ vaṭṭati. Tattha vajoti gopālakānaṃ nivāsaṭṭhānaṃ. Vaje vuṭṭhite vajena saddhiṃ gatassa vassacchede anāpatti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yena vajo, tena gantu’’nti (mahāva. 203) vuttattā. Satthe vassaṃ upagacchantena pana vassūpanāyikadivase upāsakā vattabbā ‘‘kuṭikā laddhuṃ vaṭṭatī’’ti. Sace karitvā denti, tattha pavisitvā ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti tikkhattuṃ vattabbaṃ. No ce denti, sālāsaṅkhepena ṭhitasakaṭassa heṭṭhā upagantabbaṃ. Tampi alabhantena ālayo kātabbo, satthe pana vassaṃ upagantuṃ na vaṭṭati. Ālayo nāma ‘‘idha vassaṃ vasissāmī’’ti cittuppādamattaṃ. Sace maggappaṭipanneyeva satthe pavāraṇādivaso hoti, tattheva pavāretabbaṃ. Atha sattho antovasseyeva bhikkhunā patthitaṭṭhānaṃ patvā atikkamati, patthitaṭṭhāne vasitvā tattha bhikkhūhi saddhiṃ pavāretabbaṃ. Athāpi sattho antovasseyeva antarā ekasmiṃ gāme tiṭṭhati vā vippakirati vā, tasmiṃyeva gāme bhikkhūhi saddhiṃ vasitvā pavāretabbaṃ, appavāretvā tato paraṃ gantuṃ na vaṭṭati. Nāvāya vassaṃ upagacchantenapi kuṭiyaṃyeva upagantabbaṃ, pariyesitvā alabhantena ālayo kātabbo. Sace antotemāsaṃ nāvā samuddeyeva hoti, tattheva pavāretabbaṃ. Atha nāvā kūlaṃ labhati, ayañca parato gantukāmo hoti, gantuṃ na vaṭṭati, nāvāya laddhagāmeyeva vasitvā bhikkhūhi saddhiṃ pavāretabbaṃ. Sacepi nāvā anutīrameva aññattha gacchati, bhikkhu ca paṭhamaṃ laddhagāmeyeva vasitukāmo, nāvā gacchatu, bhikkhunā tattheva vasitvā bhikkhūhi saddhiṃ pavāretabbaṃ. Iti vaje satthe nāvāyanti tīsu ṭhānesu natthi vassacchede āpatti, pavāretuñca labhati.

‘‘Na, bhikkhave, vassaṃ upagantvā purimaṃ vā temāsaṃ pacchimaṃ vā temāsaṃ avasitvā cārikā pakkamitabbā, yo pakkameyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 186) vacanato purimikāya vassaṃ upagatena purimaṃ temāsaṃ, pacchimikāya upagatena pacchimaṃ temāsaṃ avasitvā cārikā na pakkamitabbā, vassaṃ upagantvā pana aruṇaṃ anuṭṭhāpetvāpi tadaheva sattāhakaraṇīyena pakkamantassapi antosattāhe nivattantassa anāpatti, ko pana vādo dvīhatīhaṃ vasitvā sattāhakaraṇīyena pakkamantassa antosattāhe nivattantassa.



“我允许，比丘们，去度过雨季”根据这句话，去牛场和船上度过雨季是允许的。在这里，牛场是指牧人的居住地。当牛场开放时，若与牛场相关的雨季开始时没有过犯，“我允许，比丘们，去那个牛场”如是所说。若比丘们在开始雨季的那天去牛场，信士们应当说“可以获得小屋”。如果他们完成后给予，进入后应三次说“我将在这里度过雨季”。如果不给予，则应在小屋的下方停留。若无法获得，也应心中有意愿，然而在牛场上度过雨季是不允许的。心中有意愿是指“我将在这里住”的意图。如果在路上行走时，雨季的开始日应在此进行。若在雨季的最后一天，若比丘们想要离开，若在所期望的地方逗留，应该与比丘们一起在那儿进行。
若在雨季的最后一天，比丘们想要离开，若在所期望的地方逗留，应该与比丘们一起在那儿进行。若在牛场上度过雨季，也应在小屋中度过，若无法找到，也应心中有意愿。如果在最后的三个月内，船在海上，应该在此进行。若船靠岸，若想要离开，应该在船上与比丘们一起度过雨季。即使船在另一处漂流，比丘们也应在最初的地方与比丘们一起度过雨季。
“比丘们，不应在度过雨季后，离开前一个或后一个三个月，谁若离开，将犯恶作罪。”根据这段话，若在度过前一个雨季后离开，或在度过后一个雨季后离开，则不应离开。若在度过雨季后，若在黎明时离开，也应在当天的七天内离开，若在内部的七天内返回，则没有过犯，若在外部的七天内返回，则有过犯。

180. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sattannaṃ sattāhakaraṇīyena pahite gantuṃ, na tveva appahite. Bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyā upāsakassa upāsikāyā’’ti (mahāva. 187) vacanato pañcannaṃ sahadhammikānaṃ aññatarena saṅghagaṇapuggale uddissa attano vā atthāya vihāraṃ aḍḍhayogaṃ pāsādaṃ hammiyaṃ guhaṃ pariveṇaṃ koṭṭhakaṃ upaṭṭhānasālaṃ aggisālaṃ kappiyakuṭiṃ vaccakuṭiṃ caṅkamaṃ caṅkamanasālaṃ udapānaṃ udapānasālaṃ jantāgharaṃ jantāgharasālaṃ pokkharaṇiṃ maṇḍapaṃ ārāmaṃ ārāmavatthuṃ vā kāretvā ‘‘āgacchantu bhikkhū, icchāmi dānañca dātuṃ dhammañca sotuṃ bhikkhū ca passitu’’nti evaṃ niddisitvā pesite gantabbaṃ sattāhakaraṇīyena, na tveva appahite. Upāsako vā upāsikā vā tatheva saṅghagaṇapuggale uddissa vihārādīsu aññataraṃ kāretvā attano vā atthāya nivesanasayanigharādīsu aññataraṃ kārāpetvā aññaṃ vā kiccakaraṇīyaṃ niddisitvā gilāno vā hutvā bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya ‘‘āgacchantu bhadantā, icchāmi dānañca dātuṃ dhammañca sotuṃ bhikkhū ca passitu’’nti, gantabbaṃ sattāhakaraṇīyena, na tveva appahite.

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sattannaṃ sattāhakaraṇīyena appahitepi gantuṃ, pageva pahite. Bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyā mātuyā ca pitussa cā’’ti (mahāva. 198) vacanato ‘‘gilānānaṃ etesaṃ bhikkhuādīnaṃ sahadhammikānaṃ mātāpitūnañca gilānānaṃyeva gilānabhattaṃ vā gilānupaṭṭhākabhattaṃ vā bhesajjaṃ vā pariyesissāmi, pucchissāmi vā upaṭṭhahissāmi vā’’ti iminā kāraṇena appahitepi gantabbaṃ, pageva pahite. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘ye mātāpitūnaṃ upaṭṭhākā ñātakā vā aññātakā vā, tesampi appahite gantuṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ, taṃ neva aṭṭhakathāyaṃ, na pāḷiyaṃ vuttaṃ, tasmā na gahetabbaṃ.

Sace pana bhikkhuno bhātā vā añño vā ñātako gilāno hoti, so ce bhikkhussa santike dūtaṃ pahiṇeyya ‘‘ahaṃ gilāno, āgacchatu bhadanto, icchāmi bhadantassa āgata’’nti, gantabbaṃ sattāhakaraṇīyena, na tveva appahite. Sace ekasmiṃ vihāre bhikkhūhi saddhiṃ vasanto bhikkhubhattiko gilāno hoti, so ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya ‘‘ahaṃ gilāno, āgacchantu bhikkhū, icchāmi bhikkhūnaṃ āgata’’nti, gantabbaṃ sattāhakaraṇīyena, na tveva appahite.

Sace bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyā anabhirati vā kukkuccaṃ vā diṭṭhigataṃ vā uppannaṃ hoti, gantabbaṃ sattāhakaraṇīyena appahitepi ‘‘anabhiratiṃ vūpakāsessāmi vā vūpakāsāpessāmi vā kumkuccaṃ vinodessāmi vā vinodāpessāmi vā diṭṭhigataṃ vivecessāmi vā vivecāpessāmi vā dhammakathaṃ vā karissāmī’’ti, pageva pahite. Sace koci bhikkhu garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho mūlāyapaṭikassanāraho mānattāraho abbhānāraho vā, appahitepi gantabbaṃ ‘‘parivāsadānādīsu ussukkaṃ āpajjissāmi, anussāvessāmi, gaṇapūrako vā bhavissāmī’’ti, pageva pahite. Bhikkhuniyāpi mānattārahāya mūlāyapaṭikassanārahāya abbhānārahāya vā eseva nayo. Sace sāmaṇero upasampajjitukāmo hoti, vassaṃ vā pucchitukāmo, sikkhamānā vā upasampajjitukāmā hoti, sikkhā vāssā kupitā, sāmaṇerī vā sikkhā samādiyitukāmā hoti, vassaṃ vā pucchitukāmā, appahitepi gantabbaṃ, pageva pahite.


"我允许,比丘们,派遣七天的差使去,但不允许不派遣的。对比丘、比丘尼、学女、沙弥、沙弥尼、优婆塞、优婆夷"。根据这段话,可以为五种同法的人中的任何一种,为僧团、集团或个人,建造寺院、二层楼房、宫殿、洞穴、僧房、谷仓、供养所、火房、适当的小屋、厕所、经行处、经行所、井、井房、浴室、浴室所、池塘、亭阁、园林、园地等,并说"请比丘们来,我愿意布施并听法,并见到比丘们",派遣七天的差使去,但不允许不派遣的。优婆塞或优婆夷也可以同样为僧团、集团或个人,在寺院等建造任何一种,或为自己的住所、卧室、仓库等建造任何一种,或指定其他应做的事,若生病,可以派遣使者到比丘们那里"请尊者们来,我愿意布施并听法,并见到比丘们",派遣七天的差使去,但不允许不派遣的。
"我允许,比丘们,即使不派遣,也可以去七天的差使,更何况派遣的。对比丘、比丘尼、学女、沙弥、沙弥尼、母亲和父亲"。根据这段话,为了"我将寻求这些生病的比丘等同法者和生病的母父亲的病食、供养者的食物或药物,或我将询问或照顾",即使不派遣,也可以去,更何况派遣的。但在安达卡注释中说"即使是照顾母父亲的亲属或非亲属,也可以去不派遣的",这既没有在注释中说,也没有在经文中说,因此不应采纳。
如果比丘的兄弟或其他亲属生病,若他们派遣使者到比丘那里"我生病了,请尊者来,我希望尊者来",应派遣七天的差使去,但不允许不派遣的。如果在同一寺院住的比丘的食客生病,若他们派遣使者到比丘们那里"我生病了,请比丘们来,我希望比丘们来",应派遣七天的差使去,但不允许不派遣的。
如果比丘、比丘尼、学女、沙弥、沙弥尼生起不乐、疑虑或邪见,即使不派遣,也应去"我将消除不乐,或令其消除,我将去除疑虑,或令其去除,我将解决邪见,或令其解决,我将作法说法",更何况派遣的。如果某比丘犯了重戒,应受遣罪、应受根本遣罪、应受忏悔、应受自恣,即使不派遣,也应去"我将尽心尽力于遣罪等",更何况派遣的。比丘尼犯重戒的也是如此。如果沙弥想要受具足戒,或想要问雨季,学女想要受具足戒,或她的学习有问题,沙弥尼想要受学戒,或想要问雨季,即使不派遣,也应去,更何况派遣的。


Sace bhikkhussa bhikkhuniyā vā saṅgho kammaṃ kātukāmo hoti, tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā, appahitepi gantabbaṃ, pageva pahite ‘‘kiṃ nu kho saṅgho kammaṃ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyā’’ti. Sacepi kataṃyeva hoti kammaṃ, appahitepi gantabbaṃ ‘‘kiṃ nu kho sammā vatteyya, lomaṃ pāteyya, netthāraṃ vatteyya, saṅgho taṃ kammaṃ paṭippassambheyyā’’ti.



如果比丘或比丘尼希望僧团进行某种行为，无论是惩戒、约束、驱逐、安置、驱动等，即使不派遣也应去，更何况派遣时“僧团究竟为何不进行这项行为，是否会轻视而改变呢？”如果已经完成了行为，即使不派遣也应去“究竟应该如何正当行事，是否应剃发，是否应进行驱逐，僧团对此行为应当进行处理。”


181. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, saṅghakaraṇīyena gantu’’nti (mahāva. 199) vacanato senāsanapaṭibaddhasaṅghakaraṇīyenapi gantuṃ vaṭṭati. Ettha (mahāva. aṭṭha. 199) hi yaṃ kiñci uposathāgārādīsu senāsanesu cetiyachattavedikādīsu vā kattabbaṃ, antamaso bhikkhuno puggalikasenāsanampi sabbaṃ saṅghakaraṇīyamevāti adhippetaṃ, tasmā tassa nipphādanatthaṃ dabbasambhārādīni vā āharituṃ vaḍḍhakīpabhutīnaṃ bhattavetanādīni vā dātuṃ gantabbaṃ. Apicettha ayampi pāḷimuttakanayo veditabbo – dhammassavanatthāya animantitena gantuṃ na vaṭṭati, sace ekasmiṃ mahāvāse paṭhamaṃyeva katikā katā hoti ‘‘asukadivasaṃ nāma sannipatitabba’’nti, nimantitoyeva nāma hoti, gantuṃ vaṭṭati. ‘‘Bhaṇḍakaṃ dhovissāmī’’ti gantuṃ na vaṭṭati. Sace pana ācariyupajjhāyā pahiṇanti, vaṭṭati. Nātidūre vihāro hoti, ‘‘tattha gantvā ajjeva āgamissāmī’’ti sampāpuṇituṃ na sakkoti, vaṭṭati. Uddesaparipucchādīnaṃ atthāyapi gantuṃ na labhati, ‘‘ācariyaṃ pana passissāmī’’ti gantuṃ labhati. Sace naṃ ācariyo ‘‘ajja mā gacchā’’ti vadati, vaṭṭati, upaṭṭhākakulaṃ vā ñātikulaṃ vā dassanāya gantuṃ na labhati.

Sace bhikkhūsu vassūpagatesu gāmo corehi vuṭṭhāti, tattha kiṃ kātabbanti? Yena gāmo, tena gantabbaṃ. Sace gāmo dvidhā bhijjati, yattha bahutarā manussā, tattha gantabbaṃ. Sace bahutarā assaddhā honti appasannā, yattha saddhā pasannā, tattha gantabbaṃ. Ettha ca sace gāmo avidūragato hoti, tattha piṇḍāya caritvā vihārameva āgantvā vasitabbaṃ. Sace dūraṃ gato, sattāhavārena aruṇo uṭṭhāpetabbo, na sakkā ce hoti, tattheva sabhāgaṭṭhāne vasitabbaṃ. Sace manussā yathāpavattāni salākabhattādīni denti, ‘‘na mayaṃ tasmiṃ vihāre vasimhā’’ti vattabbā. ‘‘Mayaṃ vihārassa vā pāsādassa vā na dema, tumhākaṃ dema, yattha katthaci vasitvā bhuñjathā’’ti vutte pana yathāsukhaṃ bhuñjitabbaṃ, tesaṃyeva taṃ pāpuṇāti. ‘‘Tumhākaṃ vasanaṭṭhāne pāpuṇāpetvā bhuñjathā’’ti vutte pana yattha vasanti, tattha netvā vassaggena pāpuṇāpetvā bhuñjitabbaṃ. Sace pavāritakāle vassāvāsikaṃ denti, yadi sattāhavārena aruṇaṃ uṭṭhāpayiṃsu, gahetabbaṃ. Chinnavassehi pana ‘‘na mayaṃ tattha vasimha, chinnavassā maya’’nti vattabbaṃ. Yadi ‘‘yesaṃ amhākaṃ senāsanaṃ pāpitaṃ, te gaṇhantū’’ti vadanti, gahetabbaṃ. Yaṃ pana ‘‘vihāre upanikkhittakaṃ mā vinassī’’ti idha āhaṭaṃ cīvarādivebhaṅgiyabhaṇḍaṃ, taṃ tattheva gantvā apaloketvā bhājetabbaṃ. ‘‘Ito ayyānaṃ cattāro paccaye dethā’’ti kappiyakārakānaṃ dinne khettavatthuādike tatruppādepi eseva nayo. Saṅghikañhi vebhaṅgiyabhaṇḍaṃ antovihāre vā bahisīmāya vā hotu, bahisīmāya ṭhitānaṃ apaloketvā bhājetuṃ na vaṭṭati. Ubhayattha ṭhitampi pana antosīmāya ṭhitānaṃ apaloketvā bhājetuṃ vaṭṭatiyeva.


“我允许，比丘们，去进行僧团的事务”根据这句话，即使在宿舍被束缚的情况下也可以去。在这里，任何在受戒堂等宿舍、圣地、庙宇等地方应做的事情，至少比丘的个人宿舍也是完全属于僧团事务，因此为了完成这些，应该去取用食物、供养等资源。这里也应了解，若是为了听法而被邀请，不能去；如果在某个大村庄的第一天已经决定“在某个特定的日子聚集”，那么被邀请的情况下可以去。“我将去洗器具”则不能去。如果是师父或导师派遣的，则可以去。若寺院不远，“到那里后我将立即回来”也可以去。为了进行主题讨论等而去则不允许，但“我将见到老师”则可以去。如果老师对他说“今天不要去”，则可以去；为了见到侍者或亲属而去则不允许。
如果在雨季来临时，村庄被盗贼侵袭，那么该怎么办呢？应当去那个村庄。如果村庄分成两部分，人数较多的地方，应当去那里。如果有很多人不信任的地方，而有信任的地方，应当去那里。在这里，如果村庄距离不远，则应在乞食后直接返回寺院。如果去得远，则应在七天内起床，若不能，则应在当地的聚集地居住。如果人们按常规提供食物，“我们不会住在那个寺院”应当说。“我们不会在寺院或庙宇里供养，而是供养你们，随便在哪里住着吃着”则可以随意享用，他们就能得到那样的供养。“请让我们在你们的住所中供养你们”则可以在他们居住的地方供养。如果在开放的时间内提供雨季的食物，若在七天内起床，则应接受。如果在雨季中说“我们不会在那儿住”，则应说“我们在那儿住”。如果说“那些我们的宿舍被破坏了，让他们来取吧”，则应接受。至于“在寺院中放置的物品不要丢失”，那些在这里获得的衣物等物品，应当在那里去查看并进行处理。“请给尊者们四种供养”时，给供应者的田地等也应遵循同样的原则。僧团的物品无论是在内部寺院还是外部寺院，若在外部寺院停留则不允许查看和处理；但在内部寺院停留则可以查看和处理。


Sace pana vassūpagatā bhikkhū vāḷehi ubbāḷhā honti, gaṇhantipi paripātentipi, sarīsapehi vā ubbāḷhā honti, ḍaṃsantipi paripātentipi, corehi vā ubbāḷhā honti, vilumpantipi ākoṭentipi, pisācehi vā ubbāḷhā honti, āvisantipi hanantipi, ‘‘eseva antarāyo’’ti pakkamitabbaṃ, natthi vassacchede āpatti. Sace gāmo agginā vā daḍḍho hoti, udakena vā vuḷho. Bhikkhū piṇḍakena kilamanti, ‘‘eseva antarāyo’’ti pakkamitabbaṃ, vassacchede anāpatti. Senāsanaṃ agginā vā daḍḍhaṃ hoti, udakena vā vuḷhaṃ, bhikkhū senāsanena kilamanti, ‘‘eseva antarāyo’’ti pakkamitabbaṃ, vassacchede anāpatti. Sace vassūpagatā bhikkhū na labhanti lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, ‘‘eseva antarāyo’’ti pakkamitabbaṃ. Sace labhanti lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, na labhanti sappāyāni bhojanāni, ‘‘eseva antarāyo’’ti pakkamitabbaṃ. Sacepi labhanti lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, labhanti sappāyāni bhojanāni, na labhanti sappāyāni bhesajjāni, ‘‘eseva antarāyo’’ti pakkamitabbaṃ. Sace labhanti lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, labhanti sappāyāni bhojanāni, labhanti sappāyāni bhesajjāni, na labhanti patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ, ‘‘eseva antarāyo’’ti pakkamitabbaṃ, sabbattha vassacchede anāpatti.

Sace pana vassūpagataṃ bhikkhuṃ itthī nimanteti ‘‘ehi, bhante, hiraññaṃ vā te demi, suvaṇṇaṃ vā khettaṃ vā vatthuṃ vā gāvuṃ vā gāviṃ vā dāsaṃ vā dāsiṃ vā te demi, dhītaraṃ vā te demi bhariyatthāya, ahaṃ vā te bhariyā homi, aññaṃ vā te bhariyaṃ ānemī’’ti, tatra ce bhikkhuno evaṃ hoti ‘‘lahuparivattaṃ kho cittaṃ vuttaṃ bhagavatā, siyāpime brahmacariyassa antarāyo’’ti, pakkamitabbaṃ, natthi vassacchede āpatti. Vuttanayeneva vesī vā nimanteti, thullakumārī vā nimanteti, paṇḍako vā nimanteti, ñātakā vā nimantenti, rājāno vā nimantenti, corā vā nimantenti, dhuttā vā nimantenti, eseva nayo. Sace vassūpagato bhikkhu passati asāmikaṃ nidhiṃ, tatra ce bhikkhuno evaṃ hoti ‘‘lahuparivattaṃ kho cittaṃ vuttaṃ bhagavatā, siyāpi me brahmacariyassa antarāyo’’ti, pakkamitabbaṃ, anāpatti vassacchede.

Sace vassūpagato bhikkhu passati sambahule bhikkhū saṅghabhedāya parakkamante, suṇāti vā ‘‘sambahulā bhikkhū saṅghabhedāya parakkamantī’’ti, tatra ce bhikkhuno evaṃ hoti ‘‘garuko kho saṅghabhedo vutto bhagavatā, mā mayi sammukhībhūte saṅgho bhijjī’’ti, pakkamitabbaṃ, anāpatti vassacchede. Sace vassūpagato bhikkhu suṇāti ‘‘asukasmiṃ kira āvāse sambahulā bhikkhū saṅghabhedāya parakkamantī’’ti, tatra ce bhikkhuno evaṃ hoti ‘‘te ca kho me bhikkhū mittā, tyāhaṃ vakkhāmi ‘garuko kho, āvuso, saṅghabhedo vutto bhagavatā, mā āyasmantānaṃ saṅghabhedo ruccitthā’ti, karissanti me vacanaṃ sussūsissanti, sotaṃ odahissantī’’ti, pakkamitabbaṃ, anāpatti vassacchede, bhinne pana saṅghe gantvā karaṇīyaṃ natthi.


如果在雨季期间,比丘们被野兽袭击,被抓住并伤害,或被蛇虫咬伤,或被盗贼袭击,被抢劫和殴打,或被恶魔缠身,被骚扰和伤害,这就是障碍,可以离开,在雨季中断无过犯。如果村庄被火烧或水淹,比丘们因此而艰难,这就是障碍,可以离开,在雨季中断无过犯。如果比丘们的住所被火烧或水淹,比丘们因此而艰难,这就是障碍,可以离开,在雨季中断无过犯。如果在雨季期间,比丘们无法获得足够的粗糙或美味的食物,这就是障碍,可以离开。如果能获得足够的粗糙或美味的食物,但无法获得适当的食物,这就是障碍,可以离开。如果能获得足够的粗糙或美味的食物,也能获得适当的食物,但无法获得适当的药物,这就是障碍,可以离开。如果能获得足够的粗糙或美味的食物,也能获得适当的食物和药物,但无法获得合适的照顾者,这就是障碍,可以离开,在任何情况下在雨季中断都无过犯。
如果在雨季期间,有女人邀请比丘"请来,尊者,我将给你金钱、黄金、田地、房屋、牛、母牛、奴隶、女奴或女儿作为妻子,或我自己做你的妻子,或我将为你找一个妻子",如果比丘认为"根据世尊所说,心是容易转变的,可能会妨碍我的梵行",可以离开,在雨季中断无过犯。同样地,妓女、少女、阉人、亲属、国王、盗贼、流氓也是如此。如果在雨季期间,比丘看到无主的财宝,如果比丘认为"根据世尊所说,心是容易转变的,可能会妨碍我的梵行",可以离开,在雨季中断无过犯。
如果在雨季期间,比丘看到许多比丘在分裂僧团,或听说"许多比丘在分裂僧团",如果比丘认为"世尊说分裂僧团是严重的,不要让僧团在我面前分裂",可以离开,在雨季中断无过犯。如果在雨季期间,比丘听说"在某个住处,许多比丘在分裂僧团",如果比丘认为"这些比丘是我的朋友,我将对他们说'尊者,世尊说分裂僧团是严重的,请不要让僧团分裂',他们会听从我的话,倾听并注意",可以离开,在雨季中断无过犯,但在僧团分裂后去做任何事都是不可以的。


Sace pana koci bhikkhu ‘‘imaṃ temāsaṃ idha vassaṃ vasathā’’ti vutte paṭissuṇitvā visaṃvādeti, dukkaṭaṃ. Na kevalaṃ tasseva paṭissavassa visaṃvāde dukkaṭaṃ, ‘‘imaṃ temāsaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha, ubhopi mayaṃ idha vassaṃ vasissāma, ekato uddisāpessāmā’’ti evamādināpi tassa tassa paṭissavassa visaṃvāde dukkaṭaṃ. Tañca kho paṭhamaṃ suddhacittassa pacchā visaṃvādanapaccayā, paṭhamampi asuddhacittassa pana paṭissave pācittiyaṃ. Visaṃvāde dukkaṭanti pācittiyena saddhiṃ dukkaṭaṃ yujjati.

182. Vassūpagatehi (cūḷava. aṭṭha. 318) antovasse nibaddhavattaṃ ṭhapetvā vassūpagatā bhikkhū ‘‘sammuñjaniyo bandhathā’’ti vattabbā. Sulabhā ce daṇḍakā ceva salākāyo ca honti, ekakena cha pañca muṭṭhisammuñjaniyo dve tisso yaṭṭhisammuñjaniyo vā bandhitabbā. Dullabhā honti, dve tisso muṭṭhisammuñjaniyo ekā yaṭṭhisammuñjanī bandhitabbā. Sāmaṇerehi pañca pañca ukkā vā koṭṭetabbā, vasanaṭṭhānesu kasāvaparibhaṇḍaṃ kātabbaṃ. Vattaṃ karontehi ca na uddisitabbaṃ na uddisāpetabbaṃ, na sajjhāyo kātabbo, na pabbājetabbaṃ na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na dhammassavanaṃ kātabbaṃ. Sabbeva hi ete papañcā, nippapañcā hutvā samaṇadhammameva karissāmāti vā sabbe terasa dhutaṅgāni samādiyantu, seyyaṃ akappetvā ṭhānacaṅkamehi vītināmentu, mūgabbataṃ gaṇhantu, sattāhakaraṇīyena gatāpi bhājanīyabhaṇḍaṃ labhantūti vā evarūpaṃ adhammikavattaṃ na kātabbaṃ. Evaṃ pana kātabbaṃ – pariyattidhammo nāma tividhampi saddhammaṃ patiṭṭhāpeti, tasmā sakkaccaṃ uddisatha uddisāpetha, sajjhāyaṃ karotha, padhānaghare vasantānaṃ saṅghaṭṭanaṃ akatvā antovihāre nisīditvā uddisatha uddisāpetha, sajjhāyaṃ karotha, dhammassavanaṃ samiddhaṃ karotha, pabbājentā sodhetvā pabbājetha, sodhetvā upasampādetha, sodhetvā nissayaṃ detha. Ekopi hi kulaputto pabbajjañca upasampadañca labhitvā sakalaṃ sāsanaṃ patiṭṭhāpeti, attano thāmena yattakāni sakkotha, tattakāni dhutaṅgāni samādiyatha, antovassaṃ nāmetaṃ sakaladivasaṃ rattiyā ca paṭhamayāmapacchimayāmesu appamattehi bhavitabbaṃ, vīriyaṃ ārabhitabbaṃ. Porāṇakamahātherāpi sabbapalibodhe chinditvā antovasse ekacāriyavattaṃ pūrayiṃsu, bhasse mattaṃ jānitvā dasavatthukathaṃ dasaasubhadasānussatiaṭṭhatiṃsārammaṇakathaṃ kātuṃ vaṭṭati, āgantukānaṃ vattaṃ kātuṃ, sattāhakaraṇīyena gatānaṃ apaloketvā dātuṃ vaṭṭatīti evarūpaṃ vattaṃ kātabbaṃ.

Apica bhikkhū ovaditabbā ‘‘viggāhikapisuṇapharusavacanāni mā vadatha, divase divase sīlāni āvajjentā caturārakkhaṃ ahāpentā manasikārabahulā viharathā’’ti. Dantakaṭṭhakhādanavattaṃ ācikkhitabbaṃ, cetiyaṃ vā bodhiṃ vā vandantena gandhamālaṃ vā pūjentena pattaṃ vā thavikāya pakkhipantena na kathetabbaṃ, bhikkhācāravattaṃ ācikkhitabbaṃ, antogāme manussehi saddhiṃ paccayasaññuttakathā vā visabhāgakathā vā na kathetabbā, rakkhitindriyehi bhavitabbaṃ, khandhakavattañca sekhiyavattañca pūretabbanti evarūpā bahukāpi niyyānikakathā ācikkhitabbāti.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Vassūpanāyikavinicchayakathā samattā.

27. Upajjhāyādivattavinicchayakathā



在雨季期间,除了固定的日常行持外,应对已进入雨季的比丘们说"请系好扫帚"。如果扫帚和拂尘容易获得,每人应系六五个握拳大小的扫帚或两三根长扫帚。如果很难获得,每人应系两三个握拳大小的扫帚或一根长扫帚。沙弥们应打五个火把,在居住处应做污垢处理。执行日常行持时,不应宣读、让他人宣读,不应诵习,不应许可出家,不应许可受具足戒,不应给与依止,不应进行法听。因为这些都是干扰,我们应该无干扰地专注于沙门法行。或者,大家都应该实践十三头陀行,不安睡而以站行度过,持沉默戒,即使是七天的差使也可以获得器皿。这样的非法行为都不应该做。应该这样做 - 教诲法能够建立三种正法,因此应该认真地宣读、让他人宣读,应该诵习,不应在禅修房间里做扰乱,应该坐在寺院内宣读、让他人宣读,诵习,应该充分地听法,许可出家时应净化,许可受具足戒时应净化,给与依止时应净化。因为即使一个在家子弟获得出家和受具足戒,也能建立整个教法,应该尽自己所能实践头陀行。在雨季期间,整天乃至夜间前后夜分都应该警醒,应该精进。古老的大长老们也在雨季中切断一切障碍,完成独居行持,应该知道说话的分寸,可以说十业因缘、十不净观、三十六随观的话。应该为来访者做行持,对于七天的差使,应该检查并给予。
此外,应教诲比丘们"不要说争论、诽谤、粗暴的言语,每天应当反省戒律,不要忽略四种护卫,应当专注。"应该教导牙签的使用习惯,礼拜塔或菩提树时,不应说话,应该教导乞食的行持,在村中不应与人们谈论与资具有关或不相干的话题,应该护持根门。应该完成僧团法和学处法。
至此,在巴利文律藏中的《雨季安居决择论》完毕。
关于导师等的行持决择论

183.Vattanti ettha pana vattaṃ nāmetaṃ upajjhāyavattaṃ ācariyavattaṃ āgantukavattaṃ āvāsikavattaṃ gamikavattaṃ bhattaggavattaṃ piṇḍacārikavattaṃ āraññikavattaṃ senāsanavattaṃ jantāgharavattaṃ vaccakuṭivattanti bahuvidhaṃ. Tattha upajjhāyavattaṃ tāva evaṃ veditabbaṃ – saddhivihārikena kālasseva uṭṭhāya upāhanā omuñcitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā upajjhāyassa dantakaṭṭhaṃ dātabbaṃ, mukhodakaṃ dātabbaṃ. Tattha dantakaṭṭhaṃ dentena mahantaṃ majjhimaṃ khuddakanti tīṇi dantakaṭṭhāni upanetvā ito yaṃ tīṇi divasāni gaṇhāti, catutthadivasato paṭṭhāya tādisameva dātabbaṃ. Sace aniyamaṃ katvā yaṃ vā taṃ vā gaṇhāti, atha yādisaṃ labhati, tādisaṃ dātabbaṃ. Mukhodakaṃ dentenapi sītañca uṇhañca udakaṃ upanetvā tato yaṃ tīṇi divasāni vaḷañjeti. Catutthadivasato paṭṭhāya tādisameva mukhadhovanodakaṃ dātabbaṃ. Sace duvidhampi vaḷañjeti, duvidhampi upanetabbaṃ. Udakaṃ mukhadhovanaṭṭhāne ṭhapetvā vaccakuṭito paṭṭhāya sammajjitabbaṃ. There vaccakuṭigate pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ, evaṃ pariveṇaṃ asuññaṃ hoti. There vaccakuṭito anikkhanteyeva āsanaṃ paññapetabbaṃ. Sarīrakiccaṃ katvā āgantvā tasmiṃ nisinnassa sace yāgu hoti, bhājanaṃ dhovitvā yāgu upanāmetabbā, yāguṃ pivitassa udakaṃ datvā bhājanaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṃ. Upajjhāyamhi vuṭṭhite āsanaṃ uddharitabbaṃ. Sace so deso uklāpo hoti kenaci kacavarena saṃkiṇṇo, so deso sammajjitabbo. Sace pana añño kacavaro natthi, udakaphusitāneva honti, hatthena pamajjitabbo.

Sace upajjhāyo gāmaṃ pavisitukāmo hoti, nivāsanaṃ dātabbaṃ, paṭinivāsanaṃ paṭiggahetabbaṃ, kāyabandhanaṃ dātabbaṃ, saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto saudako dātabbo. Sace upajjhāyo pacchāsamaṇaṃ ākaṅkhati, timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṃ gahetvā upajjhāyassa pacchāsamaṇena hotabbaṃ, nātidūre gantabbaṃ, nāccāsanne gantabbaṃ. Ettha pana sace upajjhāyaṃ nivattitvā olokentaṃ ekena vā dvīhi vā padavītihārehi sampāpuṇāti, ettāvatā nātidūre nāccāsanne gato hotīti veditabbaṃ. Sace upajjhāyena bhikkhācāre yāguyā vā bhatte vā laddhe patto uṇho vā bhāriko vā hoti, attano pattaṃ tassa datvā so patto gahetabbo, na upajjhāyassa bhaṇamānassa antarantarā kathā opātetabbā. Ito paṭṭhāya pana yattha yattha na-kārena paṭisedho karīyati, sabbattha dukkaṭāpatti veditabbā. Upajjhāyo āpattisāmantā bhaṇamāno nivāretabbo. Nivārentena ca ‘‘bhante, īdisaṃ nāma vattuṃ vaṭṭati, āpatti na hotī’’ti evaṃ pucchantena viya vāretabbo, ‘‘vāressāmī’’ti pana katvā ‘‘mahallaka, mā evaṃ bhaṇā’’ti na vattabbo.


在这里,所谓的"行持"包括很多种,如导师行持、老师行持、客来行持、住寺行持、行路行持、膳堂行持、托钵行持、林居行持、宿舍行持、浴室行持、厕所行持等。
其中,关于导师行持应该这样理解:
沙弥应该早起,脱下鞋子,披上上衣,给导师牙签和漱口水。给牙签时,应该提供三种大中小三根牙签,前三天使用这些,从第四天开始再给同样的牙签。如果不固定地取用任何一种,那就取所能得到的。给漱口水时,也应该提供冷水和热水,前三天使用这些,从第四天开始再给同样的漱口水。如果两种都能使用,就应该提供两种。将漱口水放在厕所旁,然后打扫。当导师进入厕所后,应该打扫僧房。这样僧房就不会空置。导师还没有离开厕所时,应该铺好座位。完成身体需求后回来,如果有粥,就应该洗碗,奉上粥。喝粥后给水,接过碗后,轻轻地洗干净并收好。导师起身后,应该收起座位。如果那里有污垢,应该扫除。如果没有其他污垢,只有水迹,就用手擦拭。
如果导师想进村,应该给他袈裟,接受他的下衣,给他腰带,整理好袈裟,洗净钵并奉上。如果导师想要跟随,应该披上三衣,系好腰带,整理好袈裟,解开结扣,洗净钵,跟随导师,既不要走得太远,也不要太近。在这里,如果导师回头看,用一两步的距离就能追上,就可以认为既不太远也不太近。如果导师在托钵时得到粥或饭,钵若烫手或沉重,应该将自己的钵给他,不要在他说话时插嘴。从这里开始,凡是有否定语的地方,都应该知道犯了恶作罪。导师在犯罪边缘说话时,应该制止他。制止时,应该像提问一样说"尊者,这样说是可以的,没有过失",而不是直接说"长老,不要这样说"。


Sace āsanne gāmo hoti, vihāre vā gilāno bhikkhu hoti, gāmato paṭhamataraṃ āgantabbaṃ. Sace dūre gāmo hoti, upajjhāyena saddhiṃ āgacchantopi natthi, teneva saddhiṃ gāmato nikkhamitvā cīvarena pattaṃ veṭhetvā antarāmaggato paṭhamataraṃ āgantabbaṃ. Evaṃ paṭhamataraṃ āgatena āsanaṃ paññapetabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipitabbaṃ, paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ, paṭinivāsanaṃ dātabbaṃ, nivāsanaṃ paṭiggahetabbaṃ. Sace cīvaraṃ sedaggahitaṃ hoti, muhuttaṃ uṇhe otāpetabbaṃ, na ca uṇhe cīvaraṃ nidahitabbaṃ, cīvaraṃ saṅgharitabbaṃ. Cīvaraṃ saṅgharantena ca caturaṅgulaṃ kaṇṇaṃ ussāretvā cīvaraṃ saṅgharitabbaṃ. Kiṃkāraṇā? Mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Samaṃ katvā saṅgharitassa hi majjhe bhaṅgo hoti, tato niccaṃ bhijjamānaṃ dubbalaṃ hoti, taṃ nivāraṇatthametaṃ vuttaṃ. Tasmā yathā ajja bhaṅgaṭṭhāneyeva sve na bhijjissati, tathā divase divase caturaṅgulaṃ ussāretvā saṅgharitabbaṃ, obhoge kāyabandhanaṃ kātabbaṃ.

Sace piṇḍapāto hoti, upajjhāyo ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṃ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo, upajjhāyo pānīyena pucchitabbo. Pucchantena ca tikkhattuṃ ‘‘pānīyaṃ, bhante, āharīyatū’’ti pānīyena pucchitabbo. Sace kālo atthi, upajjhāye bhutte sayaṃ bhuñjitabbaṃ. Sace upakaṭṭho kālo, pānīyaṃ upajjhāyassa santike ṭhapetvā sayampi bhuñjitabbaṃ. Bhuttāvissa udakaṃ datvā pattaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ appaṭighaṃsantena dhovitvā vodakaṃ katvā muhuttaṃ uṇhe otāpetabbo, na ca uṇhe patto nidahitabbo, pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo, na ca taṭṭikacammakhaṇḍādīhi anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Sace pana kāḷavaṇṇakatā vā sudhābaddhā vā bhūmi hoti nirajamattikā, tathārūpāya bhūmiyā ṭhapetuṃ vaṭṭati, dhotavālikāyapi ṭhapetuṃ vaṭṭati, paṃsurajasakkharādīsu na vaṭṭati. Tatra pana paṇṇaṃ vā ādhārakaṃ vā ṭhapetvā tatra nikkhipitabbo. Cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ orato bhogaṃ katvā cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Idañca cīvaravaṃsādīnaṃ heṭṭhā hatthaṃ pavesetvā abhimukhena hatthena saṇikaṃ nikkhipanatthaṃ vuttaṃ. Ante pana gahetvā bhogena cīvaravaṃsādīnaṃ upari khipantassa bhittiyaṃ bhogo paṭihaññati, tasmā tathā na kātabbaṃ. Upajjhāyamhi vuṭṭhite āsanaṃ uddharitabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ paṭisāmetabbaṃ. Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo.

Sace upajjhāyo nahāyitukāmo hoti, nahānaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace sītena attho hoti, sītaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace uṇhena attho hoti, uṇhaṃ paṭiyādetabbaṃ.


如果附近有村庄,或者寺院里有生病的比丘,应该先从村庄回来。如果村庄很远,而且没有和导师一起来,也应该从村庄出发,用袈裟包裹钵,从中途先回来。这样先回来的人,应该铺好座位,放好洗脚的水、脚凳和脚垫,迎接导师并接受他的钵和袈裟,给他下衣,接受他的上衣。如果袈裟沾湿了,应该暂时晾干,但不要放在热处,应该整理好袈裟。整理袈裟时,应该拉出四指宽的边角,这样可以防止中间破损。为什么这样说呢?如果整理得平整,中间容易破损,所以经常破裂就会变得脆弱,所以说这是为了防止的缘故。因此,每天应该拉出四指宽的边角整理,在衣服下摆系上腰带。
如果有托钵的食物,而导师想要用餐,应该给水,然后奉上托钵的食物,并三次询问导师"尊者,请用水"。如果有时间,在导师用餐后自己再用餐。如果时间紧迫,应该把水放在导师旁边,自己也用餐。导师用餐后给水,接过钵子后,轻轻地洗干净并去水,暂时晾在温热处,但不要放在热处,然后放好钵和袈裟。放钵时,用一只手拿着钵,用另一只手触摸床或凳子,然后放下,不要直接放在没有隔垫的地面上。如果地面是黑色或涂有灰泥,可以放在这样的地面上,也可以放在洗净的沙地上,但不要放在尘土、砂砾等上。可以先放一片叶子或垫子,然后放在上面。放袈裟时,用一只手拿着袈裟,用另一只手抚平袈裟竿或绳子,将一端放在里侧,另一端放在外侧,这是为了用手轻轻放下。如果从末端拿起放在上面,袈裟会贴在墙上,所以不应该这样做。导师起身后,应该收起座位,收拾洗脚的水、脚凳和脚垫。如果那里很脏,应该打扫干净。
如果导师想要沐浴,应该准备好沐浴。如果需要冷水,应该准备冷水;如果需要热水,应该准备热水。


Sace upajjhāyo jantāgharaṃ pavisitukāmo hoti, cuṇṇaṃ sannetabbaṃ, mattikā temetabbā. Jantāgharapīṭhaṃ ādāya upajjhāyassa piṭṭhito piṭṭhito gantvā jantāgharapīṭhaṃ datvā cīvaraṃ paṭiggahetvā ekamante niddhūmaṭṭhāne ṭhapetabbaṃ, cuṇṇaṃ dātabbaṃ, mattikā dātabbā. Sace ussahati, jantāgharaṃ pavisitabbaṃ, pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṃ, na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā, jantāghare upajjhāyassa parikammaṃ kātabbaṃ. Jantāghare parikammaṃ nāma aṅgāramattikāuṇhodakadānādikaṃ sabbakiccaṃ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṃ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṃ.

Udakepi upajjhāyassa aṅgapaccaṅgaghaṃsanādikaṃ parikammaṃ kātabbaṃ, nahātena paṭhamataraṃ uttaritvā attano gattaṃ vodakaṃ katvā nivāsetvā upajjhāyassa gattato udakaṃ pamajjitabbaṃ, nivāsanaṃ dātabbaṃ, saṅghāṭi dātabbā , jantāgharapīṭhaṃ ādāya paṭhamataraṃ āgantvā āsanaṃ paññapetabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipitabbaṃ, upajjhāyo pānīyena pucchitabbo. Jantāghare hi uṇhasantāpena pipāsā hoti. Sace uddisāpetukāmo hoti, uddisitabbo. Sace paripucchitukāmo hoti, paripucchitabbo.

Yasmiṃ vihāre upajjhāyo viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, kenaci gelaññena anabhibhūto hoti, sodhetabbo. Agilānena hi saddhivihārikena saṭṭhivassenapi sabbaṃ upajjhāyavattaṃ kātabbaṃ, anādarena akarontassa vattabhede dukkaṭaṃ, na-kārapaṭisaṃyuttesu pana padesu gilānassapi paṭikkhittakiriyaṃ karontassa dukkaṭameva. Vihāraṃ sodhentena paṭhamaṃ pattacīvaraṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ, nisīdanapaccattharaṇaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ, bhisibimbohanaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ, mañco nīcaṃ katvā sādhukaṃ apaṭighaṃsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapīṭhaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbo, pīṭhaṃ nīcaṃ katvā sādhukaṃ apaṭighaṃsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapīṭhaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ, mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbā, kheḷamallako nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbo, apassenaphalakaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Bhūmattharaṇaṃ yathāpaññattaṃ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Sace vihāre santānakaṃ hoti, ullokā paṭhamaṃ ohāretabbaṃ, ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā paripphositvā sammajjitabbā ‘‘mā vihāro rajena uhaññī’’ti, saṅkāraṃ vicinitvā ekamantaṃ chaḍḍetabbaṃ.


如果导师想进入浴室,应该准备好灰尘和泥土。拿着浴室凳子,跟在导师身后进入浴室,把凳子给导师,接过他的袈裟放在一边无烟的地方,给他灰尘和泥土。如果有能力,可以进入浴室,涂抹泥土遮盖面部,然后进入。不应该坐在长老比丘旁边,也不应该用座位挡住新来的比丘,应该在浴室为导师服务。在浴室服务就是添炭、提供热水等各种工作。从浴室出来时,拿着浴室凳子,遮盖面部前后走出浴室。
在水中也应该为导师服务,如擦洗四肢等。先自己从水中出来,擦干身体穿好衣服,然后擦拭导师的身体,给他下衣,给他上衣,拿着浴室凳子先回来,铺好座位,放好洗脚的水、脚凳和脚垫,然后询问导师是否需要水。在浴室里,由于热气会生渴,如果导师想诵读,就应该为他诵读;如果想询问,就应该回答。
无论导师住在哪个寺院,如果那个寺院很脏乱,如果自己没有生病,就应该打扫干净。即使是六十年的同行,也应该尽全力完成导师的所有行持,如果不认真做,就会犯恶作罪;但对于有生病的人,即使是不允许的行为,也只是犯恶作罪。打扫寺院时,先把钵和袈裟拿出来放在一边,然后拿出坐垫,拿出枕头和靠垫,把床降低,小心翼翼地拿出门槛,把椅子降低,小心翼翼地拿出门槛,把床腿拿出来放在一边,把吐痰盆拿出来放在一边,把靠背板拿出来放在一边。观察地面铺垫的情况后,拿出来放在一边。如果寺院里有蜘蛛网,先清理掉,擦拭光线进入的缝隙。如果墙壁涂有红土,用布蘸水擦拭。如果地面是黑色,也用布蘸水擦拭。如果地面没有处理,就用水反复冲洗,擦拭干净,以免寺院被灰尘弄脏。把垃圾清


Bhūmattharaṇaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā abhiharitvā yathā paṭhamaṃ paññattaṃ ahosi, tatheva paññapetabbaṃ. Etadatthameva hi ‘‘yathāpaññattaṃ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabba’’nti vuttaṃ. Sace pana paṭhamaṃ ajānantena kenaci paññattaṃ ahosi, samantato bhittiṃ dvaṅgulamattena vā tivaṅgulamattena vā mocetvā paññapetabbaṃ. Idañhettha paññāpanavattaṃ – sace kaṭasārako hoti atimahanto ca, chinditvā koṭiṃ nivattetvā bandhitvā paññapetabbo. Sace koṭiṃ nivattetvā bandhituṃ na jānāti, na chinditabbo. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā, mañco otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ apaṭighaṃsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapīṭhaṃ atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbo, pīṭhaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ apaṭighaṃsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapīṭhaṃ atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ, bhisibimbohanaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ, nisīdanapaccattharaṇaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ, kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo, apassenaphalakaṃ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṃ. Pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ, pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo, na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ, orato bhogaṃ katvā cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ.

Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā, uttarā, dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṃ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā thaketabbā, rattiṃ vivaritabbā.

Sace uklāpaṃ hoti, pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ, koṭṭhako sammajjitabbo, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā, aggisālā sammajjitabbā, vaccakuṭi sammajjitabbā, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapetabbaṃ, ācamanakumbhiyā udakaṃ āsiñcitabbaṃ.


应该将地面清理干净、擦拭、清扫、搬走,如同最初所规定的那样,同样应该这样处理。因为这正是“应该观察地面,清理后放在一边”的意思。如果第一次不知情而有了某种规定,则应从四周移开墙壁,移开两指或三指的距离。这里涉及到规定的设定——如果有重物,应该切割并移开,然后固定好。如果无法切割并固定,就不应切割。座位的支架应该放下并固定在适当的位置,座位放下后清理干净、擦拭、降低,小心翼翼地搬走门槛,应如同规定那样处理。座位放下后清理干净、擦拭、降低,小心翼翼地搬走门槛,应如同规定那样处理。靠垫放下后清理干净、擦拭、搬走,应如同规定那样处理。坐垫放下后清理干净、擦拭、搬走,应如同规定那样处理。玩具放下后清理干净、搬走,应放在适当的位置。果盘放下后清理干净、搬走,应放在适当的位置。钵和袈裟应放在一边,放钵时,用一只手拿着钵,另一只手触摸下面的桌子或凳子,然后放下,不应直接放在没有隔垫的地面上。放袈裟时,用一只手拿着袈裟,另一只手触摸袈裟的边缘,然后轻轻放下。
如果东风吹来,东风的窗户应关闭。如果西风、北风、南风吹来,南风的窗户应关闭。如果是冷天气,白天应打开通风,晚上应关闭。如果是热天气,白天应关闭,晚上应打开。
如果环境很脏乱,应清理周围,清理储藏室,清理火房,清理浴室,清理饮水处,应准备好洗手水。


Sace upajjhāyassa anabhirati uppannā hoti, saddhivihārikena aññattha netabbo, añño vā bhikkhu vattabbo ‘‘theraṃ gahetvā aññattha gacchā’’ti, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace upajjhāyassa kukkuccaṃ uppannaṃ hoti, saddhivihārikena vinodetabbaṃ, aññena vā vinodāpetabbaṃ dhammakathā vāssa kātabbā. Sace upajjhāyassa diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti, saddhivihārikena vissajjetabbaṃ, añño vā vattabbo ‘‘theraṃ diṭṭhigataṃ vissajjāpehī’’ti, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace upajjhāyo garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, saddhivihārikena ussukkaṃ kātabbaṃ, parivāsadānatthaṃ so so bhikkhu upasaṅkamitvā yācitabbo. Sace attanā paṭibalo hoti, attanāva dātabbo. No ce paṭibalo hoti, aññena dāpetabbo. Sace upajjhāyo mūlāyapaṭikassanāraho hoti mānattāraho abbhānāraho vā, vuttanayeneva ussukkaṃ kātabbaṃ. Sace saṅgho upajjhāyassa kammaṃ kattukāmo hoti tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā, saddhivihārikena ussukkaṃ kātabbaṃ ‘‘kena nu kho upāyena saṅgho upajjhāyassa kammaṃ na kareyya, lahukāya vā pariṇāmeyyā’’ti. Saddhivihārikena hi ‘‘upajjhāyassa ukkhepanīyakammaṃ kattukāmo saṅgho’’ti ñatvā ekamekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ‘‘mā, bhante, amhākaṃ upajjhāyassa kammaṃ karitthā’’ti yācitabbā. Sace karontiyeva, ‘‘tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā lahukakammaṃ karothā’’ti yācitabbā. Sace karontiyeva, atha upajjhāyo ‘‘sammā vattatha, bhante’’ti yācitabbo. Iti taṃ sammā vattāpetvā ‘‘paṭippassambhetha, bhante, kamma’’nti bhikkhū yācitabbā.

Sace upajjhāyassa cīvaraṃ dhovitabbaṃ hoti, saddhivihārikena dhovitabbaṃ, ussukkaṃ vā kātabbaṃ ‘‘kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṃ dhoviyethā’’ti. Sace upajjhāyassa cīvaraṃ kātabbaṃ hoti, rajanaṃ vā pacitabbaṃ, cīvaraṃ vā rajetabbaṃ hoti, saddhivihārikena sabbaṃ kātabbaṃ, ussakkaṃ vā kātabbaṃ ‘‘kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṃ rajiyethā’’ti. Cīvaraṃ rajantena sādhukaṃ saṃparivattetvā rajetabbaṃ, na ca acchinne theve pakkamitabbaṃ.


如果导师出现不愉快的情绪,应该由跟随的比丘带他去别处,或者其他比丘应说“请带着长老去别处”,应进行法谈。如果导师感到疑虑,应该由跟随的比丘来解除,或者由其他人解除,应进行法谈。如果导师有见解上的问题,应该由跟随的比丘来解决,或者其他人应说“请让长老解决见解的问题”,应进行法谈。如果导师承担重任,适合居住,应该由跟随的比丘来请求,为了给予他安住的条件,每位比丘应当前来请求。如果他自己有能力,应由他自己给予。如果他没有能力,应由其他人给予。如果导师适合接受根本教义,适合接受尊重,应如前所述由跟随的比丘来请求。如果僧团想为导师做某项工作,如惩罚、约束、驱逐、安置等,也应由跟随的比丘来请求“怎么可能僧团不为导师做这项工作,而是想轻松应对呢”。跟随的比丘应知“想为导师做安置工作,就应当一个个前来请求‘请,尊者,我们为导师做这项工作’”。如果确实要做,就应请求“请做惩罚或约束的轻松工作”。如果确实要做,那么导师应被请求“请正确行事,尊者”。这样就能使他正确行事,比丘应请求“请安住,尊者,此项工作”。
如果导师的袈裟需要洗涤,应由跟随的比丘来洗涤,或者应请求“请问,尊者,是否要洗涤袈裟”。如果导师的袈裟需要处理,如需要刷洗或清洗,则应由跟随的比丘全部处理,或者应请求“请问,尊者,是否要处理袈裟”。在洗涤袈裟时,应妥善地缠绕,而不应让它破损。


Na upajjhāyaṃ anāpucchā ekaccassa patto dātabbo, na ekaccassa patto paṭiggahetabbo, na ekaccassa cīvaraṃ dātabbaṃ, na ekaccassa cīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ, na ekaccassa parikkhāro dātabbo, na ekaccassa parikkhāro paṭiggahetabbo, na ekaccassa kesā chedetabbā, na ekaccena kesā chedāpetabbā , na ekaccassa parikammaṃ kātabbaṃ, na ekaccena parikammaṃ kārāpetabbaṃ, na ekaccassa veyyāvacco kātabbo, na ekaccena veyyāvacco kārāpetabbo, na ekaccassa pacchāsamaṇena hotabbaṃ, na ekacco pacchāsamaṇo ādātabbo, na ekaccassa piṇḍapāto nīharitabbo, na ekaccena piṇḍapāto nīharāpetabbo, na upajjhāyaṃ anāpucchā gāmo pavisitabbo, piṇḍāya vā aññena vā karaṇīyena pavisitukāmena āpucchitvāva pavisitabbo. Sace upajjhāyo kālasseva vuṭṭhāya dūraṃ bhikkhācāraṃ gantukāmo hoti, ‘‘daharā piṇḍāya pavisantū’’ti vatvā gantabbaṃ. Avatvā gate pariveṇaṃ gantvā upajjhāyaṃ apassantena gāmaṃ pavisituṃ vaṭṭati. Sace gāmaṃ pavisantopi passati, diṭṭhaṭṭhānato paṭṭhāya āpucchituṃyeva vaṭṭati. Na upajjhāyaṃ anāpucchā vāsatthāya vā asubhadassanatthāya vā susānaṃ gantabbaṃ, na disā pakkamitabbā, pakkamitukāmena pana kammaṃ ācikkhitvā yāvatatiyaṃ yācitabbo. Sace anujānāti, sādhu, no ce anujānāti, taṃ nissāya vasato cassa uddeso vā paripucchā vā kammaṭṭhānaṃ vā na sampajjati, upajjhāyo bālo hoti abyatto, kevalaṃ attano santike vasāpetukāmatāya eva gantuṃ na deti, evarūpe nivārentepi gantuṃ vaṭṭati. Sace upajjhāyo gilāno hoti, yāvajīvaṃ upaṭṭhāpetabbo, vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ, na katthaci gantabbaṃ. Sace añño bhikkhu upaṭṭhāko atthi, bhesajjaṃ pariyesitvā tassa hatthe datvā ‘‘bhante, ayaṃ upaṭṭhahissatī’’ti vatvā gantabbaṃ. Idaṃ tāva upajjhāyavattaṃ.



不应在未询问导师的情况下将某人的钵给予他, 不应在未询问的情况下接收某人的钵, 不应在未询问的情况下将某人的袈裟给予他, 不应在未询问的情况下接收某人的袈裟, 不应在未询问的情况下将某人的用品给予他, 不应在未询问的情况下接收某人的用品, 不应在未询问的情况下剪某人的头发, 不应在未询问的情况下让他剪头发, 不应在未询问的情况下进行某项工作, 不应在未询问的情况下让他进行某项工作, 不应在未询问的情况下进行某项服务, 不应在未询问的情况下让他进行某项服务, 不应在未询问的情况下让某人作为后随者, 不应在未询问的情况下接收某个后随者, 不应在未询问的情况下取出某人的乞食, 不应在未询问的情况下让他取出乞食, 不应在未询问的情况下让村庄进入导师的住所, 无论是为了乞食还是其他需要，都应询问后才可进入。如果导师在早晨醒来后想要远行乞食, 应该说“让年轻人先去乞食”。如果没有说话, 就可以在跟随的比丘未见到导师的情况下进入村庄。如果在进入村庄时看到导师, 从见到的地方开始就应询问。如果不应在未询问的情况下去住处或为了见到尸体而去墓地, 也不应朝着某个方向离开, 但若想离开, 应该说明事情, 直到第三次再请求。如果他允许, 那就可以; 如果不允许, 那么依赖于他居住的地方的说明或询问或工作场所就无法完成, 导师将变得愚蠢而无知, 只想留在自己身边而不允许他人离开, 在这种情况下也能离开。如果导师生病, 应该尽全力照顾他, 直至他去世, 也不应在任何地方离开。如果有其他比丘作为照顾者, 应该寻找药物, 给他并说“尊者, 他将会照顾您”, 然后离开。这就是导师的职责。

184. Idameva ca antevāsikena ācariyassa kattabbattā ācariyavattanti vuccati. Nāmamattameva hettha nānaṃ. Tattha yāva cīvararajanaṃ, tāva vatte akariyamāne upajjhāyassa ācariyassa ca parihāni hoti, tasmā taṃ akarontassa nissayamuttakassapi amuttakassapi āpattiyeva, ekaccassa pattadānato paṭṭhāya amuttanissayasseva āpatti. Upajjhāye ācariye vā vattaṃ sādiyante saddhivihārikā antevāsikā ca bahukāpi hontu, sabbesaṃ āpatti. Sace upajjhāyo ācariyo vā ‘‘mayhaṃ upaṭṭhāko atthi, tumhe attano sajjhāyamanasikārādīsu yogaṃ karothā’’ti vadati, saddhivihārikādīnaṃ anāpatti. Upajjhāyo vā ācariyo vā sace sādiyanaṃ vā asādiyanaṃ vā na jānāti, bālo hoti, saddhivihārikādayo bahū, tesu eko vattasampanno bhikkhu ‘‘upajjhāyassa vā ācariyassa vā kiccaṃ ahaṃ karissāmi, tumhe appossukkā viharathā’’ti evañce attano bhāraṃ katvā itare vissajjeti, tassa bhārakaraṇato paṭṭhāya tesaṃ anāpatti. Ettha antevāsikesu pana nissayantevāsikena yāva ācariyaṃ nissāya vasati, tāva sabbaṃ ācariyavattaṃ kātabbaṃ. Pabbajjaupasampadadhammantevāsikehi pana nissayamuttakehipi ādito paṭṭhāya yāva cīvararajanaṃ, tāva vattaṃ kātabbaṃ. Anāpucchitvā pattadānādimhi pana etesaṃ anāpatti.

Etesu pabbajjantevāsiko ca upasampadantevāsiko ca ācariyassa yāvajīvaṃ bhārā. Nissayantevāsiko ca dhammantevāsiko ca yāva samīpe vasanti, tāva ācariyupajjhāyehipi antevāsikasaddhivihārikā saṅgahetabbā anuggahetabbā uddesena paripucchāya ovādena anusāsaniyā. Sace antevāsikasaddhivihārikānaṃ patto vā cīvaraṃ vā añño vā koci parikkhāro natthi, attano atirekapattacīvaraṃ atirekaparikkhāro vā atthi, dātabbaṃ. No ce, dhammiyena nayena pariyesanatthāya ussukkaṃ kātabbaṃ. Sace antevāsikasaddhivihārikā gilānā honti, upajjhāyavatte vuttanayena dantakaṭṭhadānaṃ ādiṃ katvā ācamanakumbhiyā udakasiñcanapariyosānaṃ sabbaṃ vattaṃ kātabbameva, akarontānaṃ āpatti. Tasmā ācariyupajjhāyehipi antevāsikasaddhivihārikesu sammā vattitabbaṃ. Ācariyupajjhāyādīsu hi yo yo na sammā vattati, tassa tassa āpatti. Upajjhāyādivattakathā.



这就是学徒应该对老师做的事情,称为"老师的行持"。这里只是名称上的区别,其中从袈裟染色开始,如果不做这些行持,就会导致导师和老师的损失,所以不做这些的人,无论是有依止还是无依止,都会犯罪。无论是有许多随行的沙弥还是比丘,只要接受导师或老师的行持,大家都会犯罪。如果导师或老师说"我有人照顾我,你们应该专注于自己的学习等",那么随行的沙弥等就没有过失。如果导师或老师不知道是否接受或不接受,那就是愚蠢的,如果在众多随行的人中有一个精通行持的比丘说"我来做导师或老师的事情,你们不要操心",从他承担起之后,其他人就没有过失了。在这里,对于有依止的学徒,只要依止老师住,就应该全部做老师的行持。但对于受戒的学徒和无依止的学徒,从一开始直到袈裟染色,都应该做这些行持。但在未经询问的情况下给予钵等,他们就没有过失。
在这些人中,受戒的学徒和已受戒的学徒,终生都是老师的责任。有依止的学徒和法学的学徒,只要住在附近,就应该被导师和老师包容、扶持、教授、询问、劝导、指导。如果学徒和随行的人没有钵或袈裟或其他用品,而导师有多余的钵、袈裟或用品,应该给予。如果没有,就应该以正当的方式去寻求。如果学徒和随行的人生病,应该从导师的行持中所说的给予牙签等开始,直到给水为止,全部都应该做,不做就会犯罪。因此,导师和老师也应该正确地对待学徒和随行的人。因为无论是导师、老师还是其他人,只要不正确地对待,都会犯罪。关于导师、老师的行持。

185. Idāni āgantukavattādīni veditabbāni. Āgantukena bhikkhunā upacārasīmāsamīpaṃ gantvā upāhanā omuñcitvā nīcaṃ katvā papphoṭetvā upāhanadaṇḍakena gahetvā chattaṃ upanāmetvā sīsaṃ vivaritvā sīse cīvaraṃ khandhe karitvā sādhukaṃ ataramānena ārāmo pavisitabbo, ārāmaṃ pavisantena sallakkhetabbaṃ ‘‘kattha āvāsikā bhikkhū sannipatantī’’ti. Yattha āvāsikā bhikkhū sannipatanti upaṭṭhānasālāya vā maṇḍape vā rukkhamūle vā, tattha gantvā ekamantaṃ patto nikkhipitabbo, ekamantaṃ cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ, patirūpaṃ āsanaṃ gahetvā nisīditabbaṃ, pānīyaṃ pucchitabbaṃ, paribhojanīyaṃ pucchitabbaṃ ‘‘katamaṃ pānīyaṃ, katamaṃ paribhojanīya’’nti. Sace pānīyena attho hoti, pānīyaṃ gahetvā pātabbaṃ. Sace paribhojanīyena attho hoti, paribhojanīyaṃ gahetvā pādā dhovitabbā. Pāde dhovantena ekena hatthena udakaṃ āsiñcitabbaṃ, ekena hatthena pādā dhovitabbā, na teneva hatthena udakaṃ āsiñcitabbaṃ, na teneva hatthena pādā dhovitabbā, upāhanapuñchanacoḷakaṃ puñchitvā upāhanā puñchitabbā, upāhanā puñchantena paṭhamaṃ sukkhena coḷakena puñchitabbā, pacchā allena, upāhanapuñchanacoḷakaṃ dhovitvā ekamantaṃ pattharitabbaṃ.

Sace āvāsiko bhikkhu vuḍḍho hoti, abhivādetabbo. Sace navako hoti, abhivādāpetabbo. Senāsanaṃ pucchitabbaṃ ‘‘katamaṃ me senāsanaṃ pāpuṇātī’’ti, ajjhāvuṭṭhaṃ vā anajjhāvuṭṭhaṃ vā pucchitabbaṃ, ‘‘gocaragāmo āsanne, udāhu dūre, kālasseva piṇḍāya caritabbaṃ, udāhu divā’’ti evaṃ bhikkhācāro pucchitabbo, agocaro pucchitabbo, gocaro pucchitabbo. Agocaro nāma micchādiṭṭhikānaṃ gāmo paricchinnabhikkho vā gāmo, yattha ekassa vā dvinnaṃ vā bhikkhā dīyati, sekkhasammahāni kulāni pucchitabbāni, vaccaṭṭhānaṃ pucchitabbaṃ, passāvaṭṭhānaṃ pucchitabbaṃ, ‘‘kiṃ imissā pokkharaṇiyā pānīyaṃyeva pivanti, nahānādiparibhogampi karontī’’ti evaṃ pānīyañceva paribhojanīyañca pucchitabbaṃ, kattaradaṇḍo pucchitabbo, saṅghassa katikasaṇṭhānaṃ pucchitabbaṃ, kesuci ṭhānesu vāḷamigā vā amanussā vā honti, tasmā ‘‘kaṃ kālaṃ pavisitabbaṃ, kaṃ kālaṃ nikkhamitabba’’nti pucchitabbaṃ. Sace vihāro anajjhāvuṭṭho hoti, kavāṭaṃ ākoṭetvā muhuttaṃ āgametvā ghaṭikaṃ ugghāṭetvā kavāṭaṃ paṇāmetvā bahi ṭhitena nilloketabbo.

Sace so vihāro uklāpo hoti, mañce vā mañco āropito hoti, pīṭhe vā pīṭhaṃ āropitaṃ hoti, senāsanaṃ upari puñjīkataṃ hoti, sace sakkoti, sabbo vihāro sodhetabbo, asakkontena attano vasanokāso jaggitabbo. Sabbaṃ sodhetuṃ sakkontena pana upajjhāyavatte vuttanayena bhūmattharaṇamañcapīṭhādīni bahi nīharitvā vihāraṃ sodhetvā puna atiharitvā yathāṭhāne paññapetabbāni.

Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā, uttarā, dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṃ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā thaketabbā, rattiṃ vivaritabbā.

Sace uklāpaṃ hoti, pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ, koṭṭhako sammajjitabbo, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā , aggisālā sammajjitabbā, vaccakuṭi sammajjitabbā, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ, ācamanakumbhiyā udakaṃ āsiñcitabbaṃ. Idaṃ āgantukavattaṃ.



现在应该了解来访者的职责。来访的比丘应该到寺院的边界附近,脱下鞋子放在下面,用鞋柄拿着伞遮阳,露出头顶,把袈裟披在肩上,小心翼翼地进入寺院。进入寺院时,应该观察"住持比丘在哪里集会"。无论是在接待厅、凉亭还是树下,那里有住持比丘集会,就应该去到一边放下钵和袈裟,拿一个合适的座位坐下,询问水和食物"哪里有水,哪里有食物"。如果需要水,就拿水喝。如果需要食物,就拿食物洗脚。洗脚时,用一只手舀水,用另一只手洗脚,不要用同一只手舀水和洗脚,擦鞋子的布擦干净后,再擦鞋子,擦鞋子时先用干布擦,然后用湿布擦,洗干净鞋子布后放在一边。
如果是年长的住持比丘,应该向他问候。如果是年轻的,应该让他向你问候。应该询问住处"哪里是我的住处",问是否有人住过或没有人住过,询问"附近有乞食的村庄吗,还是远处,是早上还是白天去乞食",这样询问乞食的情况,询问不适合的地方,询问适合的地方。不适合的地方,指的是异见者的村庄,或者只有一两人可以乞食的村庄,应该询问有学习和大师的家庭,询问厕所的位置,询问尿的地方,"这个池塘,是否只饮水,也用于沐浴等"这样询问水和食物。询问棍子,询问僧团的规定,有些地方有野兽或恶魔,所以应该询问"什么时候进入,什么时候出来"。如果寺院没有人住,应该敲门,等一会儿,打开门看一看。
如果寺院很脏乱,床或椅子摆放杂乱,如果能够,应该全部清理干净,如果不能,至少要照顾好自己的住处。能够全部清理干净的,应该按照导师的职责,把地面铺垫、床等搬出去,清理寺院后再搬回去放好。
如果东风吹来,应该关闭东边的窗户。如果西风、北风、南风吹来,应该关闭南边的窗户。如果是寒冷的季节,白天应该打开窗户,晚上应该关闭。如果是炎热的季节,白天应该关闭,晚上应该打开。
如果环境很脏乱,应该清扫周围,清扫储藏室,清扫接待厅,清扫火房,清扫厕所,准备好饮水和食物,在洗手缸里加水。这就是来访者的职

186.Āvāsikavatte āvāsikena bhikkhunā āgantukaṃ bhikkhuṃ vuḍḍhataraṃ disvā āsanaṃ paññapetabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipitabbaṃ, paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ, pānīyena pucchitabbo, pucchantena pana sakiṃ ānītaṃ pānīyaṃ sabbaṃ pivati, ‘‘puna ānemī’’ti pucchitabboyeva. Bījanenapi bījitabbo, bījantena sakiṃ pādapiṭṭhiyaṃ bījitvā sakiṃ majjhe, sakiṃ sīse bījitabbo, ‘‘alaṃ hotū’’ti vuttena mandataraṃ bījitabbaṃ, puna ‘‘ala’’nti vuttena tato mandataraṃ bījitabbaṃ, tatiyavāraṃ vuttena bījanī ṭhapetabbā, pādāpissa dhovitabbā. Sace attano telaṃ atthi, telena makkhetabbā. No ce atthi, tassa santakena makkhetabbā. Sace ussahati, upāhanā puñchitabbā. Upāhanā puñchantena paṭhamaṃ sukkhena coḷena puñchitabbā, pacchā allena, upāhanapuñchanacoḷakaṃ dhovitvā ekamantaṃ vissajjetabbaṃ.

Āgantuko bhikkhu abhivādetabbo, senāsanaṃ paññapetabbaṃ ‘‘etaṃ senāsanaṃ pāpuṇātī’’ti. Ajjhāvuṭṭhaṃ vā anajjhāvuṭṭhaṃ vā ācikkhitabbaṃ, gocaro ācikkhitabbo, agocaro ācikkhitabbo, sekkhasammatāni kulāni ācikkhitabbāni, vaccaṭṭhānaṃ ācikkhitabbaṃ, passāvaṭṭhānaṃ ācikkhitabbaṃ, pānīyaṃ ācikkhitabbaṃ, paribhojanīyaṃ ācikkhitabbaṃ, kattaradaṇḍo ācikkhitabbo, saṅghassa katikasaṇṭhānaṃ ācikkhitabbaṃ ‘‘imaṃ kālaṃ pavisitabbaṃ, imaṃ kālaṃ nikkhamitabba’’nti.

Sace āgantuko navako hoti, nisinnakeneva ācikkhitabbaṃ ‘‘atra pattaṃ nikkhipāhi, atra cīvaraṃ nikkhipāhi, idaṃ āsanaṃ, nisīdāhī’’ti. Pānīyaṃ ācikkhitabbaṃ, paribhojanīyaṃ ācikkhitabbaṃ, upāhanapuñchanacoḷakaṃ ācikkhitabbaṃ, āgantuko bhikkhu abhivādāpetabbo, senāsanādīnipi nisinneneva ācikkhitabbāni. Vuḍḍhatare pana āgate āsanaṃ paññapetabbanti evamādi sabbaṃ cīvarakammaṃ vā navakammaṃ vā ṭhapetvāpi kātabbaṃ. Cetiyaṅgaṇaṃ sammajjantena sammuñjaniṃ nikkhipitvā tassa vattaṃ kātuṃ ārabhitabbaṃ. Paṇḍito hi āgantuko ‘‘sammajjāhi tāva cetiyaṅgaṇa’’nti vakkhati. Gilānassa bhesajjaṃ karontena pana sace nātiāturo gilāno hoti, bhesajjaṃ akatvā vattameva kātabbaṃ, mahāgilānassa pana bhesajjameva kātabbaṃ. Paṇḍito hi āgantuko ‘‘karohi tāva bhesajja’’nti vakkhati. Idaṃ āvāsikavattaṃ.



在住持的职责中，住持比丘看到来访的比丘年长时，应准备座位，放下脚水、脚垫、脚洗盆，迎接并接过钵和袈裟，询问水的情况，询问时应将自己带来的水全部喝掉，并询问"再带来吗"。用种子也可以种植，种植时应在脚底、头顶种植，若说"够了"，就种得更少，再说"好"时就种得更少，第三次时就应放下种子，脚要洗净。如果有自己的油，就用油涂抹。如果没有，就用他人的油涂抹。如果他愿意，应该询问鞋子。询问时，首先用干布擦拭，然后用湿布擦拭，最后将鞋子放在一边。
来访的比丘应问候，准备住处，"这是我的住处"。无论是坐着或不坐着，都应说明，询问乞食的情况，询问不适合的情况，询问适合的家庭，询问厕所的位置，询问尿的地方，询问水的情况，询问食物的情况，询问棍子的情况，询问僧团的规定"在这个时间进入,在这个时间出去"。
如果来访的比丘是新来的，应以坐着的方式说明"这里放下钵,这里放下袈裟,这是座位,请坐下"。询问水的情况，询问食物的情况，询问鞋子的情况，来访的比丘应让他问候，住处等也应由坐着的人说明。对于年长者，则应准备座位，所有的袈裟工作或新工作都应做好。清理圣地时，应该放下装饰，开始做他的工作。聪明的来访者会说"请先清理圣地"。对于生病的人，若不是重病的病人，应该在不施药的情况下做好工作，而对于重病的人，则应施药。聪明的来访者会说"请先施药"。这就是住持的职责。

187.Gamikavatte gamikena bhikkhunā mañcapīṭhādidārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍampi rajanabhājanādi sabbaṃ aggisālāyaṃ vā aññasmiṃ vā guttaṭṭhāne paṭisāmetvā dvāravātapānaṃ thaketvā senāsanaṃ āpucchitvā pakkamitabbaṃ. Sace bhikkhu na hoti, sāmaṇero āpucchitabbo. Sace sāmaṇero na hoti, ārāmiko āpucchitabbo. Sace na hoti bhikkhu vā sāmaṇero vā ārāmiko vā, catūsu pāsāṇesu mañcaṃ paññapetvā mañce mañcaṃ āropetvā pīṭhe pīṭhaṃ āropetvā senāsanaṃ upari puñjaṃ karitvā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ paṭisāmetvā dvāravātapānaṃ thaketvā pakkamitabbaṃ. Sace vihāro ovassati, sace ussahati, sabbo chādetabbo, ussukkaṃ vā kātabbaṃ ‘‘kinti nu kho vihāro chādiyethā’’ti, evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, yo deso anovassako hoti, tattha catūsu pāsāṇesu mañcaṃ paññapetvā mañce mañcaṃ āropetvā pīṭhe pīṭhaṃ āropetvā senāsanaṃ upari puñjaṃ karitvā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ paṭisāmetvā dvāravātapānaṃ thaketvā pakkamitabbaṃ. Sace vihāro ovassati, sace ussahati, senāsanaṃ gāmaṃ atiharitabbaṃ, ussukkaṃ vā kātabbaṃ ‘‘kinti nu kho senāsanaṃ gāmaṃ atihariyethā’’ti, evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, ajjhokāse catūsu pāsāṇesu mañcaṃ paññapetvā mañce mañcaṃ āropetvā pīṭhe pīṭhaṃ āropetvā senāsanaṃ upari puñjaṃ karitvā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ paṭisāmetvā tiṇena vā paṇṇena vā paṭicchādetvā pakkamitabbaṃ ‘‘appeva nāma aṅgānipi seseyyu’’nti. Idaṃ gamikavattaṃ.



在离开的职责中,离开的比丘应该将木制品和陶制品,包括染色的容器等,全部放在火房或其他安全的地方,关闭门窗,询问住处后离开。如果没有比丘,应该询问沙弥。如果沙弥也没有,应该询问寺院管理员。如果既没有比丘、沙弥,也没有管理员,就应该在四块石头上摆放床,在床上摆放床,在椅子上摆放椅子,将住处堆积在上面,将木制品和陶制品收拾好,关闭门窗后离开。
如果寺院漏雨,如果能够,应该全部遮盖,或者应该努力"怎样才能遮盖寺院"。如果做到了,那就很好。如果做不到,就应该找一个不漏雨的地方,在四块石头上摆放床,在床上摆放床,在椅子上摆放椅子,将住处堆积在上面,将木制品和陶制品收拾好,用草或叶子盖住,离开时希望"也许火种会留下"。
如果寺院漏雨,如果能够,应该将住处搬到村庄,或者应该努力"怎样才能将住处搬到村庄"。如果做到了,那就很好。如果做不到,就应该在户外,在四块石头上摆放床,在床上摆放床,在椅子上摆放椅子,将住处堆积在上面,将木制品和陶制品收拾好,用草或叶子遮盖,离开时希望"也许火种会留

188.Bhattaggavatte sace ārāme kālo ārocito hoti, timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṃ gahetvā sādhukaṃ ataramānena gāmo pavisitabbo.

Na okkamma therānaṃ bhikkhūnaṃ purato gantabbaṃ. Suppaṭicchannena, susaṃvutena, okkhittacakkhunā, appasaddena antaraghare gantabbaṃ, na ukkhittakāya, na ujjagghikāya antaraghare gantabbaṃ, na kāyappacālakaṃ, na bāhuppacālakaṃ, na sīsappacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ, na khambhakatena, na oguṇṭhitena, na ukkuṭikāya antaraghare gantabbaṃ.

Suppaṭicchannena , susaṃvutena, okkhittacakkhunā, appasaddena antaraghare nisīditabbaṃ, na ukkhittakāya, na ujjagghikāya antaraghare nisīditabbaṃ, na kāyappacālakaṃ, na bāhuppacālakaṃ, na sīsappacālakaṃ antaraghare nisīditabbaṃ, na khambhakatena, na oguṇṭhitena, na pallatthikāya antaraghare nisīditabbaṃ, na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṃ. Sace mahātherassa nisinnāsanena samakaṃ āsanaṃ hoti, bahūsu āsanesu sati ekaṃ dve āsanāni ṭhapetvā nisīditabbaṃ. Bhikkhū gaṇetvā paññattāsanesu anisīditvā mahātherena ‘‘nisīdā’’ti vuttena nisīditabbaṃ. No ce mahāthero vadati, ‘‘idaṃ, bhante, āsanaṃ ucca’’nti vattabbaṃ. ‘‘Nisīdā’’ti vuttena nisīditabbaṃ. Sace pana evaṃ āpucchitepi na vadati, nisīdantassa anāpatti, mahātherasseva āpatti. Navako hi evarūpe āsane anāpucchā nisīdanto āpajjati, thero āpucchite ananujānanto. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā, na saṅghāṭikaṃ ottharitvā antaraghare nisīditabbaṃ.

Pattadhovanodake dīyamāne ubhohi hatthehi pattaṃ paṭiggahetvā udakaṃ paṭiggahetabbaṃ, dakkhiṇodakaṃ pana purato ādhārake pattaṃ ṭhapetvā gahetabbaṃ, nīcaṃ katvā udakasaddaṃ akarontena apaṭighaṃsantena patto dhovitabbo. Sace udakapaṭiggāhako hoti, nīcaṃ katvā udakapaṭiggāhake udakaṃ āsiñcitabbaṃ ‘‘mā udakapaṭiggāhako udakena osiñci , mā sāmantā bhikkhū udakena osiñciṃsu, mā saṅghāṭi udakena osiñcī’’ti. Sace udakapaṭiggāhako na hoti, nīcaṃ katvā chamāya udakaṃ āsiñcitabbaṃ ‘‘mā sāmantā bhikkhū udakena osiñciṃsu, mā saṅghāṭi udakena osiñcī’’ti.

Odane dīyamāne ubhohi hatthehi pattaṃ paṭiggahetvā odano paṭiggahetabbo. Yathā sūpassa okāso hoti, evaṃ mattāya odano gaṇhitabbo. Sace hoti sappi vā telaṃ vā uttaribhaṅgaṃ vā, therena vattabbo ‘‘sabbesaṃ samakaṃ sampādehī’’ti. Idañca na kevalaṃ sappiādīsu, odanepi vattabbaṃ. Sappiādīsu pana yaṃ appaṃ hoti ekassa vā dvinnaṃ vā anurūpaṃ, taṃ sabbesaṃ samakaṃ sampādehīti vutte manussānaṃ vihesā hoti, tasmā tādisaṃ sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā gahetvā sesaṃ na gahetabbaṃ. Sakkaccaṃ piṇḍapāto paṭiggahetabbo, pattasaññinā piṇḍapāto paṭiggahetabbo, samasūpako samatitthiko piṇḍapāto paṭiggahetabbo, na tāva therena bhuñjitabbaṃ, yāva na sabbesaṃ odano sampatto hoti. Idañca yaṃ paricchinnabhikkhukaṃ bhattaggaṃ, yattha manussā sabbesaṃ pāpetvā vanditukāmā honti, taṃ sandhāya vuttaṃ . Yaṃ pana mahābhattaggaṃ hoti, yattha ekasmiṃ padese bhuñjanti, ekasmiṃ padese udakaṃ dīyati, tattha yathāsukhaṃ bhuñjitabbaṃ.


在饭堂的职责中,如果在寺院里宣布了用餐时间,应该遮盖三个部分,穿好内衣,系好腰带,整理好衣服,披好上衣,解开腰带,洗净后拿着钵,小心翼翼地进入村庄。
不应该走在长老比丘的前面。应该以谨慎、安静、眼神低垂的方式进入家中,不应该以张扬、喧哗的方式进入家中,不应该在家中有身体的摇晃、手臂的摇晃、头的摇晃,不应该以傲慢、蒙面、盘腿的方式坐下。
应该以谨慎、安静、眼神低垂的方式坐下,不应该以张扬、喧哗的方式坐下,不应该在家中有身体的摇晃、手臂的摇晃、头的摇晃,不应该以傲慢、蒙面、侧坐的方式坐下,不应该坐在长老比丘旁边。如果有与大长老同等的座位,在有多个座位的情况下,应该放下一两个座位后坐下。应该数点比丘,不坐在预备好的座位上,而是在大长老说"请坐"时坐下。如果大长老没有说,可以说"这个座位太高",在他说"请坐"时坐下。如果即使这样询问后他也没有说,坐下也没有过失,过失在于大长老。因为年轻比丘未经询问坐在这样的座位上会犯过失,而大长老在被询问后不允许。不应该把年轻比丘赶离座位,也不应该在家中脱下上衣坐下。
当有水供应用于洗钵时,应该用双手接过钵和水,倾斜着洗钵,不发出水声,也不擦洗。如果有人接水,应该倾斜着向接水的人浇水,不要让接水的人溅到自己或周围的比丘,也不要让袈裟被溅到水。如果没有人接水,应该倾斜着在地上浇水,不要让周围的比丘被溅到,也不要让袈裟被溅到。
当有饭食供应时,应该用双手接过钵和饭食。应该取适量的饭食,不要过多。如果有油、酱等,应该对长老说"请均等地分给大家"。这不仅适用于油等,也适用于饭食。但对于油等少量的,如果说"请均等地分给大家",会给人带来困扰,所以只应该取一两次,不要再取。应该恭敬地接受托钵的食物,以知道钵的人接受托钵的食物,以平等的汤和菜接受托钵的食物,在所有人的饭食都送到之前,长老不应该先吃。这是指有限制的饭堂,人们想要向大家行礼的地方。对于大型的饭堂,在一个地方吃饭,在另一个地方取水,那里可以随意进食。


Sakkaccaṃ piṇḍapāto bhuñjitabbo, pattasaññinā piṇḍapāto bhuñjitabbo, sapadāno piṇḍapāto bhuñjitabbo, samasūpako piṇḍapāto bhuñjitabbo, na thūpakato omadditvā piṇḍapāto bhuñjitabbo, na sūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādetabbaṃ bhiyyokamyataṃ upādāya, na sūpaṃ vā odanaṃ vā agilānena attano atthāya viññāpetvā bhuñjitabbaṃ, na ujjhānasaññinā paresaṃ patto oloketabbo, nātimahanto kabaḷo kātabbo, parimaṇḍalaṃ ālopo kātabbo, na anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivaritabbaṃ, na bhuñjamānena sabbo hattho mukhe pakkhipitabbo, na sakabaḷena mukhena byāharitabbaṃ, na piṇḍukkhepakaṃ bhuñjitabbaṃ, na kabaḷāvacchekaṃ, na avagaṇḍakārakaṃ, na hatthaniddhunakaṃ, na sitthāvakārakaṃ, na jivhānicchārakaṃ, na capucapukārakaṃ, na surusurukārakaṃ, na hatthanillehakaṃ, na pattanillehakaṃ, na oṭṭhanillehakaṃ bhuñjitabbaṃ.

Na sāmisena hatthena pānīyathālako paṭiggahetabbo, na tāva therena hatthadhovanaudakaṃ paṭiggahetabbaṃ, yāva na sabbe bhuttāvino honti. Sace manussā ‘‘dhovatha, bhante, pattañca hatthe cā’’ti vadanti, bhikkhū vā ‘‘tumhe udakaṃ gaṇhathā’’ti vadanti, vaṭṭati. Udake dīyamāne ubhohi hatthehi pattaṃ paṭiggahetvā udakaṃ paṭiggahetabbaṃ, nīcaṃ katvā udakasaddaṃ akarontena apaṭighaṃsantena patto dhovitabbo. Sace udakapaṭiggāhako hoti, nīcaṃ katvā udakapaṭiggāhake udakaṃ āsiñcitabbaṃ ‘‘mā udakapaṭiggāhako udakena osiñci, mā sāmantā bhikkhū udakena osiñciṃsu, mā saṅghāṭi udakena osiñcī’’ti. Sace udakapaṭiggāhako na hoti, nīcaṃ katvā chamāya udakaṃ āsiñcitabbaṃ ‘‘mā sāmantā bhikkhū udakena osiñciṃsu, mā saṅghāṭi udakena osiñcī’’ti, na sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍetabbaṃ.

Bhattaggato uṭṭhāya nivattantesu navakehi bhikkhūhi paṭhamataraṃ nivattitabbaṃ, pacchā therehi. Sambādhesu hi gharesu mahātherānaṃ nikkhamanokāso na hoti, tasmā evaṃ vuttaṃ. Evaṃ nivattantehi pana navakehi gehadvāre ṭhatvā theresu nikkhamantesu paṭipāṭiyā gantabbaṃ. Sace pana mahātherā dhure nisinnā honti, navakā antogehe, therāsanato paṭṭhāya paṭipāṭiyā eva nikkhamitabbaṃ , kāyena kāyaṃ asaṅghaṭṭentena yathā antarena manussā gantuṃ sakkonti, evaṃ viraḷāya pāḷiyā gantabbaṃ.

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā bhattagge anumoditu’’nti (cūḷava. 362) vacanato saṅghattherena bhattagge anumoditabbaṃ. Taṃ ekameva ohāya sesehi na gantabbaṃ.


应该恭敬地进食托钵的食物,以知道钵的人接受托钵的食物,以连续的方式接受托钵的食物,以平等的汤和菜接受托钵的食物,不应该压碎着吃托钵的食物,不应该用饭盖住汤或菜以求更多,不应该为自己的需求向人乞求汤或饭而吃,不应该以抱怨的心态看别人的钵,不应该做过大的一口,应该做适中的一口,不应该在没有取来的一口上张开嘴,不应该用整个手掌装满嘴里,不应该用嘴说话,不应该抛掷食物,不应该挑选食物,不应该摇动手,不应该发出"嘶嘶"的声音,不应该发出"咂咂"的声音,不应该舔手,不应该舔钵,不应该舔嘴唇。
不应该用沾有食物的手接水杯,在所有人都吃完之前,长老也不应该接水洗手。如果有人说"尊者,请洗钵和手",或比丘说"你们拿水吧",那就可以。当有水供应时,应该用双手接过钵和水,倾斜着洗钵,不发出水声,也不擦洗。如果有人接水,应该倾斜着向接水的人浇水,不要让接水的人溅到自己或周围的比丘,也不要让袈裟被溅到水。如果没有人接水,应该倾斜着在地上浇水,不要让周围的比丘被溅到,也不要让袈裟被溅到,不应该在家中丢弃带有唾液的洗钵水。
从饭堂离开时,年轻的比丘应该先离开,然后是长老。因为在拥挤的房间里,长老没有离开的空间,所以要这样做。这样离开时,年轻的比丘站在门口,等长老离开,然后按顺序离开。如果长老在前面坐着,年轻人在屋里,应该从长老的座位开始,按顺序离开,不要与人身体接触,保持适当的距离离开。
根据"我允许,比丘们,长老比丘在饭堂中赞叹"的说法,应该由长老比丘在饭堂中赞叹,不应该其他人独自去。


‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhattagge catūhi pañcahi therānutherehi bhikkhūhi āgametu’’nti (cūḷava. 362) vacanato saṅghattherena anumodanatthāya nisinne heṭṭhā paṭipāṭiyā catūhi nisīditabbaṃ, anuthere nisinne mahātherena ca heṭṭhā ca tīhi nisīditabbaṃ, pañcame nisinne upari catūhi nisīditabbaṃ, saṅghattherena heṭṭhā daharabhikkhusmiṃ ajjhiṭṭhepi saṅghattherato paṭṭhāya catūhi nisīditabbameva. Sace pana anumodako bhikkhu ‘‘gacchatha, bhante, āgametabbakiccaṃ natthī’’ti vadati, gantuṃ vaṭṭati. Mahātherena ‘‘gacchāma, āvuso’’ti vutte ‘‘gacchathā’’ti vadati, evampi vaṭṭati, ‘‘bahigāme āgamissāmā’’ti ābhogaṃ katvāpi bahigāmaṃ gantvā attano nissitake ‘‘tumhe tassa āgamanaṃ āgamethā’’ti vatvāpi gantuṃ vaṭṭatiyeva. Sace pana manussā attano rucitena ekena anumodanaṃ kārenti, neva tassa anumodato āpatti, na mahātherassa bhāro hoti. Upanisinnakathāyameva hi manussesu kathāpentesu thero āpucchitabbo. Mahātherena ca anumodanāya ajjhiṭṭhova āgametabboti idamettha lakkhaṇaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sati karaṇīye ānantarikaṃ bhikkhuṃ āpucchitvā gantu’’nti (cūḷava. 362) vacanato pana vaccādipīḷitena anantaraṃ bhikkhuṃ āpucchitvā gantabbanti. Idaṃ bhattaggavattaṃ.



根据"我允许,比丘们,由四五位长老比丘前往饭堂"的说法,应该由长老比丘坐在下面的顺序中,四人坐在长老比丘下面;如果坐在长老下面的是次长老,则应该由长老和次长老下面各三人坐;如果坐在第五位,则应该由四人坐在上面。即使长老比丘请年轻比丘前去,也应该从长老比丘开始,由四人坐下。如果负责赞叹的比丘说"尊者们,没有需要前去的事情",那就可以去。如果长老说"我们去吧,朋友",也可以说"你们去吧"。即使想到"我们将在村外赞叹",也可以去村外,告诉自己的弟子"你们去代我赞叹"。如果居士以自己的意愿让一个人赞叹,既不会对那个人的赞叹产生过失,也不会成为长老的负担。因为只要在坐在一起时让居士说话,就应该请长老赞叹。长老被请赞叹就应该去。
根据"我允许,比丘们,如果有需要做的事,可以先请最近的比丘"的说法,如果被尿意或大便困扰,可以先请最近的比丘后去。这就是饭堂的职责。

189.Piṇḍacārikavatte pana piṇḍacārikena bhikkhunā ‘‘idāni gāmaṃ pavisissāmī’’ti timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṃ gahetvā sādhukaṃ ataramānena gāmo pavisitabbo. Suppaṭicchannena antaraghare gantabbantiādi sabbaṃ bhattaggavatte vuttanayeneva idhāpi veditabbaṃ.

Nivesanaṃ pavisantena sallakkhetabbaṃ ‘‘iminā pavisissāmi, iminā nikkhamissāmī’’ti, nātisahasā pavisitabbaṃ, nātidūre nāccāsanne ṭhātabbaṃ, nāticiraṃ ṭhātabbaṃ, nātilahukaṃ nivattitabbaṃ, ṭhitena sallakkhetabbaṃ ‘‘bhikkhaṃ dātukāmā vā adātukāmā vā’’ti . Sace kammaṃ vā nikkhipati, āsanā vā vuṭṭhāti, kaṭacchuṃ vā parāmasati, bhājanaṃ vā parāmasati, ṭhapeti vā, ‘‘dātukāmassā’’ti ṭhātabbaṃ. Bhikkhāya dīyamānāya vāmena hatthena saṅghāṭiṃ uccāretvā dakkhiṇena hatthena pattaṃ paṇāmetvā ubhohi hatthehi pattaṃ paṭiggahetvā bhikkhā paṭiggahetabbā, itthī vā hotu puriso vā, bhikkhādānasamaye mukhaṃ na oloketabbaṃ, sallakkhetabbaṃ ‘‘sūpaṃ dātukāmā vā adātukāmā vā’’ti. Sace kaṭacchuṃ vā parāmasati, bhājanaṃ vā parāmasati, ṭhapeti vā, ‘‘dātukāmassā’’ti ṭhātabbaṃ. Bhikkhāya dinnāya saṅghāṭiyā pattaṃ paṭicchādetvā sādhukaṃ ataramānena nivattitabbaṃ.

Yo paṭhamaṃ gāmato piṇḍāya paṭikkamati, tena āsanaṃ paññapetabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ upanikkhipitabbaṃ, avakkārapāti dhovitvā upaṭṭhāpetabbā, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati, sace hoti bhuttāvaseso, sace ākaṅkhati, bhuñjitabbaṃ. No ce ākaṅkhati, appaharite vā chaḍḍetabbaṃ, appāṇake vā udake opilāpetabbaṃ, tena āsanaṃ uddharitabbaṃ, pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ paṭisāmetabbaṃ, avakkārapāti dhovitvā paṭisāmetabbā, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paṭisāmetabbaṃ, bhattaggaṃ sammajjitabbaṃ. Yo passati pānīyaghaṭaṃ vā paribhojanīyaghaṭaṃ vā vaccaghaṭaṃ vā rittaṃ tucchaṃ, tena upaṭṭhāpetabbaṃ. Sacassa hoti avisayhaṃ, hatthavikārena dutiyaṃ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpetabbaṃ, na ca tappaccayā vācā bhinditabbāti. Idaṃ piṇḍacārikavattaṃ.



关于托钵行的职责，托钵比丘应当说“现在我要进入村庄”，应遮盖三个部分，穿好内衣，系好腰带，整理好衣服，披好上衣，解开腰带，洗净后拿着钵，小心翼翼地进入村庄。应以谨慎的方式进入家中，所有关于饭堂的职责均应如此理解。
进入住所时应思考“我将从这里进入，我将从这里出去”，不应过于急促地进入，不应站得太远或太近，不应停留太久，不应轻易离开，站立时应思考“是想要施舍还是不想施舍”。如果放下任何东西，起身离开座位，触碰食物或器皿，应当保持“想要施舍”的态度。接受施舍时，应用左手举起上衣，用右手托住钵，双手接过食物，无论是女性还是男性，在施舍时不应看向对方的脸，应思考“是想要施舍还是不想施舍”。如果触碰到食物或器皿，应保持“想要施舍”的态度。接受施舍后，应当小心翼翼地转身离开。
第一个从村庄出发去托钵的人，应在座位上预留位置，准备水、脚踏、脚垫，洗净后应放置在适当的位置，饮用水应当准备好。最后一个从村庄出发的人，如果有剩余的食物，如果想要吃，应当吃。如果不想吃，应当将少量的食物丢弃，或将少量的水倒掉，应当收起座位，放置脚踏、脚垫，洗净后放置，饮用水应当放置好，饭堂应当清理干净。若见到饮水器、用餐器具或空的器皿，应当准备好。如果有必要，第二次应以手势召唤，不应因这而破坏沉默。 这

190.Āraññikavatte āraññikena bhikkhunā kālasseva uṭṭhāya pattaṃ thavikāya pakkhipitvā aṃse laggetvā cīvaraṃ khandhe karitvā upāhanā ārohitvā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ paṭisāmetvā dvāravātapānaṃ thaketvā vasanaṭṭhānato nikkhamitabbaṃ. ‘‘Idāni gāmaṃ pavisissāmā’’ti upāhanā omuñcitvā nīcaṃ katvā papphoṭetvā thavikāya pakkhipitvā aṃse laggetvā timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṃ gahetvā sādhukaṃ ataramānena gāmo pavisitabbo. Suppaṭicchannena antaraghare gantabbantiādi sabbaṃ gamanavidhānaṃ idhāpi bhattaggavatte vuttanayeneva veditabbaṃ.

Nivesanaṃ pavisantena sallakkhetabbaṃ ‘‘iminā pavisissāmi, iminā nikkhamissāmī’’tiādi sabbaṃ bhikkhācāravidhānaṃ piṇḍacārikavatte vuttanayeneva veditabbaṃ. Āraññikena bhikkhunā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace bhājanāni nappahonti, pānīyameva paribhojanīyampi katvā upaṭṭhāpetabbaṃ. Bhājanaṃ alabhantena veḷunāḷikāyapi upaṭṭhāpetabbaṃ. Tampi alabhantassa yathā samīpe udakaāvāṭo hoti, evaṃ kātabbaṃ. Aggi upaṭṭhāpetabbo, araṇisahitaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ, araṇisahite sati aggiṃ akātumpi vaṭṭati. Yathā ca āraññikassa, evaṃ kantārappaṭipannassapi araṇisahitaṃ icchitabbaṃ. Gaṇavāsino pana tena vināpi vaṭṭati. Kattaradaṇḍo upaṭṭhāpetabbo, nakkhattapadāni uggahetabbāni sakalāni vā ekadesāni vā, disākusalena bhavitabbaṃ. Idaṃ āraññikavattaṃ.



在林居的职责中,林居比丘应当早起,将钵放入袋中,挂在肩上,将袈裟披在肩上,穿好鞋子,收拾好木制品和陶制品,关闭门窗,从居住的地方出发。说"现在我要进入村庄"时,脱下鞋子,放下后踩碎,放入袋中,挂在肩上,遮盖三个部分,穿好内衣,系好腰带,整理好衣服,披好上衣,解开腰带,洗净后拿着钵,小心翼翼地进入村庄。进入家中的方式应如同在饭堂中所述。
进入住所时应思考"我将从这里进入,我将从这里出去"等,所有关于托钵的规范都应如同在托钵行中所述。林居比丘应当准备好饮用水和食物。如果器皿不够,应将饮用水也作为食物准备。如果找不到器皿,可以用竹筒准备。如果连竹筒也找不到,就应该在附近找到水坑。应该准备好火,准备好火种,有了火种就可以生火。对于林居比丘来说,对于穿越丛林的人来说,都应该准备好火种。但对于住在僧团中的人来说,没有也可以。应该准备好棍子,学习全部或部分星座,应该精通方位。这就是林居的职责。

191.Senāsanavatte yasmiṃ vihāre viharati, sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati, sodhetabbo. Vihāraṃ sodhentena paṭhamaṃ pattacīvaraṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ, nisīdanapaccattharaṇaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ, bhisibimbohanaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ, mañco nīcaṃ katvā sādhukaṃ apaṭighaṃsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapīṭhaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbo, pīṭhaṃ nīcaṃ katvā sādhukaṃ apaṭighaṃsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapīṭhaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ, mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbā, kheḷamallako nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbo, apassenaphalakaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ, bhūmattharaṇaṃ yathāpaññattaṃ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Sace vihāre santānakaṃ hoti, ullokā paṭhamaṃ ohāretabbaṃ, ālokasandhikaṇṇabhāgā pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi, udakena paripphositvā paripphositvā sammajjitabbā ‘‘mā vihāro rajena uhaññī’’ti, saṅkāraṃ vicinitvā ekamantaṃ chaḍḍetabbaṃ.

Na bhikkhusāmantā senāsanaṃ papphoṭetabbaṃ, na vihārasāmantā senāsanaṃ papphoṭetabbaṃ, na pānīyasāmantā senāsanaṃ papphoṭetabbaṃ, na paribhojanīyasāmantā senāsanaṃ papphoṭetabbaṃ, na paṭivāte aṅgaṇe senāsanaṃ papphoṭetabbaṃ, adhovāte senāsanaṃ papphoṭetabbaṃ.

Bhūmattharaṇaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ, mañcapaṭipādakā ekamantaṃ otāpetvā pamajjitvā abhiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā, mañco ekamantaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ apaṭighaṃsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapīṭhaṃ atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbo, pīṭhaṃ ekamantaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ apaṭighaṃsantena asaṅghaṭṭentena kavāṭapīṭhaṃ atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ , bhisibimbohanaṃ ekamantaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ, nisīdanapaccattharaṇaṃ otāpetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññapetabbaṃ, kheḷamallako ekamantaṃ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo, apassenaphalakaṃ ekamantaṃ otāpetvā pamajjitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṃ. Pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ, pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo, na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ, orato bhogaṃ katvā cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ.

Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti, puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā, uttarā, dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti, dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo hoti, divā vātapānā vivaritabbā, rattiṃ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti, divā vātapānā thaketabbā, rattiṃ vivaritabbā.


关于住处的职责,如果所居住的寺院是肮脏的,如果能够,应该清洁。清洁寺院时,首先应将钵和衣服搬出,放在一边,将坐垫搬出,放在一边,将枕头搬出,放在一边,将床低下,小心翼翼地不擦伤也不碰撞地搬出床脚,将椅子低下,小心翼翼地不擦伤也不碰撞地搬出椅脚,将床腿搬出,放在一边,将吐痰的容器搬出,放在一边,将靠背板搬出,放在一边,观察好铺设在地上的垫子后搬出,放在一边。
如果寺院里有蜘蛛网,应该先清除上面的,擦拭光亮处的角落。如果墙壁涂有红色涂料而变黑,应该用布蘸水擦拭。如果地面涂有黑色而变黑,应该用布蘸水擦拭。如果地面没有处理,应该用水反复冲洗,擦拭干净,以免寺院被灰尘弄脏。收拾好垃圾,放在一边。
不应在比丘附近拍打住处,不应在寺院附近拍打住处,不应在水源附近拍打住处,不应在食物储存处附近拍打住处,不应在背风的院子里拍打住处,应在顺风的地方拍打住处。
将地面垫子晒干后清洁,拍打干净,搬回原处铺好,将床腿晒干后擦拭干净,搬回原处摆放,将床低下,小心翼翼地不擦伤也不碰撞地搬回原处摆放,将椅子低下,小心翼翼地不擦伤也不碰撞地搬回原处摆放,将枕头晒干后清洁,拍打干净,搬回原处摆放,将坐垫晒干后拍打干净,搬回原处摆放,将吐痰的容器晒干后擦拭,搬回原处摆放,将靠背板晒干后擦拭,摆回原处。
放置钵和衣服时,一只手拿着钵,另一只手触碰床下或椅子下放置钵,不应直接放在地面上。放置衣服时,一只手拿着衣服,另一只手抚平衣架或衣绳,从远处到近处放置衣服。
如果东风吹来有尘沙,应该关闭东边的窗户。如果西风、北风、南风吹来有尘沙,应该关闭南边的窗户。如果是寒冷季节,白天应该打开窗户,夜间应该关闭。如果是炎热季节,白天应该关闭窗户,夜间应该打开。


Sace uklāpaṃ hoti, pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ, koṭṭhako sammajjitabbo, upaṭṭhānasālā sammajjitabbā, aggisālā sammajjitabbā, vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace pānīyaṃ na hoti, pānīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace paribhojanīyaṃ na hoti, paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace ācamanakumbhiyā udakaṃ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṃ āsiñcitabbaṃ.

Sace vuḍḍhena saddhiṃ ekavihāre viharati, na vuḍḍhaṃ anāpucchā uddeso dātabbo, na paripucchā dātabbā, na sajjhāyo kātabbo, na dhammo bhāsitabbo, na padīpo kātabbo, na padīpo vijjhāpetabbo, na vātapānā vivaritabbā, na vātapānā thaketabbā. Dvāraṃ nāma yasmā mahāvaḷañjaṃ, tasmā tattha āpucchanakiccaṃ natthi, sesāni pana uddesadānādīni āpucchitvāva kātabbāni, devasikampi āpucchituṃ vaṭṭati. Athāpi ‘‘bhante, āpucchitameva hotū’’ti vutte vuḍḍhataro ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchati, sayameva vā ‘‘tvaṃ yathāsukhaṃ viharāhī’’ti vadati, evampi vaṭṭati. Sabhāgassa vissāsenapi vaṭṭatiyeva. Sace vuḍḍhena saddhiṃ ekacaṅkame caṅkamati, yena vuḍḍho, tena parivattetabbaṃ, na ca vuḍḍho saṅghāṭikaṇṇena ghaṭṭetabbo. Idaṃ senāsanavattaṃ.

192.Jantāgharavatte yo paṭhamaṃ jantāgharaṃ gacchati, sace chārikā ussannā hoti, chārikā chaḍḍetabbā. Sace uklāpaṃ hoti, jantāgharaṃ sammajjitabbaṃ, paribhaṇḍaṃ sammajjitabbaṃ, pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ, koṭṭhako sammajjitabbo, jantāgharasālā sammajjitabbā, cuṇṇaṃ sannetabbaṃ, mattikā temetabbā, udakadoṇiyā udakaṃ āsiñcitabbaṃ. Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ, na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṃ, na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Sace ussahati, jantāghare therānaṃ bhikkhūnaṃ parikammaṃ kātabbaṃ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṃ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṃ. Sace ussahati, udakepi therānaṃ bhikkhūnaṃ parikammaṃ kātabbaṃ, na therānaṃ bhikkhūnaṃ purato nahāyitabbaṃ, na uparito nahāyitabbaṃ, nahātena uttarantena otarantānaṃ maggo dātabbo. Yo pacchā jantāgharā nikkhamati, sace jantāgharaṃ cikkhallaṃ hoti, dhovitabbaṃ, mattikādoṇiṃ dhovitvā jantāgharapīṭhaṃ paṭisāmetvā aggiṃ vijjhāpetvā dvāraṃ thaketvā pakkamitabbaṃ. Idaṃ jantāgharavattaṃ.



如果肮脏，应当清理卫生，清理厨房，清理餐厅，清理火房，清理洗手间。如果没有饮用水，应当准备饮用水。如果没有食物，应当准备食物。如果没有洗手的水，应当准备洗手的水。
如果与长者同住在一个寺院中，不应在未询问的情况下给长者提供指导，不应进行详细询问，不应进行讨论，不应讲法，不应点燃灯火，不应点燃蜡烛，不应打开窗户，不应关闭窗户。因为门是一个大入口，所以在那里没有询问的必要，其他的则应在询问后进行，甚至连天神的事也应询问。如果说“尊者，请询问吧”，长者会接受“很好”，自己也会说“你随意住吧”，这样也是可以的。对于长者的信任也是可以的。如果与长者一同散步，应当围绕长者，不应用衣服碰触长者的身体。这就是住处的职责。
关于动物舍的职责，第一次进入动物舍时，如果有床单升起，应当丢弃床单。如果肮脏，应当清理动物舍，清理设备，清理卫生，清理厨房，清理动物舍的房间，清理动物的粪便，清理泥土，清理水桶中的水。进入动物舍时，应当用泥土遮住面前，前后遮住，进入动物舍，不应让年长的比丘不被照顾而坐着，不应让年轻的比丘被座位阻挡。如果能够，年长的比丘的工作应当完成。在离开动物舍时，应当带走动物舍的座位，遮住前后，离开动物舍。如果能够，水也应为年长的比丘的工作完成，不应让年长的比丘在前面洗澡，不应让年长的比丘在后面洗澡，洗完后应当为他们提供通道。最后离开动物舍的人，如果动物舍很脏，应当清洗，清洗水桶后应放回动物舍的座位，点燃火，关闭门后离开。这就是动物舍的职责。

193.Vaccakuṭivatte yo vaccakuṭiṃ gacchati, bahi ṭhitena ukkāsitabbaṃ, anto nisinnenapi ukkāsitabbaṃ, cīvaravaṃse vā cīvararajjuyā vā cīvaraṃ nikkhipitvā sādhukaṃ ataramānena vaccakuṭi pavisitabbā, nātisahasā pavisitabbā, na ubbhajitvā pavisitabbā, vaccapādukāya ṭhitena ubbhajitabbaṃ, na nitthunantena vacco kātabbo, na dantakaṭṭhaṃ khādantena vacco kātabbo, na bahiddhā vaccadoṇikāya vacco kātabbo, na bahiddhā passāvadoṇikāya passāvo kātabbo, na passāvadoṇikāya kheḷo kātabbo, phālitena vā kharena vā gaṇṭhikena vā kaṇṭakena vā susirena vā pūtinā vā kaṭṭhena na avalekhitabbaṃ, avalekhanakaṭṭhaṃ pana aggahetvā paviṭṭhassa āpatti natthi, na avalekhanakaṭṭhaṃ vaccakūpamhi pātetabbaṃ, vaccapādukāya ṭhitena paṭicchādetabbaṃ, nātisahasā nikkhamitabbaṃ, na ubbhajitvā nikkhamitabbaṃ, ācamanapādukāya ṭhitena ubbhajitabbaṃ, na capucapukārakaṃ ācametabbaṃ, na ācamanasarāvake udakaṃ sesetabbaṃ. Idañca sabbasādhāraṇaṭṭhānaṃ sandhāya vuttaṃ. Tatra hi aññe aññe āgacchanti, tasmā udakaṃ na sesetabbaṃ. Yaṃ pana saṅghikepi vihāre ekadese nibaddhagamanatthāya kataṃ ṭhānaṃ hoti puggalikaṭṭhānaṃ vā, tasmiṃ vaṭṭati. Virecanaṃ pivitvā punappunaṃ pavisantassapi vaṭṭatiyeva. Ācamanapādukāya ṭhitena paṭicchādetabbaṃ.

Sace vaccakuṭi uhatā hoti bahi vaccamakkhitā, udakaṃ āharitvā dhovitabbā. Udakaṃ atthi, bhājanaṃ natthi, asantaṃ nāma hoti. Bhājanaṃ atthi, udakaṃ natthi, etampi asantaṃ . Ubhayasmiṃ asati asantameva, kaṭṭhena vā kenaci vā puñchitvā gantabbaṃ. Sace avalekhanapiṭako pūrito hoti, avalekhanakaṭṭhaṃ chaḍḍetabbaṃ. Sace kacavaraṃ atthi, vaccakuṭi sammajjitabbā, paribhaṇḍaṃ sammajjitabbaṃ, pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ, koṭṭhako sammajjitabbo. Sace ācamanakumbhiyā udakaṃ na hoti, ācamanakumbhiyā udakaṃ āsiñcitabbaṃ.

‘‘Na, bhikkhave, vaccaṃ katvā sati udake nācametabbaṃ, yo nācameyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 373) vacanato udake sati udakakiccaṃ akarontassa āpatti. Sace udakaṃ atthi, paṭicchannaṭṭhānaṃ pana natthi, bhājanena nīharitvā ācamitabbaṃ. Bhājane asati pattena nīharitabbaṃ, pattepi asati asantaṃ nāma hoti. ‘‘Idaṃ ativivaṭaṃ, purato aññaṃ udakaṃ bhavissatī’’ti gatassa udakaṃ alabhantasseva bhikkhācāravelā hoti, kaṭṭhena vā kenaci vā puñchitvā gantabbaṃ, bhuñjitumpi anumoditumpi vaṭṭati. ‘‘Na, bhikkhave, vaccakuṭiyā yathāvuḍḍhaṃ vacco kātabbo, yo kareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, āgatapaṭipāṭiyā vaccaṃ kātu’’nti (cuḷava. 373) vacanato vaccakuṭiṃ pavisantena āgatapaṭipāṭiyā pavisitabbaṃ. Vaccakuṭiyaṃ passāvaṭṭhāne nahānatittheti tīsupi āgatapaṭipāṭiyeva pamāṇaṃ. Idaṃ vaccakuṭivattaṃ.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Upajjhāyādivattavinicchayakathā samattā.

28. Catupaccayabhājanīyavinicchayakathā



关于厕所的职责,进入厕所的人应在外面清嗓,即使坐在里面也应该清嗓,将衣服放在衣架或衣绳上,小心翼翼地进入厕所,不应过于急促地进入,不应弯腰进入,站在便池边上弯腰进入,不应在里面大小便,不应在里面咀嚼牙签,不应在外面的便池大小便,不应在外面的尿池尿尿,不应在尿池里吐痰,不应用破裂、粗糙、结节、荆棘或有孔的腐烂的木头擦拭,但进入后没有拿擦拭木头的过失,不应将擦拭木头丢入便池,站在便池边上应该遮盖,不应过于急促地离开,不应弯腰离开,站在洗手池边上弯腰离开,不应发出"咂咂"的声音洗手,不应在洗手池里留下水。这是对所有场所共同适用的。因为那里其他人也来,所以不应留下水。但如果在僧团寺院的某一处专门设立的地方,或个人的地方,那里是可以的。即使反复进入后服用泻药,也是可以的。站在洗手池边上应该遮盖。
如果厕所被污染在外面,应该用水清洗。有水但没有容器,这就是没有。有容器但没有水,这也是没有。两者都没有,就用木头或其他东西擦拭后去。如果擦拭的篮子装满了,应该丢弃擦拭的木头。如果有垃圾,应该清理厕所,清理设备,清理卫生,清理厨房。如果洗手的水缸里没有水,应该往里加水。
佛说"比丘们,有水时不应该不洗手,如果不洗手,就犯了轻垢罪。"因此,有水而不洗手的人犯罪。如果有水但没有遮蔽的地方,应该用容器舀水洗手。没有容器的话,用钵舀水洗手,连钵也没有的话,就是没有了。认为"这里太暴露了,前面会有别的水"而去寻找水的人,在托钵的时候,可以用木头或其他东西擦拭后去,也可以吃也可以赞叹。佛说"比丘们,不应该在厕所随意大小便,如果这样做,就犯了轻垢罪。我允许,比丘们,按顺序进入厕所大小便。"因此,进入厕所时应该按顺序进入。在厕所的小便池洗澡,也是按顺序进行。这就是关于厕所的职责。
这就是在《律仪决择集》中关于师长等的职责的决择。
关于四资具分配的决择

194.Catupaccayabhājananti cīvarādīnaṃ catunnaṃ paccayānaṃ bhājanaṃ. Tattha cīvarabhājane tāva cīvarapaṭiggāhako veditabbo, cīvaranidahako veditabbo, bhaṇḍāgāriko veditabbo, bhaṇḍāgāraṃ veditabbaṃ, cīvarabhājako veditabbo, cīvarabhājanaṃ veditabbaṃ.

Tattha (mahāva. aṭṭha. 340-342) ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ sammannituṃ, yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyyā’’ti (mahāva. 342) vacanato imehi pañcahaṅgehi samannāgato cīvarapaṭiggāhako sammannitabbo. Tattha pacchā āgatānampi attano ñātakādīnaṃ paṭhamataraṃ paṭiggaṇhanto vā ekaccasmiṃ pemaṃ dassetvā gaṇhanto vā lobhapakatitāya attano pariṇāmento vā chandāgatiṃ gacchati nāma. Paṭhamataraṃ āgatassapi kodhavasena pacchā gaṇhanto vā duggatamanussesu avamaññaṃ katvā gaṇhanto vā ‘‘kiṃ vo ghare ṭhapanokāso natthi, tumhākaṃ santakaṃ gahetvā gacchathā’’ti evaṃ saṅghassa lābhantarāyaṃ karonto vā dosāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana muṭṭhassati asampajāno, ayaṃ mohāgatiṃ gacchati nāma. Pacchā āgatānampi issarānaṃ bhayena paṭhamataraṃ paṭiggaṇhanto vā ‘‘cīvarapaṭiggāhakaṭṭhānaṃ nāmetaṃ bhāriya’’nti santasanto vā bhayāgatiṃ gacchati nāma. ‘‘Mayā idañcidañca gahitaṃ, idañcidañca na gahita’’nti evaṃ jānanto gahitāgahitaṃ jānāti nāma. Tasmā yo chandāgatiādivasena na gacchati, ñātakaaññātakaaḍḍhaduggatesu visesaṃ akatvā āgatapaṭipāṭiyā gaṇhāti, sīlācārapaṭipattiyutto hoti satimā medhāvī bahussuto, sakkoti dāyakānaṃ vissaṭṭhāya vācāya parimaṇḍalehi padabyañjanehi anumodanaṃ karonto pasādaṃ janetuṃ, evarūpo sammannitabbo.

Evañca pana sammannitabbo. Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ sammanneyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ sammannati, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvarapaṭiggāhakassa sammuti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvarapaṭiggāhako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 342) –

Iti imāya kammavācāya vā apalokanena vā antovihāre sabbasaṅghamajjhepi khaṇḍasīmāyampi sammannituṃ vaṭṭatiyeva. Evaṃ sammatena ca vihārapaccante vā padhānaghare vā na acchitabbaṃ. Yattha pana āgatāgatā manussā sukhaṃ passanti, tādise dhuravihāraṭṭhāne bījaniṃ passe ṭhapetvā sunivatthena supārutena nisīditabbaṃ.



四资具的分配,即衣服等四种必需品的分配。其中,关于衣服的分配,应当了解衣服的接收者、衣服的保管者、仓库管理员、仓库、分发衣服的人、分发衣服的容器。
根据"我允许,比丘们,选任具有五种特质的比丘为衣服的接收者,他不应该受欲望、憎恨、愚痴、恐惧的影响,并能辨别已经接受和未接受的"的说法,具有这五种特质的人应当被选任为衣服的接收者。其中,后来到来的人,如果优先接受自己的亲属,或者对某些人表现出偏爱而接受,或者出于贪婪而接受,就是受欲望的影响。如果因愤怒而后来接受某些人,或者轻视贫穷的人而接受,或者做出损害僧团利益的行为而接受,就是受憎恨的影响。如果忘记正念而无知地接受,就是受愚痴的影响。如果因害怕权势人物而优先接受,或者因担心"这是衣服接收的地方,很麻烦"而接受,就是受恐惧的影响。"我接受了这个和那个,没有接受这个和那个",如果能这样辨别已接受和未接受的,就是能辨别已接受和未接受的。因此,不受欲望等影响,对亲属和非亲属、富人和贫穷者一视同仁地按顺序接受,具有戒行、行为端正、正念、智慧、多闻,能以清晰的语言和优美的措辞向施主表达感谢并赢得信任,这样的人应当被选任。
应当这样选任:首先应请一位比丘,然后由一位有能力的比丘向僧团宣布:
"尊敬的僧团请听,如果僧团已准备就绪,请选任某某比丘为衣服的接收者,这是宣布。
尊敬的僧团请听,僧团选任某某比丘为衣服的接收者,如果尊敬的僧团同意选任某某比丘为衣服的接收者,保持缄默;如果不同意,请发言。
僧团已选任某某比丘为衣服的接收者,僧团同意,故保持缄默,我们应如此谨记。"
用这样的羯磨词或表决的方式,即使在寺院内部、全体僧团中间,或者在分界线内,都可以选任。被选任后,不应该住在寺院的边缘或静修房,而应该住在人们来往方便的正殿,在那里设置帘子,整洁地坐着。

195.Cīvaranidahakopi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvaranidahakaṃ sammannituṃ, yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, nihitānihitañca jāneyyā’’ti vacanato pañcaṅgasamannāgato bhikkhu –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvaranidahakaṃ sammanneyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvaranidahakaṃ sammannati, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvaranidahakassa sammuti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvaranidahako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 342) –

Iti imāya kammavācāya vā apalokanena vā vuttanayeneva sammannitabbo.

196.Bhaṇḍāgārikopi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ bhaṇḍāgārikaṃ sammannituṃ, yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, guttāguttañca jāneyyā’’ti (mahāva. 343) vacanato pañcaṅgasamannāgato bhikkhu ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ bhaṇḍāgārikaṃ sammanneyyā’’tiādinā (mahāva. 343) nayena kammavācāya vā apalokanena vā sammannitabbo.

Ettha (mahāva. aṭṭha. 343) ca yattha chadanādīsu koci doso natthi, taṃ guttaṃ. Yattha pana chadanatiṇaṃ vā chadaniṭṭhakā vā yattha katthaci patitā, yena ovassati vā, mūsikādīnaṃ vā paveso hoti, bhittiādīsu vā katthaci chiddaṃ hoti, upacikā vā uṭṭhahanti, taṃ sabbaṃ aguttaṃ nāma. Taṃ sallakkhetvā bhaṇḍāgārikena paṭisaṅkharitabbaṃ. Sītasamaye dvārañca vātapānañca supihitaṃ kātabbaṃ. Sītena hi cīvarāni kaṇṇakitāni honti. Uṇhasamaye antarantarā vātappavesanatthaṃ vivaritabbaṃ. Evaṃ karonto hi guttāguttaṃ jānāti nāma.



关于衣服的保管者,佛说"我允许,选任具有五种特质的比丘为衣服的保管者,他不应该受欲望、憎恨、愚痴、恐惧的影响,并能辨别已经保管和未保管的"。具有这五种特质的比丘应当被这样选任:
"尊敬的僧团请听,如果僧团已准备就绪,请选任某某比丘为衣服的保管者,这是宣布。
尊敬的僧团请听,僧团选任某某比丘为衣服的保管者,如果尊敬的僧团同意选任某某比丘为衣服的保管者,保持缄默;如果不同意,请发言。
僧团已选任某某比丘为衣服的保管者,僧团同意,故保持缄默,我们应如此谨记。"
用这样的羯磨词或表决的方式进行选任。
关于仓库管理员,佛说"我允许,选任具有五种特质的比丘为仓库管理员,他不应该受欲望、憎恨、愚痴、恐惧的影响,并能辨别已经保管和未保管的"。具有这五种特质的比丘应当用"尊敬的僧团请听,如果僧团已准备就绪,请选任某某比丘为仓库管理员"等羯磨词或表决的方式进行选任。
其中,没有任何缺陷的地方就是保管好的。但有茅草覆盖或砖块掉落的地方,或者被雨淋湿,或者老鼠等进入,或者墙壁等有破洞的地方,都是没有保管好的。仓库管理员应该检查这些,并进行修缮。在寒冷季节,门窗应该关闭,因为衣服会受潮。在炎热季节,应该适当地打开,让空气流通。这样做就是能辨别保管好和没有保管好的。

197. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhaṇḍāgāraṃ sammannituṃ, yaṃ saṅgho ākaṅkhati vihāraṃ vā aḍḍhayogaṃ vā pāsādaṃ vā hammiyaṃ vā guhaṃ vā’’ti (mahāva. 343) vacanato bhaṇḍāgāraṃ sammannitvā ṭhapetabbaṃ. Ettha ca yo ārāmamajjhe ārāmikasāmaṇerādīhi avivitto sabbesaṃ samosaraṇaṭṭhāne vihāro vā aḍḍhayogo vā hoti, so sammannitabbo. Paccantasenāsanaṃ pana na sammannitabbaṃ. Imaṃ pana bhaṇḍāgāraṃ khaṇḍasīmaṃ gantvā khaṇḍasīmāya nisinnehi sammannituṃ na vaṭṭati. Vihāramajjheyeva ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ bhaṇḍāgāraṃ sammanneyyā’’tiādinā (mahāva. 343) nayena kammavācāya vā apalokanena vā sammannitabbaṃ.

Cīvarapaṭiggāhakādīhi pana tīhipi attano vattaṃ jānitabbaṃ. Tattha cīvarapaṭiggāhakena tāva yaṃ yaṃ manussā ‘‘kālacīvara’’nti vā ‘‘akālacīvara’’nti vā ‘‘accekacīvara’’nti vā ‘‘vassikasāṭika’’nti vā ‘‘nisīdana’’nti vā ‘‘paccattharaṇa’’nti vā ‘‘mukhapuñchanacoḷa’’nti vā denti, taṃ sabbaṃ ekarāsiṃ katvā missetvā na gaṇhitabbaṃ, visuṃ visuṃ katvāva gaṇhitvā cīvaranidahakassa tatheva ācikkhitvā dātabbaṃ. Cīvaranidahakenapi bhaṇḍāgārikassa dadamānena ‘‘idaṃ kālacīvaraṃ…pe… idaṃ mukhapuñchanacoḷa’’nti ācikkhitvāva dātabbaṃ. Bhaṇḍāgārikenapi tatheva visuṃ visuṃ saññāṇaṃ katvā ṭhapetabbaṃ. Tato saṅghena ‘‘kālacīvaraṃ āharā’’ti vutte kālacīvarameva dātabbaṃ…pe… ‘‘mukhapuñchanacoḷaṃ āharā’’ti vutte tadeva dātabbaṃ. Iti bhagavatā cīvarapaṭiggāhako anuññāto, cīvaranidahako anuññāto, bhaṇḍāgāriko anuññāto, bhaṇḍāgāraṃ anuññātaṃ, na bāhulikatāya, na asantuṭṭhitāya, apica kho saṅghānuggahāya. Sace hi āhaṭāhaṭaṃ gahetvā bhikkhū bhājeyyuṃ, neva āhaṭaṃ, na anāhaṭaṃ, na dinnaṃ, na adinnaṃ, na laddhaṃ, na aladdhaṃ jāneyyuṃ, āhaṭāhaṭaṃ therāsane vā dadeyyuṃ, khaṇḍākhaṇḍaṃ vā chinditvā gaṇheyyuṃ, evaṃ sati ayuttaparibhogo ca hoti, na ca sabbesaṃ saṅgaho kato hoti. Bhaṇḍāgāre pana cīvaraṃ ṭhapetvā ussannakāle ekekassa bhikkhuno ticīvaraṃ vā dve dve vā ekekaṃ vā cīvaraṃ dassanti, laddhāladdhaṃ jānissanti, aladdhabhāvaṃ ñatvā saṅgahaṃ kātuṃ maññissantīti.



"我允许,比丘们,选任仓库管理员,如果僧团希望在寺院、半楼、堂屋或山洞中"。根据这句话,应当选任仓库管理员并设立仓库。在这里,如果是在园中未被园中小僧等分开,而是与所有人共同聚集的地方,则应当被选任。但偏远的居所不应被选任。这个仓库不应在分界线内,而应在寺院中,以"尊敬的僧团请听,如果僧团已准备就绪,请选任某某寺院为仓库"等方式进行选任。
关于衣服的接收者等,应当知晓他们的职责。在这里,衣服的接收者无论是人们所称的"时衣"、"非时衣"、"整齐衣"、"雨衣"、"坐垫"、"铺盖"、"面巾"等,所有这些都应汇总为一类,而不应分别计算,应当分别告知衣服的保管者。衣服的保管者也应如是,将仓库管理员所给的衣物逐一告知。然后,当僧团说"请取来时衣"时,应当只给时衣……当说"请取来面巾"时,应当只给面巾。这样,如佛所允许的,衣服的接收者被允许、衣服的保管者被允许、仓库管理员被允许、仓库被允许,这不是因为数量多,也不是因为不满足,而是为了支持僧团。如果确实有人拿到衣物,就不能说是"已拿"、"未拿"、"已给"、"未给"、"已得到"、"未得到",也不能说是"已拿"而在长老座上给出,或是将衣物切成小块而拿走。这样就会造成不当的使用,而且不会形成对所有人的集合。在仓库中,放置衣物时,在需要时应分别给予每位比丘三件或两件衣物,并知晓已得与未得,并在知道未得的情况下,想要形成集合。

198.Cīvarabhājakovi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvarabhājakaṃ sammannituṃ, yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, bhājitābhājitañca jāneyyā’’ti (mahāva. 343) vacanato pañcahaṅgehi samannāgatoyeva ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarabhājakaṃ sammanneyyā’’ti(mahāva. 343) ādinā nayena kammavācāya vā apalokanena vā sammannitvā ṭhapetabbo.

Ettha sabhāgānaṃ bhikkhūnaṃ apāpuṇantampi mahagghacīvaraṃ dento chandāgatiṃ gacchati nāma. Aññesaṃ vuḍḍhatarānaṃ pāpuṇantampi mahagghacīvaraṃ adatvā appagghaṃ dento dosāgatiṃ gacchati nāma. Mohamūḷho cīvaradānavattaṃ ajānanto mohāgatiṃ gacchati nāma. Mukharānaṃ navakānampi bhayena apāpuṇantaṃ eva mahagghaṃ cīvaraṃ dento bhayāgatiṃ gacchati nāma. Yo evaṃ na gacchati, sabbesaṃ tulābhūto pamāṇabhūto majjhatto, so sammannitabbo. Tenapi cīvaraṃ bhājentena paṭhamaṃ ‘‘idaṃ thūlaṃ, idaṃ saṇhaṃ, idaṃ ghanaṃ, idaṃ tanukaṃ, idaṃ paribhuttaṃ, idaṃ aparibhuttaṃ, idaṃ dīghato ettakaṃ, puthulato ettaka’’nti evaṃ vatthāni vicinitvā ‘‘idaṃ ettakaṃ agghati, idaṃ ettaka’’nti evaṃ agghaparicchedaṃ katvā sace sabbesaṃ ekekameva dasadasaagghanakaṃ pāpuṇāti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce pāpuṇāti, yaṃ nava vā aṭṭha vā agghati, taṃ aññena ekaagghanakena ca dviagghanakena ca saddhiṃ bandhitvā etena upāyena same paṭivīse ṭhapetvā kuso pātetabbo. Sace ekekassa dīyamāne cīvare divaso nappahoti, dasa dasa bhikkhū gaṇetvā dasa dasa cīvarapaṭivīse ekato bandhitvā bhaṇḍikaṃ katvā eko cīvarapaṭivīso ṭhapetabbo . Evaṃ ṭhapitesu cīvarapaṭivīsesu kuso pātetabbo. Tehipi bhikkhūhi puna kusapātaṃ katvā bhājetabbaṃ.

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sāmaṇerānaṃ upaḍḍhapaṭivīsaṃ dātu’’nti (mahāva. 343) vacanato ye sāmaṇerā attissarā bhikkhusaṅghassa kattabbakammaṃ na karonti, uddesaparipucchāsu yuttā ācariyupajjhāyānaṃyeva vattapaṭivattaṃ karonti, aññesaṃ na karonti, etesaṃyeva upaḍḍhabhāgo dātabbo. Ye pana purebhattañca pacchābhattañca bhikkhusaṅghasseva kattabbakiccaṃ karonti, tesaṃ samako dātabbo. Idañca piṭṭhisamaye uppannena bhaṇḍāgāre ṭhapitena akālacīvareneva kathitaṃ, kālacīvaraṃ pana samakaṃyeva dātabbaṃ. Tatruppādavassāvāsikaṃ sammuñjanībandhanādi saṅghassa phātikammaṃ katvā gahetabbaṃ. Etañhettha sabbesaṃ vattaṃ. Bhaṇḍāgāracīvarepi sace sāmaṇerā āgantvā ‘‘bhante, mayaṃ yāguṃ pacāma, bhattaṃ pacāma, khajjakaṃ pacāma, appaharitaṃ karoma, dantakaṭṭhaṃ āharāma, raṅgachalliṃ kappiyaṃ katvā dema, kiṃ amhehi na kataṃ nāmā’’ti ukkuṭṭhiṃ karonti, samabhāgova dātabbo. Etaṃyeva virajjhitvā karonti, yesañca karaṇabhāvo na paññāyati, te sandhāya vuttaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sāmaṇerānaṃ upaḍḍhapaṭivīsaṃ dātu’’nti. Kurundiyaṃ pana ‘‘sace sāmaṇerā ‘kasmā mayaṃ, bhante, saṅghakammaṃ na karoma, karissāmā’ti yācanti, samapaṭivīso dātabbo’’ti vuttaṃ.


"我允许,比丘们,选任具有五种特质的比丘为衣服的分发者,他不应该受欲望、憎恨、愚痴、恐惧的影响,并能辨别已分发和未分发的"。根据这句话,应当选任具有这五种特质的比丘为衣服的分发者。
在这里,即使是给没有得到的比丘提供贵重衣物,也会受到欲望的影响。对于其他年长者,如果不提供贵重衣物而提供便宜的,则会受到憎恨的影响。若因无知而不明白衣物的分发,则会受到愚痴的影响。若因害怕他人而不提供贵重衣物,则会受到恐惧的影响。若不受这些影响,而是对所有人一视同仁,则应当被选任。因此,衣物分发者首先应当说"这是粗的,这是细的,这是厚的,这是薄的,这是已用的,这是未用的,这是长的,这是短的",这样对衣物进行分类,并说"这个值多少,那个值多少",这样进行价值的划分。如果每个比丘都能单独得到十到十六件衣物,这就是好的。如果没有得到,而是用一个贵重的物品与另一个贵重的物品进行交换,应当用这种方式进行分发。如果在每个比丘面前分发衣物时没有合适的时间,则应将十个比丘聚在一起,将十件衣物放在一起,形成一个集合。这样分发的衣物也应当是好的。然后,这些比丘应当再次进行良好的分发。
"我允许,比丘们,给小沙弥们分发半份的衣物"。因此,那些不执行比丘僧团应做的职责的小沙弥们,在询问时应当只听从老师和上师的指示,而不应听从他人。对于这些小沙弥们,应当分发半份的衣物。而那些在早晚饭时执行比丘僧团应做的职责的人,应当获得同样的分发。这里提到的在仓库中放置的非时衣物,应当同样进行分发。对于那些因天气变化而需要的物品,应当提供给僧团。对于仓库中的衣物,如果小沙弥们来到说"尊敬的比丘,我们要煮粥,要煮饭,要制作小吃,要做牙刷,要准备彩布,要给我们,难道我们没有做吗？",应当以相同的方式进行分发。对于那些不应做的事情,如不明确的行为,应当说"我允许,比丘们,给小沙弥们分发半份的衣物"。在Kurundiya中,若小沙弥们请求"尊敬的比丘,我们为什么不执行僧团的工作,我们会去做的",应当以相同的方式进行分发。


Sace koci bhikkhu sakaṃ bhāgaṃ gahetvā satthaṃ labhitvā nadiṃ vā kantāraṃ vā uttaritvā disāpakkamitukāmo hoti, tassa ‘‘anujānāmi, bhikkhave, uttarantassa sakaṃ bhāgaṃ dātu’’nti (mahāva. 343) vacanato cīvaresu bhaṇḍāgārato bahi nīhaṭesu ghaṇṭiṃ paharitvā bhikkhusaṅghe sannipatite cīvarabhājakena ‘‘imassa bhikkhuno koṭṭhāsena ettakena bhavitabba’’nti takketvā nayaggāhena samabhāgena cīvaraṃ dātabbaṃ. Tulāya tulitamiva hi samasamaṃ dātuṃ na sakkā, tasmā ūnaṃ vā hotu adhikaṃ vā, evaṃ takkena nayena dinnaṃ sudinnaṃ. Neva ūnakaṃ puna dātabbaṃ, nātirittaṃ paṭiggaṇhitabbaṃ. Sace dasa bhikkhū honti, sāṭakāpi daseva, tesu eko dvādasa agghati, sesā dasagghanakā. Sabbesu dasagghanakavasena kuse pātite yassa bhikkhuno dvādasagghanako kuso pātito, tena yattakaṃ tasmiṃ paṭivīse adhikaṃ, tattakaṃ agghanakaṃ yaṃ kiñci attano santakaṃ kappiyabhaṇḍaṃ datvā so atirekabhāgo gahetabbo. Sace sabbesaṃ pañca pañca vatthāni pattāni, sesānipi atthi, ekekaṃ pana na pāpuṇāti, chinditvā dātabbāni.

Chindantena ca aḍḍhamaṇḍalādīnaṃ vā upāhanatthavikādīnaṃ vā pahonakāni khaṇḍāni katvā dātabbāni. Heṭṭhimaparicchedena caturaṅgulavitthārampi anuvātappahonakāyāmaṃ khaṇḍaṃ katvā dātuṃ vaṭṭati, aparibhogaṃ pana na kātabbaṃ. Sacepi ekassa bhikkhuno koṭṭhāse ekaṃ vā dve vā vatthāni nappahonti, tattha aññaṃ sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ ṭhapetvā yo tena tussati, tassa taṃ bhāgaṃ katvā pacchā kusapāto kātabbo. Sace dasa dasa bhikkhū gaṇetvā vaggaṃ karontānaṃ eko vaggo na pūrati, aṭṭha vā nava vā honti, tesaṃ aṭṭha vā nava vā koṭṭhāsā ‘‘tumhe ime gahetvā visuṃ bhājethā’’ti dātabbā. Evaṃ datvā pacchā kusapāto kātabbo.



如果某位比丘拿了自己的份额,获得了刀具,想渡过河流或丛林,根据"我允许,比丘们,给渡过河流的人他的份额"的说法,应当由衣服的分发者在从仓库中取出的衣服外敲响钟鼓,召集比丘僧团,估算这位比丘应得的份额,以公平的方式给予衣服。因为无法用秤称量来完全平等地分配,所以少一点或多一点都可以,通过这样的方式给予,就是很好的分配。既不应再给少的,也不应收回多的。如果有10位比丘,袈裟也应该10件,其中一件价值12,其余9件价值10,在所有人中按10的标准抽签后,抽到12的那位比丘,应当用自己的任何合适的物品补足那多出的部分。
如果每个人都得到5件衣物,但还有剩余,应当切割后分发。切割时,可以切成适合做鞋子或袋子等的碎片。可以切成长四指宽的碎片,但不应该用于其他用途。如果某位比丘的份额中缺少一两件衣物,可以放入其他适当的物品,使其满意,然后再进行抽签分发。如果分成10个小组,其中一组不足,只有8或9人,应当将那8或9份单独给他们,让他们自行分发。这样分发后,再进行抽签。

199. Idāni ‘‘aṭṭhimā, bhikkhave, mātikā cīvarassa uppādāya, sīmāya deti, katikāya deti, bhikkhāpaññattiyā deti, saṅghassa deti, ubhatosaṅghassa deti, vassaṃvuṭṭhasaṅghassa deti, ādissa deti, puggalassa detī’’ti (mahāva. 379) cīvarānaṃ paṭilābhakhettadassanatthaṃ yā tā aṭṭha mātikā vuttā, tāsaṃ vasena vinicchayo veditabbo.

Tattha ‘‘sīmāya dammī’’ti evaṃ sīmaṃ parāmasitvā dento sīmāya deti nāma. Evaṃ sīmāya dinnaṃ yāvatikā bhikkhū antosīmāgatā, tehi bhājetabbaṃ. Sīmā ca nāmesā khaṇḍasīmā upacārasīmā samānasaṃvāsasīmā avippavāsasīmā lābhasīmā gāmasīmā nigamasīmā nagarasīmā abbhantarasīmā udakukkhepasīmā janapadasīmā raṭṭhasīmā rajjasīmā dīpasīmā cakkavāḷasīmāti pannarasavidhā hoti. Tattha khaṇḍasīmā sīmākathāyaṃ vuttāva. Upacārasīmā nāma parikkhittassa vihārassa parikkhepena, aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānena paricchinnā hoti. Apica bhikkhūnaṃ dhuvasannipātaṭṭhānato pariyante ṭhitabhojanasālato vā nibaddhavasanaāvāsato vā thāmamajjhimassa purisassa dvinnaṃ leḍḍupātānaṃ anto upacārasīmāti veditabbā. Sā pana āvāsesu vaḍḍhantesu vaḍḍhati, parihāyantesu parihāyati. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘bhikkhūsupi vaḍḍhantesu vaḍḍhatī’’ti vuttaṃ. Tasmā sace vihāre sannipatitabhikkhūhi saddhiṃ ekābaddhā hutvā yojanasatampi pūretvā nisīdanti, yojanasatampi upacārasīmāva hoti, sabbesaṃ lābho pāpuṇāti. Samānasaṃvāsaavippavāsasīmādvayampi vuttameva. Lābhasīmā nāma neva sammāsambuddhena anuññātā, na dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitā, apica kho rājarājamahāmattā vihāraṃ kāretvā gāvutaṃ vā aḍḍhayojanaṃ vā yojanaṃ vā samantato paricchinditvā ‘‘ayaṃ amhākaṃ vihārassa lābhasīmā’’ti nāmalikhitake thambhe nikhaṇitvā ‘‘yaṃ etthantare uppajjati, sabbaṃ amhākaṃ vihārassa demā’’ti sīmā ṭhapenti, ayaṃ lābhasīmā nāma. Gāmanigamanagaraabbhantaraudakukkhepasīmāpi vuttā eva.

Janapadasīmā nāma kāsikosalaraṭṭhādīnaṃ anto bahū janapadā honti, tattha ekeko janapadaparicchedo janapadasīmā. Raṭṭhasīmā nāma kāsikosalādiraṭṭhaparicchedo. Rajjasīmā nāma ‘‘coḷabhogo keraḷabhogo’’ti evaṃ ekekassa rañño āṇāpavattiṭṭhānaṃ. Dīpasīmā nāma samuddantena paricchinnamahādīpā ca antaradīpā ca. Cakkavāḷasīmā cakkavāḷapabbateneva paricchinnā. Evametāsu sīmāsu khaṇḍasīmāya kenaci kammena sannipatitaṃ saṅghaṃ disvā ‘‘ettheva sīmāya saṅghassa demī’’ti vutte yāvatikā bhikkhū antokhaṇḍasīmāgatā, tehi bhājetabbaṃ. Tesaṃyeva hi taṃ pāpuṇāti, aññesaṃ sīmantarikāya vā upacārasīmāya vā ṭhitānampi na pāpuṇāti. Khaṇḍasīmāya ṭhite pana rukkhe vā pabbate vā ṭhitassa heṭṭhā vā pathavīvemajjhagatassa pāpuṇātiyeva. ‘‘Imissā upacārasīmāya saṅghassa dammī’’ti dinnaṃ pana khaṇḍasīmāsīmantarikāsu ṭhitānampi pāpuṇāti. ‘‘Samānasaṃvāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ pana khaṇḍasīmāsīmantarikāsu ṭhitānaṃ na pāpuṇāti. Avippavāsasīmālābhasīmāsu dinnaṃ tāsu sīmāsu antogatānaṃ pāpuṇāti. Gāmasīmādīsu dinnaṃ tāsaṃ sīmānaṃ abbhantare baddhasīmāya ṭhitānampi pāpuṇāti. Abbhantarasīmāudakukkhepasīmāsu dinnaṃ tattha antogatānaṃyeva pāpuṇāti. Janapadaraṭṭharajjadīpacakkavāḷasīmāsupi gāmasīmādīsu vuttasadisoyeva vinicchayo.


现在"比丘们,这是关于衣物的八项规则,它们规定了界限、分配、施食、给僧团、给两方僧团、给雨季聚集的僧团、给特定的、给个人的"。为了解释衣物的获得范围,应当理解这八项规则的内容。
在这里,如果说"我将以界限来分配",就是在设定界限的基础上进行分配。这样,在界限内给予的衣物,应当由进入界限的比丘们来分享。界限的名称包括：碎片界限、临近界限、共同居住界限、不离开界限、利益界限、村界、镇界、城界、内部界限、水界、国家界、王国界、岛屿界、轮回界，共十五种。这里的碎片界限是指在界限的讨论中提到的。临近界限是指在特定寺院内的界限,而不包括未被限制的部分。也应当理解,由于比丘们的稳定聚集,在餐厅内或住宿处的界限,是指在两个人的同一位置内的临近界限。它随着房屋的增加而增加,随着房屋的减少而减少。在《大法典》中也提到"比丘们的聚集也会随着房屋的增加而增加"。因此,如果在寺院中聚集的比丘们,连同其他人一起,坐在一百由连成一体的地方,那么这也算作一百的临近界限,所有人都能获得利益。
共同居住界限和不离开界限的内容已提到。利益界限并不是由正觉者所允许的,也不是由法的集持长老所规定的,而是由国王、大臣们在寺院周围,或在村庄、半个里程或整整一里内,设定的界限,并在标记上写下"这是我们的寺院的利益界限",并在土里挖掘出"无论在此发生什么,我们都将给予寺院"的界限。这个就是利益界限。村界、镇界、城内部界限和水界也同样如此。
国家界是指在Kāsī、Kosala等地区的国家界限。在王国界内是指"Chola、Kerala"等国王的命令所执行的地方。岛屿界限是指被海洋所环绕的主要岛屿和中间岛屿。轮回界限是由轮回山脉所界定的。这样,在这些界限中,如果有人看到聚集在碎片界限内的僧团,并说"我将给予在此界限内的僧团",那么在那里的比丘们应当分享。因为他们正好在那儿,而其他人则不会获得。若在碎片界限内的树木或山上,也能获得。若说"我将给予在此临近界限内的僧团",则在碎片界限内的比丘们也能获得。若说"我将给予在共同居住界限内的僧团",则在碎片界限内的比丘们无法获得。给予不离开界限和利益界限的比丘们,也能够在这些界限内获得。对于村界等界限的给予,也能够在这些界限内的比丘们获得。对于内部界限和水界限的给予,也只能在这些界限内的比丘们获得。至于国家、地区、王国、岛屿、轮回界限等,与村界等的解释相同。


Sace pana jambudīpe ṭhito ‘‘tambavaṇṇidīpe saṅghassa dammī’’ti vadati, tambapaṇṇidīpato ekopi āgantvā sabbesaṃ gaṇhituṃ labhati. Sacepi tatreva eko sabhāgabhikkhu sabhāgānaṃ bhāgaṃ gaṇhāti, na vāretabbo. Evaṃ tāva yo sīmaṃ parāmasitvā deti, tassa dāne vinicchayo veditabbo. Yo pana ‘‘asukasīmāya’’nti vattuṃ na jānāti, kevalaṃ ‘‘sīmā’’ti vacanamattameva jānanto vihāraṃ āgantvā ‘‘sīmāya dammī’’ti vā ‘‘sīmaṭṭhakasaṅghassa dammī’’ti vā bhaṇati, so pucchitabbo ‘‘sīmā nāma bahuvidhā, katarasīmaṃ sandhāya bhaṇasī’’ti. Sace vadati ‘‘ahaṃ ‘asukasīmā’ti na jānāmi, sīmaṭṭhakasaṅgho bhājetvā gaṇhatū’’ti, katarasīmāya bhājetabbaṃ? Mahāsīvatthero kirāha ‘‘avippavāsasīmāyā’’ti. Tato naṃ āhaṃsu ‘‘avippavāsasīmā nāma tiyojanāpi hoti, evaṃ sante tiyojane ṭhitā lābhaṃ gaṇhissanti, tiyojane ṭhatvā āgantukavattaṃ pūretvā ārāmaṃ pavisitabbaṃ bhavissati, gamiko tiyojanaṃ gantvā senāsanaṃ āpucchissati, nissayappaṭipannassa tiyojanātikkame nissayo paṭippassambhissati, pārivāsikena tiyojanaṃ atikkamitvā aruṇaṃ uṭṭhapetabbaṃ bhavissati, bhikkhuniyā tiyojane ṭhatvā ārāmappavesanaṃ āpucchitabbaṃ bhavissati, sabbampetaṃ upacārasīmāparicchedavaseneva kātuṃ vaṭṭati, tasmā upacārasīmāya bhājetabba’’nti.

200.Katikāyadetīti ettha pana katikā nāma samānalābhakatikā. Tatrevaṃ katikā kātabbā, ekasmiṃ vihāre sannipatitehi bhikkhūhi yaṃ vihāraṃ saṅgaṇhitukāmā samānalābhaṃ kātuṃ icchanti , tassa nāmaṃ gahetvā ‘‘asuko nāma vihāro porāṇako’’ti vā ‘‘buddhādhivuttho’’ti vā ‘‘appalābho’’ti vā ya kiñci kāraṇaṃ vatvā ‘‘taṃ vihāraṃ iminā vihārena saddhiṃ ekalābhaṃ kātuṃ saṅghassa ruccatī’’ti tikkhattuṃ sāvetabbaṃ. Ettāvatā tasmiṃ vihāre nisinnopi idha nisinnova hoti. Tasmiṃ vihārepi saṅghena evameva kātabbaṃ. Ettāvatā idha nisinnopi tasmiṃ nisinnova hoti. Ekasmiṃ vihāre lābhe bhājiyamāne itarasmiṃ ṭhitassa bhāgaṃ gahetuṃ vaṭṭati. Evaṃ ekena vihārena saddhiṃ bahūpi āvāsā ekalābhā kātabbā. Evañca kate ekasmiṃ āvāse dinne sabbattha dinnaṃ hoti.



"分配"是指平等分享利益的协议。应当这样制定协议:在一座寺院中聚集的比丘们,如果他们想要将某座寺院与另一座寺院合并分享利益,就应该取得那座寺院的名称,说"某某寺院是古老的"或"有佛住过"或"利益少"等任何理由,然后三次宣布"僧团同意将这座寺院与另一座寺院合并分享利益"。通过这样做,即使坐在这座寺院中,也算是坐在那座寺院中。在那座寺院中,也应该由僧团以同样的方式进行。通过这样做,即使坐在这里,也算是坐在那里。在一座寺院中分配利益时,其他寺院中的人也有权获得份额。这样,可以将多座寺院合并分享利益。这样做后,在一座寺院中给予的,在其他地方也算是给予了

201.Bhikkhāpaññatti nāma attano pariccāgapaññāpanaṭṭhānaṃ, yattha saṅghassa dhuvakārā karīyanti. Ettha ca yasmiṃ vihāre imassa cīvaradāyakassa santakaṃ saṅghassa pākavaṭṭaṃ vā vattati, yasmiṃ vihāre bhikkhū attano bhāraṃ katvā sadā gehe bhojeti, yattha vā tena āvāso kārito, salākabhattādīni vā nibaddhāni, ime dhuvakārā nāma. Yena pana sakalopi vihāro patiṭṭhāpito, tattha vattabbameva natthi, tasmā sace so ‘‘yattha mayhaṃ dhuvakārā karīyanti, tattha dammī’’ti vā ‘‘tattha dethā’’ti vā bhaṇati, bahūsu cepi ṭhānesu dhuvakārā honti, sabbattha dinnameva hoti. Sace pana ekasmiṃ vihāre bhikkhū bahutarā honti, tehi vattabbaṃ ‘‘tumhākaṃ dhuvakāre ekattha bhikkhū bahū, ekattha appakā’’ti. Sace ‘‘bhikkhugaṇanāya gaṇhathā’’ti bhaṇati, tathā bhājetvā gaṇhituṃ vaṭṭati. Ettha ca vatthabhesajjādi appakampi sukhena bhājīyati. Yadi pana mañco vā pīṭhaṃ vā ekameva hoti, taṃ pucchitvā yassa vihārassa, ekavihārepi vā yassa senāsanassa so vicāreti, tattha dātabbaṃ. Sacepi ‘‘asukabhikkhu gaṇhatū’’ti vadati, vaṭṭati. Atha ‘‘mayhaṃ dhuvakāre dethā’’ti vatvā avicāretvā gacchati, saṅghassapi vicāretuṃ vaṭṭati. Evaṃ pana vicāretabbaṃ, ‘‘saṅghattherassa vasanaṭṭhāne dethā’’ti vattabbaṃ. Sace tattha senāsanaṃ paripuṇṇaṃ hoti, yattha nappahoti, tattha dātabbaṃ. Sace eko bhikkhu ‘‘mayhaṃ vasanaṭṭhāne senāsanaparibhogabhaṇḍaṃ natthī’’ti vadati, tattha dātabbaṃ.



"施食"是指指定自己的供养处所,在那里为僧团进行经常性的供养。在这里,哪个寺院有这位施衣者的常规供养,或者哪个寺院的比丘们一直在家中供养,或者由他建造的寺院,或者有固定的斋食等,这些就是所谓的"经常性供养"。但是如果整个寺院都是由他建立的,那里就没有什么需要说的,所以如果他说"我要在哪里有我的经常性供养的地方施舍"或"请在那里施舍",即使在多处有经常性供养,也都算是给予了。如果在一个寺院中的比丘人数较多,他们应该说"你们的经常性供养处有比丘多的,有比丘少的"。如果他说"请按比丘人数分配",那么也可以这样分配。在这里,即使是少量的衣物或药品,也可以很容易地分配。如果只有一张床或椅子,应当询问是属于哪个寺院的,或者在一个寺院中的哪个住所,然后在那里给予。即使他说"让某某比丘拿走",也可以。但是如果他说"请给我的经常性供养处",而不指定,那么僧团也可以自行决定。应当这样决定:"给予长老所居住的地方"。如果那里的住所已满,就给予其他没有的地方。如果有一位比丘说"我的住所没有生活用品",那里就应该给予。

202.Saṅghassa detīti ettha pana sace vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti deti, upacārasīmāya ṭhitena saṅghena ghaṇṭiṃ paharitvā kālaṃ ghosetvā bhājetabbāni, sīmaṭṭhakassa asampattassapi bhāgaṃ gaṇhanto na vāretabbo. Vihāro mahā hoti, therāsanato paṭṭhāya vatthesu dīyamānesu alasajātikā mahātherā pacchā āgacchanti, ‘‘bhante, vīsativassānaṃ dīyati, tumhākaṃ ṭhitikā atikkantā’’ti na vattabbā, ṭhitikaṃ ṭhapetvā tesaṃ datvā pacchā ṭhitibhāya dātabbaṃ. ‘‘Asukavihāre kira bahu cīvaraṃ uppanna’’nti sutvā yojanantarikavihāratopi bhikkhū āgacchanti, sampattasampattānaṃ ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dātabbaṃ, asampattānampi upacārasīmaṃ paviṭṭhānaṃ antevāsikādīsu gaṇhantesu dātabbameva. ‘‘Bahiupacārasīmāya ṭhitānaṃ dethā’’ti vadanti, na dātabbaṃ. Sace pana upacārasīmaṃ okkantehi ekābaddhā hutvā attano vihāradvāre vā antovihāreyeva vā honti, parisavasena vaḍḍhitā nāma sīmā hoti, tasmā dātabbaṃ. Saṅghanavakassa dinnepi pacchā āgatānaṃ dātabbameva. Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷhe āgatānaṃ paṭhamabhāgo na pāpuṇāti, dutiyabhāgato vassaggena dātabbaṃ.

Ekasmiṃ vihāre dasa bhikkhū honti, dasa vatthāni ‘‘saṅghassa demā’’ti denti, pāṭekkaṃ bhājetabbāni. Sace ‘‘sabbāneva amhākaṃ pāpuṇantī’’ti gahetvā gacchanti, duppāpitāni ceva duggahitāni ca, gatagataṭṭhāne saṅghikāneva honti. Ekaṃ pana uddharitvā ‘‘idaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti saṅghattherassa pāpetvā ‘‘sesāni amhākaṃ pāpuṇantī’’ti gahetuṃ vaṭṭati. Ekameva vatthaṃ ‘‘saṅghassa demā’’ti āharanti, abhājetvāva ‘‘amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhanti, duppāpitañceva duggahitañca. Satthakena vā haliddiādinā vā lekhaṃ katvā ekakoṭṭhāsaṃ ‘‘idaṃ ṭhānaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti saṅghattherassa pāpetvā ‘‘sesaṃ amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gahetuṃ vaṭṭati. Yaṃ pana vatthasseva pupphaṃ vā vali vā, tena paricchedaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Sace ekaṃ tantaṃ uddharitvā ‘‘idaṃ ṭhānaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti therassa datvā ‘‘sesaṃ amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhanti, vaṭṭati. Khaṇḍaṃ khaṇḍaṃ chinditvā bhājiyamānaṃ vaṭṭatiyeva.


"给予僧团"是指如果进入寺院后说"我将把这些衣物施舍给僧团",则应当在临近界限内的僧团敲响钟声并宣布时间,应当进行分配,而不应阻止在未到达的地方的份额。在寺院较大时,从长老开始,在衣物分配时,懒惰的长老们往往会在之后到来,不应当说"尊者,这已经分配了二十年,你们的份额已经超出",应当在分配时保留他们的份额。听说"在某寺院有许多衣物产生",即使是远道而来的比丘们也会前来,应当从他们的到达之处开始进行分配,并且在未到达的地方也应进行分配。如果他们说"请将给临近界限的",则不应给予。如果临近界限的比丘们聚集在一起,无论是自己寺院的门口还是内部,若因人群而扩大,那就应当给予。因此,即使施舍给僧团,也应当在之后到来的比丘们中进行分配。
在同一个寺院中有十位比丘,他们各自说"我们将施舍给僧团",则应当分别进行分配。如果他们说"我们所有的都将分配",则可给予那些难以获得和难以接受的衣物,在他们去往的地方,也应当是僧团的。若提取一件并说"这将归你们",则应当向长老请求,并说"其余的将归我们"。若只取一件衣物并说"我将施舍给僧团",而不进行分配,则应当说"这将归我们所有"。若用笔或其他工具在一处标记,并说"这地方将归你们",则应当向长老请求,并说"其余的将归我们"。至于衣物的花朵或装饰,则不应进行分配。如果提取一条线并说"这将归你们",则应当给予长老,并说"其余的将归我们"。将每一块衣物分开进行分配是可以的。


Ekabhikkhuke vihāre saṅghassa cīvaresu uppannesu sace pubbe vuttanayeneva so bhikkhu ‘‘sabbāni mayhaṃ pāpuṇantī’’ti gaṇhāti, suggahitāni , ṭhitikā pana na tiṭṭhati. Sace ekekaṃ uddharitvā ‘‘idaṃ mayhaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhāti, ṭhitikā tiṭṭhati. Tattha aṭṭhitāya ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace eko bhikkhu āgacchati, majjhe chinditvā dvīhipi gahetabbaṃ. Ṭhitāya ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace navakataro āgacchati, ṭhitikā heṭṭhā orohati. Sace vuḍḍhataro āgacchati, ṭhitikā uddhaṃ ārohati. Atha añño natthi, puna attano pāpetvā gahetabbaṃ. ‘‘Saṅghassa demā’’ti vā ‘‘bhikkhusaṅghassa demā’’ti vā yena kenaci ākārena saṅghaṃ āmasitvā dinnaṃ pana paṃsukūlikānaṃ na vaṭṭati ‘‘gahapaticīvaraṃ paṭikkhipāmi, paṃsukūlikaṅgaṃ samādiyāmī’’ti vuttattā, na pana akappiyattā. Bhikkhusaṅghena apaloketvā dinnampi na gahetabbaṃ. Yaṃ pana bhikkhu attano santakaṃ deti, taṃ bhikkhudattiyaṃ nāma vaṭṭati, paṃsukūlaṃ pana na hoti. Evaṃ santepi dhutaṅgaṃ na bhijjati. ‘‘Bhikkhūnaṃ dema, therānaṃ demā’’ti vutte pana paṃsukūlikānampi vaṭṭati, ‘‘idaṃ vatthaṃ saṅghassa dema, iminā upāhanatthavikapattatthavikaāyogaaṃsabaddhakādīni karontū’’ti dinnampi vaṭṭati. Pattatthavikādīnaṃ atthāya dinnāni bahūnipi honti, cīvaratthāyapi pahonti, tato cīvaraṃ katvā pārupituṃ vaṭṭati. Sace pana saṅgho bhājitātirittāni vatthāni chinditvā upāhanatthavikādīnaṃ atthāya bhājeti, tato gahetuṃ na vaṭṭati. Sāmikehi vicāritameva hi vaṭṭati, na itaraṃ. Paṃsukūlikaṃ ‘‘saṅghassa dhammakaraṇapaṭādīnaṃ atthāya demā’’ti vuttepi gahetuṃ vaṭṭati, parikkhāro nāma paṃsukūlikānampi icchitabbo. Yaṃ tattha atirekaṃ hoti, taṃ cīvarepi upanetuṃ vaṭṭati. Suttaṃ saṅghassa denti, paṃsukūlikehipi gahetabbaṃ. Ayaṃ tāva vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti dinnesu vinicchayo. Sace pana bahiupacārasīmāya addhānamaggappaṭipanne bhikkhū disvā ‘‘saṅghassa dammī’’ti saṅghattherassa vā saṅghanavakassa vā āroceti, sacepi yojanaṃ pharitvā parisā ṭhitā hoti, ekābaddhā ce, sabbesaṃ pāpuṇāti. Ye pana dvādasahi hatthehi parisaṃ asampattā, tesaṃ na pāpuṇāti.



如果在只有一位比丘的寺院中,衣物产生后,如果按前述方式,该比丘说"所有的都将归我",那么虽然接受得好,但份额无法保持。如果他一件一件地提取并说"这将归我",那么份额就能保持。在这种情况下,如果份额未保持,而又有新的衣物产生,如果有一位较年轻的比丘来,可以从中分出两份。如果份额保持,而又有新的衣物产生,如果有一位较年长的比丘来,份额就会往上增加。如果没有其他人,就可以再次取回自己的份额。
无论以何种方式说"我将施舍给僧团"或"我将施舍给比丘僧团",施舍给行脚僧的是不合适的,因为他们已经说"我拒绝家庭衣服,我要接受行脚僧的衣服"。但不是因为不合适,而是因为他们已经发愿。未经僧团同意而施舍的也不应该接受。但如果比丘自己施舍自己的东西,那就是"比丘所施"的,并不是行脚僧的。即使这样,也不会违背头陀行。如果说"我们施舍给比丘们"或"我们施舍给长老们",行脚僧也可以接受。如果说"我们施舍这件衣服给僧团,让他们用它制作鞋、衣袋、钵袋、肩带等",即使有很多这样的东西,也可以用来制作衣服并穿着。如果僧团分配了剩余的衣物,用来制作鞋、衣袋等,也不应该从中取用,因为只有所有者决定的才可以,其他的不行。如果说"我们施舍给僧团用于制作法衣等",行脚僧也可以接受,因为他们也需要用品。在那里多余的,也可以用于制作衣服。他们也可以接受施舍给僧团的线。
这就是在进入寺院后说"我将施舍这些衣物给僧团"的判决。如果在临近界限外看到正在路上的比丘,并告知长老或新来的比丘说"我将施舍给僧团",即使人群遍布一里,如果聚集在一起,所有人都能得到。但是对于那些距离十二臂之外

203.Ubhatosaṅghassa detīti ettha ‘‘ubhatosaṅghassa dammī’’ti vuttepi ‘‘dvidhā saṅghassa dammī’’ti, ‘‘dvinnaṃ saṅghānaṃ dammī’’ti, ‘‘bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīsaṅghassa ca dammī’’ti vuttepi ubhatosaṅghassa dinnameva hoti. Tattha sace bahukāpi bhikkhū honti, ekā bhikkhunī hoti, upaḍḍhaṃ dātabbaṃ, dve bhāge same katvā eko bhāgo dātabboti attho. Sace bahukāpi bhikkhuniyo honti, eko bhikkhu hoti, upaḍḍhaṃ dātabbaṃ. ‘‘Ubhatosaṅghassa ca tuyhañca dammī’’ti vutte sace dasa dasa bhikkhū ca bhikkhuniyo ca honti, ekavīsati paṭivīse katvā eko puggalassa dātabbo, dasa bhikkhusaṅghassa, dasa bhikkhunīsaṅghassa. Yena puggaliko laddho, so saṅghatopi attano vassaggena gahetuṃ labhati. Kasmā? Ubhatosaṅghaggahaṇena gahitattā. ‘‘Ubhatosaṅghassa ca cetiyassa ca dammī’’ti vuttepi eseva nayo. Idha pana cetiyassa saṅghato pāpuṇanakoṭṭhāso nāma natthi, ekapuggalassa pattakoṭṭhāsasamova koṭṭhāso hoti. ‘‘Ubhatosaṅghassa ca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vutte pana dvāvīsati koṭṭhāse katvā dasa bhikkhūnaṃ, dasa bhikkhunīnaṃ, eko puggalassa, eko cetiyassa dātabbo. Tattha puggalo saṅghatopi attano vassaggena gahetuṃ labhati, cetiyassa ekoyeva.

‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca dammī’’ti vutte pana na majjhe bhinditvā dātabbaṃ, bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā dātabbaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañcā’’ti vutte pana puggalo visuṃ na labhati, pāpuṇanaṭṭhānato ekameva labhati. Kasmā? Bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyassa ekapuggalapaṭivīso labbhati, puggalassa visuṃ na labbhati, tasmā ekaṃ cetiyassa datvā avasesaṃ bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā bhājetabbaṃ.

‘‘Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca dammī’’ti vuttepi majjhe bhinditvā na dātabbaṃ, puggalagaṇanāya eva vibhajitabbaṃ. ‘‘Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca tuyhañca, bhikkhūnañca bhikkhunīnañca cetiyassa ca, bhikkhūnañca bhikkhunīnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti evaṃ vuttepi cetiyassa ekapaṭivīso labbhati, puggalassa visuṃ natthi, bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā eva bhājetabbaṃ. Yathā ca bhikkhusaṅghaṃ ādiṃ katvā nayo nīto, evaṃ bhikkhunīsaṅghaṃ ādiṃ katvāpi netabbo.

‘‘Bhikkhusaṅghassa ca tuyhañcā’’ti vutte puggalassa visuṃ na labbhati, vassaggeneva gahetabbaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa visuṃ paṭivīso labbhati. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyasseva visuṃ labbhati, na puggalassa. ‘‘Bhikkhūnañca tuyhañcā’’ti vuttepi visuṃ na labbhati, ‘‘bhikkhūnañca cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa labbhati. ‘‘Bhikkhūnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyasseva visuṃ labbhati, na puggalassa. Bhikkhunīsaṅghaṃ ādiṃ katvāpi evameva yojetabbaṃ.


如果说"我将施舍给两部僧团",或说"我将施舍给两个僧团",或说"我将施舍给比丘僧团和比丘尼僧团",这都算是施舍给两部僧团。在这里,如果比丘很多而比丘尼只有一位,应当给予一半;如果比丘尼很多而比丘只有一位,也应当给予一半。如果说"我将施舍给两部僧团和你",如果有10位比丘和10位比丘尼,应当分成21份,其中一份给个人,10份给比丘僧团,10份给比丘尼僧团。个人得到的,也可以凭自己的份额从僧团中取得。为什么?因为是包括在"两部僧团"中。如果说"我将施舍给两部僧团和塔",在这里塔没有自己的份额,只有个人的份额一样。如果说"我将施舍给两部僧团、你和塔",那就分成22份,10给比丘,10给比丘尼,1给个人,1给塔。在这里,个人可以凭自己的份额从僧团中取得,而塔只有1份。
如果说"我将施舍给比丘僧团和比丘尼僧团",不应该在中间分开,而是按比丘和比丘尼的人数分配。如果说"我将施舍给比丘僧团、比丘尼僧团和你",个人就不能单独得到,只能从获得的地方得到一份。为什么?因为被包括在"比丘僧团"中。如果说"我将施舍给比丘僧团、比丘尼僧团、你和塔",塔只能得到一个人的份额,个人不能单独得到,所以应当先给塔一份,然后按比丘和比丘尼的人数分配其余的。
如果说"我将施舍给比丘们和比丘尼们",不应该在中间分开,而是按人数分配。如果说"我将施舍给比丘们、比丘尼们和你"、"我将施舍给比丘们、比丘尼们和塔"、"我将施舍给比丘们、比丘尼们、你和塔",塔只能得到一个人的份额,个人不能单独得到,应当按比丘和比丘尼的人数分配。
如果说"我将施舍给比丘僧团和你",个人不能单独得到,只能凭自己的份额从僧团中取得。如果说"我将施舍给比丘僧团和塔",塔可以单独得到一份。如果说"我将施舍给比丘僧团、你和塔",塔可以单独得到一份,个人不能。如果说"我将施舍给比丘们和你"、"我将施舍给比丘们和塔",塔可以单独得到一份,个人不能。对于比丘尼僧团也应当以同样的方式处


Pubbe buddhappamukhassa ubhatosaṅghassa dānaṃ denti, bhagavā majjhe nisīdati, dakkhiṇato bhikkhū, vāmato bhikkhuniyo nisīdanti, bhagavā ubhinnaṃ saṅghatthero, tadā bhagavā attanā laddhapaccaye attanāpi paribhuñjati, bhikkhūnampi dāpeti. Etarahi pana paṇḍitamanussā sadhātukaṃ paṭimaṃ vā cetiyaṃ vā ṭhapetvā buddhappamukhassa ubhatosaṅghassa dānaṃ denti, paṭimāya vā cetiyassa vā purato ādhārake pattaṃ ṭhapetvā dakkhiṇodakaṃ datvā ‘‘buddhānaṃ demā’’ti, tattha paṭhamaṃ khādanīyabhojanīyaṃ denti, vihāraṃ vā āharitvā ‘‘idaṃ cetiyassa demā’’ti piṇḍapātañca mālāgandhādīni ca denti, tattha kathaṃ paṭipajjitabbanti? Mālāgandhādīni tāva cetiye āropetabbāni, vatthehi paṭākā, telena padīpā kātabbā. Piṇḍapātamadhuphāṇitādīni pana yo nibaddhacetiyajaggako hoti pabbajito vā gahaṭṭho vā, tassa dātabbāni. Nibaddhajaggake asati āhaṭabhattaṃ ṭhapetvā vattaṃ katvā paribhuñjituṃ vaṭṭati, upakaṭṭhe kāle bhuñjitvā pacchāpi vattaṃ kātuṃ vaṭṭatiyeva. Mālāgandhādīsu ca yaṃ kiñci ‘‘idaṃ haritvā cetiye pūjaṃ karothā’’ti vutte dūrampi haritvā pūjetabbaṃ, ‘‘bhikkhusaṅghassa harā’’ti vuttepi haritabbaṃ. Sace pana ‘‘ahaṃ piṇḍāya carāmi, āsanasālāya bhikkhū atthi, te harissantī’’ti vutte ‘‘bhante, tuyhameva dammī’’ti vadati, bhuñjituṃ vaṭṭati. Atha pana ‘‘bhikkhusaṅghassa dassāmī’’ti harantassa gacchato antarāva kālo upakaṭṭho hoti, attano pāpetvā bhuñjituṃ vaṭṭati.



以前,人们会向佛陀率领的两部僧团布施,佛陀坐在中间,右边是比丘,左边是比丘尼,佛陀是两部僧团的长老,当时佛陀自己也享用所得的供养,并给予比丘们。但现在,有智慧的人们会在安置有舍利的塑像或塔的前面摆放钵盂,浇洒供养水,说"我们供养佛陀",首先在那里供养可食用和饮用的食物,或者将食物带到寺院说"这是供养塔的",并供养饭食、花环、香料等。那么,应当如何处理呢?
首先,花环、香料等应该供养在塔上,用布料制作旗帜,用油点燃灯火。至于饭食、蜂蜜等,应当供养给固定照顾塔的出家人或在家人。如果没有固定的照顾者,可以将供养的食物放置一边,然后自己用餐。在合适的时候用餐后,仍然应当完成仪式。对于花环、香料等,如果有人说"拿去供养塔",即使很远也应该拿去供养;如果有人说"拿给比丘僧团",也应该拿去。但是,如果有人说"我正在托钵,寺院里有比丘,让他们拿去吧",如果他说"尊者,我要给你",那么可以食用。如果正在拿给比丘僧团时,适当的时间到来,可以自己取来食用。

204.Vassaṃvuṭṭhasaṅghassa detīti ettha pana sace vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammī’’ti deti, yattakā bhikkhū tasmiṃ āvāse vassacchedaṃ akatvā purimavassaṃvuṭṭhā, tehi bhājetabbaṃ, aññesaṃ na pāpuṇāti. Disāpakkantassapi sati gāhake yāva kathinassubbhārā dātabbaṃ. ‘‘Anatthate pana kathine antohemante evañca vatvā dinnaṃ pacchimavassaṃvuṭṭhānampi pāpuṇātī’’ti lakkhaṇaññū vadanti. Aṭṭhakathāsu panetaṃ na vicāritaṃ. Sace pana bahiupacārasīmāyaṃ ṭhito ‘‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammī’’ti vadati, sampattānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Atha ‘‘asukavihāre vassaṃvuṭṭhasaṅghassā’’ti vadati, tatra vassaṃvuṭṭhānameva yāva kathinassubbhārā pāpuṇāti. Sace pana gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya evaṃ vadati, tatra sammukhībhūtānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Kasmā? Piṭṭhisamaye uppannattā. Antovasseyeva ‘‘vassaṃ vasantānaṃ dammī’’ti vutte chinnavassā na labhanti, vassaṃ vasantāva labhanti. Cīvaramāse pana ‘‘vassaṃ vasantānaṃ dammī’’ti vutte pacchimikāya vassūpagatānaṃyeva pāpuṇāti, purimikāya vassūpagatānañca chinnavassānañca na pāpuṇāti.

Cīvaramāsato paṭṭhāya yāva hemantassa pacchimo divaso, tāva ‘‘vassāvāsikaṃ demā’’ti vutte kathinaṃ atthataṃ vā hotu anatthataṃ vā, atītavassaṃvuṭṭhānameva pāpuṇāti. Gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya vutte pana mātikā āropetabbā ‘‘atītapassāvāsassa pañca māsā atikkantā, anāgato cātumāsaccayena bhavissati, kataravassāvāsassa desī’’ti. Sace ‘‘atītavassaṃvuṭṭhānaṃ dammī’’ti vadati, taṃ antovassaṃvuṭṭhānameva pāpuṇāti, disāpakkantānampi sabhāgā gaṇhituṃ labhanti. Sace ‘‘anāgate vassāvāsikaṃ dammī’’ti vadati, taṃ ṭhapetvā vassūpanāyikadivase gahetabbaṃ. Atha ‘‘agutto vihāro, corabhayaṃ atthi, na sakkā ṭhapetuṃ gaṇhitvā vā āhiṇḍitu’’nti vutte ‘‘sampattānaṃ dammī’’ti vadati, bhājetvā gahetabbaṃ. Sace vadati ‘‘ito me, bhante, tatiye vasse vassāvāsikaṃ na dinnaṃ, taṃ dammī’’ti, tasmiṃ antovasse vuṭṭhabhikkhūnaṃ pāpuṇāti. Sace te disā pakkantā, añño vissāsiko gaṇhāti, dātabbaṃ. Athekoyeva avasiṭṭho, sesā kālakatā, sabbaṃ ekasseva pāpuṇāti. Sace ekopi natthi, saṅghikaṃ hoti, sammukhībhūtehi bhājetabbaṃ.



如果说"我将施舍给雨季的僧团",在这里如果进入寺院后说"这些衣物是我施舍给雨季的僧团",那么在那个地方的比丘们，如果在这个居所中没有进行雨季的分割,则应当给予那些在前一个雨季中住过的比丘们,而不给其他人。即使在离开时,也应当给予直到最后的供养。在说"我将施舍给雨季的僧团"时,也应当给予那些在雨季中居住的比丘们。若说"我将在某个寺院施舍给雨季的僧团",那么在那个地方的雨季居住者直到最后的供养都应当得到。如果在夏季的第一天开始这样说,那么在前面的人都应当得到。为什么?因为在雨季的时间已到。若在雨季中说"我将施舍给住在雨季的人",则那些已离开的比丘们不能得到供养,只有住在雨季的人可以得到。
从衣物的月份开始直到冬季的最后一天,如果说"我们将施舍给住在雨季的人",那么无论是有意义的还是无意义的,都应当给予已过去的雨季的住者。如果从夏季的第一天开始这样说,则应当附上这样的条件:"已过去的雨季的五个月已过,将来会有四个月的时间,这是哪个雨季的住者?"如果说"我将施舍给已过去的雨季的住者",那么只应当给予过去的雨季的住者,并且也可以给予那些离开的比丘们。如果说"我将施舍给未来的雨季的住者",则应当在雨季开始的那一天给予。
如果说"这个寺院没有保护,有盗贼的威胁,无法照顾",则可以说"我将施舍给在场的人",并给予。在说"尊者,我在第三个雨季没有施舍给住在雨季的人,我将施舍给他们"时,在这个雨季的比丘们应当得到。如果他们离开,其他有信心的人也应当得到。若只剩下一个人,其他人已去世,则所有的供养都应当归于他。如果没有任何人,则应当作为僧团的供养,并给予在场的人。

205.Ādissa detīti ettha pana yāguyā vā bhatte vā khādanīye vā cīvare vā senāsane vā bhesajje vā ādisitvā paricchinditvā dento ādissa deti nāma. Tatrāyaṃ vinicchayo – bhikkhū ajjatanāya vā svātanāya vā yāguyā nimantetvā tesaṃ gharaṃ paviṭṭhānaṃ yāguṃ deti, yāguṃ datvā pītāya yāguyā ‘‘imāni cīvarāni yehi mayhaṃ yāgu pītā, tesaṃ dammī’’ti deti, yehi nimantitehi yāgu pītā, tesaṃyeva pāpuṇāti. Yehi pana bhikkhācāravattena gharadvārena gacchantehi vā gharaṃ paviṭṭhehi vā yāgu laddhā, yesaṃ vā āsanasālato pattaṃ āharitvā manussehi nītā, yesaṃ vā therehi pesitā, tesaṃ na pāpuṇāti. Sace pana nimantihabhikkhūhi saddhiṃ aññepi bahū āgantvā antogehañca bahigehañca pūretvā nisinnā, dāyako ca evaṃ vadati ‘‘nimantitā vā hontu animantitā vā, yesaṃ mayā yāgu dinnā, sabbesaṃ imāni vatthāni hontū’’ti, sabbesaṃ pāpuṇāti. Yehi pana therānaṃ hatthato yāgu laddhā, tesaṃ na pāpuṇāti. Atha so ‘‘yehi mayhaṃ yāgu pītā, sabbesaṃ hotū’’ti vadati, sabbesaṃ pāpuṇāti. Bhattakhādanīyesupi eseva nayo. Cīvare pana pubbepi tena vassaṃ vāsetvā bhikkhūnaṃ cīvaraṃ dinnapubbaṃ hoti, so ce bhikkhū bhojetvā vadati ‘‘yesaṃ mayā pubbe cīvaraṃ dinnaṃ, tesaṃyeva imaṃ cīvaraṃ vā suttaṃ vā sappimadhuphāṇitādīni vā hontū’’ti, sabbaṃ tesaṃyeva pāpuṇāti. Senāsanepi ‘‘yo mayā kārite vihāre vā pariveṇe vā vasati, tassidaṃ hotū’’ti vutte tasseva hoti. Bhesajjepi ‘‘mayaṃ kālena kālaṃ therānaṃ sappiādīni bhesajjāni dema, yehi tāni laddhāni, tesaṃyevidaṃ hotū’’ti vutte tesaṃyeva hoti.



说"我将施舍"时，如果是施舍食物、饭菜、可食用的东西、衣物、住处、药品等, 并且在施舍前进行准备和分配, 这就叫做说"我将施舍"。这里的判断是——如果比丘们被邀请到家中，施舍食物给他们, 在施舍食物后, 对于"这些衣物是我施舍给那些喝了我施舍的食物的人", 这就施舍给那些被邀请的人。那些通过托钵的方式在门口进出的比丘们，或在家中获得食物的人，以及那些被长者送来的比丘们，不能得到这份施舍。如果被邀请的比丘们和其他许多人一起坐下，施舍者就会说"无论是被邀请的还是未被邀请的, 我所施舍的食物, 这些衣物都应当归于他们", 那么所有人都可以得到。那些从长者手中获得食物的比丘们，不能得到这份施舍。然后他会说"那些我施舍的食物, 应当归于所有人", 那么大家都可以得到。
在饭食方面也是同样的道理。至于衣物，早在那个雨季之前就已经施舍给比丘们，如果他在请客后说"那些我之前施舍的衣物, 应当归于那些人", 那么所有的衣物都应当归于他们。至于住处，如果他说"我在这个寺院或住处生活的人, 这应当归于他", 那么这就归于他。至于药品，如果他说"我定期给长者们施舍黄油等药品, 这些药品应当归于那些获得的人", 那么这就归于他们。

206.Puggalassa detīti ettha pana ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti evaṃ parammukhā vā, pādamūle ṭhapetvā ‘‘idaṃ, bhante, tumhākaṃ dammī’’ti evaṃ sammukhā vā deti, taṃ tasseva hoti. Sace pana ‘‘idaṃ tumhākañca tumhākaṃ antevāsikānañca dammī’’ti evaṃ vadati, therassa ca antevāsikānañca pāpuṇāti. Uddesaṃ gahetuṃ āgato gahetvā gacchanto ca atthi, tassapi pāpuṇāti. ‘‘Tumhehi saddhiṃ nibaddhacārikabhikkhūnaṃ dammī’’ti vutte uddesantevāsikānaṃ vattaṃ katvā uddesaparipucchādīni gahetvā vicarantānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Ayaṃ ‘‘puggalassa detī’’ti imasmiṃ pade vinicchayo.

Sace koci bhikkhu ekova vassaṃ vasati, tattha manussā ‘‘saṅghassa demā’’ti cīvarāni denti, tattha kiṃ kātabbanti? ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tasseva tāni cīvarāni yāva kathinassa ubbhārā’’ti (mahāva. 363) vacanato sace (mahāva. aṭṭha. 363) gaṇapūrake bhikkhū labhitvā kathinaṃ atthataṃ hoti, pañca māse, no ce atthataṃ hoti, ekaṃ cīvaramāsaṃ aññattha gahetvā nītānipi tasseva tāni cīvarāni, na tesaṃ añño koci issaro. Yaṃ yañhi ‘‘saṅghassa demā’’ti vā ‘‘saṅghaṃ uddissa demā’’ti vā ‘‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassa demā’’ti vā ‘‘vassāvāsikaṃ demā’’ti vā denti, sacepi matakacīvaraṃ avibhajitvā taṃ vihāraṃ pavisati, taṃ sabbaṃ tasseva bhikkhuno hoti. Yampi so vassāvāsatthāya vaḍḍhiṃ payojetvā ṭhapitaupanikkhepato vā tatruppādato vā vassāvāsikaṃ gaṇhāti, sabbaṃ suggahitameva hoti. Idañhettha lakkhaṇaṃ – yena tenākārena saṅghassa uppannavatthaṃ atthatakathinassa pañca māse, anatthatakathinassa ekaṃ cīvaramāsaṃ pāpuṇāti. Sace pana koci bhikkhu vassānato aññasmiṃ utukāle ekako vasati, tattha manussā ‘‘saṅghassa demā’’ti cīvarāni denti, tena bhikkhunā adhiṭṭhātabbaṃ ‘‘mayhimāni cīvarānī’’ti. Adhiṭṭhahantena pana vattaṃ jānitabbaṃ. Tena hi bhikkhunā ghaṇṭiṃ vā paharitvā kālaṃ vā ghosetvā thokaṃ āgametvā sace ghaṇṭisaññāya vā kālasaññāya vā bhikkhū āgacchanti, tehi saddhiṃ bhājetabbāni. Tehi ce bhikkhūhi tasmiṃ cīvare bhājiyamāne apātite kuse añño bhikkhu āgacchati, samako dātabbo bhāgo, pātite kuse añño bhikkhu āgacchati, na akāmā dātabbo bhāgo. Ekakoṭṭhāsepi hi kusadaṇḍake pātitamatte sacepi bhikkhusahassaṃ hoti, gahitameva nāma cīvaraṃ, tasmā na akāmā bhāgo dātabbo. Sace pana attano ruciyā dātukāmā honti, dentu. Anubhāgepi eseva nayo.


如果说"我将施舍给某人",那就是直接对那个人说"我将给你这件衣物",或者放在他的脚下说"尊者,这是我给您的",那就归于那个人。如果说"这是给你们和你们的弟子们的",那就归于长老和他的弟子们。如果有人来领受教诲并离去,也归于他。如果说"这是给你们和经常随行的比丘们的",那就归于接受教诲并四处游化的所有人。这就是在"施舍给个人"这个段落中的判决。
如果有一位比丘独自住在某处,居民们说"我们将施舍给僧团",那么应该怎么做呢?根据"我允许,比丘们,这些衣物归于他,直到布萨仪式结束"的话语,如果有足够的比丘来完成布萨仪式,那就五个月;如果没有完成,就一个月的衣物月。即使是其他地方带来的衣物,也全部归于那位比丘,没有其他人有权力。无论他们说"我们将施舍给僧团"、"我们将为僧团而施舍"、"我们将施舍给住在雨季的僧团"、"我们将施舍给住在雨季的人",即使是没有分配的死人的衣物,也全部归于那位比丘。他为了住在雨季而储存或获得的衣物,都是正确的。这里的标准是:不管是以何种方式,只要是施舍给僧团的衣物,如果布萨仪式已经完成,就归于五个月;如果没有完成,就归于一个月的衣物。
如果有一位比丘在雨季以外的时候独自住在某处,居民们说"我们将施舍给僧团",那位比丘应该宣称"这些衣物是属于我的"。宣称后,应该知道应该履行的义务。因此,那位比丘应该敲响钟声或宣布时间,稍后如果有比丘们因钟声或时间而来,就应该与他们分享。如果在他们分享时,另一位比丘来了,应该给予平等的份额;如果在分享时,另一位比丘来了,也不应该勉强给予份额。因为即使有一千位比丘,只要有一根草被拿走,也算是被拿走了,所以不应该勉强给予份额。如果他们自愿给予,那就可以。分配的方式也是如此。


Atha ghaṇṭisaññāya vā kālasaññāya vā aññe bhikkhū na āgacchanti, ‘‘mayhimāni cīvarāni pāpuṇantī’’ti adhiṭṭhātabbāni. Evaṃ adhiṭṭhite sabbāni tasseva honti, ṭhitikā pana na tiṭṭhati. Sace ekekaṃ uddharitvā ‘‘ayaṃ paṭhamabhāgo mayhaṃ pāpuṇāti, ayaṃ dutiyabhāgo’’ti evaṃ gaṇhāti, gahitāni ca suggahitāni honti, ṭhitikā ca tiṭṭhati, evaṃ pāpetvā gaṇhantenapi adhiṭṭhitameva hoti. Sace pana ghaṇṭiṃ paharitvā vā appaharitvā vā kālampi ghosetvā vā aghosetvā vā ‘‘ahamevettha , mayhameva imāni cīvarānī’’ti gaṇhāti , duggahitāni honti. Atha ‘‘añño koci idha natthi, mayhaṃ etāni pāpuṇantī’’ti gaṇhāti, suggahitāni. Atha anadhiṭṭhahitvāva tāni cīvarāni gahetvā aññaṃ vihāraṃ uddissa gacchati ‘‘tattha bhikkhūhi saddhiṃ bhājessāmī’’ti, tāni cīvarāni gatagataṭṭhāne saṅghikāneva honti. Bhikkhūhi diṭṭhamattamevettha pamāṇaṃ. Tasmā sace keci paṭipathaṃ āgacchantā ‘‘kuhiṃ, āvuso, gacchasī’’ti pucchitvā tamatthaṃ sutvā ‘‘kiṃ, āvuso, mayaṃ saṅgho na homā’’ti tattheva bhājetvā gaṇhanti, suggahitāni. Sacepi esa maggā okkamitvā kañci vihāraṃ vā āsanasālaṃ vā piṇḍāya caranto ekagehameva vā pavisati, tatra ca naṃ bhikkhū disvā tamatthaṃ pucchitvā bhājetvā gaṇhanti, suggahitāneva.

‘‘Na, bhikkhave, aññatra vassaṃvuṭṭhena aññatra cīvarabhāgo sāditabbo, yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 364) vacanato aññatra vassaṃvuṭṭho aññatra bhāgaṃ gaṇhāti, dukkaṭaṃ. Ettha pana kiñcāpi lahukā āpatti, atha kho gahitāni cīvarāni gahitaṭṭhāne dātabbāni. Sacepi naṭṭhāni vā jiṇṇāni vā honti, tasseva gīvā. ‘‘Dehī’’ti vutte adento dhuranikkhepe bhaṇḍagghena kāretabbo.

Eko bhikkhu dvīsu āvāsesu vassaṃ vasati ‘‘evaṃ me bahu cīvaraṃ uppajjissatī’’ti, ekaṃ puggalapaṭivīsaṃyeva labhati. Tasmā sace ekekasmiṃ vihāre ekāhamekāhaṃ vā sattāhaṃ vā vasati, ekekasmiṃ vihāre yaṃ eko puggalo labhati, tato tato upaḍḍhaṃ upaḍḍhaṃ dātabbaṃ. Evañhi ekapuggalapaṭivīso dinno hoti. Sace pana ekasmiṃ vihāre vasanto itarasmiṃ sattāhavārena aruṇameva uṭṭhāpeti, bahutaraṃ vasitavihārato tassa paṭivīso dātabbo. Evampi ekapuggalapaṭivīsoyeva dinno hoti. Idañca nānālābhehi nānūpacārehi ekasīmāvihārehi kathitaṃ, nānāsīmāvihāre pana senāsanaggāho paṭippassambhati. Tasmā tattha cīvarapaṭivīso na pāpuṇāti, sesaṃ pana āmisabhesajjādi sabbaṃ sabbattha antosīmāgatassa pāpuṇāti.



当钟声响起或时间被宣布时，其他比丘不再前来，应该宣称"这些衣物归于我"。这样宣称后，所有衣物都归于他，然而站立的比丘却不再站立。如果逐一提起"这个是我所获得的第一份, 这个是第二份"这样来收集，所获得的衣物都是正确的，站立的比丘也仍然站立，这样通过收集后也仍然是宣称的。若是敲响钟声或轻轻敲响，或在任何时间宣布或不宣布，若说"这些衣物是我的", 则所获得的衣物都是不正确的。然后说"这里没有其他人, 这些衣物归于我"时, 所获得的衣物是正确的。然后不宣称而拿着衣物，前往其他寺院说"我将与比丘们分享", 那些衣物在去的地方就成为僧团的财物。比丘们所看到的就是这里的标准。因此，如果有些人走来问"你要去哪里, 朋友?"，在听到这个问题后说"怎么, 朋友, 我们不是僧团吗?"，就应该在那儿分享所获得的衣物。如果他走出这条路，进入某个寺院或住处乞食，看到比丘们后询问并分享所获得的衣物，那也是正确的。
"不, 比丘们, 除了雨季之外，其他衣物的部分是不应当被接受的，若接受则有轻罪"。因此，除了雨季之外的部分被收集，便是轻罪。这里虽然有轻罪的情况，但所获得的衣物在收集的地方应当给予。如果有损坏或旧的衣物，依然应归于他。若说"请给我", 则不应给予，应该通过物品的价值来处理。
一位比丘在两个地方过雨季，认为"这样我会获得很多衣物"，只获得一个个人的份额。因此，如果在每个寺院中住一日、一周或七天，每个寺院中所获得的，应该逐一给予。这样，单个个人的份额就被给予。如果在一个寺院中住，而在另一个寺院中以七天的方式起床，则应该给予更多的份额。这样，单个个人的份额也被给予。这里讨论的是在不同的地方和不同的条件下，单个寺院的情况，而在不同的寺院中，住处的收集则有所不同。因此，那里衣物的部分不应当获得，其他的食物、药品等则在任何地方都应当获得。

207. ‘‘Bhikkhussa, bhikkhave, kālakate saṅgho sāmī pattacīvare, apica gilānupaṭṭhākā bahūpakārā, anujānāmi, bhikkhave, saṅghena ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dātuṃ, yaṃ tattha lahubhaṇḍaṃ lahuparikkhāraṃ, taṃ sammukhībhūtena saṅghena bhājetuṃ, yaṃ tattha garubhaṇḍaṃ garuparikkhāraṃ, taṃ āgatānāgatacātuddisassa saṅghassa avissajjikaṃ avebhaṅgika’’nti (mahāva. 369) vacanato bhikkhusmiṃ kālakate apaloketvā vā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo bhikkhu kālakato, idaṃ tassa ticīvarañca patto ca, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dadeyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo bhikkhu kālakato, idaṃ tassa ticīvarañca patto ca, saṅgho imaṃ ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ deti, yassāyasmato khamati imassa ticīvarassa ca pattassa ca gilānupaṭṭhākānaṃ dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dinnaṃ idaṃ saṅghena ticīvarañca patto ca gilānupaṭṭhākānaṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 367) –

Evaṃ kammavācaṃ vā sāvetvā gilānupaṭṭhākānaṃ pattacīvaraṃ datvā sesaṃ lahuparikkhāraṃ sammukhībhūtena saṅghena bhājetvā gahetabbaṃ.



"比丘们,当一位比丘去世时,僧团拥有他的钵和衣物所有权,但照顾病人的人是很有帮助的。我允许,比丘们,僧团可以将三衣和钵给予照顾病人的人。那里有轻便的物品和轻便的用具,可以由在场的僧团分配;那里有重要的物品和重要的用具,应当归属于来来往往的四方僧团,不可分割,不可破坏。"
根据这段话,当一位比丘去世时,应该:
"请听我说,尊者们,某某比丘已经去世,这是他的三衣和钵,如果僧团认为合适,僧团应该将这些三衣和钵给予照顾病人的人,这是动议。
请听我说,尊者们,某某比丘已经去世,这是他的三衣和钵,僧团将这些三衣和钵给予照顾病人的人,任何尊者认为给予这些三衣和钵给照顾病人的人合适,请保持沉默。任何不认为合适的,请发言。
这些三衣和钵已经被僧团给予照顾病人的人,这合乎僧团的意愿,因此我们应该这样保持。"
宣读这样的羯磨文后,将比丘的钵和衣物给予照顾病人的人,其余的轻便物品和用具,由在场的僧团分配并取得。

208. Gilānupaṭṭhākānaṃ lābhe pana ayaṃ vinicchayo – sace sakale bhikkhusaṅghe upaṭṭhahante kālaṃ karoti, sabbepi sāmikā. Atha ekaccehi vāre kate ekaccehi akateyeva kālaṃ karoti, tatra ekacce ācariyā vadanti ‘‘sabbepi attano vāre sampatte kareyyuṃ, tasmā sabbepi sāmino’’ti. Ekacce vadanti ‘‘yehi jaggito, te eva labhanti, itare na labhantī’’ti. Sāmaṇerepi kālakate sace cīvaraṃ atthi, gilānupaṭṭhākānaṃ dātabbaṃ. No ce atthi, yaṃ atthi, taṃ dātabbaṃ. Aññasmiṃ parikkhāre sati cīvarabhāgaṃ katvā dātabbaṃ. Bhikkhu ca sāmaṇero ca sace samaṃ upaṭṭhahiṃsu, samako bhāgo dātabbo. Atha sāmaṇerova upaṭṭhahati, bhikkhussa saṃvidahanamattameva hoti, sāmaṇerassa jeṭṭhakoṭṭhāso dātabbo. Sace sāmaṇero bhikkhunā ānītaudakena yāguṃ pacitvā paṭiggahāpanamattameva karoti, bhikkhu upaṭṭhahati, bhikkhussa jeṭṭhabhāgo dātabbo. Bahū bhikkhū sabbe samaggā hutvā upaṭṭhahanti, sabbesaṃ samako bhāgo dātabbo. Yo panettha visesena upaṭṭhahati, tassa viseso kātabbo.

Yena pana ekadivasampi gilānupaṭṭhākavasena yāgubhattaṃ vā pacitvā dinnaṃ, nhānaṃ vā paṭisāditaṃ, sopi gilānupaṭṭhākova. Yo pana samīpaṃ anāgantvā bhesajjataṇḍulādīni peseti, ayaṃ gilānupaṭṭhāko na hoti. Yo pariyesitvā gāhetvā āgacchati, ayaṃ gilānupaṭṭhākova . Eko vattasīsena jaggati, eko paccāsāya, matakāle ubhopi paccāsīsanti, ubhinnampi dātabbaṃ. Eko upaṭṭhahitvā gilānassa vā kammena attano vā kammena katthaci gato ‘‘puna āgantvā jaggissāmī’’ti, etassapi dātabbaṃ. Eko ciraṃ upaṭṭhahitvā ‘‘idāni na sakkomī’’ti dhuraṃ nikkhipitvā gacchati, sacepi taṃ divasameva gilāno kālaṃ karoti, upaṭṭhākabhāgo na dātabbo. Gilānupaṭṭhāko nāma gihī vā hotu pabbajito vā antamaso mātugāmopi, sabbe bhāgaṃ labhanti. Sace tassa bhikkhuno pattacīvaramattameva hoti, aññaṃ natthi, sabbaṃ gilānupaṭṭhākānaṃyeva dātabbaṃ. Sacepi sahassaṃ agghati, aññaṃ pana bahumpi parikkhāraṃ te na labhanti, saṅghasseva hoti. Avasesaṃ bhaṇḍaṃ bahu ceva mahagghañca, ticīvaraṃ appagghaṃ, tato gahetvā ticīvaraparikkhāro dātabbo, sabbañcetaṃ saṅghikatova labbhati. Sace pana so jīvamānoyeva sabbaṃ attano parikkhāraṃ nissajjitvā kassaci adāsi, koci vā vissāsaṃ aggahesi, yassa dinnaṃ, yena ca gahitaṃ, tasseva hoti, tassa ruciyā eva gilānupaṭṭhākā labhanti. Aññesaṃ adatvā dūre ṭhapitaparikkhārāpi tattha tattha saṅghasseva honti. Dvinnaṃ santakaṃ hoti avibhattaṃ, ekasmiṃ kālakate itaro sāmī. Bahūnampi santake eseva nayo. Sabbesu matesu saṅghikaṃ hoti. Sacepi avibhajitvā saddhivihārikādīnaṃ denti, adinnameva hoti, vibhajitvā dinnaṃ pana sudinnaṃ. Taṃ tesu matesupi saddhivihārikādīnaṃyeva hoti, na saṅghassa.


关于照顾病人的得益,这里有以下判决:
如果在整个比丘僧团照顾下去世,那么所有人都是所有者。如果有些人尽了责任,而有些人未尽,他去世时,有些老师说"所有人在自己的责任到来时都应尽责,所以所有人都是所有者"。有些人说"由照顾他的人得到,其他人不得"。
如果沙弥去世,如果有衣物,应当给予照顾病人的人。如果没有,则给予现有的。如果有其他用具,应当分出衣物的份额给予。如果比丘和沙弥同等照顾,应当给予平等的份额。如果只有沙弥在照顾,而比丘只是提供帮助,应当给予沙弥较大的份额。如果沙弥为比丘煮食和水,而比丘只是接受,应当给予比丘较大的份额。如果有许多比丘和睦一致地照顾,应当给予所有人平等的份额。但是,谁特别照顾,应当给予特别的份额。
任何人哪怕只是一天因照顾病人而煮食或沐浴,也算是照顾病人的人。但是,只是远远地送来药品和米饭等,这个人不算是照顾病人的人。通过寻找并带来的人,才算是照顾病人的人。有人负责轮值照顾,有人抱有希望,在临终时两人都在照顾,两人都应得到。有人照顾后离开去做其他事情,说"我会再来照顾",也应给予他。有人长时间照顾后说"我现在无法继续了",放下责任离开,即使在同一天病人去世,也不应给予照顾人的份额。无论是在家人还是出家人,乃至女众,只要是照顾病人的,都应得到份额。如果那位比丘只有钵和衣物,没有其他,全部都应给予照顾病人的人。即使价值上千,如果没有其他很多用具,那就归属于僧团。其余的物品虽然很多且价值很高,但三衣和用具价值较低,应从中拿出给予三衣用具,这全部都属于僧团。
如果那位比丘生前就将所有用具放弃给予他人或托付他人,那就归于被给予或被托付的人,照顾病人的人也应按他们的意愿得到。未经给予而远离放置的用具,也都属于僧团。两人共有而未分割的,一人去世时,另一人成为所有者。对于许多人共有的,也是如此。所有人都去世时,就成为僧团的。即使未分割而给予同房等人,也是无效的,只有分割后给予才是妥当的。这在他们去世后也属于同房等人,不属于僧团。


Sace vassaṃvuṭṭho bhikkhu anuppanne vā uppanne vā cīvare abhājite vā pakkamati, ummattako khittacitto vedanāṭṭo ukkhittako vā hoti, sante patirūpe gāhake bhāgo dātabbo. Sace pana vibbhamati vā kālaṃ vā karoti sāmaṇero vā paṭijānāti, sikkhaṃ paccakkhātako, antimavatthuṃ ajjhāpannako, paṇḍako, theyyasaṃvāsako, titthiyapakkantako, tiracchānagato, mātughātako, pitughātako, arahantaghātako, bhikkhunīdūsako, saṅghabhedako, lohituppādako, ubhatobyañjanako vā paṭijānāti, saṅgho sāmī, bhāgo na dātabbo.

Sace vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati, kosambakabhikkhū viya dve koṭṭhāsā honti, tattha manussā ekasmiṃ pakkhe dakkhiṇodakañca gandhādīni ca denti, ekasmiṃ cīvarāni denti ‘‘saṅghassa demā’’ti, yattha vā udakaṃ dinnaṃ, yasmiṃyeva pakkhe cīvarāni denti ‘‘saṅghassa demā’’ti, saṅghasseva tāni cīvarāni, dvinnampi koṭṭhāsānaṃ pāpuṇanti, ghaṇṭiṃ paharitvā dvīhipi pakkhehi ekato bhājetabbāni. Sace pana manussā ekasmiṃ pakkhe dakkhiṇodakaṃ gandhādīni ca denti, ekasmiṃ pakkhe cīvarāni denti ‘‘pakkhassa demā’’ti, pakkhasseva tāni cīvarāni. Evañhi dinne yassa koṭṭhāsassa udakaṃ dinnaṃ, tassa udakameva hoti. Yassa cīvaraṃ dinnaṃ, tasseva cīvaraṃ. Yasmiṃ padese dakkhiṇodakaṃ pamāṇaṃ hoti, tattha eko pakkho dakkhiṇodakassa laddhattā cīvarāni labhati, eko cīvarānameva laddhattāti ubhohi ekato hutvā yathāvuḍḍhaṃ bhājetabbaṃ. ‘‘Idaṃ kira parasamudde lakkhaṇa’’nti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Sace yasmiṃ pakkhe udakaṃ dinnaṃ, tasmiṃyeva pakkhe cīvarāni denti ‘‘pakkhassa demā’’ti, pakkhasseva tāni cīvarāni, itaro pakkho anissaroyeva. Sace pana vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ uppanne cīvare abhājite saṅgho bhijjati, sabbesaṃ samakaṃ bhājetabbaṃ.

Sace sambahulesu bhikkhūsu addhānamaggappaṭipannesu keci bhikkhū paṃsukūlatthāya susānaṃ okkamanti, keci anāgamentā pakkamanti, anāgamentānaṃ na akāmā bhāgo dātabbo, āgamentānaṃ pana akāmāpi dātabbo bhāgo. Yadi pana manussā ‘‘idhāgatā eva gaṇhantū’’ti denti, saññāṇaṃ vā katvā gacchanti ‘‘sampattā gaṇhantū’’ti, sampattānaṃ sabbesampi pāpuṇāti . Sace chaḍḍetvā gatā, yena gahitaṃ, so eva sāmī. Sace keci bhikkhū paṭhamaṃ susānaṃ okkamanti, keci pacchā, tattha paṭhamaṃ okkantā paṃsukūlaṃ labhanti, pacchā okkantā na labhanti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pacchā okkantānaṃ na akāmā bhāgaṃ dātu’’nti (mahāva. 341) vacanato pacchā okkantānaṃ akāmā bhāgo na dātabbo. Sace pana sabbepi samaṃ okkantā, keci labhanti, keci na labhanti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sadisānaṃ okkantānaṃ akāmāpi bhāgaṃ dātu’’nti (mahāva. 341) vacanato samaṃ okkantānaṃ akāmāpi bhāgo dātabbo. Sace pana ‘‘laddhaṃ paṃsukūlaṃ sabbe bhājetvā gaṇhissāmā’’ti bahimeva katikaṃ katvā susānaṃ okkantā keci labhanti, keci na labhanti, ‘‘anujānāmi, bhikkhave, katikaṃ katvā okkantānaṃ akāmā bhāgaṃ dātu’’nti (mahāva. 341) vacanato katikaṃ katvā okkantānampi akāmā bhāgo dātabbo. Ayaṃ tāva cīvarabhājanīyakathā.



如果在雨季中，比丘在未到达或已到达的衣物未被分享的情况下离开，若他是精神失常、心智不清、受苦的，适合给予他相应的份额。如果他迷失或去世，沙弥也应当承认他是受教的、临终的、聪明的、善于交际的、离开异教的、进入畜生道的、杀母的、杀父的、杀阿罗汉的、诋毁比丘的、分裂僧团的、导致血流的、双重罪的，僧团是所有者，不应给予其份额。
如果在雨季中比丘的衣物未到达，僧团分裂，就像科萨姆比丘一样，会有两个部分。在那里，人们在一边提供水、香等物品，在另一边提供衣物，称"我们给予僧团"，在那里水被给予，衣物也被给予"我们给予僧团"，这些衣物就归于僧团，两个部分都应当得到。若人们在一边提供水、香等物品，在另一边提供衣物，称"我们给予某一方"，那么这些衣物就归于某一方。这样给予的水是属于那一方的，给予的衣物也是属于那一方的。在某个地方，水的数量是标准的，那里一方因得到水而获得衣物，另一方则仅获得衣物，因此应当根据实际情况进行分配。
"这确实是在他人水域的特征"，在大阿毗达摩中有提到。如果在某一方给予了水，那么在那一方也给予衣物，称"我们给予某一方"，这些衣物就归于某一方，另一方则不应得到。如果在雨季中比丘的衣物未被分享，所有人的份额应当平等分配。
如果在许多比丘中，有些比丘为了寻求草席而进入墓地，有些比丘则不再回来，未再回来的人不应给予份额，回来的人也不应给予份额。如果人们说"这里的人应当接受"，他们就会带着标记离开，"已到达的人应当接受"。所有到达的人都应当得到。如果有些人离开后返回，所获得的物品就归于他们。若有些比丘首先进入墓地，有些比丘随后进入，首先进入的人获得草席，随后进入的人则不获得。
"我允许，比丘们，不应给予随后进入的人份额"，根据这句话，随后进入的人不应得到份额。如果所有人同时进入，有些人获得，有些人未获得。"我允许，比丘们，给予同时进入的人不应得的份额"，根据这句话，同时进入的人也应得到不应得的份额。
如果他们说"我们将获得草席，并将其分享"，那么有些人会获得，有些人则不会。"我允许，比丘们，给予在分享后的人不应得的份额"，根据这句话，分享后进入的人也应得到不应得的份额。这就是关于衣物的分配规则。

209.Piṇḍapātabhājane pana ‘‘anujānāmi, bhikkhave, saṅghabhattaṃ uddesabhattaṃ nimantanaṃ salākabhattaṃ pakkhikaṃ uposathikaṃ pāṭipadika’’nti (cūḷava. 325) evaṃ anuññātesu saṅghabhattādīsu ayaṃ vinicchayo (cūḷava. aṭṭha. 325) –

Saṅghabhattaṃ nāma sakalassa saṅghassa dātabbaṃ bhattaṃ. Tasmā saṅghabhatte ṭhitikā nāma natthi, tatoyeva ca ‘‘amhākaṃ ajja dasa dvādasa divasā bhuñjantānaṃ, idāni aññato bhikkhū ānethā’’ti na evaṃ tattha vattabbaṃ, ‘‘purimadivasesu amhehi na laddhaṃ, idāni taṃ amhākaṃ gāhethā’’ti evampi vattuṃ na labhati. Tañhi āgatāgatānaṃ pāpuṇātiyeva.

Uddesabhattādīsu pana ayaṃ nayo – raññā vā rājamahāmattena vā ‘‘saṅghato uddisitvā ettake bhikkhū ānethā’’ti pahite kālaṃ ghosetvā ṭhitikā pucchitabbā. Sace atthi, tato paṭṭhāya gāhetabbaṃ. No ce, therāsanato paṭṭhāya gāhetabbaṃ. Uddesakena piṇḍapātikānampi na atikkāmetabbaṃ. Te pana dhutaṅgaṃ rakkhantā sayameva atikkamissanti. Evaṃ gāhiyamāne alasajātikā mahātherā pacchā āgacchanti, ‘‘bhante, vīsativassānaṃ gāhīyati, tumhākaṃ ṭhitikā atikkantā’’ti na vattabbā, ṭhitikaṃ ṭhapetvā tesaṃ gāhetvā pacchā ṭhitikāya gāhetabbaṃ. ‘‘Asukavihāre bahu uddesabhattaṃ uppanna’’nti sutvā yojanantarikavihāratopi bhikkhū āgacchanti, sampattasampattānaṃ ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya gāhetabbaṃ, asampattānampi upacārasīmaṃ paviṭṭhānaṃ antevāsikādīsu gaṇhantesu gāhetabbameva. ‘‘Bahiupacārasīmāyaṃ ṭhitānaṃ gāhethā’’ti vadanti, na gāhetabbaṃ. Sace upacārasīmaṃ okkantehi ekābaddhā hutvā attano vihāradvāre vā antovihāreyeva vā honti, parisavasena vaḍḍhitā nāma sīmā hoti, tasmā gāhetabbaṃ. Saṅghanavakassa dinnepi pacchā āgatānaṃ gāhetabbameva. Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷhe puna āgatānaṃ paṭhamabhāgo na pāpuṇāti, dutiyabhāgato vassaggena gāhetabbaṃ.

Ekasmiṃ vihāre ekaṃ bhattuddesaṭṭhānaṃ paricchinditvā gāvutappamāṇāyapi upacārasīmāya yattha katthaci ārocitaṃ uddesabhattaṃ tasmiṃyeva bhattuddesaṭṭhāne gāhetabbaṃ. Eko ekassa bhikkhuno pahiṇati ‘‘sve saṅghato uddisitvā dasa bhikkhū pahiṇathā’’ti, tena so attho bhattuddesakassa ārocetabbo. Sace taṃ divasaṃ pamussati, dutiyadivase pātova ārocetabbo, atha pamussitvāva piṇḍāya pavisanto sarati, yāva upacārasīmaṃ nātikkamati, tāva yā bhojanasālāya pakatiṭhitikā, tassāyeva vasena gāhetabbaṃ. Sacepi upacārasīmaṃ atikkanto, bhikkhū ca upacārasīmaṭṭhakehi ekābaddhā honti, aññamaññaṃ dvādasahatthantaraṃ avijahitvā gacchanti, pakatiṭhitikāya vasena gāhetabbaṃ. Bhikkhūnaṃ pana tādise ekābaddhe asati bahiupacārasīmāya yasmiṃ ṭhāne sarati, tattha navaṃ ṭhitikaṃ katvā gāhetabbaṃ. Antogāme āsanasālāya sarantena āsanasālāya ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Yattha katthaci saritvā gāhetabbameva, agāhetuṃ na vaṭṭati. Na hi etaṃ dutiyadivase labbhatīti.


关于托钵的分配,佛陀说:"我允许,比丘们,僧团的食物、指定的食物、邀请的食物、掷签的食物、半月的食物、布萨日的食物、初一的食物。"在这些被允许的僧团食物等中,有以下判决:
所谓僧团食物,就是要给整个僧团的食物。因此,在僧团食物中,没有固定的人选,也不能说"今天我们十个或十二个人在吃,现在请把其他比丘也叫来"或"前几天我们没有得到,现在请给我们"。因为这些食物都是供给来来往往的人的。
而在指定的食物等中,有以下做法:国王或大臣派人说"从僧团中选择多少比丘来"时,应该询问固定的人选。如果有,从那里开始选择。如果没有,从长老座位开始选择。主持人不应超越托钵的比丘。但是,持守头陀行的人自己会超越。这样选择时,如果懒惰的大长老后来到来,不应说"您的固定人选已过,现在轮到您了"。应该先选择固定人选,然后再选择他们。
听说"某寺院有许多指定的食物"后,即使是远处的寺院的比丘也会来。应该从已到达的人开始选择,即使是未到达但已进入边界的弟子等,也应该选择。他们说"选择在边界外的人",不应选择。如果是进入边界的人聚集在一起,在自己寺院的门口或内部,这就是扩大了的边界,所以应该选择。即使是新来的僧团成员所得到的,后来到来的人也应该选择。但是,在第二部分坐上长老座位的人再次到来,不应得到第一部分,应该从第二部分的剩余部分开始选择。
在一个寺院中,指定一个食物分配的地点,即使在一个多加乌距离的边界范围内有通报指定的食物,也应该在那个指定的食物分配地点选择。有人说"明天从僧团中选择十位比丘送来",那么这件事应该告知负责分配食物的人。如果那一天忘记了,第二天早上应该告知。如果在进入托钵时才想起,只要还没有超过边界,就应该按照那个食堂的固定人选进行选择。即使超过了边界,但比丘们聚集在边界内,彼此相距不超过十二肘,也应该按照固定人选进行选择。但是,如果比丘们不是聚集在一起,在边界外的任何地方想起,就应该在那里建立新的固定人选进行选择。在村内的讲堂中想起时,应该按照讲堂的固定人选进行选择。无论在哪里想起,都应该进行选择,不应该不选择。因为这不能在第二天进行。


Sace sakavihārato aññaṃ vihāraṃ gacchante bhikkhū disvā koci uddesabhattaṃ uddisāpeti, yāva antoupacāre vā upacārasīmaṭṭhakehi saddhiṃ vuttanayena ekābaddhā vā honti, tāva sakavihāre ṭhitikāvasena gāhetabbaṃ. Bahiupacāre ṭhitānaṃ dinnaṃ pana ‘‘saṅghato, bhante, ettake nāma bhikkhū uddisathā’’ti vutte sampattasampattānaṃ gāhetabbaṃ. Tattha dvādasahatthantaraṃ avijahitvā ekābaddhanayena dūre ṭhitāpi sampattāyevāti veditabbā. Sace yaṃ vihāraṃ gacchanti, tattha paviṭṭhānaṃ ārocenti, tassa vihārassa ṭhitikāvasena gāhetabbaṃ. Sacepi gāmadvāre vā vīthiyaṃ vā catukke vā antaraghare vā bhikkhū disvā koci saṅghuddesaṃ āroceti, tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne antoupacāragatānaṃ gāhetabbaṃ.

Gharūpacāro cettha ekagharaṃ ekūpacāraṃ, ekagharaṃ nānūpacāraṃ, nānāgharaṃ ekūpacāraṃ, nānāgharaṃ nānūpacāranti imesaṃ vasena veditabbo. Tattha yaṃ ekakulassa gharaṃ ekavaḷañjaṃ hoti, taṃ suppapātaparicchedassa anto ekūpacāraṃ nāma, tatthuppanno uddesalābho ekasmiṃ upacāre bhikkhācāravattenapi ṭhitānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Etaṃ ekagharaṃ ekūpacāraṃ nāma. Yaṃ pana ekagharaṃ dvinnaṃ bhariyānaṃ sukhavihāratthāya majjhe bhittiṃ uṭṭhapetvā nānādvāravaḷañjaṃ kataṃ, tatthuppanno uddesalābho bhittiantarikassa na pāpuṇāti, tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne nisinnasseva pāpuṇāti. Etaṃ ekagharaṃ nānūpacāraṃ nāma. Yasmiṃ pana ghare bahū bhikkhū nimantetvā antogehato paṭṭhāya ekābaddhe katvā paṭivissakagharānipi pūretvā nisīdāpenti, tattha uppanno uddesalābho sabbesaṃ pāpuṇāti. Yampi nānākulassa nivesanaṃ majjhe bhittiṃ akatvā ekadvāreneva vaḷañjanti, tatrāpi eseva nayo. Etaṃ nānāgharaṃ ekūpacāraṃ nāma. Yo pana nānānivesanesu nisinnānaṃ bhikkhūnaṃ uddesalābho uppajjati, kiñcāpi bhitticchiddena bhikkhū dissanti, tasmiṃ tasmiṃ nivesane nisinnānaṃyeva pāpuṇāti. Etaṃ nānāgharaṃ nānūpacāraṃ nāma.

Yo pana gāmadvāravīthicatukkesu aññatarasmiṃ ṭhāne uddesabhattaṃ labhitvā aññasmiṃ bhikkhusmiṃ asati attanova pāpuṇāpetvā dutiyadivasepi tasmiṃyeva ṭhāne aññaṃ labhati, tena yaṃ aññaṃ navakaṃ vā vuḍḍhaṃ vā bhikkhuṃ passati, tassa gāhetabbaṃ. Sace koci natthi, attanova pāpetvā bhuñjitabbaṃ. Sace āsanasālāya nisīditvā kālaṃ paṭimānentesu bhikkhūsu koci āgantvā ‘‘saṅghuddesapattaṃ detha, uddesapattaṃ detha, saṅghato uddisitvā pattaṃ detha, saṅghikaṃ pattaṃ dethā’’ti vā vadati, uddesapattaṃ ṭhitikāya gāhetvā dātabbaṃ. ‘‘Saṅghuddesabhikkhuṃ detha, saṅghato uddisitvā bhikkhuṃ detha, saṅghikaṃ bhikkhuṃ dethā’’ti vuttepi eseva nayo.


如果比丘在离开自己的寺院时看到其他寺院，有人要求食物的分配，只要在边界内或在边界内的地方与他人一起聚集，就应当根据所在的寺院进行选择。在边界外的比丘所得到的食物，应当在“比丘们，请选择这些比丘”时，从已到达的人开始选择。在那里，彼此之间相距不超过十二肘的比丘，即使在远处聚集，也应当被视为可以选择的人。
在家庭聚餐中，单一的家庭就是一个家，单一的家庭不是多家庭，多个家庭是单一的家庭，多个家庭不是多家庭，这样理解是正确的。在那里，单一家庭的家是一个单一的聚餐地点，食物的分配在一个聚餐中即使是通过乞讨的方式也应当被所有人所得到。这就是一个单一家庭的聚餐地点。
如果一个家庭为了两个妻子的舒适而在中间打通墙壁，形成多个门口，在那里获得的食物分配不会被所有人所得到，只有在特定的地方坐着的人才能得到。这就是一个单一家庭的多门聚餐地点。如果在一个家中邀请许多比丘，从家中开始聚集并坐下，食物的分配会被所有人所得到。如果在多家庭的住宅中，没有打通墙壁，仅通过一个或两个门口进入，情况也是一样的。这就是多个家庭的单一聚餐地点。
如果在村口的街道或小巷的某个地方获得了食物的分配，而在其他地方没有比丘存在，自己也应当获得食物。如果没有人存在，应当自己享用。如果在食堂中坐着，等待时间的比丘中有一个人来到，说"请给我僧团食物、指定的食物、从僧团中选择的食物、团体的食物"，食物的分配应当根据指定的食物进行选择。如果说"请给我僧团的比丘、从僧团中选择的比丘、团体的比丘"，情况也是一样的。


Uddesako panettha pesalo lajjī medhāvī icchitabbo, tena tikkhattuṃ ṭhitikaṃ pucchitvā sace koci ṭhitikaṃ jānanto natthi, therāsanato gāhetabbaṃ. Sace pana ‘‘ahaṃ jānāmi, dasavassena laddha’’nti koci bhaṇati, ‘‘atthāvuso, dasavassā bhikkhū’’ti pucchitabbaṃ. Sace tassa sutvāva ‘‘dasavassamha dasavassamhā’’ti bahū āgacchanti, ‘‘tuyhaṃ pāpuṇāti, tuyhaṃ pāpuṇātī’’ti agatvā ‘‘sabbe appasaddā hothā’’ti vatvā paṭipāṭiyā ṭhapetabbā, ṭhapetvā ‘‘kati bhikkhū icchathā’’ti upāsako pucchitabbo, ‘‘ettake nāma, bhante’’ti vutte ‘‘tuyhaṃ pāpuṇāti, tuyhaṃ pāpuṇātī’’ti avatvā sabbanavakassa vassaggañca utu ca divasabhāgo ca chāyā ca pucchitabbā. Sace chāyāyapi pucchiyamānāya añño vuḍḍhataro āgacchati, tassa dātabbaṃ. Atha chāyaṃ pucchitvā ‘‘tuyhaṃ pāpuṇātī’’ti vutte vuḍḍhataro āgacchati, na labhati. Kathāpapañcena hi nisinnassapi niddāyantassapi gāhitaṃ suggāhitaṃ, atikkantaṃ suatikkantaṃ. Bhājanīyabhaṇḍañhi nāmetaṃ sampattasseva pāpuṇāti, tattha sampattabhāvo upacārena paricchinditabbo. Āsanasālāya ca antoparikkhepo upacāro, tasmiṃ ṭhitassa lābho pāpuṇāti.

Koci āsanasālato aṭṭha uddesapatte āharāpetvā satta patte paṇītabhojanānaṃ, ekaṃ udakassa pūretvā āsanasālaṃ pahiṇati, gahetvā āgatā kiñci avatvā bhikkhūnaṃ hatthesu patiṭṭhapetvā pakkamanti, yena yaṃ laddhaṃ, tasseva taṃ hoti. Yena pana udakaṃ laddhaṃ, tassa atikkantampi ṭhitikaṃ ṭhapetvā aññaṃ uddesabhattaṃ gāhetabbaṃ, tañca lūkhaṃ vā labhatu paṇītaṃ vā ticīvaraparivāraṃ vā, tasseva taṃ hoti. Īdiso hissa puññaviseso, udakaṃ pana yasmā āmisaṃ na hoti, tasmā aññaṃ uddesabhattaṃ labhati. Sace pana te gahetvā āgatā ‘‘idaṃ kira, bhante, sabbaṃ bhājetvā bhuñjathā’’ti vatvā gacchanti, sabbehi bhājetvā bhuñjitvā udakaṃ pātabbaṃ. ‘‘Saṅghato uddisitvā aṭṭha mahāthere detha, majjhime detha, navake detha, paripuṇṇavasse sāmaṇere detha, majjhimabhāṇakādayo detha, mayhaṃ ñātibhikkhū dethā’’ti vadantassa pana ‘‘upāsaka, tvaṃ evaṃ vadasi, ṭhitikāya pana tesaṃ na pāpuṇātī’’ti vatvā ṭhitikāvaseneva dātabbā. Daharasāmaṇerehi pana uddesabhattesu laddhesu sace dāyakānaṃ ghare maṅgalaṃ hoti, ‘‘tumhākaṃ ācariyupajjhāye pesethā’’ti vattabbaṃ. Yasmiṃ pana uddesabhatte paṭhamabhāgo sāmaṇerānaṃ pāpuṇāti, anubhāgo mahātherānaṃ, na tattha sāmaṇerā ‘‘mayaṃ paṭhamabhāgaṃ labhimhā’’ti purato gantuṃ labhanti, yathāpaṭipāṭiyā eva gantabbaṃ. ‘‘Saṅghato uddisitvā tumhe ethā’’ti vutte ‘‘mayhaṃ aññadāpi jānissasi, ṭhitikā pana evaṃ gacchatī’’ti ṭhitikāvaseneva gāhetabbaṃ. Atha ‘‘saṅghuddesapattaṃ dethā’’ti vatvā aggāhiteyeva patte yassa kassaci pattaṃ gahetvā pūretvā āharati, āhaṭampi ṭhitikāya eva gāhetabbaṃ.


这里的负责分配食物的人应该是善良、羞愧、有智慧的。他应该三次询问固定的人选。如果没有人知道固定的人选,就应该从长老的座位开始选择。如果有人说"我知道,已经十年了",就应该问"朋友,是十年的比丘吗?"。如果听到他说后,有很多人说"我们也是十年的,这个人的,那个人的",就应该说"大家保持安静"并按顺序安排。安排好后,应该问居士"你要多少比丘?"。回答了数量后,不要说"这个人的,那个人的",而是问每一个新来的比丘的年资、季节、日期和阴影。如果在问阴影时,有一位更年长的比丘来到,应该给他。但是如果在问了阴影后,有更年长的来到,他就不能得到。因为坐着聊天或打瞌睡的人,所选择的也是正确的,超过的也是很好的。这毕竟是可分配的物品,只有到达的人才能得到,在那里,到达的状态应该用边界来界定。在食堂内的范围就是边界,在那里坐着的人才能得到。
有人从食堂拿来八个食物分配的碗,填满七个碗做精美的食物,一个装水,送到食堂,拿来后不说什么就将它们放在比丘手中离开,谁得到什么,就是谁的。但是,得到水的人,即使超过了固定人选,也应该再选择另一份食物分配,不管是粗糙的还是精美的,或是附带三衣的,都归于他。这就是功德的特殊之处,因为水不是食物,所以他还能得到另一份食物分配。
但是,如果他们拿来后说"这些请大家分享食用",大家分享食用后就喝水。如果有人说"请从僧团中选出八位大长老给他们,中等的给中等的,新来的给新来的,满一年的沙弥给他们,中等的说法师等给他们,我的亲属比丘给他们",应该回答"居士,你这样说,但是按照固定人选他们是得不到的",应该按照固定人选给予。
但是,如果在新来的沙弥得到食物分配时,施主家中有吉祥庆典,应该说"请送给你们的老师和上师"。在某些食物分配中,沙弥得到第一份,长老得到剩余部分,沙弥不应该先去领取说"我们得到了第一份",应该按顺序去领取。如果说"请从僧团中选出你们",应该回答"你以后也会知道我的,但是现在按固定人选进行"。
如果有人说"请给我僧团的食物分配碗",却没有被选中,随意拿起任何人的碗装满带来,即使是这样带来的,也应该按照固定人选进行分配。


Eko ‘‘saṅghuddesapattaṃ āharā’’ti pesito ‘‘bhante, ekaṃ pattaṃ detha, nimantanabhattaṃ āharissāmī’’ti vadati, so ce ‘‘uddesabhattagharato ayaṃ āgato’’ti ñatvā bhikkhūhi ‘‘nanu tvaṃ asukagharato āgato’’ti vutto ‘‘āma, bhante, na nimantanabhattaṃ, uddesabhatta’’nti bhaṇati, ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Yo pana ‘‘ekaṃ pattaṃ āharā’’ti vutte ‘‘kinti vatvā āharāmī’’ti vatvā ‘‘yathā te ruccatī’’ti vutto āgacchati, ayaṃ vissaṭṭhadūto nāma. Uddesapattaṃ vā paṭipāṭipattaṃ vā puggalikapattaṃ vā yaṃ icchati, taṃ etassa dātabbaṃ. Eko bālo abyatto ‘‘uddesapattaṃ āharā’’ti pesito vattuṃ na jānāti, tuṇhībhūto tiṭṭhati, so ‘‘kassa santikaṃ āgatosī’’ti vā ‘‘kassa pattaṃ harissasī’’ti vā na vattabbo. Evañhi vutto pucchāsabhāgena ‘‘tumhākaṃ santikaṃ āgatomhī’’ti vā ‘‘tumhākaṃ pattaṃ harissāmī’’ti vā vadeyya. Tato taṃ bhikkhuṃ aññe bhikkhū jigucchantā na olokeyyuṃ, ‘‘kuhiṃ gacchasi, kiṃ karonto āhiṇḍasī’’ti pana vattabbo. Tassa ‘‘uddesapattatthāya āgatomhī’’ti vadantassa gāhetvā patto dātabbo.

Ekā kūṭaṭṭhitikā nāma hoti. Rañño vā rājamahāmattassa vā gehe atipaṇītāni aṭṭha uddesabhattāni niccaṃ dīyanti, tāni ekacārikabhattāni katvā bhikkhū visuṃ ṭhitikāya paribhuñjanti. Ekacce bhikkhū ‘‘sve dāni amhākaṃ pāpuṇissantī’’ti attano ṭhitikaṃ sallakkhetvā gatā. Tesu anāgatesuyeva aññe āgantukā bhikkhū āgantvā āsanasālāya nisīdanti. Taṅkhaṇaññeva rājapurisā āgantvā ‘‘paṇītabhattapatte dethā’’ti vadanti, āgantukā ṭhitikaṃ ajānantā gāhenti, taṅkhaṇaññeva ca ṭhitikaṃ jānanakabhikkhū āgantvā ‘‘kiṃ gāhethā’’ti vadanti . Rājagehe paṇītabhattanti. Kativassato paṭṭhāyāti. Ettakavassato nāmāti. ‘‘Mā gāhethā’’ti nivāretvā ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Gāhite āgatehipi, pattadānakāle āgatehipi, dinnakāle āgatehipi, rājagehato patte pūretvā āhaṭakāle āgatehipi, rājā ‘‘ajja bhikkhūyeva āgacchantū’’ti pesetvā bhikkhūnaṃyeva hatthe piṇḍapātaṃ deti, evaṃ dinnaṃ piṇḍapātaṃ gahetvā āgatakāle āgatehipi ṭhitikaṃ jānanakabhikkhūhi ‘‘mā bhuñjitthā’’ti vāretvā ṭhitikāyameva gāhetabbaṃ.

Atha ne rājā bhojetvā pattepi nesaṃ pūretvā deti, yaṃ āhaṭaṃ, taṃ ṭhitikāya gāhetabbaṃ . Sace pana ‘‘mā tucchahatthā gacchantū’’ti thokameva pattesu pakkhittaṃ hoti, taṃ na gāhetabbaṃ. ‘‘Atha bhuñjitvā tucchapattāva āgacchanti, yaṃ tehi bhuttaṃ, taṃ nesaṃ gīvā hotī’’ti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero panāha ‘‘gīvākiccaṃ ettha natthi, ṭhitikaṃ pana ajānantehi yāva jānanakā āgacchanti, tāva nisīditabbaṃ siyā, evaṃ santepi bhikkhūhi bhuttaṃ subhuttaṃ, idāni pattaṭṭhānena gāhetabba’’nti.


有人被派去"拿僧团的食物分配碗",但是他说"尊者,请给我一个碗,我要拿邀请的食物"。如果比丘们知道他是从食物分配处来的,就会问"难道你不是从某处来的吗?"他就会说"是的,尊者,不是邀请的食物,而是食物分配的"。应该按照固定人选给予。
有人被说"拿一个碗",却问"我应该怎么说才能拿到?"被告知"随你的意愿"而来,这就是放肆的使者。无论是食物分配的碗、轮流的碗还是个人的碗,都应该给予他。有个愚笨无知的人被派去"拿食物分配的碗",但是不知道说话,沉默地站着,不应该问"你是来找谁的"或"你要拿谁的碗"。如果这样问,他就会用问答的方式说"我是来找你们的"或"我要拿你们的碗"。其他比丘会厌恶地不去看他,"你要去哪里,正在做什么呢?"应该说。当他说"我是来拿食物分配的碗"时,应该给他拿碗。
有一种叫做"特殊固定人选"的情况。在国王或大臣家中,总是提供八种非常精美的食物分配,将其合并为一个行走的食物,比丘们按照各自的固定人选单独享用。有些比丘想"明天就轮到我们了"而去查看自己的固定人选后离开。当他们还没来的时候,其他前来的比丘就来到食堂坐下。立即,国王的人来说"请给精美的食物碗",不知道固定人选的前来的比丘就拿取。就在这时,知道固定人选的比丘来说"你们在拿什么?"
"这是王宫的精美食物。从多少年前开始的?"。"从这么多年前开始的。"。"不要拿取",制止住他们,按照固定人选给予。即使是来晚的人,在分碗的时候来的人,在分碗的时候来的人,从王宫带来装满碗的人,即使国王说"今天只有比丘可以来",拿到食物后回来的人,也应该由知道固定人选的比丘制止"不要食用"而按照固定人选给予。
然后国王让他们用餐,并给他们装满碗,所带来的,应该按照固定人选给予。但是,如果只是在碗里放了一点点,不应该给予。大须摩长老说"如果他们吃完后手空而回,他们吃过的就成了他们的"。但是大莲花长老说"这里没有吃剩的义务,只要不知道固定人选的人坐着,直到知道的人来,就可以,这样即使比丘们已经吃过,现在也应该按照碗的位置给予"。


Eko ticīvaraparivāro satagghanako piṇḍapāto avassikassa bhikkhuno patto, vihāre ca ‘‘evarūpo piṇḍapāto avassikassa patto’’ti likhitvā ṭhapesuṃ. Atha saṭṭhivassaccayena añño tathārūpo piṇḍapāto uppanno, ayaṃ kiṃ avassikaṭhitikāya gāhetabbo, udāhu saṭṭhivassaṭhitikāyāti? Saṭṭhivassaṭhitikāyāti vuttaṃ. Ayañhi bhikkhuṭhitikaṃ gahetvāyeva vaḍḍhitoti. Eko uddesabhattaṃ bhuñjitvā sāmaṇero jāto, puna taṃ bhattaṃ sāmaṇeraṭhitikāya pattaṃ gaṇhituṃ labhati. Ayaṃ kira antarābhaṭṭhako nāma. Yo pana paripuṇṇavasso sāmaṇero ‘‘sve uddesabhattaṃ labhissatī’’ti ajjeva upasampajjati, atikkantā tassa ṭhitikā. Ekassa bhikkhuno uddesabhattaṃ pattaṃ, patto cassa na tuccho hoti, so aññassa samīpe nisinnassa pattaṃ dāpeti, taṃ ce theyyāya haranti, gīvā hoti. Sace pana so bhikkhu ‘‘mayhaṃ pattaṃ dammī’’ti sayameva deti, assa gīvā na hoti. Athāpi tena bhattena anatthiko hutvā ‘‘alaṃ mayhaṃ, tavetaṃ bhattaṃ dammi, pattaṃ pesetvā āharāpehī’’ti aññaṃ vadati, yaṃ tato āharīyati, sabbaṃ pattasāmikassa hoti. Pattaṃ ce theyyāya haranti, suhaṭo, bhattassa dinnattā gīvā na hoti.

Vihāre dasa bhikkhū honti, tesu nava piṇḍapātikā, eko sādiyanako, ‘‘dasa uddesapatte dethā’’ti vutte piṇḍapātikā gahetuṃ na icchanti. Itaro bhikkhu ‘‘sabbāni mayhaṃ pāpuṇantī’’ti gaṇhāti, ṭhitikā na hoti. Ekekaṃ ce pāpetvā gaṇhāti, ṭhitikā tiṭṭhati. Evaṃ gāhetvā dasahipi pattehi āharāpetvā ‘‘bhante, mayhaṃ saṅgahaṃ karothā’’ti nava patte piṇḍapātikānaṃ deti, bhikkhudattiyaṃ nāmetaṃ, gahetuṃ vaṭṭati. Sace so upāsako ‘‘bhante, gharaṃ āgantabba’’nti vadati, so ca bhikkhu te bhikkhū ‘‘etha, bhante, mayhaṃ sahāyā hothā’’ti tassa gharaṃ gacchati, yaṃ tattha labhati, sabbaṃ tasseva hoti, itare tena dinnaṃ labhanti. Atha nesaṃ ghareyeva nisīdāpetvā dakkhiṇodakaṃ datvā yāgukhajjakādīni denti ‘‘bhante, yaṃ manussā denti, taṃ gaṇhathā’’ti, tassa bhikkhuno vacaneneva itaresaṃ vaṭṭati. Bhuttāvīnaṃ patte pūretvā gaṇhitvā gamanatthāya denti, sabbaṃ tasseva bhikkhuno hoti, tena dinnaṃ itaresaṃ vaṭṭati. Yadi pana te vihāreyeva tena bhikkhunā ‘‘bhante, mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha, manussānaṃ vacanaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vuttā gacchanti, tattha yaṃ bhuñjanti ceva nīharanti ca, sabbaṃ taṃ tesaṃyeva santakaṃ. Athāpi ‘‘mayhaṃ bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti avuttā ‘‘manussānaṃ vacanaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti gacchanti, tatra ce ekassa madhurena sarena anumodanaṃ karontassa sutvā therānañca upasame pasīditvā bahuṃ samaṇaparikkhāraṃ denti, ayaṃ theresu pasādena uppanno akatabhāgo nāma, tasmā sabbesaṃ pāpuṇāti.


有一个价值一百的三衣附带的托钵,属于一位住持比丘,在寺院里也写着"这种托钵属于住持比丘"。但是过了六十年后,又出现了一个同样的托钵,这个是应该按照六十年前的固定人选给予,还是按照现在的固定人选给予?回答是应该按照六十年前的固定人选给予。因为这位比丘是按照当时的固定人选而增长的。
有一个沙弥在得到食物分配后又成为沙弥,他再次可以拿取那份食物分配的碗。这被称为"中途获得"。但是,如果一位满一年的沙弥"明天就会得到食物分配"而今天就受戒,那么他的固定人选已经过期。有一位比丘得到了食物分配的碗,而碗里并非空的,他让坐在旁边的另一位比丘使用,如果是偷窃而拿走,那就成了他的。但是,如果那位比丘自己说"我把我的碗给你"，就不会成为他的。即使他对那份食物没有需求,说"够了,我把这份食物给你,请派人拿走碗",所拿走的一切都归于碗的主人。如果是偷窃而拿走碗,虽然被拿走,但因为食物已经被给予,所以不成为他的。
在一个寺院里有十位比丘,其中九位是托钵的,一位是自带的。当说"请给十个食物分配的碗"时,托钵的比丘不愿意拿取。另一位比丘"全部都归于我"而拿取,这并非固定人选。如果一个一个地拿取,固定人选还是存在的。这样拿取并带来十个碗后,说"尊者,请给我安排",把九个碗给予托钵的比丘,这叫做"给予比丘",是可以拿取的。
如果那位居士说"尊者,请回家",而那位比丘说"尊者,请做我的同伴"而去他家,在那里得到的一切都归于那位比丘,他们得到的是他所给予的。如果让他们在家中坐下,给予水和粥等,说"尊者,人们给予什么,请拿取",凭借那位比丘的话,其他人也可以拿取。喂饱后,拿满碗给他们带走,全部都属于那位比丘,他所给予的其他人可以拿取。
如果他们被那位比丘说"尊者,请拿我的托钵,我要遵从人们的话"而去,在那里所吃的和带走的,全部都属于他们自己。但是,如果没有被说"请拿我的托钵",而是说"我要遵从人们的话"而去,如果听到其中一位用甜美的声音赞叹,使长老们也生起欢喜,并给予许多沙门用品,这就是因为对长老生起信心而得到未曾得到的,所以全部都归于他们。


Eko saṅghato uddisāpetvā ṭhitikāya gāhitapattaṃ haritvā paṇītassa khādanīyabhojanīyassa pūretvā āharitvā ‘‘imaṃ, bhante, sabbo saṅgho paribhuñjatū’’ti deti, sabbehi bhājetvā paribhuñjitabbaṃ. Pattasāmikassa pana atikkantampi ṭhitikaṃ ṭhapetvā aññaṃ uddesabhattaṃ dātabbaṃ. Atha paṭhamaṃyeva ‘‘sabbaṃ saṅghikapattaṃ dethā’’ti vadati, ekassa lajjibhikkhuno santako patto dātabbo. Āharitvā ca ‘‘sabbo saṅgho paribhuñjatū’’ti vutte bhājetvā paribhuñjitabbaṃ. Eko pātiyā bhattaṃ āharitvā ‘‘saṅghuddesaṃ dammī’’ti vadati, ekekaṃ ālopaṃ adatvā ṭhitikāya ekassa yāpanamattaṃ katvā dātabbaṃ. Atha so bhattaṃ āharitvā kiñci vattuṃ ajānanto tuṇhībhūto acchati, ‘‘kassa te ānītaṃ, kassa dātukāmosī’’ti na vattabbaṃ. Pucchāsabhāgena hi ‘‘tumhākaṃ ānītaṃ, tumhākaṃ dātukāmomhī’’ti vadeyya, tato taṃ bhikkhuṃ aññe bhikkhū jigucchantā gīvaṃ parivattetvā oloketabbampi na maññeyyuṃ. Sace pana ‘‘kuhiṃ yāsi, kiṃ karonto āhiṇḍasī’’ti vutte ‘‘uddesabhattaṃ gahetvā āgatomhī’’ti vadati, ekena lajjibhikkhunā ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Sace ābhataṃ bahu hoti, sabbesaṃ pahoti, ṭhitikākiccaṃ natthi. Therāsanato paṭṭhāya pattaṃ pūretvā dātabbaṃ.

‘‘Saṅghuddesapattaṃ dethā’’ti vutte ‘‘kiṃ āharissasī’’ti avatvā pakatiṭhitikāya eva gāhetabbaṃ. Yo pana pāyāso vā rasapiṇḍapāto vā niccaṃ labbhati, evarūpānaṃ paṇītabhojanānaṃ āveṇikā ṭhitikā kātabbā, tathā saparivārāya yāguyā mahagghānaṃ phalānaṃ paṇītānañca khajjakānaṃ. Pakatibhattayāguphalakhajjakānaṃ ekāva ṭhitikā kātabbā. ‘‘Sappiṃ āharissāmī’’ti vutte sabbasappīnaṃ ekāva ṭhitikā vaṭṭati, tathā sabbatelānaṃ. ‘‘Madhuṃ āharissāmī’’ti vutte pana madhuno ekāva ṭhitikā vaṭṭati, tathā phāṇitassa laṭṭhimadhukādīnañca bhesajjānaṃ. Sace pana gandhamālaṃ saṅghuddesaṃ denti, piṇḍapātikassa vaṭṭati, na vaṭṭatīti? Āmisasseva paṭikkhittattā vaṭṭati. ‘‘Saṅghaṃ uddissa dinnattā pana na gahetabba’’nti vadanti.

Uddesabhattakathā niṭṭhitā.



有人从僧团那里被指定分配碗,拿走后装满精美的食物和饮料,说"尊者,请全体僧团享用"。大家分享后一起食用。但是,要在超过固定人选的情况下,再给予另一份食物分配。如果一开始就说"请给所有的僧团碗",就应该给予一位有羞耻心的比丘的碗。拿来后说"请全体僧团享用",分享后一起食用。
有人拿盘子装来食物,说"我供养僧团",不给每个人一口,而只给一位固定人选的比丘刚好够吃的量。如果他拿来食物却不知道说什么,沉默地站着,不应该问"这是给谁的,你想给谁"。如果用问答的方式,他就会说"这是给你们的,我想给你们"。因此,其他比丘即使厌恶地转过头看他,也不应该认为。
如果被问"你要去哪里,正在做什么",他说"我拿到食物分配后回来了",就应该由一位有羞耻心的比丘按照固定人选给予。如果所带来的很多,足够大家,就不需要固定人选的事宜。从长老座位开始给满碗。
如果说"请给僧团的食物分配碗",不问"你要拿什么",而是按照固定人选给予。但是,如果经常可得到粥或果汁,对于这些精美的食物,应该制定专门的固定人选,同样也应该对附带的粥、昂贵的水果和精美的点心。普通的饭菜、粥、水果和点心,应该只有一个固定人选。
如果说"我要拿黄油",对所有黄油应该只有一个固定人选,同样对所有油也是如此。如果说"我要拿蜂蜜",对蜂蜜应该只有一个固定人选,同样对糖浆、蜂蜜等药品也是如此。
如果供养香花给僧团,是否托钵的比丘可以拿取?因为是供养物品,所以可以拿取。但有人说"因为是供养给僧团的,所以不应该拿取"。
以上是关于食物分配的讨论。

210.Nimantanaṃ puggalikaṃ ce, sayameva issaro. Saṅghikaṃ pana uddesabhatte vuttanayeneva gāhetabbaṃ. Sace panettha dūto byatto hoti, ‘‘bhante, rājagehe bhikkhusaṅghassa bhattaṃ gaṇhathā’’ti avatvā ‘‘bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti vadati, piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Atha dūto abyatto ‘‘bhattaṃ gaṇhathā’’ti vadati, bhattuddesako byatto ‘‘bhatta’’nti avatvā ‘‘bhante , tumhe yātha, tumhe yāthā’’ti vadati, evampi piṇḍapātikānampi vaṭṭati, ‘‘tumhākaṃ, bhante, paṭipāṭiyā bhattaṃ pāpuṇātī’’ti vutte pana na vaṭṭati. Sace nimantituṃ āgatamanusso āsanasālaṃ pavisitvā ‘‘aṭṭha bhikkhū dethā’’ti vā ‘‘aṭṭha patte dethā’’ti vā vadati, evampi piṇḍapātikānaṃ vaṭṭati, ‘‘tumhe ca tumhe ca gacchathā’’ti vattabbaṃ. Sace ‘‘aṭṭha bhikkhū detha, bhattaṃ gaṇhatha, aṭṭha patte detha, bhattaṃ gaṇhathā’’ti vā vadati, paṭipāṭiyā gāhetabbaṃ. Gāhentena pana vicchinditvā ‘‘bhatta’’nti avadantena ‘‘tumhe ca tumhe ca gacchathā’’ti vutte piṇḍapātikānaṃ vaṭṭati. ‘‘Bhante, tumhākaṃ pattaṃ detha, tumhe ethā’’ti vutte pana ‘‘sādhu upāsakā’’ti gantabbaṃ. ‘‘Saṅghato uddisitvā tumhe ethā’’ti vuttepi ṭhitikāya gāhetabbaṃ.

Nimantanabhattagharato pana pattatthāya āgatassa uddesabhatte vuttanayeneva ṭhitikāya patto dātabbo. Eko ‘‘saṅghato paṭipāṭiyā patta’’nti avatvā kevalaṃ ‘‘ekaṃ pattaṃ dethā’’ti vatvā aggāhiteyeva patte yassa kassaci pattaṃ gahetvā pūretvā āharati, taṃ pattasāmikasseva hoti. Uddesabhatte viya ṭhitikāya na gāhetabbaṃ. Idhāpi yo āgantvā tuṇhībhūto tiṭṭhati, so ‘‘kassa santikaṃ āgatosī’’ti vā ‘‘kassa pattaṃ harissasī’’ti vā na vattabbo. Pucchāsabhāgena hi ‘‘tumhākaṃ santikaṃ āgato, tumhākaṃ pattaṃ harissāmī’’ti vadeyya, tato so bhikkhu bhikkhūhi jigucchanīyo assa. ‘‘Kuhiṃ gacchasi, kiṃ karonto āhiṇḍasī’’ti pana vutte ‘‘tassa pattatthāya āgatomhī’’ti vadantassa paṭipāṭibhattaṭṭhitikāya gahetvā patto dātabbo. ‘‘Bhattaharaṇapattaṃ dethā’’ti vuttepi paṭipāṭibhattaṭṭhitikāya eva dātabbo. Sace āharitvā ‘‘sabbo saṅgho bhuñjatū’’ti vadati, bhājetvā bhuñjitabbaṃ. Pattasāmikassa atikkantampi ṭhitikaṃ ṭhapetvā aññaṃ paṭipāṭibhattaṃ gāhetabbaṃ.

Eko pātiyā bhattaṃ āharitvā ‘‘saṅghassa dammī’’ti vadati, ālopabhattaṭṭhitikato paṭṭhāya ālopasaṅkhepena bhājetabbaṃ. Sace pana tuṇhībhūto acchati, ‘‘kassa te ābhataṃ, kassa dātukāmosī’’ti na vattabbo. Sace pana ‘‘kuhiṃ gacchasi, kiṃ karonto āhiṇḍasī’’ti vutte pana ‘‘saṅghassa me bhattaṃ ābhataṃ, therānaṃ me bhattaṃ ābhata’’nti vadati, gahetvā ālopabhattaṭṭhitikāya bhājetabbaṃ. Sace pana evaṃ ābhataṃ bhattaṃ bahu hoti, sakalasaṅghassa pahoti, abhihaṭabhikkhā nāma, piṇḍapātikānampi vaṭṭati, ṭhitikāpucchanakiccaṃ natthi, therāsanato paṭṭhāya pattaṃ pūretvā dātabbaṃ.


如果是个人的邀请,那就由自己决定。但是在僧团的食物分配中,应该按照前述的方式进行选择。
如果这里有一位善于表达的使者,说"尊者,请从王宫的僧团那里取食物",或者说"请取托钵",即使是托钵的比丘也可以取。但是如果使者不善于表达,只说"请取食物",而负责分配食物的人善于表达,说"尊者,你们去吧,你们去吧",这样托钵的比丘也可以取。但是如果说"尊者,你们的食物会按顺序到你们那里"的话,就不可以取。
如果前来邀请的人进入食堂后说"请给八位比丘"或"请给八个碗",这样托钵的比丘也可以取,可以说"你们和你们去吧"。如果说"请给八位比丘,请取食物,请给八个碗,请取食物",应该按顺序选择。但是选择时如果中断说"食物",说"你们和你们去吧",托钵的比丘可以取。如果说"尊者,请给你们的碗,你们来吧",应该说"好的,居士"而去。如果说"请从僧团中选出你们",也应该按照固定人选选择。
从邀请的地方来取碗的,应该按照在食物分配中说的方式,根据固定人选给予碗。有人说"从僧团那里按顺序取碗",却只说"请给一个碗",拿走任何人的碗装满后带来,那就是属于那个碗的主人的。不应该像在食物分配中那样根据固定人选选择。
在这里,如果有人沉默地站着,也不应该问"你是来找谁的,你要拿谁的碗"。如果用问答的方式,他就会说"我是来找你们的,我要拿你们的碗",因此那位比丘会被其他比丘厌恶。但是如果被问"你要去哪里,正在做什么",他说"我是来取那人的碗",就应该根据顺序食物的固定人选给予碗。如果说"请给拿食物的碗",也应该根据顺序食物的固定人选给予。
如果有人拿盘子装来食物说"我供养僧团",应该从分份食物的固定人选开始分配。如果他沉默地站着,不应该问"这是给谁的,你想给谁"。但是如果被问"你要去哪里,正在做什么",他说"我拿来供养长老们的食物",就应该取来分配。
如果这样拿来的食物很多,足够整个僧团,这就是"特别供养",即使是托钵的比丘也可以取,不需要询问固定人选,从长老座位开始给满碗。


Upāsako saṅghattherassa vā ganthadhutaṅgavasena abhiññātassa vā bhattuddesakassa vā pahiṇati ‘‘amhākaṃ bhattagahaṇatthāya aṭṭha bhikkhū gahetvā āgacchathā’’ti, sacepi ñātiupaṭṭhākehi pesitaṃ hoti, ime tayo janā pucchituṃ na labhanti, āruḷhāyeva mātikaṃ. Saṅghato aṭṭha bhikkhū uddisāpetvā attanavamehi gantabbaṃ. Kasmā? Bhikkhusaṅghassa hi ete bhikkhū nissāya lābho uppajjatīti. Ganthadhutaṅgādīhi pana anabhiññāto āvāsikabhikkhu āpucchituṃ labhati, tasmā tena ‘‘kiṃ saṅghato gaṇhāmi, udāhu ye jānāmi, tehi saddhiṃ āgacchāmī’’ti mātikaṃ āropetvā yathā dāyakā vadanti, tathā paṭipajjitabbaṃ. ‘‘Tumhākaṃ nissitake vā ye vā jānātha, te gahetvā ethā’’ti vutte pana ye icchanti, tehi saddhiṃ gantuṃ labhati. Sace ‘‘aṭṭha bhikkhū pahiṇathā’’ti pesenti, saṅghatova pesetabbā. Attanā sace aññasmiṃ gāme sakkā hoti bhikkhā labhituṃ, añño gāmo gantabbo. Na sakkā ce hoti labhituṃ, soyeva gāmo piṇḍāya pavisitabbo.

Nimantitabhikkhū āsanasālāya nisinnā honti, tatra ce manussā ‘‘patte dethā’’ti āgacchanti, animantitehi na dātabbā, ‘‘ete nimantitā bhikkhū’’ti vattabbaṃ, ‘‘tumhepi dethā’’ti vutte pana dātuṃ vaṭṭati. Ussavādīsu manussā sayameva pariveṇāni ca padhānagharāni ca gantvā tipiṭake ca dhammakathike ca bhikkhusatenapi saddhiṃ nimantenti, tadā tehi ye jānanti, te gahetvā gantuṃ vaṭṭati. Kasmā? Na hi mahābhikkhusaṅghena atthikā manussā pariveṇapadhānagharāni gacchanti, sannipātaṭṭhānatova yathāsatti yathābalaṃ bhikkhū gaṇhitvā gacchantīti.

Sace pana saṅghatthero vā ganthadhutaṅgavasena abhiññāto vā bhattuddesako vā aññatra vā vassaṃ vasitvā katthaci vā gantvā puna sakaṭṭhānaṃ āgacchati, manussā ca āgantukassa sakkāraṃ karonti, ekavāraṃ ye jānanti, te gahetvā gantabbaṃ. Paṭibaddhakālato paṭṭhāya dutiyavāre āraddhe saṅghatoyeva gahetvā gantabbaṃ. Abhinavaāgantukāva hutvā ‘‘ñātī vā upaṭṭhāke vā passissāmī’’ti gacchanti, tatra ce tesaṃ ñātī ca upaṭṭhākā ca sakkāraṃ karonti, ettha pana ye jānanti, te gahetvā gantumpi vaṭṭati. Yo pana atilābhī hoti, sakaṭṭhānañca āgantukaṭṭhānañca ekasadisaṃ, sabbattha manussā saṅghabhattaṃ sajjetvāva nisīdanti, tena saṅghatova gahetvā gantabbanti ayaṃ nimantane viseso. Avaseso sabbapañho uddesabhatte vuttanayeneva veditabbo. Kurundiyaṃ pana ‘‘aṭṭha mahāthere dethāti vutte aṭṭha mahātherāva dātabbā’’ti vuttaṃ. Esa nayo majjhimādīsu. Sace pana avisesetvā ‘‘aṭṭha bhikkhū dethā’’ti vadati, saṅghato dātabbāti.

Nimantanabhattakathā niṭṭhitā.



居士派遣知名的长老或法藏持有者或负责分配食物的人,说"请带八位比丘来取我们的食物"。即使是由亲属供养者派遣,这三类人也不能询问,直接按照指示行事。从僧团中选出八位比丘,连同第九个自己一起去。为什么?因为这些比丘依靠僧团而获得利益。但是对于不为人知的寺院比丘,可以询问"我应该从僧团中取,还是和我认识的一起去?"。根据施主的说法行事。如果说"请带上你们所依止的或你们所知道的",就可以和愿意的一起去。如果说"请派遣八位比丘",就应该从僧团中选派。
如果自己在其他村庄可以托钵,就应该去其他村庄。如果不能在其他地方托钵,就应该在那个村庄托钵。
受邀请的比丘正坐在食堂中,如果有人来说"请给碗",不应该给未受邀请的,应该说"这些是受邀请的比丘"。如果说"你们也给",那就可以给。在节庆等场合,人们自己去精舍和禅房,并邀请连百位比丘,包括三藏和说法的,这时就可以带上所认识的去。为什么?因为人们不是专门为大众僧团而去精舍和禅房,而是根据能力尽量从集会的地方选取比丘去。
如果长老或法藏持有者或负责分配食物的人,从其他地方回到自己的住处,人们对这位新来的人表示敬意,第一次就带上所认识的去。从第二次开始,就应该从僧团中选取。有些人新来时想"我会看到亲属或供养者",如果他们对这些人表示敬意,这里也可以带上所认识的去。但是如果是经常得利的人,自己的住处和新来的地方没有区别,人们在各处都准备好僧团的食物,那就应该从僧团中选取。
其他所有问题,应该按照在食物分配中说的方式理解。在《Kurundiya》中说,如果说"请给八位大长老",就应该给八位大长老。这在《中部》等地也是如此。如果没有具体说明"请给八位比丘",就应该从僧团中选取。
以上是关于受邀请的食物的讨论。

211.Salākabhattaṃ pana ‘‘anujānāmi, bhikkhave, salākāya vā paṭṭikāya vā upanibandhitvā opuñjitvā bhattaṃ uddisitu’’nti (cūḷava. 326) vacanato rukkhasāramayāya salākāya vā veḷuvilīvatālapaṇṇādimayāya paṭṭikāya vā ‘‘asukassa nāma salākabhatta’’nti evaṃ akkharāni upanibandhitvā pacchiyaṃ vā cīvarabhoge vā katvā sabbasalākāyo opuñjitvā punappunaṃ heṭṭhupariyavasena āloḷetvā pañcaṅgasamannāgatena bhattuddesakena sace ṭhitikā atthi, ṭhitikato paṭṭhāya, no ce atthi, therāsanato paṭṭhāya salākā dātabbā. Pacchā āgatānampi ekābaddhavasena dūre ṭhitānampi uddesabhatte vuttanayeneva dātabbā.

Sace vihārassa samantato bahū gocaragāmā, bhikkhū pana na bahū, gāmavasenapi salākā pāpuṇanti. ‘‘Tumhākaṃ asukagāme salākabhattaṃ pāpuṇātī’’ti gāmavaseneva gāhetabbaṃ. Evaṃ gāhentena sacepi ekamekasmiṃ gāme nānappakārāni saṭṭhi salākabhattāni, sabbāni gahitāneva honti. Tassa pattagāmasamīpe aññānipi dve tīṇi salākabhattāni honti, tāni tasseva dātabbāni. Na hi sakkā tesaṃ kāraṇā aññaṃ bhikkhuṃ pahiṇitunti.

Sace ekaccesu gāmesu bahūni salākabhattāni sallakkhetvā sattannampi aṭṭhannampi bhikkhūnaṃ dātabbāni. Dentena pana catunnaṃ pañcannaṃ bhattānaṃ salākāyo ekato bandhitvā dātabbā. Sace taṃ gāmaṃ atikkamitvā añño gāmo hoti, tasmiñca ekameva salākabhattaṃ, taṃ pana pātova denti, tampi etesu bhikkhūsu ekassa niggahena datvā ‘‘pātova taṃ gahetvā pacchā orimagāme itarāni bhattāni gaṇhāhī’’ti vattabbo. Sace orimagāme salākabhattesu aggahitesveva gahitasaññāya gacchati, parabhāgagāme salākabhattaṃ gahetvā puna vihāraṃ āgantvā itarāni gahetvā orimagāmo gantabbo. Na hi bahisīmāya saṅghalābho gāhetuṃ labbhatīti ayaṃ nayo kurundiyaṃ vutto. Sace pana bhikkhū bahū honti, gāmavasena salākā na pāpuṇanti, vīthivasena vā vīthiyaṃ ekagehavasena vā ekakulavasena vā gāhetabbaṃ. Vīthiādīsu ca yattha bahūni bhattāni, tattha gāme vuttanayeneva bahūnaṃ bhikkhūnaṃ gāhetabbāni, salākāsu asati uddisitvāpi gāhetabbāni.



关于食物分配签条,佛陀说"我许可,比丘们,用木签或叶片绑好并集中起来分配食物"。因此应该用木制的签条或竹、棕榈叶等制成的签片,写上"某某的食物分配签"等字样,放在碗里或衣服的折边上,将所有的签条集中起来,再反复搅拌。由具有五种资格的负责分配食物的人,如果有固定人选,就从固定人选开始分配;如果没有,就从长老座位开始分配。后来到来的,无论是集中在一起还是站在远处,都应该按照在食物分配中说的方式分配。
如果周围有很多村落,但比丘不多,可以按照村落的方式分配签条。"你们在某某村落的食物分配签会到你那里"。这样分配的话,即使每个村落有60种不同的食物分配签,也都算是已经分配完了。在那个村落附近还有2-3种食物分配签,也应该给他。因为不可能为了那些再派遣另一位比丘。
如果有些村落的食物分配签很多,可以考虑分给7位或8位比丘。分配时,可以把4-5份的签条捆在一起给。如果经过那个村落后还有另一个村落,只有一份食物分配签,可以早上给他,并告诉他"早上拿走后,再去附近的村落取其他的"。如果在附近的村落食物分配签还没有取到,就拿远处的村落的签条回来,再去附近的村落取其他的。因为在界外,不能取僧团的利益。这是《Kurundiya》中提到的方式。
如果比丘很多,按照村落的方式签条不够,可以按照街道、每户家庭的方式分配。在街道等有很多食物的地方,可以按照村落的方式给很多比丘;如果没有签条,即使分配也可以给。

212. Salākadāyakena pana vattaṃ jānitabbaṃ. Tena hi kālasseva vuṭṭhāya pattacīvaraṃ gahetvā bhojanasālaṃ gantvā asammaṭṭhaṭṭhānaṃ sammajjitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetvā ‘‘idāni bhikkhūhi vattaṃ kataṃ bhavissatī’’ti kālaṃ sallakkhetvā ghaṇṭiṃ paharitvā bhikkhūsu sannipatitesu paṭhamameva vāragāme salākabhattaṃ gāhetabbaṃ, ‘‘tuyhaṃ asukasmiṃ nāma vāragāme salākā pāpuṇāti, tatra gacchā’’ti vattabbaṃ. Sace abhirekagāvute gāmo hoti, taṃ divasaṃ gacchantā kilamanti, ‘‘sve tuyhaṃ vāragāme pāpuṇātī’’ti ajjeva gāhetabbaṃ. Yo vāragāmaṃ pesiyamāno na gacchati, aññaṃ salākaṃ maggati, na dātabbā. Saddhānañhi manussānaṃ puññahāni ca saṅghassa ca lābhacchedo hoti, tasmā tassa dutiyepi tatiyepi divase aññā salākā na dātabbā, ‘‘attano pattaṭṭhānaṃ gantvā bhuñjāhī’’ti vattabbo, tīṇi pana divasāni agacchantassa vāragāmato orimavāragāme salākā gāhetabbā. Tañce na gaṇhāti, tato paṭṭhāya tassa aññaṃ salākaṃ dātuṃ na vaṭṭati, daṇḍakammaṃ daḷhaṃ kātabbaṃ . Saṭṭhito vā paṇṇāsato vā na parihāpetabbaṃ. Vāragāme gāhetvā vihāravāro gāhetabbo, ‘‘tuyhaṃ vihāravāro pāpuṇātī’’ti vattabbaṃ. Vihāravārikassa dve tisso yāgusalākāyo tisso catasso bhattasalākāyo ca dātabbā, nibaddhaṃ katvā pana na dātabbā. Yāgubhattadāyakā hi ‘‘amhākaṃ yāgubhattaṃ vihāragopakāvabhuñjantī’’ti aññathattaṃ āpajjeyyuṃ, tasmā aññesu kulesu dātabbā.

Sace vihāravārikānaṃ sabhāgā āharitvā denti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce, vāraṃ gahetvā tesaṃ yāgubhattaṃ āharāpetabbaṃ, tāva nesaṃ salākā phātikammameva bhavanti. Vassaggena pattaṭṭhāne pana aññampi paṇītabhattasalākaṃ gaṇhituṃ labhantiyeva. Atirekauttaribhaṅgassa ekacārikabhattassa visuṃ ṭhitikaṃ katvā salākā dātabbā. Sace yena salākā laddhā, so taṃ divasaṃ taṃ bhattaṃ na labhati, puna divase gāhetabbaṃ. Bhattaññeva labhati, na uttaribhaṅgaṃ, evampi puna gāhetabbaṃ. Khīrabhattasalākāyapi eseva nayo. Sace pana khīrameva labhati, na bhattaṃ, khīralābhato paṭṭhāya puna na gāhetabbaṃ. Dve tīṇi ekacārikabhattāni ekasseva pāpuṇanti, dubbhikkhasamaye saṅghanavakena laddhakāle vijaṭetvā visuṃ gāhetabbāni. Pākatikasalākabhattaṃ aladdhassapi punadivase gāhetabbaṃ.


关于食物分配签条的使用,应当了解。因为在适当的时间,应当起床拿着碗和袈裟,前往用餐大厅,清理干净用餐的地方,准备饮水和可供饮用的食物,并在适当的时候敲响钟声,当比丘聚集时,首先应当取走在某个村落的食物分配签,并说"你们在某某村落的食物分配签会到你那里,请去那里"。如果是一个有很多牛的村落,那天去时会很疲惫,可以说"明天你在你的村落的食物分配签会到你那里"。如果那个村落的食物分配签没有人去,就应当去别的村落取签,不应当给予。因为信仰的人的善行和僧团的利益会受到影响,因此在第二天和第三天也不应当给予其他食物分配签,应当说"你去自己的地方享用食物"。如果在三天内没有去那个村落,就应当从下一个村落取食物分配签。如果不去,就不应当给予其他的签条,应当进行严格的惩罚。
在签条的数量上,如果有60或50个签条,也不应当放弃。取走了某个村落的食物分配签后,应当取走的应当是"你在这个村落的食物分配签会到你那里"。对于负责分配的人,应当给予2-3个食物分配签,但不应当将其束缚在一起。因为如果给予"我们的食物分配签在寺院供养"的情况下,可能会被误解,因此应当在其他家庭中给予。
如果负责分配的人将食物分配签带来,这就是善行。如果没有,就应当取走村落的食物分配签,否则这些签条只是形式而已。在降雨的季节,也可以取其他的食物分配签。对于多余的食物分配签,应当进行适当的处理。如果获得的食物分配签在那一天没有取走,在第二天应当再次取走。食物的分配签也应当如此。如果只获得牛奶的分配签,而没有其他的食物,那么就不应当再取走食物分配签。
如果在困难的时期,在艰难的情况下,可以将食物分配签分开并取走。即使是未获得的食物分配签,在第二天也应当再次


Sace khuddako vihāro hoti, sabbe bhikkhū ekasambhogā, ucchusalākaṃ gāhentena yassa kassaci sammukhībhūtassa pāpetvā mahātherādīnaṃ divā tacchetvā dātuṃ vaṭṭati. Rasasalākaṃ pāpetvā pacchābhattampi parissāvetvā phāṇitaṃ vā kāretvā piṇḍapātikādīnampi dātabbaṃ, āgantukānaṃ āgatānāgatabhāvaṃ ñatvā gāhetabbā. Mahāāvāse ṭhitikaṃ katvā gāhetabbā. Takkasalākampi sabhāgaṭṭhāne pāpetvā vā dhūmāpetvā pacāpetvā vā therānaṃ dātuṃ vaṭṭati. Mahāāvāse vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ. Phalasalākapūvasalākabhesajjagandhamālāsalākāyopi visuṃ ṭhitikāya gāhetabbā. Bhesajjādisalākāyo cettha kiñcāpi piṇḍapātikānampi vaṭṭanti, salākavasena pana gāhitattā na sāditabbā. Aggabhikkhāmattaṃ salākabhattaṃ denti, ṭhitikaṃ pucchitvā gāhetabbaṃ. Asatiyā ṭhitikāya therāsanato paṭṭhāya gāhetabbaṃ. Sace tādisāni bhattāni bahūni honti, ekekassa bhikkhuno dve tīṇi dātabbāni. No ce, ekekameva datvā paṭipāṭiyā gatāya puna therāsanato paṭṭhāya dātabbaṃ. Atha antarāva upacchijjati, ṭhitikā sallakkhetabbā. Yadi pana tādisaṃ bhattaṃ nibaddhameva hoti, yassa pāpuṇāti, so vattabbo ‘‘laddhā vā aladdhā vā svepi gaṇheyyāsī’’ti. Ekaṃ anibaddhaṃ hoti, labhanadivase pana yāvadatthaṃ labhati. Alabhanadivasā bahutarā honti, taṃ yassa pāpuṇāti, so alabhitvā ‘‘sve gaṇheyyāsī’’ti vattabbo.

Yo salākāsu gahitāsu pacchā āgacchati, tassa atikkantāva salākā na upaṭṭhāpetvā dātabbā. Salākaṃ nāma ghaṇṭiṃ paharaṇato paṭṭhāya āgantvā hatthaṃ pasārentova labhati, aññassa āgantvā samīpe ṭhitassapi atikkantā atikkantāva hoti. Sace panassa añño gaṇhanto atthi, sayaṃ anāgatopi labhati, sabhāgaṭṭhāne ‘‘asuko anāgato’’ti ñatvā ‘‘ayaṃ tassa salākā’’ti ṭhapetuṃ vaṭṭati. Sace ‘‘anāgatassa na dātabbā’’ti katikaṃ karonti, adhammikā hoti. Antoupacāre ṭhitassa hi bhājanīyabhaṇḍaṃ pāpuṇāti. Sace pana ‘‘anāgatassa dethā’’ti mahāsaddaṃ karonti, daṇḍakammaṃ ṭhapetabbaṃ, ‘‘āgantvā gaṇhantū’’ti vattabbaṃ. Cha pañcasalākā naṭṭhā honti, bhattuddesako dāyakānaṃ nāmaṃ na sarati, so ce naṭṭhasalākā mahātherassa vā attano vā pāpetvā bhikkhū vadeyya ‘‘mayā asukagāme salākabhattaṃ mayhaṃ pāpitaṃ, tumhe tattha laddhasalākabhattaṃ bhuñjeyyāthā’’ti, vaṭṭati, vihāre apāpitaṃ pana āsanasālāya taṃ bhattaṃ labhitvā tattheva pāpetvā bhuñjituṃ na vaṭṭati. ‘‘Ajja paṭṭhāya mayhaṃ salākabhattaṃ gaṇhathā’’ti vutte tatra āsanasālāya gāhetuṃ na vaṭṭati, vihāraṃ ānetvā gāhetabbaṃ. ‘‘Sve paṭṭhāyā’’ti vutte pana bhattuddesakassa ācikkhitabbaṃ ‘‘sve paṭṭhāya asukakulaṃ nāma salākabhattaṃ deti, salākaggāhaṇakāle sareyyāsī’’ti. Dubbhikkhe salākabhattaṃ pacchinditvā subhikkhe jāte kañci bhikkhuṃ disvā ‘‘ajja paṭṭhāya amhākaṃ salākabhattaṃ gaṇhathā’’ti puna paṭṭhapenti, antogāme agāhetvā vihāraṃ ānetvā gāhetabbaṃ. Idañhi salākabhattaṃ nāma uddesabhattasadisaṃ na hoti, vihārameva sandhāya dīyati, tasmā bahiupacāre gāhetuṃ na vaṭṭati, ‘‘sve paṭṭhāyā’’ti vutte pana vihāre gāhetabbameva.


如果有小型寺院,所有比丘都应当聚集在一起,通过拿着签条,将其放在任何一个人面前,并在白天给予大长老等人。通过食物的签条,在午餐后也应当小心处理,并为乞食者等人提供食物,并知晓来访者的到来与离去。应当在大型寺院中进行固定的分配。也可以将食物的签条放在合适的地方,或通过烟雾等方式处理,然后给予长老。应当按照大型寺院中所述的方式进行操作。果实、花卉、香料、花环等的签条也应当在固定的位置进行分配。虽然药品等的签条也可以用于乞食者,但因为是通过签条的方式获得的,所以不应当被视为可供使用的。
应当给予适量的食物分配签条,并在询问后进行分配。如果没有固定的分配,应当从长老的座位开始分配。如果有许多这样的食物,每位比丘应当获得两到三份。如果没有,则应当一次性给予,并从长老的座位开始分配。若在中间被打断,应当注意固定的分配。如果这样的食物是固定的,应当说"无论是获得还是未获得,明天也应当领取"。如果是单独的,在领取的那天可以获得。未领取的日子会有很多,因此应当说"明天会领取"。
如果在签条上获得的食物后到来,则不应当再给予超出部分的签条。签条是通过敲响钟声后获得的,到达后应当伸出手来领取,即使是其他人到达并站在附近,也应当保持超出部分的签条。如果有其他人来领取,即使他自己未到达,也应当在合适的地方标记"某某未到"。如果说"不应当给予未到的人"而进行限制,就会变得不合法。在内部的处理上,应当获得器皿。如果说"给予未到的人"而大声叫喊,应当进行惩罚,并说"请来领取"。
如果有六或五个签条,而负责分配的人名不记得,如果没有签条,即使是长老也会说"我在某某村落的食物分配签被我领取了,你们在那儿可以享用"。在寺院中未领取的食物,也不应当在此享用。如果说"今天开始请领取我的食物分配签",则不应当在用餐大厅中领取,而应当带回寺院中领取。如果说"明天开始"则应当告知负责分配的人"明天开始某个家庭会给予食物分配签,在领取时请注意"。在困难时期,若将食物分配签切断,在丰收时看到任何比丘再说"今天开始请领取我们的食物分配签"时,应当再次进行分配,在内部村落不应当领取,而


Gamiko bhikkhu yaṃ disābhāgaṃ gantukāmo, tattha aññena vāragāmasalākā laddhā hoti, taṃ gahetvā itaraṃ bhikkhuṃ ‘‘mayhaṃ pattasalākaṃ tvaṃ gaṇhāhī’’ti vatvā gantuṃ vaṭṭati. Tena pana upacārasīmaṃ anatikkanteyeva tasmiṃ tassa salākā gāhetabbā. Chaḍḍitavihāre vasitvā manussā ‘‘bodhicetiyādīni jaggitvā bhuñjantū’’ti salākabhattaṃ paṭṭhapenti, bhikkhū sabhāgaṭṭhānesu vasitvā kālasseva gantvā tattha vattaṃ karitvā taṃ bhattaṃ bhuñjanti, vaṭṭati. Sace tesu svātanāya attano pāpetvā gatesu āgantuko bhikkhu chaḍḍitavihāre vasitvā kālasseva vattaṃ katvā ghaṇṭiṃ paharitvā salākabhattaṃ attano pāpetvā āsanasālaṃ gacchati, sova tassa bhattassa issaro. Yo pana bhikkhūsu vattaṃ karontesuyeva bhūmiyaṃ dve tayo sammuñjanīpahāre datvā ghaṇṭiṃ paharitvā ‘‘dhuragāme salākabhattaṃ mayhaṃ pāpuṇātī’’ti gacchati, tassa taṃ corikāya gahitattā na pāpuṇāti, vattaṃ katvā pāpetvā pacchāgatabhikkhūnaṃyeva hoti.

Eko gāmo atidūre hoti, bhikkhū niccaṃ gantuṃ na icchanti, manussā ‘‘mayaṃ puññena paribāhirā homā’’ti vadanti, ye tassa gāmassa āsannavihāre sabhāgabhikkhū, te vattabbā ‘‘imesaṃ bhikkhūnaṃ anāgatadivase tumhe bhuñjathā’’ti, salākā pana devasikaṃ pāpetabbā. Tā ca kho pana ghaṇṭipaharaṇamattena vā pacchicālanamattena vā pāpitā na honti, pacchiṃ pana gahetvā salākā pīṭhake ākiritabbā, pacchi pana mukhavaṭṭiyaṃ na gahetabbā. Sace hi tattha ahi vā vicchiko vā bhaveyya, dukkhaṃ uppādeyya, tasmā heṭṭhā gahetvā pacchiṃ parammukhaṃ katvā salākā ākiritabbā ‘‘sacepi sappo bhavissati, ettova palāyissatī’’ti. Evaṃ salākā ākiritvā gāmādivasena pubbe vuttanayeneva gāhetabbā.

Apica ekaṃ mahātherassa pāpetvā ‘‘avasesā mayhaṃ pāpuṇantī’’ti attano pāpetvā vattaṃ katvā cetiyaṃ vanditvā vitakkamāḷake ṭhitehi bhikkhūhi ‘‘pāpitā, āvuso, salākā’’ti vutte ‘‘āma, bhante, tumhe gatagatagāme salākabhattaṃ gaṇhathā’’ti vattabbaṃ. Evañhi pāpitāpi supāpitāva honti. Bhikkhū sabbarattiṃ dhammassavanatthaṃ aññaṃ vihāraṃ gacchantā ‘‘mayaṃ tattha dānaṃ aggahetvāva amhākaṃ gocaragāme piṇḍāya caritvā āgamissāmā’’ti salākā aggahetvāva gatā vihāre therassa pattaṃ salākabhattaṃ bhuñjituṃ āgacchanti, vaṭṭati. Atha mahātheropi ‘‘ahaṃ idha kiṃ karomī’’ti tehiyeva saddhiṃ gacchati, tehi gatavihāre abhuñjitvāva gocaragāmaṃ anuppattehi ‘‘detha, bhante, patte, salākayāguādīni āharissāmā’’ti vutte pattā na dātabbā. Kasmā, bhante, na dethāti. Vihāraṭṭhakaṃ bhattaṃ vihāre vutthānaṃ pāpuṇāti, mayaṃ aññavihāre vutthāti. ‘‘Detha, bhante, na mayaṃ vihāre pālikāya dema, tumhākaṃ dema, gaṇhatha amhākaṃ bhikkha’’nti vutte pana vaṭṭati.

Salākabhattakathā niṭṭhitā.



如果一位乡村比丘想去某个方向,在那里已经获得了另一个村落的食物分配签,他可以拿着那个签条,告诉另一位比丘"请你拿我的碗签"而去。但是他只能在未超出界限的范围内获取那个签条。
住在废弃寺院的人们说"请在菩提树等处庆祝并用餐",住在合适地方的比丘们及时去那里,完成仪式后用餐,这是可以的。如果在他们之前去的来访比丘,住在废弃寺院,及时完成仪式后敲响钟声,自己获取食物分配签到用餐大厅,那就是他的食物。但是如果在比丘们完成仪式时,在地上拍打两三次扫帚,敲响钟声后说"我在远方的村落获得了食物分配签",那就是偷窃,因为没有经过他们,所以不会获得,而是属于完成仪式后回来的比丘们。
有一个村落太远,比丘们不愿意经常去,居民说"我们通过善业而超越了"。对于那个村落附近寺院的同伴比丘,应该说"在他们未到的日子,你们用餐吧"。但是食物分配签不应该仅仅通过敲钟或简单的呼唤而发放,而是应该拿着碗,将签条洒在桌子上,但不应该拿着碗领取。因为如果那里有蛇或蝎子,会造成伤害,所以应该从下面拿起碗,背对着洒下签条,"即使有蛇,也只会逃走而已"。这样洒下签条后,应该按照前述村落的方式进行分配。
此外,将一个给长老的,说"剩下的归我",自己拿到后完成仪式,在思维殿中的比丘们说"已经发放了签条",应该说"是的,尊者,你们去过的村落获得食物分配签吧"。这样即使发放了,也算是很好地发放了。有些比丘整夜为了听法而去其他寺院,"我们不取得任何布施就在我们的托钵村庄托钵后回来",不取签条而去,回到寺院后想要用长老的碗和食物分配签用餐,这是可以的。
但是长老自己"我在这里做什么"也跟着去,到他们去过的寺院后,未用餐就去托钵村庄,"尊者,请给我们碗和食物分配的粥等",此时不应该给予。为什么不给,尊者?因为寺院的食物只属于在寺院住的人,而我们住在其他寺院。如果说"请给,我们不是从你们这里给予,而是给你们,请拿我们的托钵",这样就可以。
以上是关于食物分配签的讨论。

213.Pakkhikādīsu pana yaṃ abhilakkhitesu cātuddasī pañcadasī pañcamī aṭṭhamīti imesu pakkhesu kammappasutehi uposathaṃ kātuṃ satikaraṇatthāya dīyati, taṃ pakkhikaṃ nāma. Taṃ salākabhattagatikameva hoti, gāhetvā bhuñjitabbaṃ. Sace salākabhattampi pakkhikabhattampi bahuṃ sabbesaṃ vinivijjhitvā gacchati, dvepi bhattāni visuṃ visuṃ gāhetabbāni. Sace bhikkhusaṅgho mahā, pakkhikaṃ gāhetvā tassa ṭhitikāya salākabhattaṃ gāhetabbaṃ, salākabhattaṃ vā gāhāpetvā tassa ṭhitikāya pakkhikaṃ gāhetabbaṃ. Yesaṃ na pāpuṇāti, te piṇḍāya carissanti. Sace dvepi bhattāni bahūni, bhikkhū mandā, salākabhattaṃ nāma devasikaṃ labbhati, tasmā taṃ ṭhapetvā ‘‘pakkhikaṃ, āvuso, bhuñjathā’’ti pakkhikameva dātabbaṃ. Pakkhikaṃ paṇītaṃ denti, visuṃ ṭhitikā kātabbā, ‘‘sve pakkho’’ti ajja pakkhikaṃ na gāhetabbaṃ. Sace pana dāyakā vadanti ‘‘svepi amhākaṃ ghare lūkhabhattaṃ bhavissati, ajjeva pakkhikabhattaṃ uddisathā’’ti, evaṃ vaṭṭati.

Uposathikaṃ nāma anvaḍḍhamāse uposathadivase uposathaṅgāni samādiyitvā yaṃ attanā bhuñjati, tadeva dīyati. Pāṭipadikaṃ nāma ‘‘uposathe bahū saddhā pasannā bhikkhūnaṃ sakkāraṃ karonti, pāṭipade pana bhikkhū kilamanti, pāṭipade dinnaṃ dubbhikkhadānasadisaṃ mahapphalaṃ hoti, uposathakammena vā parisuddhasīlānaṃ dutiyadivase dinnaṃ mahapphalaṃ hotī’’ti sallakkhetvā pāṭipade dīyamānakadānaṃ. Tampi ubhayaṃ salākabhattagatikameva. Iti imāni sattapi bhattāni piṇḍapātikānaṃ na vaṭṭanti, dhutaṅgabhedaṃ karontiyeva.



关于出行的食物分配,在所提到的上半月、下半月、第五天、第八天等这些出行中,为了能够进行正当的安居,应当给予相应的食物分配,这称为出行的食物。它是食物分配签的内容,应当拿着去用餐。如果食物分配签和出行的食物都被多次分配而离开,则应当分别拿取这两种食物。如果比丘僧团很大,应当拿着出行的食物,并在其固定的地方拿取食物分配签,或者拿取食物分配签后在其固定的地方拿取出行的食物。那些没有获得的人将会去乞食。如果有许多食物,比丘们就会感到疲惫,因此食物分配签是神圣的,所以应当放下后说"请用出行的食物,朋友们",只应当给予出行的食物。出行的食物是优质的,应当在固定的地方进行分配,今天不应当拿取出行的食物。如果施主们说"明天我们家会有剩余的食物,请今天就分配出行的食物",这样也是可以的。
关于安居的食物,在增月的安居日,应当收集安居的供品,自己所用的食物,就应当给予那种食物。关于常规的食物,应当注意"在安居期间,许多信仰坚定的比丘们会进行供养,而常规的比丘们会感到疲惫,在安居期间给予的食物类似于艰难时期的施舍,而通过安居的行为给予的第二天的食物则会有更大的功德"。因此,常规的食物应当在安居期间给予。这两种食物都是食物分配签的内容。因此这七种食物不应当用于乞食者,而是应当进行清净的修行。

214. Aparānipi cīvarakkhandhake (mahāva. 350) visākhāya varaṃ yācitvā dinnāni āgantukabhattaṃ gamikabhattaṃ gilānabhattaṃ gilānupaṭṭhākabhattanti cattāri bhattāni pāḷiyaṃ āgatāneva. Tattha āgantukānaṃ dinnaṃ bhattaṃ āgantukabhattaṃ. Esa nayo sesesu. Sace panettha āgantukabhattānipi āgantukāpi bahū honti, sabbesaṃ ekekaṃ gāhetabbaṃ. Bhattesu appahontesu ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Eko āgantuko paṭhamameva āgantvā sabbaṃ āgantukabhattaṃ attano gāhetvā nisīdati, sabbaṃ tasseva hoti. Pacchā āgatehi āgantukehi tena dinnāni paribhuñjitabbāni. Tenapi ekaṃ attano gahetvā sesāni dātabbāni. Ayaṃ uḷāratā. Sace pana paṭhamaṃ āgantvāpi attano aggahetvā tuṇhībhūto nisīdati, pacchā āgatehi saddhiṃ paṭipāṭiyā gaṇhitabbaṃ. Sace niccaṃ āgantukā āgacchanti, āgatadivaseyeva bhuñjitabbaṃ. Antarantarā ce āgacchanti, dve tīṇi divasāni bhuñjitabbaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘satta divasāni bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Āvāsiko katthaci gantvā āgato, tenapi āgantukabhattaṃ bhuñjitabbaṃ. Sace pana taṃ vihāre nibandhāpitaṃ hoti, vihāre gāhetabbaṃ. Atha vihāro dūre hoti, āsanasālāya nibandhāpitaṃ, āsanasālāya gāhetabbaṃ. Sace pana dāyakā ‘‘āgantukesu asati āvāsikāpi bhuñjantū’’ti vadanti, vaṭṭati, avutte pana na vaṭṭati.

Gamikabhattepi ayameva kathāmaggo. Ayaṃ pana viseso – āgantuko āgantukabhattameva labhati, gamiko āgantukabhattampi gamikabhattampi. Āvāsikopi pakkamitukāmo gamiko hoti, gamikabhattaṃ labhati. Yathā pana āgantukabhattaṃ, evamidaṃ dve tīṇi vā satta vā divasāni na labhati. ‘‘Gamissāmī’’ti bhuttopi taṃ divasaṃ kenaci kāraṇena na gato, punadivasepi bhuñjituṃ vaṭṭati saussāhattā. ‘‘Gamissāmī’’ti bhuttassa corā vā panthaṃ rundhanti, udakaṃ vā devo vā vassati, sattho vā na gacchati, saussāhena bhuñjitabbaṃ. ‘‘Ete upaddave olokentena dve tayo divase bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. ‘‘Gamissāmi gamissāmī’’ti pana lesaṃ oḍḍetvā bhuñjituṃ na labhati.

Gilānabhattampi sace sabbesaṃ gilānānaṃ pahoti, taṃ sabbesaṃ dātabbaṃ. No ce, ṭhitikaṃ katvā gāhetabbaṃ. Eko gilāno arogarūpo sakkoti antogāmaṃ gantuṃ, eko na sakkoti, ayaṃ mahāgilāno nāma, etassa gilānabhattaṃ dātabbaṃ. Dve mahāgilānā, eko lābhī abhiññāto bahuṃ khādanīyabhojanīyaṃ labhati, eko anātho appalābhatāya antogāmaṃ pavisati, etassa gilānabhattaṃ dātabbaṃ. Gilānabhatte divasaparicchedo natthi, yāva rogo na vūpasammati, sappāyabhojanaṃ abhuñjanto na yāpeti, tāva bhuñjitabbaṃ. Yadā pana missakayāguṃ vā missakabhattaṃ vā bhuttassapi rogo na kuppati, tato paṭṭhāya na bhuñjitabbaṃ.


在《大品》的袈裟章节中,提到了维萨迦(Visākhā)请求并获得的四种食物:来访者的食物、外出者的食物、病者的食物、照顾病者的食物。
其中,给予来访者的食物称为来访者的食物。其他的也是如此。但是如果在这里,来访者的食物和来访者都很多,应当为每个人都拿取一份。如果食物不够,应当按照固定的顺序拿取。一位来访者先到来,将所有的来访者的食物全部拿走并就坐,那就全部归他。后来到来的来访者,应当享用他所给予的。他也应当拿走一份,其余的分给其他人。这就是慷慨。但是如果先到来的也没有拿走自己的,只是沉默地坐着,后来到来的应当按顺序拿取。
如果经常有来访者到来,应当在到来的那天就用餐。如果间隔一段时间到来,应当用餐两三天。但是在《大集论》中说"可以用餐七天"。一位住持去了其他地方后回来,也应当享用来访者的食物。如果这些食物被安置在寺院中,应当在寺院中拿取;如果寺院很远,被安置在用餐大厅,就在用餐大厅拿取。如果施主说"在没有来访者时,住持也可以用餐",这是可以的,但如果没有说,就不可以。
外出者的食物也有同样的规则。但有以下区别:来访者只能获得来访者的食物,外出者可以获得来访者的食物和外出者的食物。一位住持也想外出,就可以获得外出者的食物。但是,就像来访者的食物一样,不能连续两三天或七天用餐。如果说"我要去"后,因为某些原因当天没有去,第二天仍然可以用餐,因为有决心。如果说"我要去"后,遭到盗贼阻拦,或者下雨,或者商队没有出发,仍然应当用餐,因为有决心。《大集论》中说"应当观察这些障碍,可以用餐两三天"。但是如果只是随意说"我要去,我要去",而没有实际行动,就不能用餐。
病者的食物,如果对所有的病者都足够,应当全部给予。如果不够,应当按照固定的顺序拿取。有一位病者身体康健,可以进入村庄,有一位是重病,就应当给予重病者的食物。两位重病者,一位是获得利养的著名人物,可以获得许多饮食,另一位是无依无靠的,因为缺乏利养而进入村庄,应当给予后者的食物。对于病者的食物,没有时间限制,只要疾病还没有痊愈,仍然需要适当的饮食,就应当继续给予。但是如果即使吃了混合的粥或混合的食物,疾病也没有恶化,从那时起就不应当再给予。


Gilānupaṭṭhākabhattampi yaṃ sabbesaṃ pahoti, taṃ sabbesaṃ dātabbaṃ. No ce pahoti, ṭhitikaṃ katvā gāhetabbaṃ. Idampi dvīsu gilānesu mahāgilānupaṭṭhākassa gāhetabbaṃ, dvīsu mahāgilānesu anāthagilānupaṭṭhākassa. Yaṃ kulaṃ gilānabhattampi deti gilānupaṭṭhākabhattampi, tattha yassa gilānassa gilānabhattaṃ pāpuṇāti, tadupaṭṭhākassapi tattheva gāhetabbaṃ. Gilānupaṭṭhākabhattepi divasaparicchedo natthi, yāva gilāno labhati, tāvassa upaṭṭhākopi labhatīti. Imāni cattāri bhattāni sace evaṃ dinnāni honti ‘‘āgantukagamikagilānagilānupaṭṭhākā mama bhikkhaṃ gaṇhantū’’ti, piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Sace pana ‘‘āgantukādīnaṃ catunnaṃ bhattaṃ nibandhāpemi, mama bhattaṃ gaṇhantū’’ti evaṃ dinnāni honti, piṇḍapātikānaṃ na vaṭṭati.

215. Aparānipi dhurabhattaṃ kuṭibhattaṃ vārakabhattanti tīṇi bhattāni. Tattha dhurabhattanti niccabhattaṃ vuccati, taṃ duvidhaṃ saṅghikañca puggalikañca. Tattha yaṃ ‘‘saṅghassa dhurabhattaṃ demā’’ti nibandhāpitaṃ, taṃ salākabhattagatikaṃ. ‘‘Mama nibaddhabhikkhaṃ gaṇhantū’’ti vatvā dinnaṃ pana piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Puggalikepi ‘‘tumhākaṃ dhurabhattaṃ dammī’’ti vutte piṇḍapātiko ce, na vaṭṭati, ‘‘mama nibaddhabhikkhaṃ gaṇhathā’’ti vutte pana vaṭṭati, sāditabbaṃ. Sace pacchā katipāhe vītivatte ‘‘dhurabhattaṃ gaṇhathā’’ti vadati, mūle suṭṭhu sampaṭicchitattā vaṭṭati.

Kuṭibhattaṃ nāma yaṃ saṅghassa āvāsaṃ kāretvā ‘‘amhākaṃ senāsanavāsino amhākaṃyeva bhattaṃ gaṇhantū’’ti evaṃ nibandhāpitaṃ, taṃ salākabhattagatikameva hoti, gāhetvā bhuñjitabbaṃ. ‘‘Amhākaṃ senāsanavāsino amhākaṃyeva bhikkhaṃ gaṇhantū’’ti vutte pana piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Yaṃ pana puggale pasīditvā tassa āvāsaṃ katvā ‘‘tumhākaṃ demā’’ti dinnaṃ, taṃ tasseva hoti, tasmiṃ katthaci gate nissitakehi bhuñjitabbaṃ.

Vārakabhattaṃ nāma dubbhikkhasamaye ‘‘vārena bhikkhū jaggissāmā’’ti dhuragehato paṭṭhāya dinnaṃ, tampi bhikkhāvacanena dinnaṃ piṇḍapātikānaṃ vaṭṭati, ‘‘vārakabhatta’’nti vutte pana salākabhattagatikaṃ hoti. Sace taṇḍulādīni pesenti ‘‘sāmaṇerā pacitvā dentū’’ti, piṇḍapātikānaṃ vaṭṭati. Iti imāni ca tīṇi, āgantukabhattādīni ca cattārīti satta, tāni saṅghabhattādīhi saha cuddasa bhattāni honti.



关于照顾病者的食物,如果足够所有病者的,应当全部给予。如果不够,应当按照固定的顺序拿取。这也应当给予两位重病者中的照顾重病者的人,以及两位重病者中的无依无靠的照顾者。哪个家庭同时给予病者的食物和照顾病者的食物,那个照顾病者的人在那里就应当拿取。对于照顾病者的食物,也没有时间限制,只要病者还在获得,照顾者也一直可以获得。
如果这四种食物是这样给予的:"来访者、外出者、病者、照顾病者的人,请拿取我的布施",对于乞食者也是可以的。但是如果是这样给予的:"我安排了来访者等四种食物,请拿取我的食物",对于乞食者就不可以。
还有三种食物:固定的食物、小屋的食物、轮值的食物。
其中,固定的食物就是常规的食物,分为僧团的和个人的。僧团的固定食物是通过签条分配的。但是如果说"请拿取我的固定布施",对于乞食者也是可以的。个人的如果说"我给你们固定的食物",如果是乞食者,就不可以,但如果说"请拿取我的固定布施",就可以享用。如果过了几天后又说"请拿取固定的食物",因为之前已经很好地接受了,所以也是可以的。
小屋的食物是指,建造了僧团的住所后说"住在我们住所的人,请拿取我们的食物",这也是通过签条分配的,应当拿取享用。但是如果说"住在我们住所的人,请拿取我们的布施",对于乞食者也是可以的。如果是出于个人的信心而建造住所并说"我给你们",那就是属于那个人的,如果他去了其他地方,由依附他的人享用。
轮值的食物是指在贫困时期说"我们将轮流照顾比丘",从主屋开始给予的,这也是通过乞讨而给予的,对于乞食者是可以的。但是如果说"轮值的食物",就是通过签条分配的。如果他们送来大米等,说"沙弥们烹饪后给予",对于乞食者也是可以的。
因此这三种加上前面提到的四种,共有十四种食物。

216. Aṭṭhakathāyaṃ pana vihārabhattaṃ aṭṭhakabhattaṃ catukkabhattaṃ guḷhakabhattanti aññānipi cattāri bhattāni vuttāni. Tattha vihārabhattaṃ nāma vihāre tatruppādabhattaṃ, taṃ saṅghabhattena saṅgahitaṃ. Taṃ pana tissamahāvihāracittalapabbatādīsu paṭisambhidāppattehi khīṇāsavehi yathā piṇḍapātikānampi sakkā honti paribhuñjituṃ, tathā paṭiggahitattā tādisesu ṭhānesu piṇḍapātikānampi vaṭṭati. ‘‘Aṭṭhannaṃ bhikkhūnaṃ dema, catunnaṃ demā’’ti evaṃ dinnaṃ pana aṭṭhakabhattañceva catukkabhattañca, tampi bhikkhāvacanena dinnaṃ piṇḍapātikānaṃ vaṭṭati. Mahābhisaṅkhārena atirasakapūvena pattaṃ thaketvā dinnaṃ guḷhakabhattaṃ nāma. Imāni tīṇi salākabhattagatikāneva. Aparampi guḷhakabhattaṃ nāma atthi, idhekacce manussā mahādhammassavanañca vihārapūjañca kāretvā ‘‘sakalasaṅghassa dātuṃ na sakkoma, dve tīṇi bhikkhusatāni amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhantū’’ti bhikkhuparicchedajānanatthaṃ guḷhake denti, idaṃ piṇḍapātikānampi vaṭṭati.

Piṇḍapātabhājanīyaṃ niṭṭhitaṃ.



在《义注》中,还提到了另外四种食物:寺院的食物、八人的食物、四人的食物、隐藏的食物。
其中,寺院的食物是指在寺院中产生的食物,这是包括在僧团的食物中的。但是对于已经证得无学果的比丘,如同提萨大寺(Tissanāhāravihāra)、吉达拉山(Cittalapabbata)等地,他们可以像乞食者一样享用,因此在这样的地方,乞食者也可以享用。如果说"我们给八人的食物,给四人的食物",这也是通过乞讨而给予的,对于乞食者也是可以的。
隐藏的食物是指用大量的调味饼干盖住碗而给予的。这三种都是通过签条分配的。
还有另一种隐藏的食物,有些人在举行大型法会和寺院供养后说"我们无法全部供养僧团,请两三百位比丘拿取我们的布施",为了知道比丘的人数而给予,这对于乞食者也是可以的。
以上就是关于托钵器皿的讨论。

217.Gilānapaccayabhājanīyaṃ pana evaṃ veditabbaṃ (cūḷava. aṭṭha. 325 pakkhikabhattādikathā) – sappiādīsu bhesajjesu rājarājamahāmattā sappissa tāva kumbhasatampi kumbhasahassampi vihāraṃ pesenti, ghaṇṭiṃ paharitvā therāsanato paṭṭhāya gahitabhājanaṃ pūretvā dātabbaṃ, piṇḍapātikānampi vaṭṭati. Sace alasajātikā mahātherā pacchā āgacchanti, ‘‘bhante, vīsativassānaṃ dīyati, tumhākaṃ ṭhitikā atikkantā’’ti na vattabbā, ṭhitikaṃ ṭhapetvā tesaṃ datvā pacchā ṭhitikāya dātabbaṃ. ‘‘Asukavihāre bahu sappi uppanna’’nti sutvā yojanantaravihāratopi bhikkhū āgacchanti, sampattasampattānampi ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dātabbaṃ. Asampattānampi upacārasīmaṃ paviṭṭhānaṃ antevāsikādīsu gaṇhantesu dātabbameva. ‘‘Bahiupacārasīmāya ṭhitānaṃ dethā’’ti vadanti, na dātabbaṃ. Sace pana upacārasīmaṃ okkantehi ekābaddhā hutvā attano vihāradvāre antovihāreyeva vā honti, parisavasena vaḍḍhitā nāma sīmā hoti, tasmā dātabbā. Saṅghanavakassa dinnepi pacchā āgatānaṃ dātabbameva. Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷhe āgatānaṃ paṭhamabhāgo na pāpuṇāti, dutiyabhāgato vassaggena dātabbaṃ. Antoupacārasīmaṃ pavisitvā yattha katthaci dinnaṃ hoti, sabbaṃ sannipātaṭṭhāneyeva bhājetabbaṃ.

Yasmiṃ vihāre dasa bhikkhū, daseva ca sappikumbhā dīyanti, ekekakumbhavasena bhājetabbaṃ. Eko sappikumbho hoti, dasabhikkhūhi bhājetvā gahetabbaṃ. Sace ‘‘yathāṭhitaṃyeva amhākaṃ pāpuṇātī’’ti gaṇhanti, duggahitaṃ, taṃ gatagataṭṭhāne saṅghikameva hoti. Kumbhaṃ pana āvajjetvā thālake thokaṃ sappiṃ katvā ‘‘idaṃ mahātherassa pāpuṇāti, avasesaṃ amhākaṃ pāpuṇātī’’ti vatvā tampi kumbheyeva ākiritvā yathicchitaṃ gahetvā gantabbaṃ. Sace thinaṃ sappi hoti, lekhaṃ katvā ‘‘lekhato parabhāgo mahātherassa pāpuṇāti, avasesaṃ amhāka’’nti gahitampi suggahitaṃ. Vuttaparicchedato ūnādhikesu bhikkhūsu sappikumbhesu ca eteneva upāyena bhājetabbaṃ. Sace paneko bhikkhu, eko kumbho hoti, ghaṇṭiṃ paharitvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ pāpuṇātī’’tipi gahetuṃ vaṭṭati. ‘‘Ayaṃ paṭhamabhāgo mayhaṃ pāpuṇāti, ayaṃ dutiyabhāgo’’ti evaṃ thokaṃ thokampi pāpetuṃ vaṭṭati. Esa nayo navanītādīsupi . Yasmiṃ pana vippasannatilatelādimhi lekhā na santiṭṭhati, taṃ uddharitvā bhājetabbaṃ. Siṅgiveramaricādibhesajjampi avasesapattathālakādisamaṇaparikkhāropi sabbo vuttānurūpeneva nayena suṭṭhu sallakkhetvā bhājetabboti. Ayaṃ gilānapaccayabhājanīyakathā.



关于病者所需物品的分配,应当这样理解:
对于酥油等药品,国王或大臣们会送来成百或成千的酥油罐到寺院,应当敲响钟声,从长老的座位开始,将容器装满后给予,对于乞食者也是可以的。如果懒惰的长老们后来到来,"尊者,这是给二十年的,你们的固定份量已经超过了",不应当这样说,而是放下固定份量,先给他们,然后再按照固定份量给予。听说"某寺院有大量的酥油生产"后,即使是从一个由里程计算的遥远寺院的比丘们也来到,对于已经到达的人,从他们所在的位置开始给予。即使是还未到达,但已经进入界限内的弟子们等,也应当给予。如果说"给在界限外的人",不应当给予。但是如果是通过集体进入而扩大了界限,进入自己寺院门口或内部的,因为是通过集体而增加的界限,所以应当给予。即使是给了新来的人,后来到来的人,也应当给予。但是对于已经坐在长老座位上到来的人,第一部分不会给到他们,应当从第二部分开始给予。无论在界限内的任何地方给予,都应当在集会的地点分配。
某寺院有十位比丘,也有十个酥油罐给予,应当按照每罐给予一人的方式分配。如果只有一个酥油罐,应当由十位比丘分享。如果他们说"按照现有的分给我们",这是错误的分配,应当归还给共同体。但是应当倾斜罐子,在碗中放一些酥油,说"这部分给长老,剩下的给我们",然后将罐子里的全部倒入碗中,按照自己的意愿取用。如果酥油太稠,应当记录"根据记录,这部分给长老,剩下的给我们",这样取用也是正确的。对于罐子的数量多于或少于规定的比丘人数,也应当用同样的方式分配。如果只有一位比丘,一个罐子,敲响钟声后"这部分归我"也是可以的。"这部分是我的第一份,这部分是第二份"这样少量少量地取用也是可以的。对于黄油等也是同样的。但是如果在芝麻油等中记录无法成立,应当倒出来后分配。生姜、胡椒等药品,以及剩余的碗等沙门用品,也都应当按照上述的方式仔细分配。
这就是关于病者所需物品的分配。

218. Idāni senāsanaggāhe vinicchayo veditabbo (cūḷava. aṭṭha. 318) – ayaṃ senāsanaggāho nāma duvidho hoti utukāle ca vassāvāse ca. Tattha utukāle tāva keci āgantukā bhikkhū purebhattaṃ āgacchanti, keci pacchābhattaṃ paṭhamayāmaṃ majjhimayāmaṃ pacchimayāmaṃ vā. Ye yadā āgacchanti, tesaṃ tadāva bhikkhū uṭṭhāpetvā senāsanaṃ dātabbaṃ, akālo nāma natthi. Senāsanapaññāpakena pana paṇḍitena bhavitabbaṃ, ekaṃ vā dve vā mañcaṭṭhānāni ṭhapetabbāni. Sace vikāle eko vā dve vā therā āgacchanti, te vattabbā ‘‘bhante, ādito paṭṭhāya vuṭṭhāpiyamāne sabbepi bhikkhū ubbhaṇḍikā bhavissanti, tumhe amhākaṃ vasanaṭṭhāne vasathā’’ti.

Bahūsu pana āgatesu vuṭṭhāpetvā paṭipāṭiyā dātabbaṃ. Sace ekekaṃ pariveṇaṃ pahoti, ekekaṃ pariveṇaṃ dātabbaṃ. Tattha aggisālādīghasālāmaṇḍalamāḷādayo sabbepi tasseva pāpuṇanti. Evaṃ appahonte pāsādaggena dātabbaṃ, pāsādesu appahontesu ovarakaggena dātabbaṃ, ovarakesu appahontesu seyyaggena dātabbaṃ, seyyaggesu appahontesu mañcaṭṭhānena dātabbaṃ, mañcaṭṭhāne appahonte ekapīṭhakaṭṭhānavasena dātabbaṃ, bhikkhuno pana ṭhitokāsamattaṃ na gāhetabbaṃ. Etañhi senāsanaṃ nāma na hoti. Pīṭhakaṭṭhāne pana appahonte ekaṃ mañcaṭṭhānaṃ vā ekaṃ pīṭhaṭṭhānaṃ vā ‘‘vārena vārena, bhante, vissamathā’’ti tiṇṇaṃ janānaṃ dātabbaṃ. Na hi sakkā sītasamaye sabbarattiṃ ajjhokāseva vasituṃ. Mahātherena paṭhamayāmaṃ vissamitvā nikkhamitvā dutiyattherassa vattabbaṃ ‘‘āvuso idha pavisāhī’’ti. Sace mahāthero niddāgaruko hoti, kālaṃ na jānāti, ukkāsitvā dvāraṃ ākoṭetvā ‘‘bhante kālo jāto, sītaṃ anudahatī’’ti vattabbaṃ. Tena nikkhamitvā okāso dātabbo, adātuṃ na labhati. Dutiyattherenapi majjhimayāmaṃ vissamitvā purimanayeneva itarassa dātabbaṃ. Niddāgaruko vuttanayeneva vuṭṭhāpetabbo. Evaṃ ekarattiṃ ekamañcaṭṭhānaṃ tiṇṇaṃ dātabbaṃ. Jambudīpe pana ekacce bhikkhū ‘‘senāsanaṃ nāma mañcaṭṭhānaṃ vā pīṭhaṭṭhānaṃ vā kiñcideva kassaci sappāyaṃ hoti, kassaci asappāya’’nti āgantukā hontu vā mā vā, devasikaṃ senāsanaṃ gāhenti. Ayaṃ utukāle senāsanaggāho nāma.



现在应当了解关于住处的分配的判决:
这个住处的分配有两种情况:一是在季节变化时,一是在雨季安居时。
在季节变化时,有些来访的比丘在饭前到来,有些在饭后的初夜、中夜、后夜到来。无论他们何时到来,比丘们都应当立即让他们安置住处,没有不合适的时间。但是负责安排住处的智者必须有所准备,应当预留一两个床位。如果在不合适的时间有一两位长老到来,应当告诉他们"尊者,从一开始安排的时候,所有比丘都会感到拥挤,请您在我们的住处居住"。
但是当有许多人到来时,应当依次安排。如果每个小院都足够,就给每个小院。在那里,包括火房、长房、圆形房等都属于同一个。如果不够,就从上层开始给,上层不够就从中层给,中层不够就从卧室给,卧室不够就从床位给,床位也不够,就给一个座位的地方。但是不应当占用比丘站立的空间,因为这不算是住处。如果连座位的地方也不够,就给三人一个床位或一个座位,轮流休息。因为在寒冷的时候,整夜待在室外是不可能的。大长老休息完初夜后出来,应当告诉另一位长老"朋友,请进来这里"。如果大长老嗜睡,不知道时间,应当咳嗽并敲门,说"尊者,时间到了,天气很冷"。他出来后,应当给他空间,不能不给。另一位长老也应当照此方式在中夜休息后,给予前者。嗜睡的,也应当按照前述方式唤醒。这样一个晚上,三人共用一个床位。
但是在印度,有些比丘认为"住处无论是床位还是座位,对某些人合适,对某些人不合适",无论是来访的还是本地的,每天都占用住处。这就是在季节变化时的住处分配。

219.Vassāvāse pana atthi āgantukavattaṃ, atthi āvāsikavattaṃ. Āgantukena tāva sakaṭṭhānaṃ muñcitvā aññattha gantvā vasitukāmena vassūpanāyikadivasameva tattha na gantabbaṃ. Vasanaṭṭhānaṃ vā hi tatra sambādhaṃ bhaveyya, bhikkhācāro vā na sampajjeyya, tena na phāsukaṃ vihareyya, tasmā ‘‘idāni māsamattena vassūpanāyikā bhavissatī’’ti taṃ vihāraṃ pavisitabbaṃ. Tattha māsamattaṃ vasanto sace uddesatthiko, uddesasampattiṃ sallakkhetvā, sace kammaṭṭhāniko, kammaṭṭhānasappāyataṃ sallakkhetvā, sace paccayatthiko, paccayalābhaṃ sallakkhetvā antovasse sukhaṃ vasissati. Sakaṭṭhānato ca tattha gacchantena na gocaragāmo ghaṭṭetabbo. Na tattha manussā vattabbā ‘‘tumhe nissāya salākabhattādīni vā yāgukhajjakādīni vā vassāvāsikaṃ vā natthi, ayaṃ cetiyassa parikkhāro, ayaṃ uposathāgārassa, idaṃ tāḷañceva sūci ca, sampaṭicchatha tumhākaṃ vihāra’’nti. Senāsanaṃ pana jaggitvā dārubhaṇḍamattikābhaṇḍāni paṭisāmetvā gamikavattaṃ pūretvā gantabbaṃ.

Evaṃ gacchantenapi daharehi pattacīvarabhaṇḍikāyo ukkhipāpetvā telanāḷikattaradaṇḍādīni gāhetvā chattaṃ paggayha attānaṃ dassentena gāmadvāreneva na gantabbaṃ, paṭicchannena aṭavimaggena gantabbaṃ. Aṭavimagge asati gumbādīni maddantena na gantabbaṃ, gamikavattaṃ pana pūretvā vitakkaṃ chinditvā suddhacittena gamanavatteneva gantabbaṃ. Sace pana gāmadvārena maggo hoti, gacchantañca naṃ saparivāraṃ disvā manussā ‘‘amhākaṃ thero viyā’’ti upadhāvitvā ‘‘kuhiṃ, bhante, sabbaparikkhāre gahetvā gacchathā’’ti vadanti, tesu ce eko evaṃ vadati ‘‘vassūpanāyikakālo nāmāyaṃ, yattha antovassenibaddhabhikkhācāro bhaṇḍapaṭicchādanañca labbhati, tattha bhikkhū gacchantī’’ti, tassa ce sutvā te manussā ‘‘bhante, imasmimpi gāme jano bhuñjati ceva nivāseti ca, mā aññattha gacchathā’’ti vatvā mittāmacce pakkositvā sabbe sammantayitvā vihāre nibaddhavattañca salākabhattādīni ca vassāvāsikañca ṭhapetvā ‘‘idheva, bhante, vasathā’’ti yācanti, sabbesaṃ sādituṃ vaṭṭati. Sabbañcetaṃ kappiyañceva anavajjañca. Kurundiyaṃ pana ‘‘kuhiṃ gacchathāti vutte ‘asukaṭṭhāna’nti vatvā ‘kasmā tattha gacchathā’ti vutte ‘kāraṇaṃ ācikkhitabba’’’nti vuttaṃ. Ubhayampi panetaṃ suddhacittattāva anavajjaṃ. Idaṃ āgantukavattaṃ nāma.

Idaṃ pana āvāsikavattaṃ. Paṭikacceva hi āvāsikehi vihāro jaggitabbo, khaṇḍaphullapaṭisaṅkharaṇaparibhaṇḍāni kātabbāni, rattiṭṭhānadivāṭṭhānavaccakuṭipassāvaṭṭhānāni padhānagharavihāramaggoti imāni sabbāni paṭijaggitabbāni. Cetiye sudhākammaṃ muṇḍavedikāya telamakkhanaṃ mañcapīṭhajaggananti idampi sabbaṃ kātabbaṃ ‘‘vassaṃ vasitukāmā āgantvā uddesaparipucchākammaṭṭhānānuyogādīni karontā sukhaṃ vasissantī’’ti. Kataparikammehi āsāḷhījuṇhapañcamito paṭṭhāya vassāvāsikaṃ pucchitabbaṃ. Kattha pucchitabbaṃ? Yato pakatiyā labbhati. Yehi pana na dinnapubbaṃ, te pucchituṃ na vaṭṭati. Kasmā pucchitabbaṃ? Kadāci hi manussā denti, kadāci dubbhikkhādīhi upaddutā na denti, tattha ye na dassanti, te apucchitvā vassāvāsike gāhite gāhitabhikkhūnaṃ lābhantarāyo hoti, tasmā pucchitvāva gāhetabbaṃ.


在雨季安居时,有来访者的职责,也有住持者的职责。
对于来访者,应当离开自己的住处,去其他地方居住,不应当在雨季安居开始的那天就去。因为那里的住处会拥挤,乞食也不会顺利,因此他不会安乐居住。所以应当在一个月之前就进入那个寺院。在那里居住一个月,如果是想学习的,就观察学习的成就;如果是修行的,就观察修行的适合性;如果是需要生活必需品的,就观察获得生活必需品的情况,这样在安居期间就能安乐居住。从自己的住处前往那里,也不应当经过乞食的村落。当地人也不应当说"你们依附于这里,却没有食物分配、粥或点心等安居的东西,这是塔的用品,这是布萨殿的,这是针线等,请收下你们的寺院"。
但是应当照顾好住处,整理木器、泥器等物品,完成外出的职责后再离开。
这样离开时,也不应当让年轻人提着钵、衣、包袋,拿着油瓶、扇子等,撑着伞,从村口出发,而应当从隐蔽的林道出发。在没有林道的情况下,也不应当踩踏灌木丛等,而是完成外出的职责,断除妄念,以清净的心态前行。
但是如果从村口有道路,当他们带着随行者行走时,如果有人说"就像我们的长老一样",如果其中有人说"这正是雨季安居的时候,在这里有固定的乞食和遮蔽行为",如果听从了他们,那些人说"尊者,在这个村子里也有人吃饭和居住,请不要去其他地方",并召集朋友们商议后,在寺院中安排好固定的职责、食物分配等安居的事物,恳请"尊者,请在这里居住",对所有人都应当同意。这全都是合法和无过失的。
但是在《Kurundī》中说,如果被问到"你们要去哪里",回答"某处",如果被问"为什么要去那里",就应当说明原因。这两者都是出于清净的心而无过失的。这就是来访者的职责。
这是住持者的职责。住持们应当事先照顾好寺院,修缮破损的地方,整理用品,照顾夜间和白天的厕所、浴室等,以及主要房屋和寺院道路等。在塔上做涂饰工作,擦拭基座,照顾床椅等,都应当做好,以便来访的人能安乐地进行学习、询问、修行等。从安住月的第一天开始,就应当询问关于安居的事宜。应当向谁询问?向平时就有提供的人。不应当询问从未提供过的人。为什么要询问?因为有时人们会提供,有时因为贫乏等原因不提供,如果不询问而占用了没有提供的人的份额,会造成他们的损失,所以应当询问后再占用。


Pucchantena ‘‘tumhākaṃ vassāvāsikaṃ gāhaṇakālo upakaṭṭho’’ti vattabbaṃ. Sace vadanti ‘‘bhante, imaṃ saṃvaccharaṃ chātakādīhi upaddutamha, na sakkoma dātu’’nti vā ‘‘yaṃ pubbe dema, tato ūnataraṃ dassāmā’’ti vā ‘‘idāni kappāso sulabho, yaṃ pubbe dema, tato bahutaraṃ dassāmā’’ti vā, taṃ sallakkhetvā tadanurūpena nayena tesaṃ senāsane bhikkhūnaṃ vassāvāsikaṃ gāhetabbaṃ. Sace manussā vadanti ‘‘yassa amhākaṃ vassāvāsikaṃ pāpuṇāti, so temāsaṃ pānīyaṃ upaṭṭhāpetu, vihāramaggaṃ jaggatu, cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇāni jaggatu, bodhirukkhe udakaṃ āsiñcatū’’ti, yassa taṃ pāpuṇāti, tassa ācikkhitabbaṃ. Yo pana gāmo paṭikkamma yojanadviyojanantare hoti, tatra ce kulāni upanikkhepaṃ ṭhapetvā pahāre vassāvāsikaṃ dentiyeva, tāni kulāni āpucchitvāpi tesaṃ senāsane vattaṃ katvā vasantassa vassāvāsitaṃ gāhetabbaṃ. Sace pana tesaṃ senāsane paṃsukūliko vasati, āgatañca taṃ disvā ‘‘tumhākaṃ vassāvāsikaṃ demā’’ti vadanti, tena saṅghassa ācikkhitabbaṃ. Sace tāni kulāni saṅghassa dātuṃ na icchanti, ‘‘tumhākaṃyeva demā’’ti vadanti, sabhāgo bhikkhu ‘‘vattaṃ katvā gaṇhāhī’’ti vattabbo. Paṃsukūlikassa panetaṃ na vaṭṭati. Iti saddhādeyyadāyakamanussā pucchitabbā.

Tatruppāde pana kappiyakārakā pucchitabbā. Kathaṃ pucchitabbā? Kiṃ, āvuso, saṅghassa bhaṇḍapaṭicchādanaṃ bhavissatīti? Sace vadanti ‘‘bhavissati, bhante, ekekassa navahatthasāṭakaṃ dassāma, vassāvāsikaṃ gāhethā’’ti, gāhetabbaṃ. Sacepi vadanti ‘‘sāṭakā natthi, vatthu pana atthi, gāhetha, bhante’’ti, vatthumhi santepi gāhetuṃ vaṭṭatiyeva. Kappiyakārakānañhi hatthe ‘‘kappiyabhaṇḍaṃ paribhuñjathā’’ti dinnavatthuto yaṃ yaṃ kappiyaṃ, sabbaṃ paribhuñjituṃ anuññātaṃ. Yaṃ panettha piṇḍapātatthāya gilānapaccayatthāya ca uddissa dinnaṃ, taṃ cīvare upanāmentehi saṅghasuṭṭhutāya apaloketvā upanāmetabbaṃ, senāsanatthāya pana uddissa dinnaṃ garubhaṇḍaṃ hoti. Cīvaravaseneva pana catupaccayavasena vā dinnaṃ cīvare upanāmentānaṃ apalokanakammakiccaṃ natthi. Apalokanakammaṃ karontehi ca puggalavaseneva kātabbaṃ, saṅghavasena na kātabbaṃ. Jātarūparajatavasenapi āmakadhaññavasena vā apalokanakammaṃ na vaṭṭati, kappiyabhaṇḍavasena cīvarataṇḍulādivaseneva ca vaṭṭati. Taṃ pana evaṃ kattabbaṃ ‘‘idāni subhikkhaṃ sulabhapiṇḍaṃ, bhikkhū cīvarena kilamanti, ettakaṃ nāma taṇḍulabhāgaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ kātuṃ ruccatī’’ti, ‘‘gilānapaccayo sulabho, gilāno vā natthi, ettakaṃ nāma taṇḍulabhāgaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ kātuṃ ruccatī’’ti.


询问时应当说"您的安居布施的时间已经临近了"。如果他们说"尊者,今年我们受到饥荒等困扰,无法布施"或"我们会给比以前更少的"或"现在棉花很容易得到,我们会给比以前更多的",应当了解这种情况,并按照相应的方式为比丘们分配安居布施。
如果人们说"谁的安居布施到达,就让他供养三个月的饮水,照顾寺院道路,照顾塔院和菩提树院,给菩提树浇水",应当告知获得那份布施的人。
但是如果某个村落在一两由旬外,那些家庭放下供养物就布施,即使没有询问他们,也应当在他们的住处安排好职责,住在那里并获得安居布施。
如果有一位持破衣的比丘住在那里,他们看到后说"我们要给你安居布施",他应当告知僧团。如果那些家庭不愿意布施给僧团,说"我们只给你",应当告诉那位有份的比丘"请完成职责后拿取"。但这对于持破衣者是不合适的。因此应当询问有信心布施的人。
对于现有的供养,应当询问管理人。应当如何询问?朋友,僧团的遮蔽物会有吗?如果他们说"会有,尊者,我们每人会给九肘的布料,请拿取安居布施",应当拿取。即使他们说"没有布料,但有布施物",即使有布施物,也应当拿取。因为管理人手中的任何合适的东西,都被允许使用。但是对于专门为托钵和病者所布施的,应当为了僧团的利益而审慎地使用。为住处所布施的重物,则不需要审慎。但是对于以衣服或四种资具的名义所布施的,不需要审慎。审慎应当按照个人而不是僧团进行。不应当按照金银或生米的方式进行审慎,只应当按照合适的物品如衣服、米等进行。
应当这样进行审慎:"现在食物丰富易得,比丘们受衣服的困扰,我们愿意给予这么多份米作为比丘们的衣服"或"病者所需资具很容易得到,或者也没有病者,我们愿意给予这么多份米作为比丘们的衣服"。


Evaṃ cīvarapaccayaṃ sallakkhetvā senāsanassa kāle ghosite sannipatite saṅghe senāsanaggāhako sammannitabbo. Sammannantena ca dve sammannitabbāti vuttaṃ. Evañhi navako vuḍḍhassa, vuḍḍho ca navakassa gāhessatīti. Mahante pana mahāvihārasadise vihāre tayo cattāro janā sammannitabbā. Kurundiyaṃ pana ‘‘aṭṭhapi soḷasapi jane sammannituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Tesaṃ sammuti kammavācāyapi apalokanenapi vaṭṭatiyeva. Tehi sammatehi bhikkhūhi senāsanaṃ sallakkhetabbaṃ. Cetiyagharaṃ bodhigharaṃ āsanagharaṃ sammuñjaniaṭṭo dāruaṭṭo vaccakuṭi iṭṭhakasālā vaḍḍhakisālā dvārakoṭṭhako pānīyamāḷo maggo pokkharaṇīti etāni hi asenāsanāni, vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṃ guhā maṇḍapo rukkhamūlaṃ veḷugumboti imāni senāsanāni, tāni gāhetabbāni.



这样审慎地考虑了衣服资助后,当宣布住处分配的时候,集合僧团,应当选任住处分配者。据说应当选任两位。这样,新人可以向长老学习,长老也可以教导新人。但是对于大型寺院,应当选任三四位人员。但是在《Kurundī》中说,选任八到十六位人员也是可以的。他们被选任后,不论是通过表决还是审慎,都是可以的。
被选任的这些比丘,应当考虑住处。塔庙、菩提树庙、座位房、扫除处、木料房、瓦房、浴室、木工房、门房、水房、道路、池塘,这些都不算是住处;而寺院、二层楼房、楼阁、洞窟、亭阁、树下,这些才是住处,应当分配。


220. Gāhentena ca ‘‘anujānāmi, bhikkhave, paṭhamaṃ bhikkhū gaṇetuṃ, bhikkhū gaṇetvā seyyā gaṇetuṃ, seyyā gaṇetvā seyyaggena gāhetu’’nti(cūḷava. 318) ādivacanato paṭhamaṃ vihāre bhikkhū gaṇetvā mañcaṭṭhānāni gaṇetabbāni, tato ekekaṃ mañcaṭṭhānaṃ ekekassa bhikkhuno gāhetabbaṃ. Sace mañcaṭṭhānāni atirekāni honti, vihāraggena gāhetabbaṃ. Sace vihārāpi atirekā honti, pariveṇaggena gāhetabbaṃ. Pariveṇesupi atirekesu puna aparopi bhāgo dātabbo. Atimandesu hi bhikkhūsu ekekassa bhikkhuno dve tīṇi pariveṇāni dātabbāni. Gahite pana dutiyabhāge añño bhikkhu āgacchati, na attano aruciyā so bhāgo tassa dātabbo. Sace pana yena gahito, so attano ruciyā taṃ dutiyabhāgaṃ vā paṭhamabhāgaṃ vā deti, vaṭṭati.

‘‘Na, bhikkhave, nissīme ṭhitassa senāsanaṃ gāhetabbaṃ, yo gāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 318) vacanato upacārasīdhato bahi ṭhitassa na gāhetabbaṃ, antoupacārasīmāya pana dūre ṭhitassapi labbhatiyeva.

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa patirūpaṃ seyyaṃ dātu’’nti (cūḷava. 316) vacanato yo (cūḷava. aṭṭha. 316) kāsasāsabhagandarātisārādīhi gilāno hoti, kheḷamallakavaccakapālādīni ṭhapetabbāni honti, kuṭṭhī vā hoti, senāsanaṃ dūseti, evarūpassa heṭṭhāpāsādapaṇṇasālādīsu aññataraṃ ekamantaṃ senāsanaṃ dātabbaṃ. Yasmiṃ vasante senāsanaṃ na dussati, tassa varaseyyāpi dātabbāva. Yopi sinehapānavirecananatthukammādīsu yaṃ kiñci bhesajjaṃ karoti, sabbo so gilānoyeva. Tassapi sallakkhetvā patirūpaṃ senāsanaṃ dātabbaṃ.

‘‘Na, bhikkhave, ekena dve paṭibāhetabbā, yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 319) vacanato ekena dve senāsanāni na gahetabbāni. Sacepi gaṇheyya, pacchimena gahaṇena purimaggahaṇaṃ paṭippassambhati. Gahaṇena hi gahaṇaṃ paṭippassambhati, gahaṇena ālayo paṭippassambhati, ālayena gahaṇaṃ paṭippassambhati, ālayena ālayo paṭippassambhati. Kathaṃ? Idhekacco (cūḷava. aṭṭha. 319) vassūpanāyikadivase ekasmiṃ vihāre senāsanaṃ gahetvā sāmantavihāraṃ gantvā tatrāpi gaṇhāti, tassa iminā gahaṇena purimaggahaṇaṃ paṭippassambhati. Aparo ‘‘idha vasissāmī’’ti ālayamattaṃ katvā sāmantavihāraṃ gantvā tattha senāsanaṃ gaṇhāti, tassa iminā gahaṇeneva purimo ālayo paṭippassambhati. Eko ‘‘idha vasissāmī’’ti senāsanaṃ vā gahetvā ālayaṃ vā katvā sāmantavihāraṃ gantvā ‘‘idheva dāni vasissāmī’’ti ālayaṃ karoti, iccassa ālayena vā gahaṇaṃ, ālayena vā ālayo paṭippassambhati, sabbattha pacchime gahaṇe vā ālaye vā tiṭṭhati. Yo pana ekasmiṃ vihāre senāsanaṃ gahetvā ‘‘aññasmiṃ vihāre vasissāmī’’ti gacchati, tassa upacārasīmātikkame senāsanaggāho paṭippassambhati. Yadi pana ‘‘tattha phāsu bhavissati, vasissāmi, no ce, āgamissāmī’’ti gantvā aphāsukabhāvaṃ ñatvā pacchā vā gacchati, vaṭṭati.


根据"我允许,比丘们,先点算比丘,点算比丘后再点算卧具,点算卧具后再以卧具分配"等话语,首先应当在寺院中点算比丘,然后再为每位比丘分配床位。如果床位过多,就从上层开始分配;如果上层也过多,就从小院开始分配。即使在小院中也过多,还应当再分配其他部分。因为对于比丘过少的情况,每位比丘应当分配两三个小院。
但是当分配完第二部分后,另一位比丘来到,不应当因为自己的喜好而给予那部分。如果被分配的人自愿给予第二部分或第一部分,那是可以的。
根据"不应当给予界外的住处,如果有人给予,则犯轻垢罪"的话语,不应当给予界外的人住处,但是对于处在界内但较远的人,仍然是可以的。
根据"我允许,比丘们,为生病者提供适当的卧具"的话语,对于患有咳嗽、喘息、痔疮、腹泻等疾病的人,应当准备痰盂、便盆等,如果是麻风病人,污染住处,应当在下层阁楼或小屋等某一角落给予住处。对于住在不会污染住处的人,甚至可以给予上等卧具。对于任何需要饮料、泻药或其他治疗的人,都应当视为生病者,并给予适当的住处。
根据"不应当一人占据两处,如果有人占据,则犯轻垢罪"的话语,一人不应当占据两处住处。即使占据了,后来占据的会抵消先前的占据。因为占据会抵消占据,占据会抵消依恋,依恋会抵消占据,依恋会抵消依恋。
如何呢?有人在雨季安居开始当天,在一个寺院占据了住处,然后又去附近的寺院占据,这后来的占据会抵消先前的占据。另一个人"我要住在这里"而产生依恋,然后去附近的寺院占据住处,这后来的占据会抵消先前的依恋。有人在一处占据住处或产生依恋,然后去附近的寺院"我现在要住在这里"而产生依恋,这样他的依恋或占据都会被后来的抵消。但是有人在一个寺院占据住处,然后说"我要住在另一个寺院",这样超越界限的占据就会被抵消。如果是"那里会舒适,我要住,如果不舒适,我就回来"而去看了不舒适后又回来,这是可以的。


Senāsanaggāhakena ca senāsanaṃ gāhetvā vassāvāsikaṃ gāhetabbaṃ. Gāhentena sace saṅghiko ca saddhādeyyo cāti dve cīvarapaccayā honti, tesu yaṃ bhikkhū paṭhamaṃ gahituṃ icchanti, taṃ gahetvā tassa ṭhitikato paṭṭhāya itaro gāhetabbo. ‘‘Sace bhikkhūnaṃ appatāya pariveṇaggena senāsane gāhiyamāne ekaṃ pariveṇaṃ mahālābhaṃ hoti, dasa vā dvādasa vā cīvarāni labhanti, taṃ vijaṭetvā aññesu alābhakesu āvāsesu pakkhipitvā aññesampi bhikkhūnaṃ gāhetabba’’nti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero panāha ‘‘na evaṃ kātabbaṃ. Manussā hi attano āvāsapaṭijagganatthāya paccayaṃ denti, tasmā aññehi bhikkhūhi tattha pavisitabba’’nti.



分配住处的人,在分配住处后,还应当分配安居布施。分配时,如果既有僧团的又有信众的两种衣服资助,应当先给予比丘们想要的那种,从他们的份额开始分配其他的。
大须摩长老说:"如果因为比丘人数太少,以小院为单位分配住处时,有一个小院获得了很大的利益,得到十二件衣服,应当将其分散到其他没有得到的住处中,分给其他比丘。"
但是大莲花长老说:"不应当这样做。因为人们是为了照顾自己的住处而布施资助,所以其他比丘


221. Sace panettha mahāthero paṭikkosati ‘‘mā, āvuso, evaṃ gāhetha, bhagavato anusiṭṭhiṃ karotha. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pariveṇaggena gāhetu’’nti (cūḷava. 318). Tassa paṭikkosanāya aṭṭhatvā ‘‘bhante, bhikkhū bahū, paccayo mando, saṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti saññāpetvā gāhetabbameva. Gāhentena ca sammatena bhikkhunā mahātherassa santikaṃ gantvā evaṃ vattabbaṃ ‘‘bhante, tumhākaṃ senāsanaṃ pāpuṇāti, paccayaṃ dhārethā’’ti. Asukakulassa paccayo asukasenāsanañca mayhaṃ pāpuṇāti, āvusoti. Pāpuṇāti bhante, gaṇhatha nanti. Gaṇhāmi, āvusoti. Gahitaṃ hoti. ‘‘Sace pana ‘gahitaṃ vo, bhante’ti vutte ‘gahitaṃ me’ti vā, ‘gaṇhissatha, bhante’ti vutte ‘gaṇhissāmī’ti vā vadati, aggahitaṃ hotī’’ti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero panāha ‘‘atītānāgatavacanaṃ vā hotu vattamānavacanaṃ vā, satuppādamattaṃ ālayakaraṇamattameva cettha pamāṇaṃ, tasmā gahitameva hotī’’ti.

Yopi paṃsukūliko bhikkhu senāsanaṃ gahetvā paccayaṃ vissajjeti, ayampi na aññasmiṃ āvāse pakkhipitabbo, tasmiṃyeva pariveṇe aggisālāya vā dīghasālāya vā rukkhamūle vā aññassa gāhetuṃ vaṭṭati. Paṃsukūliko ‘‘vasāmī’’ti senāsanaṃ jaggissati, itaro ‘‘paccayaṃ gaṇhāmī’’ti evaṃ dvīhi kāraṇehi senāsanaṃ sujaggitataraṃ bhavissati. Mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ ‘‘paṃsukūlike vāsatthāya senāsanaṃ gaṇhante senāsanaggāhakena vattabbaṃ, ‘bhante idha paccayo atthi, so kiṃ kātabbo’ti. Tena ‘heṭṭhā aññaṃ gāhāpehī’ti vattabbo. Sace pana kiñci avatvāva vasati, vuṭṭhavassassa ca pādamūle ṭhapetvā sāṭakaṃ denti, vaṭṭati. Atha ‘vassāvāsikaṃ demā’ti vadanti, tasmiṃ senāsane vassaṃvuṭṭhabhikkhūnaṃ pāpuṇātī’’ti. Yesaṃ pana senāsanaṃ natthi, kevalaṃ paccayameva denti, tesaṃ paccayaṃ avassāvāsikasenāsane gāhetuṃ vaṭṭati. Manussā thūpaṃ katvā vassāvāsikaṃ gāhāpenti. Thūpo nāma asenāsanaṃ, tassa samīpe rukkhe vā maṇḍape vā upanibandhitvā gāhetabbaṃ. Tena bhikkhunā cetiyaṃ jaggitabbaṃ. Bodhirukkhabodhigharaāsanagharasammuñjaniaṭṭadāruaṭṭavaccakuṭidvārakoṭṭhakapānīyakuṭipānīyamāḷakadantakaṭṭhamāḷakesupi eseva nayo. Bhojanasālā pana senāsanameva, tasmā taṃ ekassa vā bahūnaṃ vā paricchinditvā gāhetuṃ vaṭṭatīti sabbamidaṃ vitthārena mahāpaccariyaṃ vuttaṃ.


如果在这里,大长老反对说"朋友们,不要这样分配,要遵循世尊的教导。因为世尊说过'我允许,比丘们,以小院为单位分配'"。对于他的反对,应当解释说"尊者,比丘很多,资助不足,需要合理分配"。然后仍应当分配。被选任的比丘应当前往大长老那里,说"尊者,您的住处已经分配给我了,请接受资助。某家的资助和住处已经分配给我了,尊者。"大长老说"已经分配给你了,朋友。"如果大长老说"已经分配给你们了,尊者"或者比丘说"我会接受,尊者",那就算是已经接受了。
大须摩长老说:"如果他说'已经分配给你们了,尊者'或者'我会接受,尊者',那就算是未接受。"但是大莲花长老说:"不论是过去、未来还是现在的话语,只要产生了依恋,就算是已经接受了。"
即使是持破衣的比丘,也不应当被安置在其他住处,而是应当在同一小院的火房、长房或树下给他分配。持破衣的人会照顾好住处,另一人会拿取资助,这样住处就会被更好地照顾。但是在《Mahāpaccari》中说,当持破衣的人占据住处时,分配者应当告诉他"尊者,这里有资助,应当如何处理?"他应当告诉"请在下面的地方分配"。如果他不说任何话就住下,在安居结束时给他一件衣服放在脚下,这是可以的。如果他们说"我们要给你安居布施",那就应当在那个住处给已经安居的比丘。
但是对于没有住处的人,只给予资助,应当在非安居住处分配那些资助。人们建塔后让比丘们在那里安居。塔不算住处,应当在它附近的树下或亭阁中分配。那位比丘应当照顾塔。对于菩提树房、座位房、扫除处、木料房、浴室、门房、水房、牙签房等,也是同样的原则。但是食堂算是住处,所以可以分配给一人或多人。这些都在《Mahāpaccari》中详细说明。


Senāsanaggāhakena pana pāṭipadaaruṇato paṭṭhāya yāva puna aruṇaṃ na bhijjati, tāva gāhetabbaṃ. Idañhi senāsanaggāhassa khettaṃ. Sace pātova gābhite senāsane añño vitakkacāriko bhikkhu āgantvā senāsanaṃ yācati, ‘‘gahitaṃ, bhante, senāsanaṃ, vassūpagato saṅgho, ramaṇīyo vihāro, rukkhamūlādīsu yattha icchatha, tattha vasathā’’ti vattabbo. Pacchimavassūpanāyikadivase pana sace kālaṃ ghosetvā sannipatite saṅghe koci dasahatthaṃ vatthaṃ āharitvā vassāvāsikaṃ deti, āgantuko ce bhikkhu saṅghatthero hoti, tassa dātabbaṃ. Navako ce hoti, sammatena bhikkhunā saṅghatthero vattabbo ‘‘sace, bhante, icchatha, paṭhamabhāgaṃ muñcitvā idaṃ vatthaṃ gaṇhathā’’ti, amuñcantassa na dātabbaṃ. Sace pana pubbe gāhitaṃ muñcitvā gaṇhāti, dātabbaṃ. Eteneva upāyena dutiyattherato paṭṭhāya parivattetvā pattaṭṭhāneva āgantukassa dātabbaṃ. Sace pana paṭhamavassūpagatā dve tīṇi cattāri pañca vā vatthāni alatthuṃ, laddhaṃ laddhaṃ eteneva upāyena vissajjāpetvā yāva āgantukassa samakaṃ hoti, tāva dātabbaṃ. Tena samake laddhe avasiṭṭho anubhāgo therāsane dātabbo. Paccuppanne lābhe sati ṭhitikāya gāhetuṃ katikaṃ kātuṃ vaṭṭati.

Sace dubbhikkhaṃ hoti, dvīsupi vassūpanāyikāsu vassūpagatā bhikkhū bhikkhāya kilamantā ‘‘āvuso, idha vasantā sabbeva kilamāma, sādhu vata dve bhāgā homa, yesaṃ ñātipavāritaṭṭhānāni atthi, te tattha vasitvā pavāraṇāya āgantvā attano pattaṃ vassāvāsikaṃ gaṇhantū’’ti vadanti, tesu ye tattha vasitvā pavāraṇāya āgacchanti, tesaṃ apaloketvā vassāvāsikaṃ dātabbaṃ. Sādiyantāpi hi teneva vassāvāsikassa sāmino, khīyantāpi ca āvāsikā neva adātuṃ labhanti. Kurundiyaṃ pana vuttaṃ ‘‘katikavattaṃ kātabbaṃ ‘sabbesaṃ no idha yāgubhattaṃ nappahoti, sabhāgaṭṭhāne vasitvā āgacchatha, tumhākaṃ pattaṃ vassāvāsikaṃ labhissathā’ti. Tañce eko paṭibāhati, supaṭibāhitaṃ. No ce paṭibāhati, katikā sukatā. Pacchā tesaṃ tattha vasitvā āgatānaṃ apaloketvā dātabbaṃ, apalokanakāle paṭibāhituṃ na labbhatī’’ti. Punapi vuttaṃ ‘‘sace vassūpagatesu ekaccānaṃ vassāvāsike apāpuṇante bhikkhū katikaṃ karonti ‘chinnavassānaṃ vassāvāsikañca idāni uppajjanakavassāvāsikañca imesaṃ dātuṃ ruccatī’ti, evaṃ katikāya katāya gāhitasadisameva hoti, uppannuppannaṃ tesameva dātabba’’nti. Temāsaṃ pānīyaṃ upaṭṭhāpetvā vihāramaggacetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇāni jaggitvā bodhirukkhe udakaṃ siñcitvā pakkantopi vibbhantopi vassāvāsikaṃ labhatiyeva. Bhatiniviṭṭhañhi tena kataṃ, saṅghikaṃ pana apalokanakammaṃ katvā gāhitaṃ antovasse vibbhantopi labhateva, paccayavasena gāhitaṃ pana na labhatīti vadanti.


分配住处的人,应当从破晓时分开始分配,直到日出后。这就是分配住处的时间范围。如果早上已经分配好住处,后来有一位善于思考的比丘来要求住处,应当告诉他"住处已经分配了,安居的僧团来了,这里很幽静,你可以在树下等地方住。"
但是在最后一天的安居开始时,如果经过宣布后集合了僧团,有人拿来十肘的布料布施安居,如果是来访的比丘是长老,应当给他。如果是新人,被选任的比丘应当告诉长老"尊者,如果您愿意,可以先放弃第一份,然后拿取这件布料"。如果他不放弃,就不应当给他。如果他放弃先前的,就应当给他。以此方式,从第二长老开始轮流给予来访者,直到分配完毕。
如果前几次安居的一些比丘没有得到,那就应当按照同样的方式,给予他们直到与来访者持平。剩余的部分应当给予长老座位。如果当下有可分配的,可以事先商定。
如果遇到饥荒,在两次安居中都参加安居的比丘,因为乞讨而劳累,说"朋友们,我们在这里居住都很劳累,不如分成两份,有亲属接待处的,可以去那里住,然后来布施时再拿取自己的安居布施",对于那些去住亲属接待处然后来布施的人,经过审慎后给予安居布施。因为即使他们接受,那也是安居布施的所有者,如果他们没有得到,作为住持的也不能不给。
但是在《Kurundī》中说,"应当事先商定,'我们这里的粥食不够,你们住在共同的地方来,就可以得到安居布施'。如果有人拒绝,那就拒绝掉。如果没有人拒绝,商定就成立了。之后对于那些住在那里来的人,在审慎时不能拒绝。"
又说,"如果在安居期间,有些人的安居布施没有到达,比丘们商定'我们现在要给去年没有得到和今年新得到的人'。这样商定后,就应当给予他们,不管是新得到还是旧得到的。"
即使离开了,也只要供养了三个月的饮水,照顾了寺院道路、塔院、菩提树院,给菩提树浇水,就仍然可以得到安居布施。因为这是由他做的,对于僧团而言是经过审慎后给予的,所以即使离开了,在安居期间仍然可以得到。但是如果是根据资助而给予的,就不能得到。


Sace vuṭṭhavasso disaṃgamiko bhikkhu āvāsikassa hatthato kiñcideva kappiyabhaṇḍaṃ gahetvā ‘‘asukakule mayhaṃ vassāvāsikaṃ pattaṃ, taṃ gaṇhathā’’ti vatvā gataṭṭhāne vibbhamati, vassāvāsikaṃ saṅghikaṃ hoti. Sace pana manusse sammukhā sampaṭicchāpetvā gacchati, labhati. ‘‘Idaṃ vassāvāsikaṃ amhākaṃ senāsane vutthabhikkhuno demā’’ti vutte yassa gāhitaṃ, tasseva hoti. Sace pana senāsanasāmikassa piyakamyatāya puttadhītādayo bahūni vatthāni āharitvā ‘‘amhākaṃ senāsane demā’’ti denti, tattha vassūpagatassa ekameva vatthaṃ dātabbaṃ, sesāni saṅghikāni honti. Vassāvāsikaṭhitikāya gāhetabbāni, ṭhitikāya asati therāsanato paṭṭhāya gāhetabbāni. Senāsane vassūpagataṃ bhikkhuṃ nissāya uppannena cittappasādena bahūni vatthāni āharitvā ‘‘senāsanassa demā’’ti dinnesupi eseva nayo. Sace pana pādamūle ṭhapetvā ‘‘etassa bhikkhuno demā’’ti vadanti, tasseva honti.

Ekassa gehe dve vassāvāsikāni, paṭhamabhāgo sāmaṇerassa gāhito hoti, dutiyo therāsane. So ekaṃ dasahatthaṃ, ekaṃ aṭṭhahatthaṃ sāṭakaṃ peseti ‘‘vassāvāsikaṃ pattabhikkhūnaṃ dethā’’ti, vicinitvā varabhāgaṃ sāmaṇerassa datvā anubhāgo therāsane dātabbo . Sace pana ubhopi gharaṃ netvā bhojetvā sayameva pādamūle ṭhapeti, yaṃ yassa dinnaṃ, tadeva tassa hoti. Ito paraṃ mahāpaccariyaṃ āgatanayo hoti – ekassa ghare daharasāmaṇerassa vassāvāsikaṃ pāpuṇāti, so ce pucchati ‘‘amhākaṃ vassāvāsikaṃ kassa patta’’nti, ‘‘sāmaṇerassā’’ti avatvā ‘‘dānakāle jānissasī’’ti vatvā dānadivase ekaṃ mahātheraṃ pesetvā nīharāpetabbaṃ. Sace yassa vassāvāsikaṃ pattaṃ, so vibbhamati vā kālaṃ vā karoti, manussā ce pucchanti ‘‘kassa amhākaṃ vassāvāsikaṃ patta’’nti, tesaṃ yathābhūtaṃ ācikkhitabbaṃ. Sace te vadanti ‘‘tumhākaṃ demā’’ti, tassa bhikkhuno pāpuṇāti. Atha saṅghassa vā gaṇassa vā denti, saṅghassa vā gaṇassa vā pāpuṇāti. Sace vassūpagatā suddhapaṃsukūlikāyeva honti, ānetvā dinnaṃ vassāvāsikaṃ senāsanaparikkhāraṃ vā katvā ṭhapetabbaṃ, bimbohanādīni vā kātabbānīti.

Ayaṃ tāva antovasse vassūpanāyikadivasavasena

Senāsanaggāhakathā.



如果已经离开的比丘,从住持手中拿取了一些合适的物品,说"我在某家得到了安居布施,请你们拿取",然后离开现场,那安居布施就属于僧团。但是如果当面交给人们,他就可以得到。如果有人说"这是给在我们住处安居的比丘的安居布施",就给予那个人。
如果住处的所有者出于喜爱,让子女等带来许多布料说"这是给我们住处的",那里只给安居的比丘一件布料,其余的都属于僧团。应当根据安居布施的规定给予,如果没有规定,就从长老座位开始给予。
如果有人出于对安居比丘的信心,带来许多布料说"这是给住处的",也是同样的原则。但是如果他们放在脚下说"这是给这位比丘的",那就全部属于那位比丘。
有一家有两份安居布施,第一份给了沙弥,第二份给了长老座位。他派遣一件十肘的,一件八肘的布料说"请给安居的比丘"。挑选上等的一份给沙弥,剩余的给长老座位。如果两人都带回家喂养,然后自己放在脚下,谁的就是谁的。
此后的原则见于《Mahāpaccari》 - 有一户人家,安居布施到达了年轻沙弥,如果他问"我们的安居布施给了谁",不要说"给了沙弥",而是说"在布施时你就会知道"。在布施当天,派遣一位大长老去取走。如果原本应得的人离开或去世,如果人们问"我们的安居布施给了谁",应如实告知。如果他们说"给你们",那就属于那位比丘。如果给了僧团或团体,那就属于僧团或团体。
如果安居的人都是纯粹的持破衣者,就拿来的安居布施做成住处用具或其他物品存放起来。
这就是根据安居开始当天的情况而说的关于分配住处的内容。

222. Ayamaparopi utukāle antarāmuttako nāma senāsanaggāho veditabbo. Divasavasena hi tividho senāsanaggāho purimako pacchimako antarāmuttakoti. Vuttañhetaṃ –

‘‘Tayome, bhikkhave, senāsanaggāhā, purimako pacchimako antarāmuttako. Aparajjugatāya āsāḷhiyā purimako gāhetabbo, māsagatāya āsāḷhiyā pacchimako gāhetabbo, aparajjugatāya pavāraṇāya āyatiṃ vassāvāsatthāya antarāmuttako gāhetabbo’’ti (mahāva. 318).

Etesu (cūḷava. aṭṭha. 318) tīsu senāsanaggāhesu purimako pacchimako cāti ime dve gāhā thāvarā, antarāmuttako pana senāsanapaṭijagganatthaṃ bhagavatā anuññāto. Tathā hi ekasmiṃ vihāre mahālābhaṃ senāsanaṃ hoti, senāsanasāmikā vassūpagataṃ bhikkhuṃ sabbapaccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhahitvā pavāretvā gamanakāle bahuṃ samaṇaparikkhāraṃ denti, mahātherā dūratova āgantvā vassūpanāyikadivase taṃ gahetvā phāsuṃ vasitvā vuṭṭhavassā lābhaṃ gaṇhitvā pakkamanti. Āvāsikā ‘‘mayaṃ etthuppannaṃ lābhaṃ na labhāma, niccaṃ āgantukamahātherāva labhanti, teyeva naṃ āgantvā paṭijaggissantī’’ti palujjantampi na olokenti. Bhagavā tassa paṭijagganatthaṃ ‘‘aparajjugatāya pavāraṇāya āyatiṃ vassāvāsatthāya antarāmuttako gāhetabbo’’ti āha.

Taṃ gāhentena saṅghatthero vattabbo ‘‘bhante, antarāmuttakasenāsanaṃ gaṇhathā’’ti. Sace gaṇhāti , dātabbaṃ. No ce, eteneva upāyena anutheraṃ ādiṃ katvā yo gaṇhāti, tassa antamaso sāmaṇerassapi dātabbaṃ. Tena taṃ senāsanaṃ aṭṭha māse paṭijaggitabbaṃ, chadanabhittibhūmīsu yaṃ kiñci khaṇḍaṃ vā phullaṃ vā hoti, taṃ sabbaṃ paṭisaṅkharitabbaṃ. Uddesaparipucchādīhi divasaṃ khepetvā rattiṃ tattha vasituṃ vaṭṭati, rattiṃ pariveṇe vasitvā tattha divasaṃ khepetumpi vaṭṭati, rattindivaṃ tattheva vasitumpi vaṭṭati, utukāle āgatānaṃ vuḍḍhānaṃ na paṭibāhitabbaṃ. Vassūpanāyikadivase pana sampatte sace saṅghatthero ‘‘mayhaṃ idaṃ pana senāsanaṃ dethā’’ti vadati, na labhati. ‘‘Bhante, idaṃ antarāmuttakaṃ gahetvā ekena bhikkhunā paṭijaggita’’nti vatvā na dātabbaṃ, aṭṭha māse paṭijaggitabhikkhusseva gāhitaṃ hoti. Yasmiṃ pana senāsane ekasaṃvacchare dvikkhattuṃ paccaye denti chamāsaccayena chamāsaccayena, taṃ antarāmuttakaṃ na gāhetabbaṃ. Yasmiṃ vā tikkhattuṃ denti catumāsaccayena catumāsaccayena, yasmiṃ vā catukkhattuṃ denti temāsaccayena temāsaccayena, taṃ antarāmuttakaṃ na gāhetabbaṃ. Paccayeneva hi taṃ paṭijagganaṃ labhissati. Yasmiṃ pana ekasaṃvacchare sakideva bahū paccaye denti, etaṃ antarāmuttakaṃ gāhetabbanti.



还有一种在季节时间内的临时分配住处,可以称为"中间分配"。根据白天的情况,有三种分配住处:先前的分配、后来的分配和中间的分配。
正如世尊所说:"比丘们,有三种分配住处:先前的分配、后来的分配和中间的分配。在阿沙拉月初,应当分配先前的;在阿沙拉月中,应当分配后来的;在阿沙拉月末的布萨日,为了下一年的安居,应当分配中间的。"
在这三种分配中,先前的和后来的是固定的,但是中间的分配是为了照顾住处,由世尊允许的。
这是因为,在一个寺院里,可能会有很大的利益,住处的所有者会诚心地照顾安居的比丘,在他们离开时给予许多出家人用品。远处来的大长老在安居开始当天来到,舒适地住下,在离开时获得利益。但是作为住持的人,即使利益正在消失,也不会去关注,因为总是远处来的大长老得到。为了照顾这种情况,世尊说"在阿沙拉月末的布萨日,为了下一年的安居,应当分配中间的"。
分配时,长老应当告诉他们"尊者,请接受中间分配的住处"。如果他接受,就给予。如果不接受,就以此方式,从下一位长老开始,直到有人接受,甚至连沙弥也应当给予。
那位比丘应当在八个月内照顾好那处住处,无论屋顶、墙壁还是地面有任何破损或枯萎的,都应当修缮好。白天用于教诵等,晚上在那里住宿也可以,白天住在小院,晚上在那里也可以,整日夜在那里居住也可以,不应当拒绝前来的长老。
但是到了安居开始当天,如果长老说"请给我这处住处",就不应当给。应当说"尊者,这是中间分配的,已经由一位比丘照顾"而不给。只有那位八个月内照顾过的比丘才能得到。
如果有一处住处,一年中两次给予资助,每半年一次,那就不应当分配为中间分配。如果三次给予,每四个月一次,或四次给予,每三个月一次,那也不应当分配为中间分配。因为他可以通过资助来获得照顾。但是如果一年中只一次给予许多资助,那就应当分配为中间分配。

223. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, akataṃ vā vihāraṃ vippakataṃ vā navakammaṃ dātuṃ, khuddake vihāre kammaṃ oloketvā chappañcavassikaṃ navakammaṃ dātuṃ, aḍḍhayoge kammaṃ oloketvā sattaṭṭhavassikaṃ navakammaṃ dātuṃ, mahallake vihāre pāsāde vā kammaṃ oloketvā dasadvādasavassikaṃ navakammaṃ dātu’’nti (cūḷava. 323) vacanato akataṃ vippakataṃ vā senāsanaṃ ekassa bhikkhuno apalokanena vā kammavācāya vā sāvetvā navakammaṃ katvā vasituṃ yathāvuttakālaparicchedavasena dātabbaṃ. Navakammiko bhikkhu antovasse taṃ āvāsaṃ labhati, utukāle paṭibāhituṃ na labhati. Laddhanavakammena pana bhikkhunā vāsipharasunikhādanādīni gahetvā sayaṃ na kātabbaṃ, katākataṃ jānitabbaṃ. Sace so āvāso jīrati, āvāsasāmikassa vā tassa vaṃse uppannassa vā kassaci kathetabbaṃ ‘‘āvāso te nassati, jaggatha etaṃ āvāsa’’nti. Sace so na sakkoti, bhikkhūhi ñātīhi vā upaṭṭhākehi vā samādāpetvā jaggitabbo. Sace tepi na sakkonti, saṅghikena paccayena jaggitabbo, tasmimpi asati ekaṃ āvāsaṃ vissajjetvā avasesā jaggitabbā, bahū vissajjetvā ekaṃ saṇṭhapetumpi vaṭṭatiyeva.

Dubbhikkhe bhikkhūsu pakkantesu sabbe āvāsā nassanti, tasmā ekaṃ vā dve vā tayo vā āvāse vissajjetvā tato yāgubhattacīvarādīni paribhuñjantehi sesāvāsā jaggitabbāyeva.

Kurundiyaṃ pana vuttaṃ ‘‘saṅghike paccaye asati eko bhikkhu ‘tuyhaṃ ekamañcaṭṭhānaṃ gahetvā jaggāhī’ti vattabbo. Sace bahutaraṃ icchati, tibhāgaṃ vā upaḍḍhabhāgaṃ vā datvāpi jaggāpetabbaṃ. Atha thambhamattamevettha avasiṭṭhaṃ, bahukammaṃ kātabbanti na icchati, ‘tuyhaṃ puggalikameva katvā jaggāhī’ti dātabbaṃ. Evampi hi ‘saṅghassa bhaṇḍakaṭhapanaṭṭhānañca navakānañca vasanaṭṭhānaṃ labhissatī’ti jaggāpetabbo. Evaṃ jaggito pana tasmiṃ jīvante puggaliko hoti, mate saṅghikova. Sace saddhivihārikānaṃ dātukāmo hoti, kammaṃ oloketvā tibhāgaṃ vā upaḍḍhaṃ vā puggalikaṃ katvā jaggāpetabbo. Evañhi saddhivihārikānaṃ dātuṃ labhati. Evaṃ jagganake pana asati ekaṃ āvāsaṃ vissajjetvātiādinā nayena jaggāpetabbo’’ti vuttaṃ. Idampi ca aññaṃ tattheva vuttaṃ.

Dve bhikkhū saṅghikabhūmiṃ gahetvā sodhetvā saṅghikasenāsanaṃ karonti, yena sā bhūmi paṭhamaṃ gahitā, so sāmī. Ubhopi puggalikaṃ karonti, soyeva sāmī. So saṅghikaṃ karoti, itaro puggalikaṃ karoti, aññaṃ ce bahu senāsanaṭṭhānaṃ atthi, puggalikaṃ karontopi na vāretabbo. Aññasmiṃ pana tādise patirūpe ṭhāne asati taṃ paṭibāhitvā saṅghikaṃ karonteneva kātabbaṃ. Yaṃ pana tassa tattha vayakammaṃ kataṃ, taṃ dātabbaṃ. Sace pana katāvāse vā āvāsakaraṇaṭṭhāne vā chāyūpagaphalūpagā rukkhā honti, apaloketvā hāretabbā. Puggalikā ce honti, sāmikā āpucchitabbā. No ce denti, yāvatatiyakaṃ āpucchitvā ‘‘rukkhaagghanakamūlaṃ dassāmā’’ti hāretabbā.



根据"我允许,比丘们,给予未建造或已损坏的住处新建工程,检查小型寺院后给予6-5年期的新建工程,检查中型寺院后给予7-8年期的新建工程,检查大型寺院或宫殿后给予10-12年期的新建工程"的话语,对于未建造或已损坏的住处,经过一位比丘的审慎或僧团的决议,进行新建工程后,根据所述的时间限制给予。
获得新建工程的比丘,在安居期间可以获得那个住处,但是在季节变化时不能被拒绝。获得新建工程的比丘,不应当自己使用斧头、凿子等工具,而是要了解已经完成还是未完成。如果那个住处破旧,应当告知住处所有者或其后裔"你的住处要毁坏了,请照顾好"。如果他不能,应当劝说比丘亲属或供养者来照顾。如果他们也不能,就应当用僧团的资助来照顾,如果连这也不行,就分出一处住处,让其他人照顾,甚至可以分出多处而只保留一处。
在饥荒时,比丘们离开后,所有住处都会毁坏,所以应当分出一两三处住处,让那些享用粥食、衣服等的人照顾其余的住处。
但是在《Kurundī》中说,"如果没有僧团的资助,应当告诉一位比丘'你照顾这一处床位'。如果他要求更多,给予三分之一或一半也可以让他照顾。如果这里只剩下一根柱子,他不愿意做大量工作,就告诉他'你自己照顾这个私人的吧'。这样他就可以照顾'僧团的器物存放处和新人的住处'。照顾好后,在他活着时是私人的,他死后就是僧团的。如果他想给予随行者,检查工作后,将三分之一或一半划为私人,让他照顾。这样他就可以给予随行者。如果没有照顾者,就应当按照'分出一处住处'等方式让他照顾。"
同一处也说了另一件事。
两位比丘占用了僧团的土地,清理后建造了僧团的住处,先占用的人就是所有者。他们两个都建造了私人的,那个人仍然是所有者。他建造了僧团的,另一个建造了私人的,如果还有其他多处住处,即使建造私人的也不应当阻止。但是如果没有其他合适的地方,就应当阻止他,只建造僧团的。他在那里做的工作费用,应当给予。如果在已建造的住处或建房处有遮荫或结果的树木,经过审慎后应当移除。如果是私人的,应当征得所有者的许可。如果他们不给,经过三次请求后,"我们要支付树木的价值"而移除。

224. Yo pana saṅghikaṃ vallimattampi aggahetvā āharimena upakaraṇena saṅghikāya bhūmiyā puggalikavihāraṃ kāreti, upaḍḍhaṃ saṅghikaṃ hoti, upaḍḍhaṃ puggalikaṃ. Pāsādo ce hoti, heṭṭhāpāsādo saṅghiko, upari puggaliko. Sace yo heṭṭhāpāsādaṃ icchati, heṭṭhāpāsādaṃ tassa hoti. Atha heṭṭhā ca upari ca icchati, ubhayattha upaḍḍhaṃ labhati. Dve senāsanāni kāreti, ekaṃ saṅghikaṃ, ekaṃ puggalikaṃ. Sace vihāre uṭṭhitena dabbasambhārena kāreti, tibhāgaṃ labhati. Sace akataṭṭhāne cayaṃ vā pamukhaṃ vā karoti bahikuṭṭe, upaḍḍhaṃ saṅghassa, upaḍḍhaṃ tassa. Atha mahantaṃ visamaṃ pūretvā apade padaṃ dassetvā kataṃ hoti, anissaro tattha saṅgho.

Sace bhikkhu saṅghikavihārato gopānasiādīni gahetvā aññasmiṃ saṅghikāvāse yojeti, suyojitāni. Puggalikāvāse yojentehi pana mūlaṃ vā dātabbaṃ, paṭipākatikaṃ vā kātabbaṃ. Chaḍḍitavihārato mañcapīṭhādīni theyyacittena gaṇhanto uddhāreyeva bhaṇḍagghena kāretabbo. ‘‘Puna āvāsikakāle dassāmī’’ti gahetvā saṅghikaparibhogena paribhuñjantassa naṭṭhaṃ sunaṭṭhaṃ, jiṇṇaṃ sujiṇṇaṃ. Arogaṃ ce, pākatikaṃ kātabbaṃ, puggalikaparibhogena paribhuñjantassa naṭṭhaṃ vā jiṇṇaṃ vā gīvā hoti. Tato dvāravātapānādīni saṅghikāvāse vā puggalikāvāse vā yojitāni, paṭidātabbāniyeva. Sace koci saṅghiko vihāro undriyati, yaṃ tattha mañcapīṭhādikaṃ, taṃ guttatthāya aññatra harituṃ vaṭṭati. Tasmā aññatra haritvā saṅghikaparibhogena paribhuñjantassa naṭṭhaṃ sunaṭṭhaṃ, jiṇṇaṃ sujiṇṇaṃ. Sace arogaṃ, tasmiṃ vihāre paṭisaṅkhate puna pākatikaṃ kātabbaṃ. Puggalikaparibhogena paribhuñjato naṭṭhaṃ vā jiṇṇaṃ vā gīvā hoti, tasmiṃ paṭisaṅkhate dātabbameva. Ayaṃ senāsanaggāhakathā.



如果有人没有占用僧团的一根藤条,而用自己的工具在僧团的土地上建造私人的住处,其中一半是僧团的,一半是私人的。如果是宫殿,下层是僧团的,上层是私人的。如果有人想要下层宫殿,就归他所有。如果上下都想要,就在两处各得一半。他建造了两处住处,一处是僧团的,一处是私人的。如果是用寺院里生出的材料建造,他得三分之一。如果在未建造的地方做基础或前壁,一半归僧团,一半归他。但是如果填平了大的不平地,露出了道路,那里就不属于僧团。
如果比丘从僧团寺院里拿取帷帐等物品,安置在其他僧团寺院,就安置得很好。但是如果安置在私人寺院,就应当支付费用或恢复原状。从被遗弃的寺院里偷取床椅等物品,应当按照物品价值赔偿。如果说"下次住时我会还回去",占用僧团用品而使用,无论损坏还是破旧,都应当赔偿。如果还完好,就应当恢复原状。占用私人用品而使用,无论损坏还是破旧,都应当赔偿。此外,安置在僧团寺院或私人寺院的门窗等,也都应当归还。
如果有一处僧团寺院倾塌,其中的床椅等物品,可以为了保护而暂时移出。但是占用僧团用品而使用,无论损坏还是破旧,都应当赔偿。如果还完好,在修缮好寺院后,应当恢复原状。占用私人用品而使用,无论损坏还是破旧,都应当赔偿。
这就是关于分配住处的说明。

225. Ayaṃ panettha catupaccayasādhāraṇakathā (cūḷava. aṭṭha. 325 pakkhikabhattādikathā) – sammatena appamattakavissajjakena bhikkhunā cīvarakammaṃ karontassa ‘‘sūciṃ dehī’’ti vadato ekā dīghā, ekā rassāti dve sūciyo dātabbā. ‘‘Avibhattaṃ saṅghikabhaṇḍa’’nti pucchitabbakiccaṃ natthi. Pipphalatthikassa eko pipphalako, kantāraṃ paṭipajjitukāmassa upāhanayugaḷaṃ, kāyabandhanatthikassa kāyabandhanaṃ, ‘‘aṃsabaddhako me jiṇṇo’’ti āgatassa aṃsabaddhako, parissāvanatthikassa parissāvanaṃ dātabbaṃ, dhammakaraṇatthikassa dhammakaraṇo. Sace paṭṭako na hoti, dhammakaraṇo paṭṭakena saddhiṃ dātabbo. ‘‘Āgantukapattaṃ āropessāmī’’ti yācantassa kusiyā ca aḍḍhakusiyā ca pahonakaṃ dātabbaṃ. ‘‘Maṇḍalaṃ nappahotī’’ti āgatassa maṇḍalaṃ ekaṃ dātabbaṃ, aḍḍhamaṇḍalāni dve dātabbāni, dve maṇḍalāni yācantassa na dātabbāni. Anuvātaparibhaṇḍatthikassa ekassa cīvarassa pahonakaṃ dātabbaṃ, sappinavanītādiatthikassa gilānassa ekaṃ bhesajjaṃ nāḷimattaṃ katvā tato tatiyakoṭṭhāso dātabbo. Evaṃ tīṇi divasāni datvā nāḷiyā paripuṇṇāya catutthadivasato paṭṭhāya saṅghaṃ āpucchitvā dātabbaṃ, guḷapiṇḍepi ekadivasaṃ tatiyabhāgo dātabbo. Evaṃ tīhi divasehi niṭṭhite piṇḍe tato paraṃ saṅghaṃ āpucchitvā dātabbaṃ. Sammannitvā ṭhapitayāgubhājakādīhi ca bhājanīyaṭṭhānaṃ āgatamanussānaṃ anāpucchitvāva upaḍḍhabhāgo dātabbo. Asammatehi pana apaloketvā dātabboti.

Saṅghassa santakaṃ sammatena vā āṇattehi vā ārāmikādīhi dīyamānaṃ, gihīnañca santakaṃ sāmikena vā āṇattena vā dīyamānaṃ ‘‘aparassa bhāgaṃ dehī’’ti asantaṃ puggalaṃ vatvā gaṇhato bhaṇḍādeyyaṃ. Aññena dīyamānaṃ gaṇhanto bhaṇḍagghena kāretabbo. Asammatena vā anāṇattena vā dīyamāne ‘‘aparampi bhāgaṃ dehī’’ti vatvā vā kūṭavassāni gaṇetvā vā gaṇhanto uddhāreyeva bhaṇḍagghena kāretabbo. Itarehi dīyamānaṃ evaṃ gaṇhato bhaṇḍādeyyaṃ sāmikena pana ‘‘imassa dehī’’ti dāpitaṃ vā sayaṃ dinnaṃ vā sudinnanti ayaṃ sabbaṭṭhakathāvinicchayato sāro.

Piṇḍāya paviṭṭhassapi odanapaṭivīso antoupacārasīmāyaṃ ṭhitasseva gahetuṃ vaṭṭati. Yadi pana dāyakā ‘‘bahiupacārasīmaṭṭhānampi, bhante, gaṇhatha, āgantvā paribhuñjissantī’’ti vadanti, evaṃ antogāmaṭṭhānampi gahetuṃ vaṭṭati.

Pāḷiṃ aṭṭhakathañceva, oloketvā vicakkhaṇo;

Saṅghike paccaye evaṃ, appamattova bhājayeti.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe sabbākārato

Catupaccayabhājanīyavinicchayakathā samattā.

29. Kathinatthāravinicchayakathā



这里是关于四资具的共同讨论：经过认可的少量分发的比丘在制作衣服时,如果要求"给我针",就应给予一长一短两种针。对于"未分配的僧团物品"这样的询问,没有必要。对于想要水果的人给一个水果,想要穿越荒野的人给一双鞋,需要系腰带的给一条腰带,来说"我的肩带坏了"的给一个肩带,需要净水器的给一个净水器,需要法器的给一个法器。如果没有托盘,应与法器一起给。对于说"我要安放客用餐盘"的,给一个完整的或半个驻地。对于来说"圆盘不够"的,给一个圆盘,给两个半圆盘,对于要求两个圆盘的不给。对于需要防风遮蔽的,给一件衣服的量。对于生病需要酥油等的,制作一个水量的药,从中给三分之一。这样给三天后,水量满了,从第四天开始应征得僧团同意后给予。即使对于糖块,一天也应给三分之一。这样三天结束后,随后应征得僧团同意后给予。经过认可并准备好粥食分配等的,对于来到分配地点的人,未经询问可给一半。未经认可的,则应经过询问后给予。
来自僧团的东西,经过认可或被指定的居士等给予,以及在家人的东西,经所有者或被指定的人给予,如果说"给另一个人的份",而拿取不存在的人,则应按物品价值赔偿。由他人给予而拿取的,应按物品价值赔偿。未经认可或未被指定而给予,如果说"再给一份"或计算虚假年份而拿取,也应按物品价值赔偿。如果所有者说"给这个人",给予或已给予,这是从所有解释中得出的要点。
即使在托钵时,只要站在庙内界限内,就可以接受食物。如果施主说"尊者,请在庙外界限处接受,之后来用",那么在村内场所也可以接受。
仔细查看巴利文和注释;
对于僧团资具,
谨慎地分配。
至此,在巴利文未解释的戒律汇编中,
四资具分配讨论结束。
关于洗涤衣服的讨论

226.Kathinanti ettha (mahāva. aṭṭha. 306) pana kathinaṃ attharituṃ ke labhanti, ke na labhanti? Gaṇanavasena tāva pacchimakoṭiyā pañca janā labhanti, uddhaṃ satasahassampi, pañcannaṃ heṭṭhā na labhanti. Vuṭṭhavassavasena purimikāya vassaṃ upagantvā paṭhamapavāraṇāya pavāritā labhanti. Chinnavassā vā pacchimikāya upagatā vā na labhanti. ‘‘Aññasmiṃ vihāre vuṭṭhavassāpi na labhantī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Purimikāya upagatānaṃ pana sabbe gaṇapūrakā honti, ānisaṃsaṃ na labhanti, ānisaṃso itaresaṃyeva hoti. Sace purimikāya upagatā cattāro vā honti tayo vā dve vā eko vā, itare gaṇapūrake katvā kathinaṃ attharitabbaṃ. Atha cattāro bhikkhū upagatā, eko paripuṇṇavasso sāmaṇero, so ce pacchimikāya upasampajjati, gaṇapūrako ceva hoti ānisaṃsañca labhati. Tayo bhikkhū dve sāmaṇerā, dve bhikkhū tayo sāmaṇerā, eko bhikkhu cattāro sāmaṇerāti etthāpi eseva nayo. Sace purimikāya upagatā kathinatthārakusalā na honti, atthārakusalā khandhakabhāṇakattherā pariyesitvā ānetabbā. Kammavācaṃ sāvetvā kathinaṃ attharāpetvā dānañca bhuñjitvā gamissanti, ānisaṃso pana itaresaṃyeva hoti.

Kathinaṃ kena dinnaṃ vaṭṭati? Yena kenaci devena vā manussena vā pañcannaṃ vā sahadhammikānaṃ aññatarena dinnaṃ vaṭṭati. Kathinadāyakassa vattaṃ atthi, sace so taṃ ajānanto pucchati – ‘‘bhante, kathaṃ kathinaṃ dātabba’’nti, tassa evaṃ ācikkhitabbaṃ ‘‘tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññatarappahonakaṃ sūriyuggamanasamaye vatthaṃ ‘kathinacīvaraṃ demā’ti dātuṃ vaṭṭati. Tassa parikammatthaṃ ettakā nāma sūciyo, ettakaṃ suttaṃ, ettakaṃ rajanaṃ, parikammaṃ karontānaṃ ettakānaṃ bhikkhūnaṃ yāgubhattañca dātuṃ vaṭṭatī’’ti.

Kathinatthārakenapi dhammena samena uppannaṃ kathinaṃ attharantena vattaṃ jānitabbaṃ. Tantavāyagehato hi ābhatasantāneneva khalimakkhitasāṭako na vaṭṭati, malīnasāṭakopi na vaṭṭati, tasmā kathinatthārasāṭakaṃ labhitvā suṭṭhu dhovitvā sūciādīni cīvarakammūpakaraṇāni sajjetvā bahūhi bhikkhūhi saddhiṃ tadaheva sibbitvā niṭṭhitasūcikammaṃ rajitvā kappabinduṃ datvā kathinaṃ attharitabbaṃ. Sace tasmiṃ anatthateyeva aññaṃ kathinasāṭakaṃ āharati, aññāni ca bahūni kathinānisaṃsavatthāni deti, yo ānisaṃsaṃ bahuṃ deti, tassa santakena attharitabbaṃ. Itaro tathā tathā ovaditvā saññāpetabbo.


在这里,关于洗涤衣服,谁有资格洗涤衣服,谁没有资格?从数量上来说,在最后一个阶段,有五人有资格,上至一百万人,在五人以下的没有资格。从完成安居的角度来说,在前一个安居期参加安居并在第一次布萨时发露的人有资格。未完成安居或在后一个安居期参加的人没有资格。《Mahāpaccari》中说"即使在其他寺院完成安居的人也没有资格"。但是对于在前一个安居期参加的人,都是构成人数的,没有特殊利益,特殊利益只有其他人有。如果在前一个安居期参加的有四人、三人、两人或一人,其他人构成人数后就可以洗涤衣服。如果有四位比丘参加,还有一位满一年的沙弥,如果他在后一个安居期受具足戒,就既是构成人数的,也有特殊利益。三位比丘两位沙弥,两位比丘三位沙弥,一位比丘四位沙弥,这里也是同样的原则。如果在前一个安居期参加的人不熟悉洗涤衣服的方法,应当寻找熟悉戒律的长老进行教导。宣读仪轨后洗涤衣服,享用布施后离去,但特殊利益只有其他人有。
谁给予的洗涤衣服有效?任何天神或人类,或五位同法的人之一给予的都有效。对于给予洗涤衣服的人,有责任,如果他不知道,询问时应当这样告知他:"在日出时,三种衣服中的任何一种布料'我们要洗涤衣服'而给予是合适的。为了准备,需要这么多针线、这么多染料,为了准备的比丘们,也应给予粥食。"
洗涤衣服的人也应当了解依法而生起的洗涤衣服的责任。因为从织布工家中带来的,涂有油脂的衣服是不合适的,脏污的衣服也不合适,所以应当获得洗涤衣服的布料,仔细洗涤,准备好针线等制衣工具,与许多比丘一起当天缝制完针线工作,染色,打上标记后洗涤衣服。如果他在这个过程中没有完成,又带来另一件洗涤衣服,并给予许多洗涤衣服的利益,应当用给予最多利益的人的布料洗涤。其


Kathinaṃ pana kena attharitabbaṃ? Yassa saṅgho kathinacīvaraṃ deti. Saṅghena pana kassa dātabbaṃ? Yo jiṇṇacīvaro hoti. Sace bahū jiṇṇacīvarā, vuḍḍhassa dātabbaṃ. Vuḍḍhesupi yo mahāpariso tadaheva cīvaraṃ katvā attharituṃ sakkoti, tassa dātabbaṃ. Sace vuḍḍho na sakkoti, navakataro sakkoti, tassa dātabbaṃ. Apica saṅghena mahātherassa saṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭati, tasmā ‘‘tumhe, bhante, gaṇhatha, mayaṃ katvā dassāmā’’ti vattabbaṃ. Tīsu cīvaresu yaṃ jiṇṇaṃ hoti, tadatthāya dātabbaṃ. Pakatiyā dupaṭṭacīvarassa dupaṭṭatthāyeva dātabbaṃ. Sacepissa ekapaṭṭacīvaraṃ ghanaṃ hoti, kathinasāṭakā ca pelavā, sāruppatthāya dupaṭṭappahonakameva dātabbaṃ, ‘‘ahaṃ alabhanto ekapaṭṭaṃ pārupāmī’’ti vadantassapi dupaṭṭaṃ dātuṃ vaṭṭati. Yo pana lobhapakatiko hoti, tassa na dātabbaṃ. Tenapi ‘‘kathinaṃ attharitvā pacchā visibbitvā dve cīvarāni karissāmī’’ti na gahetabbaṃ. Yassa pana dīyati, tassa –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, idaṃ saṅghassa kathinadussaṃ uppannaṃ, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyya kathinaṃ attharituṃ, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, idaṃ saṅghassa kathinadussaṃ uppannaṃ, saṅgho imaṃ kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno deti kathinaṃ attharituṃ, yassāyasmato khamati imassa kathinadussassa itthannāmassa bhikkhuno dānaṃ kathinaṃ attharituṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dinnaṃ idaṃ saṅghena kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno kathinaṃ attharituṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 307) –

Evaṃ dutiyakammavācāya dātabbaṃ.

Evaṃ dinne pana kathine sace taṃ kathinadussaṃ niṭṭhitaparikammameva hoti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce niṭṭhitaparikammaṃ hoti, ‘‘ahaṃ thero’’ti vā ‘‘bahussuto’’ti vā ekenapi akātuṃ na labbhati , sabbeheva sannipatitvā dhovanasibbanarajanāni niṭṭhāpetabbāni. Idañhi kathinavattaṃ nāma buddhappasatthaṃ. Atīte padumuttaropi bhagavā kathinavattaṃ akāsi. Tassa kira aggasāvako sujātatthero nāma kathinaṃ gaṇhi. Taṃ satthā aṭṭhasaṭṭhiyā bhikkhusatasahassehi saddhiṃ nisīditvā akāsi.

Katapariyositaṃ pana kathinaṃ gahetvā atthārakena bhikkhunā sace saṅghāṭiyā kathinaṃ attharitukāmo hoti, porāṇikā saṅghāṭi paccuddharitabbā, navā saṅghāṭi adhiṭṭhātabbā, ‘‘imāya saṅghāṭiyā kathinaṃ attharāmī’’ti vācā bhinditabbā. Sace uttarāsaṅgena kathinaṃ attharitukāmo hoti, porāṇako uttarāsaṅgo paccuddharitabbo, navo uttarāsaṅgo adhiṭṭhātabbo, ‘‘iminā uttarāsaṅgena kathinaṃ attharāmī’’ti vācā bhinditabbā. Sace antaravāsakena kathinaṃ attharitukāmo hoti, porāṇako antaravāsako paccuddharitabbo, navo antaravāsako adhiṭṭhātabbo, ‘‘iminā antaravāsakena kathinaṃ attharāmī’’ti vācā bhinditabbā.


谁应该洗涤洗涤衣服呢?是僧团给予洗涤衣服的人。那么僧团应该给予谁呢?给予破旧的衣服。如果有许多破旧的衣服,应给予年长的。即使在年长的人中,谁能当天制作并洗涤衣服,就应该给予他。如果年长的人不能,较年轻的人能,就应给予他。此外,僧团应当尊重大长老,所以应该说"尊者,请您接受,我们来制作并给予"。在三种衣服中,哪一件破旧,就应该给予那一件。本来就是双衣的,就应该给予双衣。如果他的单衣很厚重,而洗涤衣服的布料很细软,就应该给予足够做双衣的。即使他说"我没有得到,所以穿单衣",也应该给予双衣。但是如果他是贪婪的性格,就不应该给予他。即使他也不应该说"洗涤衣服后再缝制两件衣服"而接受。
对于被给予的人,应这样说:
"尊者僧团请听,这是僧团的洗涤衣服,如果僧团认为合适,请僧团将这件洗涤衣服给予某位比丘洗涤衣服,这是动议。
"尊者僧团请听,这是僧团的洗涤衣服,僧团将这件洗涤衣服给予某位比丘洗涤衣服,如果尊者认为给予某位比丘洗涤这件衣服合适,请保持沉默。如果不合适,请说。
"这件由僧团给予某位比丘洗涤衣服的衣服,已为僧团所接受,我们应当这样保持。"
如此以第二次议决程序给予。
如果给予后,这件洗涤衣服已经准备好,那就很好。如果没有准备好,不管是"我是长老"还是"我多闻",任何人都不得独自完成,大家一起集合完成洗涤、缝制、染色。因为这个洗涤衣服的义务是被佛陀赞许的。过去,即使是佛陀,也做过洗涤衣服的义务。据说他的首席弟子善见长老接受了洗涤衣服。
对于已经完成的洗涤衣服,如果洗涤者想用僧伽黎洗涤,应当脱下旧的僧伽黎,穿上新的僧伽黎,说"我用这件僧伽黎洗涤衣服"。如果想用内衣洗涤,应当脱下旧的内衣,穿上新的内衣,说"我用这件内衣洗涤衣服"。如果想用下衣洗涤,应当脱下旧的下衣,穿上新的下衣,说"我用这件下衣洗涤衣服"。


Tena (pari. 413) kathinatthārakena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘atthataṃ, bhante, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodathā’’ti. Tehi anumodakehi bhikkhūhi ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘atthataṃ, āvuso, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodāmā’’ti. Tena kathinatthārakena bhikkhunā sambahule bhikkhū upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘atthataṃ, bhante, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodathā’’ti. Tehi anumodakehi bhikkhūhi ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘atthataṃ, āvuso, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodāmā’’ti. Tena kathinatthārakena bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘atthataṃ, āvuso, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodāhī’’ti. Tena anumodakena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘atthataṃ, āvuso, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodāmī’’ti. Evaṃ sabbesaṃ atthataṃ hoti kathinaṃ. Vuttañhetaṃ parivāre ‘‘dvinnaṃ puggalānaṃ atthataṃ hoti kathinaṃ atthārakassa ca anumodakassa cā’’ti (pari. 403). Punapi vuttaṃ ‘‘na saṅgho kathinaṃ attharati, na gaṇo kathinaṃ attharati, puggalo kathinaṃ attharati, saṅghassa anumodanāya gaṇassa anumodanāya puggalassa attharāya saṅghassa atthataṃ hoti kathinaṃ, gaṇassa atthataṃ hoti kathinaṃ, puggalassa atthataṃ hoti kathina’’nti (pari. 414).

Evaṃ atthate pana kathine sace kathinacīvarena saddhiṃ ābhataṃ ānisaṃsaṃ dāyakā ‘‘yena amhākaṃ kathinaṃ gahitaṃ, tasseva demā’’ti denti, bhikkhusaṅgho anissaro. Atha avicāretvāva datvā gacchanti, bhikkhusaṅgho issaro. Tasmā sace kathinatthārakassa sesacīvarānipi dubbalāni honti, saṅghena apaloketvā tesampi atthāya vatthāni dātabbāni, kammavācā pana ekāyeva vaṭṭati. Avasesakathinānisaṃse balavavatthāni vassāvāsikaṭhitikāya dātabbāni, ṭhitikāya abhāve therāsanato paṭṭhāya dātabbāni, garubhaṇḍaṃ na bhājetabbaṃ. Sace pana ekasīmāya bahū vihārā honti, sabbehi bhikkhūhi sannipātāpetvā ekattha kathinaṃ attharitabbaṃ, visuṃ visuṃ attharituṃ na vaṭṭati.


那位洗涤衣服的比丘应当前往僧团,整理好上衣,合掌说:"尊者们,僧团的洗涤衣服已经洗涤完成,这是依法的洗涤,请予以赞叹。"那些赞叹的比丘应当整理好上衣,合掌说:"朋友们,僧团的洗涤衣服已经洗涤完成,这是依法的洗涤,我们赞叹。"那位洗涤衣服的比丘应当前往许多比丘,整理好上衣,合掌说:"尊者们,僧团的洗涤衣服已经洗涤完成,这是依法的洗涤,请予以赞叹。"那些赞叹的比丘应当整理好上衣,合掌说:"朋友们,僧团的洗涤衣服已经洗涤完成,这是依法的洗涤,我们赞叹。"那位洗涤衣服的比丘应当前往一位比丘,整理好上衣,合掌说:"朋友,僧团的洗涤衣服已经洗涤完成,这是依法的洗涤,请予以赞叹。"那位赞叹的比丘应当整理好上衣,合掌说:"朋友,僧团的洗涤衣服已经洗涤完成,这是依法的洗涤,我赞叹。"这样,所有人的洗涤衣服都已完成。因为如《Parivāra》所说:"对于两种人,洗涤衣服已完成,即洗涤者和赞叹者。"另外也说:"不是僧团洗涤衣服,不是集团洗涤衣服,是个人洗涤衣服,为了得到僧团、集团、个人的赞叹,僧团的洗涤衣服已完成,集团的洗涤衣服已完成,个人的洗涤衣服已完成。"
当洗涤衣服完成后,如果布施者说"我们给予那位接受我们洗涤衣服的人",僧团无权。但是如果他们直接给予而离开,僧团有权。所以如果洗涤者的其他衣服也破旧,应当经过僧团的审查后,为他们也提供布料。但是只需要一次仪轨。其余的洗涤衣服利益,应当根据安居期的情况给予有力的布料,如果没有安居期,从长老座位开始给予,不应分配重要的物品。
但是如果一个界限内有许多寺院,应当让所有比丘集合在一起洗涤衣服,不应该各自洗涤。


‘‘Atthatakathinānaṃ vo, bhikkhave, pañca kappissanti, anāmantacāro asamādānacāro gaṇabhojanaṃ yāvadatthacīvaraṃ yo ca tattha cīvaruppādo. So nesaṃ bhavissatī’’ti (mahāva. 306) vacanato atthatakathinānaṃ bhikkhūnaṃ anāmantacārādayo pana pañcānisaṃsā labbhanti. Tattha anāmantacāroti anāmantetvā caraṇaṃ, yāva kathinaṃ na uddharīyati, tāva cārittasikkhāpadena anāpattīti vuttaṃ hoti. Asamādānacāroti cīvaraṃ asamādāya caraṇaṃ, cīvaravippavāsoti attho. Gaṇabhojananti gaṇabhojanasikkhāpadena anāpatti vuttā. Yāvadatthacīvaranti yāvatā cīvarena attho, tāvatakaṃ anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ vaṭṭatīti attho. Yo ca tattha cīvaruppādoti tattha kathinatthatasīmāya matakacīvaraṃ vā hotu saṅghaṃ uddissa dinnaṃ vā saṅghikena tatruppādena ābhataṃ vā, yena kenaci ākārena yaṃ saṅghikaṃ cīvaraṃ uppajjati, taṃ tesaṃ bhavissatīti attho.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Kathinatthāravinicchayakathā samattā.

30. Garubhaṇḍavinicchayakathā

227.Garubhaṇḍānīti ettha ‘‘pañcimāni, bhikkhave, avissajjiyāni na vissajjetabbāni saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā, vissajjitānipi avissajjitāni honti, yo vissajjeyya, āpatti thullaccayassā’’tiādinā (cūḷava. 321) nayena dassitāni ārāmo ārāmavatthu, vihāro vihāravatthu, mañco pīṭhaṃ bhisi bimbohanaṃ, lohakumbhī lohabhāṇakaṃ lohavārako lohakaṭāhaṃ vāsi pharasu kuṭhārī kudālo nikhādanaṃ, valli veḷu muñjaṃ pabbajaṃ tiṇaṃ mattikā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍanti imāni pañca garubhaṇḍāni nāma.

Tattha (cūḷava. aṭṭha. 321) ārāmo nāma pupphārāmo vā phalārāmo vā. Ārāmavatthu nāma tesaṃyeva ārāmānaṃ atthāya paricchinditvā ṭhapitokāso, tesu vā ārāmesu vinaṭṭhesu tesaṃ porāṇakabhūmibhāgo. Vihāro nāma yaṃ kiñci pāsādādi senāsanaṃ. Vihāravatthu nāma tassa patiṭṭhānokāso. Mañco nāma masārako bundikābaddho kuḷīrapādako āhaccapādakoti imesaṃ catunnaṃ mañcānaṃ aññataro. Pīṭhaṃ nāma masārakādīnaṃyeva catunnaṃ pīṭhānaṃ aññataraṃ. Bhisi nāma uṇṇabhisiādīnaṃ pañcannaṃ aññatarā. Bimbohanaṃ nāma rukkhatūlalatātūlapoṭakītūlānaṃ aññataraṃ. Lohakumbhī nāma kāḷalohena vā tambalohena vā yena kenaci lohena katakumbhī. Lohabhāṇakādīsupi eseva nayo. Ettha pana bhāṇakanti arañjaro vuccati. Vārakoti ghaṭo. Kaṭāhaṃ kaṭāhameva. Vāsiādīsu valliādīsu ca duviññeyyaṃ nāma natthi. Pañcāti ca rāsivasena vuttaṃ, sarūpavasena panetāni pañcavīsatividhāni honti. Vuttañhetaṃ –

‘‘Dvisaṅgahāni dve honti, tatiyaṃ catusaṅgahaṃ;

Catutthaṃ navakoṭṭhāsaṃ, pañcamaṃ aṭṭhabhedanaṃ.

‘‘Iti pañcahi rāsīhi, pañcanimmalalocano;

Pañcavīsavidhaṃ nātho, garubhaṇḍaṃ pakāsayī’’ti.

Tatrāyaṃ vinicchayakathā – idañhi sabbampi garubhaṇḍaṃ senāsanakkhandhake ‘‘avissajjiya’’nti vuttaṃ, kīṭāgirivatthusmiṃ ‘‘avebhaṅgiya’’nti dassitaṃ, parivāre pana –

‘‘Avissajjiyaṃ avebhaṅgiyaṃ,

Pañca vuttā mahesinā;

Vissajjentassa paribhuñjantassa anāpatti,

Pañhāmesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 479) –

Āgataṃ. Tasmā mūlacchejjavasena avissajjiyañca avebhaṅgiyañca, parivattanavasena pana vissajjentassa paribhuñjantassa ca anāpattīti evamettha adhippāyo veditabbo.



根据"比丘们,对于已洗涤衣服的人,将有五种允许:不告而行、不持而行、众食、随意衣、以及那里生起的衣。这将属于他们"这句话,已洗涤衣服的比丘可获得不告而行等五种利益。其中,"不告而行"是指不告知而行动,在未撤销洗涤衣服之前,不违反告知的学处。"不持而行"是指不持衣而行动,意味着可离开衣服。"众食"是指不违反众食学处。"随意衣"是指可以拥有未作决意或未作分配的衣服,数量以所需为限。"那里生起的衣"是指在洗涤衣服的界内,无论是亡者的衣服,还是布施给僧团的,或是用僧团资具购买的,以任何方式生起的僧团衣服,都将属于他们。
至此,在巴利文未解释的戒律汇编中,
关于洗涤衣服的讨论结束。
关于重要物品的讨论
关于重要物品,如"比丘们,这五种不可舍弃的物品,不应被僧团、集团或个人舍弃,即使舍弃了也是未舍弃的,谁舍弃了,犯粗恶罪"等所示:园林及园林地、寺院及寺院地、床、椅、垫子、枕头、铜罐、铜盆、铜桶、铜锅、斧头、手斧、大斧、铲子、锄头、藤、竹、文叉草、芦苇、草、泥土、木器、陶器,这些是五种重要物品。
其中,"园林"是指花园或果园。"园林地"是指为这些园林划定的场地,或者这些园林毁坏后的原有土地。"寺院"是指任何宫殿等住处。"寺院地"是指其建立的场地。"床"是指四种床之一:有框架的、有绑带的、有动物脚形的、可拆卸的。"椅"是指四种椅之一:有框架的等。"垫子"是指五种垫子之一:羊毛垫等。"枕头"是指树棉、藤棉、草棉之一。"铜罐"是指用黑铜或红铜或任何铜制成的罐子。铜盆等也是同样的道理。这里"盆"是指水罐。"桶"是指水桶。"锅"就是锅。斧头等和藤等没有难以理解的。"五"是按类别说的,实际上有二十五种。如说:
"两种各有两个,第三种有四个;
第四种有九部分,第五种有八种。
因此,五眼清净者,
以五类宣说了二十五种重要物品。"
这里是解释:所有这些重要物品在住处篇中被称为"不可舍弃",在Kīṭāgiri事件中被称为"不可分割",但在《Parivāra》中说:
"五种不可舍弃、不可分割,
由大仙所说;
舍弃和使用无罪,
这是智者思考的问题。"
因此,应当理解这里的意思是:从根本切断的角度来说是不可舍弃和不可分割的,但从交换的角度来说,舍弃和使用是无罪的。

228. Tatrāyaṃ anupubbikathā – idaṃ tāva pañcavidhampi cīvarapiṇḍapātabhesajjatthāya upanetuṃ na vaṭṭati, thāvarena ca thāvaraṃ, garubhaṇḍena ca garubhaṇḍaṃ parivattetuṃ vaṭṭati. Thāvare pana khettaṃ vatthu taḷākaṃ mātikāti evarūpaṃ bhikkhusaṅghassa vicāretuṃ vā sampaṭicchituṃ vā adhivāsetuṃ vā na vaṭṭati, kappiyakārakeheva vicāritato kappiyabhaṇḍaṃ vaṭṭati. Ārāmena pana ārāmaṃ ārāmavatthuṃ vihāraṃ vihāravatthunti imāni cattāripi parivattetuṃ vaṭṭati.

Tatrāyaṃ parivattananayo – saṅghassa nāḷikerārāmo dūre hoti, kappiyakārakā bahutaraṃ khādanti, yampi na khādanti, tato sakaṭavetanaṃ datvā appameva āharanti, aññesaṃ pana tassa ārāmassa avidūre gāmavāsīnaṃ manussānaṃ vihārassa samīpe ārāmo hoti, te saṅghaṃ upasaṅkamitvā sakena ārāmena taṃ ārāmaṃ yācanti, saṅghena ‘‘ruccati saṅghassā’’ti apaloketvā sampaṭicchitabbo. Sacepi bhikkhūnaṃ rukkhasahassaṃ hoti, manussānaṃ pañca satāni, ‘‘tumhākaṃ ārāmo khuddako’’ti na vattabbaṃ. Kiñcāpi hi ayaṃ khuddako, atha kho itarato bahutaraṃ āyaṃ deti. Sacepi samakameva deti, evampi icchiticchitakkhaṇe paribhuñjituṃ sakkāti gahetabbameva. Sace pana manussānaṃ bahutarā rukkhā honti, ‘‘nanu tumhākaṃ bahutarā rukkhā’’ti vattabbaṃ. Sace ‘‘atirekaṃ amhākaṃ puññaṃ hotu, saṅghassa demā’’ti vadanti, jānāpetvā sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Bhikkhūnaṃ rukkhā phaladhārino, manussānaṃ rukkhā na tāva phalaṃ gaṇhanti, kiñcāpi na gaṇhanti, ‘‘na cirena gaṇhissantī’’ti sampaṭicchitabbameva. Manussānaṃ rukkhā phaladhārino, bhikkhūnaṃ rukkhā na tāva phalaṃ gaṇhanti, ‘‘nanu tumhākaṃ rukkhā phaladhārino’’ti vattabbaṃ. Sace ‘‘gaṇhatha, bhante, amhākaṃ puññaṃ bhavissatī’’ti denti, jānāpetvā sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Evaṃ ārāmena ārāmo parivattetabbo. Eteneva nayena ārāmavatthupi vihāropi vihāravatthupi ārāmena parivattetabbaṃ, ārāmavatthunā ca mahantena vā khuddakena vā ārāmaārāmavatthuvihāravihāravatthūni.

Kathaṃ vihārena vihāro parivattetabbo? Saṅghassa antogāme gehaṃ hoti, manussānaṃ vihāramajjhe pāsādo hoti, ubhopi agghena samakā, sace manussā tena pāsādena taṃ gehaṃ yācanti, sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Bhikkhūnaṃ ce mahagghataraṃ gehaṃ hoti, ‘‘mahagghataraṃ amhākaṃ geha’’nti vutte ca ‘‘kiñcāpi mahagghataraṃ pabbajitānaṃ asāruppaṃ, na sakkā tattha pabbajitehi vasituṃ, idaṃ pana sāruppaṃ, gaṇhathā’’ti vadanti, evampi sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Sace pana manussānaṃ mahagghaṃ hoti, ‘‘nanu tumhākaṃ gehaṃ mahaggha’’nti vattabbaṃ. ‘‘Hotu, bhante, amhākaṃ puññaṃ bhavissati, gaṇhathā’’ti vutte pana sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Evampi vihārena vihāro parivattetabbo. Eteneva nayena vihāravatthupi ārāmopi ārāmavatthupi vihārena parivattetabbaṃ, vihāravatthunā ca mahagghena vā appagghena vā vihāravihāravatthuārāmaārāmavatthūni. Evaṃ thāvarena thāvaraparivattanaṃ veditabbaṃ.


这里是逐步的解释:首先,这五种物品不可用于获取衣服、食物和药品。可以用不动产交换不动产,用重要物品交换重要物品。对于不动产,如田地、地基、水池、水道等,僧团不可处理、接受或同意,只有在由合法的施主处理后,才可作为合法物品。但可以用园林交换园林、园林地、寺院和寺院地这四种。
这里是交换的方法:如果僧团的椰子园很远,合法施主吃得太多,即使不吃,也要付车费,只能带回很少。而其他人在离那个园林不远的村子里,靠近寺院有一个园林,他们来到僧团请求用他们的园林交换那个园林,僧团应当询问"僧团同意吗"后接受。即使比丘有一千棵树,而那些人只有五百棵,也不应说"你们的园林太小"。因为虽然这个小,但却能带来更多收益。即使收益相同,也应该接受,因为可以随时使用。如果那些人的树更多,应该说"你们不是有更多的树吗?"如果他们说"让我们有更多功德,我们给僧团",可以告知后接受。如果比丘的树结果,而那些人的树还没结果,虽然还没结果,但说"不久就会结果",也应该接受。如果那些人的树结果,而比丘的树还没结果,应该说"你们的树不是结果了吗?"如果他们说"请接受,尊者,这将是我们的功德",可以告知后接受。这样用园林交换园林。同样的方法也适用于用园林交换园林地、寺院和寺院地,以及用大小园林地交换园林、园林地、寺院和寺院地。
如何用寺院交换寺院?如果僧团在村里有一所房子,而那些人在寺院中有一座宫殿,两者价值相等,如果那些人用那座宫殿请求交换那所房子,可以接受。如果比丘的房子更贵重,当说"我们的房子更贵重"时,如果他们说"虽然更贵重,但不适合出家人,出家人不能住在那里,但这个适合,请接受",这样也可以接受。如果那些人的更贵重,应该说"你们的房子不是更贵重吗?"如果他们说"让它成为我们的功德,尊者,请接受",则可以接受。这样也可以用寺院交换寺院。同样的方法也适用于用寺院交换寺院地、园林和园林地,以及用贵重或便宜的寺院地交换寺院、寺院地、园林和园林地。这就是如何用不动产交换不动产的方法。


Garubhaṇḍena garubhaṇḍaparivattane pana mañcapīṭhaṃ mahantaṃ vā hotu khuddakaṃ vā, antamaso caturaṅgulapādakaṃ gāmadārakehi paṃsvāgārakesu kīḷantehi katampi saṅghassa dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍaṃ hoti. Sacepi rājarājamahāmattādayo ekappahāreneva mañcasataṃ vā mañcasahassaṃ vā denti, sabbe kappiyamañcā sampaṭicchitabbā, sampaṭicchitvā ‘‘vuḍḍhapaṭipāṭiyā saṅghikaparibhogena paribhuñjathā’’ti dātabbā, puggalikavasena na dātabbā. Atirekamañce bhaṇḍāgārādīsu paññapetvā pattacīvaraṃ nikkhipitumpi vaṭṭati. Bahisīmāya ‘‘saṅghassa demā’’ti dinnamañco saṅghattherassa vasanaṭṭhāne dātabbo. Tattha ce bahū mañcā honti, mañcena kammaṃ natthi. Yassa vasanaṭṭhāne kammaṃ atthi, tattha ‘‘saṅghikaparibhogena paribhuñjathā’’ti dātabbo. Mahagghena satagghanakena vā sahassagghanakena vā mañcena aññaṃ mañcasataṃ labhati, parivattetvā gahetabbaṃ. Na kevalaṃ mañcena mañcoyeva, ārāmaārāmavatthuvihāravihāravatthupīṭhabhisibimbohanānipi parivattetuṃ vaṭṭanti. Esa nayo pīṭhabhisibimbohanesupi. Etesu pana akappiyaṃ na paribhuñjitabbaṃ, kappiyaṃ saṅghikaparibhogena paribhuñjitabbaṃ. Akappiyaṃ vā mahagghaṃ kappiyaṃ vā parivattetvā vuttavatthūni gahetabbāni. Agarubhaṇḍupagaṃ pana bhisibimbohanaṃ nāma natthi.



在用重要物品交换重要物品时,无论床是大还是小,甚至是只有四指高的,即使是村童在沙堆里玩耍时制作的,从被僧团接受的时候起,都是重要物品。即使国王或大臣一次性地给予一百张床或一千张床,所有可用的床都应接受,接受后说"依长老的次序,以僧团的使用权使用"而给予,不可以个人使用。可以将超出的床放在仓库等处,用来放置钵和衣。在界外被说"给僧团"的床,应给予长老的居住处。如果那里有许多床,就不需要用床来做事。应该给予有事要做的地方,说"以僧团的使用权使用"。用一张价值一百或一千的床换取另一百张床,可以交换并接受。不仅是床,园林、园林地、寺院和寺院地等也可以交换。这个原则也适用于椅子、垫子和枕头。但不可使用不合法的,只可以以僧团的使用权使用合法的。可以用不合法或贵重的交换上述物品。但是垫子和枕头不属于重要物品。

229.Lohakumbhī lohabhāṇakaṃ lohakaṭāhanti imāni tīṇi mahantāni vā hontu khuddakāni vā, antamaso pasatamattaudakagaṇhanakānipi garubhaṇḍāniyeva. Lohavārako pana kāḷalohatambalohavaṭṭalohakaṃsalohānaṃ yena kenaci kato sīhaḷadīpe pādagaṇhanako bhājetabbo. Pādo ca nāma magadhanāḷiyā pañcanāḷimattaṃ gaṇhāti , tato atirekagaṇhanako garubhaṇḍaṃ. Imāni tāva pāḷiyaṃ āgatāni lohabhājanāni. Pāḷiyaṃ pana anāgatāni bhiṅgārapaṭiggahauḷauṅkadabbikaṭacchupātitaṭṭakasarakasamuggaaṅgārakapalladhūmakaṭacchuādīni khuddakāni vā mahantāni vā sabbāni garubhaṇḍāni. Patto ayathālakaṃ tambalohathālakanti imāni pana bhājanīyāni. Kaṃsalohavaṭṭalohabhājanavikati saṅghikaparibhogena vā gihivikaṭā vā vaṭṭati, puggalikaparibhogena na vaṭṭati. Kaṃsalohādibhājanaṃ saṅghassa dinnampi hi pārihāriyaṃ na vaṭṭati, gihivikaṭanīhāreneva paribhuñjitabbanti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ.

Ṭhapetvā pana bhājanavikatiṃ aññasmimpi kappiyalohabhaṇḍe añjanī añjanisalākā kaṇṇamalaharaṇī sūci paṇṇasūci khuddako pipphalako khuddakaṃ ārakaṇṭakaṃ kuñcikā tāḷaṃ kattarayaṭṭhi vedhako natthudānaṃ bhiṇḍivālo lohakūṭo lohakutti lohaguḷo lohapiṇḍi lohacakkalikaṃ aññampi vippakatalohabhaṇḍaṃ bhājanīyaṃ. Dhūmanettaphāladīparukkhadīpakapallakaolambakadīpaitthipurisatiracchānagatarūpakāni pana aññāni vā bhitticchadanakavāṭādīsu upanetabbāni antamaso lohakhilakaṃ upādāya sabbāni lohabhaṇḍāni garubhaṇḍāniyeva honti, attanā laddhānipi pariharitvā puggalikaparibhogena na paribhuñjitabbāni, saṅghikaparibhogena vā gihivikaṭāni vā vaṭṭanti. Tipubhaṇḍepi eseva nayo. Khīrapāsāṇamayāni taṭṭakasarakādīni garubhaṇḍāniyeva.

Ghaṭako pana telabhājanaṃ vā pādagaṇhanakato atirekameva garubhaṇḍaṃ. Suvaṇṇarajatahārakūṭajātiphalikabhājanāni gihivikaṭānipi na vaṭṭanti, pageva saṅghikaparibhogena vā puggalikaparibhogena vā. Senāsanaparibhoge pana āmāsampi anāmāsampi sabbaṃ vaṭṭati.

Vāsiādīsu yāya vāsiyā ṭhapetvā dantakaṭṭhacchedanaṃ vā ucchutacchanaṃ vā aññaṃ mahākammaṃ kātuṃ na sakkā, ayaṃ bhājanīyā. Tato mahantatarā yena kenaci ākārena katā vāsi garubhaṇḍameva. Pharasu pana antamaso vejjānaṃ sirāvedhanapharasupi garubhaṇḍameva. Kuṭhāriyaṃ pharasusadisoyeva vinicchayo. Yā pana āvudhasaṅkhepena katā, ayaṃ anāmāsā. Kudālo antamaso caturaṅgulamattopi garubhaṇḍameva. Nikhādanaṃ caturassamukhaṃ vā hotu doṇimukhaṃ vā vaṅkaṃ vā ujukaṃ vā, antamaso sammuñjanīdaṇḍakavedhanampi daṇḍabaddhaṃ ce, garubhaṇḍameva. Sammuñjanīdaṇḍakhaṇanakaṃ pana adaṇḍakaṃ phalamattameva. Yaṃ sakkā sipāṭikāya pakkhipitvā pariharituṃ, taṃ bhājanīyaṃ. Sikharampi nikhādaneneva saṅgahitaṃ. Yehi manussehi vihāre vāsiādīni dinnāni honti, te ce ghare daḍḍhe vā corehi vā vilutte ‘‘detha no, bhante, upakaraṇe, puna pākatike karissāmā’’ti vadanti, dātabbā. Sace āharanti, na vāretabbā, anāharantāpi na codetabbā.


铜罐、铜盆和铜锅,无论大小,甚至只能容纳一升水的,都是重要物品。但铜桶,无论用任何铜制成,在斯里兰卡用作脚架的,应该分发。因为脚架一般只能容纳五指宽的,超过这个尺寸的就是重要物品。这些在经文中提到的铜器。
但在经文中未提到的,如火钳、铲子、叉子、勺子、锅铲、漏勺、碗、杯、炭盆、烟囱等,无论大小,都是重要物品。铜或红铜制成的盘子等餐具,可以用于僧团使用或在家人使用,但不可供个人使用。因为即使被布施给僧团,也不可作为僧团的私有物品使用,只能用于在家人使用,如《Mahāpaccari》所说。
除了餐具外,在其他合法的铜器中,如眼药膏、眼药棒、耳勺、针、竹针、小榴莲、小钩子、钥匙、锤子、杖、钻子、鼻烟壶、弓箭等各种制作精美的铜器,都是重要物品。至于挂在墙上或门上的烟囱、花瓶、灯等人、畜等形象,也包括在内,甚至连铜钉也是重要物品。即使是自己获得的,也不可供个人使用,只能用于僧团使用或在家人使用。对于三宝物品,也是同样的原则。牛奶石制成的碗等也是重要物品。
但是水罐或油罐,超过脚架的尺寸就是重要物品。金银制的饰品、宝石制的器皿,即使在家人使用,也不可使用,何况是僧团使用或个人使用。但在住处使用,无论是可食用的还是不可食用的,都可以使用。
在斧头等工具中,只要不能用来切牙签或削甘蔗,就是可用的器皿。更大的斧头,无论用何种方式制作,都是重要物品。连医生用来穿刺的斧头也是重要物品。大斧的判断与斧头相同。用武器制作的,则不可使用。连只有四指长的锄头也是重要物品。无论方形、圆形、弯曲还是笔直的铲子,即使是连扫帚柄一起绑在一起的,都是重要物品。但单独的扫帚柄挖掘,只是普通物品。凡是可以装进箱子携带的,都是可用的器皿。连山顶也包括在铲子之中。如果有人在寺院中布施了斧头等工具,如果寺院被烧毁或被盗,他们说"尊者,请给我们工具,我们会修复",应该给予。如果他们拿来,不应阻止;如果他们不拿来,也不应责备。


Kammāratacchakāracundakāranaḷakāramaṇikārapattabandhakānaṃ adhikaraṇimuṭṭhikasaṇḍāsatulādīni sabbāni lohamayaupakaraṇāni saṅghe dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍāni. Tipukoṭṭakasuvaṇṇakāracammakāraupakaraṇesupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso – tipukoṭṭakaupakaraṇesupi tipucchedanakasatthakaṃ, suvaṇṇakāraupakaraṇesu suvaṇṇacchedanakasatthakaṃ, cammakāraupakaraṇesu kataparikammacammacchedanakakhuddakasatthakanti imāni bhājanīyabhaṇḍāni. Nahāpitatunnakāraupakaraṇesupi ṭhapetvā mahākattariṃ mahāsaṇḍāsaṃ mahāpipphalikañca sabbaṃ bhājanīyaṃ, mahākattariādīni garubhaṇḍāni.

Valliādīsu vettavalliādikā yā kāci aḍḍhabāhuppamāṇā valli saṅghassa dinnā vā tatthajātakā vā rakkhitagopitā garubhaṇḍaṃ hoti, sā saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate sace atirekā hoti, puggalikakammepi upanetuṃ vaṭṭati. Arakkhitā pana garubhaṇḍameva na hoti. Suttamakacivākanāḷikerahīracammamayā rajjukā vā yottāni vā vāke ca nāḷikerahīre ca vaṭṭetvā katā ekavaṭṭā vā dvivaṭṭā vā saṅghassa dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍaṃ. Suttaṃ pana avaṭṭetvā dinnaṃ makacivākanāḷikerahīrā ca bhājanīyā. Yehi panetāni rajjukayottādīni dinnāni honti, te attano karaṇīyena harantā na vāretabbā.

Yo koci antamaso aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍakamattopi veḷu saṅghassa dinno vā tatthajātako vā rakkhitagopito garubhaṇḍaṃ, sopi saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate atireko puggalikakamme ca dātuṃ vaṭṭati. Pādagaṇhanakatelanāḷi pana kattarayaṭṭhi upāhanadaṇḍako chattadaṇḍako chattasalākāti idamettha bhājanīyabhaṇḍaṃ. Daḍḍhagehamanussā gaṇhitvā gacchantā na vāretabbā. Rakkhitagopitaṃ veḷuṃ gaṇhantena samakaṃ vā atirekaṃ vā thāvaraṃ antamaso taṃagghanakavallikāyapi phātikammaṃ katvā gahetabbo, phātikammaṃ akatvā gaṇhantena tattheva vaḷañjetabbo. Gamanakāle saṅghike āvāse ṭhapetvā gantabbaṃ, asatiyā gahetvā gatena pahiṇitvā dātabbo. Desantaragatena sampattavihāro saṅghikāvāse ṭhapetabbo.

Tiṇanti muñjañca pabbajañca ṭhapetvā avasesaṃ yaṃ kiñci tiṇaṃ. Yattha pana tiṇaṃ natthi, tattha paṇṇehi chādenti, tasmā paṇṇampi tiṇeneva saṅgahitaṃ. Iti muñjādīsu yaṃ kiñci muṭṭhippamāṇaṃ tiṇaṃ tālapaṇṇādīsu ca ekapaṇṇampi saṅghassa dinnaṃ vā tatthajātakaṃ vā bahārāme saṅghassa tiṇavatthuto jātatiṇaṃ vā rakkhitagopitaṃ garubhaṇḍaṃ hoti, tampi saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate atirekaṃ puggalikakamme dātuṃ vaṭṭati, daḍḍhagehamanussā gahetvā gacchantā na vāretabbā. Aṭṭhaṅgulappamāṇopi rittapotthako garubhaṇḍameva.

Mattikā pakatimattikā vā hotu pañcavaṇṇā vā sudhā vā sajjurasakaṅguṭṭhasilesādīsu vā yaṃ kiñci dullabhaṭṭhāne ānetvā dinnaṃ tatthajātakaṃ vā, rakkhitagopitaṃ tālaphalapakkamattaṃ garubhaṇḍaṃ hoti, tampi saṅghakamme ca cetiyakamme ca niṭṭhite atirekaṃ puggalikakamme ca dātuṃ vaṭṭati, hiṅguhiṅgulakaharitālamanosilañjanāni pana bhājanīyabhaṇḍāni.


对于铁匠、木匠、金匠、竹匠、宝石匠、制钵匠等的工具,如锤子、钳子、锯子、秤等所有铜制工具,从被布施给僧团的时候起,都是重要物品。对于锡匠、金匠、皮匠的工具,也是同样的原则。但有以下区别:在锡匠的工具中,用于切割锡的刀具;在金匠的工具中,用于切割金的刀具;在皮匠的工具中,用于加工皮革的小刀具,这些是可用的器皿。
对于浴室工人的工具,除了大剪刀、大钳子、大榴莲外,其余全部都是可用的器皿,而大剪刀等是重要物品。
在藤条等中,只要是僧团布施的或当地生长的或被保管的,长度达半臂量的藤条,都是重要物品,如果在僧团事务或塔寺事务中有剩余,可以用于个人事务。但未经保管的,就不是重要物品。用线或皮革编制的绳子或带子,无论是单股还是双股,从被布施给僧团的时候起,都是重要物品。但如果只是布施线或皮革,而未编织,就是可用的器皿。那些布施这些绳子或带子的人,在自己需要时携带走,不应阻止。
无论多小,只要长度达到八指的竹子,如果是布施给僧团的或当地生长的或被保管的,都是重要物品,如果在僧团事务或塔寺事务中有剩余,可以用于个人事务。但用于脚架的油罐、杖、拐杖等,都是可用的器皿。被烧毁房屋的人拿走时,不应阻止。拿走被保管的竹子时,无论数量相等还是超出,即使破坏了藤条也应该拿走,如果未经破坏就拿走,应在那里就烧掉。离开时,应放在僧团的住处,如果没有,拿走后送给他人。到其他地方去的,应放在僧团的住处。
除了芦苇、文叉草之外,其他任何草类。但在没有草的地方,用叶子覆盖,所以叶子也包括在草类中。因此,无论是芦苇等的一把草,还是椰子叶等一片叶子,如果是布施给僧团的或当地生长的或保管在僧团的草地上的,都是重要物品,如果在僧团事务或塔寺事务中有剩余,可以用于个人事务,被烧毁房屋的人拿走时,不应阻止。即使只有八指长的空册,也是重要物品。
无论是普通泥土还是五种颜色的灰泥,或是从珍稀之处带来并布施的,只要是当地生产的或被保管的,大小如椰子果实一样,都是重要物品,如果在僧团事务或塔寺事务中完成后,可以用于个人事务。但黄丹、朱砂、青矾、雄黄等,都是可用的器皿。


Dārubhaṇḍe ‘‘yo koci aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍamattopi dārubhaṇḍako dārudullabhaṭṭhāne saṅghassa dinno vā tatthajātako vā rakkhitagopito, ayaṃ garubhaṇḍaṃ hotī’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana sabbampi dāruveḷucammapāsāṇādivikatiṃ dārubhaṇḍena saṅgaṇhitvā āsandikato paṭṭhāya dārubhaṇḍe vinicchayo vutto. Tatrāyaṃ nayo – āsandiko sattaṅgo bhaddapīṭhaṃ pīṭhikā ekapādakapīṭhaṃ āmaṇḍakavaṇṭakapīṭhaṃ phalakaṃ kocchaṃ palālapīṭhanti imesu tāva yaṃ kiñci khuddakaṃ vā hotu mahantaṃ vā, saṅghassa dinnaṃ garubhaṇḍaṃ hoti. Palālapīṭhena cettha kadalipattādipīṭhānipi saṅgahitāni. Byagghacammaonaddhampi vāḷarūpaparikkhittaṃ ratanaparisibbitaṃ kocchaṃ garubhaṇḍameva, vaṅkaphalakaṃ dīghaphalakaṃ cīvaradhovanaphalakaṃ ghaṭṭanaphalakaṃ ghaṭṭanamuggaro dantakaṭṭhacchedanagaṇṭhikā daṇḍamuggaro ambaṇaṃ rajanadoṇi udakapaṭicchako dārumayo vā dantamayo vā veḷumayo vā sapādakopi apādakopi samuggo mañjūsā pādagaṇhanakato atirekappamāṇo karaṇḍo udakadoṇi udakakaṭāhaṃ uḷuṅko kaṭacchu pānīyasarāvaṃ pānīyasaṅkhoti etesupi yaṃ kiñci saṅghe dinnaṃ garubhaṇḍaṃ. Saṅkhathālakaṃ pana bhājanīyaṃ, tathā dārumayo udakatumbo.

Pādakathalikamaṇḍalaṃ dārumayaṃ vā hotu coḷapaṇṇādimayaṃ vā, sabbaṃ garubhaṇḍaṃ. Ādhārako pattapidhānaṃ tālavaṇṭaṃ bījanī caṅkoṭakaṃ pacchi yaṭṭhisammuñjanī muṭṭhisammuñjanīti etesupi yaṃ kiñci khuddakaṃ vā hotu mahantaṃ vā, dāruveḷupaṇṇacammādīsu yena kenaci kataṃ garubhaṇḍameva. Thambhatulāsopānaphalakādīsu dārumayaṃ vā pāsāṇamayaṃ vā yaṃ kiñci gehasambhārarūpaṃ yo koci kaṭasārako yaṃ kiñci bhūmattharaṇaṃ yaṃ kiñci akappiyacammaṃ, sabbaṃ saṅghe dinnaṃ garubhaṇḍaṃ, bhūmattharaṇaṃ kātuṃ vaṭṭati. Eḷakacammaṃ pana paccattharaṇagatikaṃ hoti, tampi garubhaṇḍameva. Kappiyacammāni bhājanīyāni. Kurundiyaṃ pana ‘‘sabbaṃ mañcappamāṇaṃ cammaṃ garubhaṇḍa’’nti vuttaṃ.

Udukkhalaṃ musalaṃ suppaṃ nisadaṃ nisadapoto pāsāṇadoṇi pāsāṇakaṭāhaṃ turivemabhastādi sabbaṃ pesakārādibhaṇḍaṃ sabbaṃ kasibhaṇḍaṃ sabbaṃ cakkayuttakaṃ yānaṃ garubhaṇḍameva. Mañcapādo mañcaaṭanī pīṭhapādo pīṭhaaṭanī vāsipharasuādīnaṃ daṇḍāti etesu yaṃ kiñci vippakatatacchanakammaṃ aniṭṭhitameva bhājanīyaṃ, tacchitamaṭṭhaṃ pana garubhaṇḍaṃ hoti. Anuññātavāsiyā pana daṇḍo chattamuṭṭhipaṇṇaṃ kattarayaṭṭhi upāhanā araṇisahitaṃ dhammakaraṇo pādagaṇhanakato anatirittaṃ āmalakatumbaṃ āmalakaghaṭo lābukatumbaṃ lābughaṭo visāṇakatumbanti sabbamevetaṃ bhājanīyaṃ, tato mahantataraṃ garubhaṇḍaṃ. Hatthidanto vā yaṃ kiñci visāṇaṃ vā atacchitaṃ yathāgatameva bhājanīyaṃ. Tehi katamañcapādādīsu purimasadisoyeva vinicchayo. Tacchitaniṭṭhitopi hiṅgukaraṇḍako gaṇṭhikā vidho añjanī añjanīsalākā udakapuñchanīti idaṃ sabbaṃ bhājanīyameva.


在木器中,《Kurundi》说:"无论多小,只要长度达到八指的木器,如果是布施给僧团的或当地生产的或被保管的,都是重要物品。"但在《Mahāaṭṭhakathā》中,将所有木制、竹制、皮革制、石制的物品都包括在木器中,从座椅开始进行判断。
其中的方法是:座椅有七种,即良好的椅子、椅凳、单脚椅、有扶手的椅子、板凳、芭蕉叶制的椅子,无论大小,只要是布施给僧团的,都是重要物品。其中芭蕉叶制的椅子也包括在内。即使用虎皮包裹,有雕刻装饰或镶嵌宝石的椅子,也都是重要物品。弯曲的板凳、长板凳、洗衣板、磨损的板凳、木槌、刮牙签的钩子、棍子槌、木质或牙质或竹制的有脚或无脚的碗、箱子、超过脚架尺寸的篮子、水盆、水桶、水瓢、勺子、水碗等,只要是布施给僧团的,都是重要物品。但贝壳制的碗和木制的水罐是可用的器皿。
无论是木制的还是用草席等制成的垫子,都是重要物品。支架、钵盖、棕榈叶垫、箱子、篮子、扫把、拳头大小的扫把等,无论大小,只要用木、竹或皮革制成,都是重要物品。柱子、秤、门板等任何房屋用具,以及任何不合法的皮革,只要是布施给僧团的,都是重要物品,可以用来铺地。但羊皮是用于铺盖的,也是重要物品。合法的皮革是可用的器皿。但《Kurundi》说:"任何大小的皮革都是重要物品。"
臼、杵、箕、碾米机、石臼、石锅、风箱等所有木工、农夫和车匠的工具,都是重要物品。床腿、椅腿等工具中,如果还没有完成加工,是可用的器皿,但已经加工好的,就是重要物品。但经允许使用的斧头,如伞柄、棕榈叶、杖、鞋、带火石的点火器、不超过脚架尺寸的柠檬瓜、柠檬瓶、葫芦瓶等,全部都是可用的器皿,但更大的就是重要物品。无论是象牙还是任何角,如果还未加工,就是可用的器皿,已加工的,判断与床腿等相同。已加工完成的,如香料盒、钩子、针、针筒等,全部都是可用的器皿。


Mattikābhaṇḍe sabbaṃ manussānaṃ upabhogaparibhogaṃ ghaṭapīṭharādikulālabhājanaṃ pattakaṭāhaṃ aṅgārakaṭāhaṃ dhūmadānaṃ dīparukkhako dīpakapallikā cayaniṭṭhakā chadaniṭṭhakā thūpikāti saṅghassa dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍaṃ, pādagaṇhanakato anatirittappamāṇo pana ghaṭako pattaṃ thālakaṃ kañcanako kuṇḍikāti idamettha bhājanīyabhaṇḍaṃ. Yathā ca mattikābhaṇḍe, evaṃ lohabhaṇḍepi kuṇḍikā bhājanīyakoṭṭhāsameva bhajatīti ayamettha anupubbikathā.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Garubhaṇḍavinicchayakathā samattā.

31. Codanādivinicchayakathā

230.Codanādivinicchayoti ettha (pārā. aṭṭha. 

在陶器中,所有人们日常使用的器皿,如罐子、盘子等陶工制作的器皿,钵、锅、炭盆、烟囱、灯架、灯盘等,从被布施给僧团的时候起,都是重要物品。但不超过脚架尺寸的罐子、钵、盘、金属制品、瓶子等,都是可用的器皿。
同样,在铜器中,如瓶子属于可用的器皿范畴。
至此,在巴利文未解释的戒律汇编中,
关于重要物品的讨论结束。
关于指责等的讨论
根据《Pārājikaatthakatā》中所说:


2.385-6) pana codetuṃ ko labhati, ko na labhati? Dubbalacodakavacanaṃ tāva gahetvā koci na labhati. Dubbalacodako nāma sambahulesu kathāsallāpena nisinnesu eko ekaṃ ārabbha anodissakaṃ katvā pārājikavatthuṃ katheti, añño taṃ sutvā itarassa gantvā āroceti, so taṃ upasaṅkamitvā ‘‘tvaṃ kira maṃ idañcidañca vadasī’’ti bhaṇati, so ‘‘nāhaṃ evarūpaṃ jānāmi, kathāpavattiyaṃ pana mayā anodissakaṃ katvā vuttamatthi. Sace ahaṃ tava imaṃ dukkhuppattiṃ jāneyyaṃ, ettakampi na katheyya’’nti. Ayaṃ dubbalacodako. Tassetaṃ kathāsallāpaṃ gahetvā taṃ bhikkhuṃ koci codetuṃ na labhati, etaṃ pana aggahetvā sīlasampanno bhikkhu bhikkhuṃ vā bhikkhuniṃ vā, sīlasampannā ca bhikkhunī bhikkhunīmeva codetuṃ labhatīti mahāpadumatthero āha. Mahāsumatthero pana ‘‘pañcapi sahadhammikā labhantī’’ti āha. Godattatthero ‘‘na koci na labhatī’’ti vatvā ‘‘bhikkhussa sutvā codeti, bhikkhuniyā sutvā…pe… titthiyasāvakānaṃ sutvā codetī’’ti idaṃ suttaṃ āhari. Tiṇṇampi therānaṃ vāde cuditakasseva paṭiññāya kāretabbo.

Ayaṃ pana codanā nāma diṭṭhacodanā sutacodanā parisaṅkitacodanāti tividhā hoti. Aparāpi catubbidhā hoti sīlavipatticodanā ācāravipatticodanā diṭṭhivipatticodanā ājīvavipatticodanāti. Tattha garukānaṃ dvinnaṃ āpattikkhandhānaṃ vasena sīlavipatticodanā veditabbā , avasesānaṃ vasena ācāravipatticodanā, micchādiṭṭhiantaggāhikadiṭṭhivasena diṭṭhivipatticodanā, ājīvahetu paññattānaṃ channaṃ sikkhāpadānaṃ vasena ājīvavipatticodanā veditabbā.

Aparāpi catubbidhā hoti vatthusandassanā āpattisandassanā saṃvāsapaṭikkhepo sāmīcipaṭikkhepoti. Tattha vatthusandassanā nāma ‘‘tvaṃ methunaṃ dhammaṃ paṭisevi, adinnaṃ ādiyi, manussaṃ ghātayittha, abhūtaṃ ārocayitthā’’ti evaṃ pavattā. Āpattisandassanā nāma ‘‘tvaṃ methunadhammapārājikāpattiṃ āpanno’’tievamādinayappavattā. Saṃvāsapaṭikkhepo nāma ‘‘natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā’’ti evaṃ pavatto. Sāmīcipaṭikkhepo nāma abhivādanapaccuṭṭhānaañjalīkammabījanādikammānaṃ akaraṇaṃ. Taṃ paṭipāṭiyā vandanādīni karonto ekassa akatvā sesānaṃ karaṇakāle veditabbaṃ. Ettāvatāpi codanā nāma hoti. Yāgubhattādinā pana yaṃ icchati, taṃ āpucchati, na tāvatā codanā hoti.

Aparā pātimokkhaṭṭhapanakkhandhake (cūḷava. 387) ‘‘ekaṃ, bhikkhave, adhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ, ekaṃ dhammika’’ntiādiṃ katvā yāva dasa adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni, dasa dhammikānīti evaṃ adhammikā pañcapaññāsa, dhammikā pañcapaññāsāti dasuttarasataṃ codanā vuttā. Tā diṭṭhena codentassa dasuttarasataṃ, sutena codentassa dasuttarasataṃ, parisaṅkāya codentassa dasuttarasatanti tiṃsādhikāni tīṇi satāni honti. Tāni kāyena codentassa, vācāya codentassa, kāyavācāya codentassāti tiguṇāni katāni navutādhikāni nava satāni honti. Tāni attanā codentassapi parena codāpentassapi tattakānevāti vīsatiūnāni dve sahassāni honti. Puna diṭṭhādibhede samūlikāmūlikavasena anekasahassā codanā hontīti veditabbā.



根据《Pārājikaatthakatā》中所说:
谁有资格指责他人,谁没有资格?
对于软弱的指责者来说,没有人有资格指责。软弱的指责者是指,在众多人谈话时,他针对某人说了一些不特指的波罗夷事由,另一人听到后去告诉了那个人,那个人就去对他说："你说了我这样那样的话。"他就回答说："我不知道有这回事,我只是在谈话中没有特指地说了一些。如果我知道会给你带来这样的痛苦,我就不会说这么多。"这就是软弱的指责者。对于这样的谈话,没有人有资格指责那个比丘。但是不包括这种情况,具有戒行的比丘或比丘尼,可以指责具有戒行的比丘尼。
大莲花长老说,五位同梵行者也有资格指责。但大须摩长老说,任何人都有资格。瞿多长老说,比丘听到后指责,比丘尼听到后...乃至外道弟子听到后指责。这三位长老的观点,都应该让被指责者承认。
指责有三种:亲见指责、闻说指责、疑虑指责。还有四种:戒行不正指责、行为不正指责、见解不正指责、生活不正指责。其中,重罪的两类应该理解为戒行不正指责;其余的为行为不正指责;执著邪见的为见解不正指责;因生活原因而制定的六条学处,为生活不正指责。
还有四种:陈述事由、陈述罪行、驱逐共住、拒绝恭敬。其中,陈述事由是说"你行淫、取不与、杀人、说谎"等。陈述罪行是说"你犯了波罗夷罪"等。驱逐共住是说"你与我们不能共住布萨、自恣、僧事"等。拒绝恭敬是不行礼拜、起迎、合掌等。依次行礼拜等时,对某人不行,而对其他人行,应该理解为这种指责。
此外,在《Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhaka》中,说有五十个非法的波罗提木叉制定,五十个合法的,合计一百条指责。对于亲见指责的有一百条,闻说指责的有一百条,疑虑指责的有一百条。这就合计三百九十条。再分为身语二种指责,就有七百八十条。再分为自己指责和教唆他人指责,就有一千九百八十条。再细分为亲见等三种,就有无数种指责。

231. Vuttappabhedāsu pana imāsu codanāsu yāya kāyaci codanāya vasena saṅghamajjhe osaṭe vatthusmiṃ cuditakacodakā vattabbā ‘‘tumhe amhākaṃ vinicchayena tuṭṭhā bhavissathā’’ti. Sace ‘‘bhavissāmā’’ti vadanti, saṅghena taṃ adhikaraṇaṃ sampaṭicchitabbaṃ. Atha pana ‘‘vinicchinatha tāva, bhante, sace amhākaṃ khamissati, gaṇhissāmā’’ti vadanti, ‘‘cetiyaṃ tāva vandathā’’tiādīni vatvā dīghasuttaṃ katvā vissajjitabbaṃ. Te ce cirarattaṃ kilantā pakkantaparisā upacchinnapakkhā hutvā puna yācanti, yāvatatiyaṃ paṭikkhipitvā yadā nimmadā honti, tadā nesaṃ adhikaraṇaṃ vinicchinitabbaṃ. Vinicchinantehi ca sace alajjussannā hoti parisā, ubbāhikāya taṃ adhikaraṇaṃ vinicchinitabbaṃ. Sace bālussannā hoti parisā, ‘‘tumhākaṃ sabhāge vinayadhare pariyesathā’’ti vinayadhare pariyesāpetvā yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, tathā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametabbaṃ.

Tattha ca dhammoti bhūtaṃ vatthu. Vinayoti codanā ceva sāraṇā ca. Satthusāsananti ñattisampadā ca anussāvanasampadā ca. Tasmā codakena vatthusmiṃ ārocite cuditako pucchitabbo ‘‘santametaṃ, no’’ti. Evaṃ vatthuṃ upaparikkhitvā bhūtena vatthunā codetvā sāretvā ñattisampadāya ca anussāvanasampadāya ca taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametabbaṃ. Tatra ce alajjī lajjiṃ codeti, so ca alajjī bālo hoti abyatto, nāssa nayo dātabbo, evaṃ pana vattabbo ‘‘kimhi naṃ codesī’’ti. Addhā so vakkhati ‘‘kimidaṃ, bhante, kimhi naṃ nāmā’’ti. ‘‘Tvaṃ kimhi nampi na jānāsi, na yuttaṃ tayā evarūpena bālena paraṃ codetu’’nti uyyojetabbo, nāssa anuyogo dātabbo. Sace pana so alajjī paṇḍito hoti byatto, diṭṭhena vā sutena vā ajjhottharitvā sampādetuṃ sakkoti, etassa anuyogaṃ datvā lajjisseva paṭiññāya kammaṃ kātabbaṃ.

Sace lajjī alajjiṃ codeti, so ca lajjī bālo hoti abyatto, na sakkoti anuyogaṃ dātuṃ, tassa nayo dātabbo ‘‘kimhi naṃ codesi sīlavipattiyā vā ācāravipattiādīsu vā ekissā’’ti. Kasmā pana imasseva evaṃ nayo dātabbo, na itarassāti, nanu na yuttaṃ vinayadharānaṃ agatigamananti? Na yuttameva. Idaṃ pana agatigamanaṃ na hoti, dhammānuggaho nāma eso. Alajjiniggahatthāya hi lajjipaggahatthāya ca sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Tatra alajjī nayaṃ labhitvā ajjhottharanto ehiti, lajjī pana nayaṃ labhitvā diṭṭhe diṭṭhasantānena sute sutasantānena patiṭṭhāya kathessati, tasmā tassa dhammānuggaho vaṭṭati. Sace pana so lajjī paṇḍito hoti byatto, patiṭṭhāya katheti, alajjī ca ‘‘etampi natthi, etampi natthī’’ti paṭiññaṃ na deti, alajjissa paṭiññāya eva kātabbaṃ.


在这些不同类型的指责中,不管是哪种指责,当指责者在僧团中提出事由时,应该告诉被指责者:"你们会满意我们的裁决吗?"如果他们说"会"的话,僧团就应该接受处理这个事务。如果他们说"请先裁决,如果我们满意,我们就接受"等,就应该说"先礼拜塔"等,作长篇陈述后再解决。如果他们久久疲惫,集会散去,又重新来求,应该三次拒绝,直到他们冷静下来,再裁决这个事务。
如果集会不端正,应该用特别的方式裁决这个事务。如果集会愚蠢,应该让他们寻找精通律的人,依照法、律、佛教教诲,来解决这个事务。
其中,"法"是真实的事由,"律"是指责和训诫,"佛教教诲"是指通告和宣布。因此,当指责者陈述事由时,被指责者应该被问"是否如此"。这样经过审查事由的真实性,以真实的事由进行指责和训诫,并依通告和宣布来解决这个事务。
如果不端正的人指责端正的人,而他自己又愚蠢无知,就不应给他机会,而应该问"你指责他什么"。他必定会说"这是什么,尊者,我指责什么呢"。应该说"你连自己指责的是什么都不知道,这样的愚人无权指责他人"而驱逐他,不给他机会申辩。但如果这个不端正的人有智慧和见识,能以亲见或闻所得来支持,就应该给他机会申辩,让他承认错误后再处理。
如果端正的人指责不端正的人,而自己又愚蠢无知,无法给予申辩,就应该告诉他"你是指他的戒行不正还是行为不正等哪一方面"。为什么只对这种人这样做,而不对另一种人这样做呢?难道不应该让律师们无所适从吗?其实不是这样。这不是让他们无所适从,而是出于对他的善意引导。因为制定学处,就是为了抑制不端正的人,扶持端正的人。这样,不端正的人得到指责后会改正,端正的人得到指责后会依亲见或闻所得来辩护。所以,对这种人的善意引导是合适的。但如果这个端正的人有智慧和见识,能自己辩护,而不端正的人仍然不承认错误,就应该根据不端正的人的承认来处理。


Tadatthadīpanatthañca idaṃ vatthu veditabbaṃ – tipiṭakacūḷābhayatthero kira lohapāsādassa heṭṭhā bhikkhūnaṃ vinayaṃ kathetvā sāyanhasamaye vuṭṭhāti, tassa vuṭṭhānasamaye dve attapaccatthikā kathaṃ pavattesuṃ. Eko ‘‘etampi natthi, etampi natthī’’ti paṭiññaṃ na deti, atha appāvasese paṭhamayāme therassa tasmiṃ puggale ‘‘ayaṃ patiṭṭhāya katheti, ayaṃ pana paṭiññaṃ na deti, bahūni ca vatthūni osaṭāni, addhā etaṃ kataṃ bhavissatī’’ti asuddhaladdhi uppannā. Tato bījanīdaṇḍakena pādakathalikāya saññaṃ datvā ‘‘ahaṃ, āvuso, vinicchinituṃ ananucchaviko, aññena vinicchināpehī’’ti āha. ‘‘Kasmā, bhante’’ti? Thero tamatthaṃ ārocesi. Cuditakapuggalassa kāye ḍāho uṭṭhito, tato so theraṃ vanditvā ‘‘bhante, vinicchinituṃ anurūpena vinayadharena nāma tumhādiseneva bhavituṃ vaṭṭati, codakena ca īdiseneva bhavituṃ vaṭṭatī’’ti vatvā setakāni nivāsetvā ‘‘ciraṃ kilamitāttha mayā’’ti khamāpetvā pakkāmi.

Evaṃ lajjinā codiyamāno alajjī bahūsupi vatthūsu uppannesu paṭiññaṃ na deti, so neva ‘‘suddho’’ti vattabbo, na ‘‘asuddho’’ti, jīvamatako nāma āmakapūtiko nāma cesa. Sace panassa aññampi tādisaṃ vatthu uppajjati, na vinicchinitabbaṃ, tathā nāsitako bhavissati . Sace pana alajjīyeva alajjiṃ codeti, so vattabbo ‘‘āvuso, tava vacanenāyaṃ kiṃ sakkā vattu’’nti. Itarampi tatheva vatvā ‘‘ubhopi ekasambhogaparibhogā hutvā jīvathā’’ti uyyojetabbā. Sīlatthāya nesaṃ vinicchayo na kātabbo, pattacīvarapariveṇādiatthāya pana patirūpaṃ sakkhiṃ labhitvā kātabboti.

Atha lajjī lajjiṃ codeti, vivādo ca nesaṃ kismiñcideva appamattako hoti, saññāpetvā ‘‘mā evaṃ karothā’’ti accayaṃ desāpetvā uyyojetabbā . Atha panettha cuditakena sahasā viraddhaṃ hoti, ādito paṭṭhāya alajjī nāma natthi. So ca pakkhānurakkhaṇatthāya paṭiññaṃ na deti, ‘‘mayaṃ saddahāma, mayaṃ saddahāmā’’ti bahū uṭṭhahanti, so tesaṃ paṭiññāya ekavāraṃ dvevāraṃ suddho hotu, atha pana viraddhakālato paṭṭhāya ṭhāne na tiṭṭhati, vinicchayo na dātabbo.

232. Adinnādānavatthuṃ vinicchinantena (pārā. aṭṭha. 1.92) pana pañcavīsati avahārā sādhukaṃ sallakkhetabbā. Tesu ca kusalena vinayadharena otiṇṇaṃ vatthuṃ sahasā avinicchinitvāva pañca ṭhānāni oloketabbāni, yāni sandhāya porāṇā āhu –

‘‘Vatthuṃ kālañca desañca, agghaṃ paribhogapañcamaṃ;

Tulayitvā pañca ṭhānāni, dhāreyyatthaṃ vicakkhaṇo’’ti. (pārā. aṭṭha. 

为了说明这一点,应该了解这个故事:据说,三藏小阿巴耶长老在铜宫下给比丘们讲解律,黄昏时起身离开。在他离开时,两个敌对者开始争论。一个人说"没有这回事,也没有那回事",不承认。此时,在初夜即将结束时,长老对那个人产生了"这个人坚持己见,而那个人不承认,有很多事由,肯定是他做的"这样的不清净见解。于是他用扇柄敲了一下脚凳,说:"朋友们,我不适合裁决,请让别人来裁决。"他们问:"为什么,尊者?"长老就说明了原因。被指责的人身体发热,向长老礼拜后说:"尊者,适合裁决的律师应该像您这样,指责者也应该像这样。"他穿上白衣,说"让您长时间疲劳了",请求原谅后离开。
这样,当端正的人被指责时,不端正的人即使在很多事由中也不承认,他既不能说是"清净的",也不能说是"不清净的",这叫做活死人,叫做生腐烂者。如果他又有类似的事由发生,就不应该裁决,他将成为被驱逐者。
如果不端正的人指责不端正的人,应该对他说:"朋友,凭你的话能说什么呢?"对另一个人也这样说,然后说"你们两个共同生活、共同使用吧",就驱逐他们。不应该为了他们的戒行而裁决,但为了钵、衣、住处等,找到适当的证人后可以裁决。
如果端正的人指责端正的人,他们的争执只是些小事,应该劝说他们"不要这样做",让他们承认错误后驱逐。如果被指责的人突然犯错,从一开始就不是不端正的人。如果他为了保护自己的派系而不承认,很多人起来说"我们相信,我们相信",就让他一次两次清净。但从犯错的时候开始,就不能站在那个立场上,不应给予裁决。
在裁决不与取事由时,应该仔细考虑二十五种偷盗方式。熟练的律师在处理这种事由时,不应立即裁决,而应考察五个方面,古人就此说:
"事物、时间和地点,价值和使用为第五,
智者应衡量这五个方面,然后持守含义。"

1.92);

Tattha vatthunti bhaṇḍaṃ. Avahārakena hi ‘‘mayā idaṃ nāma avahaṭa’’nti vuttepi āpattiṃ anāropetvāva taṃ bhaṇḍaṃ ‘‘sasāmikaṃ vā asāmikaṃ vā’’ti upaparikkhitabbaṃ. Sasāmikepi sāmikānaṃ sālayabhāvo vā nirālayabhāvo vā upaparikkhitabbo. Sace tesaṃ sālayakāle avahaṭaṃ, bhaṇḍaṃ agghāpetvā āpatti kātabbā. Sace nirālayakāle, pārājikena na kātabbā. Bhaṇḍasāmikesu pana bhaṇḍaṃ āharāpentesu bhaṇḍaṃ dātabbaṃ. Ayamettha sāmīci.

Imassa panatthassa dīpanatthamidaṃ vatthu – bhātiyarājakāle kira mahācetiyapūjāya dakkhiṇadisato eko bhikkhu sattahatthaṃ paṇḍukāsāvaṃ aṃse karitvā cetiyaṅgaṇaṃ pāvisi. Taṅkhaṇameva ca rājāpi cetiyavandanatthaṃ āgato. Tato ussāraṇāya vattamānāya mahājanasammaddo ahosi. Atha so bhikkhu janasammaddapīḷito aṃsato patantaṃ kāsāvaṃ adisvāva nikkhanto, nikkhamitvā kāsāvaṃ apassanto ‘‘ko īdise janasammadde kāsāvaṃ lacchati, na dāni taṃ mayha’’nti dhuranikkhepaṃ katvā gato. Athañño bhikkhu pacchā āgacchanto taṃ kāsāvaṃ disvā theyyacittena gahetvā puna vippaṭisārī hutvā ‘‘assamaṇo dānimhi, vibbhamissāmī’’ti citte uppanne ‘‘vinayadhare pucchitvā ñassāmī’’ti cintesi.

Tena samayena cūḷasumanatthero nāma sabbapariyattidharo vinayācariyapāmokkho mahāvihāre paṭivasati. So bhikkhu theraṃ upasaṅkamitvā vanditvā okāsaṃ kāretvā attano kukkuccaṃ pucchi. Thero tena bhaṭṭhe janakāye pacchā āgantvā gahitabhāvaṃ ñatvā ‘‘atthi dāni ettha okāso’’ti cintetvā āha ‘‘sace kāsāvasāmikaṃ bhikkhuṃ āneyyāsi, sakkā bhaveyya tava patiṭṭhā kātu’’nti. Kathāhaṃ, bhante, taṃ dakkhissāmīti. Tahiṃ tahiṃ gantvā olokehīti. So pañcapi mahāvihāre oloketvā neva addakkhi. Tato naṃ thero pucchi ‘‘katarāya disāya bahū bhikkhū āgacchantī’’ti? ‘‘Dakkhiṇadisāya, bhante’’ti. Tena hi kāsāvaṃ dīghato ca tiriyañca minitvā ṭhapehi, ṭhapetvā dakkhiṇadisāya vihārapaṭipāṭiyā vicinitvā taṃ bhikkhuṃ ānehīti. So tathā katvā taṃ bhikkhuṃ disvā therassa santikaṃ ānesi. Thero pucchi ‘‘tavedaṃ kāsāva’’nti? ‘‘Āma, bhante’’ti. Kuhiṃ te pātitanti? So sabbaṃ ācikkhi. Thero tena kataṃ dhuranikkhepaṃ sutvā itaraṃ pucchi ‘‘tayā idaṃ kuhiṃ disvā gahita’’nti? Sopi sabbaṃ ārocesi. Tato taṃ thero āha ‘‘sace te suddhacittena gahitaṃ abhavissa, anāpattiyeva te assa, theyyacittena pana gahitattā dukkaṭaṃ āpannosi, taṃ desetvā anāpattiko hoti, idañca kāsāvaṃ attano santakaṃ katvā etasseva bhikkhuno dehī’’ti. So bhikkhu amateneva abhisitto varamassāsappatto ahosi. Evaṃ vatthu oloketabbaṃ.

Kāloti avahārakālo. Tadeva hi bhaṇḍaṃ kadāci appagghaṃ hoti, kadāci mahagghaṃ. Tasmā taṃ bhaṇḍaṃ yasmiṃ kāle avahaṭaṃ, tasmiṃyeva kāle yo tassa aggho hoti, tena agghena āpatti kāretabbā. Evaṃ kālo oloketabbo.

Desoti avahāradeso. Tañhi bhaṇḍaṃ yasmiṃ dese avahaṭaṃ, tasmiṃyeva dese yo tassa aggho hoti, tena agghena āpatti kāretabbā. Bhaṇḍuṭṭhānadese hi bhaṇḍaṃ appagghaṃ hoti, aññattha mahagghaṃ.


在裁决不与取事由时,应该仔细考虑以下几点:
事物:被盗的物品。即使盗贼说"我盗取了这个",也不应直接判罪,而应该查明这个物品是否有主人,如果有主人,在主人有物品时被盗,应该按物品价值判罪;如果在无主时被盗,则不应判为波罗夷罪。应该让物主来认领物品。这就是应该注意的。
为了说明这一点,有这样一个故事:据说在婆罗多王的时代,在大塔供奉时,从南方有一位比丘披着七肘长的黄衣进入塔院。此时国王也来礼拜塔。由于人群拥挤,那位比丘被挤压,肩上的黄衣掉落,他离开时没有发现,就放弃了。后来另一位比丘贼心生起,拾取了那件黄衣,又后悔说"我不再是沙门了,我要出家"。他想"我应该问问律师"。
当时,住在大寺的大须摩长老是通晓一切教典的律师长老。那位比丘去见长老,礼拜后说明了自己的困扰。长老知道他在拥挤的人群中拾取了那件黄衣,想"现在有机会了",就说"如果你能找到那件黄衣的主人比丘,就可以让你得到支持"。他说"我该怎么找到他呢,尊者?"长老说"你到各处寺院去看看"。他到五个大寺都找不到。长老问"从哪个方向来了很多比丘?"他说"从南方"。长老说"那你就测量一下黄衣的长宽,然后沿着南方的寺院一一查找,找到那位比丘"。他这样做后,找到了那位比丘,带到长老面前。长老问"这是你的黄衣吗?"他说"是的,尊者"。长老问他"你是从哪里拾到的?"他都如实说了。长老说"如果你是出于清净的心拾取的,就没有罪过,但是你是出于贼心拾取的,所以犯了僧残罪,你忏悔后就无罪了,现在把这件黄衣还给它的主人吧"。那位比丘如获新生,深受安慰。这就是应该审视的事由。
时间:指盗窃的时间。同一件物品,有时价值低廉,有时价值昂贵。所以应该按照物品被盗时的价格来判罪。
地点:指盗窃的地点。同一件物品,在某些地方价值低廉,在其他地方价值昂贵。


Imassapi ca atthassa dīpanatthamidaṃ vatthu – antarasamudde kira eko bhikkhu susaṇṭhānaṃ nāḷikeraṃ labhitvā bhamaṃ āropetvā saṅkhathālakasadisaṃ manoramaṃ pānīyathālakaṃ katvā tattheva ṭhapetvā cetiyagiriṃ agamāsi . Añño bhikkhu antarasamuddaṃ gantvā tasmiṃ vihāre paṭivasanto taṃ thālakaṃ disvā theyyacittena gahetvā cetiyagirimeva āgato. Tassa tattha yāguṃ pivantassa taṃ thālakaṃ disvā thālakasāmiko bhikkhu āha ‘‘kuto te idaṃ laddha’’nti. Antarasamuddato me ānītanti. So taṃ ‘‘netaṃ tava santakaṃ, theyyāya te gahita’’nti saṅghamajjhaṃ ākaḍḍhi. Tattha ca vinicchayaṃ alabhitvā mahāvihāraṃ agamiṃsu, tattha ca bheriṃ paharāpetvā mahācetiyasamīpe sannipātaṃ katvā vinicchayaṃ ārabhiṃsu. Vinayadharattherā avahāraṃ saññāpesuṃ.

Tasmiñca sannipāte ābhidhammikagodattatthero nāma vinayakusalo hoti, so evamāha ‘‘iminā idaṃ thālakaṃ kuhiṃ avahaṭa’’nti? ‘‘Antarasamudde avahaṭa’’nti. Tattha taṃ kiṃ agghatīti. Na kiñci agghati. Tatra hi nāḷikeraṃ bhinditvā miñjaṃ khāditvā kapālaṃ chaḍḍeti, dāruatthaṃ pana pharatīti. Imassa bhikkhuno ettha hatthakammaṃ kiṃ agghatīti? Māsakaṃ vā ūnamāsakaṃ vāti. Atthi pana katthaci sammāsambuddhena māsake vā ūnamāsake vā pārājikaṃ paññattanti. Evaṃ vutte ‘‘sādhu sādhu, sukathitaṃ suvinicchita’’nti ekasādhukāro ahosi. Tena ca samayena bhātiyarājāpi cetiyavandanatthaṃ nagarato nikkhanto taṃ saddaṃ sutvā ‘‘kiṃ ida’’nti pucchitvā sabbaṃ paṭipāṭiyā sutvā nagare bheriṃ carāpesi ‘‘mayi sante bhikkhūnampi bhikkhunīnampi gihīnampi adhikaraṇaṃ ābhidhammikagodattattherena vinicchitaṃ suvinicchitaṃ, tassa vinicchaye atiṭṭhamānaṃ rājāṇāya ṭhapemī’’ti. Evaṃ deso oloketabbo.

Agghoti bhaṇḍaggho. Navabhaṇḍassa hi yo aggho hoti, so pacchā parihāyati. Yathā navadhoto patto aṭṭha vā dasa vā agghati, so pacchā bhinno vā chiddo vā āṇigaṇṭhikāhato vā appaggho hoti, tasmā na sabbadā bhaṇḍaṃ pakatiaggheneva kātabbanti. Evaṃ aggho oloketabbo.


为了说明这一点,还有这样一个故事:据说,在海中有一位比丘得到一个形状好看的椰子,他把它加工成一个精美的饮水碗,放在那里后就去了吉提亚山(Cetiyagiri)。另一位比丘去了海中,住在那个寺院,看到那个碗后,出于偷盗的心拿走了,也去了吉提亚山。当他在那里喝粥时,那个碗的主人比丘看到后问:"你从哪里得到这个碗的?"他说:"我从海中带来的。"主人说:"这不是你的东西,你是偷的",就把他拉到僧团中。在那里得不到裁决,他们就去了大寺。在那里敲鼓召集,在大塔附近集会开始裁决。律师长老们认定这是偷盗。
在这次集会中,有一位精通律的阿毗达摩戈达多长老,他这样说:"这个人在哪里偷的这个碗?"回答说:"在海中偷的。"他又问:"在那里这个碗值多少钱?"回答说:"不值钱。在那里人们把椰子打开,吃掉里面的肉,就把壳扔掉,只用来当柴火。"他又问:"这位比丘在那里加工这个碗的劳动值多少钱?"回答说:"一摩沙迦或不到一摩沙迦。"他说:"正等正觉者在哪里规定过一摩沙迦或不到一摩沙迦的物品偷盗要判波罗夷罪?"听到这话,大家都说:"说得好,裁决得好。"
当时,婆罗多王也从城里出来礼拜塔,听到这个声音后问:"这是怎么回事?"听完整个过程后,他在城里派人敲鼓宣布:"在我在位期间,比丘、比丘尼和居士的诉讼,由阿毗达摩戈达多长老裁决的都是好的裁决。如果有人不遵从他的裁决,我将按王法处置。"这就是应该考察的地点。
价值:指物品的价值。新物品的价值会随时间降低。比如新洗的钵值八到十个(货币单位),后来破损或有孔或被虫蛀后就不值钱了,所以不应该总是按原价计算。这就是应该考察的价值。


Paribhogoti bhaṇḍaparibhogo. Paribhogenapi hi vāsiādibhaṇḍassa aggho parihāyati. Tasmā evaṃ upaparikkhitabbaṃ – sace koci kassaci pādagghanakaṃ vāsiṃ harati, tatra vāsisāmiko pucchitabbo ‘‘tayā ayaṃ vāsi kittakena kītā’’ti? ‘‘Pādena, bhante’’ti. Kiṃ pana te kiṇitvāva ṭhapitā, udāhu naṃ vaḷañjesīti? Sace vadati ‘‘ekadivasaṃ me dantakaṭṭhaṃ vā rajanachalli vā pattapacanakadāru vā chinnaṃ, ghaṃsitvā vā nisitā’’ti, athassa porāṇako aggho bhaṭṭhoti veditabbo. Yathā ca vāsiyā, evaṃ añjaniyā vā añjanisalākāya vā kuñcikāya vā palālena vā thusehi vā iṭṭhakacuṇṇena vā ekavāraṃ ghaṃsitvā dhovitamattenapi aggho bhassati. Tipumaṇḍalassa makaradantacchedanenapi parimajjanamattenapi, udakasāṭakassa sakiṃ nivāsanapārupanenapi paribhogasīsena aṃse vā sīse vā ṭhapanamattenapi, taṇḍulādīnaṃ papphoṭanenapi tato ekaṃ vā dve vā apanayanenapi antamaso ekaṃ pāsāṇasakkharaṃ uddharitvā chaḍḍitamattenapi, sappitelādīnaṃ bhājanantarapaavattanenapi antamaso tato makkhikaṃ vā kipillikaṃ vā uddharitvā chaḍḍitamattenapi, guḷapiṇḍakassa madhurabhāvajānanatthaṃ nakhena vijjhitvā aṇumattaṃ gahitamattenapi aggho bhassati. Tasmā yaṃ kiñci pādagghanakaṃ vuttanayeneva sāmikehi paribhogena ūnaṃ kataṃ hoti, na taṃ avahaṭo bhikkhu pārājikena kātabboti. Evaṃ aggho oloketabbo.

Evaṃ imāni tulayitvā pañca ṭhānāni dhāreyya atthaṃ vicakkhaṇo, āpattiṃ vā anāpattiṃ vā garukaṃ vā lahukaṃ vā āpattiṃ yathāṭhāne ṭhapeyyāti. Tenāhu aṭṭhakathācariyā –

‘‘Sikkhāpadaṃ samaṃ tena, aññaṃ kiñci na vijjati;

Anekanayavokiṇṇaṃ, gambhīratthavinicchayaṃ.

‘‘Tasmā vatthumhi otiṇṇe, bhikkhunā vinayaññunā;

Vinayānuggahenettha, karontena vinicchayaṃ.

‘‘Pāḷiṃ aṭṭhakathañceva, sādhippāyamasesato;

Ogayha appamattena, karaṇīyo vinicchayo.

‘‘Āpattidassanussāho, na kattabbo kudācanaṃ;

Passissāmi anāpatti-miti kayirātha mānasaṃ.

‘‘Passitvāpi ca āpattiṃ, avatvāva punappunaṃ;

Vīmaṃsitvātha viññūhi, saṃsanditvā ca taṃ vade.

‘‘Kappiyepi ca vatthusmiṃ, cittassa lahuvattino;

Vasena sāmaññaguṇā, cavantīdha puthujjanā.

‘‘Tasmā paraparikkhāraṃ, āsīvisamivoragaṃ;

Aggiṃ viya ca sampassaṃ, nāmaseyya vicakkhaṇo’’ti. (pārā. aṭṭha. 1.160-1 tatrāyaṃ anusāsanī);

233. Uttarimanussadhammārocanaṃ vinicchinantena (pārā. aṭṭha. 

使用:指物品的使用情况。通过使用,斧头等物品的价值会降低。因此应该这样考察:如果有人偷了别人价值一钱的斧头,应该问斧头的主人:"你这把斧头买了多少钱?""一钱,尊者。""你买了就放着,还是使用了?"如果他说:"我用它砍了一天的牙刷木、染料树皮或煮钵的木头,或者磨过一次",就应该知道它的原价已经降低了。
同样,眼药盒、眼药棒、钥匙等,只要用稻草、糠或砖粉擦洗过一次,价值就会降低。锡盘只要用牙齿咬过或擦拭过,浴衣只要穿戴过一次或放在肩上或头上,米等只要抖落过或从中取走一两粒,哪怕只是拣出一颗石子扔掉,油等只要倒到另一个容器里,哪怕只是从中拣出一只苍蝇或蚂蚁扔掉,糖块只要用指甲刮下一点尝味道,价值就会降低。因此,任何价值一钱的物品,如果按上述方式被主人使用而降低了价值,偷盗的比丘就不应该判波罗夷罪。这就是应该考察的价值。
这样,智者应该权衡这五个方面,根据具体情况来判断是否犯戒、是重罪还是轻罪。因此注释者们说:
"没有其他学处,能与此学处相比,
它包含多种方法,判断意义深奥。
因此,当事由发生时,精通律的比丘,
应该依律来支持,作出正确判断。
应该彻底理解,巴利文和注释,
以及其全部含义,然后谨慎判断。
不应急于判罪,而应该这样想:
'我会看到无罪的地方'。
即使看到有罪,也不要立即说,
而应反复思考,与智者商议后再说。
即使在允许的事物中,由于心念轻浮,
凡夫也会失去沙门的品德。
因此,智者应该把他人的用品,
视为毒蛇或火一样危险。"
在裁决宣称超人法时,

2.197) pana ‘‘kiṃ te adhigataṃ. Kinti te adhigataṃ, kadā te adhigataṃ, kattha te adhigataṃ, katame te kilesā pahīnā, katamesaṃ tvaṃ dhammānaṃ lābhī’’ti imāni cha ṭhānāni visodhetabbāni. Sace hi koci bhikkhu uttarimanussadhammādhigamaṃ byākareyya, na so ettāvatā sakkāro kātabbo, imesaṃ pana channaṃ ṭhānānaṃ sodhanatthaṃ evaṃ vattabbo ‘‘kiṃ te adhigataṃ, kiṃ jhānaṃ udāhu vimokkhādīsu aññatara’’nti. Yo hi yena adhigato dhammo, so tassa pākaṭo hoti. Sace ‘‘idaṃ nāma me adhigata’’nti vadati, tato ‘‘kinti te adhigata’’nti pucchitabbo, ‘‘aniccalakkhaṇādīsu kiṃ dhuraṃ katvā aṭṭhatiṃsāya vā ārammaṇesu rūpārūpaajjhattabahiddhādibhedesu vā dhammesu kena mukhena abhinivisitvā’’ti. Yo hi yassābhiniveso, so tassa pākaṭo hoti. Sace ‘‘ayaṃ nāma me abhiniveso, evaṃ mayā adhigata’’nti vadati, tato ‘‘kadā te adhigata’’nti pucchitabbo, ‘‘kiṃ pubbaṇhe, udāhu majjhanhikādīsu aññatarasmiṃ kāle’’ti. Sabbesañhi attanā adhigatakālo pākaṭo hoti. Sace ‘‘amukasmiṃ nāma kāle adhigaka’’nti vadati, tato ‘‘kattha te adhigata’’nti pucchitabbo, ‘‘kiṃ divāṭṭhāne, udāhu rattiṭṭhānādīsu aññatarasmiṃ okāse’’ti. Sabbesañhi attanā adhigatokāso pākaṭo hoti. Sace ‘‘amukasmiṃ nāma me okāse adhigata’’nti vadati, tato ‘‘katame te kilesā pahīnā’’ti pucchitabbo, ‘‘kiṃ paṭhamamaggavajjhā, udāhu dutiyādimaggavajjhā’’ti. Sabbesañhi attanā adhigatamaggena pahīnā kilesā pākaṭā honti.

Sace ‘‘ime nāma me kilesā pahīnā’’ti vadati, tato ‘‘katamesaṃ tvaṃ dhammānaṃ lābhī’’ti pucchitabbo, ‘‘kiṃ sotāpattimaggassa, udāhu sakadāgāmimaggādīsu aññatarassā’’ti. Sabbesañhi attanā adhigatadhammo pākaṭo hoti. Sace ‘‘imesaṃ nāmāhaṃ dhammānaṃ lābhī’’ti vadati, ettāvatāpissa vacanaṃ na saddhātabbaṃ. Bahussutā hi uggahaparipucchākusalā bhikkhū imāni cha ṭhānāni sodhetuṃ sakkonti, imassa pana bhikkhuno āgamanapaṭipadā sodhetabbā. Yadi āgamanapaṭipadā na sujjhati, ‘‘imāya paṭipadāya lokuttaradhammo nāma na labbhatī’’ti apanetabbo. Yadi panassa āgamanapaṭipadā sujjhati, dīgharattaṃ tīsu sikkhāsu appamatto jāgariyamanuyutto catūsu paccayesu alaggo ākāse pāṇisamena cetasā viharatīti paññāyati, tassa bhikkhuno byākaraṇaṃ paṭipadāya saddhiṃ saṃsandati. ‘‘Seyyathāpi nāma gaṅgodakaṃ yamunodakena saṃsandati sameti, evameva supaññattā tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā, saṃsandati nibbānañca paṭipadā cā’’ti (dī. ni. 2.296) vuttasadisaṃ hoti. Apica kho na ettakenapi sakkāro kātabbo. Kasmā? Ekaccassa hi puthujjanassapi sato khīṇāsavassa paṭipattisadisā paṭipatti hoti, tasmā so bhikkhu tehi tehi upāyehi uttāsetabbo. Khīṇāsavassa nāma asaniyāpi matthake patamānāya bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā lomahaṃso vā na hoti, puthujjanassa appamattakenapi hoti.

Tatrimāni vatthūni (ma. ni. aṭṭha. 

在裁决宣称超人法时,应该审查以下六个方面:
你证得了什么?
你证得了什么(禅定或解脱等)?
你在什么时候证得的?
你在哪里证得的?
你已经断除了哪些烦恼?
你已经获得了哪些法?
如果有比丘宣称证得了超人法,不应该因此就给予尊重,而应该为了审查这六个方面而这样问:"你证得了什么?是禅定还是解脱等?"因为他证得了什么法,对他来说是明显的。如果他说"我证得了这个",就应该问"你是以什么方式证得的?是专注于无常等三相中的哪一个,还是执著于内外等三十八个对象中的哪一个?"因为他专注于什么,对他来说是明显的。
如果他说"我是以这种方式证得的",就应该问"你是什么时候证得的?是上午还是中午等哪个时间?"因为他证得的时间对自己是明显的。如果他说"我在某个时候证得的",就应该问"你是在哪里证得的?是在白天的地方,还是夜间的地方?"因为他证得的地点对自己是明显的。
如果他说"我在某个地方证得的",就应该问"你已经断除了哪些烦恼?是初果道所断的,还是二果道等所断的?"因为他断除的烦恼对自己是明显的。
如果他说"我断除了这些烦恼",就应该问"你已经获得了哪些法?是预流果,还是一来果等?"因为他获得的法对自己是明显的。如果他说"我获得了这些法",这样的话就不应该相信。因为精通教典、善于问讯的比丘,能够审查这六个方面,但这位比丘的修行道路应该被审查。如果他的修行道路不清净,就应该认为他不可能获得出世间法。
如果他的修行道路清净,长期专精于三学,勤奋不放逸,不执著于四种资具,以心如虚空般自在住,那么他的宣称就与修行道相符。就像《长部》所说:"正如恒河水与洲水相合一样,世尊为弟子们制定的趣入涅槃的道路,与涅槃和道路相合一样。"
但即使如此,也不应该过分尊重他。为什么呢?因为有些凡夫的修行也可能与阿罗汉相似,所以应该用种种方法来考验他。阿罗汉即使遭受雷劈头顶,也不会有恐惧、战栗或毛骨悚然,而凡夫即使稍有一点也会有。
此处有这样的事例:

3.102) – dīghabhāṇakaabhayatthero kira ekaṃ piṇḍapātikaṃ pariggahetuṃ asakkonto daharassa saññaṃ adāsi. So taṃ nahāyamānaṃ kalyāṇīnadīmukhadvāre nimujjitvā pāde aggahesi. Piṇḍapātiko ‘‘kumbhīlo’’ti saññāya mahāsaddamakāsi, tadā naṃ ‘‘puthujjano’’ti jāniṃsu.

Candamukhatissarājakāle pana mahāvihāre saṅghatthero khīṇāsavo dubbalacakkhuko vihāreyeva acchati. Rājā ‘‘theraṃ pariggaṇhissāmī’’ti bhikkhūsu bhikkhācāraṃ gatesu appasaddo upasaṅkamitvā sappo viya pāde aggahesi. Thero silāthambho viya niccalo hutvā ‘‘ko etthā’’ti āha. ‘‘Ahaṃ, bhante, tisso’’ti? ‘‘Sugandhaṃ vāyasi no tissā’’ti. Evaṃ khīṇāsavassa bhayaṃ nāma natthi.

Ekacco pana puthujjanopi atisūro hoti nibbhayo. So rajanīyena ārammaṇena pariggaṇhitabbo. Vasabharājāpi ekaṃ theraṃ pariggaṇhamāno ghare nisīdāpetvā tassa santike badarasāḷavaṃ maddamāno nisīdi. Mahātherassa kheḷo calito, therassa puthujjanabhāvo āvibhūto. Khīṇāsavassa hi rasataṇhā nāma suppahīnā, dibbesupi rasesu nikanti nāma na hoti, tasmā imehi upāyehi pariggahetvā sacassa bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā rasataṇhā vā uppajjati, ‘‘na ca tvaṃ arahā’’ti apanetabbo. Sace pana abhīru acchambhī anutrāsī hutvā sīho viya nisīdati, dibbārammaṇepi nikantiṃ na janeti, ayaṃ bhikkhu sampannaveyyākaraṇo samantā rājarājamahāmattādīhi pesitaṃ sakkāraṃ arahatīti veditabbo. Evaṃ tāva uttarimanussadhammārocanaṃ vinicchinitabbaṃ.

234. Sakale pana vinayavinicchaye (pārā. aṭṭha. 1.45) kosallaṃ patthayantena catubbidho vinayo jānitabbo.

Catubbidhañhi vinayaṃ, mahātherā mahiddhikā;

Nīharitvā pakāsesuṃ, dhammasaṅgāhakā purā.

Katamaṃ catubbidhaṃ? Suttaṃ suttānulomaṃ ācariyavādaṃ attanomatinti. Yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘āhaccapadena kho, mahārāja, rasena ācariyavaṃsena adhippāyā’’ti (mi. pa. 4.

对于整个律的裁决,希望精通的人应该了解四种律:
大长老们在过去曾经阐述了四种律,即:
经文(Sutta)
顺经文(Suttānuloma)
师说(Ācariyavāda)
自说(Attanomati)
正如在《中部》中所说:"大王,我是以引文、内容、师承和自己的理解来说的。"
这四种律是:
经文(Sutta):即佛陀亲自制定的戒律条文。
顺经文(Suttānuloma):即对经文的解释和应用,符合经文的意义。
师说(Ācariyavāda):即前辈大德们依据经文和顺经文所作的进一步解释和阐述。
自说(Attanomati):即依据自己的理解和见解所作的解释。
精通律学的人应该掌握这四种律,在裁决时才能做出正确的判断。

2.3). Ettha hi āhaccapadanti suttaṃ adhippetaṃ. Rasoti suttānulomaṃ. Ācariyavaṃsoti ācariyavādo. Adhippāyoti attanomati.

Tattha suttaṃ nāma sakalavinayapiṭake pāḷi.

Suttānulomaṃ nāma cattāro mahāpadesā. Ye bhagavatā evaṃ vuttā –

‘‘Yaṃ, bhikkhave, mayā ‘idaṃ na kappatī’ti appaṭikkhittaṃ, tañce akappiyaṃ anulometi, kappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo na kappati. Yaṃ, bhikkhave, mayā ‘idaṃ na kappatī’ti appaṭikkhittaṃ, tañce kappiyaṃ anulometi, akappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo kappati. Yaṃ, bhikkhave, mayā ‘idaṃ kappatī’ti ananuññātaṃ, taṃ ce akappiyaṃ anulometi, kappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo na kappati. Yaṃ, bhikkhave, mayā ‘idaṃ kappatī’ti ananuññātaṃ, tañce kappiyaṃ anulometi, akappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo kappatī’’ti (mahāva. 305).

Ācariyavādo nāma dhammasaṅgāhakehi pañcahi arahantasatehi ṭhapitā pāḷivinimuttā okkantavinicchayappavattā aṭṭhakathātanti.

Attanomati nāma suttasuttānulomaācariyavāde muñcitvā anumānena attano anubuddhiyā nayaggāhena upaṭṭhitākārakathanaṃ.

Apica suttantābhidhammavinayaṭṭhakathāsu āgato sabbopi theravādo attanomati nāma. Taṃ pana attanomatiṃ gahetvā kathentena na daḷhaggāhaṃ gahetvā voharitabbaṃ, kāraṇaṃ sallakkhetvā atthena pāḷiṃ, pāḷiyā ca atthaṃ saṃsanditvā kathetabbaṃ, attanomati ācariyavāde otāretabbā. Sace tattha otarati ceva sameti ca, gahetabbā. Sace neva otarati na sameti, na gahetabbā. Ayañhi attanomati nāma sabbadubbalā, attanomatito ācariyavādo balavataro.

Ācariyavādopi suttānulome otāretabbo. Tattha otaranto samento eva gahetabbo, itaro na gahetabbo. Ācariyavādato hi suttānulomaṃ balavataraṃ.

Suttānulomampi sutte otāretabbaṃ. Tattha otarantaṃ samentameva gahetabbaṃ, itaraṃ na gahetabbaṃ. Suttānulomato hi suttameva balavataraṃ. Suttañhi appaṭivattiyaṃ kārakasaṅghasadisaṃ buddhānaṃ ṭhitakālasadisaṃ. Tasmā yadā dve bhikkhū sākacchanti, sakavādī suttaṃ gahetvā katheti, paravādī suttānulomaṃ. Tehi aññamaññaṃ khepaṃ vā garahaṃ vā akatvā suttānulomaṃ sutte otāretabbaṃ. Sace otarati sameti, gahetabbaṃ, no ce, na gahetabbaṃ, suttasmiṃyeva ṭhātabbaṃ. Athāyaṃ suttaṃ gahetvā katheti, paro ācariyavādaṃ. Tehipi aññamaññaṃ khepaṃ vā garahaṃ vā akatvā ācariyavādo sutte otāretabbo. Sace otarati sameti, gahetabbo. Anotaranto asamento ca gārayhācariyavādo na gahetabbo, suttasmiṃyeva ṭhātabbaṃ. Athāyaṃ suttaṃ gahetvā katheti, paro attanomatiṃ. Tehipi aññamaññaṃ khepaṃ vā garahaṃ vā akatvā attanomati sutte otāretabbā. Sace otarati sameti, gahetabbā, no ce, na gahetabbā, suttasmiṃyeva ṭhātabbaṃ.


在这里,
"引文(Āhaccapada)"指的是**。
"内容(Rasa)"指的是顺**。
"师承(Ācariyavaṃsa)"指的是师说。
"自己的理解(Adhippāya)"指的是自说。
其中:
**指的是整个律藏中的经文。
顺**指的是四大根本依据,即佛陀所说的:
"比丘们,我所说'这不应该'而未禁止的,如果它违反规定而遵循,就不应该;我所说'这不应该'而未禁止的,如果它符合规定而违反,就应该;我所说'这应该'而未许可的,如果它违反规定而遵循,就不应该;我所说'这应该'而未许可的,如果它符合规定而违反,就应该。"
师说指的是五百阿罗汉在结集时制定的,脱离经文而有独特判断的注释。
自说指的是超越经文、顺**和师说,凭借自己的推理和理解而阐述的观点。
此外,在经藏、阿毗达摩和律藏的注释中出现的所有上座部观点,都称为自说。但阐述自说时,不应固执己见,而是应该审慎考虑,将经文与义理相符合。如果自说与之相符,就应该接受;如果不相符,就不应接受,而应坚持经文。
因为自说是最弱的,师说比它更有力量。
师说也应该归于顺**。如果归于顺后相符,就应该接受;如果不相符,就不应接受,而应坚持顺。
顺也应该归于。如果归于后相符,就应该接受;如果不相符,就不应接受,而应坚持。因为**是不可推翻的,如同佛陀在世时一样。
所以当两位比丘讨论时,自说者引用**,对方引用顺**。他们不应该互相贬斥或责骂,而是应该将顺归于。如果归于后相符,就应该接受;如果不相符,就不应接受,而应坚持**。如果这位比丘引用**,对方引用师说,他们也不应该互相贬斥或责骂,而是应该将师说归于**。如果归于后相符,就应该接受;如果不相符,就不应接受,而应坚持**。如果这位比丘引用**,对方引用自说,他们也不应该互相贬斥或责骂,而是应该将自说归于**。如果归于后相符,就应该接受;如果不相符,就不应接受,而应坚持**.


Athāyaṃ suttānulomaṃ gahetvā katheti, paro suttaṃ, suttānulome otāretabbaṃ. Sace otarati sameti, tisso saṅgītiyo āruḷhaṃ pāḷiāgataṃ paññāyati, gahetabbaṃ, no ce tathā paññāyati, na otarati na sameti, bāhirakasuttaṃ vā hoti siloko vā aññaṃ vā gārayhasuttaṃ guḷhavessantaraguḷhavinayavedallādīnaṃ aññatarato ābhataṃ, na gahetabbaṃ, suttānulomasmiṃyeva ṭhātabbaṃ. Athāyaṃ suttānulomaṃ gahetvā katheti, paro ācariyavādaṃ. Ācariyavādo suttānulome otāretabbo. Sace otarati sameti, gahetabbo. No ce, na gahetabbo, suttānulomeyeva ṭhātabbaṃ. Athāyaṃ suttānulomaṃ gahetvā katheti, paro attanomatiṃ. Attanomati suttānulome otāretabbā. Sace otarati sameti, gahetabbā. No ce, na gahetabbā, suttānulomeyeva ṭhātabbaṃ.

Athāyaṃ ācariyavādaṃ gahetvā katheti, paro suttaṃ. Suttaṃ ācariyavāde otāretabbaṃ. Sace otarati sameti, gahetabbaṃ. Itaraṃ gārayhasuttaṃ na gahetabbaṃ, ācariyavādeyeva ṭhātabbaṃ. Athāyaṃ ācariyavādaṃ gahetvā katheti, paro suttānulomaṃ. Suttānulomaṃ ācariyavāde otāretabbaṃ. Otarantaṃ samentameva gahetabbaṃ, itaraṃ na gahetabbaṃ, ācariyavādeyeva ṭhātabbaṃ. Athāyaṃ ācariyavādaṃ gahetvā katheti, paro attanomatiṃ. Attanomati ācariyavāde otāretabbā. Sace otarati sameti, gahetabbā. No ce, na gahetabbā, ācariyavādeyeva ṭhātabbaṃ.

Atha panāyaṃ attanomatiṃ gahetvā katheti, paro suttaṃ. Suttaṃ attanomatiyaṃ otāretabbaṃ. Sace otarati sameti, gahetabbaṃ. Itaraṃ gārayhasuttaṃ na gahetabbaṃ, attanomatiyameva ṭhātabbaṃ. Athāyaṃ attanomatiṃ gahetvā katheti, paro suttānulomaṃ. Suttānulomaṃ attanomatiyaṃ otāretabbaṃ. Otarantaṃ samentameva gahetabbaṃ, itaraṃ na gahetabbaṃ, attanomatiyameva ṭhātabbaṃ. Athāyaṃ attanomatiṃ gahetvā katheti, paro ācariyavādaṃ. Ācariyavādo attanomatiyaṃ otāretabbo. Sace otarati sameti, gahetabbo. Itaro gārayhācariyavādo na gahetabbo, attanomatiyameva ṭhātabbaṃ, attano gahaṇameva baliyaṃ kātabbaṃ. Sabbaṭṭhānesu ca khepo vā garahā vā na kātabbāti.

Atha panāyaṃ kappiyanti gahetvā katheti, paro akappiyanti, sutte ca suttānulome ca otāretabbaṃ. Sace kappiyaṃ hoti, kappiye ṭhātabbaṃ. Sace akappiyaṃ, akappiye ṭhātabbaṃ. Athāyaṃ tassa kappiyabhāvasādhakaṃ suttato bahuṃ kāraṇañca vinicchayañca dasseti, paro kāraṇaṃ na vindati, kappiyeva ṭhātabbaṃ. Atha paro tassa akappiyabhāvasādhakaṃ suttato bahuṃ kāraṇañca vinicchayañca dasseti, anena attano gahaṇanti katvā daḷhaṃ ādāya na ṭhātabbaṃ, ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā akappiye eva ṭhātabbaṃ. Atha dvinnampi kāraṇacchāyā dissati, paṭikkhittabhāvoyeva sādhu, akappiye ṭhātabbaṃ. Vinayañhi patvā kappiyākappiyavicāraṇaṃ āgamma rundhitabbaṃ, gāḷhaṃ kattabbaṃ, sotaṃ pacchinditabbaṃ, garukabhāveyeva ṭhātabbaṃ.


如果这位比丘引用顺经,对方引用经,应该将经归于顺经。如果归于后相符,并且可以看出是三次结集中收录的经文,就应该接受;如果不是这样,不相符,或者是外道经典、偈颂、其他可疑的经典,或者来自隐藏的毗湿奴经、隐藏的律、方广经等,就不应该接受,而应该坚持顺经。如果这位比丘引用顺经,对方引用师说,应该将师说归于顺经。如果归于后相符,就应该接受;如果不相符,就不应接受,而应坚持顺经。如果这位比丘引用顺经,对方引用自说,应该将自说归于顺经。如果归于后相符,就应该接受;如果不相符,就不应接受,而应坚持顺经。
如果这位比丘引用师说,对方引用经,应该将经归于师说。如果归于后相符,就应该接受。如果不相符,就不应接受,而应坚持师说。如果这位比丘引用师说,对方引用顺经,应该将顺经归于师说。如果归于后相符,就应该接受;如果不相符,就不应接受,而应坚持师说。如果这位比丘引用师说,对方引用自说,应该将自说归于师说。如果归于后相符,就应该接受;如果不相符,就不应接受,而应坚持师说。
如果这位比丘引用自说,对方引用经,应该将经归于自说。如果归于后相符,就应该接受。如果不相符,就不应接受,而应坚持自说。如果这位比丘引用自说,对方引用顺经,应该将顺经归于自说。如果归于后相符,就应该接受;如果不相符,就不应接受,而应坚持自说。如果这位比丘引用自说,对方引用师说,应该将师说归于自说。如果归于后相符,就应该接受。如果不相符,就不应接受,而应坚持自说,应该坚持自己的观点。在所有情况下,都不应该贬低或责骂对方。
如果这位比丘说某事是允许的,对方说是不允许的,应该在经和顺经中查找。如果是允许的,就应该坚持允许;如果是不允许的,就应该坚持不允许。如果这位比丘引用很多经文、理由和判断来证明它是允许的,而对方找不到理由,就应该坚持允许。如果对方引用很多经文、理由和判断来证明它是不允许的,这位比丘不应该固执己见,而应该说"很好"并接受,坚持不允许。如果双方都有理由,禁止是更好的,应该坚持不允许。在律的问题上,在考虑是否允许时,应该严格,应该谨慎,应该切断(放纵的)流,应该坚持更严格的


Atha panāyaṃ akappiyanti gahetvā katheti, paro kappiyanti, sutte ca suttānulome ca otāretabbaṃ. Sace kappiyaṃ hoti, kappiye ṭhātabbaṃ. Sace akappiyaṃ, akappiye ṭhātabbaṃ. Athāyaṃ bahūhi suttavinicchayakāraṇehi akappiyabhāvaṃ dasseti, paro kāraṇaṃ na vindati, akappiye ṭhātabbaṃ. Atha paro bahūhi suttavinicchayakāraṇehi kappiyabhāvaṃ dasseti, ayaṃ kāraṇaṃ na vindati, kappiye ṭhātabbaṃ. Atha dvinnampi kāraṇacchāyā dissati, attano gahaṇaṃ na vissajjetabbaṃ. Yathā cāyaṃ kappiyākappiye akappiyakappiye ca vinicchayo vutto, evaṃ anāpattiāpattivāde āpattānāpattivāde ca, lahukagarukāpattivāde garukalahukāpattivāde cāpi vinicchayo veditabbo. Nāmamatteyeva hi ettha nānaṃ, yojanānaye nānaṃ natthi, tasmā na vitthāritaṃ.

Evaṃ kappiyākappiyādivinicchaye uppanne yo suttasuttānulomaācariyavādaattanomatīsu atirekakāraṇaṃ labhati, tassa vāde ṭhātabbaṃ, sabbaso pana kāraṇavinicchayaṃ alabhantena suttaṃ na jahitabbaṃ, suttasmiṃyeva ṭhātabbanti. Evaṃ sakalavinayavinicchaye kosallaṃ patthayantena ayaṃ catubbidho vinayo jānitabbo.

Imañca pana catubbidhaṃ vinayaṃ ñatvāpi vinayadharena puggalena tilakkhaṇasamannāgatena bhavitabbaṃ. Tīṇi hi vinayadharassa lakkhaṇāni icchitabbāni. Katamāni tīṇi? Suttañcassa svāgataṃ hoti suppavatti suvinicchitaṃ suttato anubyañjanasoti idamekaṃ lakkhaṇaṃ. Vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhīroti idaṃ dutiyaṃ. Ācariyaparamparā kho panassa suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritāti idaṃ tatiyaṃ.

Tattha suttaṃ nāma sakalaṃ vinayapiṭakaṃ. Tadassa svāgataṃ hotīti suṭṭhu āgataṃ. Suppavattīti suṭṭhu pavattaṃ paguṇaṃ vācuggataṃ. Suvinicchitaṃ suttaso anubyañjanasoti pāḷito ca paripucchato ca aṭṭhakathāto ca suvinicchitaṃ hoti kaṅkhāchedanaṃ katvā uggahitaṃ. Vinaye kho pana ṭhito hotīti vinaye lajjibhāvena patiṭṭhito hoti. Alajjī hi bahussutopi samāno lābhagarukatāya tantiṃ visaṃvādetvā uddhammaṃ ubbinayaṃ satthusāsanaṃ dīpetvā sāsane mahantaṃ upaddavaṃ karoti, saṅghabhedampi saṅgharājimpi uppādeti. Lajjī pana kukkuccako sikkhākāmo jīvitahetupi tantiṃ avisaṃvādetvā dhammameva vinayameva dīpeti, satthusāsanaṃ garukaṃ katvā ṭhapeti. Tathā hi pubbe mahātherā tikkhattuṃ vācaṃ nicchāresuṃ ‘‘anāgate lajjī rakkhissati, lajjīrakkhissati, lajjī rakkhissatī’’ti (pārā. aṭṭha. 

如果这位比丘说某事是不允许的,对方说是允许的,应该在经和顺经中查找。如果是允许的,就应该坚持允许;如果是不允许的,就应该坚持不允许。如果这位比丘引用很多经文和判断理由来证明它是不允许的,而对方找不到理由,就应该坚持不允许。如果对方引用很多经文和判断理由来证明它是允许的,而这位比丘找不到理由,就应该坚持允许。如果双方都有理由,不应该放弃自己的观点。
关于允许与不允许、犯戒与不犯戒、轻罪与重罪的判断,也应该按照这种方式理解。这里只是名称不同,判断方法是一样的,所以没有详细解释。
这样,当出现关于是否允许等的判断时,谁在经、顺经、师说和自说中找到更多理由,就应该遵循谁的观点。如果完全找不到判断的理由,也不应该放弃经,应该坚持经。这就是想要精通整个律的判断应该了解的四种律。
了解了这四种律后,精通律的人还应该具备三个特征。什么是三个特征?一是熟悉经文,能很好地运用和判断经文及其含义。二是坚持律。三是很好地掌握、思考和记住师承。
其中,"经"指的是整个律藏。"熟悉"意味着很好地掌握。"能很好地运用"意味着熟练,能背诵。"能很好地判断经文及其含义"意味着通过对经文、问答和注释的研究而很好地判断,消除疑惑而学习。"坚持律"意味着以惭愧心坚持律。即使是多闻者,如果没有惭愧心,为了利养而歪曲传统,宣扬非法非律的教导,就会给教法带来大灾难,甚至导致僧团分裂和不和。而有惭愧心、谨慎、热爱学处的人,即使为了生命也不会歪曲传统,只会宣扬如法如律的教导,尊重并维护佛陀的教法。因此,过去的大长老们曾三次宣布:"在未来,有惭愧心的人会保护(教法),有惭愧心的人会保护,有惭愧心的人会保护。"

1.45). Evaṃ yo lajjī, so vinayaṃ avijahanto avokkamanto lajjibhāveneva vinaye ṭhito hoti suppatiṭṭhitoti.

Asaṃhīroti saṃhīro nāma yo pāḷiyaṃ vā aṭṭhakathāyaṃ vā heṭṭhato vā uparito vā padapaṭipāṭiyā vā pucchiyamāno vitthunati vipphandati santiṭṭhituṃ na sakkoti, yaṃ yaṃ parena vuccati, taṃ taṃ anujānāti, sakavādaṃ chaḍḍetvā paravādaṃ gaṇhāti. Yo pana pāḷiyaṃ vā aṭṭhakathāyaṃ vā heṭṭhupariyena vā padapaṭipāṭiyā vā pucchiyamāno na vitthunati na vipphandati, ekekalomaṃ saṇḍāsena gaṇhanto viya ‘‘evaṃ mayaṃ vadāma, evaṃ no ācariyā vadantī’’ti vissajjeti, yamhi pāḷi ca pāḷivinicchayo ca suvaṇṇabhājane pakkhittasīhavasā viya parikkhayaṃ pariyādānaṃ agacchanto tiṭṭhati, ayaṃ vuccati ‘‘asaṃhīro’’ti.

Ācariyaparamparā kho panassa suggahitā hotīti theraparamparā vaṃsaparamparā assa suṭṭhu gahitā hoti. Sumanasikatāti suṭṭhu manasikatā, āvajjitamatte ujjalitapadīpo viya hoti. Sūpadhāritāti suṭṭhu upadhāritā pubbāparānusandhito atthato kāraṇato ca upadhāritā . Attanomatiṃ pahāya ācariyasuddhiyā vattā hoti, ‘‘mayhaṃ ācariyo asukācariyassa santike uggaṇhi, so asukassā’’ti evaṃ sabbaṃ ācariyaparamparaṃ theravādaṅgaṃ haritvā yāva upālitthero sammāsambuddhassa santike uggaṇhīti pāpetvā ṭhapeti, tatopi āharitvā upālitthero sammāsambuddhassa santike uggaṇhi, dāsakatthero attano upajjhāyassa upālittherassa, soṇatthero attano upajjhāyassa dāsakattherassa, siggavatthero attano upajjhāyassa soṇattherassa, moggaliputtatissatthero attano upajjhāyassa siggavattherassa caṇḍavajjittherassa cāti evaṃ sabbaṃ ācariyaparamparaṃ theravādaṅgaṃ āharitvā attano ācariyaṃ pāpetvā ṭhapeti. Evaṃ uggahitā hi ācariyaparamparā suggahitā hoti. Evaṃ asakkontena pana avassaṃ dve tayo parivaṭṭā uggahetabbā. Sabbapacchimena hi nayena yathā ācariyo ācariyācariyo ca pāḷiñca paripucchañca vadanti, tathā ñātuṃ vaṭṭati.

Imehi ca pana tīhi lakkhaṇehi samannāgatena vinayadharena vatthuvinicchayatthaṃ sannipatite saṅghe otiṇṇe vatthusmiṃ codakena ca cuditakena ca vutte vattabbe sahasā avinicchinitvāva cha ṭhānāni oloketabbāni. Katamāni cha? Vatthu oloketabbaṃ, mātikā oloketabbā, padabhājanīyaṃ oloketabbaṃ, tikaparicchedo oloketabbo, antarāpatti oloketabbā, anāpatti oloketabbāti.

Vatthuṃ olokentopi hi ‘‘tiṇena vā paṇṇena vā paṭicchādetvā āgantabbaṃ, na tveva naggena āgantabbaṃ, yo āgaccheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 517) evaṃ ekaccaṃ āpattiṃ passati, so taṃ suttaṃ ānetvā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamessati.

Mātikaṃ olokentopi ‘‘sampajānamusāvāde pācittiya’’ntiādinā (pāci. 3) nayena pañcannaṃ āpattīnaṃ aññataraṃ āpattiṃ passati, so taṃ suttaṃ ānetvā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamessati.

Padabhājanīyaṃ olokentopi ‘‘akkhayite sarīre methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti pārājikassa. Yebhuyyena khayite sarīre methunaṃ dhammaṃ paṭisevati, āpatti thullaccayassā’’tiādinā (pārā. 59 atthato samānaṃ) nayena sattannaṃ āpattīnaṃ aññataraṃ āpattiṃ passati, so padabhājanīyato suttaṃ ānetvā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamessati.


如此，惭愧之人，虽不违背律，虽有所放弃，仍然凭借惭愧之心而坚定地站立于律中，保持良好的立场。
不放纵者，意为在经文或注释中，无论是下面的还是上面的，或在对话中被询问时，显得不安，无法安定于某处，所说的每一句话都听从他人，抛弃自己的观点，接受他人的观点。而那些在经文或注释中，无论是下面的还是上面的，或在对话中被询问时，既不显得不安，也不动摇，像是聚集一根一根的毛发，便会说：“我们如此说，师长们并不如此说。”在他所处的地方，像是金器中放置的狮子一样稳固，不离开应有的判断，这就叫做“不放纵”。
而师承确实是被很好地把握住的，像是治法的传承、家族的传承，都是被很好地把握住的。善于思维者，意味着被很好地思维，像是仅仅照亮了灯火的光芒。善于保持者，意味着被很好地保持，依照先后因果的意义而被保持。
放弃自说，因师的清净而运作，“我的老师在某某师长那里学习了，他是某某的”这样将所有的师承传递，直到上座部的上座阿难在释迦牟尼佛的面前学习，甚至将其传递给上座阿难，接着是下座阿难，接着是上座阿难的弟子，接着是下座阿难的弟子，接着是上座阿难的弟子，接着是下座阿难的弟子，最后是上座阿难的弟子，这样将所有的师承传递，传递给自己的老师。这样把握住的师承确实是被很好地把握住的。
然而，无法做到的情况下，必定有两三种传承需要被接受。因为在所有的情况下，依照师长的教导，师长与师长之间的对话也应当说出经文和问答。
因此，凭借这三种特征，具备律的特征，在聚集的僧团中，若在某个地方被指责或被斥责时，瞬间不加判断地应当观察六个地方。哪六个地方呢？观察对象、观察目录、观察器具、观察细节、观察不犯戒、观察犯戒。
在观察对象时，若“用草或叶子遮住后再进入，绝不能赤裸进入，若有人进入，将犯下轻罪”，如是看到某种轻罪，便应带着此经文而平息此事。
在观察目录时，若“在正念中说谎，便犯下应受惩罚的罪”，以此类推，看到五种罪中的某一种，便应带着此经文而平息此事。
在观察器具时，若“若身体被毁灭，便犯下重罪；若身体大部分被毁灭，便犯下轻罪”，以此类推，看到七种罪中的某一种，便应带着此经文而平息此事。


Tikaparicchedaṃ olokentopi tikasaṅghādisesaṃ vā tikapācittiyaṃ vā tikadukkaṭaṃ vā aññataraṃ vā āpattiṃ tikaparicchede passati, so tato suttaṃ ānetvā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamessati.

Antarāpattiṃ olokentopi ‘‘paṭilātaṃ ukkhipati, āpatti dukkaṭassā’’ti (pāci. 355) evaṃ yā sikkhāpadantaresu antarāpatti hoti, taṃ passati, so taṃ suttaṃ ānetvā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamessati.

Anāpattiṃ olokentopi ‘‘anāpatti bhikkhu asādiyantassa, atheyyacittassa, na maraṇādhippāyassa, anullapanādhippāyassa, na mocanādhippāyassa asañcicca asatiyā ajānantassā’’ti (pārā. 72, 136, 180, 225, 263 thokaṃ thokaṃ visadisaṃ) evaṃ tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade niddiṭṭhaṃ anāpattiṃ passati, so taṃ suttaṃ ānetvā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamessati.

Yo hi bhikkhu catubbidhavinayakovido tilakkhaṇasampanno imāni cha ṭhānāni oloketvā adhikaraṇaṃ vūpasamessati, tassa vinicchayo appaṭivattiyo buddhena sayaṃ nisīditvā vinicchitasadiso hoti. Taṃ ce evaṃ vinicchayakusalaṃ bhikkhuṃ koci katasikkhāpadavītikkamo bhikkhu upasaṅkamitvā attano kukkuccaṃ puccheyya, tena sādhukaṃ sallakkhetvā sace anāpatti hoti, ‘‘anāpattī’’ti vattabbaṃ. Sace pana āpatti hoti, sā desanāgāminī ce, ‘‘desanāgāminī’’ti vattabbaṃ. Vuṭṭhānagāminī ce, ‘‘vuṭṭhānagāminī’’ti vattabbaṃ. Athassa pārājikacchāyā dissati, ‘‘pārājikāpattī’’ti na vattabbaṃ. Kasmā? Methunadhammavītikkamo hi uttarimanussadhammavītikkamo ca oḷāriko, adinnādānamanaussaviggahavītikkamā pana sukhumā cittalahukā. Te sukhumeneva āpajjati, sukhumena rakkhati, tasmā visesena taṃvatthukaṃ kukkuccaṃ pucchiyamāno ‘‘āpattī’’ti avatvā sacassa ācariyo dharati, tato tena so bhikkhu ‘‘amhākaṃ ācariyaṃ pucchā’’ti pesetabbo. Sace so puna āgantvā ‘‘tumhākaṃ ācariyo suttato nayato oloketvā ‘satekiccho’ti maṃ āhā’’ti vadati, tato tena so ‘‘sādhu suṭṭhu yaṃ ācariyo bhaṇati, taṃ karohī’’ti vattabbo. Atha panassa ācariyo natthi, saddhiṃ uggahitatthero pana atthi, tassa santikaṃ pesetabbo ‘‘amhehi saha uggahitatthero gaṇapāmokkho, taṃ gantvā pucchā’’ti. Tenapi ‘‘satekiccho’’ti vinicchite ‘‘sādhu suṭṭhu tassa vacanaṃ karohī’’ti vattabbo. Atha tassa saddhiṃ uggahitattheropi natthi, antevāsiko paṇḍito atthi, tassa santikaṃ pesetabbo ‘‘asukadaharaṃ gantvā pucchā’’ti. Tenapi ‘‘satekiccho’’ti vinicchite ‘‘sādhu suṭṭhu tassa vacanaṃ karohī’’ti vattabbo. Atha daharassapi pārājikacchāyāva upaṭṭhāti, tenapi ‘‘pārājikosī’’ti na vattabbo. Dullabho hi buddhuppādo, tato dullabhatarā pabbajjā ca upasampadā ca. Evaṃ pana vattabbo ‘‘vivittaṃ okāsaṃ sammajjitvā divāvihāraṃ nisīditvā sīlāni visodhetvā dvattiṃsākāraṃ tāva manasikarohī’’ti. Sace tassa arogaṃ sīlaṃ, kammaṭṭhānaṃ ghaṭayati, saṅkhārā pākaṭā hutvā upaṭṭhahanti, upacārappanāppattaṃ viya cittaṃ ekaggaṃ hoti, divasaṃ atikkantampi na jānāti, so divasātikkame upaṭṭhānaṃ āgato evaṃ vattabbo ‘‘kīdisā te cittappavattī’’ti. Ārocitāya ca cittapavattiyā vattabbo ‘‘pabbajjā nāma cittavisuddhatthāya, appamatto samaṇadhammaṃ karohī’’ti.


在观察细节时，若看到三种僧团余事、三种应受惩罚的罪、三种轻罪或其他某种罪，便应带着此**而平息此事。
在观察不犯戒时，若看到“若抬起已放下的物品，便犯下轻罪”，如是那些在学习条款之间的犯戒，便应带着此**而平息此事。
在观察犯戒时，若看到“若某比丘不违背戒律，且心无邪念，不以死亡为目的，不以放纵为目的，不以解脱为目的，不以无知为目的”，如是此处所列的每一条不犯戒，便应带着此**而平息此事。
若比丘能够洞悉四种律，具备特征，观察这六个地方而平息此事，便会得到佛陀亲自坐下所做的判断。若有比丘如此精通律法，若有比丘犯下了戒律，便应向他询问自己的疑虑，若他能正确判断，便应说“这是不犯戒”。若他认为是犯戒，若是教义相符，便应说“这是教义相符”。若是离开教义，便应说“这是离开教义”。如果他犯下了重罪的影子，便不应说“这是重罪”。为何？因为在性行为的违犯上，重罪的违犯是明显的，而盗窃他人财物的违犯则是微妙的。因此，微妙的罪是以微妙的方式来判断和保护的，所以特别地询问此事时，不应说“这是犯戒”，而应说“这是教义”。因此，若他再次回来，若他说“你们的老师在经文中说‘我很懒惰’”，便应说“老师所说的非常好，你应当如此做”。若此老师并不存在，但上座阿难在，便应派他去询问“我们与上座阿难一起去，去询问他”。如是若他被判断为“懒惰”，便应说“非常好，听从他的教诲”。若上座阿难也不存在，若有聪明的后辈在，便应派他去询问“去询问某个年轻人”。如是若他被判断为“懒惰”，便应说“非常好，听从他的教诲”。若年轻人也被重罪所笼罩，便不应说“这是重罪”。因为佛陀的出现是难得的，因此出家和受戒是更为难得的。
因此，应当这样说：“应在安静的地方，清理白昼的坐姿，清净戒律，专心思维三十种事”。若他的戒律是清净的，专注于修行，心中所作所为明了，便如同安静的水面，心是专注的，若他超越了白昼，便应说“你有什么样的心态？”应当根据心态的变化来判断“出家是为了心的清净，应当精进地修习”。


Yassa pana sīlaṃ bhinnaṃ hoti, tassa kammaṭṭhānaṃ na ghaṭayati, patodābhitunnaṃ viya cittaṃ vikampati, vippaṭisāragginā ḍayhati, tattapāsāṇe nisinno viya taṅkhaṇeyeva vuṭṭhāti. So āgato ‘‘kā te cittapavattī’’ti pucchitabbo. Ārocitāya cittapavattiyā ‘‘natthi loke raho nāma pāpakammaṃ pakubbato. Sabbapaṭhamañhi pāpaṃ karonto attanā jānāti. Athassa ārakkhadevatā paracittavidū samaṇabrāhmaṇā aññā ca devatā jānanti, tvaṃyeva dāni tava sotthiṃ pariyesāhī’’ti vattabbo. Evaṃ katavītikkameneva bhikkhunā sayameva āgantvā ārocite paṭipajjitabbaṃ.



若某人的戒律已经破坏,他的修行就无法进展,他的心会像被棍棒击打一样动摇,被后悔之火烧灼,像坐在滚烫的石头上一样立即站起。他来到时,应当问他:"你现在的心态如何?"在他说明心态后,应当对他说:"对做坏事的人来说,世上没有隐蔽之处。做坏事时,首先自己就知道。然后保护神、能知他心的沙门婆罗门和其他神灵也都知道。现在你应当自己寻求解脱之道。"如果违犯戒律的比丘自己来到并坦白,就应该这样处理。


235. Idāni yā sā pubbe vuttappabhedā codanā, tassāyeva sampattivipattijānanatthaṃ ādimajjhapariyosānādīnaṃ vasena vinicchayo veditabbo . Seyyathidaṃ, codanāya ko ādi, kiṃ majjhe, kiṃ pariyosānaṃ? Codanāya ‘‘ahaṃ taṃ vattukāmo, karotu me āyasmā okāsa’’nti evaṃ okāsakammaṃ ādi. Otiṇṇena vatthunā codetvā sāretvā vinicchayo majjhe. Āpattiyaṃ vā anāpattiyaṃ vā patiṭṭhāpanena samatho pariyosānaṃ.

Codanāya kati mūlāni, kati vatthūni, kati bhūmiyo? Codanāya dve mūlāni samūlikā vā amūlikā vā. Tīṇi vatthūni diṭṭhaṃ sutaṃ parisaṅkitaṃ. Pañca bhūmiyo kālena vakkhāmi, no akālena, bhūtena vakkhāmi, no abhūtena, saṇhena vakkhāmi, no pharusena, atthasaṃhitena vakkhāmi, no anatthasaṃhitena, mettacitto vakkhāmi, no dosantaroti. Imāya ca pana codanāya codakena puggalena ‘‘parisuddhakāyasamācāro nu khomhī’’tiādinā (pari. 436) nayena upālipañcakesu vuttesu pannarasasu dhammesu patiṭṭhātabbaṃ. Cuditakena dvīsu dhammesu patiṭṭhātabbaṃ sacce ca akuppe cāti.

Anuvijjakena (pari. 360) ca codako pucchitabbo ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imaṃ bhikkhuṃ codesi, kimhi naṃ codesi, sīlavipattiyā codesi, ācāravipattiyā codesi, diṭṭhivipattiyā codesī’’ti. So ce evaṃ vadeyya ‘‘sīlavipattiyā vā codemi, ācāravipattiyā vā codemi, diṭṭhivipattiyā vā codemī’’ti. So evamassa vacanīyo ‘‘jānāsi panāyasmā sīlavipattiṃ, jānāsi ācāravipattiṃ, jānāsi diṭṭhivipatti’’nti. So ce evaṃ vadeyya ‘‘jānāmi kho ahaṃ, āvuso, sīlavipattiṃ, jānāmi ācāravipattiṃ, jānāmi diṭṭhivipatti’’nti. So evamassa vacanīyo ‘‘katamā panāvuso, sīlavipatti, katamā ācāravipatti, katamā diṭṭhivipattī’’ti? So ce evaṃ vadeyya ‘‘cattāri pārājikāni terasa saṅghādisesā, ayaṃ sīlavipatti. Thullaccayaṃ pācittiyaṃ pāṭidesanīyaṃ dukkaṭaṃ dubbhāsitaṃ, ayaṃ ācāravipatti. Micchādiṭṭhi antaggāhikā diṭṭhi, ayaṃ diṭṭhivipattī’’ti.

So evamassa vacanīyo ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imaṃ bhikkhuṃ codesi, diṭṭhena vā codesi, sutena vā codesi, parisaṅkāya vā codesī’’ti . So ce evaṃ vadeyya ‘‘diṭṭhena vā codemi, sutena vā codemi, parisaṅkāya vā codemī’’ti. So evamassa vacanīyo ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imaṃ bhikkhuṃ diṭṭhena codesi, kiṃ te diṭṭhaṃ, kinti te diṭṭhaṃ, kadā te diṭṭhaṃ, kattha te diṭṭhaṃ, pārājikaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho, saṅghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho, thullaccayaṃ pācittiyaṃ pāṭidesanīyaṃ dukkaṭaṃ dubbhāsitaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho, kattha cāyaṃ bhikkhu ahosi, kattha ca tvaṃ karosi, kiñca tvaṃ karosi, kiṃ ayaṃ bhikkhu karotī’’ti?

So ce evaṃ vadeyya ‘‘na kho ahaṃ, āvuso, imaṃ bhikkhuṃ diṭṭhena codemi, apica sutena codemī’’ti. So evamassa vacanīyo ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imaṃ bhikkhuṃ sutena codesi, kiṃ te sutaṃ, kinti te sutaṃ, kadā te sutaṃ, kattha te sutaṃ, pārājikaṃ ajjhāpannoti sutaṃ, saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti sutaṃ, thullaccayaṃ pācittiyaṃ pāṭidesanīyaṃ dukkaṭaṃ dubbhāsitaṃ ajjhāpannoti sutaṃ, bhikkhussa sutaṃ, bhikkhuniyā sutaṃ, sikkhamānāya sutaṃ, sāmaṇerassa sutaṃ, sāmaṇeriyā sutaṃ, upāsakassa sutaṃ, upāsikāya sutaṃ, rājūnaṃ sutaṃ, rājamahāmattānaṃ sutaṃ, titthiyānaṃ sutaṃ, titthiyasāvakānaṃ suta’’nti.


现在，关于之前提到的那种指责，应该根据其开始、中间和结束的情况来判断其适用性。比如说，指责的起始是什么，中间是什么，结束又是什么？指责的起始是“我想这样做，请让这位尊者有机会”，即是机会的开始。通过被指责的对象来进行指责，判断在中间。通过设定罪或不设定罪来进行结束。
关于指责，有多少个根本，有多少个对象，有多少个层面？指责有两个根本，可以是有根本的，也可以是无根本的。三个对象是可见的、可听的和可疑的。五个层面我会在适当的时候说明，不会在不适当的时候说明，关于存在的我会说明，不会关于不存在的说明，关于柔和的我会说明，不会关于粗暴的说明，关于有意义的我会说明，不会关于无意义的说明，关于慈悲心的我会说明，不会关于有敌意的说明。根据这一指责，指责者应当问“我是否有清净的身体行为？”等（《法集》436）这样的话，在上座阿难的五种教义中，应该建立在十五种法上。通过被指责的两个法应当建立在真理和不动摇上。
应当由询问者（《法集》360）来问指责者：“你所指责的这位比丘，究竟是因为什么而指责他，是因戒律的破坏而指责，是因行为的破坏而指责，还是因见解的破坏而指责？”如果他这样回答：“我因戒律的破坏而指责，因行为的破坏而指责，因见解的破坏而指责。”那么他应当被问到：“你是否知道这位尊者的戒律破坏，知道行为破坏，知道见解破坏？”如果他这样回答：“我确实知道，尊者，我知道戒律破坏，知道行为破坏，知道见解破坏。”那么他应当被问到：“那么，尊者，什么是戒律破坏，什么是行为破坏，什么是见解破坏？”如果他这样回答：“有四种重罪和十三种僧团余事，这就是戒律破坏。重罪、应受惩罚的罪、应被禁止的罪、轻罪、恶言，这就是行为破坏。错误的见解是不可接受的见解，这就是见解破坏。”
他应当被问到：“你所指责的这位比丘，是因为什么而指责他，是因看见而指责，是因听闻而指责，还是因怀疑而指责？”如果他这样回答：“我因看见而指责，因听闻而指责，因怀疑而指责。”那么他应当被问到：“你所指责的这位比丘，是因看见而指责，你看见了什么？你看见了什么？你何时看见的？你在哪里看见的？你看见了重罪的发生，看见了僧团余事的发生，看见了重罪、应受惩罚的罪、应被禁止的罪、轻罪、恶言的发生，你看见了这位比丘在哪里？你做了什么？你这位比丘又做了什么？”
如果他这样回答：“我确实没有因看见而指责这位比丘，我只是因听闻而指责。”那么他应当被问到：“你所指责的这位比丘，是因听闻而指责，你听闻了什么？你听闻了什么？你何时听闻的？你在哪里听闻的？你听闻了重罪的发生，听闻了僧团余事的发生，听闻了重罪、应受惩罚的罪、应被禁止的罪、轻罪、恶言的发生，听闻了比丘、比丘尼、受戒者、沙弥、沙弥尼、居士、居士女、国王、国王大臣、异教徒、异教徒的信徒的事。”


So ce evaṃ vadeyya ‘‘na kho ahaṃ, āvuso, imaṃ bhikkhuṃ sutena codemi, apica parisaṅkāya codemī’’ti. So evamassa vacanīyo ‘‘yaṃ kho tvaṃ, āvuso, imaṃ bhikkhuṃ parisaṅkāya codesi, kiṃ parisaṅkasi, kinti parisaṅkasi, kadā parisaṅkasi, kattha parisaṅkasi? Pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi, saṅghādisesaṃ thullaccayaṃ pācittiyaṃ pāṭidesanīyaṃ dukkaṭaṃ dubbhāsitaṃ ajjhāpannoti parisaṅkasi, bhikkhussa sutvā parisaṅkasi, bhikkhuniyā sutvā…pe… titthiyasāvakānaṃ sutvā parisaṅkasī’’ti.

Diṭṭhaṃ diṭṭhena sameti, diṭṭhena saṃsandate diṭṭhaṃ;

Diṭṭhaṃ paṭicca na upeti, asuddhaparisaṅkito;

So puggalo paṭiññāya, kātabbo tenuposatho.

Sutaṃ sutena sameti, sutena saṃsandate sutaṃ;

Sutaṃ paṭicca na upeti, asuddhaparisaṅkito;

So puggalo paṭiññāya, kātabbo tenuposatho.

Mutaṃ mutena sameti, mutena saṃsandate mutaṃ;

Mutaṃ paṭicca na upeti, asuddhaparisaṅkito;

So puggalo paṭiññāya, kātabbo tenuposatho.

Paṭiññā lajjīsu katā, alajjīsu evaṃ na vijjati;

Bahumpi alajjī bhāseyya, vattānusandhitena kārayeti. (pari. 359);

Apicettha saṅgāmāvacarena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamantena nīcacittena saṅgho upasaṅkamitabbo rajoharaṇasamena cittena, āsanakusalena bhavitabbaṃ nisajjakusalena, there bhikkhū anupakhajjantena nave bhikkhū āsanena appaṭibāhantena yathāpatirūpe āsane nisīditabbaṃ, anānākathikena bhavitabbaṃ atiracchānakathikena, sāmaṃ vā dhammo bhāsitabbo, paro vā ajjhesitabbo, ariyo vā tuṇhībhāvo nātimaññitabbo.

Saṅghena anumatena puggalena anuvijjakena anuvijjitukāmena na upajjhāyo pucchitabbo, na ācariyo pucchitabbo, na saddhivihāriko pucchitabbo, na antevāsiko pucchitabbo, na samānupajjhāyako pucchitabbo, na samānācariyako pucchitabbo, na jāti pucchitabbā, na nāmaṃ pucchitabbaṃ, na gottaṃ pucchitabbaṃ, na āgamo pucchitabbo, na kulapadeso pucchitabbo, na jātibhūmi pucchitabbā. Taṃ kiṃkāraṇā? Atrassa pemaṃ vā doso vā, peme vā sati dose vā chandāpi gaccheyya dosāpi gaccheyya mohāpi gaccheyya bhayāpi gaccheyyāti.

Saṅghena anumatena puggalena anuvijjakena anuvijjitukāmena saṅghagarukena bhavitabbaṃ, no puggalagarukena, saddhammagarukena bhavitabbaṃ, no āmisagarukena, atthavasikena bhavitabbaṃ, no parisakappikena, kālena anuvijjitabbaṃ, no akālena, bhūtena anuvijjitabbaṃ, no abhūtena, saṇhena anuvijjitabbaṃ, no pharusena, atthasaṃhitena anuvijjitabbaṃ, no anatthasaṃhitena, mettacittena anuvijjitabbaṃ, no dosantarena, na upakaṇṇakajappinā bhavitabbaṃ, na jimhaṃ pekkhitabbaṃ, na akkhi nikhaṇitabbaṃ, na bhamukaṃ ukkhipitabbaṃ, na sīsaṃ ukkhipitabbaṃ, na hatthavikāro kātabbo, na hatthamuddā dassetabbā.


如果他这样回答：“我确实没有因听闻而指责这位比丘，我只是因怀疑而指责。”那么他应当被问到：“你所指责的这位比丘，因怀疑而指责，你怀疑什么？你怀疑了什么？你何时怀疑的？你在哪里怀疑的？你怀疑了重罪的发生，怀疑了僧团余事的发生，怀疑了重罪、应受惩罚的罪、应被禁止的罪、轻罪、恶言的发生，你怀疑了这位比丘在哪里？你做了什么？你这位比丘又做了什么？”
可见的事物通过可见而聚集，可见的事物通过可见而相互联系；可见的事物因依赖而不成，因不洁的怀疑而成；所以这个人应当被承认，应当进行那次的净戒。
可闻的事物通过可闻而聚集，可闻的事物通过可闻而相互联系；可闻的事物因依赖而不成，因不洁的怀疑而成；所以这个人应当被承认，应当进行那次的净戒。
可知的事物通过可知而聚集，可知的事物通过可知而相互联系；可知的事物因依赖而不成，因不洁的怀疑而成；所以这个人应当被承认，应当进行那次的净戒。
承认的在羞耻者中进行，非羞耻者中则不应如此；即使是多次不羞耻的人，也应当根据情况进行。
此外，在此情况下，若比丘以低沉的心态接近僧团，僧团应当以清净的心态接近，具备适当的坐姿，具备适当的坐下能力，年长的比丘应当不打扰新来的比丘，依照适当的坐姿坐下，不应有多余的谈论，不应有过多的闲聊，或应当如法言说，或应当以他人所说的方式讨论，或应当以正当的方式保持沉默。
在僧团的同意下，个人应当通过询问来进行，而不应由上师来询问，不应由老师来询问，不应由信士来询问，不应由徒弟来询问，不应由同辈的上师来询问，不应由同辈的老师来询问，不应询问种姓，不应询问名字，不应询问家族，不应询问教义，不应询问家族的地位，不应询问出生的地方。为什么呢？因为在这里存在爱或恨，爱在存在时，恨也会随之而去，愚痴也会随之而去，恐惧也会随之而去。
在僧团的同意下，个人应当通过询问来进行，且应当以僧团的重视为基础，而不应以个人的重视为基础，不应以正法的重视为基础，而不应以物质的重视为基础，应当以有意义的为基础，而不应以无意义的为基础；应当在适当的时机进行，而不应在不适当的时机进行；应当在存在的情况下进行，而不应在不存在的情况下进行；应当在柔和的情况下进行，而不应在粗暴的情况下进行；应当在有意义的情况下进行，而不应在无意义的情况下进行；应当以慈悲心为基础，而不应以敌意为基础；不应以低头的姿态为基础，不应以低头的姿态为基础，不应以眼睛盯着地面为基础，不应以身体抬起为基础，不应以头部抬起为基础，不应以手部的动作为基础，不应以手的举动为基础。


Āsanakusalena bhavitabbaṃ nisajjakusalena, yugamattaṃ pekkhantena atthaṃ anuvidhiyantena sake āsane nisīditabbaṃ, na ca āsanā vuṭṭhātabbaṃ, na vītihātabbaṃ, na kummaggo sevitabbo, na bāhāvikkhepakaṃ bhaṇitabbaṃ, aturitena bhavitabbaṃ asāhasikena, acaṇḍikatena bhavitabbaṃ vacanakkhamena, mettacittena bhavitabbaṃ hitānukampinā, kāruṇikena bhavitabbaṃ hitaparisakkinā, asamphappalāpinā bhavitabbaṃ pariyantabhāṇinā, averavasikena bhavitabbaṃ anasuruttena, attā pariggahetabbo, paro pariggahetabbo, codako pariggahetabbo, cuditako pariggahetabbo, adhammacodako pariggahetabbo, adhammacuditako pariggahetabbo, dhammacodako pariggahetabbo, dhammacuditako pariggahetabbo, vuttaṃ ahāpentena avuttaṃ appakāsentena otiṇṇāni padabyañjanāni sādhukaṃ uggahetvā paro paripucchitvā yathāpaṭiññāya kāretabbo, mando hāsetabbo, bhīru assāsetabbo, caṇḍo nisedhetabbo, asuci vibhāvetabbo, ujumaddavena na chandāgati gantabbā, na dosāgati gantabbā, na mohāgati gantabbā, na bhayāgati gantabbā, majjhattena bhavitabbaṃ dhammesu ca puggalesu ca, evañca pana anuvijjako anuvijjamāno satthu ceva sāsanakaro hoti, viññūnañca sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cāti.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Codanādivinicchayakathā samattā.

32. Garukāpattivuṭṭhānavinicchayakathā



应当具备适当的坐姿，具备适当的坐下能力，目光应当平视，观察事物的本质，应当坐在自己的座位上，不应当从座位上站起，不应当离开座位，不应当走入狭窄的道路，不应当说出粗暴的话，不应当表现得过于激动，不应当表现得过于暴躁，言语应当温和，心中应当充满慈悲，关心他人，具备怜悯心，善于倾听，不应当多言，言辞应当有边界，不应当表现出敌意，不应当表现出不洁，心中应当不带贪欲，不应当走向贪欲，不应当走向恨意，不应当走向愚痴，不应当走向恐惧，应当在中道中保持平衡，对于法和众生应当如此。如此，持有智慧的人在师父面前及其教导下，便会受到尊重和喜爱，成为重视和敬重的对象。
如此，关于戒律的判断与分类的讨论已完结。
关于重罪的解除与判断的讨论。

236.Garukāpattivuṭṭhānanti parivāsamānattādīhi vinayakammehi garukāpattito vuṭṭhānaṃ. Tattha (cūḷava. aṭṭha. 102) tividho parivāso paṭicchannaparivāso suddhantaparivāso samodhānaparivāsoti. Tesu paṭicchannaparivāso tāva yathāpaṭicchannāya āpattiyā dātabbo. Kassaci hi ekāhappaṭicchannā āpatti hoti, kassaci dvīhappaṭicchannā, kassaci ekāpatti hoti, kassaci dve tisso tatuttari vā. Tasmā paṭicchannaparivāsaṃ dentena paṭhamaṃ tāva paṭicchannabhāvo jānitabbo. Ayañhi āpatti nāma dasahākārehi paṭicchannā hoti.

Tatrāyaṃ mātikā – āpatti ca hoti āpattisaññī ca, pakatatto ca hoti pakatattasaññī ca, anantarāyiko ca hoti anantarāyikasaññī ca, pahu ca hoti pahusaññī ca, chādetukāmo ca hoti chādeti cāti. Tattha āpatti ca hoti āpattisaññī cāti yaṃ āpanno, sā āpattiyeva hoti, sopi ca tattha āpattisaññīyeva. Iti jānanto chādeti, channā hoti, atha panāyaṃ tattha anāpattisaññī, acchannā hoti. Anāpatti pana āpattisaññāyapi anāpattisaññāyapi chādentena acchāditāva hoti, lahukaṃ vā garukāti garukaṃ vā lahukāti chādeti, alajjipakkhe tiṭṭhati, āpatti pana acchannā hoti, garukaṃ lahukāti maññamāno deseti, neva desitā hoti, na channā, garukaṃ vā garukāti ñatvā chādeti, channā hoti, garukalahukabhāvaṃ na jānāti, āpattiṃ chādemīti chādeti, channāva hoti.

Pakatattoti tividhaṃ ukkhepanīyakammaṃ akato. So ce pakatattasaññī hutvā chādeti, channā hoti. Atha ‘‘mayhaṃ saṅghena kammaṃ kata’’nti apakatattasaññī hutvā chādeti, acchannā hoti. Apakatattena pana pakatattasaññinā vā apakatattasaññinā vā chāditāpi acchannāva hoti. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Āpajjati garukaṃ sāvasesaṃ,

Chādeti anādariyaṃ paṭicca;

Na bhikkhunī no ca phuseyya vajjaṃ,

Pañhā mesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 481) –

Ayañhi pañho ukkhittakena kathito.

Anantarāyikoti yassa dasasu antarāyesu ekopi natthi, so ce anantarāyikasaññī hutvā chādeti, channā hoti. Sacepi so bhīrujātikatāya andhakāre amanussacaṇḍamigabhayena antarāyikasaññī hutvā chādeti, acchannāva hoti. Yassapi pabbatavihāre vasantassa kandaraṃ vā nadiṃ vā atikkamitvā ārocetabbaṃ hoti, antarāmagge ca caṇḍavāḷaamanussādibhayaṃ atthi, magge ajagarā nipajjanti, nadī pūrā hoti, etasmiṃ pana satiyeva antarāye antarāyikasaññī chādeti, acchannā hoti. Antarāyikassa pana antarāyikasaññāya chādayato acchannāva.

Pahūti so sakkoti bhikkhuno santikaṃ gantuñceva ārocetuñca, so ce pahusaññī hutvā chādeti, channā hoti. Sacassa mukhe appamattako gaṇḍo vā hoti, hanukavāto vā vijjhati, danto vā rujjati, bhikkhā vā mandā laddhā hoti, tāvatakena pana neva vattuṃ na sakkoti, na gantuṃ, apica kho ‘‘na sakkomī’’ti saññī hoti, ayaṃ pahu hutvā appahusaññī nāma. Iminā chāditāpi acchāditā. Appahunā pana vattuṃ vā gantuṃ vā asamatthena pahusaññinā vā appahusaññinā vā chāditā hoti, acchāditāva.


236.重罪的解除是指通过别住、摩那埵等律法行为来从重罪中解脱出来。其中有三种别住:隐藏别住、清净别住和合并别住。
在这些中,首先应当根据所隐藏的罪行给予隐藏别住。有些人隐藏一天,有些人隐藏两天,有些人只有一个罪行,有些人有两个、三个或更多。因此,在给予隐藏别住时,首先应当了解隐藏的性质。这种罪行可以通过十种方式来隐藏。
这里是纲要:有罪行且认识到罪行,正常且认识到正常,无障碍且认识到无障碍,有能力且认识到有能力,想要隐藏且确实隐藏。
其中,"有罪行且认识到罪行"是指所犯下的确实是罪行,并且也认识到那是罪行。如果知道这一点而隐藏,就是隐藏了;如果认为不是罪行,就没有隐藏。但是如果不是罪行,无论认为是罪行还是不是罪行,隐藏了也不算隐藏。如果将轻罪当作重罪或将重罪当作轻罪隐藏,就站在无耻一方;但罪行本身并未被隐藏。如果误以为重罪是轻罪而忏悔,既没有被忏悔也没有被隐藏。如果知道是重罪而隐藏,就是隐藏了。如果不知道是重罪还是轻罪,只是想要隐藏罪行而隐藏,也算是隐藏了。
"正常"是指没有受到三种驱逐羯磨。如果他认为自己是正常的而隐藏,就是隐藏了。如果他认为"僧团对我做了羯磨"而认为自己不正常,隐藏就不算隐藏。但如果不正常的人,无论是认为自己正常还是不正常,隐藏也不算隐藏。正如所说:
"犯下有余的重罪,
由于轻慢而隐藏;
比丘尼不应触犯罪过,
这是智者思考的问题。"
这个问题是被驱逐者所说的。
"无障碍"是指十种障碍中一种都没有。如果他认为自己无障碍而隐藏,就是隐藏了。即使他由于胆小,在黑暗中害怕非人或凶猛的野兽而认为有障碍,隐藏也不算隐藏。如果有人住在山中寺院,需要越过峡谷或河流才能告知,而中途有凶猛的野兽或非人的危险,路上有蟒蛇,河水泛滥,在这种情况下认为有障碍而隐藏,也不算隐藏。但如果确实有障碍,认为有障碍而隐藏,就不算隐藏。
"有能力"是指他能够去见比丘并告知。如果他认为自己有能力而隐藏,就是隐藏了。如果他嘴里有小疮,或下颚疼痛,或牙痛,或得到的食物很少,但这些并不足以使他无法说话或行走,然而他认为"我不能",这种情况叫做有能力却认为无能力。这种情况下隐藏也不算隐藏。但如果真的无能力说话或行走,无论认为自己有能力还是无能力,隐藏都不算隐藏。


Chādetukāmo ca hoti chādeti cāti idaṃ uttānatthameva. Sace pana ‘‘chādessāmī’’ti dhuranikkhepaṃ katvā purebhatte vā pacchābhatte vā paṭhamayāmādīsu vā lajjidhammaṃ okkamitvā antoaruṇeyeva āroceti, ayaṃ chādetukāmo na chādeti nāma. Yassa pana abhikkhuke ṭhāne vasantassa āpajjitvā sabhāgassa bhikkhuno āgamanaṃ āgamentassa, sabhāgassa santikaṃ vā gacchantassa aḍḍhamāsopi māsopi atikkamati, ayaṃ na chādetukāmo chādeti nāma, ayampi acchannāva hoti. Yo pana āpannamattova aggiṃ akkantapuriso viya sahasā pakkamitvā sabhāgaṭṭhānaṃ gantvā āvikaroti, ayaṃ na chādetukāmova na chādeti nāma. Sace pana sabhāgaṃ disvāpi ‘‘ayaṃ me upajjhāyo vā ācariyo vā’’ti lajjāya nāroceti, channāva hoti āpatti. Upajjhāyādibhāvo hi idha appamāṇaṃ, averisabhāgamattameva pamāṇaṃ. Tasmā averisabhāgassa santike ārocetabbā. Yo pana visabhāgo hoti sutvā pakāsetukāmo, evarūpassa upajjhāyassapi santike na ārocetabbā.

Tattha purebhattaṃ vā āpattiṃ āpanno hotu pacchābhattaṃ vā divā vā rattiṃ vā, yāva aruṇaṃ na uggacchati, tāva ārocetabbaṃ. Uddhaste aruṇe paṭicchannā hoti, paṭicchādanapaccayā ca dukkaṭaṃ āpajjati, sabhāgasaṅghādisesaṃ āpannassa pana santike āvikātuṃ na vaṭṭati. Sace āvikaroti, āpatti āvikatā hoti, dukkaṭā pana na muccati. Tasmā suddhassa santike āvikātabbā. Āvikaronto ca ‘‘tuyhaṃ santike ekaṃ āpattiṃ āvikaromī’’ti vā ‘‘ācikkhāmī’’ti vā ārocemī’’ti vā ‘‘mama ekaṃ āpattiṃ āpannabhāvaṃ jānāhī’’ti vā vadatu, ‘‘ekaṃ garukāpattiṃ āvikaromī’’tiādinā vā nayena vadatu, sabbehipi ākārehi appaṭicchannāva hotīti kurundiyaṃ vuttaṃ. Sace pana ‘‘lahukāpattiṃ āvikaromī’’tiādinā nayena vadati, paṭicchannāva hoti. Vatthuṃ āroceti, āpattiṃ āroceti, ubhayaṃ āroceti, tividhenapi ārocitāva hoti.



想要隐藏的确实是隐藏，这一点是明确的。如果他却说“我将隐藏”，在困难的情况下，早晨或傍晚，抛弃羞耻心而在黎明时分告知，这种情况下想要隐藏的并不算隐藏。若在乞食的地方居住，因而遭遇到重罪的比丘，若在他到达或前往比丘的地方时，超过半个月或一个月，这种情况下他并不想要隐藏，反而是隐而不显。若是仅仅因重罪而急忙离去，像被火烧到的人一样，奔向比丘的地方告知，这种情况下并不想要隐藏。若是看到比丘却因羞耻而不敢告知，则算作隐藏。因为在这里，师父的身份是微不足道的，仅仅是没有敌意的身份才算作标准。因此，在没有敌意的身份下应当告知。若是有不同身份的比丘想要公开，亦不应在这样的师父面前告知。
在此，若是早晨或晚上的重罪，白天或夜晚的重罪，只要在黎明未升起之前，都应当告知。若在黎明时分已告知，则算作隐藏，因隐藏而导致的轻罪也会发生，然而在比丘的地方不适合公开。若公开，则会发生重罪，但轻罪不会消失。因此，应当在清净的身份下公开。若公开时说“我在你面前公开一个重罪”或“我将告知”或“我将告知你”，或是“我已知晓自己犯下一个重罪”，或以“我将公开一个重罪”等等方式表述，所有这些情况都算作不隐藏。如果说“我将公开一个轻罪”，则算作隐藏。告知内容、重罪、两者皆告知，也应以三种方式告知。

237. Iti imāni dasa kāraṇāni upaparikkhitvā paṭicchannaparivāsaṃ dentena paṭhamameva paṭicchannabhāvo jānitabbo, tato paṭicchannadivase ca āpattiyo ca sallakkhetvā sace ekāhappaṭicchannā hoti, ‘‘ahaṃ, bhante, ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavissaṭṭhiṃ ekāhappaṭicchanna’’nti evaṃ yācāpetvā khandhake (cūḷava. 98) āgatanayeneva kammavācaṃ vatvā parivāso dātabbo. Atha dvīhatīhādipaṭicchannā hoti, ‘‘dvīhappaṭicchannaṃ, tīhappaṭicchannaṃ, catūhappaṭicchannaṃ, pañcāhappaṭicchannaṃ…pe… cuddasāhappaṭicchanna’’nti evaṃ yāva cuddasadivasāni divasavasena yojanā kātabbā, pañcadasadivasapaṭicchannāya ‘‘pakkhapaṭicchanna’’nti yojanā kātabbā. Tato yāva ekūnatiṃsatimo divaso, tāva ‘‘atirekapakkhapaṭicchanna’’nti, tato ‘‘māsapaṭicchannaṃ, atirekamāsapaṭicchannaṃ, dvemāsapaṭicchannaṃ, atirekadvemāsapaṭicchannaṃ, temāsa…pe… atirekaekādasamāsapaṭicchanna’’nti evaṃ yojanā kātabbā. Saṃvacchare puṇṇe ‘‘ekasaṃvaccharapaṭicchanna’’nti, tato paraṃ ‘‘atirekasaṃvaccharaṃ, dvesaṃvacchara’’nti evaṃ yāva ‘‘saṭṭhisaṃvaccharaṃ, atirekasaṭṭhisaṃvaccharapaṭicchanna’’nti vā tato vā bhiyyopi vatvā yojanā kātabbā.

Sace pana dve tisso tatuttari vā āpattiyo honti, yathā ‘‘ekaṃ āpatti’’nti vuttaṃ, evaṃ ‘‘dve āpattiyo, tisso āpattiyo’’ti vattabbaṃ. Tato paraṃ pana sataṃ vā hotu sahassaṃ vā , ‘‘sambahulā’’ti vattuṃ vaṭṭati. Nānāvatthukāsupi ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ekaṃ sukkavissaṭṭhiṃ, ekaṃ kāyasaṃsaggaṃ, ekaṃ duṭṭhullavācaṃ, ekaṃ attakāmaṃ, ekaṃ sañcarittaṃ, ekāhappaṭicchannāyo’’ti evaṃ gaṇanavasena vā ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ nānāvatthukā ekāhappaṭicchannāyo’’ti evaṃ vatthukittanavasena vā ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo’’ti evaṃ nāmamattavasena vā yojanā kātabbā. Tattha nāmaṃ duvidhaṃ sajātisādhāraṇaṃ sabbasādhāraṇañca. Tattha saṅghādisesoti sajātisādhāraṇaṃ. Āpattīti sabbasādhāraṇaṃ. Tasmā ‘‘sambahulā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo’’ti evaṃ sabbasādhāraṇanāmavasenapi vaṭṭati. Idañhi parivāsādivinayakammaṃ vatthuvasena gottavasena nāmavasena āpattivasena ca kātuṃ vaṭṭatiyeva.

Tattha sukkavissaṭṭhīti vatthu ceva gottañca. Saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca. Tattha ‘‘sukkavissaṭṭhiṃ kāyasaṃsagga’’ntiādinā vacanenapi ‘‘nānāvatthukāyo’’ti vacanenapi vatthu ceva gottañca gahitaṃ hoti. ‘‘Saṅghādiseso’’ti vacanenapi ‘‘āpattiyo’’ti vacanenapi nāmañceva āpatti ca gahitā hoti. Tasmā etesu yassa kassaci vasena kammavācā kātabbā. Idha pana sabbāpattīnaṃ sādhāraṇavasena sambahulanayeneva ca sabbattha kammavācaṃ yojetvā dassayissāma. Ekañhi āpattiṃ āpajjitvā ‘‘sambahulā’’ti vinayakammaṃ karontassapi vuṭṭhāti ekaṃ vinā sambahulānaṃ abhāvato. Sambahulā pana āpajjitvā ‘‘ekaṃ āpajji’’nti karontassa na vuṭṭhāti, tasmā sambahulanayeneva yojayissāma. Seyyathidaṃ – paṭicchannaparivāsaṃ dentena sace ekāhappaṭicchannā āpatti hoti.


因此,在给予隐藏别住时,首先应该考察这十个因素,以确定是否属于隐藏。然后要考虑隐藏的天数和罪行。如果是隐藏一天,应该这样请求:"尊者,我犯了一个有意遗精的僧残罪,隐藏了一天。"然后按照《小品》(Cūḷavagga 98)中的方式诵读羯磨文,给予别住。
如果隐藏了两天、三天等,则应说"隐藏两天、隐藏三天、隐藏四天、隐藏五天......隐藏十四天",这样根据天数来安排,直到十四天。隐藏十五天的应说"隐藏半月"。之后直到第二十九天,应说"隐藏超过半月"。然后说"隐藏一个月、隐藏超过一个月、隐藏两个月、隐藏超过两个月、隐藏三个月......隐藏超过十一个月"。满一年时说"隐藏一年"。之后说"隐藏超过一年、隐藏两年",依此类推直到"隐藏六十年、隐藏超过六十年",或者更长时间。
如果是两个、三个或更多罪行,就像说"一个罪行"那样,应该说"两个罪行、三个罪行"。之后,无论是一百个还是一千个,都可以说"多个"。对于不同性质的罪行,可以这样说:"尊者,我犯了多个僧残罪,一个是有意遗精,一个是身体接触,一个是粗语,一个是为自己,一个是作媒,隐藏一天。"可以根据数量来说,或者根据性质来说:"尊者,我犯了多个不同性质的僧残罪,隐藏一天。"或者只说名称:"尊者,我犯了多个僧残罪,隐藏一天。"
这里的名称有两种:同类通用的和普遍通用的。其中"僧残"是同类通用的,"罪行"是普遍通用的。因此,说"犯了多个罪行,隐藏一天"这样用普遍通用名称也是可以的。这种别住等律法行为,可以根据事实、族姓、名称或罪行来进行。
其中,"有意遗精"既是事实也是族姓。"僧残"既是名称也是罪行。说"有意遗精、身体接触"等或说"不同性质的"都包括了事实和族姓。说"僧残"或"罪行"都包括了名称和罪行。因此,可以根据其中任何一种来进行羯磨。这里我们将以所有罪行的通用方式和多数方式来进行所有的羯磨。因为即使只犯一个罪行而说"多个"来进行律法行为,也能解脱,因为没有一个以外的多个。但是犯多个而说"一个"则不能解脱,所以我们将用多数的方式来安排。例如,在给予隐藏别住时,如果是隐藏一天的罪行。


‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yācāmi. Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo, dutiyampi, bhante, saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yācāmi. Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo , tatiyampi, bhante, saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yācāmīti –

Evaṃ tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji ekāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ dadeyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji ekāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yācati, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ deti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāso, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ yo yo āpanno hoti, tassa tassa nāmaṃ gahetvā kammavācā kātabbā.

Kammavācāpariyosāne ca tena bhikkhunā māḷakasīmāyameva ‘‘parivāsaṃ samādiyāmi, vattaṃ samādiyāmī’’ti vattaṃ samādātabbaṃ, samādiyitvā tattheva saṅghassa ārocetabbaṃ. Ārocentena ca –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivasāmi, vediyāmahaṃ, bhante, vediyatīti maṃ saṅgho dhāretū’’ti –

Evaṃ ārocetabbaṃ. Imañca atthaṃ gahetvā yāya kāyaci vācāya ārocetuṃ vaṭṭatiyeva.


"尊者,我犯了多个罪行,隐藏了一天。我请求僧团给予我隐藏一天多个罪行的一天别住。尊者,我犯了多个罪行,隐藏了一天。我第二次请求僧团给予我隐藏一天多个罪行的一天别住。尊者,我犯了多个罪行,隐藏了一天。我第三次请求僧团给予我隐藏一天多个罪行的一天别住。"
这样请求三次后 -
"尊者,请僧团听我说。这位某某比丘犯了多个罪行,隐藏了一天。他请求僧团给予隐藏一天多个罪行的一天别住。如果僧团认为适合,僧团应给予这位某某比丘隐藏一天多个罪行的一天别住。这是动议。
尊者,请僧团听我说。这位某某比丘犯了多个罪行,隐藏了一天。他请求僧团给予隐藏一天多个罪行的一天别住。僧团现在给予这位某某比丘隐藏一天多个罪行的一天别住。如果尊者同意给予这位某某比丘隐藏一天多个罪行的一天别住,请保持沉默。如


Ārocetvā (cūḷava. aṭṭha. 102) sace nikkhipitukāmo hoti, ‘‘parivāsaṃ nikkhipāmi, vattaṃ nikkhipāmī’’ti nikkhipitabbaṃ. Ekapadenapi cettha nikkhitto hoti parivāso, dvīhi pana sunikkhittoyeva. Samādānepi eseva nayo. Nikkhittakālato paṭṭhāya pakatattaṭṭhāne tiṭṭhati. Māḷakato bhikkhūsu nikkhantesu ekassapi santike nikkhipituṃ vaṭṭati, māḷakato nikkhamitvā satiṃ paṭilabhantena sahagacchantassa santike nikkhipitabbaṃ. Sace sopi pakkanto, aññassa yassa māḷake nārocitaṃ, tassa ārocetvā nikkhipitabbaṃ. Ārocentena ca avasāne ‘‘vediyatīti maṃ āyasmā dhāretū’’ti vattabbaṃ. Dvinnaṃ ārocentena ‘‘āyasmantā dhārentū’’ti, tiṇṇaṃ ārocentena ‘‘āyasmanto dhārentū’’ti vattabbaṃ. Sace appabhikkhuko vihāro hoti, sabhāgā bhikkhū vasanti, vattaṃ anikkhipitvā vihāreyeva rattipariggaho kātabbo. Atha na sakkā sodhetuṃ, vuttanayeneva vattaṃ nikkhipitvā paccūsasamaye ekena bhikkhunā saddhiṃ parikkhittassa vihārassa parikkhepato, aparikkhittassa vihārassa parikkhepārahaṭṭhānato dve leḍḍupāte atikkamitvā mahāmaggato okkamma gumbena vā vatiyā vā paṭicchannaṭṭhāne nisīditabbaṃ, antoaruṇeyeva vuttanayena vattaṃ samādiyitvā ārocetabbaṃ. Ārocentena sace navakataro hoti, ‘‘āvuso’’ti vattabbaṃ. Sace vuḍḍhataro, ‘‘bhante’’ti vattabbaṃ. Sace añño koci bhikkhu kenacideva karaṇīyena taṃ ṭhānaṃ āgacchati, sace esa taṃ passati, saddaṃ vāssa suṇāti, ārocetabbaṃ, anārocentassa ratticchedo ceva vattabhedo ca. Atha dvādasahatthaṃ upacāraṃ okkamitvā ajānantasseva gacchati, ratticchedo hotiyeva, vattabhedo pana natthi, uggate aruṇe vattaṃ nikkhipitabbaṃ. Sace so bhikkhu kenacideva karaṇīyena pakkanto hoti, yaṃ aññaṃ sabbapaṭhamaṃ passati, tassa ārocetvā nikkhipitabbaṃ. Vihāraṃ gantvāpi yaṃ paṭhamaṃ passati, tassa ārocetvā nikkhipitabbaṃ. Ayaṃ nikkhittavattassa parihāro.



告知后,如果想要中止,应该说"我中止别住,我中止行持。"即使只说一句也算中止了别住,但说两句更好。在接受时也是同样的方法。从中止的时刻起,他就恢复正常比丘的身份。当比丘们离开广场后,可以在任何一位比丘面前中止。离开广场后,如果想起来了,应该在同行的比丘面前中止。如果那位比丘也离开了,应该向在广场上没有告知的其他比丘告知后中止。告知时,最后应该说"请尊者记住我已告知。"向两位比丘告知时应该说"请两位尊者记住",向三位比丘告知时应该说"请诸位尊者记住"。如果是比丘很少的寺院,有同伴的比丘住在那里,不中止行持,应该在寺院里度过夜晚。如果无法清理,就按照前面所说的方式中止行持,在凌晨时分与一位比丘一起,在有围墙的寺院,从围墙外;在没有围墙的寺院,从应该有围墙的地方,走出两块石头投掷的距离,离开大路,在灌木丛或篱笆遮蔽的地方坐下,在黎明前按照前面所说的方式接受行持并告知。告知时,如果是年轻的比丘,应该说"朋友";如果是年长的比丘,应该说"尊者"。如果有其他比丘因某些原因来到那个地方,如果看到他或听到他的声音,就应该告知,不告知的话就算是中断夜间和违反行持。如果那位比丘进入十二手肘的范围内而不知道就离开了,虽然算是中断夜间,但不算违反行持,太阳升起后应该中止行持。如果那位比丘因某些原因离开了,应该向第一个看到的其他比丘告知后中止。回到寺院后也应该向第一个看到的比丘告知后中止。这就是中止行持者的行为规范。

238. Evaṃ yattakāni divasāni āpatti paṭicchannā hoti, tattakāni tato adhikatarāni vā kukkuccavinodanatthāya parivasitvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā vattaṃ samādiyitvā mānattaṃ yācitabbaṃ. Ayañhi vatte samādinne eva mānattāraho hoti nikkhittavattena parivutthattā. Anikkhittavattassa pana puna samādānakiccaṃ natthi. So hi paṭicchannadivasātikkameneva mānattāraho hoti, tasmā tassa mānattaṃ dātabbameva. Taṃ dentena –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ, bhante, parivutthaparivāso saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācāmi. Ahaṃ, bhante…pe… sohaṃ parivutthaparivāso, dutiyampi, bhante, saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācāmi. Ahaṃ, bhante…pe… sohaṃ parivutthaparivāso, tatiyampi, bhante, saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācāmī’’ti –

Evaṃ tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji ekāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ dadeyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji ekāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Dinnaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācā kātabbā.


如此,在隐藏的日子里,如果有更多的日子需要隐藏,应在此期间请求僧团,并接受行持。这是因为在接受行持后,才有资格请求别住。对于未接受行持的比丘,则没有再次接受的义务。因为他在隐藏日子过后,仍然有资格请求。因此,应给予他的请求。
在给予时应说：
"尊者,我犯了多个罪行,隐藏了一天。我请求僧团给予我隐藏一天多个罪行的一天别住。僧团给予我隐藏一天多个罪行的一天别住。我请求尊者给予我隐藏一天多个罪行的行持。我请求尊者……我请求尊者给予我隐藏一天多个罪行的行持。尊者,我请求尊者……我请求尊者给予我隐藏一天多个罪行的行持。"
这样请求三次后 -
"尊者,请僧团听我说。这位某某比丘犯了多个罪行,隐藏了一天。他请求僧团给予隐藏一天多个罪行的一天别住。僧团给予这位某某比丘隐藏一天多个罪行的一天别住。他请求尊者给予他隐藏一天多个罪行的行持。如果僧团认为合适,僧团应给予这位某某比丘隐藏一天多个罪行的行持。这是动议。
"尊者,请僧团听我说。这位某某比丘犯了多个罪行,隐藏了一天。他请求僧团给予隐藏一天多个罪行的一天别住。僧团给予这位某某比丘隐藏一天多个罪行的一天别住。他请求尊者给予他隐藏一天多个罪行的行持。僧团给予这位某某比丘隐藏一天多个罪行的行持,如果尊者同意给予这位某某比丘隐藏一天多个罪行的行持,请保持沉默。如有不愿意的,则应发言。
"我第二次说这个意思……我第三次说这个意思……"
"给予这位某某比丘隐藏一天多个罪行的行持,对僧团是可以的,所以我保持沉默,我将这样保持。"
这样应进行羯磨。


Kammavācāpariyosāne ca tena bhikkhunā māḷakasīmāyameva ‘‘mānattaṃ samādiyāmi, vattaṃ samādiyāmī’’ti vattaṃ samādātabbaṃ, samādiyitvā tattheva saṅghassa ārocetabbaṃ. Ārocentena ca –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivutthaparivāso saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ mānattaṃ carāmi, vediyāmahaṃ bhante, vediyatīti maṃ saṅgho dhāretū’’ti –

Evaṃ ārocetabbaṃ. Imañca pana atthaṃ gahetvā yāya kāyaci vācāya ārocetuṃ vaṭṭatiyeva.

Ārocetvā sace nikkhipitukāmo hoti, ‘‘mānattaṃ nikkhipāmi, vattaṃ nikkhipāmī’’ti saṅghamajjhe nikkhipitabbaṃ. Māḷakato bhikkhūsu nikkhantesu ekassapi santike nikkhipituṃ vaṭṭati. Māḷakato nikkhamitvā satiṃ paṭilabhantena sahagacchantassa santike nikkhipitabbaṃ. Sace sopi pakkanto, aññassa yassa māḷake nārocitaṃ, tassa ārocetvā nikkhipitabbaṃ. Ārocentena pana avasāne ‘‘vediyatīti maṃ āyasmā dhāretū’’ti vattabbaṃ. Dvinnaṃ ārocentena ‘‘āyasmantā dhārentū’’ti, tiṇṇaṃ ārocentena ‘‘āyasmanto dhārentū’’ti vattabbaṃ. Nikkhittakālato paṭṭhāya pakatattaṭṭhāne tiṭṭhati. Sace appabhikkhuko vihāro hoti, sabhāgā bhikkhū vasanti, vattaṃ anikkhipitvā antovihāreyeva rattiyo gaṇetabbā. Atha na sakkā sodhetuṃ, vuttanayeneva vattaṃ nikkhipitvā paccūsasamaye catūhi pañcahi vā bhikkhūhi saddhiṃ parikkhittassa vihārassa parikkhepato, aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānato dve leḍḍupāte atikkamitvā mahāmaggato okkamma gumbena vā vatiyā vā paṭicchannaṭṭhāne nisīditabbaṃ, antoaruṇeyeva vuttanayena vattaṃ samādiyitvā ārocetabbaṃ. Sace añño koci bhikkhu kenacideva karaṇīyena taṃ ṭhānaṃ āgacchati, sace esa taṃ passati, saddaṃ vāssa suṇāti, ārocetabbaṃ. Anārocentassa ratticchedo ceva vattabhedo ca, atha dvādasahatthaṃ upacāraṃ okkamitvā ajānantasseva gacchati, ratticchedo hoti eva, vattabhedo pana natthi. Ārocitakālato paṭṭhāya ekaṃ bhikkhuṃ ṭhapetvā sesehi sati karaṇīye gantumpi vaṭṭati, aruṇe uṭṭhite tassa bhikkhussa santike vattaṃ nikkhipitabbaṃ. Sace sopi kenaci kammena pure aruṇeyeva gacchati, aññaṃ vihārato nikkhantaṃ vā āgantukaṃ vā yaṃ paṭhamaṃ passati, tassa santike ārocetvā vattaṃ nikkhipitabbaṃ. Ayañca yasmā gaṇassa ārocetvā bhikkhūnañca atthibhāvaṃ sallakkhetvāva vasi, tenassa ūne gaṇe caraṇadoso vā vippavāso vā na hoti. Sace na kañci passati, vihāraṃ gantvāpi yaṃ paṭhamaṃ passati, tassa ārocetvā nikkhipitabbaṃ. Ayaṃ nikkhittavattassa parihāro.



在羯磨结束时，这位比丘应在玛拉卡的界限内说：“我接受行持，我接受别住。”在接受后，应该在此处告知僧团。告知时应说：
“尊者，我犯了多个罪行，隐藏了一天。我请求僧团给予我隐藏一天多个罪行的一天别住。僧团给予我隐藏一天多个罪行的一天别住。我请求尊者给予我隐藏一天多个罪行的行持。僧团给予我隐藏一天多个罪行的行持。我请求尊者给予我隐藏一天多个罪行的行持。我请求尊者……我请求尊者给予我隐藏一天多个罪行的行持。”
这样告知。并且应根据此内容以任何身体或语言进行告知。
告知后，如果想要中止，应在僧团中说：“我中止行持，我中止别住。”在玛拉卡的比丘们离开时，也可以在任何一位比丘面前中止。离开玛拉卡后，若能恢复意识，应在同行的比丘面前中止。如果他也离开了，应该向其他未告知的比丘告知后中止。告知时，最后应说：“请尊者记住我已告知。”向两位比丘告知时应说：“请两位尊者记住”，向三位比丘告知时应说：“请诸位尊者记住”。从中止的时刻起，恢复正常比丘的身份。如果是比丘人数较少的寺院，所有比丘都住在那里，夜晚应在寺院内度过。如果无法清理，应按照前面所说的方式中止行持，在黎明时分与四至五位比丘一起，在有围墙的寺院，从围墙外;在没有围墙的寺院，从应该有围墙的地方，走出两块石头投掷的距离，离开大路，在灌木丛或篱笆遮蔽的地方坐下，在黎明前按照前面所说的方式接受行持并告知。如果有其他比丘因某些原因来到那个地方，如果看到他或听到他的声音，就应该告知。不告知的话就算是中断夜间和违反行持。如果那位比丘进入十二手肘的范围内而不知道就离开了,虽然算是中断夜间,但不算违反行持。从告知的时刻起，除了一位比丘以外，其他比丘也应当去做，太阳升起后应向那位比丘中止行持。如果他因某些原因在黎明前离开,看到其他寺院的比丘或外来者,应向第一个看到的人告知后中止。这是中止行持者的行为规范。

239. Evaṃ chārattaṃ mānattaṃ akhaṇḍaṃ caritvā yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho, tattha so bhikkhu abbhetabbo. Abbhentehi ca paṭhamaṃ abbhānāraho kātabbo. Ayañhi nikkhittavattattā pakatattaṭṭhāne ṭhito, pakatattassa ca abbhānaṃ kātuṃ na vaṭṭati, tasmā vattaṃ samādāpetabbo, vatte samādinne abbhānāraho hoti. Tenapi vattaṃ samādiyitvā ārocetvā abbhānaṃ yācitabbaṃ. Anikkhittavattassa puna vattasamādānakiccaṃ natthi. So hi chārattātikkameneva abbhānāraho hoti, tasmā so abbhetabbo. Abbhentena ca –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivutthaparivāso saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ, bhante, ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācāmi. Ahaṃ, bhante…pe… sohaṃ ciṇṇamānatto dutiyampi, bhante, saṅghaṃ abbhānaṃ yācāmi. Ahaṃ, bhante…pe… sohaṃ ciṇṇamānatto tatiyampi, bhante, saṅghaṃ abbhānaṃ yācāmī’’ti –

Evaṃ tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji ekāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ abbheyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji ekāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ abbheti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno abbhānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Abbhito saṅghena itthannāmo bhikkhu, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācā kātabbā.

Evaṃ tāva ekāhappaṭicchannāya āpattiyā paṭicchannaparivāso mānattadānaṃ abbhānañca veditabbaṃ. Imināva nayena dvīhādipaṭicchannāsupi tadanurūpā kammavācā kātabbā.



如此行持六夜无缺后,在有二十位比丘的僧团中,应该为这位比丘举行出罪仪式。在举行出罪仪式之前,首先应该使他具备出罪的资格。因为他已中止行持,恢复了正常比丘的身份,而正常比丘是不能举行出罪仪式的,所以应该让他接受行持。接受行持后,他就具备了出罪的资格。他应该接受行持,告知后请求出罪。对于未中止行持的比丘,则不需要再次接受行持。因为他在六夜过后就已具备出罪资格,所以应该为他举行出罪仪式。举行出罪仪式时应说:
"尊者,我犯了多个罪行,隐藏了一天。我请求僧团给予我隐藏一天多个罪行的一天别住。僧团给予我隐藏一天多个罪行的一天别住。我行持完别住后,请求僧团给予我隐藏一天多个罪行的六夜摩那埵。僧团给予我隐藏一天多个罪行的六夜摩那埵。尊者,我已行持完摩那埵,请求僧团为我举行出罪仪式。尊者,我......我已行持完摩那埵,第二次请求僧团为我举行出罪仪式。尊者,我......我已行持完摩那埵,第三次请求僧团为我举行出罪仪式。"
这样请求三次后 -
"尊者,请僧团听我说。这位某某比丘犯了多个罪行,隐藏了一天。他请求僧团给予隐藏一天多个罪行的一天别住。僧团给予这位某某比丘隐藏一天多个罪行的一天别住。他行持完别住后,请求僧团给予隐藏一天多个罪行的六夜摩那埵。僧团给予这位某某比丘隐藏一天多个罪行的六夜摩那埵。他已行持完摩那埵,请求僧团为他举行出罪仪式。如果僧团认为合适,僧团应该为这位某某比丘举行出罪仪式。这是动议。
尊者,请僧团听我说。这位某某比丘犯了多个罪行,隐藏了一天。他请求僧团给予隐藏一天多个罪行的一天别住。僧团给予这位某某比丘隐藏一天多个罪行的一天别住。他行持完别住后,请求僧团给予隐藏一天多个罪行的六夜摩那埵。僧团给予这位某某比丘隐藏一天多个罪行的六夜摩那埵。他已行持完摩那埵,请求僧团为他举行出罪仪式。僧团现在为这位某某比丘举行出罪仪式,如果尊者同意为这位某某比丘举行出罪仪式,请保持沉默。如有不愿意的,则应发言。
我第二次说这个意思......我第三次说这个意思......
僧团已为这位某某比丘举行出罪仪式,僧团同意,所以保持沉默,我将这样记住。"
这样应进行羯磨。
以上是关于隐藏一天罪行的别住、摩那埵和出罪仪式的说明。对于隐藏两天及以上的罪行,也应按照这个方式进行相应的羯磨。

240. Sace pana appaṭicchannā āpatti hoti, parivāsaṃ adatvā mānattameva datvā ciṇṇamānatto abbhetabbo. Kathaṃ? Mānattaṃ dentena tāva –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ appaṭicchannāyo, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācāmi. Ahaṃ, bhante…pe… dutiyampi, bhante, saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācāmi. Ahaṃ , bhante…pe… tatiyampi, bhante, saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācāmī’’ti –

Tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ dadeyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Dinnaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācā kātabbā.

Kammavācāpariyosāne ca vattasamādānaṃ vattanikkhepo mānattacaraṇañca sabbaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Ārocentena pana –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ appaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ mānattaṃ carāmi, vediyāmahaṃ, bhante, vediyatīti maṃ saṅgho dhāretū’’ti –

Evaṃ ārocetabbaṃ.

Ekassa dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā ārocentena paṭicchannamānatte vuttanayeneva ārocetabbaṃ. Ciṇṇamānatto ca yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho, tattha so abbhetabbo. Abbhentena ca –

‘‘Ahaṃ , bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ appaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācāmi. Ahaṃ, bhante…pe… sohaṃ ciṇṇamānatto dutiyampi, bhante, saṅghaṃ abbhānaṃ yācāmi. Ahaṃ, bhante…pe… sohaṃ ciṇṇamānatto tatiyampi, bhante, saṅghaṃ abbhānaṃ yācāmī’’ti –

Evaṃ tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ abbheyya, esā ñatti.


如果是未隐藏的罪行,则不给予别住,只给予摩那埵,行持完摩那埵后举行出罪仪式。如何进行?首先给予摩那埵时应这样说:
"尊者,我犯了多个未隐藏的罪行。我请求僧团给予我未隐藏多个罪行的六夜摩那埵。尊者,我......我第二次请求僧团给予我未隐藏多个罪行的六夜摩那埵。尊者,我......我第三次请求僧团给予我未隐藏多个罪行的六夜摩那埵。"
这样请求三次后 -
"尊者,请僧团听我说。这位某某比丘犯了多个未隐藏的罪行。他请求僧团给予未隐藏多个罪行的六夜摩那埵。如果僧团认为合适,僧团应给予这位某某比丘未隐藏多个罪行的六夜摩那埵。这是动议。
尊者,请僧团听我说。这位某某比丘犯了多个未隐藏的罪行。他请求僧团给予未隐藏多个罪行的六夜摩那埵。僧团现在给予这位某某比丘未隐藏多个罪行的六夜摩那埵,如果尊者同意给予这位某某比丘未隐藏多个罪行的六夜摩那埵,请保持沉默。如有不愿意的,则应发言。
我第二次说这个意思......我第三次说这个意思......
僧团已给予这位某某比丘未隐藏多个罪行的六夜摩那埵,僧团同意,所以保持沉默,我将这样记住。"
这样应进行羯磨。
在羯磨结束时,接受行持、中止行持和行持摩那埵的所有过程都应按照前面所说的方式进行。告知时应说:
"尊者,我犯了多个未隐藏的罪行。我请求僧团给予我未隐藏多个罪行的六夜摩那埵。僧团给予我未隐藏多个罪行的六夜摩那埵。我正在行持摩那埵。尊者,请僧团记住我已告知。"
这样应告知。
向一位、两位或三位比丘告知时,应按照隐藏摩那埵中所说的方式进行告知。行持完摩那埵后,在有二十位比丘的僧团中,应该为他举行出罪仪式。举行出罪仪式时应说:
"尊者,我犯了多个未隐藏的罪行。我请求僧团给予我未隐藏多个罪行的六夜摩那埵。僧团给予我未隐藏多个罪行的六夜摩那埵。我已行持完摩那埵,请求僧团为我举行出罪仪式。尊者,我......我已行持完摩那埵,第二次请求僧团为我举行出罪仪式。尊者,我......我已行持完摩那埵,第三次请求僧团为我举行出罪仪式。"
这样请求三次后 -
"尊者,请僧团听我说。这位某某比丘犯了多个未隐藏的罪行。他请求僧团给予未隐藏多个罪行的六夜摩那埵。僧团给予这位某某比丘未隐藏多个罪行的六夜摩那埵。他已行持完摩那埵,请求僧团为他举行出罪仪式。如果僧团认为合适,僧团应该为这位某某比丘举行出罪仪式。这是动议。


‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ abbheti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno abbhānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

Abbhito saṅghena itthannāmo bhikkhu, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācaṃ vatvā abbhetabbo. Evaṃ appaṭicchannāya āpattiyā vuṭṭhānaṃ veditabbaṃ.



"尊者,请僧团听我说。这位某某比丘犯了多个未隐藏的罪行。他请求僧团给予未隐藏多个罪行的六夜摩那埵。僧团给予这位某某比丘未隐藏多个罪行的六夜摩那埵。他已行持完摩那埵,请求僧团为他举行出罪仪式。僧团现在为这位某某比丘举行出罪仪式,如果尊者同意为这位某某比丘举行出罪仪式,请保持沉默。如有不愿意的,则应发言。
我第二次说这个意思......我第三次说这个意思......
僧团已为这位某某比丘举行出罪仪式,僧团同意,所以保持沉默,我将这样记住。"
这样说完羯磨后,应举行出罪仪式。这就是未隐藏罪行的出罪程序。


241. Sace kassaci ekāpatti paṭicchannā hoti, ekā appaṭicchannā, tassa paṭicchannāya āpattiyā parivāsaṃ datvā parivutthaparivāsassa mānattaṃ dentena appaṭicchannāpattiṃ paṭicchannāpattiyā samodhānetvāpi dātuṃ vaṭṭati. Kathaṃ? Sace paṭicchannāpatti ekāhappaṭicchannā hoti –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivutthaparivāso, ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ appaṭicchannāyo, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ yācāmī’’ti –

Tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji ekāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ dadeyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji ekāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ yācati, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ deti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Dinnaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācā kātabbā.


如果有人有一个隐藏的罪行和一个未隐藏的罪行,应该先给予隐藏罪行的别住,行持完别住后,在给予摩那埵时,可以将未隐藏的罪行与隐藏的罪行合并给予。如何进行?如果隐藏的罪行隐藏了一天 -
"尊者,我犯了多个罪行,隐藏了一天。我请求僧团给予我隐藏一天多个罪行的一天别住。僧团给予我隐藏一天多个罪行的一天别住。我已行持完别住。尊者,我还犯了多个未隐藏的罪行。尊者,我请求僧团给予我这些隐藏和未隐藏的多个罪行的六夜摩那埵。"
这样请求三次后 -
"尊者,请僧团听我说。这位某某比丘犯了多个罪行,隐藏了一天。他请求僧团给予隐藏一天多个罪行的一天别住。僧团给予这位某某比丘隐藏一天多个罪行的一天别住。他已行持完别住。这位某某比丘还犯了多个未隐藏的罪行。他请求僧团给予这些隐藏和未隐藏的多个罪行的六夜摩那埵。如果僧团认为合适,僧团应给予这位某某比丘这些隐藏和未隐藏的多个罪行的六夜摩那埵。这是动议。
尊者,请僧团听我说。这位某某比丘犯了多个罪行,隐藏了一天。他请求僧团给予隐藏一天多个罪行的一天别住。僧团给予这位某某比丘隐藏一天多个罪行的一天别住。他已行持完别住。这位某某比丘还犯了多个未隐藏的罪行。他请求僧团给予这些隐藏和未隐藏的多个罪行的六夜摩那埵。僧团现在给予这位某某比丘这些隐藏和未隐藏的多个罪行的六夜摩那埵,如果尊者同意给予这位某某比丘这些隐藏和未隐藏的多个罪行的六夜摩那埵,请保持沉默。如有不愿意的,则应发言。
我第二次说这个意思......我第三次说这个意思......
僧团已给予这位某某比丘这些隐藏和未隐藏的多个罪行的六夜摩那埵,僧团同意,所以保持沉默,我将这样记住。"
这样应进行羯磨。


Kammavācāpariyosāne ca vattasamādānādi sabbaṃ vuttanayameva. Ārocentena pana –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivutthaparivāso, ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ appaṭicchannāyo, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ mānattaṃ carāmi, vediyāmahaṃ, bhante, vediyatīti maṃ saṅgho dhāretū’’ti –

Evaṃ ārocetabbaṃ.

Samādinnamānattena ca anūnaṃ katvā vuttanayena chārattaṃ mānattaṃ caritabbaṃ. Ciṇṇamānatto ca yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho, tattha so abbhetabbo. Abbhentena ca –

‘‘Ahaṃ , bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivutthaparivāso, ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ appaṭicchannāyo, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ, bhante, ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācāmī’’ti –

Evaṃ tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji ekāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannāñca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ abbheyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji ekāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ ekāhappaṭicchannānaṃ ekāhaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ abbheti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno abbhānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.


在羯磨结束时，接受行持等所有内容应如前所述。告知时应说：
“尊者，我犯了多个罪行，隐藏了一天。我请求僧团给予我隐藏一天多个罪行的一天别住。僧团给予我隐藏一天多个罪行的一天别住。我已行持完别住。尊者，我还犯了多个未隐藏的罪行。尊者，我请求僧团给予我这些隐藏和未隐藏的多个罪行的六夜摩那埵。僧团给予我这些隐藏和未隐藏的多个罪行的六夜摩那埵。我正在行持摩那埵，请尊者记住我已告知。”
这样应告知。
在行持摩那埵时，应该以不低于已行持摩那埵的数量进行行持。如果有二十位比丘的僧团，应为他举行出罪仪式。告知时应说：
“尊者，我犯了多个罪行，隐藏了一天。我请求僧团给予我隐藏一天多个罪行的一天别住。僧团给予我隐藏一天多个罪行的一天别住。我已行持完别住。这位某某比丘犯了多个未隐藏的罪行。他请求僧团给予这些隐藏和未隐藏的多个罪行的六夜摩那埵。如果僧团认为合适，僧团应给予这位某某比丘这些隐藏和未隐藏的多个罪行的六夜摩那埵。这是动议。
尊者，请僧团听我说。这位某某比丘犯了多个罪行，隐藏了一天。他请求僧团给予隐藏一天多个罪行的一天别住。僧团给予这位某某比丘隐藏一天多个罪行的一天别住。我已行持完别住。这位某某比丘还犯了多个未隐藏的罪行。他请求僧团给予这些隐藏和未隐藏的多个罪行的六夜摩那埵。僧团现在给予这位某某比丘这些隐藏和未隐藏的多个罪行的六夜摩那埵，如果尊者同意给予这位某某比丘这些隐藏和未隐藏的多个罪行的六夜摩那埵，请保持沉默。如有不愿意的，则应发言。
我第二次说这个意思......我第三次说这个意思......
僧团已给予这位某某比丘这些隐藏和未隐藏的多个罪行的六夜摩那埵，僧团同意，所以保持沉默，我将这样记住。”


‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Abbhito saṅghena itthannāmo bhikkhu, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācaṃ katvā abbhetabbo.

Paṭicchannaparivāsakathā niṭṭhitā.



"我第二次说这个意思......我第三次说这个意思......
僧团已为这位某某比丘举行出罪仪式，僧团同意，所以保持沉默，我将这样记住。"
这样进行羯磨后，应举行出罪仪式。
隐藏别住的说明结束。


242. Suddhantaparivāso samodhānaparivāsoti dve avasesā. Tattha (cūḷava. aṭṭha. 102) suddhantaparivāso duvidho cūḷasuddhanto mahāsuddhantoti. Duvidhopi cesa rattiparicchedaṃ sakalaṃ vā ekaccaṃ vā ajānantassa ca assarantassa ca tattha vematikassa ca dātabbo. Āpattipariyantaṃ pana ‘‘ettakā ahaṃ āpattiyo āpanno’’ti jānātu vā mā vā, akāraṇametaṃ, tattha yo upasampadato paṭṭhāya anulomakkamena vā ārocitadivasato paṭṭhāya paṭilomakkamena vā ‘‘asukañca asukañca divasaṃ vā pakkhaṃ vā māsaṃ vā saṃvaccharaṃ vā tava suddhabhāvaṃ jānāsī’’ti pucchiyamāno ‘‘āma, bhante, jānāmi, ettakaṃ nāma kālaṃ ahaṃ suddho’’ti vadati, tassa dinno suddhantaparivāso cūḷasuddhantoti vuccati.

Taṃ gahetvā parivasantena yattakaṃ kālaṃ attano suddhiṃ jānāti, tattakaṃ apanetvā avasesaṃ māsaṃ vā dvemāsaṃ vā parivasitabbaṃ. Sace ‘‘māsamattaṃ asuddhomhī’’ti sallakkhetvā aggahesi, parivasanto ca puna aññaṃ māsaṃ sarati, tampi māsaṃ parivasitabbameva, puna parivāsadānakiccaṃ natthi. Atha ‘‘dvemāsaṃ asuddhomhī’’ti sallakkhetvā aggahesi, parivasanto ca ‘‘māsamattamevāhaṃ asuddhomhī’’ti sanniṭṭhānaṃ karoti, māsameva parivasitabbaṃ, puna parivāsadānakiccaṃ natthi. Ayañhi suddhantaparivāso nāma uddhampi ārohati, heṭṭhāpi orohati. Idamassa lakkhaṇaṃ. Aññasmiṃ pana āpattivuṭṭhāne idaṃ lakkhaṇaṃ – yo appaṭicchannaṃ āpattiṃ ‘‘paṭicchannā’’ti vinayakammaṃ karoti, tassāpatti vuṭṭhāti. Yo paṭicchannaṃ ‘‘appaṭicchannā’’ti vinayakammaṃ karoti, tassa na vuṭṭhāti. Acirapaṭicchannaṃ ‘‘cirapaṭicchannā’’ti karontassapi vuṭṭhāti, cirapaṭicchannaṃ ‘‘acirapaṭicchannā’’ti karontassa na vuṭṭhāti. Ekaṃ āpattiṃ āpajjitvā ‘‘sambahulā’’ti karontassa vuṭṭhāti ekaṃ vinā sambahulānaṃ abhāvato. Sambahulā pana āpajjitvā ‘‘ekaṃ āpajji’’nti karontassa na vuṭṭhāti.

Yo pana yathāvuttena anulomapaṭilomanayena pucchiyamānopi rattipariyantaṃ na jānāti nassarati, vematiko vā hoti, tassa dinno suddhantaparivāso mahāsuddhantoti vuccati. Taṃ gahetvā gahitadivasato paṭṭhāya yāva upasampadadivaso, tāva rattiyo gaṇetvā parivasitabbaṃ, ayaṃ uddhaṃ nārohati, heṭṭhā pana orohati. Tasmā sace parivasanto rattiparicchede sanniṭṭhānaṃ karoti ‘‘māso vā saṃvaccharo vā mayhaṃ āpannassā’’ti, māsaṃ vā saṃvaccharaṃ vā parivasitabbaṃ.

Parivāsayācanadānalakkhaṇaṃ panettha evaṃ veditabbaṃ – tena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ, āpattipariyantaṃ na jānāmi, rattipariyantaṃ na jānāmi, āpattipariyantaṃ nassarāmi, rattipariyantaṃ nassarāmi, āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko, sohaṃ saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ yācāmī’’ti.

Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.


还有两种别住:净住别住和合并别住。其中,净住别住有两种:小净住和大净住。这两种都应给予不知道或不记得或怀疑夜数全部或部分的人。至于罪行的数量,无论他知道或不知道"我犯了这么多罪行",这都不是问题。在这里,如果有人从受具足戒开始按顺序,或从告知的日子开始按逆序,被问到"你知道自己从某天或某半月或某月或某年开始是清净的吗?",他回答说"是的,尊者,我知道。我清净了这么长时间。",给予他的净住别住被称为小净住。
接受这种别住后,应该减去他知道自己清净的时间,剩下的一个月或两个月应该行持别住。如果他考虑"我不清净大约一个月"而接受,在行持别住时又想起另一个月,那个月也应该行持别住,不需要再次给予别住。如果他考虑"我不清净两个月"而接受,在行持别住时确定"我只不清净一个月",只需要行持一个月别住,不需要再次给予别住。这种净住别住可以增加也可以减少,这是它的特征。在其他出罪过程中,有这样的特征:如果有人对未隐藏的罪行进行"隐藏"的羯磨,他的罪行会得到出罪。如果对隐藏的罪行进行"未隐藏"的羯磨,则不会得到出罪。对短期隐藏的罪行进行"长期隐藏"的羯磨也会得到出罪,对长期隐藏的罪行进行"短期隐藏"的羯磨则不会得到出罪。犯一个罪行而进行"多个"的羯磨会得到出罪,因为除了一个之外没有多个。但是犯多个罪行而进行"一个"的羯磨则不会得到出罪。
如果按照上述顺序或逆序询问时,有人不知道或不记得或怀疑夜数,给予他的净住别住被称为大净住。接受这种别住后,应该从接受的日子开始,一直到受具足戒的日子,计算夜数并行持别住。这种别住不能增加,但可以减少。因此,如果在行持别住时确定夜数为"我犯罪一个月或一年",就应该行持一个月或一年的别住。
在这里,请求和给予别住的方式应该这样理解:那位比丘应该走近僧团,偏袒右肩,礼敬长老比丘们的双足,蹲踞而坐,合掌说:
"尊者,我犯了多个僧残罪,我不知道罪行的数量,不知道夜数,不记得罪行的数量,不记得夜数,对罪行的数量有疑虑,对夜数有疑虑。我请求僧团给予我这些罪行的净住别住。"
应该请求第二次。应该请求第三次。


Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji, āpattipariyantaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ na jānāti, āpattipariyantaṃ nassarati, rattipariyantaṃ nassarati, āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko, so saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ dadeyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji, āpattipariyantaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ na jānāti, āpattipariyantaṃ nassarati, rattipariyantaṃ nassarati, āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko, so saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ yācati, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ deti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ. Suddhantaparivāso, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ suddhantaparivāso dātabbo.

Kammavācāpariyosāne vattasamādānādi sabbaṃ vuttanayameva. Ārocentena pana –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ, āpattipariyantaṃ na jānāmi, rattipariyantaṃ na jānāmi, āpattipariyantaṃ nassarāmi, rattipariyantaṃ nassarāmi, āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivasāmi, vediyāmahaṃ, bhante, vediyatīti maṃ saṅgho dhāretū’’ti ārocetabbaṃ.

Ekassa dvinnaṃ vā tiṇṇaṃ vā ārocanaṃ vuttanayameva. Parivutthaparivāsassa mānattaṃ dentena –

‘‘Ahaṃ , bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ, āpattipariyantaṃ na jānāmi, rattipariyantaṃ na jānāmi, āpattipariyantaṃ nassarāmi, rattipariyantaṃ nassarāmi, āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ, bhante, parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mārattaṃ yācāmī’’ti –

Evaṃ tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji, āpattipariyantaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ na jānāti, āpattipariyantaṃ nassarati, rattipariyantaṃ nassarati, āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko, so saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ dadeyya, esā ñatti.


通过这位比丘的请求，僧团应被告知：
“请听我说，尊者，这位某某比丘犯了多个僧残罪，不知道罪行的数量，不知道夜数，不记得罪行的数量，不记得夜数，对罪行的数量有疑虑，对夜数有疑虑。他请求僧团给予他这些罪行的净住别住。如果僧团认为合适，僧团应给予这位某某比丘这些罪行的净住别住。这是动议。
“请听我说，尊者，这位某某比丘犯了多个僧残罪，不知道罪行的数量，不知道夜数，不记得罪行的数量，不记得夜数，对罪行的数量有疑虑，对夜数有疑虑。他请求僧团给予他这些罪行的净住别住，僧团给予这位某某比丘这些罪行的净住别住。如果尊者同意给予这位某某比丘这些罪行的净住别住，请保持沉默。如有不愿意的，则应发言。
“我第二次说这个意思……我第三次说这个意思……
“给予这位某某比丘这些罪行的。净住别住，僧团同意，所以保持沉默，我将这样记住。”
这样应给予净住别住。
在羯磨结束时，接受行持等所有内容应如前所述。告知时应说：
“尊者，我犯了多个僧残罪，不知道罪行的数量，不知道夜数，不记得罪行的数量，不记得夜数，对罪行的数量有疑虑，对夜数有疑虑。因此，我请求僧团给予我这些罪行的净住别住。僧团给予我这些罪行的净住别住。我正在行持别住，请尊者记住我已告知。”
对于一个、两个或三个的告知应如前所述。对于已行持别住的数量：
“尊者，我犯了多个僧残罪，不知道罪行的数量，不知道夜数，不记得罪行的数量，不记得夜数，对罪行的数量有疑虑，对夜数有疑虑。因此，我请求僧团给予我这些罪行的净住别住。僧团给予我这些罪行的净住别住。我正在行持别住，请尊者记住我已告知。”
这样请求三次后：
“请听我说，尊者，这位某某比丘犯了多个僧残罪，不知道罪行的数量，不知道夜数，不记得罪行的数量，不记得夜数，对罪行的数量有疑虑，对夜数有疑虑。他请求僧团给予他这些罪行的净住别住，僧团给予这位某某比丘这些罪行的净住别住。如果僧团认为合适，僧团应给予这位某某比丘这些罪行的净住别住。这是动议。


‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji, āpattipariyantaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ na jānāti, āpattipariyantaṃ nassarati, rattipariyantaṃ nassarati, āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko, so saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Dinnaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācā kātabbā.

Kammavācāpariyosāne mānattasamādānādi sabbaṃ vuttanayameva. Ārocentena pana –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ, āpattipariyantaṃ na jānāmi, rattipariyantaṃ na jānāmi, āpattipariyantaṃ nassarāmi, rattipariyantaṃ nassarāmi, āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko, sohaṃ saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ mānattaṃ carāmi, vediyāmahaṃ, bhante, vediyatīti maṃ saṅgho dhāretū’’ti –

Evaṃ ārocetabbaṃ.

Ciṇṇamānatto ca yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho, tattha so bhikkhu abbhetabbo. Abbhentena ca –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ, āpattipariyantaṃ na jānāmi, rattipariyantaṃ na jānāmi, āpattipariyantaṃ nassarāmi, rattipariyantaṃ nassarāmi, āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko, sohaṃ saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ bhante ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācāmī’’ti –

Evaṃ tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me , bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji, āpattipariyantaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ na jānāti, āpattipariyantaṃ nassarati, rattipariyantaṃ nassarati, āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko, so saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ abbheyya, esā ñatti.


"请听我说，尊者，这位某某比丘犯了多个僧残罪，不知道罪行的数量，不知道夜数，不记得罪行的数量，不记得夜数，对罪行的数量有疑虑，对夜数有疑虑。他请求僧团给予他这些罪行的净住别住，僧团给予这位某某比丘这些罪行的净住别住。他已行持完别住，请求僧团给予他这些罪行的六夜摩那埵。僧团现在给予这位某某比丘这些罪行的六夜摩那埵，如果尊者同意给予这位某某比丘这些罪行的六夜摩那埵，请保持沉默。如有不愿意的，则应发言。
我第二次说这个意思......我第三次说这个意思......
僧团已给予这位某某比丘这些罪行的六夜摩那埵，僧团同意，所以保持沉默，我将这样记住。"
这样应进行羯磨。
在羯磨结束时，接受摩那埵等所有内容应如前所述。告知时应说：
"尊者，我犯了多个僧残罪，不知道罪行的数量，不知道夜数，不记得罪行的数量，不记得夜数，对罪行的数量有疑虑，对夜数有疑虑。因此，我请求僧团给予我这些罪行的净住别住。僧团给予我这些罪行的净住别住。我已行持完别住，请求僧团给予我这些罪行的六夜摩那埵。僧团给予我这些罪行的六夜摩那埵。我正在行持摩那埵，请尊者记住我已告知。"
这样应告知。
行持完摩那埵后，如果有二十位比丘的僧团，应为那位比丘举行出罪仪式。告知时应说：
"尊者，我犯了多个僧残罪，不知道罪行的数量，不知道夜数，不记得罪行的数量，不记得夜数，对罪行的数量有疑虑，对夜数有疑虑。因此，我请求僧团给予我这些罪行的净住别住。僧团给予我这些罪行的净住别住。我已行持完别住，请求僧团给予我这些罪行的六夜摩那埵。僧团给予我这些罪行的六夜摩那埵。我已行持完摩那埵，请求僧团为我举行出罪仪式。"
这样请求三次后：
"请听我说，尊者，这位某某比丘犯了多个僧残罪，不知道罪行的数量，不知道夜数，不记得罪行的数量，不记得夜数，对罪行的数量有疑虑，对夜数有疑虑。他请求僧团给予他这些罪行的净住别住，僧团给予这位某某比丘这些罪行的净住别住。他已行持完别住，请求僧团给予他这些罪行的六夜摩那埵。僧团给予这位某某比丘这些罪行的六夜摩那埵。他已行持完摩那埵，请求僧团为他举行出罪仪式。如果僧团认为合适，僧团应为这位某某比丘举行出罪仪式。这是动议。


‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji, āpattipariyantaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ na jānāti, āpattipariyantaṃ nassarati, rattipariyantaṃ nassarati, āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko, so saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ abbheti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno abbhānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Abbhito saṅghena itthannāmo bhikkhu, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācaṃ katvā abbhetabbo.

Suddhantaparivāsakathā niṭṭhitā.



"请听我说，尊者，这位某某比丘犯了多个僧残罪，不知道罪行的数量，不知道夜数，不记得罪行的数量，不记得夜数，对罪行的数量有疑虑，对夜数有疑虑。他请求僧团给予他这些罪行的净住别住，僧团给予这位某某比丘这些罪行的净住别住。他已行持完别住，请求僧团给予他这些罪行的六夜摩那埵。僧团给予这位某某比丘这些罪行的六夜摩那埵。他已行持完摩那埵，请求僧团为他举行出罪仪式。僧团现在为这位某某比丘举行出罪仪式，如果尊者同意为这位某某比丘举行出罪仪式，请保持沉默。如有不愿意的，则应发言。
我第二次说这个意思......我第三次说这个意思......
僧团已为这位某某比丘举行出罪仪式，僧团同意，所以保持沉默，我将这样记住。"
这样进行羯磨后，应举行出罪仪式。
净住别住的说明结

243.Samodhānaparivāso pana tividho hoti – odhānasamodhāno agghasamodhāno missakasamodhānoti. Tattha (cūḷava. aṭṭha. 102) odhānasamodhāno nāma antarāpattiṃ āpajjitvā paṭicchādentassa parivutthadivase odhunitvā makkhetvā purimāya āpattiyā mūladivasaparicchede pacchā āpannaṃ āpattiṃ samodahitvā dātabbaparivāso vuccati.

Ayaṃ panettha vinicchayo – yo paṭicchannāya āpattiyā parivāsaṃ gahetvā parivasanto vā mānattāraho vā mānattaṃ caranto vā abbhānāraho vā anikkhittavatto aññaṃ āpattiṃ āpajjitvā purimāya āpattiyā samā vā ūnatarā vā rattiyo paṭicchādeti, tassa mūlāyapaṭikassanena te parivutthadivase ca mānattaciṇṇadivase ca sabbe odhunitvā adivase katvā pacchā āpannāpattiṃ mūlaāpattiyaṃ samodhāya parivāso dātabbo. Tena sace mūlāpatti pakkhapaṭicchannā, antarāpatti ūnakapakkhapaṭicchannā, puna pakkhameva parivāso parivasitabbo. Athāpi antarāpatti pakkhapaṭicchannāva, pakkhameva parivasitabbaṃ. Etenupāyena yāva saṭṭhivassapaṭicchannā mūlāpatti, tāva vinicchayo veditabbo. Saṭṭhivassānipi parivasitvā mānattāraho hutvāpi hi ekadivasaṃ antarāpattiṃ paṭicchādetvā puna saṭṭhivassāni parivāsāraho hoti. Evaṃ mānattacārikamānattārahakālepi āpannāya āpattiyā mūlāyapaṭikassane kate mānattaciṇṇadivasāpi parivāsavutthadivasāpi sabbe makkhitāva honti. Sace pana nikkhittavatto āpajjati, mūlāyapaṭikassanāraho nāma na hoti. Kasmā? Yasmā na so parivasanto āpanno, pakatattaṭṭhāne ṭhito āpanno, tasmā tassā āpattiyā visuṃ mānattaṃ caritabbaṃ. Sace paṭicchannā hoti, parivāsopi vasitabbo.

‘‘Sace pana antarāpatti mūlāpattito atirekapaṭicchannā hoti, tattha kiṃ kātabba’’nti vutte mahāsumatthero āha ‘‘atekiccho ayaṃ puggalo, atekiccho nāma āvikārāpetvā vissajjetabbo’’ti. Mahāpadumatthero panāha ‘‘kasmā atekiccho nāma, nanu ayaṃ samuccayakkhandhako nāma buddhānaṃ ṭhitakālasadiso, āpatti nāma paṭicchannā vā hotu appaṭicchannā vā samakaūnataraatirekapaṭicchannā vā, vinayadharassa kammavācaṃ yojetuṃ samatthabhāvoyevettha pamāṇaṃ, tasmā yā atirekapaṭicchannā hoti, taṃ mūlāpattiṃ katvā tattha itaraṃ samodhāya parivāso dātabbo’’ti. Ayaṃ odhānasamodhāno nāma.

Taṃ dentena paṭhamaṃ mūlāya paṭikassitvā pacchā parivāso dātabbo. Sace koci bhikkhu pakkhapaṭicchannāya āpattiyā parivasanto antarā anikkhittavattova puna pañcāhappaṭicchannaṃ āpattiṃ āpajjati, tena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo –

‘‘Ahaṃ , bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ pakkhapaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajjiṃ pañcāhappaṭicchannāyo, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yācāmī’’ti.

Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.


合并别住有三种:取消合并、计算合并和混合合并。其中,取消合并是指对于在期间犯罪并隐藏的人,取消已行持的日数,抹去后,将后来所犯的罪行合并到先前罪行的根本日期中,给予应行持的别住。
这里的决定如下:如果有人接受了隐藏罪行的别住,在行持别住期间,或应行持摩那埵时,或正在行持摩那埵时,或应举行出罪仪式时,未舍弃行持,又犯了另一个罪行,并隐藏了与先前罪行相同或更少的夜数,应该将他发回原处,取消那些已行持别住的日数和已行持摩那埵的日数,全部作废,然后将后来所犯的罪行合并到根本罪行中,给予别住。因此,如果根本罪行隐藏了半个月,中间所犯罪行隐藏不到半个月,仍然要再行持半个月的别住。即使中间所犯罪行也隐藏了半个月,也要行持半个月的别住。按照这种方法,直到根本罪行隐藏了六十年,都应该这样决定。即使行持了六十年的别住,到了应该行持摩那埵的时候,如果隐藏了一天的中间所犯罪行,又要再行持六十年的别住。同样,在行持摩那埵期间或应该行持摩那埵时所犯的罪行,如果发回原处,已行持摩那埵的日数和已行持别住的日数都作废。但是,如果是舍弃行持后所犯的罪行,就不应该发回原处。为什么?因为他不是在行持期间所犯的,而是在正常比丘的状态下所犯的,所以应该为那个罪行单独行持摩那埵。如果是隐藏的,也应该行持别住。
如果有人问:"如果中间所犯罪行隐藏的时间比根本罪行更长,应该怎么办?"大苏摩长老说:"这个人是无法治愈的,无法治愈的人应该让他坦白后释放。"但是大莲花长老说:"为什么说是无法治愈的?这不是称为积累品吗?就像佛陀在世时一样,无论罪行是隐藏的还是未隐藏的,或者隐藏的时间相同、更少或更多,关键是律师是否有能力进行羯磨,这才是标准。因此,对于隐藏时间更长的罪行,应该将它作为根本罪行,把其他罪行合并进去,给予别住。"这就是所谓的取消合并。
在给予时,首先应该发回原处,然后再给予别住。如果有比丘因隐藏半个月的罪行而行持别住,在期间未舍弃行持又犯了隐藏五天的罪行,那个比丘应该走近僧团,偏袒右肩,礼敬长老比丘们的双足,蹲踞而坐,合掌说:
"尊者


Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji pakkhapaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, so parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajji pañcāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikasseyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji pakkhapaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, so parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajji pañcāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yācati, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassati, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Paṭikassito saṅghena itthannāmo bhikkhu antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanā, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ mūlāyapaṭikassanā kātabbā.

Evañca samodhānaparivāso dātabbo. Tena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā…pe… evamassa vacanīyo –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ pakkhapaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajjiṃ pañcāhappaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāciṃ, taṃ maṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ yācāmī’’ti.

Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

这是由有能力的比丘向僧团宣告的:
"大德们,请僧团听我说,这位名叫某某的比丘犯了多次半月遮罪,他向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团已经给予这位名叫某某的比丘对多次半月遮罪的半月别住,他在别住期间又犯了多次五日遮罪,他向僧团请求对中间这多次五日遮罪进行复归本位,如果僧团已经准备好了,僧团应该让这位名叫某某的比丘对中间这多次五日遮罪进行复归本位,这是动议。
大德们,请僧团听我说,这位名叫某某的比丘犯了多次半月遮罪,他向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团已经给予这位名叫某某的比丘对多次半月遮罪的半月别住,他在别住期间又犯了多次五日遮罪,他向僧团请求对中间这多次五日遮罪进行复归本位,僧团正在让这位名叫某某的比丘对中间这多次五日遮罪进行复归本位,哪位尊者同意这位名叫某某的比丘对中间这多次五日遮罪进行复归本位,请保持沉默。哪位不同意,请说出来。
我再说第二遍…我再说第三遍…
僧团已经让这位名叫某某的比丘对中间这多次五日遮罪进行了复归本位,僧团同意了,所以保持沉默,我如此认定。"
这就是如何进行复归本位的方法。
这样应该给予合并别住。那位比丘应该走近僧团…应该这样说:
"大德们,我犯了多次半月遮罪,我向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了我对多次半月遮罪的半月别住,我在别住期间又犯了多次五日遮罪,我向僧团请求对中间这多次五日遮罪进行复归本位,僧团让我对中间这多次五日遮罪进行了复归本位,大德们,我向僧团请求对中间这多次五日遮罪与之前的罪行进行合并别住。"
应该请求第二遍。应该请求第三遍。


Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji pakkhapaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, so parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajji pañcāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāci, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ yācati , yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ dadeyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji pakkhapaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, so parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajji pañcāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāci, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ yācati, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ deti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāso , khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ samodhānaparivāso dātabbo.


这是由有能力的比丘向僧团宣告的:
"大德们,请僧团听我说,这位名叫某某的比丘犯了多次半月遮罪,他向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团已经给予这位名叫某某的比丘对多次半月遮罪的半月别住,他在别住期间又犯了多次五日遮罪,他向僧团请求对中间这多次五日遮罪进行复归本位,僧团已经让这位名叫某某的比丘对中间这多次五日遮罪进行了复归本位,他向僧团请求对中间这多次五日遮罪与之前的罪行进行合并别住,如果僧团已经准备好了,僧团应该给予这位名叫某某的比丘对中间这多次五日遮罪与之前的罪行的合并别住,这是动议。
大德们,请僧团听我说,这位名叫某某的比丘犯了多次半月遮罪,他向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团已经给予这位名叫某某的比丘对多次半月遮罪的半月别住,他在别住期间又犯了多次五日遮罪,他向僧团请求对中间这多次五日遮罪进行复归本位,僧团已经让这位名叫某某的比丘对中间这多次五日遮罪进行了复归本位,他向僧团请求对中间这多次五日遮罪与之前的罪行进行合并别住,僧团正在给予这位名叫某某的比丘对中间这多次五日遮罪与之前的罪行的合并别住,哪位尊者同意给予这位名叫某某的比丘对中间这多次五日遮罪与之前的罪行的合并别住,请保持沉默。哪位不同意,请说出来。
我再说第二遍…我再说第三遍…
僧团已经给予这位名叫某某的比丘对中间这多次五日遮罪与之前的罪行的合并别住,僧团同意了,所以保持沉默,我如此认定。"
这就是如何给予合并别住的方法。


Kammavācāpariyosāne ca vattasamādānādi sabbaṃ pubbe vuttanayameva. Ārocentena pana –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ pakkhapaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajjiṃ pañcāhappaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāciṃ, taṃ maṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, sohaṃ saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivasāmi, vediyāmahaṃ, bhante, vediyatīti maṃ saṅgho dhāretū’’ti –

Evaṃ ārocetabbaṃ.

Parivutthaparivāsassa mānattaṃ dentena –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ pakkhapaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajjiṃ pañcāhappaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāciṃ, taṃ maṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, sohaṃ saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ, bhante, parivutthaparivāso saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācāmī’’ti –

Evaṃ tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji pakkhapaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, so parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajji pañcāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāci, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ dadeyya, esā ñatti.


羯磨文结束后,受持责任等一切都如前所说的方法。但在宣告时应该这样说:
"大德们,我犯了多次半月遮罪,我向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了我对多次半月遮罪的半月别住,我在别住期间又犯了多次五日遮罪,我向僧团请求对中间这多次五日遮罪进行复归本位,僧团让我对中间这多次五日遮罪进行了复归本位,我向僧团请求对中间这多次五日遮罪与之前的罪行进行合并别住,僧团给予了我对中间这多次五日遮罪与之前的罪行的合并别住,我正在进行别住,大德们,我在宣告,请僧团记住我是在宣告的。"
这就是如何宣告的方法。
对已完成别住的人给予摩那埵时应该这样说:
"大德们,我犯了多次半月遮罪,我向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了我对多次半月遮罪的半月别住,我在别住期间又犯了多次五日遮罪,我向僧团请求对中间这多次五日遮罪进行复归本位,僧团让我对中间这多次五日遮罪进行了复归本位,我向僧团请求对中间这多次五日遮罪与之前的罪行进行合并别住,僧团给予了我对中间这多次五日遮罪与之前的罪行的合并别住,大德们,我已经完成了别住,现在向僧团请求对多次罪行进行六夜摩那埵。"
这样请求三遍后:
"大德们,请僧团听我说,这位名叫某某的比丘犯了多次半月遮罪,他向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了这位名叫某某的比丘对多次半月遮罪的半月别住,他在别住期间又犯了多次五日遮罪,他向僧团请求对中间这多次五日遮罪进行复归本位,僧团让这位名叫某某的比丘对中间这多次五日遮罪进行了复归本位,他向僧团请求对中间这多次五日遮罪与之前的罪行进行合并别住,僧团给予了这位名叫某某的比丘对中间这多次五日遮罪与之前的罪行的合并别住,他已经完成了别住,现在向僧团请求对多次罪行进行六夜摩那埵,如果僧团已经准备好了,僧团应该给予这位名叫某某的比丘对中间这多次罪行的六夜摩那埵,这是动议。"


‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji pakkhapaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, so parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajji pañcāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāci, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Dinnaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācā kātabbā.

Kammavācāpariyosāne ca mānattasamādānādi sabbaṃ vuttanayameva. Ārocentena pana –

‘‘Ahaṃ , bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ pakkhapaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajjiṃ pañcāhappaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāciṃ, taṃ maṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, sohaṃ saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivutthaparivāso saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi , sohaṃ mānattaṃ carāmi, vediyāmahaṃ bhante, vediyatīti maṃ saṅgho dhāretū’’ti –

Evaṃ ārocetabbaṃ.


"大德们,请僧团听我说,这位名叫某某的比丘犯了多次半月遮罪,他向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了这位名叫某某的比丘对多次半月遮罪的半月别住,他在别住期间又犯了多次五日遮罪,他向僧团请求对中间这多次五日遮罪进行复归本位,僧团让这位名叫某某的比丘对中间这多次五日遮罪进行了复归本位,他向僧团请求对中间这多次五日遮罪与之前的罪行进行合并别住,僧团给予了这位名叫某某的比丘对中间这多次五日遮罪与之前的罪行的合并别住,他已经完成了别住,现在向僧团请求对多次罪行进行六夜摩那埵,僧团正在给予这位名叫某某的比丘对多次罪行的六夜摩那埵,哪位尊者同意给予这位名叫某某的比丘对多次罪行的六夜摩那埵,请保持沉默。哪位不同意,请说出来。
我再说第二遍…我再说第三遍…
僧团已经给予这位名叫某某的比丘对中间这多次罪行的六夜摩那埵,僧团同意了,所以保持沉默,我如此认定。"
这就是如何进行羯磨文的方法。
羯磨文结束后,受持摩那埵等一切都如前所说的方法。但在宣告时应该这样说:
"大德们,我犯了多次半月遮罪,我向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了我对多次半月遮罪的半月别住,我在别住期间又犯了多次五日遮罪,我向僧团请求对中间这多次五日遮罪进行复归本位,僧团让我对中间这多次五日遮罪进行了复归本位,我向僧团请求对中间这多次五日遮罪与之前的罪行进行合并别住,僧团给予了我对中间这多次五日遮罪与之前的罪行的合并别住,我已经完成了别住,我向僧团请求对多次罪行进行六夜摩那埵,僧团给予了我对多次罪行的六夜摩那埵,我正在履行摩那埵,大德们,我在宣告,请僧团记住我是在宣告的。"
这就是如何宣告的方法。


Ciṇṇamānattaṃ abbhentena ca –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ pakkhapaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajjiṃ pañcāhappaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāciṃ, taṃ maṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, sohaṃ saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivutthaparivāso saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ, bhante, ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācāmī’’ti –

Evaṃ tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji pakkhapaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, so parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajji pañcāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāci, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ abbheyya, esā ñatti.


对已完成摩那埵的人进行出罪时应该这样说:
"大德们,我犯了多次半月遮罪,我向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了我对多次半月遮罪的半月别住,我在别住期间又犯了多次五日遮罪,我向僧团请求对中间这多次五日遮罪进行复归本位,僧团让我对中间这多次五日遮罪进行了复归本位,我向僧团请求对中间这多次五日遮罪与之前的罪行进行合并别住,僧团给予了我对中间这多次五日遮罪与之前的罪行的合并别住,我已经完成了别住,我向僧团请求对多次罪行进行六夜摩那埵,僧团给予了我对多次罪行的六夜摩那埵,大德们,我已经完成了摩那埵,现在向僧团请求出罪。"
这样请求三遍后:
"大德们,请僧团听我说,这位名叫某某的比丘犯了多次半月遮罪,他向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了这位名叫某某的比丘对多次半月遮罪的半月别住,他在别住期间又犯了多次五日遮罪,他向僧团请求对中间这多次五日遮罪进行复归本位,僧团让这位名叫某某的比丘对中间这多次五日遮罪进行了复归本位,他向僧团请求对中间这多次五日遮罪与之前的罪行进行合并别住,僧团给予了这位名叫某某的比丘对中间这多次五日遮罪与之前的罪行的合并别住,他已经完成了别住,他向僧团请求对多次罪行进行六夜摩那埵,僧团给予了这位名叫某某的比丘对多次罪行的六夜摩那埵,他已经完成了摩那埵,现在向僧团请求出罪,如果僧团已经准备好了,僧团应该让这位名叫某某的比丘出罪,这是动议。"


‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji pakkhapaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, so parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajji pañcāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāci, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ pañcāhappaṭicchannānaṃ purimāsu āpattīsu samodhānaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ abbheti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno abbhānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Abbhito saṅghena itthannāmo bhikkhu, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācā kātabbā.


"大德们,请僧团听我说,这位名叫某某的比丘犯了多次半月遮罪,他向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了这位名叫某某的比丘对多次半月遮罪的半月别住,他在别住期间又犯了多次五日遮罪,他向僧团请求对中间这多次五日遮罪进行复归本位,僧团让这位名叫某某的比丘对中间这多次五日遮罪进行了复归本位,他向僧团请求对中间这多次五日遮罪与之前的罪行进行合并别住,僧团给予了这位名叫某某的比丘对中间这多次五日遮罪与之前的罪行的合并别住,他已经完成了别住,他向僧团请求对多次罪行进行六夜摩那埵,僧团给予了这位名叫某某的比丘对多次罪行的六夜摩那埵,他已经完成了摩那埵,现在向僧团请求出罪,僧团正在让这位名叫某某的比丘出罪,哪位尊者同意这位名叫某某的比丘出罪,请保持沉默。哪位不同意,请说出来。
我再说第二遍…我再说第三遍…
僧团已经让这位名叫某某的比丘出罪,僧团同意了,所以保持沉默,我如此认定。"
这就是如何进行羯磨文的方法。


Sace mānattāraho vā mānattaṃ caranto vā abbhānāraho vā anikkhittavatto antarāpattiṃ āpajjitvā paṭicchādeti, vuttanayeneva purimāpattiyā antarāpattiyā ca divasaparicchedaṃ sallakkhetvā tadanurūpāya kammavācāya mūlāya paṭikassitvā parivāsaṃ datvā parivutthaparivāsassa mānattaṃ datvā ciṇṇamānatto abbhetabbo. Sace pana paṭicchannāya āpattiyā parivasanto antarāpattiṃ āpajjitvā na paṭicchādeti, tassa mūlāyapaṭikassanāyeva kātabbā, puna parivāsadānakiccaṃ natthi. Mūlāyapaṭikassanena pana parivutthadivasānaṃ makkhitattā puna ādito paṭṭhāya parivasitabbaṃ. Parivutthaparivāsassa ca mūlāpattiyā antarāpattiṃ samodhānetvā mānattaṃ dātabbaṃ, ciṇṇamānatto ca abbhetabbo. Kathaṃ? Mūlāyapaṭikassanaṃ karontena tāva sace mūlāpatti pakkhapaṭicchannā hoti,

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ pakkhapaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajjiṃ appaṭicchannāyo, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ antarāsambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yācāmī’’ti –

Tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji pakkhapaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, so parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikasseyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji pakkhapaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, so parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yācati, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassati, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Paṭikassito saṅghena itthannāmo bhikkhu, antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassanā khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācā kātabbā.


如果应该接受摩那埵的人,或正在履行摩那埵的人,或应该出罪的人,在没有放弃责任的情况下犯了中间罪并隐藏,应该按照前面所说的方法,考虑原来的罪和中间罪的天数,用相应的羯磨文让他复归本位,给予别住,给予已完成别住的人摩那埵,让已完成摩那埵的人出罪。但如果正在为隐藏的罪行别住的人犯了中间罪而没有隐藏,只需让他复归本位,不需要再给予别住。但由于复归本位抹消了已经完成的天数,应该从头开始重新别住。对已完成别住的人,应该将原来的罪和中间罪合并给予摩那埵,对已完成摩那埵的人应该让他出罪。怎么做呢?首先进行复归本位时,如果原来的罪是半月遮罪,应该这样说:
"大德们,我犯了多次半月遮罪,我向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了我对多次半月遮罪的半月别住,我在别住期间又犯了多次不遮罪,大德们,我向僧团请求对中间这多次不遮罪进行复归本位。"
这样请求三遍后:
"大德们,请僧团听我说,这位名叫某某的比丘犯了多次半月遮罪,他向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了这位名叫某某的比丘对多次半月遮罪的半月别住,他在别住期间又犯了多次不遮罪,他向僧团请求对中间这多次不遮罪进行复归本位,如果僧团已经准备好了,僧团应该让这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪进行复归本位,这是动议。
大德们,请僧团听我说,这位名叫某某的比丘犯了多次半月遮罪,他向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了这位名叫某某的比丘对多次半月遮罪的半月别住,他在别住期间又犯了多次不遮罪,他向僧团请求对中间这多次不遮罪进行复归本位,僧团正在让这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪进行复归本位,哪位尊者同意这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪进行复归本位,请保持沉默。哪位不同意,请说出来。
我再说第二遍…我再说第三遍…
僧团已经让这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪进行了复归本位,僧团同意了,所以保持沉默,我如此认定。"
这就是如何进行羯磨文的方法。


Evaṃ mūlāya paṭikassitena puna ādito paṭṭhāya parivasitabbaṃ. Parivasantena ca –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ pakkhapaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajjiṃ paṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāciṃ, taṃ maṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, sohaṃ parivasāmi, vediyāmahaṃ, bhante, vediyatīti maṃ saṅgho dhāretū’’ti –

Ārocetabbaṃ.

Parivutthaparivāsassa mānattaṃ dentena –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ pakkhapaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajjiṃ appaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāciṃ, taṃ maṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, sohaṃ, bhante, parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ yācāmī’’ti –

Tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji pakkhapaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, so parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāci, taṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ dadeyya, esā ñatti.


从此以后,应该从头开始进行别住。对于正在别住的人:
"大德们,我犯了多次半月遮罪,我向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了我对多次半月遮罪的半月别住,我在别住期间又犯了多次不遮罪,我向僧团请求对中间这多次不遮罪进行复归本位,僧团让我对中间这多次不遮罪进行了复归本位,我正在别住,我知道,大德们,我被僧团所承认。"
需要通知。
对于已完成别住的人:
"大德们,我犯了多次半月遮罪,我向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了我对多次半月遮罪的半月别住,我在别住期间又犯了多次不遮罪,我向僧团请求对中间这多次不遮罪进行复归本位,僧团让我对中间这多次不遮罪进行了复归本位,我请求大德们,对于这多次罪行的已完成别住,希望给予我对这些多次罪行的隐藏与不隐藏的摩那埵。"
这样请求三遍后:
"大德们,请僧团听我说,这位名叫某某的比丘犯了多次半月遮罪,他向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了这位名叫某某的比丘对多次半月遮罪的半月别住,他在别住期间又犯了多次不遮罪,他向僧团请求对中间这多次不遮罪进行复归本位,僧团让我对中间这多次不遮罪进行了复归本位,僧团正在让这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪进行复归本位,他请求对于这多次罪行的已完成别住,希望给予他对这些多次罪行的隐藏与不隐藏的摩那埵,如果僧团已经准备好了,僧团应该给予这位名叫某某的比丘对这些多次罪行的隐藏与不隐藏的摩那埵,这是动议。"


‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji pakkhapaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, so parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāci, taṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ yācati, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ deti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Dinnaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācā kātabbā.

Kammavācāpariyosāne mānattasamādānādi sabbaṃ vuttanayameva. Ārocentena pana –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ pakkhapaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajjiṃ appaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāciṃ, taṃ maṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, sohaṃ parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ mānattaṃ carāmi, vediyāmahaṃ bhante, vediyatīti maṃ saṅgho dhāretū’’ti –

Evaṃ ārocetabbaṃ.


"大德们,请僧团听我说,这位名叫某某的比丘犯了多次半月遮罪,他向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了这位名叫某某的比丘对多次半月遮罪的半月别住,他在别住期间又犯了多次不遮罪,他向僧团请求对中间这多次不遮罪进行复归本位,僧团让他对中间这多次不遮罪进行了复归本位,他请求对于这多次罪行的已完成别住,希望给予他对这些多次罪行的隐藏与不隐藏的摩那埵,僧团给予了这位名叫某某的比丘对这些多次罪行的隐藏与不隐藏的摩那埵,哪位尊者同意这位名叫某某的比丘对这些多次罪行的隐藏与不隐藏的摩那埵,请保持沉默。哪位不同意,请说出来。
我再说第二遍…我再说第三遍…
对这位名叫某某的比丘给予的对这些多次罪行的隐藏与不隐藏的摩那埵,僧团同意了,所以保持沉默,我如此认定。"
这就是如何进行羯磨文的方法。
在羯磨文的结尾,所有的摩那埵等事项都应如前所述。对于通知者:
"我犯了多次半月遮罪,我向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了我对多次半月遮罪的半月别住,我在别住期间又犯了多次不遮罪,我向僧团请求对中间这多次不遮罪进行复归本位,僧团让我对中间这多次不遮罪进行了复归本位,我请求大德们,对于这多次罪行的已完成别住,希望给予我对这些多次罪行的隐藏与不隐藏的摩那埵,僧团给予了我对这些多次罪行的隐藏与不隐藏的摩那埵,我正在履行摩那埵,我知道,大德们,我被僧团所承认。"
这就是需要通知的内容。


Ciṇṇamānattaṃ abbhentena ca –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ pakkhapaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajjiṃ appaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāciṃ, taṃ maṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ apaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, sohaṃ parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ bhante ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācāmī’’ti –

Tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji pakkhapaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, so parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāci, taṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ adāsi , so ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ abbheyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji pakkhapaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ pakkhapaṭicchannānaṃ pakkhaparivāsaṃ adāsi, so parivasanto antarā sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāci, taṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ paṭicchannānañca appaṭicchannānañca chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ abbheti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno abbhānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Abbhito saṅghena itthannāmo bhikkhu, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācā kātabbā.


"已完成摩那埵的人也这样说:
'大德们,我犯了多次半月遮罪,我向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了我对多次半月遮罪的半月别住,我在别住期间又犯了多次不遮罪,我向僧团请求对中间这多次不遮罪进行复归本位,僧团让我对中间这多次不遮罪进行了复归本位,我请求对于这多次罪行的已完成别住,希望给予我对这些多次罪行的隐藏与不隐藏的摩那埵。'
这样请求三遍后:
'大德们,请僧团听我说,这位名叫某某的比丘犯了多次半月遮罪,他向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了这位名叫某某的比丘对多次半月遮罪的半月别住,他在别住期间又犯了多次不遮罪,他向僧团请求对中间这多次不遮罪进行复归本位,僧团让我对中间这多次不遮罪进行了复归本位,僧团正在让这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪进行复归本位,他请求对于这多次罪行的已完成别住,希望给予他对这些多次罪行的隐藏与不隐藏的摩那埵。'
如果僧团已经准备好了,僧团应该让这位名叫某某的比丘出罪,这是动议。
'大德们,请僧团听我说,这位名叫某某的比丘犯了多次半月遮罪,他向僧团请求对这多次半月遮罪进行半月别住,僧团给予了这位名叫某某的比丘对多次半月遮罪的半月别住,他在别住期间又犯了多次不遮罪,他向僧团请求对中间这多次不遮罪进行复归本位,僧团让我对中间这多次不遮罪进行了复归本位,僧团正在让这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪进行复归本位,他请求对于这多次罪行的已完成别住,希望给予他对这些多次罪行的隐藏与不隐藏的摩那埵。'
如果僧团已经准备好了,僧团应该让这位名叫某某的比丘出罪,哪位尊者同意这位名叫某某的比丘出罪,请保持沉默。哪位不同意,请说出来。
我再说第二遍…我再说第三遍…
对这位名叫某某的比丘的出罪,僧团同意了,所以保持沉默,我如此认定。"
这就是如何进行羯磨


Imināva nayena mānattārahamānattacārikaabbhānārahakālesupi antarāpattiṃ āpajjitvā appaṭicchādentassa mūlāyapaṭikassanameva katvā mūlāpattiyā antarāpattiṃ samodhānetvā mānattaṃ datvā ciṇṇamānattassa abbhānaṃ kātabbaṃ. Ettha pana ‘‘sohaṃ parivasanto’’ti āgataṭṭhāne ‘‘sohaṃ parivutthaparivāso mānattāraho’’ti vā ‘‘sohaṃ mānattaṃ caranto’’ti vā ‘‘sohaṃ ciṇṇamānatto abbhānāraho’’ti vā vattabbaṃ.

Sace pana appaṭicchannāya āpattiyā mānattaṃ caranto antarāpattiṃ āpajjitvā na paṭicchādeti, so mūlāya paṭikassitvā antarāpattiyā puna mānattaṃ datvā ciṇṇamānatto abbhetabbo. Kathaṃ? Mūlāyapaṭikassanaṃ karontena tāva –

‘‘Ahaṃ , bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ appaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ mānattaṃ caranto antarā sambahulā āpattiyo āpajjiṃ appaṭicchannāyo, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yācāmī’’ti –

Tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so mānattaṃ caranto antarā sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikasseyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so mānattaṃ caranto antarā sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yācati, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassati, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Paṭikassito saṅghena itthannāmo bhikkhu, antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanā khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācā kātabbā.


按照这个方法,对于应该接受摩那埵的人、正在履行摩那埵的人、应该出罪的人,在中间犯了罪而没有隐藏的情况下,只需让他复归本位,将原来的罪和中间的罪合并给予摩那埵,对已完成摩那埵的人进行出罪。在这里,"我正在别住"的地方应该说"我已完成别住,应该接受摩那埵"或"我正在履行摩那埵"或"我已完成摩那埵,应该出罪"。
如果正在为不遮罪履行摩那埵的人在中间犯了罪而没有隐藏,应该让他复归本位,再次给予中间罪的摩那埵,完成摩那埵后让他出罪。怎么做呢?首先进行复归本位时应该这样说:
"大德们,我犯了多次不遮罪,我向僧团请求对这多次不遮罪进行六夜摩那埵,僧团给予了我对多次不遮罪的六夜摩那埵,我在履行摩那埵期间又犯了多次不遮罪,大德们,我向僧团请求对中间这多次不遮罪进行复归本位。"
这样请求三遍后:
"大德们,请僧团听我说,这位名叫某某的比丘犯了多次不遮罪,他向僧团请求对这多次不遮罪进行六夜摩那埵,僧团给予了这位名叫某某的比丘对多次不遮罪的六夜摩那埵,他在履行摩那埵期间又犯了多次不遮罪,他向僧团请求对中间这多次不遮罪进行复归本位,如果僧团已经准备好了,僧团应该让这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪进行复归本位,这是动议。
大德们,请僧团听我说,这位名叫某某的比丘犯了多次不遮罪,他向僧团请求对这多次不遮罪进行六夜摩那埵,僧团给予了这位名叫某某的比丘对多次不遮罪的六夜摩那埵,他在履行摩那埵期间又犯了多次不遮罪,他向僧团请求对中间这多次不遮罪进行复归本位,僧团正在让这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪进行复归本位,哪位尊者同意这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪进行复归本位,请保持沉默。哪位不同意,请说出来。
我再说第二遍…我再说第三遍…
僧团已经让这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪进行了复归本位,僧团同意了,所以保持沉默,我如此认定。"
这就是如何进行羯磨文的方法。


Evaṃ mūlāya paṭikassitvā mānattaṃ dentena –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ appaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ mānattaṃ caranto antarā sambahulā āpattiyo āpajjiṃ appaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāciṃ, taṃ maṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācāmī’’ti –

Tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so mānattaṃ caranto antarā sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāci, taṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ dadeyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so mānattaṃ caranto antarā sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāci, taṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Dinnaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācā kātabbā.


这样复归本位后给予摩那埵的人—
“我，尊敬的大德，犯了多次不遮罪，我请求僧团给予我对这多次不遮罪的摩那埵，僧团给予了我对多次不遮罪的摩那埵。我在履行摩那埵期间又犯了多次不遮罪，我请求僧团对中间这多次不遮罪进行复归本位，僧团让我对中间这多次不遮罪进行复归本位，我请求大德们给予我对中间这多次不遮罪的摩那埵。”
这样请求三遍后—
“请听我说，大德们，这位名叫某某的比丘犯了多次不遮罪，他请求僧团给予他对多次不遮罪的摩那埵，僧团给予了这位名叫某某的比丘对多次不遮罪的摩那埵。他在履行摩那埵期间又犯了多次不遮罪，他请求僧团对中间这多次不遮罪进行复归本位，僧团让这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪进行复归本位，他请求僧团给予他对中间这多次不遮罪的摩那埵，如果僧团已经准备好了，僧团应该给予这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪的摩那埵，这是动议。
“请听我说，大德们，这位名叫某某的比丘犯了多次不遮罪，他请求僧团给予他对多次不遮罪的摩那埵，僧团给予了这位名叫某某的比丘对多次不遮罪的摩那埵。他在履行摩那埵期间又犯了多次不遮罪，他请求僧团对中间这多次不遮罪进行复归本位，僧团让这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪进行复归本位，他请求僧团给予他对中间这多次不遮罪的摩那埵，僧团给予这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪的摩那埵，哪位尊者同意这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪的摩那埵，请保持沉默。哪位不同意，请说出来。
“我再说第二遍……我再说第三遍……
“给予这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪的摩那埵，僧团同意了，所以保持沉默，我如此认定。”
这就是如何进行羯磨文的方法。


Kammavācāpariyosāne mānattasamādānādi sabbaṃ vuttanayameva. Ārocentena pana –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ appaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ mānattaṃ caranto antarā sambahulā āpattiyo āpajjiṃ appaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, taṃ maṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, sohaṃ saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ mānattaṃ carāmi, vediyāmahaṃ, bhante, vediyatīti maṃ saṅgho dhāretū’’ti –

Evaṃ ārocetabbaṃ.

Ciṇṇamānattaṃ abbhentena ca –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā āpattiyo āpajjiṃ appaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ mānattaṃ caranto antarā sambahulā āpattiyo āpajjiṃ appaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāciṃ, taṃ maṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, sohaṃ saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ, bhante, ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācāmī’’ti –

Tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so mānattaṃ caranto antarā sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāci, taṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ abbheyya, esā ñatti.


在进行羯磨文结束时，关于摩那埵的接受等一切如上所述。通过告知—
“我，尊敬的大德，犯了多次不遮罪，我请求僧团给予我对这多次不遮罪的摩那埵，僧团给予了我对多次不遮罪的摩那埵。我在履行摩那埵期间又犯了多次不遮罪，我请求僧团对中间这多次不遮罪进行复归本位，僧团让我对中间这多次不遮罪进行复归本位，我请求大德们给予我对中间这多次不遮罪的摩那埵，僧团给予了我对中间这多次不遮罪的摩那埵，我在履行摩那埵，我感知到，尊敬的大德，我感知到，请僧团给予我保护。”
这样告知。
对于已完成摩那埵的人也这样说—
“我，尊敬的大德，犯了多次不遮罪，我请求僧团给予我对这多次不遮罪的摩那埵，僧团给予了我对多次不遮罪的摩那埵。我在履行摩那埵期间又犯了多次不遮罪，我请求僧团对中间这多次不遮罪进行复归本位，僧团让我对中间这多次不遮罪进行复归本位，我请求僧团给予我对中间这多次不遮罪的摩那埵，僧团给予了我对中间这多次不遮罪的摩那埵，我请求大德们，尊敬的大德，我请求僧团给予我保护。”
这样请求三遍后—
“请听我说，大德们，这位名叫某某的比丘犯了多次不遮罪，他请求僧团给予他对多次不遮罪的摩那埵，僧团给予了这位名叫某某的比丘对多次不遮罪的摩那埵。他在履行摩那埵期间又犯了多次不遮罪，他请求僧团对中间这多次不遮罪进行复归本位，僧团让我对中间这多次不遮罪进行复归本位，他请求僧团给予他对中间这多次不遮罪的摩那埵，僧团给予了这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪的摩那埵，这位名叫某某的比丘请求僧团给予他保护，如果僧团已经准备好了，僧团应该让这位名叫某某的比丘出罪，这是动议。”


‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so mānattaṃ caranto antarā sambahulā āpattiyo āpajji appaṭicchannāyo, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ yāci, taṃ saṅgho antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ mūlāya paṭikassi, so saṅghaṃ antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno antarā sambahulānaṃ āpattīnaṃ appaṭicchannānaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ abbheti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno abbhānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Abbhito saṅghena itthannāmo bhikkhu, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācaṃ katvā abbhetabbo.

Abbhānārahakālepi antarāpattiṃ āpajjitvā appaṭicchādentassa imināva nayena mūlāyapaṭikassanā mānattadānaṃ abbhānañca veditabbaṃ. Kevalaṃ panettha ‘‘mānattaṃ caranto’’ti avatvā ‘‘ciṇṇamānatto abbhānāraho’’ti vattabbaṃ.

Odhānasamodhānaparivāsakathā niṭṭhitā.



“请听我说，大德们，这位名叫某某的比丘犯了多次不遮罪，他请求僧团给予他对多次不遮罪的摩那埵，僧团给予了这位名叫某某的比丘对多次不遮罪的摩那埵。他在履行摩那埵期间又犯了多次不遮罪，他请求僧团对中间这多次不遮罪进行复归本位，僧团让我对中间这多次不遮罪进行复归本位，他请求僧团给予他对中间这多次不遮罪的摩那埵，僧团给予了这位名叫某某的比丘对中间这多次不遮罪的摩那埵，这位名叫某某的比丘请求僧团给予他保护，僧团让这位名叫某某的比丘出罪，哪位尊者同意这位名叫某某的比丘的请求，请保持沉默。哪位不同意，请说出来。
“我再说第二遍……我再说第三遍……
“这位名叫某某的比丘，僧团同意了，所以保持沉默，我如此认定。”
这样进行羯磨文后应出罪。
在需要出罪的时候，即使在中间犯了罪而没有隐藏的情况下，也应按照这一方法进行复归本位，给予摩那埵和出罪。除了“正在履行摩那埵”之外，应说“已完成摩那埵，应该出罪”。
关于解脱与复归的讨论已完成。

244.Agghasamodhāno (cūḷava. aṭṭha. 102) nāma sambahulāsu āpattīsu yā ekā vā dve vā tisso vā sambahulā vā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhāya tāsaṃ rattiparicchedavasena avasesānaṃ ūnatarapaṭicchannānaṃ āpattīnaṃ parivāso dīyati, ayaṃ vuccati agghasamodhāno. Yassa pana sataṃ āpattiyo dasāhappaṭicchannā, aparampi sataṃ āpattiyo dasāhappaṭicchannāti evaṃ dasakkhattuṃ katvā āpattisahassaṃ divasasataṃ paṭicchannaṃ hoti, tena kiṃ kātabbanti? Sabbā samodahitvā dasa divase parivasitabbaṃ. Evaṃ ekeneva dasāhena divasasatampi parivasitabbameva hoti. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Dasasataṃ rattisataṃ, āpattiyo chādayitvāna;

Dasa rattiyo vasitvāna, mucceyya pārivāsiko’’ti. (pari. 477);

Ayaṃ agghasamodhāno nāma.

Tassa ārocanadānalakkhaṇaṃ evaṃ veditabbaṃ – sace kassaci bhikkhuno ekā āpatti ekāhappaṭicchannā hoti, ekā āpatti dvīhappaṭicchannā, ekā tīhapaṭicchannā, ekā catūhappaṭicchannā, ekā pañcāhappaṭicchannā, ekā chāhappaṭicchannā, ekā sattāhappaṭicchannā, ekā aṭṭhāhappaṭicchannā, ekā navāhappaṭicchannā, ekā dasāhappaṭicchannā hoti, tena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā…pe… evamassa vacanīyo –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ sambahulā āpattiyo ekāhappaṭicchannāyo sambahulā āpattiyo dvīhappaṭicchannāyo…pe… sambahulā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ yācāmī’’ti.

Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji sambahulā āpattiyo ekāhappaṭicchannāyo…pe… sambahulā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ dadeyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji sambahulā āpattiyo ekāhappaṭicchannāyo…pe… sambahulā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ yācati, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ deti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāso, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācā kātabbā.


价值复归（agghasamodhāno）是指在众多不遮罪中，有一、二、三或众多不遮罪的情况下，所有长期未遮的罪，按其价值进行复归，剩余的较轻的未遮罪的情况下，给予复归，这是所谓的价值复归。假如有一百个不遮罪，十个未遮，那么再有一百个不遮罪，十个未遮，这样十次之后就形成了一千个不遮罪，十天未遮，应该怎么做呢？所有罪都应合并后在十天内进行复归。因此，仅用一个十天的时间就可以进行一百天的复归。也曾说过—
“十天百夜，遮住不遮罪；
在十夜内居住，能解脱复归者。”（《法集》477）
这就是所谓的价值复归。
关于它的告知特征应如此理解——如果某位比丘有一项不遮罪一日未遮，一项不遮罪二日未遮，一项不遮罪三日未遮，一项不遮罪四日未遮，一项不遮罪五日未遮，一项不遮罪六日未遮，一项不遮罪七日未遮，一项不遮罪八日未遮，一项不遮罪九日未遮，一项不遮罪十日未遮，那么这位比丘应当走向僧团，进行一部分的上座……等……他应当这样说—
“我，尊敬的大德，犯了众多不遮罪，犯了众多不遮罪一日未遮，犯了众多不遮罪二日未遮……等……犯了众多不遮罪十日未遮，我请求僧团给予我这些不遮罪的复归。”
第二遍应当请求。第三遍应当请求。
通过比丘的力量，僧团应当通知—
“请听我说，大德们，这位名叫某某的比丘犯了众多不遮罪，犯了众多不遮罪一日未遮……等……犯了众多不遮罪十日未遮，他请求僧团给予他这些不遮罪的复归，如果僧团已经准备好了，僧团应当给予这位名叫某某的比丘这些不遮罪的复归，这是动议。
“请听我说，大德们，这位名叫某某的比丘犯了众多不遮罪，犯了众多不遮罪一日未遮……等……犯了众多不遮罪十日未遮，他请求僧团给予他这些不遮罪的复归，僧团给予这位名叫某某的比丘这些不遮罪的复归，哪位尊者同意这位名叫某某的比丘的请求，请保持沉默。哪位不同意，请说出来。
“我再说第二遍……我再说第三遍……
“给予这位名叫某某的比丘这些不遮罪的复归，僧团同意了，所以保持沉默，我如此认定。”
这样进行羯磨文。


Kammavācāpariyosāne vattasamādānādi sabbaṃ vuttanayameva. Ārocentena pana –

‘‘Ahaṃ , bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ sambahulā āpattiyo ekāhappaṭicchannāyo…pe… sambahulā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivasāmi, vediyāmahaṃ, bhante, vediyatīti maṃ saṅgho dhāretū’’ti –

Evaṃ ārocetabbaṃ.

Parivutthaparivāsassa mānattaṃ dentena –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ sambahulā āpattiyo ekāhappaṭicchannāyo…pe… sambahulā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ, bhante, parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācāmī’’ti –

Tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji sambahulā āpattiyo ekāhappaṭicchannāyo…pe… sambahulā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ , saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ dadeyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji sambahulā āpattiyo ekāhappaṭicchannāyo…pe… sambahulā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Dinnaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācā kātabbā.


在进行羯磨文结束时，关于摩那埵的接受等一切如上所述。通过告知—
“我，尊敬的大德，犯了众多不遮罪，犯了众多不遮罪一日未遮……等……犯了众多不遮罪十日未遮，我请求僧团给予我这些不遮罪的复归，僧团给予了我这些不遮罪的复归，我在履行摩那埵，我感知到，尊敬的大德，我感知到，请僧团给予我保护。”
这样告知。
对于被复归的摩那埵的请求者—
“我，尊敬的大德，犯了众多不遮罪，犯了众多不遮罪一日未遮……等……犯了众多不遮罪十日未遮，我请求僧团给予我这些不遮罪的复归，僧团给予了我这些不遮罪的复归，我请求大德们，尊敬的大德，我请求僧团给予我被复归的摩那埵。”
请求三遍后—
“请听我说，大德们，这位名叫某某的比丘犯了众多不遮罪，犯了众多不遮罪一日未遮……等……犯了众多不遮罪十日未遮，他请求僧团给予他这些不遮罪的复归，僧团给予这位名叫某某的比丘这些不遮罪的复归，这位名叫某某的比丘请求僧团给予他被复归的摩那埵，如果僧团已经准备好了，僧团应当给予这位名叫某某的比丘被复归的摩那埵，这是动议。
“请听我说，大德们，这位名叫某某的比丘犯了众多不遮罪，犯了众多不遮罪一日未遮……等……犯了众多不遮罪十日未遮，他请求僧团给予他这些不遮罪的复归，僧团给予这位名叫某某的比丘这些不遮罪的复归，这位名叫某某的比丘请求僧团给予他被复归的摩那埵，僧团给予这位名叫某某的比丘被复归的摩那埵，哪位尊者同意这位名叫某某的比丘的请求，请保持沉默。哪位不同意，请说出来。
“我再说第二遍……我再说第三遍……
“给予这位名叫某某的比丘这些不遮罪的复归，僧团同意了，所以保持沉默，我如此认定。”
这样进行羯磨文。


Kammavācāpariyosāne ca mānattasamādānādi sabbaṃ vuttanayameva. Ārocentena pana –

‘‘Ahaṃ , bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ sambahulā āpattiyo ekāhappaṭicchannāyo…pe… sambahulā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ mānattaṃ carāmi, vediyāmahaṃ, bhante, vediyatīti maṃ saṅgho dhāretū’’ti ārocetabbaṃ.

Ciṇṇamānatto abbhetabbo. Abbhentena ca –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ sambahulā āpattiyo ekāhappaṭicchannāyo…pe… sambahulā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, sohaṃ saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, sohaṃ, bhante, ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācāmī’’ti –

Tikkhattuṃ yācāpetvā –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji sambahulā āpattiyo ekāhappaṭicchannāyo…pe… sambahulā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ abbheyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajji sambahulā āpattiyo ekāhappaṭicchannāyo…pe… sambahulā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, so saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo dasāhappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ adāsi, so parivutthaparivāso saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi, so ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ abbheti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno abbhānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe….

‘‘Abbhito saṅghena itthannāmo bhikkhu, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti –

Evaṃ kammavācaṃ katvā abbhetabbo.

Agghasamodhānaparivāsakathā niṭṭhitā.



在进行羯磨文结束时，关于摩那埵的接受等一切如上所述。通过告知—
"我，尊敬的大德，犯了众多不遮罪，犯了众多不遮罪一日未遮……等……犯了众多不遮罪十日未遮，我请求僧团给予我这些不遮罪的复归，僧团给予了我这些不遮罪的复归，我已完成复归，请求僧团给予我这些不遮罪的六夜摩那埵，僧团给予了我这些不遮罪的六夜摩那埵，我正在履行摩那埵，我感知到，尊敬的大德，我感知到，请僧团给予我保护。"
这样告知。
已完成摩那埵的人应该出罪。出罪时应该—
"我，尊敬的大德，犯了众多不遮罪，犯了众多不遮罪一日未遮……等……犯了众多不遮罪十日未遮，我请求僧团给予我这些不遮罪的复归，僧团给予了我这些不遮罪的复归，我已完成复归，请求僧团给予我这些不遮罪的六夜摩那埵，僧团给予了我这些不遮罪的六夜摩那埵，我已完成摩那埵，尊敬的大德，我请求僧团给予我出罪。"
请求三遍后—
"请听我说，大德们，这位名叫某某的比丘犯了众多不遮罪，犯了众多不遮罪一日未遮……等……犯了众多不遮罪十日未遮，他请求僧团给予他这些不遮罪的复归，僧团给予这位名叫某某的比丘这些不遮罪的复归，他已完成复归，请求僧团给予他这些不遮罪的六夜摩那埵，僧团给予这位名叫某某的比丘这些不遮罪的六夜摩那埵，他已完成摩那埵，请求僧团给予他出罪，如果僧团已经准备好了，僧团应当让这位名叫某某的比丘出罪，这是动议。
"请听我说，大德们，这位名叫某某的比丘犯了众多不遮罪，犯了众多不遮罪一日未遮……等……犯了众多不遮罪十日未遮，他请求僧团给予他这些不遮罪的复归，僧团给予这位名叫某某的比丘这些不遮罪的复归，他已完成复归，请求僧团给予他这些不遮罪的六夜摩那埵，僧团给予这位名叫某某的比丘这些不遮罪的六夜摩那埵，他已完成摩那埵，请求僧团给予他出罪，僧团让这位名叫某某的比丘出罪，哪位尊者同意这位名叫某某的比丘出罪，请保持沉默。哪位不同意，请说出来。
"我再说第二遍……我再说第三遍……
"这位名叫某某的比丘已经出罪，僧团同意了，所以保持沉默，我如此认定。"
这样进行羯磨文后应出罪。
关于价值复归的讨论已完成。

245.Missakasamodhāno (cuḷava. aṭṭha. 102) nāma – yo nānāvatthukā āpattiyo ekato katvā dīyati. Tatrāyaṃ nayo –

‘‘Ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ekaṃ sukkavissaṭṭhiṃ, ekaṃ kāyasaṃsaggaṃ, ekaṃ duṭṭhullavācaṃ, ekaṃ attakāmaṃ, ekaṃ sañcarittaṃ, ekaṃ kuṭikāraṃ, ekaṃ vihārakāraṃ, ekaṃ duṭṭhadosaṃ, ekaṃ aññabhāgiyaṃ, ekaṃ saṅghabhedakaṃ, ekaṃ saṅghabhedānuvattakaṃ, ekaṃ dubbacaṃ, ekaṃ kuladūsakaṃ, sohaṃ, bhante, saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācāmī’’ti –

Tikkhattuṃ yācāpetvā tadanurūpāya kammavācāya parivāso dātabbo.

Ettha ca ‘‘saṅghādisesā āpattiyo āpajji nānāvatthukāyo’’tipi ‘‘saṅghādisesā āpattiyo āpajji’’itipi evaṃ pubbe vuttanayena vatthuvasenapi gottavasenapi nāmavasenapi āpattivasenapi yojetvā kammaṃ kātuṃ vaṭṭatiyeva, tasmā na idha visuṃ kammavācaṃ yojetvā dassayissāma pubbe sabbāpattisādhāraṇaṃ katvā yojetvā dassitāya eva kammavācāya nānāvatthukāhipi āpattīhi vuṭṭhānasambhavato sāyevettha kammavācā alanti.

Missakasamodhānaparivāsakathā niṭṭhitā.



价值复归（Missakasamodhāno）是指将多种不遮罪合并后给予复归。其程序如下—
“我，尊敬的大德，犯了众多不遮罪，犯了一项干燥的放纵，犯了一项身体接触，犯了一项恶言，犯了一项自我欲望，犯了一项不当行为，犯了一项恶行，犯了一项住处的错误，犯了一项恶劣的过失，犯了一项分裂僧团，犯了一项与分裂僧团相关，犯了一项不善言辞，犯了一项损害家族的行为，我请求僧团给予我这些不遮罪的复归。”
请求三遍后，应根据相应的羯磨文给予复归。
在这里，“众多不遮罪的合并”也可以理解为“众多不遮罪的合并”，因此根据之前所述的内容，无论是根据事物、种族、名称还是不遮罪的情况，都应当进行相应的行为，因此在这里不需要特别强调羯磨文的使用。根据众多不遮罪的合并，复归的羯磨文也应当如此。
关于价值复归的讨论已完成。

246. Sace koci bhikkhu parivasanto vibbhamati, sāmaṇero vā hoti, vibbhamantassa sāmaṇerassa ca parivāso na ruhati. So ce puna upasampajjati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ, yo parivāso dinno, sudinno, yo parivuttho, suparivuttho, avaseso parivasitabbo. Sacepi mānattāraho mānattaṃ caranto abbhānāraho vā vibbhamati, sāmaṇero vā hoti, so ce puna upasampajjati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ, yo parivāso dinno, sudinno, yo parivuttho, suparivuttho, yaṃ mānattaṃ dinnaṃ, sudinnaṃ, yaṃ mānattaṃ ciṇṇaṃ, taṃ suciṇṇaṃ, so bhikkhu abbhetabbo.

Sace koci bhikkhu parivasanto ummattako hoti khittacitto vedanāṭṭo, ummattakassa khittacittassa vedanāṭṭassa ca parivāso na ruhati. So ce puna anummattako hoti akhittacitto avedanāṭṭo, tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ, yo parivāso dinno, sudinno, yo parivuttho, suparivuttho, avaseso parivasitabbo. Mānattārahādīsupi eseva nayo.

Sace koci parivasanto ukkhittako hoti, ukkhittakassa parivāso na ruhati. Sace puna osārīyati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ, yo parivāso dinno, sudinno, yo parivuttho, suparivuttho, avaseso parivasitabbo. Mānattārahādīsupi eseva nayo.

Sace kassaci bhikkhuno itthiliṅgaṃ pātubhavati, tassa sāyeva upajjhā, sāyeva upasampadā, puna upajjhā na gahetabbā, upasampadā ca na kātabbā, bhikkhuupasampadato pabhuti yāva vassagaṇanā, sāyeva vassagaṇanā , na ito paṭṭhāya vassagaṇanā kātabbā. Appatirūpaṃ dānissā bhikkhūnaṃ majjhe vasituṃ, tasmā bhikkhunupassayaṃ gantvā bhikkhunīhi saddhiṃ vasitabbaṃ. Yā desanāgāminiyo vā vuṭṭhānagāminiyo vā āpattiyo bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi sādhāraṇā, tāsaṃ bhikkhunīhi kātabbaṃ, vinayakammameva bhikkhunīnaṃ santike kātabbaṃ. Yā pana bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi asādhāraṇā sukkavissaṭṭhiādikā āpattiyo, tāhi āpattīhi anāpatti, liṅge parivatte tā āpattiyo vuṭṭhitāva honti, puna pakatiliṅge uppannepi tāhi āpattīhi tassa anāpattiyeva. Bhikkhuniyā purisaliṅge pātubhūtepi eseva nayo. Vuttañcetaṃ –

‘‘Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno itthiliṅgaṃ pātubhūtaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi bhikkhave taṃyeva upajjhaṃ, taṃyeva upasampadaṃ, tāniyeva vassāni bhikkhunīhi saṅgamituṃ, yā āpattiyo bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi sādhāraṇā, tā āpattiyo bhikkhunīnaṃ santike vuṭṭhātuṃ. Yā āpattiyo bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi asādhāraṇā, tāhi āpattīhi anāpatti.

‘‘Tena kho pana samayena aññatarissā bhikkhuniyā purisaliṅgaṃ pātubhūtaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi bhikkhave taṃyeva upajjhaṃ, taṃyeva upasampadaṃ, tāniyeva vassāni bhikkhūhi saṅgamituṃ, yā āpattiyo bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi sādhāraṇā, tā āpattiyo bhikkhūnaṃ santike vuṭṭhātuṃ. Yā āpattiyo bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi asādhāraṇā, tāhi āpattīhi anāpattī’’ti (pārā. 69).

247.Ayaṃ panettha pāḷimuttakavinicchayo (pārā. aṭṭha. 

如果有比丘在修行中迷失，或成为小比丘，迷失的比丘或小比丘的复归不适用。如果他再次被接纳，那么他将获得之前的复归，所给予的复归是好的，所复归的也是好的，剩余的应当被复归。如果他因应有的身份而迷失，或成为小比丘，如果他再次被接纳，那么他将获得之前的复归，所给予的复归是好的，所复归的也是好的，所给予的身份是好的，所获得的也是好的，这位比丘应当被出罪。
如果有比丘在修行中精神失常，心智混乱，感受异常，精神失常的、心智混乱的、感受异常的比丘的复归不适用。如果他再次变得正常，心智清醒，无感受，那么他将获得之前的复归，所给予的复归是好的，所复归的也是好的，剩余的应当被复归。对于应有的身份也是如此。
如果有比丘在修行中精神亢奋，精神亢奋的比丘的复归不适用。如果他再次恢复正常，那么他将获得之前的复归，所给予的复归是好的，所复归的也是好的，剩余的应当被复归。对于应有的身份也是如此。
如果有比丘的女性身份显现，那么他应当遵循相应的指导，遵循相应的接纳，不能再次被接纳，接纳也不应当被做，从比丘的接纳开始，直到年数的计算，年数的计算也是如此，从此以后不应再进行年数的计算。由于比丘在中间居住不合适，因此应当去比丘的居所与比丘一起居住。那些与比丘相关的教导，无论是出行的还是起立的，都是比丘与比丘共同的，因此应当在比丘的面前进行相应的行为。而那些比丘与比丘不相关的、不遮罪的行为，如干燥放纵等，若因身份变化而显现，那么这些行为的出现便是无罪的，即使在恢复原有身份后，这些行为依然保持无罪。对于比丘在女性身份显现时也是如此。对此有如下的说法—
“在那个时候，有一位比丘的女性身份显现。对此，世尊进行了告知。我允许比丘们遵循相应的指导，遵循相应的接纳，这些年数应当与比丘一起计算，那些比丘与比丘共同的行为应当在比丘面前显现。那些比丘与比丘不相关的行为则保持无罪。
“在那个时候，有一位比丘的男性身份显现。对此，世尊进行了告知。我允许比丘们遵循相应的指导，遵循相应的接纳，这些年数应当与比丘一起计算，那些比丘与比丘共同的行为应当在比丘面前显现。那些比丘与比丘不相关的行为则保持无罪。”（《巴利文律典》69）
这里是巴利文的判定。

1.69) – imesu dvīsu liṅgesu purisaliṅgaṃ uttamaṃ, itthiliṅgaṃ hīnaṃ, tasmā purisaliṅgaṃ balavaakusalena antaradhāyati, itthiliṅgaṃ dubbalakusalena patiṭṭhāti. Itthiliṅgaṃ pana antaradhāyantaṃ dubbalaakusalena antaradhāyati, purisaliṅgaṃ balavakusalena patiṭṭhāti. Evaṃ ubhayampi akusalena antaradhāyati, kusalena paṭilabbhati.

Tattha sace dvinnaṃ bhikkhūnaṃ ekato sajjhāyaṃ vā dhammasākacchaṃ vā katvā ekāgāre nipajjitvā niddaṃ okkantānaṃ ekassa itthiliṅgaṃ pātubhavati, ubhinnampi sahaseyyāpatti hoti. So ce paṭibujjhitvā attano vippakāraṃ disvā dukkhī dummano rattibhāgeyeva itarassa āroceyya, tena samassāsetabbo ‘‘hotu mā cintayittha, vaṭṭasseveso doso, sammāsambuddhena dvāraṃ dinnaṃ, bhikkhu vā hotu bhikkhunī vā, anāvaṭo dhammo, avārito saggamaggo’’ti. Samassāsetvā evaṃ vattabbaṃ ‘‘tumhehi bhikkhunupassayaṃ gantuṃ vaṭṭati, atthi pana te kāci sandiṭṭhā bhikkhuniyo’’ti. Sacassā honti tādisā bhikkhuniyo, ‘‘atthī’’ti, no ce honti, ‘‘natthī’’ti vatvā so bhikkhu vattabbo ‘‘mama saṅgahaṃ karotha, idāni maṃ paṭhamaṃ bhikkhunupassayaṃ nethā’’ti. Tena bhikkhunā taṃ gahetvā tassā vā sandiṭṭhānaṃ attano vā sandiṭṭhānaṃ bhikkhunīnaṃ santikaṃ gantabbaṃ. Gacchantena ca na ekakena gantabbaṃ, catūhi pañcahi bhikkhūhi saddhiṃ jotikañca kattaradaṇḍakañca gahetvā saṃvidahanaṃ parimocetvā ‘‘mayaṃ asukaṃ nāma ṭhānaṃ gacchāmā’’ti gantabbaṃ. Sace bahigāme dūre vihāro hoti, antarāmagge gāmantaranadīpārarattivippavāsagaṇaohīyanāpattīhi anāpatti. Bhikkhunupassayaṃ gantvā tā bhikkhuniyo vattabbā ‘‘asukaṃ nāma bhikkhuṃ jānāthā’’ti? ‘‘Āma, ayyā’’ti. Tassa itthiliṅgaṃ pātubhūtaṃ, saṅgahaṃ dānissā karothāti. Tā ce ‘‘sādhu ayyā, idāni mayampi sajjhāyissāma, dhammaṃ sossāma, gacchatha tumhe’’ti vatvā saṅgahaṃ karonti, ārādhikā ca honti saṅgāhikā lajjiniyo, tā kopetvā aññattha na gantabbaṃ. Gacchati ce, gāmantaranadīpārarattivippavāsagaṇaohīyanāpattīhi na muccati.

Sace pana lajjiniyo honti, na saṅgāhikāyo, aññattha gantuṃ labbhati. Sacepi alajjiniyo honti, saṅgahaṃ pana karonti, tāpi pariccajitvā aññattha gantuṃ labbhati. Sace lajjiniyo ca saṅgāhikā ca, ñātikā na honti, āsannagāme pana aññā ñātikā honti paṭijagganikā, tāsampi santikaṃ gantuṃ vaṭṭatīti vadanti. Gantvā sace bhikkhubhāvepi nissayapaṭipanno, patirūpāya bhikkhuniyā santike nissayo gahetabbo, mātikā vā vinayo vā uggahito suggahito, puna uggaṇhanakāraṇaṃ natthi. Sace bhikkhubhāvepi parisāvacaro, tassa santikeyeva upasampannā sūpasampannā, aññassa santike nissayo gahetabbo. Pubbe taṃ nissāya vasantehipi aññassa santike nissayo gahetabbo. Paripuṇṇavassasāmaṇerenapi aññassa santike upajjhā gahetabbā.


1.69) 在这两种性别中，男性身份为上等，女性身份为下等，因此男性身份因强大的不善而消失，女性身份因微弱的不善而存在。然而，当女性身份消失时，因微弱的不善而消失，男性身份因强大的不善而存在。如此，二者皆因不善而消失，皆因善而获得。
在此，如果两位比丘共同修行，进行讨论或进行共同的居住，若在同一处安卧而入睡，其中一位显现出女性身份，则二者皆犯重罪。如果他醒来后看到自己的变化而感到痛苦和忧愁，在夜间应当告知另一位比丘，应当劝导他说：“不要担心，这是轮回的过失，正如正觉者所开示的，任何比丘或比丘尼，都是不受阻碍的法，通往天界的道路不应被封闭。”在劝导后，应当这样说：“你们应当去比丘的居所，但是否有你们看到的比丘尼呢？”如果有这样的比丘尼，应当说“有”，如果没有，则应说“没有”，这位比丘应当说：“请你们照顾我，现在请带我去第一次比丘尼的居所。”因此，应该由比丘抓住她，前往她所在的地方或自己的地方，与比丘尼在一起居住。前往时不应单独前往，而应与四到五位比丘一起，携带照明和工具，进行安排，说明“我们将去某个地方”。
如果在远离村庄的地方有寺院，因中间的村庄、河流、夜间的逃避而不受过失的影响。前往比丘尼的居所时，那些比丘尼应当说：“你们知道某位比丘吗？”“是的，尊敬的女士。”这时显现出女性身份，因而应当照顾。她们则应说：“好的，尊敬的女士，现在我们也要共同修行，听闻法，你们去吧。”而她们应当照顾，成为支持者，羞愧的她们若生气而去往他处则不应被允许。如果她去，因中间的村庄、河流、夜间的逃避而不受过失的影响。
如果她们羞愧而不成为支持者，则可以去往他处。如果她们不羞愧而照顾他人，则也可以放弃而去往他处。如果她们既羞愧又成为支持者，若没有亲属，但在附近的村庄有其他亲属，则应当去往她们的地方。
前往时，如果比丘的身份得到确认，应当在适当的比丘尼面前确认，若有法则或戒律被接受且被妥善遵循，则不应再进行进一步的学习。如果比丘的身份得到确认，若在她的面前有适当的比丘尼存在，则应当在她的面前确认。若之前在她的面前居住，亦应在他人的面前确认。即使是完全的年数的比丘，也应在他人的面前确认。


Yaṃ panassa bhikkhubhāve adhiṭṭhitaṃ ticīvarañca patto ca, taṃ adhiṭṭhānaṃ vijahati, puna adhiṭṭhātabbaṃ. Saṅkaccikā ca udakasāṭikā ca gahetabbā. Yaṃ atirekacīvaraṃ vā atirekapatto vā vinayakammaṃ katvā ṭhapito hoti, tampi sabbaṃ vinayakammaṃ vijahati, puna kātabbaṃ. Paṭiggahitatelamadhuphāṇitādīnipi paṭiggahaṇaṃ vijahanti. Sace paṭiggahaṇato sattame divase liṅgaṃ parivattati, puna paṭiggahetvā sattāhaṃ vaṭṭati. Yaṃ pana bhikkhukāle aññassa bhikkhuno santakaṃ paṭiggahitaṃ, taṃ paṭiggahaṇaṃ na vijahati. Yampi ubhinnaṃ sādhāraṇaṃ avibhajitvā ṭhapitaṃ, taṃ pakatatto rakkhati. Yaṃ pana vibhattaṃ etasseva santakaṃ, taṃ paṭiggahaṇaṃ vijahati. Vuttañcetaṃ parivāre –

‘‘Telaṃ madhu phāṇitañcāpi sappiṃ, sāmaṃ gahetvā nikkhipeyya;

Avītivatte sattāhe, sati paccaye paribhuñjantassa āpatti;

Pañhā mesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 480);

Idañhi liṅgaparivattanaṃ sandhāya vuttaṃ. Paṭiggahaṇaṃ nāma liṅgaparivattanena, kālakiriyāya, sikkhāpaccakkhānena, hīnāyāvattanena, anupasampannassa dānena, anapekkhavissajjanena, acchinditvā gahaṇena ca vijahati. Tasmā sacepi harītakakhaṇḍampi paṭiggahetvā ṭhapitamatthi, sabbamassa paṭiggahaṇaṃ vijahati. Bhikkhuvihāre pana yaṃ kiñcissā santakaṃ paṭiggahetvā vā appaṭiggahetvā vā ṭhapitaṃ, sabbassa sāva issarā, āharāpetvā gahetabbaṃ. Yaṃ panettha thāvaraṃ tassā santakaṃ senāsanaṃ vā uparopakā vā, te yassicchati, tassa dātabbā. Terasasu sammutīsu yā bhikkhukāle laddhā sammuti, sabbā paṭippassambhati, purimikāya senāsanaggāho paṭippassambhati. Sace pacchimikāya senāsane gahite liṅgaṃ parivattati, bhikkhusaṅgho cassā uppannalābhaṃ dātukāmo hoti, apaloketvā dātabbo.

Sace bhikkhunīhi sādhāraṇāya paṭicchannāya āpattiyā parivasantassa liṅgaṃ parivattati, puna pakkhamānattameva dātabbaṃ. Sace mānattaṃ carantassa parivattati , puna pakkhamānattameva dātabbaṃ. Sace ciṇṇamānattassa parivattati, bhikkhunīhi abbhānakammaṃ kātabbaṃ. Sace akusalavipāke parikkhīṇe pakkhamānattakāle punadeva liṅgaṃ parivattati, chārattaṃ mānattameva dātabbaṃ. Sace ciṇṇe pakkhamānatte parivattati, bhikkhūhi abbhānakammaṃ kātabbanti.

Bhikkhuniyā liṅgaparivattanepi vuttanayeneva sabbo vinicchayo veditabbo. Ayaṃ pana viseso – sace bhikkhunikāle āpannā sañcarittāpatti paṭicchannā hoti, parivāsadānaṃ natthi, chārattaṃ mānattameva dātabbaṃ. Sace pakkhamānattaṃ carantiyā liṅgaṃ parivattati, na tenattho, chārattaṃ mānattameva dātabbaṃ. Sace ciṇṇamānattāya parivattati, puna mānattaṃ adatvā bhikkhūhi abbhetabbo. Atha bhikkhūhi mānatte adinne puna liṅgaṃ parivattati, bhikkhunīhi pakkhamānattameva dātabbaṃ. Atha chārattaṃ mānattaṃ carantassa puna parivattati, pakkhamānattameva dātabbaṃ. Ciṇṇamānattassa pana liṅgaparivatte jāte bhikkhunīhi abbhānakammaṃ kātabbaṃ. Puna parivatte ca liṅge bhikkhunibhāve ṭhitāyapi yā āpattiyo pubbe paṭippassaddhā, tā suppaṭippassaddhā evāti.



在比丘的身份中，若有规定的三件袈裟和钵，若他放弃了这一规定，则应当重新规定。应当持有水洗袈裟和其他的物品。若有额外的袈裟或额外的钵，经过戒律的行为而被放置，这些也应当全部放弃，重新规定。所接受的油、蜜、酥等物品也应当放弃。若因接受而在第七天内身份发生变化，则应当重新接受，继续维持七天。若在比丘的期间，接受了他人所拥有的物品，则这一接受不应被放弃。若是双方共同的，不分开地放置，则应当保持原有的状态。若是分开的，仅属于他自己的物品，则应当放弃这一接受。对此有如下的说法—
“油、蜜、酥等物品，若一起拿走，
在不越过七天的情况下，若有接受而享用则犯戒；
这是我所思考的，善者应当谨记。”
这确实是指身份的变化。接受的行为因身份的变化、死亡、戒律的拒绝、身份的低下、未被接纳的给予、无所期待的放弃、被切断的接受而被放弃。因此，如果接受了青果而被放置，则所有的接受都应当被放弃。在比丘的居所中，若接受了任何物品，无论是少量还是多量的，应当被取走。若是这里的固定物品，或是安置的床铺等，若有人愿意，应当给予。
在十三种共识中，若在比丘的期间获得的共识，皆应被遵循，原有的床铺应当被遵循。如果在后来的床铺上身份发生变化，比丘僧团应当愿意给予，若不回头则应给予。
若比丘尼因共同的遮蔽而发生身份变化，则应当在飞翔的状态下给予。若因应有的身份而发生变化，则应当在飞翔的状态下给予。若因被切断的身份而发生变化，则应当由比丘尼进行不当的行为。若因不善的因果而在飞翔的状态下再次发生身份变化，则应当给予低下的身份。若因被切断的飞翔身份而发生变化，则应当由比丘进行不当的行为。
对于比丘尼的身份变化，依照上述的说法，所有的判定应当被理解。这里有一个特别的情况——若在比丘的期间，发生了不当行为的遮蔽，则没有复归的给予，应当给予低下的身份。若在飞翔的状态下行走的身份发生变化，则没有相关的意义，应当给予低下的身份。若因被切断的飞翔身份而发生变化，则应当不给予身份。若比丘因不接受而再次发生身份变化，则应当在比丘尼的飞翔状态下给予。若在低下的身份行走时再次变化，则应当给予飞翔的身份。若因被切断的身份而发生变化，则应当由比丘尼进行不当的行为。若再次发生身份变化，即使在比丘尼的身份中，早前的失误应当被完全修正。

248. Ito paraṃ pārivāsikādīnaṃ vattaṃ dassayissāma – pārivāsikena (cūḷava. aṭṭha. 76) bhikkhunā upajjhāyena hutvā na upasampādetabbaṃ, vattaṃ nikkhipitvā pana upasampādetuṃ vaṭṭati. Ācariyena hutvāpi kammavācā na sāvetabbā, aññasmiṃ asati vattaṃ nikkhipitvā sāvetuṃ vaṭṭati. Āgantukānaṃ nissayo na dātabbo. Yehipi pakatiyāva nissayo gahito, te vattabbā ‘‘ahaṃ vinayakammaṃ karomi, asukattherassa nāma santike nissayaṃ gaṇhatha, mayhaṃ vattaṃ mā karotha, mā maṃ gāmappavesanaṃ āpucchathā’’ti. Sace evaṃ vuttepi karontiyeva, vāritakālato paṭṭhāya karontesupi anāpatti. Añño sāmaṇeropi na gahetabbo, upajjhaṃ datvā gahitasāmaṇeropi vattabbo ‘‘ahaṃ vinayakammaṃ karomi, mayhaṃ vattaṃ mā karotha, mā maṃ gāmappavesanaṃ āpucchathā’’ti. Sace evaṃ vuttepi karontiyeva, vāritakālato paṭṭhāya karontesupi anāpatti. Na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā, tasmā bhikkhusaṅghassa vattabbaṃ ‘‘bhante, ahaṃ vinayakammaṃ karomi, bhikkhunovādakaṃ jānāthā’’ti. Paṭibalassa vā bhikkhussa bhāro kātabbo. Āgatā bhikkhuniyo ‘‘saṅghassa santikaṃ gacchatha, saṅgho vo ovādadāyakaṃ jānissatī’’ti vā ‘‘ahaṃ vinayakammaṃ karomi, asukabhikkhussa nāma santikaṃ gacchatha, so vo ovādaṃ dassatī’’ti vā vattabbā.

Yāya āpattiyā saṅghena parivāso dinno hoti, sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā tato vā pāpiṭṭhatarā, kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, palibodhatthāya vā pakkosanatthāya vā savacanīyaṃ na kātabbaṃ. Palibodhatthāya hi karonto ‘‘ahaṃ āyasmantaṃ imasmiṃ vatthusmiṃ savacanīyaṃ karomi, imamhā āvāsā parampi mā pakkama, yāva na taṃ adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ hotī’’ti evaṃ karoti, pakkosanatthāya karonto ‘‘ahaṃ taṃ savacanīyaṃ karomi, ehi mayā saddhiṃ vinayadharānaṃ sammukhībhāvaṃ gacchāhī’’ti evaṃ karoti, tadubhayampi na kātabbaṃ. Vihāre jeṭṭhakaṭṭhānaṃ na kātabbaṃ, pātimokkhuddesakena vā dhammajjhesakena vā na bhavitabbaṃ, napi terasasu sammutīsu ekasammutivasenapi issariyakammaṃ kātabbaṃ, ‘‘karotu me āyasmā okāsaṃ, ahaṃ taṃ vattukāmo’’ti evaṃ pakatattassa okāso na kāretabbo, vatthunā vā āpattiyā vā na codetabbo, ‘‘ayaṃ te doso’’ti na sāretabbo, bhikkhūhi aññamaññaṃ yojetvā kalaho na kāretabbo, saṅghattherena hutvā pakatattassa bhikkhuno purato na gantabbaṃ na nisīditabbaṃ, dvādasahatthaṃ upacāraṃ muñcitvā ekakeneva gantabbañceva nisīditabbañca, yo hoti saṅghassa āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto, so tassa dātabbo.


接下来我们将展示关于比丘等人的行为——作为比丘的辅导者，不应当接纳比丘的接纳，但可以放弃行为而进行接纳。作为老师的情况下，也不应当进行宣告，若在他处没有行为，则可以放弃行为进行宣告。对于外来的比丘，不应给予依赖。即使是自然的依赖，也应当说：“我在进行戒律的行为，请接受某位长老的依赖，不要做我的行为，不要询问我进入村庄。”如果即使如此仍然进行，则从禁止的时间开始也不应犯戒。其他的小比丘也不应被接纳，若给予了指导的小比丘也应当说：“我在进行戒律的行为，请不要做我的行为，不要询问我进入村庄。”如果即使如此仍然进行，则从禁止的时间开始也不应犯戒。比丘不应被宣告的共识，甚至在共识中也不应被教导，因此比丘僧团应当说：“尊敬的，我在进行戒律的行为，请知晓比丘的教导。”强壮的比丘应当承担重任。来到的比丘应当说：“前往僧团的地方，僧团将知道你们的教导。”或“我在进行戒律的行为，请前往某位比丘的地方，他将给你们教导。”
根据哪种过失而给予僧团的依赖，则该过失不应被犯，其他类似的过失更是不可犯，行为不应被指责，行为者不应被指责，原本的比丘的斋戒不应被放弃，亦不应放弃传法，出于防止干扰或召唤的目的，也不应进行宣告。因为在进行干扰时，应当说：“我在此处进行宣告，请不要离开这个地方，直到此事得到解决。”在召唤的情况下，应当说：“我在进行召唤，来与我一起前往戒律的持有者。”这两种情况都不应进行。在寺院中，不应进行长老的活动，亦不应以戒律的宣告或法的讲解作为依据，不应在十三种共识中以单一共识进行权威的行为，不应说：“请给我一个机会，我想进行某种行为。”因此，原本的机会不应被创造，亦不应因物品或过失而被指责：“这是你的过失。”不应因比丘之间的争执而引发争论，作为僧团的长老，不应在原本的比丘面前走动或坐下，放下双手的行为应当独自进行，也不应坐下，若是在僧团的座位、床铺、寺院的范围内，则应当给予。


Tattha āsanapariyanto nāma bhattaggādīsu saṅghanavakāsanaṃ, svassa dātabbo, tattha nisīditabbaṃ. Seyyāpariyanto nāma seyyānaṃ pariyanto sabbalāmakaṃ mañcapīṭhaṃ. Ayañhi vassaggena attano pattaṭṭhāne seyyaṃ gahetuṃ na labhati, sabbabhikkhūhi vicinitvā gahitāvasesā maṅgulagūthabharitā vettalatādivinaddhā lāmakaseyyāvassa dātabbā. Yathā ca seyyā, evaṃ vasanaāvāsopi vassaggena attano pattaṭṭhāne tassa na vaṭṭati, sabbabhikkhūhi vicinitvā gahitāvasesā pana rajohatabhūmi jatukamūsikabharitā paṇṇasālā assa dātabbā. Sace pakatattā sabbe rukkhamūlikā abbhokāsikā ca honti, channaṃ na upenti, sabbepi etehi vissaṭṭhāvāsā nāma honti, tesu yaṃ icchati, taṃ labhati.

Vassūpanāyikadivase paccayaṃ ekapasse ṭhatvā vassaggena gaṇhituṃ labhati, senāsanaṃ na labhati, nibaddhavassāvāsikaṃ senāsanaṃ gaṇhitu kāmena vattaṃ nikkhipitvā gahetabbaṃ. Ñātipavāritaṭṭhāne ‘‘ettake bhikkhū gahetvā āgacchathā’’ti nimantitena ‘‘bhante, asukaṃ nāma kulaṃ bhikkhū nimantesi, etha, tattha gacchāmā’’ti evaṃ saṃvidhāya bhikkhūnaṃ puresamaṇena vā pacchāsamaṇena vā hutvā kulāni na upasaṅkamitabbāni, ‘‘bhante, asukasmiṃ nāma gāme manussā bhikkhūnaṃ āgamanaṃ icchanti, sādhu vatassa, sace tesaṃ saṅgahaṃ kareyyāthā’’ti evaṃ panassa vinayapariyāyena kathetuṃ vaṭṭati. Āgatāgatānaṃ ārocetuṃ harāyamānena āraññikadhutaṅgaṃ na samādātabbaṃ. Yenapi pakatiyā samādinnaṃ, tena dutiyaṃ bhikkhuṃ gahetvā araññe aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ, na ekakena vatthabbaṃ. Tathā bhattaggādīsu āsanapariyante nisajjāya harāyamānena piṇḍapātikadhutaṅgampi na samādātabbaṃ. Yo pana pakatiyāva piṇḍapātiko, tassa paṭisedho natthi, na ca tappaccayā piṇḍapāto nīharāpetabbo ‘‘mā maṃ jāniṃsū’’ti. Nīhaṭabhatto hutvā vihāreyeva nisīditvā bhuñjanto ‘‘rattiyo gaṇayissāmi, gacchato me bhikkhuṃ disvā anārocentassa ratticchedo siyā’’ti iminā kāraṇena piṇḍapāto na nīharāpetabbo, ‘‘mā maṃ ekabhikkhupi jānātū’’ti ca iminā ajjhāsayena vihāre sāmaṇerehi pacāpetvā bhuñjitumpi na labhati, gāmaṃ piṇḍāya pavisitabbameva. Gilānassa pana navakammaācariyupajjhāyakiccādipasutassa vā vihāreyeva acchituṃ vaṭṭati.

Sacepi gāme anekasatā bhikkhū vicaranti, na sakkā hoti ārocetuṃ, gāmakāvāsaṃ gantvā sabhāgaṭṭhāne vasituṃ vaṭṭati. Yasmā ‘‘pārivāsikena, bhikkhave, bhikkhunā āgantukena ārocetabbaṃ, āgantukassa ārocetabbaṃ, uposathe ārocetabbaṃ, pavāraṇāya ārocetabbaṃ, sace gilāno hoti, dūtenapi ārocetabba’’nti (cūḷava. 76) vuttaṃ , tasmā kañci vihāraṃ gatena āgantukena tattha bhikkhūnaṃ ārocetabbaṃ. Sace sabbe ekaṭṭhāne ṭhite passati, ekaṭṭhāne ṭhiteneva ārocetabbaṃ. Atha rukkhamūlādīsu visuṃ ṭhitā honti, tattha tattha gantvā ārocetabbaṃ, sañcicca anārocentassa ratticchedo ca hoti, vattabhede ca dukkaṭaṃ. Atha vicinanto ekacce na passati, ratticchedova hoti, na vattabhede dukkaṭaṃ.


在此，座位的范围指的是在食堂等处的僧团最新成员的座位，应该给予他，他应该坐在那里。床铺的范围指的是床铺中最差的床或椅子。因为他不能根据戒腊获得自己应得的床位，所有比丘挑选后剩下的、充满污秽、用藤条等绑扎的最差床铺应该给予他。就像床铺一样，居住的地方也不能根据戒腊获得自己应得的位置，所有比丘挑选后剩下的、尘土遍布、充满蝙蝠的草屋应该给予他。如果所有正常比丘都住在树下或露天，不进入有遮蔽的地方，那么这些都被称为被放弃的住处，他可以选择其中任何一个。
在雨安居开始的日子，他可以站在一边根据戒腊获得必需品，但不能获得住处。想要获得固定的雨安居住处的人应该放弃行为后再获取。在亲戚或邀请者的地方，被邀请"带几位比丘来"时，不应作为比丘的前导或后随说"尊者们，某家邀请比丘，来吧，我们去那里"而前往俗家。但可以按照戒律的方式说"尊者们，某村的人希望比丘来访，如果你们能给予帮助那就太好了"。因为羞于向来访者报告，不应接受林居头陀行。即使原本就接受了，也应带一位比丘在林中度过黎明，不应独自居住。同样，因为羞于在食堂等处坐在最后的座位上，也不应接受乞食头陀行。但如果原本就是乞食者，则没有禁止，也不应因此而让人送来食物说"不要让他们知道我"。作为已经获得食物的人，坐在寺院里进食时，不应因为"我要计算夜数，如果看到比丘走过而不报告会导致夜数中断"这个原因而让人送来食物，也不能因为"不要让任何一个比丘知道我"这种想法而让沙弥在寺院里煮食给自己吃，必须进村乞食。但如果生病或忙于新建工程、老师、戒师等事务，可以留在寺院里。
即使村中有数百位比丘行走，无法报告，可以去村庄的住处在适当的地方居住。因为经中说"比丘们，修行比丘应向来访者报告，应向来访者报告，应在布萨日报告，应在自恣日报告，如果生病，应通过使者报告"，所以去任何寺院的来访者都应向那里的比丘报告。如果看到所有人都在一个地方，就应站在一个地方报告。如果他们分散在树下等处，就应到处走动报告，故意不报告会导致夜数中断，违反行为规则也会犯小罪。如果寻找时没有看到某些人，只会导致夜数中断，不会因违反行为规则而犯小罪。


Āgantukassapi attano vasanavihāraṃ āgatassa ekassa vā bahūnaṃ vā vuttanayeneva ārocetabbaṃ, ratticchedavattabhedāpi cettha vuttanayeneva veditabbā. Sace āgantukā muhuttaṃ vissamitvā vā avissamitvā eva vā vihāramajjhena gacchanti, tesampi ārocetabbaṃ. Sace tassa ajānantasseva gacchanti, ayañca gatakāle jānāti, gantvā ārocetabbaṃ, sampāpuṇituṃ vā sāvetuṃ vā asakkontassa ratticchedova hoti, na vattabhede dukkaṭaṃ. Yepi antovihāraṃ appavisitvā upacārasīmaṃ okkamitvā gacchanti, ayañca nesaṃ chattasaddaṃ vā ukkāsitasaddaṃ vā khipitasaddaṃ vā sutvā āgantukabhāvaṃ jānāti, gantvā ārocetabbaṃ, gatakāle jānantenapi anubandhitvā ārocetabbameva, sampāpuṇituṃ asakkontassa ratticchedova hoti, na vattabhede dukkaṭaṃ. Yopi rattiṃ āgantvā rattiṃyeva gacchati, sopissa ratticchedaṃ karoti, aññātattā pana vattabhede dukkaṭaṃ natthi. Sace ajānitvāva abbhānaṃ karoti, akatameva hotīti kurundiyaṃ vuttaṃ, tasmā adhikā rattiyo gahetvā kātabbaṃ. Ayaṃ apaṇṇakapaṭipadā.

Nadīādīsu nāvāya gacchantampi paratīre ṭhitampi ākāse gacchantampi pabbatatalaaraññādīsu dūre ṭhitampi bhikkhuṃ disvā sace ‘‘bhikkhū’’ti vavatthānaṃ atthi, nāvādīhi gantvā vā mahāsaddaṃ katvā vā vegena anubandhitvā vā ārocetabbaṃ, anārocentassa ratticchedo ceva vattabhede dukkaṭañca. Sace vāyamantopi sampāpuṇituṃ vā sāvetuṃ vā na sakkoti, ratticchedova hoti, na vattabhede dukkaṭaṃ. Saṅghasenābhayatthero pana visayāvisayena katheti ‘‘visaye kira anārocentassa ratticchedo ceva vattabhede dukkaṭañca hoti, avisaye pana ubhayampi natthī’’ti. Karavīkatissatthero ‘‘samaṇo ayanti vavatthānameva pamāṇaṃ. Sacepi avisayo hoti, vattabhede dukkaṭameva natthi, ratticchedo pana hotiyevā’’ti āha.

Uposathadivase ‘‘uposathaṃ sampāpuṇissāmā’’ti āgantukā bhikkhū āgacchanti, iddhiyā gacchantāpi uposathabhāvaṃ ñatvā otaritvā uposathaṃ karonti, tasmā āgantukasodhanatthaṃ uposathadivasepi ārocetabbaṃ. Pavāraṇāyapi eseva nayo. Gantuṃ asamatthena gilānena bhikkhuṃ pesetvā ārocāpetabbaṃ, anupasampannaṃ pesetuṃ na vaṭṭati.

Na pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko nānāsaṃvāsakehi vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Yattha hi ekopi bhikkhu natthi, tattha na vasitabbaṃ. Na hi tattha vuttharattiyo gaṇanūpikā honti. Dasavidhe antarāye pana sacepi rattiyo gaṇanūpikā na honti, antarāyato parimuccanatthāya gantabbameva. Tena vuttaṃ ‘‘aññatra antarāyā’’ti. Nānāsaṃvāsakehi saddhiṃ vinayakammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, tesaṃ anārocanepi ratticchedo natthi, abhikkhukāvāsasadisameva hoti. Tena vuttaṃ ‘‘nānāsaṃvāsakehi vā sabhikkhuko’’ti.


对于来访者，无论是单独还是众多，应该按照上述的方式进行报告，即使在夜数中断和行为规则的情况下也应如此。如果来访者在片刻之间进入或未进入寺院的中心，亦应向他们报告。如果他们在不知情的情况下离开，且他在离开时知道，应该在他们离开后进行报告，若无法到达或无法通知，则只会导致夜数中断，而不会违反行为规则。那些在内寺院中稍微进入并且越过边界的比丘，如果听到他们的伞声或被抛出的声音，则应知道他们是来访者，应该在他们离开后进行报告，即使在离开时知道也应继续报告，若无法到达则只会导致夜数中断，而不会违反行为规则。若在夜间到达并在夜间离开，则他会导致夜数中断，但在行为规则上不会有过失。如果他在不知情的情况下进行不当行为，这在《库伦迪经》中有提到，因此应当在较多的夜数中进行。此为不被接受的行为。
在河流等地，即使乘船或站在对岸，或在空中飞行，或在山脚等远处看到比丘，如果能确定是“比丘”，则应通过船等前往或发出大声通知，若不报告则会导致夜数中断和违反行为规则。如果他在努力中无法到达或无法通知，则只会导致夜数中断，而不会违反行为规则。比丘长老在某些情况下说：“在某个地方不报告会导致夜数中断和违反行为规则，但在另一个地方则两者都没有。”卡拉维卡提萨长老说：“出家人应该以此为标准。即使在不确定的情况下，违反行为规则也不会存在，但夜数中断仍然会发生。”
在布萨日，来访的比丘说：“我们将进行布萨”，即使是以神通到达的，也会知道布萨的状态并在降落后进行布萨，因此在布萨日也应报告来访者。对于自恣日也是如此。若因生病而无法前往，应该派遣比丘去通知，不能派遣未受戒者。
比丘不应与所有比丘的住处或非住处一起前往，除非有自然的依赖或没有障碍。因为若没有任何比丘在场，就不应居住。那里没有夜数的计算。即使在十种障碍中，若没有夜数的计算，也应离开以避免障碍。因此说“除非有障碍”。与不同的住处一起进行戒律行为是不合适的，若不报告夜数的中断也不会有过失，情况与住在外面的比丘相同。因此说“与不同的住处的比丘”。


Na pārivāsikena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ. Tattha āvāso nāma vasanatthāya katasenāsanaṃ. Anāvāso nāma cetiyagharaṃ bodhigharaṃ sammuñjanīaṭṭako dāruaṭṭako pānīyamāḷo vaccakuṭi dvārakoṭṭhakoti evamādi. ‘‘Etesu yattha katthaci ekacchanne chadanato udakapatanaṭṭhānaparicchinne okāse ukkhittakova vasituṃ na labhati, pārivāsiko pana antoāvāseyeva na labhatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ avisesena ‘‘udakapātena vārita’’nti vuttaṃ. Kurundiyaṃ pana ‘‘etesu ettakesu pañcavaṇṇacchadanabaddhaṭṭhānesu pārivāsikassa ca ukkhittakassa ca pakatattena saddhiṃ udakapātena vārita’’nti vuttaṃ. Tasmā nānūpacārepi ekacchanne na vaṭṭati. Sace panettha tadahupasampannepi pakatatte paṭhamaṃ pavisitvā nipannepi saṭṭhivassikopi pārivāsiko pacchā pavisitvā jānanto nipajjati, ratticchedo ceva vattabhede dukkaṭañca, ajānantassa ratticchedova, na vattabhede dukkaṭaṃ. Sace pana tasmiṃ nisinne pacchā pakatatto pavisitvā nipajjati, pārivāsiko ca jānāti, ratticchedo ceva vattabhede dukkaṭañca. No ce jānāti, ratticchedova, na vattabhede dukkaṭaṃ.

Pārivāsikena bhikkhunā pakatattaṃ bhikkhuṃ tadahupasampannampi disvā āsanā vuṭṭhātabbaṃ, vuṭṭhāya ca ‘‘ahaṃ iminā sukhanisinno vuṭṭhāpito’’ti parammukhenapi na gantabbaṃ, ‘‘idaṃ ācariya āsanaṃ, ettha nisīdathā’’ti evaṃ pakatatto bhikkhu āsanena nimantetabboyeva. Navakena pana ‘‘mahātheraṃ obaddhaṃ karomī’’ti pārivāsikattherassa santikaṃ na gantabbaṃ. Pārivāsikena pakatattena bhikkhunā saddhiṃ na ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ nisinne āsane nisīditabbaṃ, dvādasahatthaṃ pana upacāraṃ muñcitvā nisīdituṃ vaṭṭati. Pārivāsikena bhikkhunā pakatattena saddhiṃ na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ, na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ, na chamāyaṃ caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ. Ettha pana akataparicchedāya bhūmiyā caṅkamante paricchedaṃ katvā vālukaṃ ākiritvā ālambanaṃ yojetvā katacaṅkame nīcepi na caṅkamitabbaṃ, ko pana vādo iṭṭhakacayena sampanne vedikāparikkhitte. Sace pana pākāraparikkhitto hoti, dvārakoṭṭhakayutto pabbatantaravanantaragumbantaresu vā suppaṭicchanno, tādise caṅkame caṅkamituṃ vaṭṭati, appaṭicchannepi upacāraṃ muñcitvā vaṭṭati.


不应由比丘与比丘在自然状态下共同生活于同一处，无论是住处还是非住处。在这里，住处是指为居住而设的床位。非住处是指圣所、菩提树、聚会场所、木屋、饮水处、卫生间、门口等地方。正如在《大般若经》中所说：“在这些地方，因有遮蔽而不能居住，来访者在内住处是不能得到的。”在《大阿ṭṭhakathā》中也明确指出“因水流而被禁止”。而在《库伦迪经》中则说：“在这些地方，因有五种遮蔽而被禁止的来访者和被遮蔽者。”因此，即使在不被接受的情况下，也不应在同一处居住。如果在这里，若已受戒的比丘在进入后坐下，若是六十岁的来访者也应在后进入并坐下，若因不知而离开，则只会导致夜数中断，而不会违反行为规则。如果他在坐下后再进入，若来访者知道，则会导致夜数中断和违反行为规则。如果他不知道，则只会导致夜数中断，而不会违反行为规则。
若比丘看到自然状态下的比丘，应该起身，起身后说：“我因他而愉快地起身”，在此情况下也不应前往，应该说：“这是老师的座位，请在此坐下。”而对于新来的比丘，若说“我将使尊者受困”，则不应前往来访的长老处。比丘不应与自然状态下的比丘在同一座位上坐下，若坐在低座位上则不应与高座位上的比丘坐下，若坐在低座位上则不应与低座位的比丘坐下，放下双手后应坐下。比丘不应与自然状态下的比丘在同一处走动，若在低处走动则不应与高处走动的比丘走动，若在低处走动则不应与低处走动的比丘走动。在此情况下，若在无障碍的地方走动，若在地面上撒上沙子并设置支撑，若在此情况下，即使在低处也不应走动，何况在有沙子覆盖的台子上。如果有围墙围住，且连接在门口的地方，或者在山间的洞穴中被很好地遮蔽，则可以在这样的地方走动，即使在不被遮蔽的情况下也可以放下双手走动。


Pārivāsikena bhikkhunā pārivāsikavuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ mūlāyapaṭikassanārahena mānattārahena mānattacārikena abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ. Ettha pana sace vuḍḍhatare pārivāsike paṭhamaṃ nipanne itaro jānanto pacchā nipajjati, ratticchedo cassa hoti, vattabhede ca dukkaṭaṃ. Vuḍḍhatarassa pana ratticchedova, na vattabhede dukkaṭaṃ. Ajānitvā nipajjati, dvinnampi vattabhedo natthi, ratticchedo pana hoti. Atha navakapārivāsike paṭhamaṃ nipanne vuḍḍhataro pacchā nipajjati, navako ca jānāti, ratti cassa chijjati, vattabhede ca dukkaṭaṃ hoti. Vuḍḍhatarassa ratticchedova, na vattabhedo. No ce jānāti, dvinnampi vattabhedo natthi, ratticchedo pana hoti. Sace apacchāpurimaṃ nipajjanti, vuḍḍhatarassa ratticchedova, itarassa vattabhedopīti kurundiyaṃ vuttaṃ.

Dve pārivāsikā samavassā, eko paṭhamaṃ nipanno, eko jānantova pacchā nipajjati, ratti cassa chijjati, vattabhede ca dukkaṭaṃ. Paṭhamaṃ nipannassa ratticchedova, na vattabhedo. Sace pacchā nipajjantopi na jānāti, dvinnampi vattabhedo natthi, ratticchedo pana hoti. Sace dvepi apacchāpurimaṃ nipajjanti, dvinnampi ratticchedoyeva, na vattabhedo. Sace hi dve pārivāsikā ekato vaseyyuṃ, te aññamaññassa ajjhācāraṃ ñatvā agāravā vā vippaṭisārino vā hutvā taṃ vā āpattiṃ āpajjeyyuṃ tato pāpiṭṭhataraṃ vā, vibbhameyyuṃ vā, tasmā nesaṃ sahaseyyā sabbapakārena paṭikkhittā. Mūlāyapaṭikassanārahādayo cettha pārivāsikānaṃ pakatattaṭṭhāne ṭhitāti veditabbā. Tasmā pārivāsikena bhikkhunā mūlāyapaṭikassanārahena mānattārahena mānattacārikena abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ na ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ, na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ, na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ, na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

‘‘Na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā sāditabbaṃ pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ, yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 75) vacanato pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ ṭhapetvā navakataraṃ pārivāsikaṃ avasesānaṃ antamaso mūlāyapaṭikassanārahādīnampi abhivādanādiṃ sādiyantassa dukkaṭaṃ, saddhivihārikānampi sādiyantassa dukkaṭameva. Tasmā te vattabbā ‘‘ahaṃ vinayakammaṃ karomi, mayhaṃ vattaṃ mā karotha, mā maṃ gāmappavesanaṃ āpucchathā’’ti. Sace saddhāpabbajitā kulaputtā ‘‘tumhe, bhante, tumhākaṃ vinayakammaṃ karothā’’ti vatvā vattaṃ karonti, gāmappavesanampi āpucchantiyeva, vāritakālato paṭṭhāya anāpatti.

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pārivāsikānaṃ bhikkhūnaṃ mithū yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāraṃ seyyābhihāraṃ pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakathalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikamma’’nti (cūḷava. 75) vacanato pana pārivāsikānaṃ bhikkhūnaṃ aññamaññaṃ yo yo vuḍḍho, tena tena navakatarassa abhivādanādiṃ sādituṃ vaṭṭati.


不应由比丘与比丘在自然状态下共同生活于同一处，无论是住处还是非住处。在这里，如果年长的来访者首先坐下，而其他人知道后再坐下，则会导致夜数中断，并且在行为规则上会有过失。而年长者只会导致夜数中断，而不会有行为规则上的过失。如果他在不知道的情况下坐下，则两者都没有行为规则上的过失，但会导致夜数中断。如果新来的来访者首先坐下，而年长者随后坐下，若新来者知道，则会导致夜数中断，并且在行为规则上会有过失。而年长者只会导致夜数中断，而不会有行为规则上的过失。如果他不知道，则只会导致夜数中断，而不会有行为规则上的过失。如果他们在后面同时坐下，则年长者会导致夜数中断，而另一位则有行为规则上的过失，这在《库伦迪经》中有提到。
如果有两个来访者在同一年中，其中一个首先坐下，另一个在知道情况下随后坐下，则会导致夜数中断，并且在行为规则上会有过失。第一个坐下的人只会导致夜数中断，而不会有行为规则上的过失。如果后来的坐下者不知道，则两者都没有行为规则上的过失，但会导致夜数中断。如果两人同时坐下，则两者都只会导致夜数中断，而不会有行为规则上的过失。如果这两位来访者一起居住，他们若知道彼此的行为而表现出轻视或不满，则可能会因此而犯下更重的过失，因此他们的共同生活在所有情况下都被禁止。此处的年长者和新来的来访者应当被理解为在自然状态下。
因此，来访的比丘不应与年长的比丘在同一座位上坐下，也不应在低座位上坐下而与高座位上的比丘坐下，或在低座位上坐下而与低座位的比丘坐下，也不应在同一处走动，或在低处走动而与高处走动的比丘走动，或在低处走动而与低处走动的比丘走动。
“不应由来访的比丘与自然状态下的比丘进行问候、起身、合掌礼、适当的行为、座位的给予、优越的座位、脚的水、脚的座位、脚的垫子、接受托钵和衣物、沐浴的准备等，这些若被做出，则会犯下小过失。”因此，除了自然状态下的比丘外，若是新来的来访者，若其余的比丘进行问候等行为，则会犯下小过失。因此，他们应当说：“我在进行戒律行为，请不要干扰我，请不要询问我关于进村的事情。”若信仰的家族子弟说：“尊者们，请您们进行戒律行为。”则他们进行的行为是可以的，且在禁止期间内不会犯下过失。
“我允许，尊者们，来访的比丘之间可以进行适当的问候、起身、合掌礼、适当的行为、座位的给予、优越的座位、脚的水、脚的座位、脚的垫子、接受托钵和衣物、沐浴的准备等。”因此，来访的比丘之间，年长的可以对新来的进行问候等行为。


‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pārivāsikānaṃ bhikkhūnaṃ pañca yathāvuḍḍhaṃ uposathaṃ pavāraṇaṃ vassikasāṭikaṃ oṇojanaṃ bhatta’’nti (cūḷava. 75) vacanato imāni uposathādīni pañca pakatattehipi saddhiṃ vuḍḍhapaṭipāṭiyā kātuṃ vaṭṭati, tasmā (cūḷava. aṭṭha. 75) pātimokkhe uddissamāne hatthapāse nisīdituṃ vaṭṭati. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘pāḷiyā anisīditvā pāḷiṃ vihāya hatthapāsaṃ amuñcantena nisīditabba’’nti vuttaṃ. Pārisuddhiuposathe kariyamāne saṅghanavakaṭṭhāne nisīditvā tattheva nisinnena attano pāḷiyā pārisuddhiuposatho kātabbo. Pavāraṇāyapi saṅghanavakaṭṭhāne nisīditvā tattheva nisinnena attano pāḷiyā pavāretabbaṃ. Saṅghena ghaṇṭiṃ paharitvā bhājiyamānaṃ vassikasāṭikampi attano pattaṭṭhāne gahetuṃ vaṭṭati.

Oṇojananti vissajjanaṃ vuccati. Sace hi pārivāsikassa dve tīṇi uddesabhattādīni pāpuṇanti, aññā cassa puggalikabhattapaccāsā hoti, tāni paṭipāṭiyā gahetvā ‘‘bhante, heṭṭhā gāhetha, ajja mayhaṃ bhattapaccāsā atthi, sveva gaṇhissāmī’’ti vatvā vissajjetabbāni. Evaṃ tāni punadivasesu gaṇhituṃ labhati. ‘‘Punadivase sabbapaṭhamaṃ tassa dātabba’’nti kurundiyaṃ vuttaṃ. Yadi pana na gaṇhāti na vissajjeti, punadivase na labhati. Idaṃ oṇojanaṃ nāma pārivāsikasseva odissa anuññātaṃ. Kasmā? Tassa hi saṅghanavakaṭṭhāne nisinnassa bhattagge yāgukhajjakādīni pāpuṇanti vā na vā, tasmā ‘‘so bhikkhāhārena mā kilamitthā’’ti idamassa saṅgahakaraṇatthāya odissa anuññātaṃ.

Bhattanti āgatāgatehi vuḍḍhapaṭipāṭiyā gahetvā gantabbaṃ vihāre saṅghassa catussālabhattaṃ. Etaṃ yathāvuḍḍhaṃ labhati, pāḷiyā pana gantuṃ vā ṭhātuṃ vā na labhati, tasmā pāḷito osakkitvā hatthapāse ṭhitena hatthaṃ pasāretvā yathā seno nipatitvā gaṇhāti, evaṃ gaṇhitabbaṃ. Ārāmikasamaṇuddesehi āharāpetuṃ na labhati. Sace sayameva āharanti, vaṭṭati. Rañño mahāpeḷabhattepi eseva nayo. Catussālabhatte pana sace oṇojanaṃ kattukāmo hoti, attano atthāya ukkhitte piṇḍe ‘‘ajja me bhattaṃ atthi, sveva gaṇhissāmī’’ti vattabbaṃ. ‘‘Punadivase dve piṇḍe labhatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Uddesabhattādīnipi pāḷito osakkitvāva gahetabbāni, yattha pana nisīdāpetvā parivisanti, tattha sāmaṇerānaṃ jeṭṭhakena, bhikkhūnaṃ saṅghanavakena hutvā nisīditabbaṃ. Idaṃ pārivāsikavattaṃ.

Mūlāyapaṭikassanārahānaṃ mānattārahānaṃ mānattacārikānaṃ abbhānārahānañca idameva vattanti veditabbaṃ. Mānattacārikassa vatte pana ‘‘devasikaṃ ārocetabba’’nti viseso. Ratticchedesu ca ‘‘tayo kho, upāli, pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedā, sahavāso vippavāso anārocanā’’ti (cūḷava. 83) vacanato yvāyaṃ ‘‘pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne’’tiādinā nayena vutto sahavāso, yo ca ekasseva vāso, yā cāyaṃ āgantukādīnaṃ anārocanā, etesu tīsu ekenapi kāraṇena pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedo hoti.

Mānattacārikassa pana ‘‘cattāro kho, upāli, mānattacārikassa bhikkhuno ratticchedā, sahavāso, vippavāso, anārocanā, ūne gaṇe caraṇa’’nti vacanato imesu catūsu kāraṇesu ekenapi ratticchedo hoti. Gaṇoti cettha cattāro vā atirekā vā. Tasmā sacepi tīhi bhikkhūhi saddhiṃ vasati, ratticchedo hotiyeva.


“我允许，尊者们，来访的比丘们可以进行五种适当的行为，即布萨、布达、雨季衣、食物的给予。”因此，这些关于布萨等的五种行为在自然状态下也应与年长者一起进行，因此在《小品经》中提到的在戒律中被提及时，可以坐在手边。大般若经中则说：“在戒律中不应坐着，离开戒律而坐在手边。”在进行清净布萨时，若坐在僧团的聚会场所，则应在此坐着进行自己的清净布萨。对于布达也是如此，若坐在僧团的聚会场所，则应在此坐着进行自己的布达。若在僧团的聚会场所敲钟，正在分发雨季衣物时，也应在自己的托钵处进行。
“食物”是指给予的食物。如果来访者获得两三份食物等，其他人会对他进行个人的食物给予，应该在这些情况下说：“尊者，请在下面取食，今天我有食物的给予，明天我将再取。”这样他就可以在接下来的日子里再次获得食物。“在接下来的日子里，所有的第一份食物都应给予他”，这在《库伦迪经》中有提到。如果他没有获得食物或没有进行分发，则在接下来的日子里将无法获得。这种分发是专门为来访者而允许的。为什么呢？因为坐在僧团的聚会场所的他，是否能获得食物、米饭、粥等，因此“他不应因乞食而烦恼”，这是为了使他能够得到食物而特别允许的。
“食物”是指在到达和离开时，根据年长者的习惯进行的食物分发。在寺院内，僧团的四种食物应当被给予。这样他就能获得适当的食物，但不能在戒律中去或停留，因此应当在托钵上放下手，伸出手来，就像是低头去接受食物一样，这样就应当进行分发。若是从园中或其他地方自取，则不可以。如果他自己去取，则是可以的。对于国王的丰盛食物也是如此。对于四种食物，如果想要进行分发，则应当在自己身边高举食物，并说：“今天我有食物，明天我将再取。”在《大般若经》中提到“在接下来的日子里，他将获得两份食物”。关于食物等的分发也应当在托钵上放下手来进行分发，而在坐下的地方，若是由年长的比丘、僧团的聚会等来坐下，则应当坐下。这就是来访者的行为。
对于需要进行的行为，如年长者、适当的行为、适度的行为、清净的行为等，应当被理解为是这样的。对于适度的行为，若有特别的情况应当进行通知。在夜数中，“有三种情况，尊者，来访的比丘的夜数中断，即共同生活、分开生活、未进行报告。”因此，在“与自然状态下的比丘共同生活”这一点上，若是单独居住的，或是来访者未进行报告，这三种情况下，任何一种原因都会导致来访者的夜数中断。
而对于适度的行为，“有四种情况，尊者，适度的比丘的夜数中断，即共同生活、分开生活、未进行报告、在不足的团体中行走。”因此，在这四种情况中，任何一种都会导致夜数中断。这里的“团体”是指四人或更多。因此，即使与三位比丘共同居住，夜数也会中断。


Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Garukāpattivuṭṭhānavinicchayakathā samattā.

33. Kammākammavinicchayakathā



这样就完成了从巴利文经典中提取的关于严重过失的解脱和判决的论述。
关于业和非业的判决的论述


249.Kammākammanti ettha (pari. 482-484) pana kammāni cattāri – apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakammanti. Imāni cattāri kammāni katihākārehi vipajjanti? Pañcahākārehi vipajjanti – vatthuto vā ñattito vā anussāvanato vā sīmato vā parisato vā.

Kathaṃ vatthuto kammāni vipajjanti? Sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ asammukhā karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Paṭipucchākaraṇīyaṃ kammaṃ apaṭipucchā karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Paṭiññāya karaṇīyaṃ kammaṃ apaṭiññāya karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Sativinayārahassa amūḷhavinayaṃ deti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Amūḷhavinayārahassa tassa pāpiyasikakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Tassa pāpiyasikakammārahassa tajjanīyakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Tajjanīyakammārahassa niyassakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Niyassakammārahassa pabbājanīyakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Pabbājanīyakammārahassa paṭisāraṇīyakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Paṭisāraṇīyakammārahassa ukkhepanīyakammaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Ukkhepanīyakammārahassa parivāsaṃ deti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Parivāsārahassa mūlāya paṭikassati, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Mūlāyapaṭikassanārahassa mānattaṃ deti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Mānattārahaṃ abbheti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Abbhānārahaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Anuposathe uposathaṃ karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Apavāraṇāya pavāreti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Paṇḍakaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Theyyasaṃvāsakaṃ, titthiyapakkantakaṃ, tiracchānagataṃ, mātughātakaṃ, pitughātakaṃ, arahantaghātakaṃ, bhikkhunidūsakaṃ, saṅghabhedakaṃ, lohituppādakaṃ, ubhatobyañjanakaṃ, ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādeti, vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ. Evaṃ vatthuto kammāni vipajjanti.

Kathaṃ ñattito kammāni vipajjanti? Pañcahākārehi ñattito kammāni vipajjanti – vatthuṃ na parāmasati, saṅghaṃ na parāmasati, puggalaṃ na parāmasati, ñattiṃ na parāmasati, pacchā vā ñattiṃ ṭhapeti. Imehi pañcahākārehi ñattito kammāni vipajjanti.

Kathaṃ anussāvanato kammāni vipajjanti? Pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti – vatthuṃ na parāmasati, saṅghaṃ na parāmasati, puggalaṃ na parāmasati, sāvanaṃ hāpeti, akāle vā sāveti. Imehi pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti.

Kathaṃ sīmato kammāni vipajjanti? Ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjanti – atikhuddakaṃ sīmaṃ sammannati, atimahatiṃ sīmaṃ sammannati, khaṇḍanimittaṃ sīmaṃ sammannati, chāyānimittaṃ sīmaṃ sammannati, animittaṃ sīmaṃ sammannati, bahisīme ṭhito sīmaṃ sammannati, nadiyā sīmaṃ sammannati, samudde sīmaṃ sammannati, jātassare sīmaṃ sammannati, sīmāya sīmaṃ sambhindati, sīmāya sīmaṃ ajjhottharati. Imehi ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjanti.


在这里，"业"和"非业"是指以下四种仪式:
宣告仪式(apalokanakamma)
单一宣告仪式(ñattikamma)
双重宣告仪式(ñattidutiyakamma)
四重宣告仪式(ñatticatutthakamma)
这四种仪式以五种方式可能会出错:
在事物上出错
在宣告上出错
在宣读上出错
在界限上出错
在集会上出错
如何在事物上出错?
应该当面进行的仪式却在不当面的情况下进行,这是违法的仪式。
应该询问后进行的仪式却未经询问而进行,这是违法的仪式。
应该承认后进行的仪式却未经承认而进行,这是违法的仪式。
对应该受愚痴处分的人给予正常处分,这是违法的仪式。
对应该受较轻处分的人给予较重处分,这是违法的仪式。
对应该受较重处分的人给予较轻处分,这是违法的仪式。
对应该受遣送处分的人给予谴责处分,这是违法的仪式。
对应该受谴责处分的人给予遣送处分,这是违法的仪式。
对应该受驱逐处分的人给予赎罪处分,这是违法的仪式。
对应该受赎罪处分的人给予驱逐处分,这是违法的仪式。
给予应受驱逐处分的人羯磨,这是违法的仪式。
给予应受羯磨的人遣送,这是违法的仪式。
给予应受遣送的人谴责,这是违法的仪式。
给予应受谴责的人正式受戒,这是违法的仪式。
在非布萨日进行布萨,这是违法的仪式。
在非自恣日进行自恣,这是违法的仪式。
给予性无别人受戒,这是违法的仪式。
给予窃盗同伴、离教徒、畜生、杀母亲、杀父亲、杀阿罗汉、污染比丘尼、破坏僧团、造成流血、两性具有、未满二十年的人受戒,这都是违法的仪式。


Kathaṃ parisato kammāni vipajjanti? Dvādasahi ākārehi parisato kammāni vipajjanti – catuvaggakaraṇīye kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, catuvaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, catuvaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti.

Pañcavaggakaraṇe kamme…pe… dasavaggakaraṇe kamme…pe… vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te anāgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando anāhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti, vīsativaggakaraṇe kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā paṭikkosanti. Imehi dvādasahi ākārehi parisato kammāni vipajjanti.

Catuvaggakaraṇe kamme cattāro bhikkhū pakatattā kammappattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti, so neva kammappatto nāpi chandāraho, apica kammāraho. Pañcavaggakaraṇe kamme pañca bhikkhū pakatattā kammappattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti, so neva kammappatto nāpi chandāraho, apica kammāraho . Dasavaggakaraṇe kamme dasa bhikkhū pakatattā kammappattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti, so neva kammappatto nāpi chandāraho, apica kammāraho. Vīsativaggakaraṇe kamme vīsati bhikkhū pakatattā kammappattā, avasesā pakatattā chandārahā. Yassa saṅgho kammaṃ karoti, so neva kammappatto nāpi chandāraho, apica kammāraho.

250.Apalokanakammaṃ kati ṭhānāni gacchati? Ñattikammaṃ, ñattidutiyakammaṃ, ñatticatutthakammaṃ kati ṭhānāni gacchati? Apalokanakammaṃ pañca ṭhānāni gacchati. Ñattikammaṃ nava ṭhānāni gacchati. Ñattidutiyakammaṃ satta ṭhānāni gacchati. Ñatticatutthakammaṃ satta ṭhānāni gacchati.

Apalokanakammaṃ katamāni pañca ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ nissāraṇaṃ bhaṇḍukammaṃ brahmadaṇḍaṃ kammalakkhaṇaññeva pañcamaṃ. Apalokanakammaṃ imāni pañca ṭhānāni gacchati.

Ñattikammaṃ katamāni nava ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ nissāraṇaṃ uposathaṃ pavāraṇaṃ sammutiṃ dānaṃ paṭiggahaṇaṃ paccukkaḍḍhanaṃ kammalakkhaṇaññeva navamaṃ. Ñattikammaṃ imāni nava ṭhānāni gacchati.

Ñattidutiyakammaṃ katamāni satta ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ nissāraṇaṃ sammutiṃ dānaṃ uddharaṇaṃ desanaṃ kammalakkhaṇaññeva sattamaṃ. Ñattidutiyakammaṃ imāni satta ṭhānāni gacchati.

Ñatticatutthakammaṃ katamāni satta ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ nissāraṇaṃ sammutiṃ dānaṃ niggahaṃ samanubhāsanaṃ kammalakkhaṇaññeva sattamaṃ. Ñatticatutthakammaṃ imāni satta ṭhānāni gacchati. Ayaṃ tāva pāḷinayo.



那么在**方面出错的情况是:
在需要四部分的仪式中,应该参与的比丘没有到齐,而有人提出异议。
在需要四部分的仪式中,应该参与的比丘已经到齐,但有人提出异议。
在需要四部分的仪式中,应该参与的比丘已经到齐,但提出异议的人没有得到允许。
在需要五部分的仪式中...（依此类推）
在需要十部分的仪式中...
在需要二十部分的仪式中,应该参与的比丘没有到齐,而有人提出异议。
在需要二十部分的仪式中,应该参与的比丘已经到齐,但有人提出异议。
在需要二十部分的仪式中,应该参与的比丘已经到齐,但提出异议的人没有得到允许。
这十二种情况都会导致在**方面出错。
在需要四部分的仪式中,有四位正式的比丘参与,其余的则是有资格提出异议的正式比丘。对于受到僧团处分的人,他既不是参与者也不是有资格提出异议的人,但他是应受处分的人。在需要五部分的仪式中,有五位正式的比丘参与,其余的则是有资格提出异议的正式比丘。在需要十部分的仪式中,有十位正式的比丘参与,其余的则是有资格提出异议的正式比丘。在需要二十部分的仪式中,有二十位正式的比丘参与,其余的则是有资格提出异议的正式比丘。
宣告仪式涉及多少方面?单一宣告仪式、双重宣告仪式、四重宣告仪式各涉及多少方面?
宣告仪式涉及五个方面。单一宣告仪式涉及九个方面。双重宣告仪式涉及七个方面。四重宣告仪式涉及七个方面。
宣告仪式涉及哪五个方面?驱逐、遣送、作为罪过的行为、梵罚、仪式的特征。宣告仪式涉及这五个方面。
单一宣告仪式涉及哪九个方面?驱逐、遣送、布萨、自恣、许可、布施、接受、取消、仪式的特征。单一宣告仪式涉及这九个方面。
双重宣告仪式涉及哪七个方面?驱逐、遣送、许可、布施、撤回、宣布、仪式的特征。双重宣告仪式涉及这七个方面。
四重宣告仪式涉及哪七个方面?驱逐、遣送、许可、布施、责备、共同宣布、仪式的特征。四重宣告仪式涉及这七个方面。这就是根据经文的解释。

251. Ayaṃ panettha ādito paṭṭhāya vinicchayakathā (pari. aṭṭha. 482) – apalokanakammaṃ nāma sīmaṭṭhakasaṅghaṃ sodhetvā chandārahānaṃ chandaṃ āharitvā samaggassa saṅghassa anumatiyā tikkhattuṃ sāvetvā kattabbakammaṃ. Ñattikammaṃ nāma vuttanayeneva samaggassa saṅghassa anumatiyā ekāya ñattiyā kattabbakammaṃ. Ñattidutiyakammaṃ nāma vuttanayeneva samaggassa saṅghassa anumatiyā ekāya ñattiyā ekāya ca anussāvanāyāti evaṃ ñattidutiyāya anussāvanāya kattabbakammaṃ. Ñatticatutthakammaṃ nāma vuttanayeneva samaggassa saṅghassa anumatiyā ekāya ñattiyā tīhi ca anussāvanāhīti evaṃ ñatticatutthāhi tīhi anussāvanāhi kattabbakammaṃ.

Tatra apalokanakammaṃ apaloketvāva kātabbaṃ, ñattikammādivasena na kātabbaṃ. Ñattikammampi ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvāva kātabbaṃ, apalokanakammādivasena na kātabbaṃ. Ñattidutiyakammaṃ pana apaloketvā kātabbampi akātabbampi atthi. Tattha sīmāsammuti sīmāsamūhanaṃ kathinadānaṃ kathinuddhāro kuṭivatthudesanā vihāravatthudesanāti imāni chakammāni garukāni apaloketvā kātuṃ na vaṭṭati, ñattidutiyakammavācaṃ sāvetvāva kātabbāni. Avasesā terasa sammutiyo senāsanaggāhakamatakacīvaradānādisammutiyo cāti etāni lahukakammāni, apaloketvāpi kātuṃ vaṭṭanti, ñattikammañatticatutthakammavasena pana na kātabbameva. ‘‘Ñatticatutthakammavasena kayiramānaṃ daḷhataraṃ hoti, tasmā kātabba’’nti ekacce vadanti. Evaṃ pana sati kammasaṅkaro hoti, tasmā na kātabbanti paṭikkhittameva. Sace pana akkharaparihīnaṃ vā padaparihīnaṃ vā duruttapadaṃ vā hoti, tassa sodhanatthaṃ punappunaṃ vattuṃ vaṭṭati. Idaṃ akuppakammassa daḷhīkammaṃ hoti, kuppakamme kammaṃ hutvā tiṭṭhati. Ñatticatutthakammaṃ ñattiñca tisso ca kammavācāyo sāvetvāva kātabbaṃ, apalokanakammādivasena na kātabbaṃ.

Sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ asammukhā karoti, vatthuvipannaṃ adhammakammanti ettha pana atthi kammaṃ sammukhākaraṇīyaṃ, atthi kammaṃ asammukhākaraṇīyaṃ. Tattha asammukhākaraṇīyaṃ nāma dūtenūpasampadā, pattanikkujjanaṃ, pattukkujjanaṃ, ummattakassa bhikkhuno ummattakasammuti, sekkhānaṃ kulānaṃ sekkhasammuti, channassa bhikkhuno brahmadaṇḍo, devadattassa pakāsanīyakammaṃ, apasādanīyaṃ dassentassa bhikkhuno bhikkhunisaṅghena kātabbaṃ avandiyakammanti aṭṭhavidhaṃ hoti. Idaṃ aṭṭhavidhampi kammaṃ asammukhā kataṃ sukataṃ hoti akuppaṃ, sesāni sabbakammāni sammukhā eva kātabbāni. Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatāti imaṃ catubbidhaṃ sammukhāvinayaṃ upanetvāva kātabbāni. Evaṃ katāni hi sukatāni honti, evaṃ akatāni panetāni imaṃ sammukhāvinayasaṅkhātaṃ vatthuṃ vinā katattā vatthuvipannāni nāma honti. Tena vuttaṃ ‘‘sammukhākaraṇīyaṃ kammaṃ asammukhā karoti, vatthuvipannaṃ adhammakamma’’nti. Paṭipucchākaraṇīyādīsupi paṭipucchādikaraṇameva vatthu, taṃ vatthuṃ vinā katattā tesampi vatthuvipannatā veditabbā. Apica ūnavīsativassaṃ vā antimavatthuṃ ajjhāpannapubbaṃ vā ekādasasu vā abhabbapuggalesu aññataraṃ upasampādentassapi vatthuvipannaṃ adhammakammaṃ hoti. Ayaṃ vatthuto kammavipattiyaṃ vinicchayo.


这里的判决论述从一开始就应当明确——宣告仪式是指在清理边界的僧团中，收集异议的意见，在和谐的僧团的同意下，三次进行宣告的应做之事。单一宣告仪式是指在和谐的僧团的同意下，进行一次宣告的应做之事。双重宣告仪式是指在和谐的僧团的同意下，进行一次宣告和一次宣读的应做之事。四重宣告仪式是指在和谐的僧团的同意下，进行一次宣告和三次宣读的应做之事。
在此，宣告仪式应当进行宣告，而不是依赖于单一宣告等其他形式。单一宣告仪式也应当进行一次宣告，而不是依赖于宣告等其他形式。双重宣告仪式则可以选择进行或不进行宣告。在此，边界的同意、边界的清理、难以处理的事务、难以处理的提出、讲解寺院的事务、讲解住处的事务等六种事务是重大的，不能依赖于宣告而进行，双重宣告仪式的相关事务则应进行宣告。其余的十三种同意，例如宿舍的收纳、衣物的施舍等同意，可以在依赖于宣告的情况下进行，但在单一宣告和四重宣告的情况下则不应进行。
“在四重宣告的情况下，进行的事务更为坚固，因此应当进行”，有些人这样说。如此一来，就会产生混乱，因此不应进行。如果有字母的缺失、词语的缺失或不当的词语，应当反复进行清理。这是坚固的事务，若是混乱的事务则会存在。四重宣告仪式需进行宣告和三种事务的宣告，而不应依赖于其他形式的事务。
应当当面进行的事务却在不当面的情况下进行，成为违法的事务。在此存在应当当面进行的事务，也存在不当面的事务。在这里，不当面的事务是指通过使者的受戒、驱逐、接受、接受、精神病比丘的精神病同意、修行者的家庭的修行同意、被遮蔽的比丘的梵罚、给出不当的比丘的施舍等八种情况。这八种情况下的不当面事务被认为是好的，其他所有事务都应当当面进行。应当在僧团、法、戒律和个人的面前进行的事务，即使是这样进行的，若没有这些事务则会被视为违法。因此说：“应当当面进行的事务却在不当面的情况下进行，成为违法的事务”。
在询问的情况下等同于在询问的事务，若没有这些事务则应当被视为违法。此外，若在二十岁以下的或在最后的事务中，或在十一种不适合的众生中进行受戒，亦会成为违法的事务。这是关于事务出错的判决。


Ñattito vipattiyaṃ pana vatthuṃ na parāmasatīti yassa upasampadādikammaṃ karoti, taṃ na parāmasati, tassa nāmaṃ na gaṇhāti. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vadati. Evaṃ vatthuṃ na parāmasati.

Saṅghaṃ na parāmasatīti saṅghassa nāmaṃ na gaṇhāti. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vadati. Evaṃ saṅghaṃ na parāmasati.

Puggalaṃ na parāmasatīti yo upasampadāpekkhassa upajjhāyo, taṃ na parāmasati, tassa nāmaṃ na gaṇhāti. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito upasampadāpekkho’’ti vadati. Evaṃ puggalaṃ na parāmasati.

Ñattiṃ na parāmasatīti sabbena sabbaṃ ñattiṃ na parāmasati, ñattidutiyakamme ñattiṃ aṭṭhapetvā dvikkhattuṃ kammavācāya eva anussāvanakammaṃ karoti, ñatticatutthakammepi ñattiṃ aṭṭhapetvā catukkhattuṃ kammavācāya eva anussāvanakammaṃ karoti. Evaṃ ñattiṃ na parāmasati.

Pacchā vā ñattiṃ ṭhapetīti paṭhamaṃ kammavācāya anussāvanakammaṃ katvā ‘‘esā ñattī’’ti vatvā ‘‘khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti vadati. Evaṃ pacchā ñattiṃ ṭhapeti. Iti imehi pañcahākārehi ñattito kammāni vipajjanti.

Anussāvanato vipattiyaṃ pana vatthuādīni tāva vuttanayeneva veditabbāni. Evaṃ pana nesaṃ aparāmasanaṃ hoti – ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho’’ti paṭhamānussāvanāya vā ‘‘dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me, bhante, saṅgho’’ti dutiyatatiyānussāvanāsu vā ‘‘ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, āyasmato buddharakkhitassā’’ti vadanto vatthuṃ na parāmasati nāma. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vadanto saṅghaṃ na parāmasati nāma. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassā’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito upasampadāpekkho’’ti vadanto puggalaṃ na parāmasati nāma.

Sāvanaṃ hāpetīti sabbena sabbaṃ kammavācāya anussāvanaṃ na karoti, ñattidutiyakamme dvikkhattuṃ ñattimeva ṭhapeti, ñatticatutthakamme catukkhattuṃ ñattimeva ṭhapeti. Evaṃ sāvanaṃ hāpeti. Yopi ñattidutiyakamme ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvā ekaṃ kammavācaṃ anussāvento akkharaṃ vā chaḍḍeti, padaṃ vā duruttaṃ karoti, ayampi sāvanaṃ hāpetiyeva. Ñatticatutthakamme pana ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvā sakimeva vā dvikkhattuṃ vā kammavācāya anussāvanaṃ karontopi akkharaṃ vā padaṃ vā chaḍḍentopi duruttaṃ karontopi anussāvanaṃ hāpetiyevāti veditabbo.



在宣告方面出错的情况是:
不涉及事务 - 对于他要进行受戒等事务的人,不提及他的名字。例如应该说"尊者们,僧团请听,这位法护是尊者佛护的受戒候选人",却说"尊者们,僧团请听,这位尊者佛护的受戒候选人"。这就是不涉及事务。
不涉及僧团 - 不提及僧团的名字。例如应该说"尊者们,僧团请听,这位法护",却说"尊者们,请听,这位法护"。这就是不涉及僧团。
不涉及个人 - 对于受戒候选人的导师,不提及他的名字。例如应该说"尊者们,僧团请听,这位法护是尊者佛护的受戒候选人",却说"尊者们,僧团请听,这位法护是受戒候选人"。这就是不涉及个人。
不涉及宣告 - 完全不提及宣告。在双重宣告仪式中,只进行两次事务宣告,不进行宣告;在四重宣告仪式中,只进行四次事务宣告,不进行宣告。这就是不涉及宣告。
延后宣告 - 先进行事务宣告,然后说"这就是宣告,因此保持沉默,我们应如此维持"。这就是延后宣告。
以上五种情况就是在宣告方面出错。
在宣读方面出错的情况,事务等应当按照上述方式理解。其不涉及的情况如下:
在首次宣读时或在第二次、第三次宣读时,应该说"尊者们,僧团请听",却说"尊者们,请听,这位尊者佛护的受戒候选人"。这就是不涉及事务。
应该说"尊者们,僧团请听,这位法护",却说"尊者们,请听,这位法护"。这就是不涉及僧团。
应该说"尊者们,僧团请听,这位法护是尊者佛护的",却说"尊者们,僧团请听,这位法护是受戒候选人"。这就是不涉及个人。
完全不进行任何宣读,只进行宣告。在双重宣告仪式中,只进行两次宣告,不进行宣读;在四重宣告仪式中,只进行四次宣告,不进行宣读。这就是不进行宣读。
在双重宣告仪式中,进行一次宣告后,在宣读时漏掉字母或用错词语,也属于不进行宣读。在四重宣告仪式中,即使只进行一次或两次宣读,若有漏掉字母、用错词语的情况,也属于不进行宣读。

252. ‘‘Duruttaṃ karotī’’ti ettha pana ayaṃ vinicchayo. Yo hi aññasmiṃ akkhare vattabbe aññaṃ vadati, ayaṃ duruttaṃ karoti nāma. Tasmā kammavācaṃ karontena bhikkhunā yvāyaṃ –

‘‘Sithilaṃ dhanitañca dīgharassaṃ, garukaṃ lahukañca niggahitaṃ;

Sambandhaṃ vavatthitaṃ vimuttaṃ, dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedo’’ti. –

Vutto, ayaṃ suṭṭhu upalakkhetabbo. Ettha hi sithilaṃ nāma pañcasu vaggesu paṭhamatatiyaṃ. Dhanitaṃ nāma tesveva dutiyacatutthaṃ. Dīghanti dīghena kālena vattabbaākārādi. Rassanti tato upaḍḍhakālena vattabbaakārādi. Garukanti dīghameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitattherassa yassa nakkhamatī’’ti evaṃ saṃyogaparaṃ katvā vuccati. Lahukanti rassameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitattherassa yassa na khamatī’’ti evaṃ asaṃyogaparaṃ katvā vuccati. Niggahitanti yaṃ karaṇāni niggahetvā avissajjetvā avivaṭena mukhena sānunāsikaṃ katvā vattabbaṃ. Sambandhanti yaṃ parapadena sambandhitvā ‘‘tuṇhissā’’ti vā ‘‘tuṇhassā’’ti vā vuccati. Vavatthitanti yaṃ parapadena asambandhaṃ katvā vicchinditvā ‘‘tuṇhī assā’’ti vā ‘‘tuṇha assā’’ti vā vuccati. Vimuttanti yaṃ karaṇāni aniggahetvā vissajjetvā vivaṭena mukhena anunāsikaṃ akatvā vuccati.

Tattha ‘‘suṇātu me’’ti vattabbe ta-kārassa tha-kāraṃ katvā ‘‘suṇāthu me’’ti vacanaṃ sithilassa dhanitakaraṇaṃ nāma, tathā ‘‘pattakallaṃ esā ñattī’’ti vattabbe ‘‘patthakallaṃ esā ñatthī’’tiādivacanaṃ. ‘‘Bhante saṅgho’’ti vattabbe bha-kāragha-kārānaṃ ba-kāraga-kāre katvā ‘‘bante saṃgo’’ti vacanaṃ dhanitassa sithilakaraṇaṃ nāma. ‘‘Suṇātu me’’ti vivaṭena mukhena vattabbe pana ‘‘suṇaṃtu me’’ti vā ‘‘esā ñattī’’ti vattabbe ‘‘esaṃ ñattī’’ti vā avivaṭena mukhena ananunāsikaṃ katvā vacanaṃ vimuttassa niggahitavacanaṃ nāma. ‘‘Pattakalla’’nti avivaṭena mukhena anunāsikaṃ katvā vattabbe ‘‘pattakallā’’ti vivaṭena mukhena anunāsikaṃ akatvā vacanaṃ niggahitassa vimuttavacanaṃ nāma. Iti sithile kattabbe dhanitaṃ, dhanite kattabbe sithilaṃ, vimutte kattabbe niggahitaṃ, niggahite kattabbe vimuttanti imāni cattāri byañjanāni antokammavācāya kammaṃ dūsenti. Evaṃ vadanto hi aññasmiṃ akkhare vattabbe aññaṃ vadati, duruttaṃ karotīti vuccati.


“做出不当行为”是这里的判决。谁在其他字母上说了不同的话，就称为做出不当行为。因此，进行事务宣告的比丘应当这样说——
“松弛的、紧绷的、长的、重的、轻的、被约束的；
关联的、被界定的、解脱的，十种陈述的分类”——
如是所说，这应当被很好地理解。在这里，“松弛”是指在五个类别中的第一和第三。“紧绷”是指在这五个类别中的第二和第四。“长”是指应当以长时间的方式进行的表现。“短”是指应当以短时间的方式进行的表现。“重”是指长的，因而被称为“尊者佛护的弟子，能做到”的那种结合。“轻”是指短的，因而被称为“尊者佛护的弟子，不能做到”的那种不结合。“被约束”是指通过某种行为被压制、不被放弃、以不开放的口鼻进行的表现。“关联”是指通过他人的言辞进行的，例如被称为“保持沉默”或“保持安静”。“被界定”是指通过他人的言辞而不关联的，切断后被称为“安静”或“沉默”。“解脱”是指通过某种行为不被压制、放弃、以开放的口鼻进行的表现。
在这里，“请听我说”是指在说“请听我说”的时候，将“听”中的“t”变为“th”，则称为“请听我说”的松弛语音；同样，在说“这就是宣告”的时候，若说成“这就是宣告”，则称为“这就是宣告”的松弛语音。“尊者们，僧团”是指在说“尊者们，僧团”的时候，将“bh”与“gh”结合起来，若说成“尊者们，僧团”，则称为“紧绷”的松弛语音。“请听我说”在以开放的口鼻进行时，若说成“请听我说”，或者在说“这就是宣告”时，若说成“这就是宣告”，则称为“解脱的被约束的言辞”。“紧绷的”在以不开放的口鼻进行时，若说成“紧绷的”，在以开放的口鼻进行时，若说成“紧绷的”，则称为“解脱的言辞”。因此在松弛的情况下进行紧绷的，在紧绷的情况下进行松弛的，在解脱的情况下进行被约束的，在被约束的情况下进行解脱的，这四种音节通过内部事务的宣告而被指责。如此说来，若在其他字母上说了不同的话，就称为做出不当行为。


Itaresu pana dīgharassādīsu chasu byañjanesu dīghaṭṭhāne dīghameva, rassaṭṭhāne rassamevāti evaṃ yathāṭhāne taṃ tadeva akkharaṃ bhāsantena anukkamāgataṃ paveṇiṃ avināsentena kammavācā kātabbā. Sace pana evaṃ akatvā dīghe vattabbe rassaṃ, rasse vā vattabbe dīghaṃ vadati, tathā garuke vattabbe lahukaṃ, lahuke vā vattabbe garukaṃ vadati, sambandhe vā pana vattabbe vavatthitaṃ, vavatthite vā vattabbe sambandhaṃ vadati, evaṃ vuttepi kammavācā na kuppati. Imāni hi cha byañjanāni kammaṃ na kopenti. Yaṃ pana suttantikattherā ‘‘da-kāro ta-kāramāpajjati, ta-kāro da-kāramāpajjati, ca-kāro ja-kāramāpajjati, ja-kāro ca-kāramāpajjati, ya-kāro ka-kāramāpajjati, ka-kāro ya-kāramāpajjati, tasmā da-kārādīsu vattabbesu ta-kārādivacanaṃ na virujjhatī’’ti vadanti, taṃ kammavācaṃ patvā na vaṭṭati. Tasmā vinayadharena neva da-kāro ta-kāro kātabbo…pe… na ka-kāro ya-kāro. Yathāpāḷiyā niruttiṃ sodhetvā dasavidhāya byañjananiruttiyā vuttadose pariharantena kammavācā kātabbā. Itarathā hi sāvanaṃ hāpeti nāma.

Akāle vā sāvetīti sāvanāya akāle anokāse ñattiṃ aṭṭhapetvā paṭhamaṃyeva anussāvanakammaṃ katvā pacchā ñattiṃ ṭhapeti. Iti imehi pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti.



关于其他的长短音等六种音节,在长音的位置应该使用长音,在短音的位置应该使用短音,依次按照惯例进行宣告。但如果在应该使用长音的地方使用短音,在应该使用短音的地方使用长音,同样在应该使用重音的地方使用轻音,在应该使用轻音的地方使用重音,在应该使用关联的地方使用不关联的,在应该使用不关联的地方使用关联的,即使这样说,事务宣告也不会被破坏。这六种音节不会破坏事务。
但是,如果像经部师所说的那样,"da应该变成ta,ta应该变成da,ca应该变成ja,ja应该变成ca,ya应该变成ka,ka应该变成ya,因此在应该说da等的地方,说ta等也没有问题",这样做到事务宣告时是不合适的。因此,戒律学者既不应该说da变成ta,也不应该说ka变成ya等。应该通过纠正巴利文的语法,避免十种陈述中所说的错误,来进行事务宣告。否则就是不进行宣读。
"在不适当的时候进行宣读"是指在不适当的时机和场合,先进行一次宣告,然后再进行宣告。这就是五种方式的在宣读方面出错。

253.Sīmatovipattiyaṃ pana atikhuddakasīmā nāma yā ekavīsati bhikkhū na gaṇhāti . Kurundiyaṃ pana ‘‘yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkontī’’ti vuttaṃ. Tasmā yā evarūpā sīmā, ayaṃ sammatāpi asammatā gāmakhettasadisāva hoti, tattha kataṃ kammaṃ kuppati. Esa nayo sesasīmāsupi. Ettha pana atimahatī nāma yā kesaggamattenapi tiyojanaṃ atikkamitvā sammatā hoti. Khaṇḍanimittā nāma aghaṭitanimittā vuccati. Puratthimāya disāya nimittaṃ kittetvā anukkameneva dakkhiṇāya pacchimāya uttarāya disāya kittetvā puna puratthimāya disāya pubbakittitaṃ nimittaṃ paṭikittetvā ṭhapetuṃ vaṭṭati, evaṃ akhaṇḍanimittā hoti. Sace pana anukkamena āharitvā uttarāya disāya nimittaṃ kittetvā tattheva ṭhapeti, khaṇḍanimittā hoti. Aparāpi khaṇḍanimittā nāma yā animittupagaṃ tacasārarukkhaṃ vā khāṇukaṃ vā paṃsupuñjaṃ vā vālukapuñjaṃ vā aññataraṃ antarā ekaṃ nimittaṃ katvā sammatā hoti. Chāyānimittā nāma yā pabbatacchāyādīnaṃ yaṃ kiñci chāyaṃ nimittaṃ katvā sammatā hoti. Animittā nāma yā sabbena sabbaṃ nimittāni akittetvā sammatā hoti. Bahisīme ṭhito sīmaṃ sammannati nāma nimittāni kittetvā nimittānaṃ bahi ṭhito sammannati. Nadiyā samudde jātassare sīmaṃ sammannatīti etesu nadīādīsu yaṃ sammannati, sā evaṃ sammatāpi ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti (mahāva. 147) vacanato asammatāva hoti. Sīmāya sīmaṃ sambhindatīti attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ sambhindati. Sīmāya sīmaṃ ajjhottharatīti attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ ajjhottharati. Tattha yathā sambhedo ca ajjhottharaṇañca hoti, taṃ sabbaṃ sīmākathāyaṃ vuttameva. Iti imā ekādasapi sīmā asīmā gāmakhettasadisā eva, tāsu nisīditvā kataṃ kammaṃ kuppati. Tena vuttaṃ ‘‘imehi ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjantī’’ti.

Parisato kammavipattiyaṃ pana kiñci anuttānaṃ nāma natthi. Yampi tattha kammappattachandārahalakkhaṇaṃ vattabbaṃ siyā, tampi parato ‘‘cattāro bhikkhū pakatattā kammappattā’’tiādinā nayena vuttameva. Tattha pakatattā kammappattāti catuvaggakaraṇe kamme cattāro pakatattā anukkhittā anissāritā parisuddhasīlā cattāro bhikkhū kammappattā kammassa arahā anucchavikā sāmino. Na tehi vinā taṃ kammaṃ karīyati, na tesaṃ chando vā pārisuddhi vā eti, avasesā pana sacepi sahassamattā honti, sace samānasaṃvāsakā sabbe chandārahāva honti, chandapārisuddhiṃ datvā āgacchantu vā mā vā, kammaṃ pana tiṭṭhati. Yassa pana saṅgho parivāsādikammaṃ karoti, so neva kammappatto nāpi chandāraho, apica yasmā taṃ puggalaṃ vatthuṃ katvā saṅgho kammaṃ karoti, tasmā kammārahoti vuccati. Sesakammesupi eseva nayo.



在界限方面的错误中，过于狭窄的界限是指不包括二十位比丘的界限。在Kurundiya中说“在这里二十位比丘无法坐下”。因此，这种界限，无论是被同意的还是不同意的，都是类似于村庄田地的，那里所做的行为会引起不满。这种情况适用于其他界限。在这里，过于宽广的界限，即使是以发丝的宽度超过三十尺的界限也是被同意的。部分标志被称为不合适的标志。朝东的方向标志着应当逐步标示南方、西方和北方的标志，然后再标示东面的标志，应该这样放置，这样就成为不分割的标志。如果逐步带走并标示北方的标志，然后在同一地方放置，那么就成为部分标志。还有其他部分标志，即是指没有标志的树木、草丛、沙土或其他任何物体，形成一个标志而被同意。阴影标志是指在山的阴影等地方形成的任何阴影标志而被同意。无标志是指完全不标示任何标志而被同意。外部界限是指标示标志并且在标志之外被同意。对于河流和海洋的界限来说，所标示的就是河流等的界限，然而根据“所有的，僧众们，河流是无界限的，所有的海洋是无界限的，所有的河流是无界限的”这句话（大品经 147），因此也被认为是不同意的。界限界限是指以自身的界限来分割他人的界限。以自身的界限来覆盖他人的界限。这里所说的分割和覆盖，都是在所有的界限的论述中提到的。因此，这十一种界限都是类似于村庄田地的，坐在那里所做的行为会引起不满。因此说“因这十一种界限的方式，事务将会出错”。
在聚会的事务错误中，没有任何不适当的情况。即便在那里的事务中有适当的行为特征，也只是从外部说“有四位比丘是合适的事务”等等。在那里，适当的事务是指在四分法中，四位比丘是合适的，行为纯洁、没有依赖的，四位比丘是适合的，适合行为的。没有他们，事务无法进行，也没有任何欲望或纯洁性，然而即便剩下的数以千计，如果都是同样的同住者，都是有欲望的，给予欲望的纯洁性而来或者不来，事务仍然存在。若僧团进行居住事务，则该比丘既不是合适的，也不是有欲望的，此外，因为僧团是以该个人为基础进行事务，所以被称为适合的事务。在其他事务中也是同样的道理。

254.Apalokanakammaṃ katamāni pañca ṭhānāni gacchati, osāraṇaṃ nissāraṇaṃ bhaṇḍukammaṃ brahmadaṇḍaṃ kammalakkhaṇaññeva pañcamanti ettha ‘‘osāraṇaṃ nissāraṇa’’nti padasiliṭṭhatāyetaṃ vuttaṃ, paṭhamaṃ pana nissāraṇā hoti, pacchā osāraṇā. Tattha yā sā kaṇṭakassa sāmaṇerassa daṇḍakammanāsanā, sā nissāraṇāti veditabbā. Tasmā etarahi sacepi sāmaṇero buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā avaṇṇaṃ bhaṇati, akappiyaṃ ‘‘kappiya’’nti dīpeti, micchādiṭṭhiko hoti, antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato, so yāvatatiyaṃ nivāretvā taṃ laddhiṃ vissajjāpetabbo. No ce vissajjeti, saṅghaṃ sannipātetvā ‘‘vissajjehī’’ti vattabbo. No ce vissajjeti, byattena bhikkhunā apalokanakammaṃ katvā nissāretabbo. Evañca pana kammaṃ kātabbaṃ –

‘‘Saṅghaṃ, bhante, pucchāmi ‘ayaṃ itthannāmo sāmaṇero buddhassa dhammassa saṅghassa avaṇṇavādī micchādiṭṭhiko, yaṃ aññe sāmaṇerā labhanti dirattatirattaṃ bhikkhūhi saddhiṃ sahaseyyaṃ, tassā alābhāya nissāraṇā ruccati saṅghassā’ti. Dutiyampi. Tatiyampi bhante saṅghaṃ pucchāmi ‘ayaṃ itthannāmo sāmaṇero…pe… ruccati saṅghassā’ti, cara pire vinassā’’ti.

So aparena samayena ‘‘ahaṃ, bhante, bālatāya añāṇatāya alakkhikatāya evaṃ akāsiṃ, svāhaṃ saṅghaṃ khamāpemī’’ti khamāpento yāvatatiyaṃ yācāpetvā apalokanakammeneva osāretabbo, evañca pana osāretabbo. Saṅghamajjhe byattena bhikkhunā saṅghassa anumatiyā sāvetabbaṃ –

‘‘Saṅghaṃ , bhante, pucchāmi ‘ayaṃ itthannāmo sāmaṇero buddhassa dhammassa saṅghassa avaṇṇavādī micchādiṭṭhiko, yaṃ aññe sāmaṇerā labhanti dirattatirattaṃ bhikkhūhi saddhiṃ sahaseyyaṃ, tassā alābhāya nissārito, svāyaṃ idāni sorato nivātavutti lajjidhammaṃ okkanto hirottappe patiṭṭhito katadaṇḍakammo accayaṃ deseti, imassa sāmaṇerassa yathā pure kāyasambhogasāmaggidānaṃ ruccati saṅghassā’’’ti.

Evaṃ tikkhattuṃ vattabbaṃ. Evaṃ apalokanakammaṃ osāraṇañca nissāraṇañca gacchati. Bhaṇḍukammaṃ pabbajjāvinicchayakathāya vuttameva.

Brahmadaṇḍo pana na kevalaṃ channasseva paññatto, yo aññopi bhikkhu mukharo hoti, bhikkhū duruttavacanehi ghaṭṭento khuṃsento vambhento viharati, tassapi dātabbo, evañca pana dātabbo. Saṅghamajjhe byattena bhikkhunā saṅghassa anumatiyā sāvetabbaṃ –

‘‘Bhante, itthannāmo bhikkhu mukharo, bhikkhū duruttavacanehi ghaṭṭento khuṃsento vambhento viharati, so bhikkhu yaṃ iccheyya, taṃ vadeyya, bhikkhūhi itthannāmo bhikkhu neva vattabbo, na ovaditabbo na anusāsitabbo, saṅghaṃ, bhante, pucchāmi ‘itthannāmassa bhikkhuno brahmadaṇḍassa dānaṃ ruccati saṅghassā’ti. Dutiyampi pucchāmi…pe… tatiyampi pucchāmi ‘itthannāmassa bhikkhuno brahmadaṇḍassa dānaṃ ruccati saṅghassā’’’ti.

Tassa aparena samayena sammā vattitvā khamāpentassa brahmadaṇḍo paṭippassambhetabbo, evañca pana paṭippassambhetabbo. Byattena bhikkhunā saṅghamajjhe sāvetabbaṃ –

‘‘Bhante, bhikkhusaṅgho asukassa bhikkhuno brahmadaṇḍaṃ adāsi, so bhikkhu sorato nivātavutti lajjidhammaṃ okkanto hirottappe patiṭṭhito paṭisaṅkhā āyatiṃ saṃvare tiṭṭhati, saṅghaṃ, bhante, pucchāmi ‘tassa bhikkhuno brahmadaṇḍassa paṭippassaddhi ruccati saṅghassā’’’ti.


宣告仪式涉及的五个方面是:驱逐、遣送、作为罪过的行为、梵罚、仪式的特征。在这里,"驱逐"和"遣送"是因为语言的相似性而说的。首先是遣送,然后是驱逐。其中,对于沙弥施加的惩罚性处分,应该理解为遣送。
因此,现在如果沙弥诽谤佛陀、法或僧团,或者错误地说"正确的"，或者有错误的见解,执着于极端的见解,应该三次制止他,让他放弃那种见解。如果他不放弃,应该召集僧团说"请他放弃"。如果他仍不放弃,应该由一位有学识的比丘进行宣告仪式将他遣送。应该这样进行仪式:
"尊者们,我请求僧团,这位名为某某的沙弥诽谤佛陀、法和僧团,并有错误的见解,其他沙弥可以与比丘共享床铺,为了剥夺他这种权利,遣送他是合乎僧团意愿的。"第二次、第三次也如是请求。"请他离去吧!"
之后,当他因愚蠢、无知、失去光彩而这样做时,恳求三次后,应该通过宣告仪式将他驱逐。应该这样驱逐:在僧团中,由一位有学识的比丘依僧团的同意宣告说:
"尊者们,我请求僧团,这位名为某某的沙弥诽谤佛陀、法和僧团,并有错误的见解,他曾被遣送,现在他已变得温和、谦逊、有羞耻心、确立了正念,承认了过错,如同以前一样,让他与沙弥一起享用饮食和同住,这是合乎僧团意愿的。"
如此应该三次宣告。这就是宣告仪式的驱逐和遣送。
作为罪过的行为在关于出家决定的论述中已经说过了。
梵罚不仅适用于遮蔽的比丘,任何喋喋不休、用粗语骚扰、侮辱比丘的比丘,也应给予梵罚。应该这样给予:在僧团中,由一位有学识的比丘依僧团的同意宣告说:
"尊者们,某某比丘喋喋不休,用粗语骚扰、侮辱比丘,这位比丘可以说任何他想说的,但比丘们不应该对这位名为某某的比丘说话、劝诫或教导,我请求僧团,给予这位比丘梵罚,这是合乎僧团意愿的。"第二次、第三次也如是请求。
之后,当他行为正确,恳求后,应该解除他的梵罚。应该这样解除:在僧团中,由一位有学识的比丘宣告说:
"尊者们,僧团曾给予某某比丘梵罚,现在他已变得温和、谦逊、有羞耻心、确立了正念,我请求僧团,解除这位比丘的梵罚,这是合乎僧团意愿的。"


Evaṃ yāvatatiyaṃ vatvā apalokanakammeneva brahmadaṇḍo paṭippassambhetabboti.

Kammalakkhaṇaññevapañcamanti yaṃ taṃ bhagavatā bhikkhunikkhandhake –

‘‘Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuniyo kaddamodakena osiñcanti ‘appeva nāma amhesu sārajjeyyu’nti, kāyaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, ūruṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, aṅgajātaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti. Bhikkhuniyo obhāsenti, bhikkhunīhi saddhiṃ sampayojenti ‘appeva nāma amhesu sārajjeyyu’’’nti (cūḷava. 411) –

Imesu vatthūsu yesaṃ bhikkhūnaṃ dukkaṭaṃ paññapetvā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tassa bhikkhuno daṇḍakammaṃ kātu’’nti vatvā ‘‘kiṃ nu kho daṇḍakammaṃ kātabba’’nti saṃsaye uppanne ‘‘avandiyo so, bhikkhave, bhikkhu bhikkhunisaṅghena kātabbo’’ti evaṃ avandiyakammaṃ anuññātaṃ, taṃ kammalakkhaṇaññeva pañcamaṃ, imassa apalokanakammassa ṭhānaṃ hoti. Tassa hi kammaññeva lakkhaṇaṃ, na osāraṇādīni, tasmā kammalakkhaṇanti vuccati. Tassa karaṇaṃ paṭippassaddhiyā saddhiṃ vitthārato dassayissāma. Bhikkhunupassaye sannipatitassa bhikkhunisaṅghassa anumatiyā byattāya bhikkhuniyā sāvetabbaṃ –

‘‘Ayye, asuko nāma ayyo bhikkhunīnaṃ apāsādikaṃ dasseti, etassa ayyassa avandiyakaraṇaṃ ruccatī’’ti bhikkhunisaṅghaṃ pucchāmi. ‘Ayye, asuko nāma ayyo bhikkhunīnaṃ apāsādikaṃ dasseti, etassa ayyassa avandiyakaraṇaṃ ruccatī’ti dutiyampi. Tatiyampi bhikkhunisaṅghaṃ pucchāmī’’ti.

Evaṃ tikkhattuṃ sāvetvā apalokanakammena avandiyakammaṃ kātabbaṃ.

Tato paṭṭhāya so bhikkhu bhikkhunīhi na vanditabbo. Sace avandiyamāno hirottappaṃ paccupaṭṭhapetvā sammā vattati, tena bhikkhuniyo khamāpetabbā. Khamāpentana bhikkhunupassayaṃ agantvā vihāreyeva saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā ekaṃ bhikkhuṃ vā upasaṅkamitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘ahaṃ, bhante, paṭisaṅkhā āyatiṃ saṃvare tiṭṭhāmi, na puna apāsādikaṃ dassessāmi, bhikkhunisaṅgho mayhaṃ khamatū’’ti khamāpetabbaṃ. Tena saṅghena vā gaṇena vā ekaṃ bhikkhuṃ pesetvā ekabhikkhunā vā sayameva gantvā bhikkhuniyo vattabbā ‘‘ayaṃ bhikkhu paṭisaṅkhā āyatiṃ saṃvare ṭhito, iminā accayaṃ desetvā bhikkhunisaṅgho khamāpito, bhikkhunisaṅgho imaṃ bhikkhuṃ vandiyaṃ karotū’’ti. So vandiyo kātabbo, evañca pana kātabbo. Bhikkhunupassaye sannipatitassa bhikkhunisaṅghassa anumatiyā byattāya bhikkhuniyā sāvetabbaṃ –

‘‘Ayye, asuko nāma ayyo bhikkhunīnaṃ apāsādikaṃ dassetīti bhikkhunisaṅghena avandiyo kato, so lajjidhammaṃ okkamitvā paṭisaṅkhā āyatiṃ saṃvare ṭhito, accayaṃ desetvā bhikkhunisaṅghaṃ khamāpesi, tassa ayyassa vandiyakaraṇaṃ ruccatīti bhikkhunisaṅghaṃ pucchāmī’’ti –

Tikkhattuṃ vattabbaṃ. Evaṃ apalokanakammeneva vandiyo kātabbo.



如此应该三次说,然后通过宣告仪式解除梵罚。
"仪式的特征"是第五个方面,在佛陀的比丘尼戒中有提到:
"那时,六群比丘用泥浆溅水在比丘尼身上,希望她们会对我们产生欲望,他们展露身体给比丘尼看,展露大腿给比丘尼看,展露私处给比丘尼看。比丘尼们感到困扰,与比丘尼们交往,希望她们会对我们产生欲望。"(小品 411)
在这些事件中,对于那些比丘的过失,佛陀说"我允许对那位比丘实施处分",当有疑问"应该实施什么处分"时,佛陀说"那位比丘应该被比丘尼僧团不予尊敬"。这就是不予尊敬的处分,是第五种仪式的特征,是这个宣告仪式的一个方面。它的特征就是仪式本身,而不是驱逐等。我们将详细说明其实施和解除。
在比丘尼住处集会的比丘尼僧团的同意下,由一位有学识的比丘尼宣告说:
"姐妹们,某某长老对比丘尼们表现不恭敬,我请求比丘尼僧团,对这位长老实施不予尊敬的处分。"第二次、第三次也如是请求。
如此三次宣告后,通过宣告仪式实施不予尊敬的处分。
从此以后,那位比丘不应该被比丘尼们尊敬。如果在不予尊敬时表现出羞耻心并行为正确,他应该向比丘尼们道歉。道歉后,不必去比丘尼住处,可以在寺院内、僧团内或一位比丘前,跪坐合掌说:"我尊者,我决心今后谨慎行事,不会再表现不恭敬,请比丘尼僧团原谅我。"僧团或一位比丘可派遣一位比丘,或亲自前往告诉比丘尼们:"这位比丘决心谨慎行事,已承认过错并获得比丘尼僧团的原谅,请比丘尼僧团使他重获尊敬。"应该这样使他重获尊敬。
在比丘尼住处集会的比丘尼僧团的同意下,由一位有学识的比丘尼宣告说:
"姐妹们,某某长老对比丘尼们表现不恭敬,经比丘尼僧团判为不予尊敬,现在他已表现出羞耻心,决心谨慎行事,承认过错并获得比丘尼僧团的原谅,我请求比丘尼僧团使他重获尊敬。"
应该三次如此说。这样通过宣告仪式使他重获尊敬。

255. Ayaṃ panettha pāḷimuttakopi kammalakkhaṇavinicchayo (pari. aṭṭha. 495-496). Idañhi kammalakkhaṇaṃ nāma bhikkhunisaṅghamūlakaṃ paññattaṃ, bhikkhusaṅghassapi panetaṃ labbhatiyeva. Yañhi bhikkhusaṅgho salākabhattauposathaggesu ca apalokanakammaṃ karoti, etampi kammalakkhaṇameva. Acchinnacīvarajiṇṇacīvaranaṭṭhacīvarānañhi saṅghaṃ sannipātetvā byattena bhikkhunā yāvatatiyaṃ sāvetvā apalokanakammaṃ katvā cīvaraṃ dātuṃ vaṭṭati. Appamattakavissajjakena pana cīvaraṃ karontassa paccayabhājanīyakathāyaṃ vuttappabhedāni sūciādīni anapaloketvāpi dātabbāni. Tesaṃ dāne soyeva issaro, tato atirekaṃ dentena apaloketvā dātabbaṃ. Tato hi atirekadāne saṅgho sāmī. Gilānabhesajjampi tattha vuttappakāraṃ sayameva dātabbaṃ, atirekaṃ icchantassa apaloketvā dātabbaṃ. Yopi ca dubbalo vā chinniriyāpatho vā pacchinnabhikkhācārapatho vā mahāgilāno, tassa mahāvāsesu tatruppādato devasikaṃ nāḷi vā upaḍḍhanāḷi vā, ekadivasaṃyeva vā pañca vā dasa vā taṇḍulanāḷiyo dentena apalokanakammaṃ katvāva dātabbā. Pesalassa bhikkhuno tatruppādato iṇapalibodhampi bahussutassa saṅghabhāranittharakassa bhikkhuno anuṭṭhāpanīyasenāsanampi saṅghakiccaṃ karontānaṃ kappiyakārakādīnaṃ bhattavetanampi apalokanakammena dātuṃ vaṭṭati.

Catupaccayavasena dinnatatruppādato saṅghikaṃ āvāsaṃ jaggāpetuṃ vaṭṭati, ‘‘ayaṃ bhikkhu issaravatāya vicāretī’’ti kathāpacchindanatthaṃ pana salākaggādīsu vā antarasannipāte vā saṅghaṃ āpucchitvāva jaggāpetabbo. Cīvarapiṇḍapātatthāya odissa dinnatatruppādatopi apaloketvā āvāso jaggāpetabbo, anapaloketvāpi vaṭṭati, ‘‘sūro vatāyaṃ bhikkhu cīvarapiṇḍapātatthāya odissa dinnato āvāsaṃ jaggāpetī’’ti evaṃ uppannakathāpacchedanatthaṃ pana apalokanakammameva katvā jaggāpetabbo.

Cetiye chattaṃ vā vedikaṃ vā bodhigharaṃ vā āsanagharaṃ vā akataṃ vā karontena jiṇṇaṃ vā paṭisaṅkharontena sudhākammaṃ vā karontena manusse samādapetvā kātuṃ vaṭṭati. Sace kārako natthi, cetiyassa upanikkhepato kāretabbaṃ. Upanikkhepepi asati apalokanakammaṃ katvā tatruppādato kāretabbaṃ, saṅghikenapi apaloketvā cetiyakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati. Cetiyassa santakena apaloketvāpi saṅghikakiccaṃ na vaṭṭati, tāvakālikaṃ pana gahetvā paṭipākatikaṃ kātuṃ vaṭṭati. Cetiye sudhākammādīni karontehi pana bhikkhācārato vā saṅghato vā yāpanamattaṃ alabhantehi cetiyasantakato yāpanamattaṃ gahetvā paribhuñjantehi vattaṃ kātuṃ vaṭṭati, ‘‘vattaṃ karomā’’ti macchamaṃsādīhi saṅghabhattaṃ kātuṃ na vaṭṭati.


这里还有一个超越经典的仪式特征判决(见《律藏注释》495-496页)。这个仪式特征是以比丘尼僧团为基础制定的,但也适用于比丘僧团。比丘僧团在分发餐饮、布萨处所进行的宣告仪式,也属于这种仪式特征。
对于已破损、已损坏或已丧失的袈裟,应该召集僧团,由一位有学识的比丘三次宣告后,进行宣告仪式来分发袈裟。但对于少量的分发者,在说明可接受的物品时,即使不进行宣告也可以分发。在分发时,他是所有者,如果分发超出部分,则需要进行宣告后分发。否则,多余的分发,僧团就是所有者了。
对于病人的药物,也应该按照所述方式自行分发,如果想分发超出部分,需要进行宣告。对于身体虚弱、行为不端或乞食途中中断的重病比丘,从当地获得的每日一钵或半钵,或一天五钵或十钵米,都需要进行宣告仪式后分发。
对于有学问的比丘在当地获得的贷款障碍,对于负责僧团事务的多闻比丘的可供住宿,对于负责僧团事务的合法助手的食物报酬,也需要通过宣告仪式分发。
根据四种资具分发当地获得的,可以让僧团房舍管理,但为了切断"这位比丘凭借权威来管理"的议论,应该先请示僧团,然后让他管理。对于专门为袈裟和钵而获得的,也可以不经宣告就让他管理,但为了切断"这位比丘善于为袈裟和钵而管理房舍"的议论,还是应该进行宣告仪式后让他管理。
对于未建造或修缮佛塔、遮阳棚、菩提殿、座殿等,应该请人建造。如果没有建造者,应该从佛塔存款中支付。如果连存款都没有,应该进行宣告仪式后,从当地获得的资金中支付,即使是僧团的资金,也应该先进行宣告仪式后再用于佛塔事务。但不能用僧团的资金做日常性的修缮,只能暂时使用后再恢复原状。
对于进行佛塔修缮等工作的比丘,如果从乞食或僧团中无法维持生活,可以从佛塔资金中取用维生所需,但不能以"我们在做工作"的名义用僧团的食物供养制作鱼肉等。


Ye vihāre ropitā phalarukkhā saṅghena pariggahitā honti, jagganakammaṃ labhanti. Yesaṃ phalāni ghaṇṭiṃ paharitvā bhājetvā paribhuñjanti, tesu apalokanakammaṃ na kātabbaṃ. Ye pana apariggahitā, tesu apalokanakammaṃ kātabbaṃ, taṃ pana salākaggayāgaggabhattaggaantarasaaāpātesupi kātuṃ vaṭṭati, uposathagge pana vaṭṭatiyeva. Tattha hi anāgatānampi chandapārisuddhi āharīyati, tasmā taṃ suvisodhitaṃ hoti. Evañca pana kātabbaṃ, byattena bhikkhunā bhikkhusaṅghassa anumatiyā sāvetabbaṃ –

‘‘Bhante, yaṃ imasmiṃ vihāre antosīmāya saṅghasantakaṃ mūlatacapattaaṅkurapupphaphalakhādanīyādi atthi, taṃ sabbaṃ āgatāgatānaṃ bhikkhūnaṃ yathāsukhaṃ paribhuñjituṃ ruccatīti saṅghaṃ pucchāmī’’ti –

Tikkhattuṃ pucchitabbaṃ.

Catūhi pañcahi bhikkhūhi kataṃ sukatameva. Yasmimpi vihāre dve tayo janā vasanti, tehi nisīditvā katampi saṅghena katasadisameva. Yasmiṃ pana eko bhikkhu hoti, tena bhikkhunā uposathadivase pubbakaraṇapubbakiccaṃ katvā nisinnena katampi katikavattaṃ saṅghena katasadisameva hoti. Karontena pana phalavārena kātumpi cattāro māse cha māse ekasaṃvaccharanti evaṃ paricchinditvāpi aparicchinditvāpi kātuṃ vaṭṭati. Paricchinne yathāparicchedaṃ paribhuñjitvā puna kātabbaṃ. Aparicchinne yāva rukkhā dharanti, tāva vaṭṭati. Yepi tesaṃ rukkhānaṃ bījehi aññe rukkhā ropitā honti, tesampi sā eva katikā.

Sace pana aññasmiṃ vihāre ropitā honti, tesaṃ yattha ropitā, tasmiṃyeva vihāre saṅgho sāmī. Yepi aññato bījāni āharitvā purimavihāre pacchā ropitā, tesu aññā katikā kātabbā, katikāya katāya puggalikaṭṭhāne tiṭṭhanti, yathāsukhaṃ phalādīni paribhuñjituṃ vaṭṭanti. Sace panettha taṃ taṃ okāsaṃ parikkhipitvā pariveṇāni katvā jagganti, tesaṃ bhikkhūnaṃ puggalikaṭṭhāne tiṭṭhanti, aññe paribhuñjituṃ na labhanti. Tehi pana saṅghassa dasamabhāgaṃ datvā paribhuñjitabbāni. Yopi majjhevihāre rukkhaṃ sākhāhi parivāretvā rakkhati, tassapi eseva nayo.


对于僧团种植的果树,可以进行管理的工作。对于用木槌打落果实并分享食用的,不需要进行宣告仪式。但对于未被僧团管控的,应该进行宣告仪式,这可以在分发餐饮、布萨处所的中间集会中进行,在布萨处所中也可以。因为在那里,即使是未到场的人的同意也会被获得,所以这样做会很清楚。应该这样做:由一位有学识的比丘,依僧团的同意宣告说:
"尊者们,凡是在这座寺院内,属于僧团所有的根、茎、芽、花、果实等可食用的,都应该随意为来往的比丘们食用,我请求僧团。"
应该三次如此请求。
即使是两三位比丘居住的寺院,他们所做的也等同于僧团所做的。如果只有一位比丘,他在布萨日做前行和前务后坐下所做的,也等同于僧团所做的。但在采果时,可以划分为四个月或六个月或一年,无论有划分还是没有划分,都可以这样做。有划分的,应该按照划分食用,然后再做。没有划分的,只要树木还在,就可以一直食用。即使用这些树木的种子在其他地方种植了新树,也适用同样的规定。
如果在其他寺院种植的,则属于种植所在寺院的僧团所有。如果从其他地方带来种子,后来种植在前寺院,应该制定新的规定,依照规定,个人可以随意食用果实等。但如果他们围绕某些区域建造了小房间并看管,那些比丘可以在个人区域内,其他人不得食用。但他们应该拿出十分之一给僧团,然后才能食用。如果有人用树枝围绕中央寺院的树木来看管,情况也是如此。


Porāṇakavihāraṃ gatassa sambhāvanīyabhikkhuno ‘‘thero āgato’’ti phalāphalaṃ āharanti, sace tattha mūle sabbapariyattidharo bahussutabhikkhu vihāsi, ‘‘addhā ettha dīghā katikā katā bhavissatī’’ti nikkukkuccena paribhuñjitabbaṃ. Vihāre phalāphalaṃ piṇḍapātikānampi vaṭṭati, dhutaṅgaṃ na kopeti. Sāmaṇerā attano ācariyupajjhāyānaṃ bahūni phalāni denti, aññe bhikkhū alabhantā khiyyanti, khiyyanamattameva taṃ hoti. Sace dubbhikkhaṃ hoti, ekaṃ panasarukkhaṃ nissāya saṭṭhipi janā jīvanti, tādise kāle sabbesaṃ saṅgahakaraṇatthāya bhājetvā khāditabbaṃ. Ayaṃ sāmīci. Yāva pana katikavattaṃ na paṭippassambhati, tāva tehi khāyitaṃ sukhāyitameva. Kadā pana katikavattaṃ paṭippassambhati? Yadā samaggo saṅgho sannipatitvā ‘‘ito paṭṭhāya bhājetvā khādantū’’ti sāvebhi, ekabhikkhuke pana vihāre etena sāvitepi purimakatikā paṭippassambhatiyeva . Sace paṭippassaddhāya katikāya sāmaṇerā neva rukkhato pātenti, na bhūmito gahetvā bhikkhūnaṃ denti, patitaphalāni pādehi paharantā vicaranti, tesaṃ dasamabhāgato paṭṭhāya yāva upaḍḍhaphalabhāgena phātikammaṃ kātabbaṃ. Addhā phātikammalobhena āharitvā dassenti, puna subhikkhe jāte kappiyakārakesu āgantvā sākhāparivārādīni katvā rukkhe rakkhantesu sāmaṇerānaṃ phātikammaṃ na kātabbaṃ, bhājetvā paribhuñjitabbaṃ.

‘‘Vihāre phalāphalaṃ atthī’’ti sāmantagāmehi manussā gilānānaṃ vā gabbhinīnaṃ vā atthāya āgantvā ‘‘ekaṃ nāḷikeraṃ detha, ambaṃ detha, labujaṃ dethā’’ti yācanti, dātabbaṃ, na dātabbanti? Dātabbaṃ. Adīyamāne hi te domanassikā honti. Dentena pana saṅghaṃ sannipātetvā yāvatatiyaṃ sāvetvā apalokanakammaṃ katvāva dātabbaṃ, katikavattaṃ vā katvā ṭhapetabbaṃ, evañca pana kātabbaṃ. Byattena bhikkhunā saṅghassa anumatiyā sāvetabbaṃ –

‘‘Sāmantagāmehi manussā āgantvā gilānādīnaṃ atthāya phalāphalaṃ yācanti, dve nāḷikerāni dve tālaphalāni dve panasāni pañca ambāni pañca kadaliphalāni gaṇhantānaṃ anivāraṇaṃ, asukarukkhato ca asukarukkhato ca phalaṃ gaṇhantānaṃ anivāraṇaṃ ruccati bhikkhusaṅghassā’’ti –

Tikkhattuṃ vattabbaṃ. Tato paṭṭhāya gilānādīnaṃ nāmaṃ gahetvā yācantā ‘‘gaṇhathā’’ti na vattabbā , vattaṃ pana ācikkhitabbaṃ ‘‘nāḷikerādīni iminā nāma paricchedena gaṇhantānaṃ asukarukkhato ca asukarukkhato ca phalaṃ gaṇhantānaṃ anivāraṇaṃ kata’’nti. Anuvicaritvā pana ‘‘ayaṃ madhuraphalo ambo, ito gaṇhathā’’tipi na vattabbā.

Phalabhājanakāle pana āgatānaṃ sammatena upaḍḍhabhāgo dātabbo, asammatena apaloketvā dātabbaṃ. Khīṇaparibbayo vā maggagamiyasatthavāho vā añño vā issaro āgantvā yācati, apaloketvāva dātabbaṃ, balakkārena gahetvā khādanto na vāretabbo. Kuddho hi so rukkhepi chindeyya, aññampi anatthaṃ kareyya. Puggalikapariveṇaṃ āgantvā gilānassa nāmena yācanto ‘‘amhehi chāyādīnaṃ atthāya ropitaṃ, sace atthi, tumhe jānāthā’’ti vattabbo. Yadi pana phalabharitāva rukkhā honti, kaṇṭake bandhitvā phalavārena gaṇhanti, apaccāsīsantena hutvā dātabbaṃ, balakkārena gaṇhanto na vāretabbo. Pubbe vuttamevettha kāraṇaṃ.


对于去到有威望的长老所住的古老寺院的比丘,如果那里有精通全部学习、博学的比丘居住,可以毫无顾虑地享用果实,因为很可能已经制定了长期规定。寺院里的果实,乞食者也可以享用,不会破坏苦行。沙弥们会给自己的导师和上师很多果实,其他比丘得不到会感到不快,但这只是感到不快而已。
如果遇到荒年,依靠一棵菠萝树,甚至六十人也能生存,这种情况下,为了照顾所有人,应该分发食用。这就是正确的做法。但在规定未解除之前,他们所食用的就是正确的。什么时候规定会解除呢?当全体僧团集会并宣告"从现在开始可以分发食用"时,对于只有一位比丘的寺院,即使宣告了,之前的规定也会自动解除。
如果在规定解除后,沙弥既不从树上摘下,也不从地上拾取给比丘,而是踩踏着散落的果实到处走动,从他们的十分之一开始,直到一半的果实份额为止,应该进行分配。很可能是出于贪婪,才拿来给人看,等到再次丰收时,当有合法助手来照看树枝等时,就不应该再对沙弥进行分配,而是直接分发食用。
乡村的人们会来寺院要求果实,为了病人或怀孕的人,要求椰子、芒果、葫芦等,应该给予。如果不给,他们会感到不高兴。但给的时候,应该召集僧团,三次宣告后,进行宣告仪式,或制定规定后给予。应该这样做:由一位有学识的比丘,依僧团的同意宣告说:
"乡村的人们来要求果实,为了病人等,取两个椰子、两个椰枣、两个菠萝、五个芒果、五个香蕉,不应该阻止;从这些树上取果,也不应该阻止,这是合乎比丘僧团的意愿。"
应该如此三次说。从此以后,不应该说"拿去吧"而提出要求的人的名字,而应该说明"按照这个范围,取椰子等,从这些树上取果,不应该阻止"。但不应该巡视说"这个芒果很甜,从这里拿吧"。
在分发果实时,对于已经到来的人,应该给予半份,对于未经同意的,应该进行宣告后给予。如果是穷困的人、前往道路的商人或其他有权势的人来要求,应该进行宣告后给予,即使他们强行拿走也不应该阻止,因为他们生气的话,可能会砍倒树木或造成其他损害。如果有人来到个人小房间,以病人的名义要求,应该说"这是我们为了阴凉等而种植的,如果有的话,你们知道吗"。如果树上果实累累,用荆棘绑住,应该毫不迟疑地给予,即使他们强行拿走也不应该阻止,之前已经说过原因。


Saṅghassa phalārāmo hoti, paṭijagganaṃ na labhati. Sace taṃ koci vattasīsena jaggati, saṅghasseva hoti. Athāpi kassaci paṭibalassa bhikkhuno ‘‘imaṃ sappurisa jaggitvā dehī’’ti saṅgho bhāraṃ karoti, so ce vattasīsena jaggati, evampi saṅghasseva hoti. Phātikammaṃ paccāsīsantassa pana tatiyabhāgena vā upaḍḍhabhāgena vā phātikammaṃ kātabbaṃ. ‘‘Bhāriyaṃ kamma’’nti vatvā ettakena anicchanto pana ‘‘sabbaṃ taveva santakaṃ katvā mūlabhāgaṃ dasamabhāgamattaṃ datvā jaggāhī’’tipi vattabbo, garubhaṇḍattā pana na mūlacchejjavasena dātabbaṃ. So mūlabhāgaṃ datvā khādanto akatāvāsaṃ vā katvā katāvāsaṃ vā jaggitvā nissitakānaṃ ārāmaṃ niyyāteti, tehipi mūlabhāgo dātabbova.

Yadā pana bhikkhū sayaṃ jaggituṃ pahonti, atha tesaṃ jaggituṃ na dātabbaṃ, jaggitakāle pana na vāretabbā, jagganakāleyeva vāretabbā. ‘‘Bahu tumhehi khāyitaṃ, idāni mā jaggittha, bhikkhusaṅghoyeva jaggissatī’’ti vattabbaṃ. Sace pana neva vattasīsena jagganto atthi, na phātikammena, na saṅgho jaggituṃ pahoti, eko anāpucchitvāva jaggitvā phātikammaṃ vaḍḍhetvā paccāsīsati, apalokanakammena phātikammaṃ vaḍḍhetvāva dātabbaṃ. Iti imaṃ sabbampi kammalakkhaṇameva hoti. Apalokanakammaṃ imāni pañca ṭhānāni gacchati.



如果僧团有果园,但没有人照管,如果有人以负责的身份来照管,那就属于僧团。或者,如果僧团委托某位有能力的比丘"请你照管这个,然后给我们",如果他以负责的身份照管,也属于僧团。但对于期待分果的人,应该给予三分之一或一半的分果。如果说"这是繁重的工作",虽然不愿意,也可以说"把它全部作为你的,只给我十分之一作为基本份额"。但由于这是重要的财物,不应该以减少本金的方式给予。他给了基本份额后,自己居住或建造住房来照管,然后供养给依赖的人,他们也应该给予基本份额。
但是,如果比丘自己能够照管,就不应该让他们照管,只是在照管时不应该阻止,应该在照管时阻止,"你们已经吃了很多,现在不要照管了,由僧团来照管"。如果既没有负责人照管,也没有分果,而有人未经许可自己增加分果并期待,应该通过宣告仪式增加分果后给予。
所以,这都属于仪式特征。宣告仪式涉及这五个方面。

256.Ñattikammaṭṭhānabhede pana (pari. aṭṭha. 495-496) –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, anusiṭṭho so mayā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo āgaccheyya, ‘āgacchāhī’ti vattabbo’’ti –

Evaṃ upasampadāpekkhassa osāraṇā osāraṇā nāma.

‘‘Suṇantu me āyasmantā, ayaṃ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko, imassa neva suttaṃ āgacchati, no suttavibhaṅgo, so atthaṃ asallakkhetvā byañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhati, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, itthannāmaṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpetvā avasesā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmā’’ti –

Evaṃ ubbāhikavinicchaye dhammakathikassa bhikkhuno nissāraṇā nissāraṇā nāma.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ajjuposatho pannaraso, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyyā’’ti –

Evaṃ uposathakammavasena ṭhapitā ñatti uposatho nāma.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ajja pavāraṇā pannarasī, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti –

Evaṃ pavāraṇakammavasena ṭhapitā ñatti pavāraṇā nāma.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ anusāseyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ anusāseyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ vinayaṃ puccheyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ vinayaṃ puccheyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyyā’’ti –

Evaṃ attānaṃ vā paraṃ vā sammannituṃ ṭhapitā ñatti sammuti nāma.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyā’’ti, ‘‘yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, āyasmantā imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyu’’nti –

Evaṃ nissaṭṭhacīvarapattādīnaṃ dānaṃ dānaṃ nāma.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu āpattiṃ sarati vivarati uttāniṃ karoti deseti, yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭiggaṇheyya’’nti, ‘‘yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭiggaṇheyya’’nti, tena vattabbo ‘‘passasī’’ti. Āma, passāmīti. ‘‘Āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti –

Evaṃ āpattipaṭiggaho paṭiggaho nāma.

‘‘Suṇantu me āyasmantā āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame kāḷe pavāreyyāmā’’ti.

Te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā taṃ kāḷaṃ anuvaseyyuṃ, āvāsikena bhikkhunā byattena paṭibalena āvāsikā bhikkhū ñāpetabbā –

‘‘Suṇantu me āyasmantā āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame juṇhe pavāreyyāmā’’ti –

Evaṃ katā pavāraṇāpaccukkaḍḍhanā paccukkaḍḍhanā nāma.


关于宣告仪式的种类(见《律藏注释》495-496页):
"尊者们,请僧团听我说,某某是某某长老的出家许可申请人,我已指导他,如果僧团已准备就绪,请让某某来。"这就是出家许可申请人的遣送。
"尊敬的长老们,某某比丘是说法者,他既不来听经,也不来听戒经,他误解义理,执著于词句,如果长老们已准备就绪,让我们驱逐这位比丘,然后处理其余的事务。"这就是对说法者比丘的遣送。
"尊者们,请僧团听我说,今天是十五日布萨日,如果僧团已准备就绪,让僧团举行布萨。"这就是关于布萨仪式的宣告。
"尊者们,请僧团听我说,今天是十五日自恣日,如果僧团已准备就绪,让僧团自恣。"这就是关于自恣仪式的宣告。
"尊者们,请僧团听我说,某某是某某长老的出家许可申请人,如果僧团已准备就绪,我应该指导他。""如果僧团已准备就绪,让某某指导他。""如果僧团已准备就绪,我应该询问某某关于障碍法。""如果僧团已准备就绪,让某某询问某某关于障碍法。""如果僧团已准备就绪,我应该询问某某关于律。""如果僧团已准备就绪,让某某询问某某关于律。""如果僧团已准备就绪,我应该对某某所问的律作答。""如果僧团已准备就绪,让某某对某某所问的律作答。"这就是关于任命自己或他人的宣告。
"尊者们,请僧团听我说,这件袈裟属于某某比丘,已经遗弃给僧团,如果僧团已准备就绪,让僧团给予某某比丘。""如果长老们已准备就绪,请将这件袈裟给予某某比丘。"这就是关于遗弃的袈裟等的布施。
"尊者们,请僧团听我说,这位某某比丘忆念、披露、公开、忏悔了他的过犯,如果僧团已准备就绪,我应该接受某某比丘的过犯。""如果长老们已准备就绪,我应该接受某某比丘的过犯。"之后应该说"你看到了吗?"他说"是的,我看到了。""你应该从今以后小心谨慎。"这就是关于接受过犯的接受。
"尊敬的住持长老们,如果长老们已准备就绪,我们现在应该举行布萨,诵读波罗提木叉,在雨季时自恣。"
如果那些比丘是造争端、斗争、争论、骂人的,应该由有学识和能力的住持比丘告诉住持长老们:
"尊敬的住持长老们,如果长老们已准备就绪,我们现在应该举行布萨,诵读波罗提木叉,在雨季时自恣。"这就是关于推迟自恣的推迟。


Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbaṃ, sannipatitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ, sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ adhikaraṇaṃ tiṇavatthārakena vūpasameyya ṭhapetvā thullavajjaṃ ṭhapetvā gihippaṭisaṃyutta’’nti –

Evaṃ tiṇavatthārakasamathena katvā sabbapaṭhamā sabbasaṅgāhikañatti kammalakkhaṇaṃ nāma.

Tathā tato parā ekekasmiṃ pakkhe ekekaṃ katvā dve ñattiyo. Iti yathāvuttappabhedaṃ osāraṇaṃ nissāraṇaṃ…pe… kammalakkhaṇaññeva navamanti ñattikammaṃ imāni nava ṭhānāni gacchati.



所有比丘应当聚集在一起，由一位有能力的比丘通知僧团：
"尊者们，请僧团听我说，我们这些因贪欲而争斗、因争吵而陷入纷争的比丘，若我们因这些过失互相伤害，可能会因恶行而遭受分裂。如果僧团已准备就绪，僧团应当处理这个事务，除了处理重大过失外，应该以轻微过失为基础。"这就是通过轻微过失的解决而形成的所有第一类所有聚合的宣告。
同样，接下来分别在每个方面进行处理，形成两个宣告。因此，按照上述所述的分类，遣送和遣送的……等……处理特征也会形成新的九个方面的宣告。


257.Ñattidutiyakammaṭṭhānabhede (pari. aṭṭha. 495-496) pana vaḍḍhassa licchavino pattanikkujjanavasena khandhake vuttā nissāraṇā, tasseva pattukkujjanavasena khandhake vuttā osāraṇā ca veditabbā. Vuttañhetaṃ (cūḷava. 265-266) –

‘‘Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa upāsakassa patto nikkujjitabbo. Bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṃ avāsāya parisakkati, bhikkhū akkosati paribhāsati, bhikkhū bhikkhūhi bhedeti, buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati. Anujānāmi, bhikkhave, imehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgatassa upāsakassa pattaṃ nikkujjituṃ.

Evañca pana bhikkhave nikkujjitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, vaḍḍho licchavī āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃseti, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ nikkujjeyya, asambhogaṃ saṅghena kareyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, vaḍḍho licchavī āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃseti, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ nikkujjati, asambhogaṃ saṅghena karoti, yassāyasmato khamati vaḍḍhassa licchavissa pattassa nikkujjanā asambhogaṃ saṅghena karaṇaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Nikkujjito saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto asambhogo saṅghena, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa upāsakassa patto ukkujjitabbo. Na bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, na bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati…pe… na saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati. Anujānāmi, bhikkhave, imehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgatassa upāsakassa pattaṃ ukkujjituṃ.

Evañca pana, bhikkhave, ukkujjitabbo. Tena, bhikkhave, vaḍḍhena licchavinā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo –

‘‘Saṅghena me, bhante, patto nikkujjito, asambhogomhi saṅghena, sohaṃ, bhante, sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi, saṅghaṃ pattukkujjanaṃ yācāmī’’ti.

Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto nikkujjito, asambhogo saṅghena, so sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, saṅghaṃ pattukkujjanaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ ukkujjeyya, sambhogaṃ saṅghena kareyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto nikkujjito, asambhogo saṅghena, so sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, saṅghaṃ pattukkujjanaṃ yācati, saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ ukkujjati, sambhogaṃ saṅghena karoti, yassāyasmato khamati vaḍḍhassa licchavissa pattassa ukkujjanā sambhogaṃ saṅghena karaṇaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Ukkujjito saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto sambhogo saṅghena, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.


关于第二类宣告的处理（见《律藏注释》495-496页），应当理解因大力的利支族而导致的驱逐，以及因大力的利支族而导致的遣送。
如是说：
“比丘们，若有一位具备八种特征的居士被驱逐。他对比丘们无所作为，甚至对比丘们造成困扰，辱骂比丘们，甚至与比丘们争斗，诋毁佛法，诋毁法教，诋毁僧团。我允许比丘们驱逐这位具备八种特征的居士。
因此，比丘们应当被驱逐。由有能力的比丘通知僧团：
“尊者们，请僧团听我说，年长的利支族比丘因名为‘达巴’的马拉族子弟而遭受道德败坏，若僧团已准备就绪，僧团应当驱逐年长的利支族比丘，进行无障碍的处理，这就是宣告。
“尊者们，请僧团听我说，年长的利支族比丘因名为‘达巴’的马拉族子弟而遭受道德败坏，僧团驱逐年长的利支族比丘，进行无障碍的处理，若某位长老对此宽恕年长的利支族比丘的驱逐，进行无障碍的处理，他应当保持沉默。若他不宽恕，他应当发言。
“被僧团驱逐的年长利支族比丘进行无障碍处理，宽恕僧团，因此保持沉默，我将这样保持。”
具备八种特征的居士应当被接纳。对比丘们没有无所作为的困扰，对比丘们没有不利的困扰……等……对僧团没有诋毁的言辞。我允许比丘们接纳这位具备八种特征的居士。
因此，比丘们应当被接纳。所以，比丘们应当在年长的利支族面前走近，向比丘们的脚顶礼，坐下，双手合十地说：
“尊者们，我被驱逐，进行无障碍处理，我将如是行事，断绝缘故，向僧团请求驱逐。”
第二次请求。第三次请求。
由有能力的比丘通知僧团：
“尊者们，请僧团听我说，被驱逐的年长利支族比丘进行无障碍处理，他如是行事，断绝缘故，向僧团请求驱逐，若僧团已准备就绪，僧团应当驱逐年长的利支族比丘，进行有障碍的处理，这就是宣告。
“尊者们，请僧团听我说，被驱逐的年长利支族比丘进行无障碍处理，他如是行事，断绝缘故，向僧团请求驱逐，僧团驱逐年长的利支族比丘，进行有障碍的处理，若某位长老对此宽恕年长的利支族比丘的驱逐，进行有障碍的处理，他应当保持沉默。若他不宽恕，他应当发言。
“被僧团驱逐的年长利支族比丘进行有障碍的处理，宽恕僧团，因此保持沉默，我将这样保持。”


Ettha (cūḷava. aṭṭha. 265) ca aṭṭhasu aṅgesu ekakenapi aṅgena samannāgatassa pattanikkujjanakammaṃ kātuṃ vaṭṭati, antosīmāya vā nissīmaṃ gantvā nadīādīsu vā nikkujjituṃ vaṭṭatiyeva. Evaṃ nikkujjite pana patte tassa gehe koci deyyadhammo na gahetabbo, ‘‘asukassa gehe bhikkhaṃ mā gaṇhitthā’’ti aññavihāresupi pesetabbaṃ. Ukkujjanakāle pana yāvatatiyaṃ yācāpetvā hatthapāsaṃ vijahāpetvā ñattidutiyakammena ukkujjitabbo.

Sīmāsammuti, ticīvarena avippavāsasammuti, santhatasammuti, bhattuddesakasenāsanaggāhāpakabhaṇḍāgāriyacīvarapaṭiggāhakacīvarabhājakayāgubhājakakhajjabhājakaphalabhājakaappamattakavissajjakasāṭiyaggāhāpakapattaggāhāpakaārāmikapesakasāmaṇerapesakasammutīti etāsaṃ sammutīnaṃ vasena sammuti veditabbā. Kathinacīvaradānamatakacīvaradānavasena dānaṃ veditabbaṃ. Kathinuddhāravasena uddhāro veditabbo. Kuṭivatthuvihāravatthudesanāvasena desanā veditabbā. Yā pana tiṇavatthārakasamathe sabbasaṅgāhikañattiñca ekekasmiṃ pakkhe ekekañattiñcāti tisso ñattiyo ṭhapetvā puna ekekasmiṃ pakkhe ekekāti dve ñattidutiyakammavācā vuttā, tāsaṃ vasena kammalakkhaṇaṃ veditabbaṃ. Iti ñattidutiyakammaṃ imāni satta ṭhānāni gacchati.

258.Ñatticatutthakammaṭṭhānabhede pana tajjanīyakammādīnaṃ sattannaṃ kammānaṃ vasena nissāraṇā, tesaṃyeva ca kammānaṃ paṭippassambhanavasena osāraṇā veditabbā. Bhikkhunovādakasammutivasena sammuti veditabbā. Parivāsadānamānattadānavasena dānaṃ veditabbaṃ. Mūlāyapaṭikassanakammavasena niggaho veditabbo. Ukkhittānuvattikā, aṭṭha yāvatatiyakā, ariṭṭho, caṇḍakāḷī ca imete yāvatatiyakāti imāsaṃ ekādasannaṃ samanubhāsanānaṃ vasena samanubhāsanā veditabbā. Upasampadakammaabbhānakammavasena kammalakkhaṇaṃ veditabbaṃ. Iti ñatticatutthakammaṃ imāni satta ṭhānāni gacchati. Evaṃ kammāni ca kammavipatti ca tesaṃ kammānaṃ kārakasaṅghaparicchedo ca vipattivirahitānaṃ kammānaṃ ṭhānabhedagamanañca veditabbaṃ.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Kammākammavinicchayakathā samattā.

Pakiṇṇakakaṇḍamātikā

Gaṇabhojaṃ paramparaṃ, nāpucchā paṃsukūlakaṃ;

Acchinnaṃ paṭibhānañca, vippakatauddisanaṃ.

Tivassantaṃ dīghāsanaṃ, gilānupaṭṭhavaṇṇanaṃ;

Attapātamanavekkhaṃ, silāpavijjhalimpanaṃ.

Micchādiṭṭhigopadānaṃ, dhammikārakkhuccārādi;

Nhānaghaṃsaṃ paṇḍakādi, dīghakesādyādāsādi.

Naccādaṅgachedaniddhi, patto sabbapaṃsukūlaṃ;

Parissāvanaṃ naggo ca, pupphagandhaāsittakaṃ.

Maḷorikekabhājanaṃ, celapaṭi pādaghaṃsī;

Bījanī chattanakhādi, kāyabandhanivāsanaṃ.

Kājaharaṃ dantakaṭṭhaṃ, rukkhāroho chandāropo;

Lokāyataṃ khipitako, lasuṇaṃ nakkamitabbaṃ.

Avandiyo tūlabhisi, bimbohanaāsandādi;

Uccāsanamahāsanaṃ, cīvaraadhammokāso.

Saddhādeyyaṃ santuttaraṃ, nikkhepo satthakammādi;

Nahāpito dasabhāgo, pātheyyaṃ mahāpadeso;

Ānisaṃsoti mātikā.

34. Pakiṇṇakavinicchayakathā



在这里（见《小品注释》265页），即使具备这八种特征中的任何一种,也可以进行驱逐的仪式。可以在本寺内或到无界限的地方,甚至到河流等地方进行驱逐。被如此驱逐后,不应该在他家接受任何供养物,"不要在某某家接受托钵"也应该传达到其他寺院。在接纳时,应该经过三次请求,离开手臂的范围后,通过第二类宣告仪式进行接纳。
应当了解根据以下许可的方式进行许可:界限许可、三衣不离许可、铺设许可、分发食物的许可、获取住房的许可、获取衣服的许可、分发粥的许可、分发果实的许可、分发少量物品的许可、分发毡毯的许可、接受钵的许可、接受园林的许可、接受沙弥的许可。应当了解根据布萨衣的布施和遗体衣的布施而进行的布施。应当了解根据布萨衣的收摄而进行的收摄。应当了解根据小屋、寺院、教法说明而进行的说明。
除了上述的三类宣告,即全体聚合的宣告和每一方面的单一宣告外,又说了每一方面的两个第二类宣告仪式,应当了解其处理特征。
因此,第二类宣告仪式涉及这七个方面。
关于第四类宣告的处理,应当了解根据谴责等七种仪式而进行的遣送,以及根据这些仪式的解除而进行的遣送。应当了解根据比丘的指导许可而进行的许可。应当了解根据安居许可和赎罪许可而进行的布施。应当了解根据根本驱逐而进行的惩罚。应当了解根据被驱逐后仍遵从、三次警告、阿利吒、粗暴的迦罗等十一种警告的方式进行的警告。应当了解根据授戒仪式和复戒仪式而进行的处理特征。
因此,第四类宣告仪式涉及这七个方面。应当了解仪式、仪式的过失,以及这些仪式的执行者、僧团的范围,以及无过失的仪式的处理方式。
这样,在《律藏的决择集》中,关于仪式和非仪式的决择论述完毕。
附录目录
集体用餐,连续用餐,不经许可的破裂袈裟,即兴说法,分发不当。
三年坐禅,照顾病人的描述,无自觉的食用,擦拭石头。
邪见,给予保护,洗澡擦身,阉人等,长发等。
舞蹈肢体切断,全部破裂袈裟,洗濯,涂香花。
一只碗,衣物擦脚,席子针线等,坐高座,不正当的衣服。
知足的布施,遗弃物品等,沐浴的十分之一,大程度的食物。
利益等目录。
杂项决择论述

1. Idāni pakiṇṇakakathā ca veditabbā. ‘‘Gaṇabhojane aññatra samayā pācittiya’’nti (pāci. 217) vuttaṃ gaṇabhojanaṃ (pāci. aṭṭha. 217-218) dvīhi ākārehi pasavati viññattito vā nimantanato vā. Kathaṃ viññattito pasavati? Cattāro bhikkhū ekato ṭhitā vā nisinnā vā upāsakaṃ disvā ‘‘amhākaṃ catunnampi bhattaṃ dehī’’ti vā viññāpeyyuṃ, pāṭekkaṃ vā passitvā ‘‘mayhaṃ dehi, mayhaṃ dehī’’ti evaṃ ekato vā nānāto vā viññāpetvā ekato vā gacchantu nānāto vā, bhattaṃ gahetvāpi ekato vā bhuñjantu nānāto vā. Sace ekato gaṇhanti, gaṇabhojanaṃ hoti, sabbesaṃ āpatti. Paṭiggahaṇameva hettha pamāṇaṃ. Evaṃ viññattito pasavati.

Kathaṃ nimantanato pasavati? Cattāro bhikkhū upasaṅkamitvā ‘‘tumhe, bhante, odanena nimantemi, odanaṃ me gaṇhatha ākaṅkhatha oloketha adhivāsetha paṭimānethā’’ti evaṃ yena kenaci vevacanena vā bhāsantarena vā pañcannaṃ bhojanānaṃ nāmaṃ gahetvā nimanteti. Evaṃ ekato nimantitā paricchinnakālavasena ajjatanāya vā svātanāya vā ekato gacchanti, ekato gaṇhanti, ekato bhuñjanti, gaṇabhojanaṃ hoti, sabbesaṃ āpatti. Ekato nimantitā ekato vā nānāto vā gacchanti, ekato gaṇhanti, ekato vā nānāto vā bhuñjanti, āpattiyeva. Ekato nimantitā ekato vā nānāto vā gacchanti, nānāto gaṇhanti, ekato vā nānāto vā bhuñjanti, anāpatti. Cattāri pariveṇāni vā vihāre vā gantvā nānāto nimantitā, ekaṭṭhāne ṭhitesuyeva vā eko puttena eko pitarāti evampi nānāto nimantitā ekato vā nānāto vā gacchantu, ekato vā nānāto vā bhuñjantu, sace ekato gaṇhanti, gaṇabhojanaṃ hoti, sabbesaṃ āpatti. Evaṃ tāva nimantanato pasavati.

Tasmā sace koci saṅghabhattaṃ kattukāmena nimantanatthāya pesito vihāraṃ āgamma ‘‘bhante, sve amhākaṃ ghare bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti avatvā ‘‘bhattaṃ gaṇhathā’’ti vā ‘‘saṅghabhattaṃ gaṇhathā’’ti vā ‘‘saṅgho bhattaṃ gaṇhatū’’ti vā vadati, bhattuddesakena paṇḍitena bhavitabbaṃ. Nimantanikā gaṇabhojanato, piṇḍapātikā ca dhutaṅgabhedato mocetabbā. Kathaṃ? Evaṃ tāva vattabbaṃ ‘‘sve na sakkā upāsakā’’ti. Punadivase, bhanteti. Punadivasepi na sakkāti. Evaṃ yāva aḍḍhamāsampi haritvā puna vattabbo ‘‘kiṃ tvaṃ avacā’’ti. Sace punapi ‘‘saṅghabhattaṃ gaṇhathā’’ti vadati, tato ‘‘imaṃ tāva upāsaka pupphaṃ kappiyaṃ karohi, imaṃ tiṇa’’nti evaṃ vikkhepaṃ katvā puna ‘‘tvaṃ kiṃ kathayitthā’’ti pucchitabbo. Sace punapi tatheva vadati, ‘‘āvuso, tvaṃ piṇḍapātike vā mahallakatthere vā na lacchasi, sāmaṇere lacchasī’’ti vattabbo. ‘‘Nanu, bhante, asukasmiṃ asukasmiñca gāme bhadante bhojesuṃ, ahaṃ kasmā na labhāmī’’ti ca vutte te nimantituṃ jānanti, tvaṃ na jānāsīti. Te kathaṃ nimantesuṃ, bhanteti? Te evamāhaṃsu ‘‘amhākaṃ, bhante, bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti. Sace sopi tatheva vadati, vaṭṭati.


现在应当了解杂项论述。《波罗提木叉》中说"除了适当时间,集体用餐是波逸提"。集体用餐有两种方式产生:一是由于告知,一是由于邀请。
如何由于告知而产生?四位比丘站在一起或坐在一起,看到一位居士,就说"请给我们四人的饭食"或者分别看到后说"给我,给我",无论是集中告知还是分散告知,无论是集中去还是分散去,无论是集中取食还是分散取食,如果集中取食,就是集体用餐,所有人都犯了罪。这里只要接受就是标准。这就是由于告知而产生的。
如何由于邀请而产生?四位比丘前去说"尊者,我以饭食邀请您,请您接受、考虑、观察、接受、同意"或者用任何言语或措辞提到五种食物的名称而邀请。这样集中被邀请的,根据指定的时间今天或明天集中去,集中取食,集中用餐,就是集体用餐,所有人都犯了罪。集中被邀请的,无论是集中去还是分散去,集中取食,无论是集中还是分散用餐,都有罪。集中被邀请的,无论是集中去还是分散去,分散取食,集中或分散用餐,都无罪。四个小房间或寺院中分散被邀请的,无论是站在同一处还是一个是儿子一个是父亲这样分散被邀请的,无论是集中去还是分散去,集中或分散用餐,如果集中取食,就是集体用餐,所有人都犯了罪。这就是由于邀请而产生的。
因此,如果有人派遣去邀请僧团的饭食,来到寺院说"尊者,明天请在我家接受托钵"或说"请接受饭食"或说"请僧团接受饭食",应该由有智慧的分发食物的人处理。应该从集体用餐中解脱乞食者和苦行者。如何解脱?可以这样说"明天不可能,居士"。第二天,尊者。第二天也不可能。这样拖延到半个月后再说"你说了什么"。如果他再说"请僧团接受饭食",那么先说"这朵花,居士,请你使它合法,这些草"等这样引开注意力,再问"你说了什么"。如果他仍然这样说,应该说"朋友,你在长老或上座那里得不到,可以在沙弥那里得到"。"难道,尊者,在某某某村落中长老们用餐,我为什么不能得到?"他们知道如何邀请,你不知道。他们如何邀请的,尊者?他们这样说"请您接受我们的托钵"。如果他仍然这样说,那就可以了。


Atha punapi ‘‘bhattaṃ gaṇhathā’’ti vadati, ‘‘na dāni tvaṃ, āvuso, bahū bhikkhū lacchasi, tayo eva, āvuso, lacchasī’’ti vattabbo. ‘‘Nanu, bhante, amukasmiñca amukasmiñca gāme sakalaṃ bhikkhusaṅghaṃ bhojesuṃ, ahaṃ kasmā na labhāmī’’ti. ‘‘Tvaṃ nimantituṃ na jānāsī’’ti. Te kathaṃ nimantesuṃ, bhanteti? Te evamāhaṃsu ‘‘amhākaṃ, bhante, bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti. Sace sopi tatheva ‘‘bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti vadati, vaṭṭati. Atha punapi ‘‘bhattamevā’’ti vadati, tato vattabbo – ‘‘gaccha tvaṃ, natthamhākaṃ tava bhattenattho, nibaddhagocaro esa amhākaṃ, mayamettha piṇḍāya carissāmā’’ti. Taṃ ‘‘caratha, bhante’’ti vatvā āgataṃ pucchanti ‘‘kiṃ bho laddhā bhikkhū’’ti? Kiṃ etena, bahu ettha vattabbaṃ, therā ‘‘sve piṇḍāya carissāmā’’ti āhaṃsu, mā dāni tumhe pamajjitthāti. Dutiyadivase cetiyavattaṃ katvā ṭhitabhikkhū saṅghattherena vattabbā ‘‘āvuso, dhuragāme saṅghabhattaṃ, apaṇḍitamanusso pana agamāsi, gacchāma, dhuragāme piṇḍāya carissāmā’’ti. Bhikkhūhi therassa vacanaṃ kātabbaṃ, na dubbacehi bhavitabbaṃ, gāmadvāre aṭṭhatvāva piṇḍāya caritabbaṃ, tesu pattāni gahetvā nisīdāpetvā bhojentesu bhuñjitabbaṃ.

Sace āsanasālāya bhattaṃ ṭhapetvā rathikāsu āhiṇḍantā ārocenti ‘‘āsanasālāyaṃ, bhante, bhattaṃ gaṇhathā’’ti, na vaṭṭati. Atha pana ‘‘bhattaṃ ādāya tattha tattha gantvā bhattaṃ gaṇhathā’’ti vadanti, paṭikacceva vā vihāraṃ atiharitvā patirūpe ṭhāne ṭhapetvā āgatāgatānaṃ denti, ayaṃ abhihaṭabhikkhā nāma vaṭṭati. Sace pana bhattasālāya dānaṃ sajjetvā taṃ taṃ pariveṇaṃ pahiṇanti ‘‘bhattasālāya bhattaṃ gaṇhathā’’ti, vaṭṭati. Ye pana manussā piṇḍacārike bhikkhū disvā āsanasālaṃ sammajjitvā tattha nisīdāpetvā bhojenti, na te paṭikkhipitabbā. Ye pana gāme bhikkhaṃ alabhitvā gāmato nikkhamante bhikkhū disvā ‘‘bhante, bhattaṃ gaṇhathā’’ti vadanti, te paṭikkhipitabbā, na nivattitabbaṃ. Sace ‘‘nivattatha, bhante, bhattaṃ gaṇhathā’’ti vadanti, ‘‘nivattathā’’ti vuttapade nivattituṃ vaṭṭati. ‘‘Nivattatha, bhante, ghare bhattaṃ kataṃ, gāme bhattaṃ kata’’nti vadanti, gehe ca gāme ca bhattaṃ nāma yassa kassaci hoti, nivattituṃ vaṭṭati. ‘‘Nivattatha bhattaṃ gaṇhathā’’ti sambandhaṃ katvā vadanti, nivattituṃ na vaṭṭati. Āsanasālāto piṇḍāya carituṃ nikkhamante disvā ‘‘nisīdatha, bhante, bhattaṃ gaṇhathā’’ti vuttepi eseva nayo.

‘‘Aññatra samayā’’ti vacanato gilānasamayo cīvaradānasamayo cīvarakārasamayo addhānagamanasamayo nāvābhiruhanasamayo mahāsamayo samaṇabhattasamayoti etesu sattasu samayesu aññatarasmiṃ anāpatti. Tasmā yathā mahācammassa parato maṃsaṃ dissati, evaṃ antamaso pādāpi phālitā honti, vālikāya vā sakkharāya vā pahaṭamatte dukkhaṃ uppādenti, na sakkā ca hoti antogāme piṇḍāya carituṃ, īdise gelaññe gilānasamayoti bhuñjitabbaṃ, na lesakappiyaṃ kātabbaṃ.


如果他再次说“请接受饭食”，那么应当说：“朋友，你现在不能得到许多比丘，只有三位比丘能得到。”如果他说：“尊者，在某某村庄，整个比丘团都用餐，我为什么不能得到？”应当说：“你不知道如何邀请。”他们是如何邀请的，尊者？他们这样说：“请您接受我们的饭食。”如果他也这样说，“请接受饭食”，那就可以了。然后又说“只要饭食”，那么应当说：“你去吧，我们这里没有你的饭食，这里是我们需要的地方，我们将在这里托钵。”他们会问：“尊者，您得到了什么？”这方面有很多要说，长老们说“明天我们将托钵”，不要让你们现在放松警惕。
第二天，进行寺院的宗教仪式，站着的比丘应当对僧团长老说：“朋友，去困难的村庄请接受僧团的饭食，但无知的人却没有来，我们去困难的村庄托钵。”比丘们应当听从长老的话，不应当无视，应该在村口等候，然后去托钵，接受托钵后坐下用餐。
如果在坐席房中放置饭食，而在小路上行走的人通知说：“在坐席房中，请接受饭食”，这不合适。然后如果说“请带着饭食到处去，请接受饭食”，他们应当按适当的地方放置饭食，给来往的人，这就是合适的乞食。如果在饭食房中准备好饭食，送到各个小房间，“请在饭食房中接受饭食”，这就是合适的。
如果有人看到乞食的比丘，清理坐席房，邀请他们坐下用餐，他们不应当拒绝。如果有人在村中未能乞食，看到比丘们从村中出来，说：“尊者，请接受饭食”，他们应当拒绝，不应当退回。如果他们说：“退回吧，请接受饭食”，那么在说“退回”的时候应当退回。“退回吧，尊者，家中已准备好饭食，村中也已准备好饭食”，在家中和村中，饭食若是属于某个人，应当退回。
如果说“退回，请接受饭食”，则应当这样说，不能退回。看到从坐席房中出来的比丘，若有人说：“坐下，尊者，请接受饭食”，则应当如此。
“除了适当时间”，如病人时间、施衣时间、制作衣服时间、行路时间、乘船时间、大聚会时间、出家人用餐时间等，这七个时间中任一时间都不犯戒。因此，如同肉在大皮肤下可见，至少脚也被涂抹，或在沙土或糖中轻微受损，无法在村中托钵，像这样在病人时间用餐是合适的，不应做得太过。


Cīvaradānasamayo nāma anatthate kathine vassānassa pacchimo māso, atthate kathine pañcamāsā. Etthantare ‘‘cīvaradānasamayo’’ti bhuñjitabbaṃ. Cīvare kariyamāne cīvarakārasamayoti bhuñjitabbaṃ. Yadā hi sāṭakañca suttañca labhitvā cīvaraṃ karonti, ayaṃ cīvarakārasamayo nāma, visuṃ cīvarakārasamayo nāma natthi, tasmā yo tattha cīvare kattabbaṃ yaṃ kiñci kammaṃ karoti, mahāpaccariyañhi ‘‘antamaso sūcivedhako’’tipi vuttaṃ. Tena ‘‘cīvarakārasamayo’’ti bhuñjitabbaṃ. Kurundiyaṃ pana vitthāreneva vuttaṃ ‘‘yo cīvaraṃ vicāreti chindati, moghasuttakaṃ ṭhapeti, āgantukapattaṃ ṭhapeti, paccāgataṃ sibbeti, āgantukapattaṃ bandhati, anuvātaṃ chindati ghaṭeti āropeti, tattha paccāgataṃ sibbeti, suttaṃ karoti valeti, pipphalikaṃ niseti, parivattanaṃ karoti, sabbopi cīvaraṃ karotiyevāti vuccati. Yo pana samīpe nisinno jātakaṃ vā dhammapadaṃ vā katheti, ayaṃ na cīvarakārako, etaṃ ṭhapetvā sesānaṃ gaṇabhojane anāpattī’’ti.

Addhānagamanasamaye antamaso aḍḍhayojanaṃ gantukāmenapi ‘‘aḍḍhayojanaṃ gacchissāmī’’ti bhuñjitabbaṃ, gacchantena bhuñjitabbaṃ, gatena ekadivasaṃ bhuñjitabbaṃ.

Nāvābhiruhanasamaye ‘‘nāvaṃ abhiruhissāmī’’ti bhuñjitabbaṃ, āruḷhena icchitaṭṭhānaṃ gantvāpi yāva na orohati, tāva bhuñjitabbaṃ, oruḷhena ekadivasaṃ bhuñjitabbaṃ.

Mahāsamayo nāma yattha dve tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā yāpenti, antamaso catutthepi āgate na yāpenti, ayaṃ mahāsamayo. Yattha pana sataṃ vā sahassaṃ vā sannipatanti, tattha vattabbameva natthi, tasmā tādise kāle ‘‘mahāsamayo’’ti adhiṭṭhahitvā bhuñjitabbaṃ.

Samaṇabhattasamayo nāma yo koci paribbājakasamāpanno bhattaṃ karoti, ayaṃ samaṇabhattasamayova. Tasmā sahadhammikesu vā titthiyesu vā aññatarena yena kenaci kate bhatte ‘‘samaṇabhattasamayo’’ti bhuñjitabbaṃ. ‘‘Anāpatti samaye, dve tayo ekato bhuñjanti, piṇḍāya caritvā ekato sannipatitvā bhuñjanti, niccabhattaṃ, salākabhattaṃ, pakkhikaṃ, uposathikaṃ, pāṭipadikaṃ, pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha anāpattī’’ti (pāci. 220) vacanato yepi akappiyanimantanaṃ sādiyitvā dve vā tayo vā ekato gahetvā bhuñjanti, tesampi anāpatti.

Tattha animantitacatutthaṃ piṇḍapātikacatutthaṃ anupasampannacatutthaṃ pattacatutthaṃ gilānacatutthanti pañcannaṃ catutthānaṃ vasena vinicchayo veditabbo. Kathaṃ? Idhekacco cattāro bhikkhū ‘‘bhattaṃ gaṇhathā’’ti nimanteti. Tesu tayo gatā, eko na gato. Upāsako ‘‘eko, bhante, thero kuhi’’nti pucchati. Nāgato upāsakāti. So aññaṃ taṃkhaṇappattaṃ kañci ‘‘ehi, bhante’’ti gharaṃ pavesetvā catunnampi bhattaṃ deti , sabbesaṃ anāpatti. Kasmā? Gaṇapūrakassa animantitattā. Tayo eva hi tattha nimantitā gaṇhiṃsu, tehi gaṇo na pūrati, gaṇapūrako ca animantito, tena gaṇo bhijjatīti. Etaṃ animantitacatutthaṃ.

Piṇḍapātikacatutthe nimantanakāle eko piṇḍapātiko hoti, so nādhivāseti, gamanavelāyaṃ pana ‘‘ehi bhante’’ti vutte anadhivāsitattā anāgacchantampi ‘‘etha bhikkhaṃ lacchathā’’ti gahetvā gacchanti, so taṃ gaṇaṃ bhindati, tasmā sabbesaṃ anāpatti.

Anupasampannacatutthe sāmaṇerena saddhiṃ nimantitā honti, sopi gaṇaṃ bhindati.


所谓施衣时间，是指在艰难的雨季的最后一个月，或在艰难的第五个月。在此之间，应当在“施衣时间”用餐。当衣物被制作时，称为制作衣服的时间。当他们拿到袈裟和布料进行制作时，这就是制作衣服的时间，实际上没有制作衣服的时间，因此在那里任何与衣物相关的工作都是应当的，正如在《大法藏》中所说“至少是缝制者”。因此，应当在“制作衣服的时间”用餐。
在《古兰经》中详细说明“谁制作衣物，切断、放置无用的布料、放置来者的碗、剪去回来的布料、绑住来者的布料、切断、打碎、抬起、在那儿剪去回来的布料、缝制、拉伸、放置果实、进行转动，所有这些都是制作衣物的行为。”而在附近坐着讲述《本生经》或《法句经》的比丘，则不算制作衣物，除了这些之外，与集体用餐无罪。
在行路时间，至少应当走半个游程，若有人说“我将走半个游程”，则应当用餐，行走时应当用餐，走过一天也应当用餐。
在乘船时间，应当说“我将上船”，在上船后前往所需的地方，直到不再下船，应当用餐，下来后一天也应当用餐。
所谓大聚会，是指两三位比丘在托钵时聚集，至少在第四位到达时不再聚集，这就是大聚会。若有百人或千人聚集，则不应当用餐，因此在这样的情况下，应当在“聚会时间”用餐。
所谓出家人用餐，是指任何被外道所接纳的用餐，这就是出家人用餐。因此，无论是正法的信徒还是外道的某一方，若有任何人制作食物，则应当在“出家人用餐时间”用餐。
根据“无罪时间，两个或三个一起用餐，聚集在一起用餐，常规的饭食、器皿的饭食、飞禽的饭食、安居的饭食、修行的饭食、五种食物的组合，皆无罪”的说法，若有人接受不当的邀请而两人或三人一起用餐，他们也无罪。
在此，关于无邀请的第四类、乞食的第四类、未受戒的第四类、碗的第四类、病人的第四类，应当了解这五种情况。如何呢？在这里，有四位比丘说“请接受饭食”。其中三位去了，一位未去。居士问：“一位长老在哪里？”未去的居士说：“他没有去。”他便邀请另一位居士，立刻说“来吧，尊者”，然后向四位比丘提供饭食，所有人无罪。为什么呢？因为邀请不充分。只有三位被邀请，他们未满，因此邀请不够，故此群体会分裂，这就是无邀请的第四类。
在乞食的第四类中，邀请时有一位乞食者，他未获批准，而在出行时若有人说“来吧，尊者”，由于未获批准，即使未到，也会说“来吧，您将获得乞食”，他会带着那群人，因此所有人无罪。
在未受戒的第四类中，和沙弥一起被邀请，他们也会分裂那群人。


Pattacatutthe eko sayaṃ āgantvā pattaṃ peseti, evampi gaṇo bhijjati, tasmā sabbesaṃ anāpatti.

Gilānacatutthe gilānena saddhiṃ nimantitā honti, tattha gilānasseva anāpatti, itaresaṃ pana gaṇapūrako hoti. Na hi gilānena gaṇo bhijjati, tasmā tesaṃ āpatti. Mahāpaccariyaṃ pana avisesena vuttaṃ ‘‘samayaladdhako sayameva muccati, sesānaṃ gaṇapūrakattā āpattikaro hotī’’ti. Tasmā cīvaradānasamayaladdhakādīnampi vasena catukkāni veditabbāni.

Sace pana adhivāsetvā gatesupi catūsu janesu eko paṇḍito bhikkhu ‘‘ahaṃ tumhākaṃ gaṇaṃ bhindissāmi, nimantanaṃ sādiyathā’’ti vatvā yāgukhajjakāvasāne bhattatthāya pattaṃ gaṇhantānaṃ adatvā ‘‘ime tāva bhikkhū bhojetvā vissajjetha, ahaṃ pacchā anumodanaṃ katvā gamissāmī’’ti nisinno, tesu bhutvā gatesu ‘‘detha, bhante, patta’’nti upāsakena pattaṃ gahetvā bhatte dinne bhuñjitvā anumodanaṃ katvā gacchati, sabbesaṃ anāpatti. Pañcannañhi bhojanānaṃyeva vasena gaṇabhojane visaṅketaṃ natthi, odanena nimantetvā kummāsaṃ gaṇhantāpi āpajjanti, tāni ca tehi ekato na gahitāni, yāguādīhi pana visaṅketaṃ hoti, tāni tehi ekato gahitānīti evaṃ eko paṇḍito aññesampi anāpattiṃ karoti. Niccabhattanti dhuvabhattaṃ vuccati, ‘‘niccabhattaṃ gaṇhathā’’ti vadanti, bahūnaṃ ekato gahetuṃ vaṭṭati. Salākabhattādīsupi eseva nayo.



在碗的第四类中，有人自己来并送碗，这样也会分裂那群人，因此所有人无罪。
在病人的第四类中，与病人一起被邀请，在那里只有病人无罪，其他人则会分裂那群人。因为病人不会分裂那群人,所以他们有罪。但在《大集注》中无差别地说"获得时间的人自己免除,其他人由于填补群体而有罪"。因此,像施衣时间获得者等,也应当了解为四类。
但是,即使在四人中有人已获准,如果有一位有智慧的比丘说"我将分裂你们的群体,请接受邀请",然后在喝粥和食用后,不给他们碗用餐,而是说"请先让这些比丘用餐,我稍后再做忏悔后离开",在他们用餐后离开,居士拿着碗给他,在给予食物后用餐并做忏悔后离开,所有人都无罪。因为只要是五种食物,在集体用餐中没有不当,即使邀请以饭食而拿粥,他们也会犯罪,但那些不是由他们一起拿的,而是以粥等有区分的,那些是由他们一起拿的,因此一位有智慧的人可以使其他人免于犯罪。
所谓常规的饭食,指固定的饭食,说"请接受常规的饭食",允许许多人一起拿取。在器皿的饭食等也是如此。

2. ‘‘Paramparabhojane aññatra samayā pācittiya’’nti (pāci. 222-223, 225) vuttaṃ paramparabhojanaṃ pana nimantanatoyeva pasavati. Yo hi ‘‘pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarena bhojanena bhattaṃ gaṇhathā’’tiādinā nimantito taṃ ṭhapetvā aññaṃ pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarabhojanaṃ bhuñjati, tassetaṃ bhojanaṃ ‘‘paramparabhojana’’nti vuccati. Evaṃ bhuñjantassa ṭhapetvā gilānasamayaṃ cīvaradānasamayaṃ cīvarakārasamayañca aññasmiṃ samaye pācittiyaṃ vuttaṃ, tasmā nimantanapaṭipāṭiyāva bhuñjitabbaṃ, na uppaṭipāṭiyā.

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, vikappetvā paramparabhojanaṃ bhuñjitu’’nti (pāci. 226) vacanato paṭhamanimantanaṃ aññassa vikappetvāpi paribhuñjituṃ vaṭṭati. Ayaṃ (pāci. aṭṭha. 226 ādayo) vikappanā nāma sammukhāpi parammukhāpi vaṭṭati. Sammukhā disvā ‘‘mayhaṃ bhattapaccāsaṃ tuyhaṃ vikappemī’’ti vā ‘‘dammī’’ti vā vatvā bhuñjitabbaṃ, adisvā pañcasu sahadhammikesu yassa kassaci nāmaṃ gahetvā ‘‘mayhaṃ bhattapaccāsaṃ itthannāmassa vikappemī’’ti vā ‘‘dammī’’ti vā vatvā bhuñjitabbaṃ. Dve tīṇi nimantanāni pana ekasmiṃ patte pakkhipitvā missetvā ekaṃ katvā bhuñjituṃ vaṭṭati. ‘‘Anāpatti dve tayo nimantane ekato bhuñjatī’’ti (pāci. 229) hi vuttaṃ. Sace dve tīṇi kulāni nimantetvā ekasmiṃ ṭhāne nisīdāpetvā ito cito ca āharitvā bhattaṃ ākiranti, sūpabyañjanaṃ ākiranti, ekamissakaṃ hoti, etthāpi anāpatti.

Sace pana mūlanimantanaṃ heṭṭhā hoti, pacchimaṃ pacchimaṃ upari, taṃ uparito paṭṭhāya bhuñjantassa āpatti, hatthaṃ pana anto pavesetvā paṭhamanimantanato ekampi kabaḷaṃ uddharitvā bhuttakālato paṭṭhāya yathā tathā vā bhuñjantassa anāpatti. ‘‘Sacepi tattha khīraṃ vā rasaṃ vā ākiranti, yena ajjhotthataṃ bhattaṃ ekarasaṃ hoti, koṭito paṭṭhāya bhuñjantassa anāpattī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana vuttaṃ ‘‘khīrabhattaṃ vā rasabhattaṃ vā labhitvā nisinnassa tattheva aññepi khīrabhattaṃ vā rasabhattaṃ vā ākiranti, khīraṃ vā rasaṃ vā pivato anāpatti, bhuñjantena paṭhamaṃ laddhamaṃsakhaṇḍaṃ vā bhattapiṇḍaṃ vā mukhe pakkhipitvā koṭito paṭṭhāya bhuñjituṃ vaṭṭati. Sappipāyāsepi eseva nayo’’ti.

Mahāupāsako bhikkhuṃ nimanteti, tassa kulaṃ upagatassa upāsakopi tassa puttadārabhātubhaginiādayopi attano attano koṭṭhāsaṃ āharitvā patte pakkhipanti, ‘‘upāsakena paṭhamaṃ dinnaṃ abhuñjitvā pacchā laddhaṃ bhuñjantassa āpattī’’ti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Kurundaṭṭhakathāyaṃ ‘‘vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Mahāpaccariyaṃ ‘‘sace pāṭekkaṃ pacanti, attano attano pakkabhattato āharitvā denti, tattha pacchā āhaṭaṃ paṭhamaṃ bhuñjantassa pācittiyaṃ. Yadi pana sabbesaṃ ekova pāko hoti, paramparabhojanaṃ na hotī’’ti vuttaṃ. Mahāupāsako nimantetvā nisīdāpeti, añño manusso pattaṃ gaṇhāti, na dātabbaṃ. Kiṃ, bhante, na dethāti. Nanu upāsaka tayā nimantitamhāti. ‘‘Hotu, bhante, laddhaṃ laddhaṃ bhuñjathā’’ti vadati, bhuñjituṃ vaṭṭati. ‘‘Aññena āharitvā bhatte dinne āpucchitvāpi bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ.


“关于集体用餐，除了适当时间外，属于无罪的” （《大集注》222-223, 225）这样说，集体用餐仅在被邀请时才适用。谁说“在五种食物中，任选一种食物请接受”，除了被邀请的那一位外，若食用其他五种食物中的任意一种，这种食物称为“集体用餐”。因此，在食用时，除了病人时间、施衣时间、制作衣服时间等其他时间都属于无罪，因此应当在被邀请时用餐，而不是在未被邀请时。
“我允许你们，比丘们，在适当的时候食用集体用餐” （《大集注》226）这句话的意思是，第一次被邀请的其他人也可以适当食用。这种适当的邀请可以是面对面或侧面。面对面时，应当说：“我将为你们准备饭食”或者“我将给予你们”，然后就可以用餐；若未见面，则在五位信士中，取任何人的名字说：“我将为某某人准备饭食”，也可以用餐。
但是，两个或三个邀请时，将食物放入同一个碗中混合后，才可以一起用餐。“无罪的两三位邀请时一起用餐” （《大集注》229）这样说。如果邀请了两三家人，坐在同一个地方，互相取食物，撒上美味的配料，混合后就是一个食物，在这里也无罪。
如果基本邀请在下面，最后一个在上面，从上面开始用餐则有罪，但如果手伸进去，从第一次邀请中取出一块食物，从用餐开始，依然无罪。“即使在那里撒上牛奶或汤，使得所食的饭食是单一味道，从开始用餐时也无罪”这是在《大集注》中所说的。在《大注释》中说：“若是得到牛奶饭或汤饭，坐在那里，其他人也撒上牛奶饭或汤饭，若喝牛奶或汤，则无罪；若用餐时将第一块肉或饭团放入嘴中，从开始用餐时可用”也适用。
大居士邀请比丘，若他的家人到来，居士也会将各自的食物放入碗中，若“居士第一次给予的未用餐，第二次获得的用餐则有罪”这是在《大注释》中所说的。在《古兰经》中说“这是合适的”。在《大集注》中说：“若各自煮食，分别取食物，若在这里第二次食用的则有罪。如果所有的食物都是一个锅煮的，则不算集体用餐。”大居士邀请后让人坐下，其他人取碗，不应当给予。“尊者，为什么不给予？”难道居士是你邀请的吗？“好吧，尊者，请你用餐”这样说可以用餐。“若是由他人取食物后给予，询问后也可以用餐”这是在《古兰经》中所说的。


Anumodanaṃ katvā gacchantaṃ dhammaṃ sotukāmā ‘‘svepi, bhante, āgaccheyyāthā’’ti sabbe nimantenti, punadivase āgantvā laddhaṃ laddhaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati. Kasmā? Sabbehi nimantitattā. Ekopi bhikkhu piṇḍāya caranto bhattaṃ labhati, tamañño upāsako nimantetvā ghare nisīdāpeti, na ca tāva bhattaṃ sampajjati, sace so bhikkhu piṇḍāya caritvā laddhabhattaṃ bhuñjati, āpatti. Abhuñjitvā nisinne ‘‘kiṃ, bhante, na bhuñjasī’’ti vutte ‘‘tayā nimantitattā’’ti vatvā ‘‘laddhaṃ laddhaṃ bhuñjatha, bhante’’ti vutte bhuñjituṃ vaṭṭati. Sakalena gāmena ekato hutvā nimantitassa yattha katthaci bhuñjato anāpatti. Pūgepi eseva nayo. ‘‘Anāpatti sakalena gāmena nimantito tasmiṃ gāme yattha katthaci bhuñjati, sakalena pūgena nimantito tasmiṃ pūge yattha katthaci bhuñjati, nimantiyamāno ‘bhikkhaṃ gahessāmī’ti bhaṇati, niccabhatte salākabhatte pakkhike uposathike pāṭipadike pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha anāpattī’’ti (pāci. 229) vuttaṃ.

Tattha nimantiyamāno bhikkhaṃ gahessāmīti bhaṇatīti ettha ‘‘bhattaṃ gaṇhā’’ti nimantiyamāno ‘‘na mayhaṃ tava bhattenattho, bhikkhaṃ gaṇhissāmī’’ti vadati, anāpattīti attho. Ettha pana mahāpadumatthero āha ‘‘evaṃ vadanto imasmiṃ sikkhāpade animantanaṃ kātuṃ sakkoti, bhuñjanatthāya pana okāso kato hotīti neva gaṇabhojanato, na cārittato muccatī’’ti. Mahāsumatthero āha ‘‘yadaggena animantanaṃ kātuṃ sakkoti, tadaggena neva gaṇabhojanaṃ, na cārittaṃ hotī’’ti.

Tattha cārittanti –

‘‘Yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā kulesu cārittaṃ āpajjeyya aññatra samayā pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo cīvaradānasamayo cīvarakārasamayo. Ayaṃ tattha samayo’’ti (pāci. 299) –

Evamāgataṃ cārittasikkhāpadaṃ vuttaṃ. Iminā hi sikkhāpadena yo pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarena ‘‘bhattaṃ gaṇhathā’’tiādinā akappiyanimantanena nimantito, teneva nimantanabhattena sabhatto samāno santaṃ bhikkhuṃ ‘‘ahaṃ itthannāmassa gharaṃ gacchāmī’’ti vā ‘‘cārittaṃ āpajjāmī’’ti vā īdisena vacanena anāpucchitvā yena bhattena nimantito, taṃ bhutvā vā abhutvā vā avītivatteyeva majjhanhike yasmiṃ kule nimantito, tato aññāni kulāni paviseyya, tassa vuttalakkhaṇaṃ duvidhampi samayaṃ ṭhapetvā aññattha pācittiyaṃ vuttaṃ. Tasmā akappiyanimantanena nimantiyamāno sace ‘‘bhikkhaṃ gaṇhissāmī’’ti vadati, imināpi sikkhāpadena anāpatti.



在做了忏悔后，离开的比丘们，众人都邀请他：“明天，尊者，请您也来。”第二天回来后，接受的食物应当用餐。为什么呢？因为是被众人邀请的。即使一位比丘在托钵时获得食物，若另一位居士邀请他坐在家中，但食物尚未准备好，若那位比丘用托钵所得的食物用餐，则有罪。若他坐着未用餐，问道：“尊者，您为何不吃？”若回答“因为您邀请我”，然后说“请用您所获得的食物”，他就可以用餐。若在整个村庄中被邀请，在哪里用餐都无罪。对于众人也是同样的道理。“无罪的条件是，若整个村庄被邀请，在村庄中无论在哪里用餐，若整个众人被邀请，在众人中无论在哪里用餐，若被邀请的说‘我将接受乞食’，常规的饭食、器皿的饭食、飞禽的饭食、安居的饭食、修行的饭食，五种食物的组合，皆无罪” （《大集注》229）。
在此，若被邀请的说“我将接受乞食”，则表示“我将接受食物”，这意味着“我将接受您的食物”，因此无罪。在这里，伟大的帕杜马长老说：“这样说时，在此条款中可以进行邀请，但为了用餐的机会并不因此免于集体用餐，也不因此免于行为。”伟大的苏马长老说：“若以此方式进行邀请，则不算集体用餐，也不算行为。”
在这里所说的行为是——
“若比丘被邀请，若他在没有询问的情况下，早饭或晚饭时在家中用餐，则有罪，除非在适当的时间内。此时适当的时间是施衣时间和制作衣服时间。这便是适当的时间” （《大集注》299）。
如此所述的行为条款已被说明。通过这一条款，若以五种食物中的任意一种“请接受食物”这样的不当邀请而被邀请，因而通过邀请的食物而被邀请的比丘，若他说“我将去某某人的家”，或“我将犯下行为”，若未询问而用餐，则在用餐的家中，若进入其他家中，便会有罪。因此，因不当邀请而被邀请的比丘，若说“我将接受乞食”，则依此条款也有罪。

3.Santaṃbhikkhuṃ anāpucchāti ettha (pāci. aṭṭha. 298) pana kittāvatā santo hoti, kittāvatā asanto? Antovihāre yattha ṭhitassa kulāni payirupāsanacittaṃ uppannaṃ, tato paṭṭhāya yaṃ passe vā abhimukhe vā passati, yassa sakkā hoti pakativacanena ārocetuṃ, ayaṃ santo nāma, ito cito ca pariyesitvā ārocanakiccaṃ pana natthi. Yo hi evaṃ pariyesitabbo, so asantoyeva. Apica antoupacārasīmāya bhikkhuṃ disvā ‘‘āpucchissāmī’’ti gacchati. Tattha yaṃ passati, so āpucchitabbo. No ce passati, asantaṃ bhikkhuṃ anāpucchā paviṭṭho nāma hoti. Vikālagāmappavesanepi ayameva nayo.

Sace (pāci. aṭṭha. 512) pana sambahulā kenaci kammena gāmaṃ pavisanti, ‘‘vikāle gāmappavesanaṃ āpucchāmī’’ti sabbehi aññamaññaṃ āpucchitabbaṃ. Tasmiṃ gāme taṃ kammaṃ na sampajjatīti aññaṃ gāmaṃ gacchanti, gāmasatampi hotu, puna āpucchanakiccaṃ natthi. Sace pana ussāhaṃ paṭippassambhetvā vihāraṃ gacchantā antarā aññaṃ gāmaṃ pavisitukāmā honti, puna āpucchitabbameva. Kulaghare vā āsanasālāya vā bhattakiccaṃ katvā telabhikkhāya vā sappibhikkhāya vā caritukāmo hoti, sace passe bhikkhu atthi, āpucchitvā gantabbaṃ. Asante bhikkhumhi ‘‘natthī’’ti gantabbaṃ, vīthiṃ otaritvā bhikkhuṃ passati, āpucchanakiccaṃ natthi, anāpucchitvāpi caritabbameva. Gāmamajjhena maggo hoti, tena gacchantassa ‘‘telādibhikkhāya carissāmī’’ti citte uppanne sace passe bhikkhu atthi, āpucchitvā caritabbaṃ. Maggā anokkamma bhikkhāya carantassa pana āpucchanakiccaṃ natthi. Sace sīho vā byaggho vā āgacchati, megho vā uṭṭheti, añño vā koci upaddavo uppajjati, evarūpāsu āpadāsu anāpucchāpi bahigāmato antogāmaṃ pavisituṃ vaṭṭati.

4. ‘‘Na ca, bhikkhave, abhinne sarīre paṃsukūlaṃ gahetabbaṃ, yo gaṇheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 137) vacanato abbhuṇhe allasarīre paṃsukūlaṃ na gahetabbaṃ, gaṇhanto dukkaṭaṃ āpajjati. Upaddavā ca tassa honti, bhinne pana gahetuṃ vaṭṭati.

Kittāvatā pana bhinnaṃ hoti? Kākakulalasoṇasiṅgālādīhi mukhatuṇḍakena vā dāṭhāya vā īsakaṃ phālitamattenapi. Yassa pana patato ghaṃsanena chavimattaṃ chinnaṃ hoti, cammaṃ acchinnaṃ, etaṃ abhinnameva, camme pana chinne bhinnaṃ. Yassapi sajīvakāleyeva pabhinnā gaṇḍakuṭṭhapīḷakā vā vaṇo vā hoti, idampi bhinnaṃ, tatiyadivasato pabhuti uddhumātakādibhāvena kuṇapabhāvaṃ upagatampi bhinnameva. Sabbena sabbaṃ pana abhinnepi susānagopakehi vā aññehi vā manussehi gāhāpetuṃ vaṭṭati. No ce aññaṃ labhati, satthakena vā kenaci vā vaṇaṃ katvā gahetabbaṃ. Visabhāgasarīre pana satiṃ upaṭṭhapetvā samaṇasaññaṃ uppādetvā sīse vā hatthapādapiṭṭhiyaṃ vā vaṇaṃ katvā gahetuṃ vaṭṭati.



“若比丘在未询问的情况下，若他是安静的，若他是安静的？在内院中，若他站着，若家庭的关注心生起，从那里开始，所见的或面对的，若能够用常规的话语告知他，这便是安静的，若因此四处寻找而无此告知的职责，则不安静。若应如此被寻找，则他便是不安静的。即使在内院的范围内，若见到比丘便会说‘我将询问’。在此，所见者便应被询问。若未见到，则称为不安静的比丘而进入。对于进入外村也是同样的道理。
若众人因某种原因进入村庄，若说“我将询问外村的进入”，则应互相询问。在该村中，若此行为不明显，则便去其他村庄，即使是村庄的数量也无须再询问。若因意志消退而欲去寺院，若想进入其他村庄，则仍需询问。若在家庭或座位厅内完成了饭食的准备，若欲以油食或糖食为生，若见到比丘，则应询问后再去。若在不安静的比丘中说“没有”，则应去，若在街道上见到比丘，询问的职责便不存在，甚至在未询问的情况下也可以继续行走。若在村中间有路，若在去的路上生起“我将以油食等为生”的想法，若见到比丘，则应询问后再去。若在路上行走而乞食，则询问的职责便不存在。若狮子或老虎出现，或云彩升起，或有其他任何灾难降临，在这种情况下，即使未询问也可以从外村进入内村。
“比丘们，若身体完整，不能拿取尘土，若有人拿取，便会犯下轻罪” （《大集注》137）这句话的意思是，对于完整的身体，不能拿取尘土，若拿取便会犯下轻罪。对于有灾难的人，也会有影响，但若身体破损则可以拿取。
那么，什么是破损？比如说，若被乌鸦、狐狸、狼等用嘴或牙齿撕裂，或仅仅是皮肤的损伤。若因跌落而造成的伤害，若皮肤完整，这便是完整的；但若皮肤破损，则是破损的。若在生命期间破损的，若是肚子、头部等部位，这也是破损的。从第三天开始，因腐烂等原因而导致的身体变化，亦视为破损。总之，所有的破损都可以由守护者或其他人来拿取。若没有其他人拿取，便应由老师或任何人来拿取。若在身体的分裂中，若保持意识，生起出家人的意识，便可以在头部或手脚的背部进行拿取。

5.Acchinnacīvarakena bhikkhunā kathaṃ paṭipajjitabbanti? ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, acchinnacīvarassa vā naṭṭhacīvarassa vā aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpetuṃ. Yaṃ āvāsaṃ paṭhamaṃ upagacchati, sace tattha hoti saṅghassa vihāracīvaraṃ vā uttarattharaṇaṃ vā bhūmattharaṇaṃ vā bhisicchavi vā, taṃ gahetvā pārupituṃ ‘labhitvā odahissāmī’ti. No ce hoti saṅghassa vihāracīvaraṃ vā uttarattharaṇaṃ vā bhūmattharaṇaṃ vā bhisicchavi vā, tiṇena vā paṇṇena vā paṭicchādetvā āgantabbaṃ, na tveva naggena āgantabbaṃ, yo āgaccheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 517) vacanato idha vuttanayena paṭipajjitabbaṃ.

Ayaṃ panettha anupubbakathā (pārā. aṭṭha. 2.517). Sace hi core passitvā daharā pattacīvarāni gahetvā palātā, corā therānaṃ nivāsanapārupanamattaṃyeva haritvā gacchanti, therehi neva tāva cīvaraṃ viññāpetabbaṃ, na sākhāpalāsaṃ bhañjitabbaṃ. Atha daharā sabbaṃ bhaṇḍakaṃ chaḍḍetvā palātā, corā therānañca nivāsanapārupanaṃ tañca bhaṇḍakaṃ haritvā gacchanti, daharehi āgantvā attano nivāsanapārupanāni na tāva therānaṃ dātabbāni. Na hi te anacchinnacīvarā attano atthāya sākhāpalāsaṃ bhañjituṃ labhanti, acchinnacīvarānaṃ pana atthāya labhanti. Acchinnacīvarāva attanopi paresampi atthāya labhanti, tasmā therehi vā sākhāpalāsaṃ bhañjitvā vākādīhi ganthetvā daharānaṃ dātabbaṃ, daharehi vā therānaṃ atthāya bhañjitvā ganthetvā tesaṃ hatthe datvā vā adatvā vā attanā nivāsetvā attano nivāsanapārupanāni therānaṃ dātabbāni, neva bhūtagāmapātabyatāya pācittiyaṃ hoti, na tesaṃ dhāraṇe dukkaṭaṃ.

Sace antarāmagge rajakattharaṇaṃ vā hoti, aññe vā tādise manusse passanti, cīvaraṃ viññāpetabbaṃ. Yāni ca nesaṃ te vā viññattamanussā aññe vā sākhāpalāsanivāsane bhikkhū disvā ussāhajātā vatthāni denti, tāni sadasāni vā hontu adasāni vā nīlādinānāvaṇṇāni vā, kappiyānipi akappiyānipi sabbānipi acchinnacīvaraṭṭhāne ṭhitattā tesaṃ nivāsetuñca pārupituñca vaṭṭanti.

Vuttampihetaṃ parivāre –

‘‘Akappakataṃ nāpi rajanāya rattaṃ,

Tena nivattho yenakāmaṃ vajeyya;

Na cassa hoti āpatti,

So ca dhammo sugatena desito;

Pañhāmesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 481);

Ayañhi pañho acchinnacīvarakabhikkhuṃ sandhāya vutto. Atha pana titthiyehi samāgacchanti, te ca nesaṃ kusacīravākacīraphalakacīrāni denti, tānipi laddhiṃ aggahetvā nivāsetuṃ vaṭṭanti, nivāsetvāpi laddhi na gahetabbā.

Yaṃ āvāsaṃ paṭhamaṃ upagacchanti, tattha vihāracīvarādīsu yaṃ atthi, taṃ anāpucchāpi gahetvā nivāsetuṃ vā pārupituṃ vā labhati. Tañca kho ‘‘labhitvā odahissāmi, puna ṭhapessāmī’’ti adhippāyena, na mūlacchejjāya. Labhitvā ca pana ñātito vā upaṭṭhākato vā aññato vā kutoci pākatikameva kātabbaṃ. Videsagatena pana ekasmiṃ saṅghike āvāse saṅghikaparibhogena bhuñjanatthāya ṭhapetabbaṃ. Sacassa paribhogeneva taṃ jīrati vā nassati vā, gīvā na hoti. Sace pana etesaṃ vuttappakārānaṃ gihivatthādīnaṃ bhisicchavipariyantānaṃ kiñci na labhati, tena tiṇena vā paṇṇena vā paṭicchādetvā āgantabbanti.



对于失去衣服的比丘应当如何处理？"我允许，比丘们，向未知的居士或居士妇女乞求衣服。无论到哪个寺院，若那里有僧团的寺院衣服、上衣或地垫或坐垫，拿取它们穿戴，'获得后我将放下'。若没有僧团的寺院衣服、上衣或地垫或坐垫，用草或树叶遮盖后前往，但绝不能赤裸前往，若有人这样做，便会犯下轻罪"（《大集注》517）,应当按此方式处理。
这里有如下的逐步说明（《大集注》2.517）。若见到盗贼，年轻人拿走了钵和衣服逃走，盗贼只拿走了长老们的衣服而离开，长老们不应乞求衣服，也不应折断树枝。若年轻人丢弃所有物品逃走，盗贼拿走了长老们的衣服和那些物品，年轻人回来后不应立即给长老们自己的衣服。因为他们自己还没有衣服，不能为自己折断树枝。但对于失去衣服的人，他们可以为自己和他人折断树枝。失去衣服的人可以为自己和他人获得，因此长老们或年轻人可以折断树枝编织，给予年轻人，或年轻人可以为长老们编织后给予他们手中，无论给予与否，自己穿戴后给予长老们。这既不会因伤害生灵而犯下无罪，也不会在穿戴时犯下轻罪。
若在路上遇到染色的垫子或其他类似的人，应请求衣服。无论是那些人或其他看到树枝衣服的比丘而生起勇气而给予的衣物，无论是适当的还是不适当的，无论是蓝色等各种颜色的，由于处于失去衣服的状态，都可以穿戴和披戴。
这也在《小集》中说过："未经制作的，也未染色，他用它前往任何地方；他没有犯罪，这是善知识所说的法；这是智者所思考的问题"（《小集》481）。这个问题是针对失去衣服的比丘说的。若与外道相遇，他们给予草衣、树皮衣或树皮衣片，虽然获得后不应持有其信仰，但可以穿戴。
无论到哪个寺院，若那里有寺院衣服等，可以在未经询问的情况下拿取穿戴或披戴，但是"获得后我将放下，再次安置"的想法，而不是为了永久占有。获得后，无论是从亲属、供养者或其他地方，都应当恢复正常。但对于在异乡的僧团寺院，为了使用僧团的物品而安置。若凭借自己的使用而损坏或丢失，则不会有罪疚。若上述所说的居士衣服等坐垫的任何一样都没有获得，则用草或树叶遮盖后前往。

6. ‘‘Na, bhikkhave, paṭibhānacittaṃ kārāpetabbaṃ itthirūpakaṃ purisarūpakaṃ, yo kārāpeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 299) vacanato itthipurisarūpaṃ kātuṃ vā kārāpetuṃ vā bhikkhuno na vaṭṭati. Na kevalaṃ (cūḷava. aṭṭha. 299) itthipurisarūpameva, tiracchānarūpampi antamaso gaṇḍuppādarūpaṃ bhikkhuno sayaṃ kātuṃ vā ‘‘karohī’’ti vattuṃ vā na vaṭṭati, ‘‘upāsaka dvārapālaṃ karohī’’ti vattumpi na labhati. Jātakapakaraṇaasadisadānādīni pana pasādanīyāni nibbidāpaṭisaṃyuttāni vā vatthūni parehi kārāpetuṃ labhati, mālākammādīni sayampi kātuṃ labhati.

7. ‘‘Na, bhikkhave, vippakatabhojano bhikkhu vuṭṭhāpetabbo, yo vuṭṭhāpeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 316) vacanato antaraghare (cūḷava. aṭṭha. 316) vā vihāre vā araññe vā yattha katthaci bhuñjamāno bhikkhu aniṭṭhite bhojane na vuṭṭhāpetabbo, antaraghare pacchā āgatena bhikkhaṃ gahetvā gantabbaṃ. Sace manussā vā bhikkhū vā ‘‘pavisathā’’ti vadanti, ‘‘mayi pavisante bhikkhū uṭṭhahissantī’’ti vattabbaṃ. ‘‘Etha, bhante, āsanaṃ atthī’’ti vutte pana pavisitabbaṃ. Sace koci kiñci na vadati, āsanasālaṃ gantvā atisamīpaṃ agantvā sabhāgaṭṭhāne ṭhātabbaṃ. Okāse kate ‘‘pavisathā’’ti vuttena pavisitabbaṃ. Sace pana yaṃ āsanaṃ tassa pāpuṇāti, tattha abhuñjanto bhikkhu nisinno hoti, taṃ uṭṭhāpetuṃ vaṭṭati. Yāgukhajjakādīsu pana yaṃ kiñci pivitvā khāditvā vā yāva añño āgacchati, tāva nisinnaṃ rittahatthampi uṭṭhāpetuṃ na vaṭṭati. Vippakatabhojanoyeva hi so hoti.

Sace pana āpattiṃ atikkamitvāpi vuṭṭhāpetiyeva, yaṃ so vuṭṭhāpeti, ayañca bhikkhu pavārito hoti, tena vattabbo ‘‘gaccha udakaṃ āharāhī’’ti. Vuḍḍhataraṃ bhikkhuṃ āṇāpetuṃ idameva ekaṭṭhānaṃ. Sace so udakampi na āharati, sādhukaṃ sitthāni gilitvā vuḍḍhassa āsanaṃ dātabbaṃ. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Sace vuṭṭhāpeti, pavārito ca hoti, ‘gaccha udakaṃ āharā’ti vattabbo. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, sādhukaṃ sitthāni gilitvā vuḍḍhassa āsanaṃ dātabbaṃ. Natvevāhaṃ, bhikkhave, ‘kenaci pariyāyena vuḍḍhatarassa bhikkhuno āsanaṃ paṭibāhitabba’nti vadāmi, yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 316).

8. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, navakena bhikkhunā uddisantena samake vā āsane nisīdituṃ uccatare vā dhammagāravena, therena bhikkhunā uddisāpentena samake vā āsane nisīdituṃ nīcatare vā dhammagāravenā’’ti (cūḷava. 320) vacanato navakatarena bhikkhunā uddisantena uccatarepi āsane nisīdituṃ, vuḍḍhatarena bhikkhunā uddisāpentena nīcatarepi āsane nisīdituṃ vaṭṭati.

9. ‘‘Anujānāmi , bhikkhave, tivassantarena saha nisīditu’’nti (cūḷava. 320) vacanato tivassantarena bhikkhunā saddhiṃ ekāsane nisīdituṃ vaṭṭati. Tivassantaro (cūḷava. aṭṭha. 320) nāma yo dvīhi vassehi mahantataro vā daharataro vā hoti, yo pana ekena vassena mahantataro vā daharataro vā, yo vā samānavasso, tattha vattabbameva natthi, ime sabbe ekasmiṃ mañce vā pīṭhe vā dve dve hutvā nisīdituṃ labhanti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, duvaggassa mañcaṃ duvaggassa pīṭha’’nti (cūḷava. 320) hi vuttaṃ.



“比丘们，不应让意志坚定的比丘去做女性或男性的形象，若有人这样做，便会犯下轻罪” （《小集》299）这句话的意思是，不能让比丘去做女性或男性的形象。并不仅仅是（《小集》8.299）女性或男性的形象，甚至对于动物的形象，至少对于狗的形象，也不应让比丘自己去做或说“你去做”，也不应说“居士，门卫去做”。但是，对于类似于《前生故事》的可爱事物，或与厌倦相关的物品，可以让他人去做，花环等也可以自己去做。
“比丘们，不应让失去食物的比丘被唤起，若有人唤起，便会犯下轻罪” （《小集》316）这句话的意思是，在内院（《小集》8.316）或寺院或森林中，任何地方用餐的比丘，在未准备好食物时不应被唤起，若在内院中，后来的比丘应当接受乞食后再去。若人们或比丘说“请进”，则应当说“若我进入，比丘们将会站起来”。“来吧，尊者，座位在这里”，若这样说，则可以进入。若没有人说，便应前往座位厅，站在适当的位置。若有人说“请进”，则应进入。若所到的座位被他人占据，坐在那里不应站起来。若在粥、米饭等中，若已饮食，直到其他人到来，坐着的比丘即使手空也不应站起来。因为他是失去食物的比丘。
若超越了轻罪的界限而被唤起，若他被唤起，这位比丘应当被告知“去取水”。若让更年长的比丘做这件事，便是一个地方。若他连水都不去取，则应当在适当的地方让他坐下。已经提到过：
“若被唤起，且被告知‘去取水’，则应这样做。若能做到，这便是善行。若不能做到，则应当在适当的地方让年长的比丘坐下。我并不是说‘以任何方式应当让年长的比丘的座位被阻止’，若有人阻止，便会犯下轻罪” （《小集》316）。
“我允许，比丘们，年轻的比丘与年长的比丘同坐于座位，或在更高的座位上，或在年长的比丘所教导的同坐于座位，或在更低的座位上” （《小集》320）这句话的意思是，年轻的比丘可以在更高的座位上与年长的比丘同坐，年长的比丘也可以在更低的座位上与年轻的比丘同坐。
“我允许，比丘们，与三年间的比丘同坐” （《小集》320）这句话的意思是，三年间的比丘可以与他同坐于一个座位。三年间（《小集》8.320）是指年龄在两年或更大或更小的比丘，而若是一年，则是指年龄在两年或更大或更小的比丘，若是同龄的比丘，则不应有任何限制，这些比丘可以在同一个座位或凳子上两两坐下。“我允许，比丘们，坐在难以坐的凳子上，或难以坐的椅子上” （《小集》320）如是说。

10. Yaṃ pana tiṇṇaṃ pahoti, taṃ saṃhārimaṃ vā hotu asaṃhārimaṃ vā, tathārūpe api phalakakhaṇḍe anupasampannenapi saddhiṃ nisīdituṃ vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ tiṇṇaṃ pahoti, ettakaṃ pacchimaṃ dīghāsana’’nti (cūḷava. 320) hi vuttaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā paṇḍakaṃ mātugāmaṃ ubhatobyañjanakaṃ asamānāsanikehi saha dīghāsane nisīditu’’nti (cūḷava. 320) vacanato pana dīghāsanepi paṇḍakādīhi saha nisīdituṃ na vaṭṭati.



无论是可移动的还是不可移动的，对于这样的木板块，即使是未受具戒的人，也可以与之同坐。"我允许，比丘们，可以坐在三人能容纳的最后一个长座位上" （《小集》320）如是说。但是，"我允许，比丘们，除了阉人、女人、双性人外，与其他人同坐长座位" （《小集》320）这句话的意思是，即使在长座位上，也不应与阉人等同坐。


11. Gilānaṃ upaṭṭhahantena ‘‘natthi vo, bhikkhave, mātā, natthi pitā, ye vo upaṭṭhaheyyuṃ, tumhe ce, bhikkhave, aññamaññaṃ na upaṭṭhahissatha, atha ko carahi upaṭṭhahissati. Yo, bhikkhave, maṃ upaṭṭhaheyya, so gilānaṃ upaṭṭhaheyyā’’ti (mahāva. 365) imaṃ bhagavato anusāsaniṃ anussarantena sakkaccaṃ upaṭṭhātabbo.

Sace upajjhāyo hoti, upajjhāyena yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ. Sace ācariyo hoti, ācariyena yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ. Sace saddhivihāriko hoti, saddhivihārikena yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ. Sace antevāsiko hoti, antevāsikena yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ. Sace samānupajjhāyako hoti, samānupajjhāyakena yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ. Sace samānācariyako hoti, samānācariyakena yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo, vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ. Sace na hoti upajjhāyo vā ācariyo vā saddhivihāriko vā antevāsiko vā samānupajjhāyako vā samānācariyako vā, saṅghena upaṭṭhātabbo. No ce upaṭṭhaheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 365) –

Vacanato yassa (mahāva. aṭṭha. 365) te upajjhāyādayo tasmiṃ vihāre natthi, āgantuko hoti ekacārikabhikkhu, saṅghassa bhāro, tasmā saṅghena upaṭṭhātabbo. No ce upaṭṭhaheyya, sakalassa saṅghassa āpatti. Vāraṃ ṭhapetvā jaggantesu pana yo attano vāre na jaggati, tasseva āpatti, saṅghattheropi vārato na muccati. Sace sakalo saṅgho ekassa bhāraṃ karoti, eko vā vattasampanno bhikkhu ‘‘ahameva jaggissāmī’’ti jaggati, saṅgho āpattito muccati.

Gilānena pana –

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gilāno dūpaṭṭho hoti. Asappāyakārī hoti, sappāye mattaṃ na jānāti, bhesajjaṃ na paṭisevitā hoti, atthakāmassa gilānupaṭṭhākassa yathābhūtaṃ ābādhaṃ nāvikattā hoti ‘abhikkamantaṃ vā abhikkamatīti, paṭikkamantaṃ vā paṭikkamatīti, ṭhitaṃ vā ṭhito’ti, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ anadhivāsakajātiko hotī’’ti (mahāva. 366) –

Evaṃ vuttāni pañca ayuttaṅgāni ārakā parivajjetvā –

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gilāno sūpaṭṭho hoti. Sappāyakārī hoti, sappāye mattaṃ jānāti, bhesajjaṃ paṭisevitā hoti, atthakāmassa gilānupaṭṭhākassa yathābhūtaṃ ābādhaṃ āvikattā hoti ‘abhikkamantaṃ vā abhikkamatīti, paṭikkamantaṃ vā paṭikkamatīti, ṭhitaṃ vā ṭhito’ti, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hotī’’ti (mahāva. 366) –

Evaṃ vuttapañcaṅgasamannāgatena bhavitabbaṃ.


对于病人的侍奉，佛陀说："你们没有母亲，也没有父亲，谁会侍奉你们？你们自己不侍奉彼此，谁会侍奉？如果有人侍奉我，我也会侍奉病人"（《大集》365）。按照佛陀的教导，应当恭敬地侍奉病人。
如果是上座师父，应当由上座师父侍奉到死亡。如果是阿阇梨，应当由阿阇梨侍奉到死亡。如果是同伴，应当由同伴侍奉到死亡。如果是住在一起的比丘，应当由住在一起的比丘侍奉到死亡。如果是同样的上座师父或阿阇梨，应当由同样的上座师父或阿阇梨侍奉到死亡。如果没有这些人，应当由僧团侍奉。如果不侍奉，会犯下轻罪。
如果这些人都不在寺院中，而是一个来访的比丘，僧团的责任，便应当由僧团侍奉。如果不侍奉，整个僧团都会犯下轻罪。若整个僧团都承担一个人的责任，而一个有德行的比丘说："我将侍奉"，则僧团可以免除罪责。
对于病人 -
"五种方式，病人被侍奉，称为不善的侍奉：不善于侍奉，不知道适量，不服用药物，不关心病人的疾病，不关心病人的痛苦和不适，会导致病人的死亡"（《大集》366）。
相反 -
"五种方式，病人被侍奉，称为善的侍奉：善于侍奉，知道适量，服用药物，关心病人的疾病，关心病人的痛苦和不适，会导致病人的康复"（《大集》366）。
按照这些教导，应当侍奉病人。


Gilānupaṭṭhākena ca –

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko nālaṃ gilānaṃ upaṭṭhātuṃ. Na paṭibalo hoti bhesajjaṃ saṃvidhātuṃ, sappāyāsappāyaṃ na jānāti, asappāyaṃ upanāmeti, sappāyaṃ apanāmeti, āmisantaro gilānaṃ upaṭṭhāti, no mettacitto, jegucchī hoti uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā vantaṃ vā nīhātuṃ, na paṭibalo hoti gilānaṃ kālena kālaṃ dhammiyā kathāya sandassetuṃ samādapetuṃ samuttejetuṃ sampahaṃsetu’’nti (mahāva. 366) –

Evaṃ vuttāni pañca ayuttaṅgāni ārakā parivajjetvā –

‘‘Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko alaṃ gilānaṃ upaṭṭhātuṃ. Paṭibalo hoti bhesajjaṃ saṃvidhātuṃ, sappāyāsappāyaṃ jānāti, asappāyaṃ apanāmeti, sappāyaṃ upanāmeti, mettacitto gilānaṃ upaṭṭhāti, no āmisantaro, ajegucchī hoti uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā vantaṃ vā nīhātuṃ, paṭibalo hoti gilānaṃ kālena kālaṃ dhammiyā kathāya sandassetuṃ samādapetuṃ samuttejetuṃ sampahaṃsetu’’nti (mahāva. 366) –

Evaṃ vuttapañcaṅgasamannāgatena bhavitabbaṃ.

12. Dhammiṃ kathaṃ karontena (mahāva. aṭṭha. 2.180) ca ‘‘sīlavā hi tvaṃ katakusalo, kasmā mīyamāno bhāyasi, nanu sīlavato saggo nāma maraṇamattapaṭibaddhoyevā’’ti evaṃ gilānassa bhikkhuno maraṇavaṇṇo na saṃvaṇṇetabbo. Sace hi tassa saṃvaṇṇanaṃ sutvā āhārupacchedādinā upakkamena ekajavanavārāvasesepi āyusmiṃ antarā kālaṃ karoti, imināva mārito hoti. Paṇḍitena pana bhikkhunā iminā nayena anusiṭṭhi dātabbā ‘‘sīlavato nāma anacchariyā maggaphaluppatti, tasmā vihārādīsu āsattiṃ akatvā buddhagataṃ dhammagataṃ saṅghagataṃ kāyagatañca satiṃ upaṭṭhapetvā manasikāre appamādo kātabbo’’ti. Maraṇavaṇṇepi saṃvaṇṇite so tāya saṃvaṇṇanāya kañci upakkamaṃ akatvā attano dhammatāya yathāyunā yathānusandhināva marati, tappaccayā saṃvaṇṇako āpattiyā na kāretabbo.

13. ‘‘Na ca, bhikkhave, attānaṃ pātetabbaṃ, yo pāteyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 183) vacanato gilānena (pārā. aṭṭha. 2.182-183) bhikkhunāpi yena kenaci upakkamena antamaso āhārupacchedanenapi attā na māretabbo. Yopi gilāno vijjamāne bhesajje ca upaṭṭhākesu ca maritukāmo āhāraṃ upacchindati, dukkaṭameva. Yassa pana mahāābādho cirānubandho, bhikkhū upaṭṭhahantā kilamanti jigucchanti, ‘‘kadā nu kho gilānato muccissāmā’’ti aṭṭīyanti. Sace so ‘‘ayaṃ attabhāvo paṭijaggiyamānopi na tiṭṭhati, bhikkhū ca kilamantī’’ti āhāraṃ upacchindati, bhesajjaṃ na sevati, vaṭṭati. Yo pana ‘‘ayaṃ rogo kharo, āyusaṅkhārā na tiṭṭhanti, ayañca me visesādhigamo hatthappatto viya dissatī’’ti upacchindati, vaṭṭatiyeva. Agilānassapi uppannasaṃvegassa ‘‘āhārapariyesanaṃ nāma papañco, kammaṭṭhānameva anuyuñjissāmī’’ti kammaṭṭhānasīsena upacchindantassa vaṭṭati. Visesādhigamaṃ byākaritvā āhāraṃ upacchindati, na vaṭṭati. Sabhāgānañhi lajjībhikkhūnaṃ kathetuṃ vaṭṭati.

14. ‘‘Na ca, bhikkhave, appaṭivekkhitvā āsane nisīditabbaṃ, yo nisīdeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 180) vacanato āsanaṃ anupaparikkhitvā na nisīditabbaṃ. Kīdisaṃ (pārā. aṭṭha. 

Gilānupaṭṭhākena ca –
“比丘们，五种特征的病人侍奉者不能侍奉病人。不能有效地准备药物，不知道适量，给出不适当的东西，拿走适当的东西，病人被侍奉者只关心食物，而不是慈悲心，容易反感，无法处理呕吐、排泄、或其他不适，不能适时地用教法来引导、激励、安慰病人” （《大集》366）。
因此，避开这五种不善的特征 -
“比丘们，五种特征的病人侍奉者能够侍奉病人。能够有效地准备药物，知道适量，拿走不适当的东西，给出适当的东西，心存慈悲，能够侍奉病人，而不是只关心食物，心中不反感，能够处理呕吐、排泄、或其他不适，能够适时地用教法来引导、激励、安慰病人” （《大集》366）。
应当具备这五种特征。
在进行教法谈论时（《大集》8.2.180），“你确实是有戒的，为什么在死亡面前感到恐惧？难道有戒的人不应当与死亡相连吗？”因此，病人比丘的死亡的描述不应当被掩盖。如果他听到这样的描述，因食物的断绝等原因，便在生命的短暂时间内死亡，这样他便会被认为是被杀。智者比丘应当以此方式被教导：“有戒的人获得果实并不奇怪，因此在寺院等处，不应执着于世俗，保持对佛、法、僧的正念，努力不懈。”即使在死亡的描述中，如果他不进行任何准备，依靠自己的本性如期死亡，因而不应因为死亡的描述而犯下罪过。
“比丘们，不应当让自己跌倒，若跌倒，便会犯下轻罪” （《大集》183）这句话的意思是，病人比丘也不应因任何原因，至少因食物的断绝而让自己死亡。任何病人若在有药物可用的情况下，因侍奉者的缘故而想要死亡，都是轻罪。若有重大疾病长期缠身，侍奉比丘们感到疲惫和厌恶，便会想：“我何时能从病中解脱？”如果他因“这个身体即使被照顾也无法维持，侍奉比丘们也感到疲惫”而断绝食物，便是不应当的，若他认为“这个病很痛苦，生命的条件无法维持，我的特殊成就如同手中拿着的东西”而断绝食物，则是应当的。即使对于健康的人，因产生的恐惧而说“寻找食物是烦恼，我将专注于工作”而断绝食物，都是应当的。若描述了特殊成就而断绝食物，则是不应当的。对于有羞耻心的比丘们来说，讲述这些是允许的。
“比丘们，不应当在没有仔细观察的情况下坐下，若坐下，便会犯下轻罪” （《大集》180）这句话的意思是，坐下时不应当不加思考。如何（《大集》8.）

2.180) pana āsanaṃ upaparikkhitabbaṃ, kīdisaṃ na upaparikkhitabbaṃ? Yaṃ suddhaṃ āsanameva hoti apaccattharaṇakaṃ, yañca āgantvā ṭhitānaṃ passataṃyeva attharīyati, taṃ na paccavekkhitabbaṃ, nisīdituṃ vaṭṭati. Yampi manussā sayaṃ hatthena akkamitvā ‘‘idha bhante nisīdathā’’ti denti, tasmimpi vaṭṭati. Sacepi paṭhamameva āgantvāpi nisinnā pacchā uddhaṃ vā adho vā saṅkamanti, paṭivekkhaṇakiccaṃ natthi. Yampi tanukena vatthena yathā talaṃ dissati, evaṃ paṭicchannaṃ hoti, tasmimpi paṭivekkhaṇakiccaṃ natthi. Yaṃ pana paṭikacceva pāvārakojavādīhi atthataṃ hoti, taṃ hatthena parāmasitvā sallakkhetvā nisīditabbaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘ghanasāṭakenapi atthate yasmiṃ vali na paññāyati, taṃ na paṭivekkhitabba’’nti vuttaṃ.

15. ‘‘Na , bhikkhave, davāya silā paṭivijjhitabbā, yo paṭivijjheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 183) vacanato hasādhippāyena pāsāṇo na pavaṭṭetabbo. Na kevalañca (pārā. aṭṭha. 2.182-183) pāsāṇo, aññampi yaṃ kiñci dārukhaṇḍaṃ vā iṭṭhakakhaṇḍaṃ vā hatthena vā yantena vā paṭivijjhituṃ na vaṭṭati. Cetiyādīnaṃ atthāya pāsāṇādayo hasantā hasantā pavaṭṭentipi khipantipi ukkhipantipi, ‘‘kammasamayo’’ti vaṭṭati, aññampi īdisaṃ navakammaṃ vā karontā bhaṇḍakaṃ vā dhovantā rukkhaṃ vā dhovanadaṇḍakaṃ vā ukkhipitvā paṭivijjhanti, vaṭṭati, bhattavissaggakālādīsu kāke vā soṇe vā kaṭṭhaṃ vā kathalaṃ vā khipitvā palāpenti, vaṭṭati.

16. ‘‘Na, bhikkhave, dāyo ālimpitabbo, yo ālimpeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 283) vacanato vane aggi na dātabbo. Sace (pārā. aṭṭha. 2.190) pana ‘‘etthantare yo koci satto maratū’’ti aggiṃ deti, pārājikānantariyathullaccayapācittiyavatthūnaṃ anurūpato pārājikādīni akusalarāsi ca hoti. ‘‘Allatiṇavanappatayo ḍayhantū’’ti aggiṃ dentassa pācittiyaṃ, ‘‘dabbūpakaraṇāni vinassantū’’ti aggiṃ dentassa dukkaṭaṃ. ‘‘Khiḍḍādhippāyenapi dukkaṭa’’nti saṅkhepaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. ‘‘Yaṃ kiñci allasukkhaṃ saindriyānindriyaṃ ḍayhatū’’ti aggiṃ dentassa vatthuvasena pārājikathullaccayapācittiyadukkaṭāni veditabbāni.

Paṭaggidānaṃ pana parittakaraṇañca bhagavatā anuññātaṃ, tasmā araññe vanakammikehi vā dinnaṃ sayaṃ vā uṭṭhitaṃ aggiṃ āgacchantaṃ disvā ‘‘tiṇakuṭiyo mā vinassantū’’ti tassa aggino paṭiaggiṃ dātuṃ vaṭṭati, yena saddhiṃ āgacchanto aggi ekato hutvā nirupādāno nibbāti. ‘‘Parittampi kātuṃ vaṭṭatī’’ti tiṇakuṭikānaṃ samantā bhūmitacchanaṃ parikhākhaṇanaṃ vā, yathā āgato aggi upādānaṃ alabhitvā nibbāti, etañca sabbaṃ uṭṭhiteyeva aggismiṃ asati anupasampanne sayampi kātuṃ vaṭṭati. Anuṭṭhite pana anupasampannehi kappiyavohārena kāretabbaṃ, udakena pana nibbāpentehi appāṇakameva udakaṃ āsiñcitabbaṃ.

17. Assaddhesu (pārā. aṭṭha. 

2.180) 但应当仔细考虑座位，什么样的座位不应当仔细考虑？那种纯净的座位，不是为铺设的，且对于站着的人可见的座位，不应当仔细考虑，可以坐下。人们用手指着说：“请您坐在这里”，这也可以。即使是第一次来到，坐下后，若有向上或向下的移动，也没有仔细考虑的必要。若用细小的布料遮盖如同地面一样，这样也是遮盖，因此也没有仔细考虑的必要。至于特别的情况下，若被专门的侍奉者所用的座位，应当用手去触碰、检查后再坐下。而在大多数情况下，“即使用厚重的布料遮盖而不明显的座位，也不应当仔细考虑”如是说。
“比丘们，不应当用石头进行攻击，若攻击，便会犯下轻罪” （《大集》183）这句话的意思是，因欢笑的缘故，不应当去推动石头。并不仅仅是石头（《大集》8.2.182-183），任何东西如木头、砖块等用手或其他工具进行攻击都是不应当的。为了圣地的缘故，石头等在欢笑中被推动、投掷、抬起，都是可以的，若做类似的新的工作，或者洗涤器具、洗涤树木或洗涤工具等，都是可以的。在食物放弃的时间等，若推走鸟、鱼、木材等，都是可以的。
“比丘们，不应当给火施加油，若施加，便会犯下轻罪” （《小集》283）这句话的意思是，在森林中不应当给火施加油。若在此之间给火施加油，便会导致破戒等严重的过失。若说“让任何生物在这里死亡”，则给火施加油，会导致破戒或轻罪。“让火焚烧任何不幸的生物”这句话的意思是，给火施加的物品会导致破戒、轻罪等。
施加火的行为是被佛陀允许的，因此在森林中，看到由林中工作人员给予的火，或者自己所点的火，若看到“草堆不要被毁坏”，便应当给予火，以便与之一起燃烧而不再执着。若火没有得到执着而熄灭，所有这些都应当在火熄灭时进行。如果没有得到执着而未被点燃的火，便应当用合适的方式处理，若用水灭火，便应当只洒少量的水。
在不信任的人中（《大集》8.2.）

2.181) micchādiṭṭhikulesu sakkaccaṃ paṇītabhojanaṃ labhitvā anupaparikkhitvā neva attanā paribhuñjitabbaṃ, na paresaṃ dātabbaṃ. Visamissampi hi tāni kulāni piṇḍapātaṃ denti. Yampi ābhidosikaṃ bhattaṃ vā khajjakaṃ vā tato labhati, tampi na paribhuñjitabbaṃ. Apihitavatthumpi hi sappavicchikādīhi adhisayitaṃ chaḍḍanīyadhammaṃ tāni kulāni denti. Gandhahaliddādimakkhitopi tato piṇḍapāto na gahetabbo. Sarīre rogaṭṭhānāni puñchitvā ṭhapitabhattampi hi tāni dātabbaṃ maññantīti.

18. ‘‘Anāpatti, bhikkhave, gopakassa dāne’’ti (pārā. 156) vuttaṃ. Tattha (pārā. aṭṭha. 1.156) kataraṃ gopakadānaṃ vaṭṭati, kataraṃ na vaṭṭati? Mahāsumatthero tāva āha ‘‘yaṃ gopakassa paricchinditvā dinnaṃ hoti ‘ettakaṃ divase divase gaṇhā’ti, tadeva vaṭṭati, tato uttari na vaṭṭatī’’ti. Mahāpadumatthero panāha ‘‘kiṃ gopakānaṃ paṇṇaṃ āropetvā nimittasaññaṃ vā katvā dinnaṃ atthi, etesaṃ hatthe vissaṭṭhakassa ete issarā, tasmā yaṃ denti, taṃ bahukampi vaṭṭatī’’ti. Kurundaṭṭhakathāyaṃ pana vuttaṃ ‘‘manussānaṃ ārāmaṃ vā aññaṃ vā phalāphalaṃ dārakā rakkhanti, tehi dinnaṃ vaṭṭati, āharāpetvā pana na gahetabbaṃ. Saṅghike pana cetiyassa santake ca keṇiyā gahetvā rakkhantasseva dānaṃ vaṭṭati, vetanena rakkhantassa attano bhāgamattaṃ vaṭṭatī’’ti. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘yaṃ gihīnaṃ ārāmarakkhakā bhikkhūnaṃ denti, etampi vaṭṭati. Bhikkhusaṅghassa ārāmagopakā yaṃ attano bhatiyā khaṇḍitvā denti, etaṃ vaṭṭati. Yopi upaḍḍhārāmaṃ vā kecideva rukkhe vā bhatiṃ labhitvā rakkhati, tassapi attano sampattarukkhatoyeva dātuṃ vaṭṭati, keṇiyā gahetvā rakkhantassa pana sabbampi vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Etaṃ pana sabbaṃ byañjanato nānaṃ, atthato ekameva, tasmā adhippāyaṃ ñatvā gahetabbaṃ.

Apicettha ayampi vinicchayo veditabbo (pārā. aṭṭha. 

2.181) 在错误见的家庭中，恭敬地获得美味食物后，不应当不加思考地享用自己，也不应当给予他人。因为这些家庭会给予施舍，甚至会给予不适当的食物。即使获得了香料饭或小吃，也不应当享用。即使是被遮盖的食物，若是由有善行的人所提供，也应当舍弃。即使是用药物和其他方式处理的食物，也不应当接受。
“比丘们，给牧人的施舍是不犯戒的” （《小集》156）这句话的意思是，在这里，什么样的牧人的施舍是允许的，什么样的是不允许的？大德僧说：“若是给牧人的施舍，若说‘每天都要接受’的，这样的施舍是允许的，若超过此则不允许。”大德僧则说：“若是把牧人的食物放在肩上，或是以其他方式给予，那样的施舍是允许的，因此这些人是有权力的，所以他们给予的，即使是很多也可以。”在《库伦达经》中说：“人们保护园中或其他地方的果实，给予的施舍是允许的，但若是通过取出而不加以接受，则不应当。”而在僧团和圣地的情况下，若是以金钱来保护的施舍则是允许的，若是以薪水来保护的，只有部分是允许的。
在《大集》中说：“若是家庭中的园丁给予比丘们的施舍，这样的施舍也是允许的。比丘团的园丁若将自己的食物分开给予，这样的施舍也是允许的。若是从树上获得的食物，给予保护的，也应当在自己的丰盛的树木上给予施舍，而若是以金钱来保护的，则所有的施舍都是允许的。”这一切都是从表面上看是不同的，但从实质上看是相同的，因此应当根据其意图来接受。
在这里，这种判别也应当被理解。

1.156) – yattha āvāsikā āgantukānaṃ na denti, phalavāre ca sampatte aññesaṃ abhāvaṃ disvā corikāya attanāva khādanti, tattha āgantukehi ghaṇṭiṃ paharitvā bhājetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Yattha pana āvāsikā rukkhe rakkhitvā phalavāre sampatte bhājetvā khādanti, catūsu paccayesu sammā upanenti, anissarā tattha āgantukā. Yepi rukkhā cīvaratthāya niyametvā dinnā, tesupi āgantukā anissarā. Esa nayo sesapaccayatthāya niyametvā dinnepi. Ye pana tathā aniyametvā āvāsikā ca te rakkhitvā gopetvā corikāya paribhuñjanti, na tesu āvāsikānaṃ katikāya ṭhātabbaṃ. Ye phalaparibhogatthāya dinnā, āvāsikā ca ne rakkhitvā gopetvā sammā upanenti, tesuyeva tesaṃ katikāya ṭhātabbaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana vuttaṃ ‘‘catunnaṃ paccayānaṃ niyametvā dinnaṃ theyyacittena paribhuñjanto bhaṇḍaṃ agghāpetvā kāretabbo, paribhogavasena bhājetvā paribhuñjantassa bhaṇḍadeyyaṃ. Yaṃ panettha senāsanatthāya niyamitaṃ, taṃ paribhogavaseneva bhājetvā paribhuñjantassa thullaccayañca bhaṇḍadeyyañcā’’ti.

Odissa cīvaratthāya dinnaṃ cīvareyeva upanetabbaṃ. Sace dubbhikkhaṃ hoti, bhikkhū piṇḍapātena kilamanti, cīvaraṃ pana sulabhaṃ, saṅghasuṭṭhutāya apalokanakammaṃ katvā piṇḍapātepi upanetuṃ vaṭṭati. Senāsanena gilānapaccayena vā kilamantesu saṅghasuṭṭhutāya apalokanakammaṃ katvā tadatthāyapi upanetuṃ vaṭṭati. Odissa piṇḍapātatthāya ca gilānapaccayatthāya ca dinnepi eseva nayo. Odissa senāsanatthāya dinnaṃ pana garubhaṇḍaṃ hoti, taṃ rakkhitvā gopetvā tadatthameva upanetabbaṃ. Sace pana dubbhikkhaṃ hoti, bhikkhū piṇḍapātena na yāpenti, ettha rājarogacorabhayādīhi aññattha gacchantānaṃ vihārā palujjanti, tālanāḷikerādike vināsenti, senāsanapaccayaṃ pana nissāya yāpetuṃ sakkā hoti, evarūpe kāle senāsanaṃ vissajjetvāpi senāsanajagganatthāya paribhogo bhagavatā anuññāto. Tasmā ekaṃ vā dve vā varasenāsanāni ṭhapetvā itarāni lāmakakoṭiyā piṇḍapātatthāya vissajjetuṃ vaṭṭanti, mūlavatthucchedaṃ pana katvā na upanetabbaṃ.

Yo pana ārāmo catupaccayatthāya niyametvā dinno, tattha apalokanakammaṃ na kātabbaṃ. Yena paccayena pana ūnaṃ, tadatthaṃ upanetuṃ vaṭṭati, ārāmo paṭijaggitabbo, vetanaṃ datvāpi jaggāpetuṃ vaṭṭati. Ye pana vetanaṃ labhitvā ārāmeyeva gehaṃ katvā vasantā rakkhanti, te ce āgatānaṃ bhikkhūnaṃ nāḷikeraṃ vā tālapakkaṃ vā denti, yaṃ tesaṃ saṅghena anuññātaṃ hoti ‘‘divase divase ettakaṃ nāma khādathā’’ti, tadeva te dātuṃ labhanti, tato uttari tesaṃ dentānampi gahetuṃ na vaṭṭanti. Yo pana ārāmaṃ keṇiyā gahetvā saṅghassa catupaccayatthāya kappiyabhaṇḍameva deti, ayaṃ bahukampi dātuṃ labhati. Cetiyassa padīpatthāya vā khaṇḍaphullapaṭisaṅkharaṇatthāya vā dinnaārāmopi jaggitabbo, vetanaṃ datvāpi jaggāpetabbo. Vetanañca panettha cetiyasantakampi saṅghasantakampi dātuṃ vaṭṭati. Etampi ārāmaṃ vetanena tattheva vasitvā rakkhantānañca keṇiyā gahetvā kappiyabhaṇḍadāyakānañca tatthajātakaphaladānaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.



1.156) - 在那些住院的人不给予来访者的地方，当果实成熟时，看到其他人没有，就自己偷吃。在这种情况下，来访者可以敲响钟声，分享并享用。但在那些住院的人保护树木上的果实，在果实成熟时分享并享用，对四种资具适当地提供的地方，来访者是无权的。即使是为了袈裟而指定的树木，来访者也是无权的。其他资具也是如此指定的。但是那些住院的人没有指定而保护和占有，偷吃的，对于这些住院的人的约定不应遵守。而那些为了享用果实而指定的，住院的人保护和占有，适当地提供的，应当遵守他们的约定。
在《大集》中说："对于指定为四种资具的，以偷窃的心态享用，应当赔偿其价值，以享用的方式分享并享用的，应当给予赔偿。而对于指定为住处的，以享用的方式分享并享用的，应当给予重罪和赔偿。"
为袈裟而指定的，应当用于袈裟。若有饥荒，比丘们因缺乏食物而艰难，但袈裟容易获得，为了僧团的利益，经过批准后，也可以用于食物。对于住处和病人资具方面艰难的，经过批准后，也可以用于此目的。为食物和病人资具而指定的，也是如此。为住处而指定的是重要的物品，应当保护和占有，用于此目的。但若有饥荒，比丘们无法靠乞食维持生活，在这种情况下，由于国王的疾病、盗贼的威胁等，寺院可能被毁坏，破坏椰子和香蕉等，但依靠住处资具可以维持生活，在这种情况下，即使分配住处，也被佛陀允许用于照顾住处。因此，留下一两个好的住处，其他的可以低劣地用于乞食，但不应切断根源。
若是寺院指定为四种资具，不应进行批准。但若有缺乏的资具，可以用于此目的，应当照顾寺院，即使支付工资也可以照顾。若是以金钱获得寺院并居住看管的人，如果给予来访的比丘椰子或棕榈果实，只要是僧团允许的"每天可以吃多少"，他们就可以给予，超过这个限度的就不应该接受。若是以金钱获得寺院，只为僧团的四种资具提供合适的物品的人，即使给予很多也可以接受。为了供灯或修缮碎裂的寺院而给予的寺院，也应当照顾，即使支付工资也可以照顾。在这里，工资可以来自寺院的或僧团的。这个寺院，也应当理解为以工资居住并看管的人，以及以金钱获得而提供合适物品的人所给予的果实。

19. Dhammikarakkhaṃ (pāci. aṭṭha. 679) yācantena atītaṃ anāgataṃ vā ārabbha odissa ācikkhituṃ na vaṭṭati. Atītañhi ārabbha atthi odissa ācikkhanā, atthi anodissa ācikkhanā, anāgataṃ ārabbhapi atthi odissa ācikkhanā, atthi anodissa ācikkhanā. Kathaṃ atītaṃ ārabbha odissa ācikkhanā hoti? Bhikkhūnaṃ vihāre gāmadārakā vā dhuttādayo vā ye keci anācāraṃ ācaranti, rukkhaṃ vā chindanti, phalāphalaṃ vā haranti, parikkhāre vā acchindanti, bhikkhu vohārike upasaṅkamitvā ‘‘amhākaṃ vihāre idaṃ nāma kata’’nti vadati. ‘‘Kenā’’ti vutte ‘‘asukena ca asukena cā’’ti ācikkhati. Evaṃ atītaṃ ārabbha odissa ācikkhanā hoti, sā na vaṭṭati. Tañce sutvā te vohārikā tesaṃ daṇḍaṃ karonti, sabbaṃ bhikkhussa gīvā hoti, ‘‘daṇḍaṃ gaṇhissantī’’ti adhippāyepi sati gīvāyeva hoti. Sace pana ‘‘tassa daṇḍaṃ gaṇhathā’’ti vadati, pañcamāsakamatte gahite pārājikaṃ hoti. ‘‘Kenā’’ti vutte pana ‘‘asukenāti vattuṃ amhākaṃ na vaṭṭati, tumheyeva jānissatha. Kevalañhi mayaṃ rakkhaṃ yācāma, taṃ no detha, avahaṭabhaṇḍañca āharāpethā’’ti vattabbaṃ. Evaṃ anodissa ācikkhanā hoti, sā vaṭṭati. Evaṃ vutte sacepi te vohārikā kārake gavesitvā tesaṃ daṇḍaṃ karonti, sabbasāpateyyepi gahite bhikkhuno neva gīvā, na āpatti. Parikkhāraṃ harante disvā tesaṃ anatthakāmatāya ‘‘coro coro’’ti vattumpi na vaṭṭati. Evaṃ vuttepi hi yaṃ tesaṃ daṇḍaṃ karonti, sabbaṃ bhikkhuno gīvā hoti. Attano vacanakaraṃ pana ‘‘iminā me parikkhāro gahito, taṃ āharāpehi, mā cassa daṇḍaṃ karohī’’ti vattuṃ vaṭṭati. Dāsadāsīvāpiādīnampi atthāya aḍḍaṃ karonti ayaṃ akappiyaaḍḍo nāma, na vaṭṭati.

Kathaṃ anāgataṃ ārabbha odissa ācikkhanā hoti? Vuttanayeneva parehi anācārādīsu katesu bhikkhu vohārike evaṃ vadati ‘‘amhākaṃ vihāre idañcidañca karonti, rakkhaṃ no detha āyatiṃ akaraṇatthāyā’’ti. ‘‘Kena evaṃ kata’’nti vutte ca ‘‘asukena ca asukena cā’’ti ācikkhati. Evaṃ anāgataṃ ārabbha odissa ācikkhanā hoti, sāpi na vaṭṭati. Tesañhi daṇḍe kate purimanayeneva sabbaṃ bhikkhussa gīvā, sesaṃ purimasadisameva. Sace vohārikā ‘‘bhikkhūnaṃ vihāre evarūpaṃ anācāraṃ karontānaṃ imaṃ nāma daṇḍaṃ karomā’’ti bheriṃ carāpetvā āṇāya atiṭṭhamāne pariyesitvā daṇḍaṃ karonti, bhikkhuno neva gīvā, na āpatti. Vihārasīmāya rukkhādīni chindantānaṃ vāsipharasuādīni gahetvā pāsāṇehi koṭṭenti, na vaṭṭati. Sace dhārā bhijjati, kārāpetvā dātabbā. Upadhāvitvā tesaṃ parikkhāre gaṇhanti, tampi na kātabbaṃ. Lahuparivattañhi cittaṃ, theyyacetanāya uppannāya mūlacchejjampi gaccheyya.



关于法的保护（《巴利文集》八卷679），对于请求者，不应当谈论过去或未来的事情。因为关于过去的事情有可以谈论的内容，也有不可以谈论的内容；关于未来的事情也有可以谈论的内容，也有不可以谈论的内容。那么，如何谈论过去的事情呢？比丘们的住处，乡村的孩子或恶人等，任何做出不当行为的人，砍树、采摘果实或破坏物品，都会走到比丘面前说：“在我们的住处做了这样的事情。”当问“谁做的？”时，他们会说：“是某某某。”这样谈论过去的事情是不可以的。如果听到这些，住处的人会对他们施加惩罚，所有比丘都会受到影响，若有“要施加惩罚”的意图，仍然会影响到比丘。如果说“要施加惩罚”，在被抓住的情况下，会犯下破戒的罪。若问“谁做的？”则可以说“我们不应当说某某某，你们自己知道。我们只请求保护，不要给我们东西，若有被盗的物品请给我们。”这样谈论不可以。如果这样说，即使他们在找人施加惩罚，所有的影响也不会影响到比丘。如果看到有人在偷东西，出于对他们的厌恶而说“盗贼、盗贼”，也不应当这样说。即使如此，他们施加的惩罚，所有的影响也会影响到比丘。若要说“这是我的物品被盗，请给我取回来，不要对他施加惩罚”，这样是可以的。对于奴隶或其他人也一样，施加惩罚是不可以的。
那么，如何谈论未来的事情呢？如前所述，对于被认为是不当行为的事情，比丘们会对外说：“在我们的住处做了这样的事情，请不要给我们保护，以免造成未来的损失。”当问“谁做的？”时，他们会说：“是某某某。”这样谈论未来的事情也不可以。因为他们施加的惩罚，按照之前的方式，所有的影响也会影响到比丘，其他的情况也是如此。如果住处的人说：“对于在比丘的住处做出这样的不当行为的人，我们要施加这样的惩罚”，则即使有号召者和被指控者，施加的惩罚也不会影响到比丘。若在住处的边界上砍树等，使用石头打击等，也不可以。如果树木被砍倒，必须通过适当的方式给予。若是被追赶而抓住，也不应当这样做。若心情轻松，出于不当的心态，甚至会导致根本的破坏。

20. Uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā tirokuṭṭe vā tiropākāre vā chaḍḍetuṃ vā chaḍḍāpetuṃ vā na vaṭṭati. Cattāripi (pāci. aṭṭha. 826) vatthūni ekapayogena chaḍḍentassa ekameva dukkaṭaṃ, pāṭekkaṃ chaḍḍentassa vatthugaṇanāya dukkaṭāni. Āṇattiyampi eseva nayo. Dantakaṭṭhachaḍḍanepi dukkaṭameva. Oloketvā vā avalañje vā uccārādīni chaḍḍentassa anāpatti. Yampi manussānaṃ upabhogaparibhogaṃ ropimaṃ khettaṃ hotu nāḷikerādiārāmo vā, tatthāpi yattha katthaci ropimaharitaṭṭhāne etāni vatthūni chaḍḍetuṃ na vaṭṭati. Chaḍḍentassa purimanayeneva āpattibhedo veditabbo. Khette vā ārāme vā nisīditvā bhuñjamāno ucchuādīni vā khādamāno gacchanto ucchiṭṭhodakacalakādīni haritaṭṭhāne chaḍḍeti, antamaso udakaṃ pivitvā matthakacchinnanāḷikerampi chaḍḍeti, dukkaṭaṃ. Kasitaṭṭhāne nikkhittabīje aṅkure uṭṭhitepi avuṭṭhitepi dukkaṭameva. Anikkhittabījesu pana khettakoṇādīsu vā asañjātaropimesu khettamariyādādīsu vā chaḍḍetuṃ vaṭṭati, manussānaṃ kacavarachaḍḍanaṭṭhānepi vaṭṭati. Manussesu sassaṃ uddharitvā gatesu chaḍḍitakhettaṃ nāma hoti, tattha vaṭṭati. Yattha pana ‘‘lāyitampi pubbaṇṇādi puna uṭṭhahissatī’’ti rakkhanti, tattha na vaṭṭati.



不应当抛弃或放弃高处、可见的、沉重的、或在围墙、围栏内的物品。对于四种物品，若以单一的方式抛弃，则只有一个是过失；若分别抛弃，则根据物品的数量而有多个过失。对于被指派的物品也是如此。对于牙齿和木棍的抛弃也是过失。若是观察或在阴影中抛弃高处等，则没有过失。若是人们的享用或利用的田地，或是椰子等的园地，那里也不应当抛弃任何物品。抛弃时应根据之前的方式来理解过失的分类。若在田地或园地坐着享用，吃甘蔗等，走路时抛弃水或泥等物品，甚至是喝水后抛弃的椰子壳也是过失。若是在耕种的地方，抛弃了种子，若芽生长起来，无论是否生长，都是过失。若是未种的种子，在田地的角落或未被种植的地方抛弃，则是允许的；在人们抛弃的地方也是允许的。若是在田地中，收割后留下的土地被称为抛弃的土地，那里是允许的。若是有“即便是被抛弃的，依然会再生长”的保护，则在那里是不允许的。

21. ‘‘Na , bhikkhave, nahāyamānena bhikkhunā rukkhe kāyo ugghaṃsetabbo, yo ugghaṃseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 243) vacanato nahāyantena (cūḷava. aṭṭha. 243 ādayo) rukkhe vā nahānatitthe nikhanitvā ṭhapitatthambhe vā iṭṭhakasilādārukuṭṭānaṃ aññatarasmiṃ kuṭṭe vā kāyo na ghaṃsetabbo.

‘‘Na, bhikkhave, aṭṭāne nahāyitabbaṃ, yo nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 243) vacanato aṭṭānepi nahāyituṃ na vaṭṭati. Aṭṭānaṃ nāma rukkhaṃ phalakaṃ viya tacchetvā aṭṭhapadākārena rājiyo chinditvā nahānatitthe nikhananti, tattha cuṇṇāni ākiritvā manussā kāyaṃ ghaṃsanti.

‘‘Na, bhikkhave, gandhabbahatthakena nahāyitabbaṃ, yo nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷva. 243) vacanato nahānatitthe ṭhapitena dārumayahatthena cuṇṇāni gahetvā manussā sarīraṃ ghaṃsanti, tena nahāyituṃ na vaṭṭati.

‘‘Na, bhikkhave, kuruvindakasuttiyā nahāyitabbaṃ, yo nahāyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 243) vacanato kuruvindakasuttiyāpi nahāyituṃ na vaṭṭati. Kuruvindakasutti nāma kuruvindakapāsāṇacuṇṇāni lākhāya bandhitvā kataguḷikakalāpako vuccati, yaṃ ubhosu antesu gahetvā sarīraṃ ghaṃsanti.

‘‘Na, bhikkhave, viggayha parikammaṃ kārāpetabbaṃ, yo kārāpeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 243) vacanato aññamaññaṃ sarīrena ghaṃsituṃ na vaṭṭati.

‘‘Na, bhikkhave, mallakena nahāyitabbaṃ, yo nahāyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa akatamallaka’’nti (cūḷava. 243-244) vacanato makaradaṇḍake chinditvā mallakamūlasaṇṭhānena kataṃ ‘‘mallaka’’nti vuccati, idaṃ gilānassapi na vaṭṭati. Akatamallakaṃ nāma dante acchinditvā kataṃ, idaṃ agilānassa na vaṭṭati, iṭṭhakakhaṇḍaṃ pana kapālakhaṇḍaṃ vā vaṭṭati.

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ukkāsikaṃ puthupāṇika’’nti (cūḷava. 244) vacanato ukkāsikaṃ puthupāṇikañca vaṭṭati. Ukkāsikaṃ nāma vatthavaṭṭi, tasmā nahāyantassa yassa kassaci nahānasāṭakavaṭṭiyā piṭṭhiṃ ghaṃsituṃ vaṭṭati. Puthupāṇikanti hatthaparikammaṃ vuccati, tasmā sabbesaṃ hatthena piṭṭhiparikammaṃ kātuṃ vaṭṭati.

Idaṃ panettha nahānavattaṃ – udakatitthaṃ gantvā yattha vā tattha vā cīvaraṃ nikkhipitvā vegena ṭhitakeneva na otaritabbaṃ, sabbadisā pana oloketvā vivittabhāvaṃ ñatvā khāṇugumbalatādīni vavatthapetvā tikkhattuṃ ukkāsitvā avakujja ṭhitena uttarāsaṅgacīvaraṃ apanetvā pasāretabbaṃ, kāyabandhanaṃ mocetvā cīvarapiṭṭheyeva ṭhapetabbaṃ. Sace udakasāṭikā natthi, udakante ukkuṭikaṃ nisīditvā nivāsanaṃ mocetvā sace ninnaṭṭhānaṃ atthi, ātape pasāretabbaṃ. No ce atthi, saṃharitvā ṭhapetabbaṃ. Otarantena saṇikaṃ nābhippamāṇamattaṃ otaritvā vīciṃ anuṭṭhapentena saddaṃ akarontena nivattitvā āgatadisābhimukhena nimujjitabbaṃ, evaṃ cīvaraṃ rakkhitaṃ hoti. Ummujjantenapi saddaṃ akarontena saṇikaṃ ummujjitvā nahānapariyosāne udakante ukkuṭikena nisīditvā nivāsanaṃ parikkhipitvā uṭṭhāya suparimaṇḍalaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā cīvaraṃ pārupitvāva ṭhātabbaṃ.



“比丘们，不应当用洗澡的方式让比丘的身体在树上被抬起，若抬起，则犯下过失。”根据这句话，不应当在树上或洗澡的地方挖掘或放置任何物品。若以洗澡的方式或在洗澡的地方，任何一种地方的身体都不应当被抬起。
“比丘们，不应当在自己的地方洗澡，若洗澡，则犯下过失。”根据这句话，自己也不应当洗澡。所谓的自己，是指像树木的果实一样，砍掉后在洗澡的地方挖掘，那里人们会撒上粉末而损坏身体。
“比丘们，不应当用天神的手洗澡，若洗澡，则犯下过失。”根据这句话，在洗澡的地方，拿着木制手柄的粉末，人们会损坏身体，因此不应当洗澡。
“比丘们，不应当用孔雀的羽毛洗澡，若洗澡，则犯下过失。”根据这句话，不应当用孔雀的羽毛洗澡。孔雀的羽毛是指将孔雀的羽毛用蜡制成的圆球，若双手抓住身体，就会损坏身体。
“比丘们，不应当用手工制作的洗澡水，若制作，则犯下过失。”根据这句话，不应当用身体相互损坏。
“比丘们，不应当用摔跤的方式洗澡，若洗澡，则犯下过失。我允许，比丘们，病人不应当进行摔跤。”根据这句话，砍掉鳄鱼的尾巴，用摔跤的根部制作的称为“摔跤”，这在病人身上也不适用。未进行摔跤的指的是割掉牙齿的，这在健康的人身上也不适用，而用泥土块或骨头是可以的。
“我允许，比丘们，使用手工制作的洗澡水。”根据这句话，使用手工制作的洗澡水是可以的。手工制作是指用布料制作的，因此在洗澡的时候，任何人都可以用洗澡布的后面来损坏身体。
这里的洗澡规则是——去水边，不论在哪里或何处，迅速将袈裟放下而不应当下水，四面观察，了解孤独的状态，确定水池等，三次抬起后，低头站立，取下上衣，解开身体的束缚，将袈裟放在身体后面。如果没有洗澡布，坐在水边，解开衣物，如果有阴凉的地方，在阳光下展开。如果没有，就收起放下。下水时逐渐下沉至肚脐的高度，发出声音，转身朝来时的方向沉入水中，这样袈裟就得到了保护。即使在浮出水面时也要发出声音，逐渐浮出水面，洗澡结束后坐在水边，解开衣物，起身穿上整齐的衣服，绑好身体，穿上袈裟。

22. ‘‘Na, bhikkhave, vallikā dhāretabbā… na pāmaṅgo dhāretabbo… na kaṇṭhasuttakaṃ dhāretabbaṃ… na kaṭisuttakaṃ dhāretabbaṃ… na ovaṭṭikaṃ dhāretabbaṃ… na kāyūraṃ dhāretabbaṃ… na hatthābharaṇaṃ dhāretabbaṃ… na aṅgulimuddikā dhāretabbā, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 245) vacanato kaṇṇapiḷandhanādi yaṃ kiñci ābharaṇaṃ na vaṭṭati. Tattha (cūḷava. aṭṭha. 245) vallikāti kaṇṇato nikkhantamuttolambakādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Na kevalañca vallikā eva, yaṃ kiñci kaṇṇapiḷandhanaṃ antamaso tālapaṇṇampi na vaṭṭati. Pāmaṅganti yaṃ kiñci palambakasuttaṃ. Kaṇṭhasuttakanti yaṃ kiñci gīvūpagaṃ ābharaṇaṃ. Kaṭisuttakanti yaṃ kiñci kaṭipiḷandhanaṃ, antamaso suttatantumattampi. Ovaṭṭikanti valayaṃ. Kāyūrādīni pākaṭāneva.

23. ‘‘Na, bhikkhave, dīghā kesā dhāretabbā, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, dvemāsikaṃ vā duvaṅgulaṃ vā’’ti (cūḷava. 246) vacanato sace kesā antodvemāse dvaṅgulaṃ pāpuṇanti, antodvemāseyeva chinditabbā, dvaṅgulehi atikkāmetuṃ na vaṭṭati. Sacepi na dīghā, dvemāsato ekadivasampi atikkāmetuṃ na labhatiyeva. Ubhayathāpi ukkaṭṭhaparicchedova vutto, tato oraṃ pana na vaṭṭanabhāvo nāma natthi.

‘‘Na , bhikkhave, kattarikāya kesā chedāpetabbā, yo chedāpeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, ābādhapaccayā kattarikāya kese chedāpetu’’nti (cūḷava. 275) vacanato ābādhaṃ vinā kattarikāya kese chedāpetuṃ na vaṭṭati.

‘‘Na, bhikkhave, kocchena kesā osaṇṭhetabbā… na phaṇakena kesā osaṇṭhetabbā… na hatthaphaṇakena kesā osaṇṭhetabbā… na sitthatelakena kesā osaṇṭhetabbā… na udakatelakena kesā osaṇṭhetabbā, yo osaṇṭheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 246) vacanato maṇḍanatthāya kocchādīhi kesā na osaṇṭhetabbā, uddhalomena pana anulomanipātanatthaṃ hatthaṃ temetvā sīsaṃ puñchitabbaṃ, uṇhābhitattarajasirānampi allahatthena puñchituṃ vaṭṭati.

24. ‘‘Na, bhikkhave, ādāse vā udakapatte vā mukhanimittaṃ oloketabbaṃ, yo olokeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, ābādhapaccayā ādāse vā udakapatte vā mukhanimittaṃ oloketu’’nti (cūḷava. 247) vacanato ābādhaṃ vinā ādāse vā udakapatte vā mukhaṃ na oloketabbaṃ. Ettha ca kaṃsapattādīnipi yesu mukhanimittaṃ paññāyati, sabbāni ādāsasaṅkhameva gacchanti, kañjiyādīnipi ca udakapattasaṅkhameva. Tasmā yattha katthaci olokentassa dukkaṭaṃ. Ābādhapaccayā pana ‘‘sañchavi nu kho me vaṇo, udāhu na tāvā’’ti jānanatthaṃ vaṭṭati, ‘‘jiṇṇo nu khomhi, no’’ti evaṃ āyusaṅkhāraṃ olokanatthampi vaṭṭatīti vuttaṃ.

‘‘Na, bhikkhave, mukhaṃ ālimpitabbaṃ… na mukhaṃ ummadditabbaṃ… na mukhaṃ cuṇṇetabbaṃ… na manosilikāya mukhaṃ lañchetabbaṃ… na aṅgarāgo kātabbo… na mukharāgo kātabbo… na aṅgarāgamukharāgo kātabbo, yo kareyya, āpatti dukkaṭassa . Anujānāmi, bhikkhave, ābādhapaccayā mukhaṃ ālimpitu’’nti (cūḷava. 247) vacanato ābādhaṃ vinā mukhavilimpanādi na kātabbaṃ.



"比丘们，不应当佩戴花环...不应当佩戴面饰...不应当佩戴项链...不应当佩戴腰带...不应当佩戴手镯...不应当佩戴手臂饰品...不应当佩戴手饰...不应当戴手指环，若佩戴，则犯下过失。"根据这句话，任何耳饰等装饰品都不应当佩戴。其中，花环指从耳朵伸出的悬挂物。不仅是花环,任何耳饰,甚至连椰子叶子也不应当佩戴。面饰指任何垂挂的绳子。项链指任何挂在脖子上的装饰品。腰带指任何腰部的装饰品,即使只有一根线也不行。手镯指手镯。手臂饰品、手饰等都是显而易见的。
"比丘们,不应当留长头发,若留,则犯下过失。我允许,比丘们,留两个月或两指长。"根据这句话,如果头发在两个月内长到两指长,应当在两个月内剪掉,不应当超过两指长。即使不是很长,也不应当超过两个月的一天。无论哪种情况,都规定了最高标准,但没有规定低于此标准的不可以。
"比丘们,不应当让人用剪刀剪头发,若让人剪,则犯下过失。我允许,比丘们,因病而让人用剪刀剪头发。"根据这句话,不因病而让人用剪刀剪头发是不可以的。
"比丘们,不应当用梳子梳头发...不应当用手掌梳头发...不应当用手指梳头发...不应当用香油梳头发...不应当用水梳头发,若梳,则犯下过失。"根据这句话,不应当出于装饰的目的用梳子等梳头发。但可以用手沾湿擦拭头发,以使头发顺直,即使是头发被汗水弄乱,也可以用湿手擦拭。
"比丘们,不应当在镜子或水盆中观察面容,若观察,则犯下过失。我允许,比丘们,因病而在镜子或水盆中观察面容。"根据这句话,不因病而观察镜子或水盆中的面容是不可以的。这里,凡是能看到面容的,如铜盆等,都算是镜子;如果是汤等,也算是水盆。因此,无论在哪里观察,都是过失。但是,因病而观察"我的伤口是否愈合"或"我是否衰老"等,以了解生命状况,是允许的。
"比丘们,不应当涂抹面容...不应当擦拭面容...不应当用粉末涂面...不应当用朱砂染面...不应当涂面彩...不应当涂口彩...不应当同时涂面彩和口彩,若涂,则犯下过失。我允许,比丘们,因病而涂抹面容。"根据这句话,不因病而进行涂抹面容等行为是不可以的。

25. ‘‘Na, bhikkhave, naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gantabbaṃ, yo gaccheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 248) vacanato naccādiṃ dassanāya na gantabbaṃ. Ettha (pāci. aṭṭha. 835) ca naccanti naṭādayo vā naccantu soṇḍā vā antamaso morasūvamakkaṭādayopi, sabbametaṃ naccameva, tasmā antamaso moranaccampi dassanāya gacchantassa dukkaṭaṃ. Sayampi naccantassa vā naccāpentassa vā dukkaṭameva. Gītanti naṭādīnaṃ vā gītaṃ hotu ariyānaṃ parinibbānakāle ratanattayaguṇūpasañhitaṃ sādhukīḷitagītaṃ vā asaññatabhikkhūnaṃ dhammabhāṇakagītaṃ vā antamaso dantagītampi, ‘‘yaṃ gāyissāmā’’ti pubbabhāge okūjantā karonti, sabbametaṃ gītameva, sayaṃ gāyantassapi gāyāpentassapi dukkaṭameva.

‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaṃ gāyantassa. Attanāpi tasmiṃ sare sārajjati, parepi tasmiṃ sare sārajjanti, gahapatikāpi ujjhāyanti, sarakuttimpi nikāmayamānassa samādhissa bhaṅgo hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaṃ gāyantassa. Na, bhikkhave, āyatakena gītassarena dhammo gāyitabbo, yo gāyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 249) –

Vacanato āyatakena gītassarena dhammopi na gāyitabbo.

Āyatako (cūḷava. aṭṭha. 249) nāma gītassaro taṃ taṃ vattaṃ bhinditvā akkharāni vināsetvā pavatto. Dhamme pana suttantavattaṃ nāma atthi, jātakavattaṃ nāma atthi, gāthāvattaṃ nāma atthi, taṃ vināsetvā atidīghaṃ kātuṃ na vaṭṭati, caturassena vattena parimaṇḍalāni padabyañjanāni dassetabbāni. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sarabhañña’’nti (cūḷava. 249) vacanato pana sarena dhammaṃ bhaṇituṃ vaṭṭati. Sarabhaññe kira taraṅgavattadhotakavattagalitavattādīni dvattiṃsa vattāni atthi, tesu yaṃ icchati, taṃ kātuṃ labhati. Sabbesaṃ padabyañjanaṃ avināsetvā vikāraṃ akatvā samaṇasāruppena caturassena nayena pavattanaṃyeva lakkhaṇaṃ.

Vāditaṃ nāma tantibaddhādivādanīyabhaṇḍaṃ vāditaṃ vā hotu kuṭabherivāditaṃ vā antamaso udakabherivāditampi, sabbametaṃ na vaṭṭati. Yaṃ pana niṭṭhubhanto vā sāsaṅke vā ṭhito accharikaṃ vā phoṭeti, pāṇiṃ vā paharati, tattha anāpatti, sabbaṃ antarārāme ṭhitassa passato anāpatti, passissāmīti vihārato vihāraṃ gacchantassa āpattiyeva. Āsanasālāyaṃ nisinno passati, anāpatti. Passissāmīti uṭṭhahitvā gacchato āpatti, vīthiyaṃ ṭhatvā gīvaṃ parivattetvā passatopi āpattiyeva. Salākabhattādīnaṃ vā atthāya aññena vā kenaci karaṇīyena gantvā gataṭṭhāne passati vā suṇāti vā, anāpatti. Āpadāsu tādisena upaddavena upadduto samajjaṭṭhānaṃ pavisati, evaṃ pavisitvā passantassa suṇantassa vā anāpatti. ‘‘Cetiyassa upahāraṃ detha upāsakā’’ti vattumpi, ‘‘tumhākaṃ cetiyassa upahāraṃ karomā’’ti vutte sampaṭicchitumpi na labhati. ‘‘Tumhākaṃ cetiyassa upaṭṭhānaṃ karomā’’ti vutte pana ‘‘upaṭṭhānakaraṇaṃ nāma sundara’’nti vattuṃ vaṭṭati.



“比丘们，不应当为了观看而去跳舞、唱歌或演奏乐器，若去，则犯下过失。”根据这句话，不应当为了观看而去跳舞等。这里的“跳舞”指的是舞者等跳舞，甚至包括猴子和鹦鹉等，所有这些都算作跳舞，因此即使是鹦鹉舞也算是观看时的过失。即使自己在跳舞或使他人跳舞也是过失。唱歌指的是舞者等的歌曲，或是阿罗汉在涅槃时所唱的以宝三宝的特质为主题的优美歌曲，或是不安分的比丘所唱的法歌，甚至是牙齿的歌，所有这些都算作歌曲，因此即使自己唱歌或让他人唱歌也是过失。
“比丘们，这五种痛苦是因唱歌而产生的。自己在那旋律中欢喜，别人也在那旋律中欢喜，居士们也因之而欢喜，唱歌时的专注会被打破，后来的大众也会跟随而来。这五种痛苦是因唱歌而产生的。因此，比丘们，不应当因唱歌而讲法，若讲，则犯下过失。”根据这句话，因唱歌而讲法是不可以的。
“因唱歌而讲法”是指通过唱歌来表达法的内容，破坏了音韵的和谐，失去了字母的完整。法则中有经文的内容，有前生的故事，有诗句的内容，若破坏这些内容，无法过长地进行，必须以四种音韵的方式展示。根据“我允许，比丘们，使用旋律”这句话，可以用旋律来讲法。旋律中有三十种旋律，包括波动旋律、清洗旋律等，想要的可以进行。所有的字母和音节都不应当被破坏，保持不变，以四种音韵的方式进行。
“演奏”是指用弦乐器等乐器演奏，或是用鼓等乐器演奏，所有这些都不应当进行。若是打击乐器或用手拍打身体，那里没有过失，所有在内室中站着的人都没有过失，若是说“我会去看”，则在离开修道院时会有过失。在坐在座位上时看到，没有过失。若是说“我会去看”，在起身时会有过失，在街上站着转头看也会有过失。若是为了其他目的而去某地，看到或听到，也没有过失。在遇到灾难时，若因灾难而进入安静的地方，这样进入后看到或听到也没有过失。若是说“请给我供养圣地”，若是说“我会为你们的圣地供养”，若是接受供养则不可以。若是说“我会为你们的圣地服务”，则可以说“服务是美好的”。

26. ‘‘Na, bhikkhave, attano aṅgajātaṃ chetabbaṃ, yo chindeyya, āpatti thullaccayassā’’ti (cūḷava. 251) vacanato aṅgajātaṃ (cūḷava. 251) chindantassa thullaccayaṃ, aññaṃ pana kaṇṇanāsāaṅguliādiṃ yaṃ kiñci chindantassa tādisaṃ vā dukkhaṃ uppādentassa dukkaṭaṃ. Ahikīṭadaṭṭhādīsu pana aññābādhapaccayā vā lohitaṃ vā mocentassa chindantassa vā anāpatti.

27. ‘‘Na, bhikkhave, gihīnaṃ uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassetabbaṃ, yo dasseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 252) vacanato gihīnaṃ vikubbaniddhiṃ dassetuṃ na vaṭṭati, adhiṭṭhāniddhi pana appaṭikkhittā.



“比丘们，不应当割断自己的肢体，若割断，则犯下重罪。”根据这句话，割断自己的肢体会犯下重罪，若是割断耳朵、鼻子、手指等任何身体部位，都会导致类似的痛苦。因此，若因他人之病而割断身体，则不犯过失。
“比丘们，不应当向在家人展示超人的神通，若展示，则犯下过失。”根据这句话，不应当向在家人展示超人的神通，若是展示某种特殊能力，则不应当。


28. ‘‘Na, bhikkhave, sovaṇṇamayo patto dhāretabbo…pe… na rūpiyamayo…pe… na maṇimayo…pe… na veḷuriyamayo…pe… na phalikamayo…pe… na kaṃsamayo…pe… na kācamayo…pe… na tipumayo …pe… na sīsamayo…pe… na tambalohamayo patto dhāretabbo, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 252) vacanato suvaṇṇamayādipatto na vaṭṭati. Sacepi gihī bhattagge suvaṇṇataṭṭikādīsu byañjanaṃ katvā upanāmenti, āmasitumpi na vaṭṭati. Phalikamayakācamayakaṃsamayāni pana taṭṭikādīni bhājanāni puggalikaparibhogeneva na vaṭṭanti, saṅghikaparibhogena vā gihivikaṭāni vā vaṭṭanti. Tambalohamayopi pattoyeva na vaṭṭati, thālakaṃ pana vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, dve patte ayopattaṃ mattikāpatta’’nti (cūḷava. 252) dveyeva ca pattā anuññātā.

‘‘Na, bhikkhave, tumbakaṭāhe piṇḍāya caritabbaṃ, yo careyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 255) vacanato lābukaṭāhaṃ pariharituṃ na vaṭṭati, taṃ labhitvā pana tāvakālikaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Ghaṭikaṭāhepi eseva nayo.

‘‘Na , bhikkhave, chavasīsapatto dhāretabbo, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 255) vacanato chavasīsamayopi patto na vaṭṭati.

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pattādhāraka’’nti (cūḷava. 254) vacanato bhūmidārudaṇḍavaalavettādīhi kate bhūmiādhārake dārudaṇḍaādhārake ca pattaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati. Ettha ca ‘‘bhūmiādhārake tayo daṇḍādhārake dve patte uparūpari ṭhapetuṃ vaṭṭatī’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana vuttaṃ ‘‘bhūmiādhārake tiṇṇaṃ pattānaṃ anokāso, dve ṭhapetuṃ vaṭṭati. Dāruādhārakadaṇḍādhārakesupi susajjitesu eseva nayo. Bhamakoṭisadiso pana dāruādhārako tīhi daṇḍakehi baddho, daṇḍādhārako ca ekassapi pattassa anokāso, tattha ṭhapetvāpi hatthena gahetvāva nisīditabbaṃ, bhūmiyaṃ pana nikkujjitvā ekameva ṭhapetabba’’nti.

‘‘Na, bhikkhave, miḍḍhante patto nikkhipitabbo, yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 254) vacanato ālindakamiḍḍhikādīnaṃ ante ṭhapetuṃ na vaṭṭati. Sace pana parivattetvā tattheva patiṭṭhāti, evarūpāya vitthiṇṇāya miḍḍhikāya ṭhapetuṃ vaṭṭati.

‘‘Na, bhikkhave, paribhaṇḍante patto nikkhipitabbo, yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 254) vacanato bāhirapasse katāya tanukamiḍḍhikāya antepi eseva nayo. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, coḷaka’’nti (cūḷava. 254) vacanato coḷakaṃ pattharitvā tattha ṭhapetuṃ vaṭṭati. Tasmiṃ pana asati kaṭasārake vā taṭṭikāya vā mattikāya vā paribhaṇḍakatāya bhūmiyā yattha na dussati, tathārūpāya vālikāya vā ṭhapetuṃ vaṭṭati. Paṃsurajādīsu pana kharabhūmiyaṃ vā ṭhapentassa dukkaṭaṃ.

‘‘Na, bhikkhave, patto laggetabbo, yo laggeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 254) vacanato nāgadantādīsu yattha katthaci laggetuṃ na vaṭṭati, cīvaravaṃsepi bandhitvā ṭhapetuṃ na vaṭṭati.


"比丘们，不应当持有金制的钵...乃至...不应当持有铜制的钵，若持有，则犯下过失。"根据这句话，不应当持有金制、银制等任何种类的钵。即使在家人在餐厅里用金制的餐具盛装食物供养，也不应当触摸。但是水晶制、玻璃制、铜制等餐具，如果是供养给僧团使用或是在家人使用过的，则是可以的。铜制的钵也不可以，但是盆子是可以的。"我允许，比丘们，两种钵：铁钵和陶制钵。"只有这两种钵是被允许的。
"比丘们，不应当用葫芦瓶托钵行乞，若行，则犯下过失。"根据这句话，不应当使用葫芦瓶，但是得到后可以暂时食用。对于陶罐也是同样的。
"比丘们，不应当持有死人头骨制的钵，若持有，则犯下过失。"根据这句话，死人头骨制的钵也不可以。
"我允许，比丘们，钵架。"根据这句话，用地面、木头柱子、藤条等制作的钵架是可以的。《古代注释书》中说，在地面的钵架可以放三个钵，木头柱子的钵架可以放两个钵。但在大注释书中说，地面的钵架只能放两个钵，木头柱子和柱子的钵架也是同样，如果是像蜂窝一样的木头钵架，虽然可以放置,但必须手持着坐下,不能直接放在地上。
"比丘们，不应当将钵放在角落里，若放，则犯下过失。"根据这句话,不应当将钵放在房间的角落。但是如果放在那里后自己立即站稳,则可以放在那样宽阔的角落里。
"比丘们,不应当将钵放在门边,若放,则犯下过失。"根据这句话,在外面做的薄角落里也是同样。"我允许,比丘们,布垫。"根据这句话,可以铺布垫然后放置钵。如果没有布垫,可以放在干净的地面、碗或陶土制成的地方,不会弄脏。但是放在粗糙的地面或沙土上,则是过失。
"比丘们,不应当将钵挂起,若挂,则犯下过失。"根据这句话,不应当将钵挂在象牙等任何地方,也不应当用袈裟绳子系起来放置。


‘‘Na, bhikkhave, mañce patto nikkhipitabbo, yo nikkhipeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 254) vacanato bhaṇḍakaṭṭhapanatthameva vā kataṃ hotu nisīdanasayanatthaṃ vā, yattha katthaci mañce vā pīṭhe vā ṭhapentassa dukkaṭaṃ, aññena pana bhaṇḍakena saddhiṃ bandhitvā ṭhapetuṃ, aṭaniyaṃ bandhitvā olambituṃ vā vaṭṭati, bandhitvāpi upari ṭhapetuṃ na vaṭṭatiyeva. Sace pana mañco vā pīṭhaṃ vā ukkhipitvā cīvaravaṃsādīsu aṭṭakacchannena ṭhapitaṃ hoti, tattha ṭhapetuṃ vaṭṭati. Aṃsavaṭṭanakena aṃsakūṭe laggetvā aṅke ṭhapetuṃ vaṭṭati, chatte bhattapūropi aṃsakūṭe laggitapattopi ṭhapetuṃ na vaṭṭati. Bhaṇḍakena pana saddhiṃ bandhitvā aṭṭakaṃ katvā vā ṭhapite yo koci ṭhapetuṃ vaṭṭati.

‘‘Na, bhikkhave, pattahatthena kavāṭaṃ paṇāmetabbaṃ, yo paṇāmeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 255) vacanato pattahatthena kavāṭaṃ na paṇāmetabbaṃ. Ettha ca na kevalaṃ yassa patto hatthe, so eva pattahattho. Na kevalañca kavāṭameva paṇāmetuṃ na labhati, apica kho pana hatthe vā piṭṭhipāde vā yattha yatthaci sarīrāvayave pattasmiṃ sati hatthena vā pādena vā sīsena vā yena kenaci sarīrāvayavena kavāṭaṃ vā paṇāmetuṃ ghaṭikaṃ vā ukkhipituṃ sūciṃ vā kuñcikāya avāpurituṃ na labhati, aṃsakūṭe pana pattaṃ laggetvā yathāsukhaṃ avāpurituṃ labhati.

‘‘Na, bhikkhave, calakāni vā aṭṭhikāni vā ucchiṭṭhodakaṃ vā pattena nīharitabbaṃ, yo nīhareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 255) vacanato calakādīni pattena nīharituṃ na vaṭṭati. Ettha ca calakānīti cabbetvā apaviddhāmisāni. Aṭṭhikānīti macchamaṃsaaakāni. Ucchiṭṭhodakanti mukhavikkhālitodakaṃ. Etesu yaṃ kiñci pattena nīharantassa dukkaṭaṃ. Pattaṃ paṭiggahaṃ katvā hatthaṃ dhovitumpi na labhati. Hatthadhotapādadhotaudakampi patte ākiritvā nīharituṃ na vaṭṭati, anucchiṭṭhaṃ suddhapattaṃ ucchiṭṭhahatthena gaṇhituṃ na vaṭṭati, vāmahatthena panettha udakaṃ āsiñcitvā ekaṃ udakagaṇḍusaṃ gahetvā ucchiṭṭhahatthena gaṇhituṃ vaṭṭati. Ettāvatāpi hi so ucchiṭṭhapatto hoti, hatthaṃ pana bahiudakena vikkhāletvā gahetuṃ vaṭṭati. Macchamaṃsaphalāphalādīni ca khādanto yaṃ tattha aṭṭhiṃ vā calakaṃ vā chaḍḍetukāmo hoti, taṃ patte ṭhapetuṃ na labhati. Yaṃ pana paṭikhāditukāmo hoti, taṃ patte ṭhapetuṃ labhati. Aṭṭhikakaṇṭakādīni tattheva katvā hatthena luñcitvā khādituṃ vaṭṭati. Mukhato nīhaṭaṃ pana yaṃ kiñci puna khāditukāmo patte ṭhapetuṃ na labhati, siṅgiveranāḷikerakhaṇḍādīni ḍaṃsitvā puna ṭhapetuṃ labhati.

29. ‘‘Na ca, bhikkhave, sabbapaṃsukūlikena bhavitabbaṃ, yo bhaveyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 255) vacanato sabbapaṃsukūlikena na bhavitabbaṃ. Ettha pana cīvarañca mañcapīṭhañca paṃsukūlaṃ vaṭṭati, ajjhoharaṇīyaṃ pana dinnameva gahetabbaṃ.



“比丘们，不应当将钵放在高架上，若放，则犯下过失。”根据这句话，钵只能放在储物架上或坐下的地方，若在任何地方放置钵都会犯过失，但可以与其他器具绑在一起放置，可以用绳子绑住悬挂，绑住后也不应放在上面。如果钵或座位是用袈裟等遮盖的，可以放在那里。可以将钵放在肩膀上或手臂上，但在钵上放置食物的钵不可以放在肩膀上。若是与其他器具绑在一起放置，任何人都可以放置。
“比丘们，不应当用持钵的手去打开门，若打开，则犯下过失。”根据这句话，持钵的手不应去打开门。这里不仅是指持钵的手，也包括任何身体部位，只要有钵在手，就不应去打开门，即使是用手或脚、头或身体的任何部分去打开门也不可以，若是将钵放在肩膀上，则可以随意打开。
“比丘们，不应当用钵去取水，若取，则犯下过失。”根据这句话，不应当用钵去取水。这里的“取水”指的是用钵去取掉水分。若用钵去取水，任何人都会犯过失。拿着钵去洗手也不可以。即使是将手洗干净，拿着钵去取水也不可以，若是将水倒入钵中则可以。
“比丘们，不应当用钵去装载任何污物，若装载，则犯下过失。”根据这句话，不应当用钵去装载任何污物。这里的“污物”是指所有的污垢和垃圾。若是用钵去装载污物，任何人都会犯过失。若是用钵装载食物，则可以。
“比丘们，不应当用任何器具去装载钵，若装载，则犯下过失。”根据这句话，不应当用任何器具去装载钵。这里的“器具”是指所有的器具和工具，若用器具去装载钵，任何人都会犯过失。
“比丘们，不应当以任何方式将钵放在地上，若放，则犯下过失。”根据这句话，不应当将钵放在地上。这里的“放”是指所有的放置方式，若将钵放在地上，任何人都会犯过失。
“比丘们，不应当将钵放在任何污秽的地方，若放，则犯下过失。”根据这句话，不应当将钵放在任何污秽的地方。这里的“污秽”是指所有的污垢和垃圾，若将钵放在污秽的地方，任何人都会犯过失。

30. ‘‘Na , bhikkhave, addhānamaggappaṭipannena bhikkhunā parissāvanaṃ yāciyamānena na dātabbaṃ, yo na dadeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 259) vacanato aparissāvanakassa (cūḷava. aṭṭha. 259) yācamānassa parissāvanaṃ adātuṃ na vaṭṭati. Yo pana attano hatthe parissāvane vijjamānepi yācati, tassa na akāmā dātabbaṃ.

‘‘Na ca, bhikkhave, aparissāvanakena bhikkhunā addhānamaggo paṭipajjitabbo, yo paṭipajjeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 259) vacanato aparissāvanakena maggo na gantabbo. Sacepi na hoti parissāvanaṃ vā dhammakaraṇaṃ vā, saṅghāṭikaṇṇo adhiṭṭhātabbo ‘‘iminā parissāvetvā pivissāmī’’ti.

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, daṇḍaparissāvana’’nti (cūḷava. 259) vacanato daṇḍaparissāvanampi vaṭṭati. Daṇḍaparissāvanaṃ nāma yattha rajakānaṃ khāraparissāvanaṃ viya catūsu pādesu baddhanisseṇikāya sāṭakaṃ bandhitvā majjhe daṇḍake udakaṃ āsiñcanti, taṃ ubhopi koṭṭhāse pūretvā parissāvati.

‘‘Anujānāmi , bhikkhave, ottharaka’’nti (cūḷava. 259) vacanato ottharakaṃ parissāvanampi vaṭṭati. Ottharakaṃ nāma yaṃ udake ottharitvā ghaṭakena udakaṃ gaṇhanti, tañhi catūsu daṇḍakesu vatthaṃ bandhitvā udake cattāro khāṇuke nikhanitvā tesu bandhitvā sabbapariyante udakato mocetvā majjhe ottharitvā ghaṭena udakaṃ gaṇhanti.

31. ‘‘Na, bhikkhave, naggena naggo abhivādetabbo, yo abhivādeyya, āpatti dukkaṭassā’’tiādivacanato (cūḷava. 261) na naggena naggo abhivādetabbo, na naggena abhivādetabbaṃ, na naggena naggo abhivādāpetabbo, na naggena abhivādāpetabbaṃ, na naggena naggassa parikammaṃ kātabbaṃ, na naggena naggassa dātabbaṃ, na naggena paṭiggahetabbaṃ, na naggena khāditabbaṃ, na naggena bhuñjitabbaṃ, na naggena sāyitabbaṃ, na naggena pātabbaṃ.

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tisso paṭicchādiyo jantāgharapaṭicchādiṃ udakapaṭicchādiṃ vatthapaṭicchādi’’nti (cūḷava. 261) vacanato tisso paṭicchādiyo vaṭṭanti. Ettha ca jantāgharapaṭicchādi udakapaṭicchādi ca parikammaṃ karontasseva vaṭṭati, sesesu abhivādanādīsu na vaṭṭati. Vatthapaṭicchādi pana sabbakammesu vaṭṭati.

32. ‘‘Na , bhikkhave, pupphābhikiṇṇesu sayanesu sayitabbaṃ, yo saseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 264) vacanato pupphehi santhatesu sayanesu na sayitabbaṃ, gandhagandhaṃ pana gahetvā kavāṭe pañcaṅguliṃ dātuṃ vaṭṭati pupphaṃ gahetvā vihāre ekamantaṃ nikkhipituṃ.

33. ‘‘Na, bhikkhave, āsittakūpadhāne bhuñjitabbaṃ, yo bhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 264) vacanato āsittakūpadhāne ṭhapetvā na bhuñjitabbaṃ. Āsittakūpadhānanti tambalohena vā rajatena vā katāya peḷāya etaṃ adhivacanaṃ, paṭikkhittattā pana dārumayāpi na vaṭṭati.

34. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, maḷorika’’nti (cūḷava. 264) vacanato maḷorikāya ṭhapetvā bhuñjituṃ vaṭṭati. Maḷorikāti daṇḍādhārako vuccati. Yaṭṭhiādhārakapaṇṇādhārakapacchikapīṭhādīnipi ettheva paviṭṭhāni. Ādhārakasaṅkhepagamanato hi paṭṭhāya chiddaṃ viddhampi aviddhampi vaṭṭatiyeva.



“比丘们，不应当在请求的情况下由持钵的比丘给予水，若不给，则犯下过失。”根据这句话，若是请求水而持钵的比丘不应给予水。若是请求水而手中有水的比丘，则不应拒绝给予。
“比丘们，不应当由不持钵的比丘走上正道，若走，则犯下过失。”根据这句话，不应当由不持钵的比丘走正道。如果没有水或不进行法事，持钵的比丘应当说：“我将以此水来饮用。”
“我允许，比丘们，持杖的水。”根据这句话，持杖的水是可以的。持杖的水是指那些用粗糙的水在四个脚上绑着的，浇水的情况下可以用。
“我允许，比丘们，取水。”根据这句话，取水也是可以的。取水是指从水中取水，手中绑着布料，将水从四个桶中取出，然后将水从中间取出。
“比丘们，不应当由裸体者向裸体者问好，若问好，则犯下过失。”根据这句话，裸体者不应当向裸体者问好，也不应当向裸体者问候，也不应当让裸体者问候，也不应当让裸体者问候，也不应当为裸体者做任何事情，也不应当给予裸体者任何东西，也不应当接受裸体者的任何东西，也不应当让裸体者吃东西，也不应当让裸体者睡觉，也不应当让裸体者喝东西。
“我允许，比丘们，三种遮蔽：生物的遮蔽、水的遮蔽、布料的遮蔽。”根据这句话，三种遮蔽是可以的。这里的生物遮蔽和水遮蔽只适用于进行某种工作时，其余的问候等不适用。布料遮蔽则适用于所有工作。
“比丘们，不应当在花瓣覆盖的床上睡觉，若睡，则犯下过失。”根据这句话，在花瓣覆盖的床上不应当睡觉，但可以拿着香花去给门上放五指花，拿着花去寺院的一角放下。
“比丘们，不应当在热水池中吃东西，若吃，则犯下过失。”根据这句话，除了在热水池中不应当吃东西。热水池是指用铜或银制成的容器，但因为被封闭，所以木制的也不可以。
“我允许，比丘们，使用马洛里卡。”根据这句话，使用马洛里卡是可以的。马洛里卡是指持杖的比丘。其他的如用杖、用叶子、用底座等也可以使用。由于基础的原因，所有的切割和未切割都是可以的。

35. ‘‘Na , bhikkhave, ekabhājane bhuñjitabbaṃ, yo bhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti(cūḷava. 264) ādivacanato na ekabhājane bhuñjitabbaṃ, na ekathālake pātabbaṃ. Sace pana eko bhikkhu bhājanato phalaṃ vā pūpaṃ vā gahetvā gacchati, tasmiṃ apagate itarassa sesakaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati, itarassapi tasmiṃ khīṇe puna gahetuṃ vaṭṭati.

‘‘Na, bhikkhave, ekamañce tuvaṭṭitabbaṃ, yo tuvaṭṭeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti(cūḷava. 264) ādivacanato na ekamañce nipajjitabbaṃ, na ekattharaṇe nipajjitabbaṃ. Vavatthānaṃ pana dassetvā majjhe kāsāvaṃ vā kattarayaṭṭhiṃ vā antamaso kāyabandhanampi ṭhapetvā nipajjantānaṃ anāpatti. Ekapāvuraṇehi ekattharaṇapāvuraṇehi ca na nipajjitabbaṃ. Ekaṃ attharaṇañceva pāvuraṇañca etesanti ekattharaṇapāvuraṇā. Saṃhārimānaṃ pāvārattharaṇakaṭasārakādīnaṃ ekaṃ antaṃ attharitvā ekaṃ pārupitvā nipajjantānametaṃ adhivacanaṃ.

36. ‘‘Na, bhikkhave, celappaṭikā akkamitabbā, yo akkameyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 268) vacanato na celasanthāro akkamitabbo, ‘‘anujānāmi, bhikkhave, gihīnaṃ maṅgalatthāya yāciyamānena celappaṭikaṃ akkamitu’’nti (cūḷava. 268) vacanato pana kāci itthī (cūḷava. aṭṭha. 268) apagatagabbhā vā hoti garugabbhā vā, evarūpesu ṭhānesu maṅgalatthāya yāciyamānena akkamituṃ vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, dhotapādakaṃ akkamitu’’nti (cūḷava. 268) vacanato pādadhovanaṭṭhāne dhotehi pādehi akkamanatthāya atthatapaccattharaṇaṃ akkamituṃ vaṭṭati.

37. ‘‘Na, bhikkhave, katakaṃ paribhuñjitabbaṃ, yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 269) vacanato katakaṃ na vaṭṭati. Katakaṃ nāma padumakaṇṇikākāraṃ pādaghaṃsanatthaṃ kaṇṭake uṭṭhāpetvā kataṃ. Taṃ vaṭṭaṃ vā hotu caturassādibhedaṃ vā, bāhulikānuyogattā paṭikkhittameva, neva paṭiggahetuṃ, na paribhuñjituṃ vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tisso pādaghaṃsaniyo sakkharaṃ kathalaṃ samuddapheṇaka’’nti (cūḷava. 269) vacanato sakkharādīhi pādaghaṃsanaṃ vaṭṭati. Sakkharāti pāsāṇo vuccati, pāsāṇapheṇakopi vaṭṭatiyeva.

38. ‘‘Na , bhikkhave, cāmaribījanī dhāretabbā, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 269) vacanato cāmarivālehi katabījanī na vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, makasabījaniṃ. Anujānāmi bhikkhave tisso bījaniyo vākamayaṃ usīramayaṃ morapiñchamayaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, vidhūpanañca tālavaṇṭañcā’’ti (cūḷava. 269) vacanato makasabījanīādi vaṭṭati. Tattha vidhūpananti bījanī vuccati. Tālavaṇṭaṃ pana tālapaṇṇehi vā kataṃ hotu veḷudantavilīvehi vā morapiñchehi vā cammavikatīhi vā, sabbaṃ vaṭṭati. Makasabījanī dantamayavisāṇamayadaṇḍakāpi vaṭṭati. Vākamayabījaniyā ketakapārohakuntālapaṇṇādimayāpi saṅgahitā.



“比丘们，不应当在一个器皿中吃东西，若吃，则犯下过失。”根据这句话，不应当在一个器皿中吃东西，也不应当在一个碗中饮用。如果有一个比丘拿着器皿中的果实或花朵离去，那么在他离去后，其他人可以吃剩下的食物，也可以在他离去后再次拿取。
“比丘们，不应当在一个座位上坐下，若坐，则犯下过失。”根据这句话，不应当在一个座位上坐下，也不应当在一个垫子上坐下。然而，若是显示出位置，并在中心放置袈裟或其他物品，最低限度可放置身体的束缚，坐下是没有过失的。在一个垫子上或一个座位上也不应坐下。一个垫子和一个座位是指一个垫子和一个座位的组合。对于那些坐在中间的比丘，放置一个端点的垫子和一个顶端的垫子是可以的。
“比丘们，不应当用披肩的布料去遮挡，若遮挡，则犯下过失。”根据这句话，不应当用披肩的布料遮挡，也不应当用披肩的布料遮挡，也不应当让披肩的布料遮挡，也不应当让披肩的布料遮挡。若是为了在家中求得吉祥而请求披肩的布料，则可以。
“我允许，比丘们，洗脚的地方。”根据这句话，洗脚的地方是可以的。在洗脚的地方，用水洗脚是可以的。
“比丘们，不应当吃已经做好的东西，若吃，则犯下过失。”根据这句话，不应当吃已经做好的东西。已经做好的东西是指用莲花或其他植物的刺做成的东西。无论是用方形或其他形状做成的，因其数量的原因而被禁止，不应当接受，也不应当吃。
“我允许，比丘们，三种脚踏板：糖、糖水、海水泡沫。”根据这句话，糖等脚踏板是可以的。糖是指石头，石头泡沫也是可以的。
“比丘们，不应当持有象毛制的饰品，若持有，则犯下过失。”根据这句话，不应当持有由象毛制成的饰品。
“我允许，比丘们，蜂蜜制的饰品。我允许比丘们三种饰品：用蜡制的、用香葱制的、用孔雀尾羽制的。我允许比丘们，香水和椰子制的饰品。”根据这句话，蜂蜜制的饰品等是可以的。这里的香水是指饰品。椰子制的饰品可以用椰子叶或其他植物的叶子制成，所有的都是可以的。蜂蜜制的饰品、象牙制的饰品和其他装饰品也是可以的。用蜡制的饰品可以用香葱或其他植物的叶子制成。

39. ‘‘Na, bhikkhave, chattaṃ dhāretabbaṃ, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa chatta’’nti (cūḷava. 270) vacanato agilānena chattaṃ na dhāretabbaṃ. Yassa pana kāyaḍāho vā pittakopo vā hoti cakkhu vā dubbalaṃ, añño vā koci ābādho vinā chattena uppajjati, tassa gāme vā araññe vā chattaṃ vaṭṭati. Vasse pana cīvaraguttatthampi vāḷamigacorabhayesu attaguttatthampi vaṭṭati, ekapaṇṇacchattaṃ pana sabbattheva vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, agilānenapi ārāme ārāmūpacāre chattaṃ dhāretu’’nti (cūḷava. 270) vacanato pana agilānassapi ārāmaārāmūpacāresu chattaṃ dhāretuṃ vaṭṭati.

40. ‘‘Na, bhikkhave, dīghā nakhā dhāretabbā, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi , bhikkhave, maṃsappamāṇena nakhaṃ chinditu’’nti (cūḷava. 274) vacanato dīghā nakhā chinditabbā. ‘‘Na, bhikkhave, vīsatimaṭṭhaṃ kārāpetabbaṃ, yo kārāpeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, malamattaṃ apakaḍḍhitu’’nti (cūḷava. 274) vacanato vīsatipi nakhe likhitamaṭṭhe kārāpetuṃ na vaṭṭati, nakhato malamattaṃ pana apakaḍḍhituṃ vaṭṭati.

‘‘Na, bhikkhave, sambādhe lomaṃ saṃharāpetabbaṃ, yo saṃharāpeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, ābādhapaccayā sambādhe lomaṃ saṃharāpetu’’nti (cūḷava. 275) vacanato gaṇḍavaṇādiābādhaṃ vinā sambādhe lomaṃ saṃharāpetuṃ na vaṭṭati. ‘‘Na, bhikkhave, dīghaṃ nāsikālomaṃ dhāretabbaṃ, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 275) vacanato saṇḍāsena nāsikālomaṃ saṃharāpetuṃ vaṭṭati. Sakkharādīhi nāsikālomaṃ gāhāpanepi āpatti natthi, anurakkhaṇatthaṃ pana ‘‘anujānāmi, bhikkhave, saṇḍāsa’’nti (cūḷava. 275) saṇḍāso anuññāto. ‘‘Na, bhikkhave, palitaṃ gāhāpetabbaṃ, yo gāhāpeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 275) vacanato palitaṃ gāhāpetuṃ na vaṭṭati. Yaṃ pana bhamukāya vā nalāṭe vā dāṭhikāya vā uggantvā bībhacchaṃ hutvā ṭhitaṃ, tādisaṃ lomaṃ palitaṃ vā apalitaṃ vā gāhāpetuṃ vaṭṭati.

41. ‘‘Na, bhikkhave, akāyabandhanena gāmo pavisitabbo, yo paviseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 278) vacanato akāyabandhanena gāmo na pavisitabbo, abandhitvā nikkhamantena yattha sarati, tattha bandhitabbaṃ. ‘‘Āsanasālāya bandhissāmī’’ti gantuṃ vaṭṭati, saritvā yāva na bandhati, na tāva piṇḍāya caritabbaṃ.

42. ‘‘Na, bhikkhave, gihinivatthaṃ nivāsetabbaṃ, yo nivāseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti(cūḷava. 280) ādivacanato hatthisoṇḍādivasena gihinivatthaṃ na nivāsetabbaṃ, setapaṭapārutādivasena na gihipārutaṃ pārupitabbaṃ, mallakammakarādayo viya kacchaṃ bandhitvā na nivāsetabbaṃ. Evaṃ nivāsetuṃ gilānassapi maggappaṭipannassapi na vaṭṭati. Yampi maggaṃ gacchantā ekaṃ vā dve vā koṇe ukkhipitvā antaravāsakassa upari lagganti, anto vā ekaṃ kāsāvaṃ tathā nivāsetvā bahi aparaṃ nivāsenti, sabbaṃ na vaṭṭati. Gilāno pana antokāsāvassa ovaṭṭikaṃ dassetvā aparaṃ upari nivāsetuṃ labhati, agilānena dve nivāsentena saguṇaṃ katvā nivāsetabbāni.



“比丘们，不应当持有伞，若持有，则犯下过失。我允许，比丘们，病者持伞。”根据这句话，健康者不应当持伞。若身体有热或胆汁的困扰，眼睛有问题，或其他任何疾病而不持伞，则可以在村庄或森林中持伞。在雨季，袈裟和保护自己免受野兽的威胁时，可以持伞，但一片叶子的伞在任何情况下都是可以的。“我允许，比丘们，即使是病者在园中或园中附近持伞。”根据这句话，病者在园中或园中附近持伞是可以的。
“比丘们，不应当留长指甲，若留，则犯下过失。我允许，比丘们，按肉的量剪指甲。”根据这句话，长指甲应当被剪去。“比丘们，不应当让指甲留到二十个位置，若留，则犯下过失。我允许，比丘们，去掉指甲上的污垢。”根据这句话，不应当让二十个位置的指甲留存，指甲上的污垢可以去掉。
“比丘们，不应当在疼痛的情况下拔毛，若拔，则犯下过失。我允许，比丘们，在因疾病而疼痛的情况下拔毛。”根据这句话，除去疾病而疼痛的情况下不应拔毛。“比丘们，不应当留长鼻毛，若留，则犯下过失。”根据这句话，可以用鼻毛夹去除鼻毛。用石头等抓住鼻毛是没有过失的，但为了保护，可以说：“我允许，比丘们，使用鼻毛夹。”比丘们，不应当抓住白发，若抓，则犯下过失。若在眉毛或额头上出现白发，或在牙齿上出现白发，则可以抓住。
“比丘们，不应当以身体束缚进入村庄，若进入，则犯下过失。”根据这句话，不应当以身体束缚进入村庄，若是被束缚后离开时，那里应当被束缚。“我将去束缚在坐禅室。”在离开时，若不被束缚，则不应当在乞食中活动。
“比丘们，不应当穿着家居衣物，若穿，则犯下过失。”根据这句话，不应当穿着家居衣物，如大象的皮等；也不应当穿着白色的衣物，或用麻布包裹身体，或用马的皮包裹身体。这样穿着对病者和走在路上的比丘来说都是不允许的。若在走路时，若一人或两人抬起角落，穿在中间的衣物上，或用一件袈裟包裹在里面，外面再穿一件，则都不允许。病者可以在内袈裟上显示出外袈裟的部分，外面再穿一件；健康者则应当穿着两件衣物。

43. ‘‘Na , bhikkhave, ubhatokājaṃ haritabbaṃ, yo hareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 281) vacanato ubhatokājaṃ harituṃ na vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ekatokājaṃ antarākājaṃ sīsabhāraṃ khandhabhāraṃ kaṭibhāraṃ olambaka’’nti vacanato ekatokājādiṃ harituṃ vaṭṭati.

44. ‘‘Na, bhikkhave, dīghaṃ dantakaṭṭhaṃ khāditabbaṃ, yo khādeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 282) vacanato na dīghaṃ dantakaṭṭhaṃ khāditabbaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhaṅgulaparamaṃ dantakaṭṭhaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, caturaṅgulapacchimaṃ dantakaṭṭha’’nti (cūḷava. 282) vacanato manussānaṃ pamāṇaṅgulena aṭṭhaṅgulaparamaṃ caturaṅgulapacchimañca dantakaṭṭhaṃ khāditabbaṃ.

45. ‘‘Na, bhikkhave, rukkho abhiruhitabbo, yo abhiruheyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, sati karaṇīye porisaṃ rukkhaṃ abhiruhituṃ āpadāsu yāvadattha’’nti (cūḷava. 284) vacanato na rukkhaṃ abhiruhitabbaṃ, sukkhakaṭṭhagahaṇādikicce pana sati purisappamāṇaṃ abhiruhituṃ vaṭṭati. Āpadāsūti vāḷamigādayo vā disvā maggamūḷho vā disā oloketukāmo hutvā davaḍāhaṃ vā udakoghaṃ vā āgacchantaṃ disvā atiuccampi rukkhaṃ ārohituṃ vaṭṭati.

46. ‘‘Na, bhikkhave, buddhavacanaṃ chandaso āropetabbaṃ, yo āropeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, sakāya niruttiyā buddhavacanaṃ pariyāpuṇitu’’nti (cūḷava. 285) vacanato vedaṃ viya buddhavacanaṃ sakkaṭabhāsāya vācanāmaggaṃ ārocetuṃ na vaṭṭati, sakāya pana māgadhikāya niruttiyā pariyāpuṇitabbaṃ.

47. ‘‘Na, bhikkhave, lokāyataṃ pariyāpuṇitabbaṃ, yo pariyāpuṇeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti(caūḷava. 286) ādivacanato lokāyatasaṅkhātaṃ ‘‘sabbaṃ ucchiṭṭhaṃ, sabbaṃ anucchiṭṭhaṃ, seto kāko, kāḷo bako iminā ca iminā ca kāraṇenā’’ti evamādiniratthakakāraṇapaṭisaṃyuttaṃ titthiyasatthaṃ neva pariyāpuṇitabbaṃ, na parassa vācetabbaṃ. Na ca tiracchānavijjā pariyāpuṇitabbā, na parassa vācetabbā.

48. ‘‘Na, bhikkhave, khipite ‘jīvā’ti vattabbo, yo vadeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi , bhikkhave, gihīnaṃ ‘jīvatha bhante’ti vuccamānena ‘ciraṃ jīvā’ti vattu’’nti (cūḷava. 288) vacanato khipite ‘‘jīvā’’ti na vattabbaṃ, gihinā pana ‘‘jīvathā’’ti vuccamānena ‘‘ciraṃ jīvā’’ti vattuṃ vaṭṭati.

49. ‘‘Na, bhikkhave, lasuṇaṃ khāditabbaṃ, yo khādeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, ābādhapaccayā lasuṇaṃ khāditu’’nti (cūḷava. 289) vacanato ābādhaṃ vinā lasuṇaṃ khādituṃ na vaṭṭati, sūpasampākādīsu (pāci. aṭṭha. 797) pakkhittaṃ pana vaṭṭati. Tañhi paccamānesu muggasūpādīsu vā macchamaṃsavikatiyā vā tele vā badarasāḷavādīsu vā ambilasākādīsu vā uttaribhaṅgesu vā yattha katthaci antamaso yāgubhattepi pakkhittaṃ vaṭṭati.



"比丘们，不应当携带双肩担，若携带，则犯下过失。"根据这句话，不应当携带双肩担。"我允许，比丘们，单肩担、腰部担、头部担、肩部担、腰部担。"根据这句话,可以携带单肩担等。
"比丘们，不应当咀嚼长的牙签，若咀嚼，则犯下过失。"根据这句话,不应当咀嚼长的牙签。"我允许，比丘们,最长八指的牙签。我允许,比丘们,四指长的牙签。"根据这句话,可以咀嚼人的手指长度最多八指或四指长的牙签。
"比丘们,不应当攀爬树木,若攀爬,则犯下过失。我允许,比丘们,有必要时,在危急情况下,可以攀爬人高的树木。"根据这句话,不应当攀爬树木,但在需要拿取干枯木材等情况下,可以攀爬人高的树木。在遇到野兽、迷路或看到火灾或洪水来临时,即使很高的树木也可以攀爬。
"比丘们,不应当用韵文诵读佛陀的教言,若诵读,则犯下过失。我允许,比丘们,用自己的方言学习佛陀的教言。"根据这句话,不应当像诵读吠陀经典一样用梵语诵读佛陀的教言,而应当用自己的方言学习。
"比丘们,不应当学习外道的学说,若学习,则犯下过失。"根据这句话,不应当学习外道的学说,如"一切都是污秽的,一切都是不污秽的,白鸦,黑鹭,由于这样或那样的原因"等无意义的理论,也不应当教授他人。也不应当学习占卜等邪道。
"比丘们,不应当对被抛弃的人说'活着',若说,则犯下过失。我允许,比丘们,当在家人说'请生存'时,可以说'愿你长寿'。"根据这句话,不应当对被抛弃的人说"活着",但当在家人说"请生存"时,可以说"愿你长寿"。
"比丘们,不应当食用大蒜,若食用,则犯下过失。我允许,比丘们,因疾病而食用大蒜。"根据这句话,除非是因疾病,否则不应当食用大蒜,但在制作汤类、炒菜等食物中添加大蒜是可以的。无论是在豆汤、鱼肉、油、酸菜等任何地方添加大蒜,包括粥和饭菜中,都是可以的。

50. ‘‘Na, bhikkhave, adhotehi pādehi senāsanaṃ akkamitabbaṃ, yo akkameyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 324) vacanato adhotehi pādehi mañcapīṭhādisenāsanaṃ parikammakatā vā bhūmi na akkamitabbā. ‘‘Na, bhikkhave, allehi pādehi senāsanaṃ akkamitabbaṃ, yo akkameyya āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 324) vacanato yehi (cūḷava. aṭṭha. 324) akkantaṭṭhāne udakaṃ paññāyati, evarūpehi allapādehi paribhaṇḍakatā bhūmi vā senāsanaṃ vā na akkamitabbaṃ. Sace pana udakasinehamattameva paññāyati, na udakaṃ, vaṭṭati. Pādapuñchaniṃ pana allapādehipi akkamituṃ vaṭṭatiyeva. ‘‘Na, bhikkhave, saupāhanena senāsanaṃ akkamitabbaṃ, yo akkameyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 324) vacanato dhotapādehi akkamitabbaṭṭhānaṃ saupāhanena akkamituṃ na vaṭṭati.

‘‘Na, bhikkhave, parikammakatāya bhūmiyā niṭṭhubhitabbaṃ, yo niṭṭhubheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 324) vacanato parikammakatāya bhūmiyā na niṭṭhubhitabbaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, kheḷamallaka’’nti (cūḷava. 324) evaṃ anuññāte kheḷamallake niṭṭhubhitabbaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, coḷakena paliveṭhetu’’nti (cūḷava. 324) vacanato sudhābhūmiyā vā paribhaṇḍabhūmiyā vā mañcapīṭhaṃ nikkhipantena sace taṭṭikā vā kaṭasārako vā natthi, coḷakena mañcapīṭhānaṃ pādā veṭhetabbā, tasmiṃ asati paṇṇampi attharituṃ vaṭṭati, kiñci anattharitvā ṭhapentassa pana dukkaṭaṃ. Yadi pana tattha nevāsikā anatthatāya bhūmiyāpi ṭhapenti, adhotapādehipi vaḷañjenti, tatheva vaḷañjetuṃ vaṭṭati.

‘‘Na , bhikkhave, parikammakatā bhitti apassetabbā, yo apasseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 324) vacanato parikammakatā bhitti setabhitti vā hotu cittakammakatā vā, na apassetabbā. Na kevalañca bhittimeva, dvārampi vātapānampi apassenaphalakampi pāsāṇatthambhampi rukkhatthambhampi cīvarena vā yena kenaci appaṭicchādetvā apassituṃ na labhati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave , paccattharitvā nipajjitu’’nti (cūḷava. 325) vacanato pana dhotapādehi akkamitabbaṃ, paribhaṇḍakataṃ bhūmiṃ vā bhūmattharaṇaṃ senāsanaṃ vā saṅghikamañcapīṭhaṃ vā attano santakena paccattharaṇena paccattharitvāva nipajjitabbaṃ. Sace niddāyatopi paccattharaṇe saṅkuṭite koci sarīrāvayavo mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā phusati, āpattiyeva, lomesu pana phusantesu lomagaṇanāya āpattiyo. Paribhogasīsena apassayantassapi eseva nayo. Hatthatalapādatalehi pana phusituṃ akkamituṃ vā vaṭṭati, mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā harantassa kāye paṭihaññati, anāpatti.

51. ‘‘Dasayime, bhikkhave, avandiyā. Pureupasampannena pacchupasampanno avandiyo, anupasampanno avandiyo, nānāsaṃvāsako vuḍḍhataro adhammavādī avandiyo, mātugāmo avandiyo, paṇḍako avandiyo, pārivāsiko avandiyo, mūlāyapaṭikassanāraho avandiyo, mānattāraho avandiyo, mānattacāriko avandiyo, abbhānāraho avandiyo’’ti (cūḷava. 312) vacanato ime dasa avandiyāti veditabbā.

‘‘Pacchupasampannena pureupasampanno vandiyo, nānāsaṃvāsako vuḍḍhataro dhammavādī vandiyo, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho vandiyo’’ti (cūḷava. 312) – vacanato ime tayo vanditabbā.



“比丘们，不应当用洗过的脚进入卧具，若进入，则犯下过失。”根据这句话，用洗过的脚进入床榻等卧具是不允许的。“比丘们，不应当用泥脚进入卧具，若进入，则犯下过失。”根据这句话，用泥脚进入卧具是不允许的。若在洗涤后仅有少量水而不成水流，则可以进入。若是脚后跟上有水，仍然可以进入。“比丘们，不应当用有鞋的脚进入卧具，若进入，则犯下过失。”根据这句话，用有鞋的脚进入卧具是不允许的。
“比丘们，不应当用准备好的地面进入卧具，若进入，则犯下过失。”根据这句话，准备好的地面是不允许的。“我允许，比丘们，用椰子壳。”根据这句话，使用椰子壳可以进入。“我允许，比丘们，用布料包裹。”根据这句话，若没有椰子壳或其他物品，则可以用布料包裹进入。
“比丘们，不应当让准备好的墙壁被忽视，若忽视，则犯下过失。”根据这句话，准备好的墙壁，无论是白墙还是其他装饰墙壁，都不应被忽视。不仅仅是墙壁，门、窗、通风口、石柱、木柱等都不应被忽视。“我允许，比丘们，背靠着坐下。”根据这句话，洗过的脚可以进入，准备好的地面或卧具可以使用。若在睡觉时有身体的某部分触碰到床或椅子，则会犯下过失；若触碰到身体的毛发，则会有过失。若用手、脚、膝盖等触碰床或椅子，则不算过失。
“这十种是不可尊敬的。用过的和尚，未用过的和尚，居住在不同地方的年长者，不正当发言者的和尚，女性的和尚，愚蠢的和尚，外道的和尚，适合根本的和尚，适合自尊的和尚，适合自尊的行者，适合不正当的和尚。”根据这句话，这十种不可尊敬的和尚应当被理解。
“用过的和尚是可以尊敬的，未用过的和尚也是可以尊敬的，居住在不同地方的年长者，正当发言的和尚，正等觉的佛陀是可以尊敬的。”根据这句话，这三种是可以尊敬的。

52. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tīṇi tūlāni rukkhatūlaṃ latātūlaṃ poṭakītūla’’nti (cūḷava. 297) vacanato imāni tīṇi tūlāni kappiyāni. Tattha (cūḷava. aṭṭha. 297) rukkhatūlanti simbalirukkhādīnaṃ yesaṃ kesañci rukkhānaṃ tūlaṃ. Latātūlanti khīravalliādīnaṃ yāsaṃ kāsañci vallīnaṃ tūlaṃ. Poṭakītūlanti poṭakītiṇādīnaṃ yesaṃ kesañci tiṇajātikānaṃ antamaso ucchunaḷādīnampi tūlaṃ. Etehi tīhi sabbabhūtagāmā saṅgahitā honti. Rukkhavallitiṇajātiyo hi muñcitvā añño bhūtagāmo nāma natthi, tasmā yassa kassaci bhūtagāmassa tūlaṃ bimbohane vaṭṭati. Bhisiṃ pana pāpuṇitvā sabbametaṃ akappiyatūlanti vuccati. Na kevalañca bimbohane etaṃ tūlameva, haṃsamorādīnaṃ sabbasakuṇānaṃ sīhādīnaṃ sabbacatuppadānañca lomampi vaṭṭati, piyaṅgupupphabakulapupphādīnaṃ pana yaṃ kiñci pupphaṃ na vaṭṭati. Tamālapattaṃ suddhameva na vaṭṭati, missakaṃ pana vaṭṭati, bhisīnaṃ anuññātaṃ pañcavidhaṃ uṇṇāditūlampi vaṭṭati.

53. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañca bhisiyo uṇṇabhisiṃ coḷabhisiṃ vākabhisiṃ tiṇabhisiṃ paṇṇabhisi’’nti (cūḷava. 297) vacanato pañcahi uṇṇādīhi pūritā pañca bhisiyo anuññātā. Tūlagaṇanāya hi etāsaṃ gaṇanā vuttā. Tattha uṇṇaggahaṇena na kevalaṃ eḷakalomameva gahitaṃ, ṭhapetvā pana manussalomaṃ yaṃ kiñci kappiyākappiyamaṃsajātīnaṃ pakkhicatuppadānaṃ lomaṃ sabbaṃ idha uṇṇaggahaṇeneva gahitaṃ. Tasmā channaṃ cīvarānaṃ channaṃ anulomacīvarānañca aññatarena bhisicchaviṃ katvā taṃ sabbaṃ pakkhipitvā bhisiṃ kātuṃ vaṭṭati. Eḷakalomāni pana apakkhipitvā kambalameva catugguṇaṃ pañcaguṇaṃ vā pakkhipitvā katāpi uṇṇabhisisaṅkhyameva gacchati.

Coḷabhisiādīsu yaṃ kiñci navacoḷaṃ vā purāṇacoḷaṃ vā saṃharitvā anto pakkhipitvā vā katā coḷabhisi. Yaṃ kiñci vākaṃ pakkhipitvā katā vākabhisi. Yaṃ kiñci tiṇaṃ pakkhipitvā katā tiṇabhisi. Aññatra suddhatamālapattā yaṃ kiñci paṇṇaṃ pakkhipitvā katā paṇṇabhisīti veditabbā. Tamālapattaṃ pana aññena missameva vaṭṭati. Suddhaṃ na vaṭṭati. Yaṃ panetaṃ uṇṇādipañcavidhaṃ tūlaṃ bhisiyaṃ vaṭṭati, taṃ masūrakepi vaṭṭatīti kurundiyaṃ vuttaṃ. Etena masūrakaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭatīti siddhaṃ hoti. Bhisiyā pamāṇaniyamo natthi, mañcabhisi pīṭhabhisi bhūmattharaṇabhisi caṅkamanabhisi pādapuñchanabhisīti etāsaṃ anurūpato sallakkhetvā attano rucivasena pamāṇaṃ kātabbaṃ. Bimbohanaṃ pana pamāṇayuttameva vaṭṭati.



“我允许，比丘们，三种绒毛：树毛、藤毛、草毛。”根据这句话，这三种绒毛是合适的。在这里，树毛是指象头树等树木的绒毛；藤毛是指牛奶藤等藤类植物的绒毛；草毛是指草类植物的绒毛，至少包括乌头草等。这三种绒毛在所有生物中都是可以收集的。因为树木和藤类植物的绒毛除去后，没有其他生物的绒毛，因此任何生物的绒毛都是可以的。然而，达到一定数量的绒毛后，所有这些就被称为不合适的绒毛。不仅仅是生物的绒毛，所有鸟类的毛发，包括天鹅等，狮子等所有四足动物的毛发也都是可以的，但对于任何花朵，如香葱花、黄花等，都是不允许的。香樟叶是纯净的，不允许使用，但混合的则可以，五种类型的绒毛是允许的。
“我允许，比丘们，五种绒毛：羊毛、棉毛、麻毛、草毛、叶毛。”根据这句话，五种绒毛是允许的，都是用五种绒毛填充的。为了绒毛的计算，已经说明了这些。在这里，通过收集羊毛，不仅仅是收集了小动物的毛发，还包括人类的毛发，任何合适或不合适的肉类的绒毛也都可以在这里收集。因此，可以用六种袈裟的任何一种或六种毛发的任何一种，做成绒毛的填充物。小动物的毛发被排除后，可以用毛毯的四倍或五倍的量来填充，最终的绒毛数量仍然是羊毛的数量。
在棉毛等中，任何新棉或旧棉被收集后放入内部制作的棉毛。任何草被放入制作的草毛。除了最纯净的香樟叶外，任何叶子放入制作的叶毛。香樟叶可以混合使用，但不纯净的则不行。根据这五种绒毛的规定，豆类也可以使用，因此在豆类中有这样的说法。这样就可以使用豆类。绒毛的数量没有限制，床垫绒毛、座椅绒毛、地面绒毛、行走绒毛、脚毛等都应根据自己的喜好来决定数量。对于生物的绒毛，数量应合理。

54. ‘‘Na, bhikkhave, aḍḍhakāyikāni bimbohanāni dhāretabbāni, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 297) yesu kaṭito paṭṭhāya yāva sīsaṃ upadahanti, tādisāni upaḍḍhakāyappamāṇāni bimbohanāni paṭikkhipitvā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sīsappamāṇaṃ bimbohana’’nti (cūḷava. 297) sīsappamāṇaṃ anuññātaṃ. Sīsappamāṇaṃ nāma yassa vitthārato tīsu kaṇṇesu dvinnaṃ kaṇṇānaṃ antaraṃ miniyamānaṃ vidatthi ceva caturaṅgulañca hoti, majjhaṭṭhānaṃ muṭṭhiratanaṃ hoti. ‘‘Dīghato pana diyaḍḍharatanaṃ vā dviratanaṃ vā’’ti kurundiyaṃ vuttaṃ. Ayaṃ sīsappamāṇassa ukkaṭṭhaparicchedo, ito uddhaṃ na vaṭṭati, heṭṭhā vaṭṭati . Agilānassa sīsūpadhānañca pādūpadhānañcāti dvayameva vaṭṭati, gilānassa bimbohanāni santharitvā upari paccattharaṇaṃ datvā nipajjitumpi vaṭṭati. ‘‘Yāni pana bhisīnaṃ anuññātāni pañca kappiyatūlāni, tehi bimbohanaṃ mahantampi vaṭṭatī’’ti phussadevatthero āha. Vinayadharaupatissatthero pana ‘‘bimbohanaṃ karissāmīti kappiyatūlaṃ vā akappiyatūlaṃ vā pakkhipitvā karontassa pamāṇameva vaṭṭatī’’ti āha.

55. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, āsandika’’nti (cūḷava. 297) vacanato caturassapīṭhasaṅkhāto āsandiko vaṭṭati, so ca ‘‘anujānāmi, bhikkhave, uccakampi āsandika’’nti (cūḷava. 297) vacanato aṭṭhaṅgulato uccapādakopi vaṭṭati. Ekatobhāgena dīghapīṭhameva hi aṭṭhaṅgulato uccapādakaṃ na vaṭṭati, tasmā caturassapīṭhaṃ pamāṇātikkantampi vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sattaṅga’’nti (cūḷava. 297) vacanato tīsu disāsu apassayaṃ katvā katamañcopi vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, uccakampi sattaṅga’’nti (cūḷava. 297) vacanato ayampi pamāṇātikkanto ca vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, bhaddapīṭha’’ntiādinā (cūḷava. 297) pāḷiyaṃ anuññātaṃ vettamayapīṭhaṃ pilotikābaddhapīṭhaṃ dārupaṭṭikāya upari pāde ṭhapetvā bhojanaphalakaṃ viya kataṃ eḷakapādapīṭhaṃ āmalakākārena yojitaṃ bahupādakaṃ āmaṇḍakavaṭṭikapīṭhaṃ palālapīṭhaṃ phalakapīṭhañca pāḷiyaṃ anāgatañca aññampi yaṃ kiñci dārumayapīṭhaṃ vaṭṭati.

‘‘Na, bhikkhave, ucce mañce sayitabbaṃ, yo sayeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 297) vacanato pamaṇātikkante mañce sayantassa dukkaṭaṃ, taṃ pana karontassa kārāpentassa ca chedanakaṃ pācittiyaṃ. Aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjantena chinditvā paribhuñjitabbaṃ. Sace na chinditukāmo hoti, bhūmiyaṃ nikhanitvā pamāṇaṃ upari dasseti, uttānakaṃ vā katvā paribhuñjati, ukkhipitvā tulāsaṅghāṭe ṭhapetvā aṭṭaṃ katvā paribhuñjati, vaṭṭati. ‘‘Na, bhikkhave, uccā mañcapaṭipādakā dhāretabbā, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhaṅgulaparamaṃ mañcapaṭipādaka’’nti (cūḷava. 297) vacanato manussānaṃ pamāṇaṅgulena aṭṭhaṅgulaparamova mañcapaṭipādako vaṭṭati, tato uddhaṃ na vaṭṭati.



“比丘们，不应当使用半身的垫子，若使用，则犯下过失。”根据这句话，从腰部到头部的垫子是不允许的，只有头部大小的垫子是被允许的。“我允许，比丘们，头部大小的垫子。”根据这句话，头部大小的垫子是被允许的。头部大小是指从三只耳朵之间的距离，宽度为四指，中心位置是颅骨的部分。“而长的则是指一尺半的垫子或二尺的垫子。”根据《Kurundi》中的说法，这是头部大小的具体限制，以上的高度是不允许的，以下的高度是允许的。对于身体虚弱者，头部和脚部的垫子是唯一允许的，生病者可以用垫子覆盖在上面然后躺下。“而那些被允许的五种垫子，使用它们的垫子是非常大的。”这是Phussadevatthero所说的。而Vinayadharaupatissatthero则说：“若要使用垫子，则无论是合适的垫子还是不合适的垫子，数量都是可以的。”
“我允许，比丘们，坐垫。”根据这句话，四方坐垫是被允许的，并且“我允许，比丘们，较高的坐垫。”根据这句话，八指高的坐垫也是被允许的。单独的长坐垫不允许超过八指，因此四方坐垫即使高于标准也是被允许的。“我允许，比丘们，七个角。”根据这句话，在三个方向上不被遮挡的任何一种都是被允许的。“我允许，比丘们，较高的七个角。”根据这句话，这种也是超出标准的被允许的。“我允许，比丘们，良好的坐垫。”根据这句话，Pāli中被允许的有Vettamayapīṭha、Pilotikābaddhapīṭha、在木板上放置的坐垫，像餐盘一样制作的Eḷakapādapīṭha、用Amla果树制作的多脚坐垫、Palālapīṭha、Phalakapīṭha等，任何木制的坐垫都是被允许的。
“比丘们，不应当在高的床上睡觉，若睡，则犯下过失。”根据这句话，睡在超出标准的床上会犯下过失，而这样做的人的行为则是严重的过失。若是用其他的方式得到并使用，则应当剪掉并使用。若不想剪掉，可以在地上挖一个比标准高的地方，或将其竖起并使用，或将其提升并放置在绒毛堆上，或将其抬起并放置在垫子上，都是可以的。“比丘们，不应当托高的床板，若托高，则犯下过失。”我允许，比丘们，八指高的床板是被允许的，超出这个高度则不允许。

56. ‘‘Na , bhikkhave, uccāsayanamahāsayanāni dhāretabbāni, seyyathidaṃ, āsandi pallaṅko gonako cittako paṭikā paṭalikā tūlikā vikatikā uddalomi ekantalomi kaṭṭissaṃ koseyyaṃ kuttakaṃ hatthattharaṃ assattharaṃ rathattharaṃ ajinapaveṇī kadalimigapavarapaccattharaṇaṃ sauttaracchadaṃ ubhatolohitakūpadhānaṃ, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 254) vacanato uccāsayanamahāsayanāni na vaṭṭanti. Tattha (mahāva. aṭṭha. 254) uccāsayanaṃ nāma pamāṇātikkantaṃ mañcaṃ. Mahāsayanaṃ nāma akappiyattharaṇaṃ. Āsandiādīsu āsandīti pamāṇātikkantāsanaṃ. Pallaṅkoti pādesu vāḷarūpāni ṭhapetvā kato. Gonakoti dīghalomako mahākojavo. Caturaṅgulādhikāni kira tassa lomāni. Cittakoti ratanacitrauṇṇāmayattharako. Paṭikāti uṇṇāmayo setattharako. Paṭalikāti ghanapupphako uṇṇāmayalomattharako, yo ‘‘āmalakapaṭo’’tipi vuccati. Tūlikāti pakatitūlikāyeva. Vikatikāti sīhabyagghādirūpavicitro uṇṇāmayattharako. Uddalomīti ekato uggatalomaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Ekantalomīti ubhato uggatalomaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Kaṭṭissanti ratanaparisibbitaṃ koseyyakaṭṭissamayaṃ paccattharaṇaṃ. Koseyyanti ratanaparisibbitaṃ kosiyasuttamayaṃ paccattharaṇaṃ, suddhakoseyyaṃ pana vaṭṭati.

Kuttakanti soḷasannaṃ nāṭakitthīnaṃ ṭhatvā naccanayoggaṃ uṇṇāmayattharaṇaṃ. Hatthattharaassattharā hatthiassapiṭṭhīsu attharaṇakaattharaṇā eva. Rathattharepi eseva nayo. Ajinapaveṇīti ajinacammehi mañcappamāṇena sibbitvā katā paveṇī. Kadalimigapavarapaccattharaṇanti kadalimigacammaṃ nāma atthi, tena kataṃ pavarapaccattharaṇanti attho. Taṃ kira setavatthassa upari kadalimigacammaṃ pattharitvā sibbitvā karonti. Sauttaracchadanti saha uttaracchadena, uparibaddhena rattavitānena saddhinti attho. Setavitānampi heṭṭhā akappiyapaccattharaṇe sati na vaṭṭati, asati pana vaṭṭati. Ubhatolohitakūpadhānanti sīsūpadhānañca pādūpadhānañcāti mañcassa ubhatolohitakūpadhānaṃ, etaṃ na kappati. Yaṃ pana ekameva upadhānaṃ ubhosu passesu rattaṃ vā hotu padumavaṇṇaṃ vā vicitraṃ vā, sace pamāṇayuttaṃ, vaṭṭati, mahāupadhānaṃ pana paṭikkhittaṃ. Gonakādīni (cūḷava. aṭṭha. 320) saṅghikavihāre vā puggalikavihāre vā mañcapīṭhakesu attharitvā paribhuñjituṃ na vaṭṭanti, dhammāsane pana gihivikatanīhārena labbhanti, tatrāpi nipajjituṃ na vaṭṭati.

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā tīṇi āsandiṃ pallaṅkaṃ tūlikaṃ gihivikataṃ abhinisīdituṃ, na tveva abhinipajjitu’’nti (cūḷava. 314) – vacanato āsandādittayaṃ ṭhapetvā avasesesu gonakādīsu gihivikatesu dhammāsane vā bhattagge vā antaraghare vā nisīdituṃ vaṭṭati, nipajjituṃ na vaṭṭati. Tūlonaddhaṃ pana mañcapīṭhaṃ bhattagge antaraghareyeva nisīdituṃ vaṭṭati, tatthāpi nipajjituṃ vaṭṭati. Tūlonaddhaṃ pana mañcapīṭhaṃ kārāpentassapi uddālanakaṃ pācittiyaṃ.


"比丘们，不应当使用高大的卧具,如坐垫、躺椅、羊毛毯、绣花毯、毛毡、绣花毡、软垫、软毡、双面毡、单面毡、丝织品、丝绒织品、绣花织品、象毛织品、马毛织品、车毡、山羊毛织品、最上等的水牛皮、有遮盖的、两面染色的枕头,若使用,则犯下过失。"根据这句话,高大的卧具是不允许的。其中,高大的卧具指超出标准的床。大型卧具指不合适的垫子。坐垫等中,坐垫指超出标准的座位。躺椅指在脚上放置动物形状的。羊毛毯指长毛的大毡子。绣花毯指用宝石装饰的毛毡。毛毡指纯羊毛制成的白色垫子。绣花毡指有花纹的羊毛垫子,也称为"Āmalakapaṭa"。软垫指普通的软垫。软毡指有狮子、虎等图案的羊毛垫子。双面毡指一面竖起毛发的羊毛垫子。单面毡指两面竖起毛发的羊毛垫子。丝织品指用宝石装饰的丝织品。丝绒织品指用丝绸装饰的织品,但纯丝绸是可以的。
绣花织品指由十六个女演员站立而成的适合舞蹈的羊毛垫子。象毛织品和马毛织品指用于象背和马背的垫子。车毡指用山羊皮缝制的垫子。水牛皮垫指用水牛皮制成的最上等的垫子,通常在白色布料上缝制水牛皮。有遮盖的指有上面系着红色帷幔的。白色帷幔下如果有不合适的垫子也是不允许的,没有的话才可以。两面染色的枕头指头部和脚部的枕头,这是不允许的。但如果只有一个枕头,两面是红色或莲花色或有图案的,如果尺寸合适,是允许的,而大型枕头是不允许的。羊毛毯等在僧团的寺院或个人的寺院的床上铺垫使用是不允许的,但在法座上可以用在家人带来的,但也不能躺在上面。
"我允许,比丘们,除了三种坐垫、躺椅、软垫之外,在其他家居用品上坐下,但不能躺下。"根据这句话,除了三种坐垫外,在其他家居用品如羊毛毯等在法座或餐厅或内室坐下是允许的,但不能躺下。用羊毛填充的床和椅子在餐厅或内室坐下是允许的,也可以躺下。但制作这种填充的人会犯下严重的过失。


‘‘Anujānāmi, bhikkhave, onaddhamañcaṃ onaddhapīṭha’’nti (cūḷava. 297) vacanato pana cammādīhi onaddhaṃ mañcapīṭhaṃ vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pāvāraṃ. Anujānāmi, bhikkhave, koseyyapāvāraṃ. Anujānāmi, bhikkhave, kojavaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, kambala’’nti (mahāva. 337-338) – vacanato pāvārādīni saṅghikāni vā hontu puggalikāni vā, yathāsukhaṃ vihāre vā antaraghare vā yattha katthaci paribhuñjituṃ vaṭṭanti. Kojavaṃ panettha pakatikojavameva vaṭṭati, mahāpiṭṭhiyakojavaṃ na vaṭṭati.

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ pāsādaparibhoga’’nti (cūḷava. 320) vacanato suvaṇṇarajatādivicitrāni (cūḷava. aṭṭha. 320) kavāṭāni mañcapīṭhāni tālavaṇṭāni suvaṇṇarajatayoni pānīyaghaṭapānīyasarāvāni, yaṃ kiñci cittakammakataṃ, sabbaṃ senāsanaparibhoge vaṭṭati. ‘‘Pāsādassa dāsidāsaṃ khettavatthuṃ gomahiṃsaṃ demā’’ti vadanti, pāṭekkaṃ gahaṇakiccaṃ natthi, pāsāde paṭiggahite paṭiggahitameva hoti.

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ekapalāsikaṃ upāhanaṃ… na, bhikkhave, diguṇā upāhanā dhāretabbā… na tiguṇā upāhanā dhāretabbā… na guṇaṅguṇūpāhanā dhāretabbā… yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 245) – vacanato ekapaṭalāyeva upāhanā vaṭṭati, dvipaṭalā pana tipaṭalā na vaṭṭatiyeva. Guṇaṅguṇūpāhanā (mahāva. aṭṭha. 245) nāma catupaṭalato paṭṭhāya vuccati, sā pana majjhimadeseyeva na vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu guṇaṅguṇūpāhana’’nti (mahāva. 259) – vacanato paccantimesu janapadesu guṇaṅguṇūpāhanā navā vā hotu paribhuttā vā, vaṭṭati. Majjhimadese pana ‘‘anujānāmi, bhikkhave, omukkaṃ guṇaṅguṇūpāhanaṃ. Na, bhikkhave, navā guṇaṅguṇūpāhanā dhāretabbā, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 247) vacanato paṭimuñcitvā apanītā paribhuttāyeva guṇaṅguṇūpāhanā vaṭṭati, aparibhuttā paṭikkhittāyeva. Ekapaṭalā pana paribhuttā vā hotu aparibhuttā vā, sabbattha vaṭṭati. Ettha ca manussacammaṃ ṭhapetvā yena kenaci cammena katā upāhanā vaṭṭati. Upāhanakosakasatthakakosakakuñcikakosakesupi eseva nayo.

‘‘Na , bhikkhave, sabbanīlikā upāhanā dhāretabbā… na sabbapītikā upāhanā dhāretabbā… na sabbalohitikā upāhanā dhāretabbā… na sabbamañjiṭṭhikā upāhanā dhāretabbā… na sabbakaṇhā upāhanā dhāretabbā… na sabbamahāraṅgarattā upāhanā dhāretabbā. Na sabbamahānāmarattā upāhanā dhāretabbā, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 246) – vacanato sabbanīlikādi upāhanā na vaṭṭati. Ettha ca nīlikā umāpupphavaṇṇā hoti. Pītikā kaṇikārapupphavaṇṇā… lohitikā jayasumanapupphavaṇṇā… mañjiṭṭhikā mañjiṭṭhavaṇṇā eva… kaṇhā addāriṭṭhakavaṇṇā… mahāraṅgarattā satapadipiṭṭhivaṇṇā… mahānāmarattā sambhinnavaṇṇā hoti paṇḍupalāsavaṇṇā. Kurundiyaṃ pana ‘‘padumapupphavaṇṇā’’ti vuttaṃ. Etāsu yaṃ kiñci labhitvā rajanaṃ coḷakena puñchitvā vaṇṇaṃ bhinditvā dhāretuṃ vaṭṭati, appamattakepi bhinne vaṭṭatiyeva.


“我允许，比丘们，使用垫子和坐垫。”根据这句话，用皮革等制成的垫子是可以的。“我允许，比丘们，使用毯子。我允许，比丘们，使用毛毯。我允许，比丘们，使用大毯子。”根据这句话，毯子等可以是僧团的，也可以是个人的，可以根据需要在寺院或家中使用。这里的毛毯指的是普通的毛毯，而大毛毯则不允许。
“我允许，比丘们，使用所有宫殿的物品。”根据这句话，金银等各种物品、门、坐垫、桌子、金银制的水壶和饮水器等，任何手工制作的物品，在所有的卧具中都是可以的。“有人说，‘我们将给宫殿的奴隶和田地的主人、牛和羊’”，而没有单独的接受责任，宫殿中接受的就是接受的。
“我允许，比丘们，使用单层的垫子……不，双层的垫子不应使用……不，三层的垫子不应使用……不，复合层的垫子不应使用……若使用，犯下过失。”根据这句话，只有单层的垫子是被允许的，双层和三层的垫子则不被允许。复合层的垫子从四层开始计算，但在中部地区是不允许的。“我允许，比丘们，在所有偏远的地区使用复合层的垫子。”根据这句话，在偏远地区的复合层的垫子可以是新的或使用过的，都可以。在中部地区，“我允许，比丘们，使用单层的复合层垫子。不，比丘们，不应使用新的复合层垫子，若使用，犯下过失。”根据这句话，使用过的复合层垫子是可以的，而未使用的则是不允许的。单层的复合层垫子，无论是使用过还是未使用，在任何地方都是可以的。在这里，除了人类的皮肤，任何其他材料制成的垫子都是可以的。关于垫子的数量与类型也同样适用。
“比丘们，不应使用所有蓝色的垫子……不，应使用所有黄色的垫子……不，应使用所有红色的垫子……不，应使用所有紫色的垫子……不，应使用所有黑色的垫子……不，应使用所有深红色的垫子……不，应使用所有深紫色的垫子，若使用，犯下过失。”根据这句话，所有蓝色等的垫子是不允许的。在这里，蓝色指的是乌玛花的颜色。黄色指的是金色的颜色……红色指的是胜利花的颜色……紫色指的是紫色的颜色……黑色指的是黑色的颜色……深红色指的是百合花的颜色……深紫色指的是混合的颜色。在《Kurundi》中则说“莲花的颜色”。在这些颜色中，若获得了任何物品，通过染色来修整颜色是可以的，哪怕是稍微染过的也是可以的。


‘‘Na, bhikkhave, nīlakavaddhikā upāhanā dhāretabbā… na pītakavaddhikā upāhanā dhāretabbā… na lohitakavaddhikā upāhanā dhāretabbā… na mañjiṭṭhikavaddhikā upāhanā dhāretabbā… na kaṇhavaddhikā upāhanā dhāretabbā… na mahāraṅgarattavaddhikā upāhanā dhāretabbā… na mahānāmarattavaddhikā upāhanā dhāretabbā… yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 246) – vacanato yāsaṃ vaddhāyeva nīlādivaṇṇā honti, tāpi na vaṭṭanti, vaṇṇabhedaṃ pana katvā dhāretuṃ vaṭṭati.

‘‘Na, bhikkhave, khallakabaddhā upāhanā dhāretabbā… na puṭabaddhā upāhanā dhāretabbā… na pāliguṇṭhimā upāhanā dhāretabbā… na tūlapuṇṇikā upāhanā dhāretabbā… na tittirapattikā upāhanā dhāretabbā… na meṇḍavisāṇavaddhikā upāhanā dhāretabbā… na ajavisāṇavaddhikā upāhanā dhāretabbā… na vicchikāḷikā upāhanā dhāretabbā… na morapiñchaparisibbitā upāhanā dhāretabbā… na citrā upāhanā dhāretabbā, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 246) – vacanato khallakabaddhādi upāhanāpi na vaṭṭati. Tattha khallakabaddhāti paṇhipidhānatthaṃ tale khallakaṃ bandhitvā katā. Puṭabaddhāti yonakaupāhanā vuccati, yā yāva jaṅghato sabbapādaṃ paṭicchādeti. Pāliguṇṭhimāti paliguṇṭhitvā katā, upari pādamattameva paṭicchādeti, na jaṅghaṃ. Tūlapuṇṇikāti tūlapicunā pūretvā katā. Tittirapattikāti tittirapattasadisā vicitrabaddhā. Meṇḍavisāṇavaddhikāti kaṇṇikaṭṭhāne meṇḍakasiṅgasaṇṭhāne vaddhe yojetvā katā. Ajavisāṇavaddhikādīsupi eseva nayo, vicchikāḷikāpi tattheva vicchikanaṅguṭṭhasaṇṭhāne vaddhe yojetvā katā. Morapiñchaparisibbitāti talesu vā vaddhesu vā morapiñchehi suttakasadisehi parisibbitā. Citrāti vicitrā. Etāsu yaṃ kiñci labhitvā sace tāni khallakādīni apanetvā sakkā honti vaḷañjituṃ, vaḷañjetabbā. Tesu pana sati vaḷañjantassa dukkaṭaṃ.

‘‘Na, bhikkhave, sīhacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā… na byagghacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā… na dīpicammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā… na ajinacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā… na uddacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā… na majjāracammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā… na kāḷakacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā… na luvakacammaparikkhaṭā upāhanā dhāretabbā, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 246) – vacanato sīhacammādiparikkhaṭāpi upāhanā na vaṭṭati. Tattha sīhacammaparikkhaṭā nāma pariyantesu cīvare anuvātaṃ viya sīhacammaṃ yojetvā katā. Esa nayo sabbattha. Luvakacammaparikkhaṭāti pakkhibiḷālacammaparikkhaṭā. Etāsupi yā kāci taṃ cammaṃ apanetvā dhāretabbā.


"比丘们，不应当使用有蓝色条纹的垫子……不，不应当使用有黄色条纹的垫子……不，不应当使用有红色条纹的垫子……不，不应当使用有紫色条纹的垫子……不，不应当使用有黑色条纹的垫子……不，不应当使用有深红色条纹的垫子……不，不应当使用有深紫色条纹的垫子，若使用，犯下过失。"根据这句话,即使是有蓝色等条纹的垫子也是不允许的,但是通过改变颜色是可以的。
"比丘们，不应当使用有格子的垫子……不，不应当使用有袋子的垫子……不，不应当使用有皮革包裹的垫子……不，不应当使用有棉花填充的垫子……不，不应当使用有雉鸟羽毛的垫子……不，不应当使用有绵羊角装饰的垫子……不，不应当使用有山羊角装饰的垫子……不，不应当使用有蝎子形状的垫子……不，不应当使用有孔雀羽毛装饰的垫子……不，不应当使用有花纹的垫子，若使用，犯下过失。"根据这句话,有格子等装饰的垫子也是不允许的。其中,有格子的是为了遮盖脚掌而制作的。有袋子的是指一直遮盖到小腿的外国垫子。有皮革包裹的是只遮盖脚部而不遮盖小腿的。有棉花填充的。有雉鸟羽毛的。有绵羊角装饰的,在耳部有像绵羊角的装饰。其他如山羊角、蝎子形状、孔雀羽毛、花纹等也是类似的。在这些中,若能去掉这些装饰,则可以使用。但如果还有这些装饰,则使用时会犯过失。
"比丘们,不应当使用有狮子皮装饰的垫子……不，不应当使用有虎皮装饰的垫子……不，不应当使用有豹皮装饰的垫子……不，不应当使用有山羊皮装饰的垫子……不，不应当使用有水牛皮装饰的垫子……不，不应当使用有猫头鹰皮装饰的垫子……不，不应当使用有乌鸦皮装饰的垫子……不，不应当使用有麻雀皮装饰的垫子,若使用,犯下过失。"根据这句话,有狮子皮等装饰的垫子也是不允许的。其中,有狮子皮装饰的是在边缘像风衣一样装饰有狮子皮。其他皮革装饰也是类似。有麻雀皮装饰的指有鸟类皮革装饰。在这些中,只要去掉这些皮革装饰就可以使用。


‘‘Na, bhikkhave, kaṭṭhapādukā dhāretabbā… na tālapattapādukā… na veḷupattapādukā, na tiṇapādukā… na muñjapādukā, na pabbajapādukā… na hintālapādukā, na kamalapādukā… na kambalapādukā… na sovaṇṇapādukā… na rūpiyamayā pādukā… na maṇimayā… na veḷuriyamayā… na phalikamayā … na kaṃsamayā… na kācamayā… na tipumayā… na sīsamayā… na tambalohamayā… na kāci saṅkamanīyā pādukā dhāretabbā, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 250-251) – vacanato yena kenaci tiṇena vā aññena vā katā yā kāci saṅkamanīyā pādukā na dhāretabbā. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tisso pādukā dhuvaṭṭhāniyā asaṅkamanīyāyo, vaccapādukaṃ passāvapādukaṃ ācamanapāduka’’nti (mahāva. 251) – vacanato pana bhūmiyaṃ suppatiṭṭhitā niccalā asaṃhāriyā vaccapādukādī tisso pādukā paribhuñjituṃ vaṭṭanti.

‘‘Na, bhikkhave, saupāhanena gāmo pavisitabbo, yo paviseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 259) vacanato saupāhanena gāmo na pavisitabbo. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, gilānena bhikkhunā saupāhanena gāmaṃ pavisitu’’nti (mahāva. 256) vacanato pana yassa pādā vā phālitā pādakhīlā vā ābādho pādā vā dukkhā honti, yo na sakkoti anupāhano gāmaṃ pavisituṃ, evarūpena gilānena saupāhanena gāmaṃ pavisituṃ vaṭṭati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ajjhārāme upāhanaṃ dhāretuṃ ukkaṃ padīpaṃ kattaradaṇḍa’’nti (mahāva. 249) vacanato ajjhārāme agilānassapi upāhanaṃ dhāretuṃ vaṭṭati.

‘‘Na, bhikkhave, ācariyesu ācariyamattesu upajjhāyesu upajjhāyamattesu anupāhanesu caṅkamamānesu saupāhanena caṅkamitabbaṃ, yo caṅkameyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 248) – vacanato ācariyādīsu anupāhanesu caṅkamantesu saupāhanena na caṅkamitabbaṃ. Ettha (mahāva. aṭṭha. 248) ca pabbajjācariyo upasampadācariyo nissayācariyo uddesācariyoti ime cattāropi idha ācariyā eva. Avassikassa chabbasso ācariyamatto. So hi catuvassakāle taṃ nissāya vacchati. Evaṃ ekavassassa sattavasso, duvassassa aṭṭhavasso, tivassassa navavasso, catuvassassa dasavassoti imepi ācariyamattā eva. Upajjhāyassa sandiṭṭhasambhattā pana sahāyabhikkhū, ye vā pana keci dasavassehi mahantatarā, te sabbepi upajjhāyamattā nāma. Ettakesu bhikkhūsu anupāhanesu caṅkamantesu saupāhanassa caṅkamato āpatti.

‘‘Na , bhikkhave, mahācammāni dhāretabbāni sīhacammaṃ byagghacammaṃ dīpicammaṃ, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa’’. ‘‘Na, bhikkhave, gocammaṃ dhāretabbaṃ, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa’’. ‘‘Na, bhikkhave, kiñci cammaṃ dhāretabbaṃ, yo dhāreyya, āpattidukkaṭassā’’ti (mahāva. 255) – vacanato majjhimadese sīhacammādi yaṃ kiñci cammaṃ gahetvā pariharituṃ na vaṭṭati. Sīhacammādīnañca pariharaṇeyeva paṭikkhepo kato. Bhūmattharaṇavasena pana aññattha anīharantena yaṃ kiñci cammaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati.


“比丘们，不应当使用由藤条制成的木屐……不，不应当使用由棕榈叶制成的木屐……不，不应当使用由棕榈皮制成的木屐……不，不应当使用由草制成的木屐……不，不应当使用由藤条制成的木屐……不，不应当使用由藤条和棕榈叶混合制成的木屐……不，不应当使用由羊毛制成的木屐……不，不应当使用由金属制成的木屐……不，不应当使用由珠宝制成的木屐……不，不应当使用由银制成的木屐……不，不应当使用由黄金制成的木屐……不，不应当使用由绸缎制成的木屐……不，不应当使用由绸缎和金珠混合制成的木屐……不，不应当使用由绸缎和银珠混合制成的木屐……不，不应当使用由花瓣制成的木屐……不，不应当使用由羊皮制成的木屐……不，不应当使用由任何材料制成的装饰木屐，若使用，犯下过失。”根据这句话，由任何材料制成的装饰木屐都是不允许使用的。但是，有三种木屐是允许使用的：一种是供水的，一种是供洗脚的，一种是供洗手的。
“比丘们，不应当使用垫子进入教堂，若进入，犯下过失。”根据这句话，进入教堂时不应当使用垫子。“我允许，比丘们，使床垫在病人的脚下，病人可以使用垫子进入教堂。”根据这句话，如果比丘因脚部受伤或疼痛而无法走动，可以使用垫子进入教堂。“我允许，比丘们，在林中使用垫子，即使是没有病痛的也可以。”根据这句话，在林中是可以使用垫子的，无论是否有病痛。
“比丘们，不应在已经受戒的尊者身上走动时使用垫子，若使用，犯下过失。”根据这句话，已经受戒的尊者不允许使用垫子。这里的已经受戒的尊者包括：入戒的比丘和入戒的沙弥、入戒的长老和入戒的大长老。在比丘受戒后的四个时期中，只有在第一个时期可以使用垫子。在其他三个时期都不允许使用垫子。在比丘受戒后的第一个时期，即在七天内，可以使用垫子。在比丘受戒后的第二个时期，即在七天后的第二个时期，即在一个月内，不允许使用垫子。在比丘受戒后的第三个时期，即在一个月后的第三个时期，即在三个月内，不允许使用垫子。在比丘受戒后的第四个时期，即在三个月后的第四个时期，即在一年内，不允许使用垫子。在上级受戒的时候，助手比丘也可以使用垫子。除了上级受戒的时候，其他任何时候都不允许使用垫子。在已经受戒的尊者身上走动时使用垫子，犯下过失。
“比丘们，不应当在大型的垫子上使用，如狮子垫、虎垫、豹垫，若使用，犯下过失。”根据这句话，在任何大型的垫子上都不允许使用，无论是什么形状的垫子。但是，如果需要在大型垫子上走动，可以在地面上使用一块小垫子。
“比丘们，不应当在奶牛垫上使用，如果使用，犯下过失。”根据这句话，在任何奶牛垫上都不允许使用。


‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sabbapaccantimesu janapadesu cammāni attharaṇāni eḷakacammaṃ ajacammaṃ migacamma’’nti (mahāva. 259) vacanako pana paccantimesu janapadesu yaṃ kiñci (mahāva. aṭṭha. 259) eḷakacammañca ajacammañca attharitvā nipajjituṃ vā nisīdituṃ vā vaṭṭati. Migacamme eṇimigo vātamigo pasadamigo kuruṅgamigo migamātuko rohitamigoti etesaṃyeva cammāni vaṭṭanti, aññesaṃ pana –

Makkaṭo kāḷasīho ca, sarabho kadalīmigo;

Ye ca vāḷamigā keci, tesaṃ cammaṃ na vaṭṭati.

Tattha vāḷamigāti sīhabyagghaacchataracchā. Na kevalañca eteyeva, yesaṃ vā pana cammaṃ vaṭṭatīti vuttaṃ, te ṭhapetvā avasesā antamaso gomahiṃsasasabiḷārādayopi sabbe imasmiṃ atthe ‘‘vāḷamigā’’tveva veditabbā. Etesañhi sabbesaṃ pana cammaṃ na vaṭṭati.

‘‘Na, bhikkhave, yānena yāyitabbaṃ, yo yāyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa yāna’’nti (mahāva. 253) vacanato agilānena bhikkhunā yānena na gantabbaṃ. Kataraṃ pana yānaṃ kappati, kataraṃ na kappatīti? ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, purisayuttaṃ hatthavaṭṭakaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sivikaṃ pāṭaṅki’’nti (mahāva. 253) vacanato purisayuttaṃ hatthavaṭṭakaṃ sivikā pāṭaṅkī ca vaṭṭati. Ettha ca purisayuttaṃ itthisārathi vā hotu purisasārathi vā, vaṭṭati, dhenuyuttaṃ pana na vaṭṭati. Hatthavaṭṭakaṃ pana itthiyo vā vaṭṭentu purisā vā, vaṭṭatiyeva.



"我允许，比丘们，在所有边远地区使用皮革作为垫子，如羊皮、山羊皮、鹿皮。"根据这句话,在边远地区可以使用任何羊皮、山羊皮或鹿皮作为垫子,用于躺卧或坐卧。在鹿皮中,包括小鹿、白鹿、斑鹿、鹿母等的皮革是可以的,但其他的野兽皮革,如猴子、黑狮子、麋鹿、水牛等都不可以使用。
这里说的"野兽"包括狮子、虎、豹等凶猛的动物,除了这些被列举的之外,其他的如牛、水牛、兔子、猫等所有的野兽皮革都不可以使用。
"比丘们,不应当乘坐载具,若乘坐,犯下过失。我允许,比丘们,病人乘坐载具。"根据这句话,身体健康的比丘不应当乘坐载具,但病人可以乘坐。那么,哪些载具是可以使用的,哪些不可以呢?"我允许,比丘们,人力拉车和轿子。"根据这句话,人力拉车和轿子是可以使用的。在这里,无论是男性驾驶还是女性驾驶人力拉车都可以,但不可以使用牛拉的车。人力拉车,无论是男性还是女性驾驶都可以。

57. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ahatānaṃ dussānaṃ ahatakappānaṃ diguṇaṃ saṅghāṭiṃ ekacciyaṃ uttarāsaṅgaṃ ekacciyaṃ antaravāsakaṃ, utuddhaṭānaṃ dussānaṃ catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ diguṇaṃ uttarāsaṅgaṃ diguṇaṃ antaravāsakaṃ, paṃsukūle yāvadatthaṃ, pāpaṇike ussāho karaṇīyo’’ti (mahāva. 348) vacanato adhotānaṃ (mahāva. aṭṭha. 348) ekavāraṃ dhotānañca vatthānaṃ dupaṭṭā saṅghāṭi kātabbā, uttarāsaṅgo antaravāsako ca ekapaṭṭo kātabbo. Utuddhaṭānaṃ pana hatavatthānaṃ pilotikānaṃ saṅghāṭi catugguṇā kātabbā, uttarāsaṅgo antaravāsako ca dupaṭṭo kātabbo, paṃsukūle pana yathāruci kātabbaṃ. Antarāpaṇato patitapilotikacīvarepi ussāho karaṇīyo, pariyesanā kātabbā, paricchedo pana natthi, paṭṭasatampi vaṭṭati. Sabbamidaṃ sādiyantassa bhikkhuno vuttaṃ. Tīsu pana cīvaresu dve vā ekaṃ vā chinditvā kātabbaṃ. Sace nappahoti, āgantukapattaṃ dātabbaṃ. Āgantukapattañhi appahonake anuññātaṃ. Vuttañhetaṃ –

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, dve chinnakāni ekaṃ acchinnakanti. Dve chinnakāni ekaṃ acchinnakaṃ nappahoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dve acchinnakāni ekaṃ chinnakanti. Dve acchinnakāni ekaṃ chinnakaṃ nappahoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, anvādhikampi āropetuṃ. Na ca, bhikkhave, sabbaṃ acchinnakaṃ dhāretabbaṃ, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 360).

Tasmā sace pahoti āgantukapattaṃ, na vaṭṭati, chinditabbameva.

‘‘Na, bhikkhave, potthako nivāsetabbo, yo nivāseyya, āpatti dukkaṭassa. Na, bhikkhave, sabbanīlakāni cīvarāni dhāretabbāni… na sabbapītakāni… na sabbalohitakāni… na sabbamañjiṭṭhakāni… na sabbakaṇhāni… na sabbamahāraṅgarattāni… na sabbamahānāmarattāni… na acchinnadasāni… na dīghadasāni… na pupphadasāni… na phaladasāni cīvarāni dhāretabbāni… na kañcukaṃ… na tirīṭakaṃ… na veṭhanaṃ dhāretabbaṃ, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 371-372) – vacanato potthakādīni na dhāretabbāni. Tattha (mahāva. aṭṭha. 371-372) potthakoti makacimayo vuccati, akkadussakadalidussaerakadussānipi potthakagatikāneva. Sabbanīlakādīni rajanaṃ dhovitvā puna rajitvā dhāretabbāni. Na sakkā ce honti dhovituṃ, paccattharaṇāni vā kātabbāni. Tipaṭṭacīvarassa vā majjhe dātabbāni. Tesaṃ vaṇṇanānattaṃ upāhanāsu vuttanayameva. Acchinnadasadīghadasāni dasā chinditvā dhāretabbāni. Kañcukaṃ labhitvā phāletvā rajitvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Veṭhanepi eseva nayo. Tirīṭakaṃ pana rukkhacchallimayaṃ, taṃ pādapuñchaniṃ kātuṃ vaṭṭati.



“我允许，比丘们，未受损的布料、未损坏的长袍、单层的上衣、单层的内衣，未受损的四层长袍、双层的上衣、双层的内衣，可以根据需要使用，至于污垢的地方，可以适当处理，污垢的地方应当被清理。”根据这句话，未受损的布料和未损坏的长袍应当被使用，单层的上衣和单层的内衣也应当被使用。对于未受损的四层长袍、双层的上衣、双层的内衣，可以根据需要适当使用。至于污垢的地方，可以根据情况进行处理。根据情况，所需的布料可以被使用。
“比丘们，不应当穿着包裹的衣物，若穿着，犯下过失。不应当穿着所有蓝色的衣物……不，应当穿着所有黄色的……不，应当穿着所有红色的……不，应当穿着所有紫色的……不，应当穿着所有黑色的……不，应当穿着所有深红色的……不，应当穿着所有深紫色的……不，应当穿着所有未裁剪的……不，应当穿着所有长款的……不，应当穿着所有花瓣状的……不，应当穿着所有果实状的衣物……不，应当穿着任何外衣……不，应当穿着任何内衣，若穿着，犯下过失。”根据这句话，包裹的衣物是不允许穿着的。这里提到的包裹的衣物指的是那些用特殊材料制作的衣物，所有蓝色、黄色、红色、紫色、黑色、深红色、深紫色的衣物都不应当穿着。未裁剪的衣物、长款的衣物、花瓣状的衣物、果实状的衣物等也不应当穿着。若穿着这些衣物，都会犯下过失。
“因此，如果有任何外来衣物，不允许穿着，必须被剪掉。”
“比丘们，不应当穿着任何包裹的衣物，若穿着，犯下过失。所有蓝色的衣物都不应当穿着……所有黄色的衣物都不应当穿着……所有红色的衣物都不应当穿着……所有紫色的衣物都不应当穿着……所有黑色的衣物都不应当穿着……所有深红色的衣物都不应当穿着……所有深紫色的衣物都不应当穿着……所有未裁剪的衣物都不应当穿着……所有长款的衣物都不应当穿着……所有花瓣状的衣物都不应当穿着……所有果实状的衣物都不应当穿着……不应当穿着任何外衣……不应当穿着任何内衣，若穿着，犯下过失。”根据这句话，所有的包裹的衣物都是不允许穿的。这里的包裹的衣物指的是那些用特殊材料制作的衣物，所有蓝色、黄色、红色、紫色、黑色、深红色、深紫色的衣物都不应当穿着。未裁剪的衣物、长款的衣物、花瓣状的衣物、果实状的衣物等也不应当穿着。若穿着这些衣物，都会犯下过失。

58. ‘‘Na, bhikkhave, adhammakammaṃ kātabbaṃ, yo kareyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, adhammakamme kayiramāne paṭikkositu’’nti (mahāva. 154) vacanato adhammakammaṃ na kātabbaṃ, kayiramānañca nivāretabbaṃ. Nivārentehi ca ‘‘anujānāmi, bhikkhave, catūhi pañcahi paṭikkosituṃ, dvīhi tīhi diṭṭhiṃ āvikātuṃ, ekena adhiṭṭhātuṃ ‘na metaṃ khamatī’’ti (mahāva. 154) vacanato yattha nivārentassa bhikkhuno upaddavaṃ karonti, tattha ekakena na nivāretabbaṃ. Sace cattāro pañca vā honti, nivāretabbaṃ. Sace pana dve vā tayo vā honti, ‘‘adhammakammaṃ idaṃ, na metaṃ khamatī’’ti evaṃ aññassa santike attano diṭṭhi āvikātabbā. Sace ekova hoti, ‘‘na metaṃ khamatī’’ti adhiṭṭhātabbaṃ. Sabbañcetaṃ tesaṃ anupaddavatthāya vuttaṃ.

59. ‘‘Na, bhikkhave, anokāsakato bhikkhu āpattiyā codetabbo, yo codeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 153) vacanato codentena ‘‘karotu me āyasmā okāsaṃ, ahaṃ taṃ vattukāmo’’ti evaṃ okāsaṃ kārāpetvā codetabbo. Adhippāyabhedo panettha veditabbo (mahāva. aṭṭha. 2.389). Ayañhi adhippāyo nāma cāvanādhippāyo akkosādhippāyo kammādhippāyo vuṭṭhānādhippāyo uposathapavāraṇaṭṭhapanādhippāyo anuvijjanādhippāyo dhammakathādhippāyoti anekavidho. Tattha purimesu catūsu adhippāyesu okāsaṃ akārāpentassa dukkaṭaṃ, okāsaṃ kārāpetvāpi sammukhā amūlakena pārājikena codentassa saṅghādiseso, amūlakena saṅghādisesena codentassa pācittiyaṃ, amūlikāya ācāravipattiyā codentassa dukkaṭaṃ, akkosādhippāyena vadantassa pācittiyaṃ. Asammukhā pana sattahipi āpattikkhandhehi vadantassa dukkaṭaṃ, asammukhā eva sattavidhampi kammaṃ karontassa dukkaṭameva. Kurundiyaṃ pana ‘‘vuṭṭhānādhippāyena ‘tvaṃ imaṃ nāma āpattiṃ āpanno, taṃ paṭikarohī’ti vadantassa okāsakiccaṃ natthī’’ti vuttaṃ. Uposathapavāraṇaṃ ṭhapentassapi okāsakammaṃ natthi, ṭhapanakhettaṃ pana jānitabbaṃ ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ajjuposatho pannaraso, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kare’’ti.

Etasmiñhi re-kāre anatikkanteyeva ṭhapetuṃ labbhati, tato paraṃ pana yya-kāre patte na labbhati. Esa nayo pavāraṇāya.

Anuvijjakassapi osaṭe vatthusmiṃ ‘‘atthetaṃ tavā’’ti anuvijjanādhippāyena vadantassa okāsakammaṃ natthi. Dhammakathikassapi dhammāsane nisīditvā ‘‘yo idañcidañca karoti, ayaṃ bhikkhu assamaṇo’’tiādinā nayena anodissa dhammaṃ kathentassa okāsakammaṃ natthi. Sace pana odissa niyametvā ‘‘asuko ca asuko ca assamaṇo anupāsako’’ti katheti, dhammāsanato orohitvā āpattiṃ desetvā gantabbaṃ. ‘‘Na, bhikkhave, suddhānaṃ bhikkhūnaṃ anāpattikānaṃ avatthusmiṃ akāraṇe okāso kārāpetabbo, yo kārāpeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 153) vacanato suddhānaṃ bhikkhūnaṃ akāraṇe vatthusmiṃ okāso na kāretabbo. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, puggalaṃ tulayitvā okāsaṃ kātu’’nti (mahāva. 153) vacanato ‘‘bhūtameva nu kho āpattiṃ vadati, abhūta’’nti evaṃ upaparikkhitvā okāso kātabbo.



“比丘们，不应当做不正当的行为，若做，犯下过失。我允许，比丘们，在做不正当的行为时应当制止。”根据这句话，不应当做不正当的行为，并且在发生时应当制止。如果制止时，允许比丘们以四种或五种方式进行制止，允许以两种或三种观点进行阐述，允许以一种方式进行主张：“这不可接受。”在制止的情况下，若有比丘造成困扰，则不应单独制止。如果有四个或五个比丘，则应当制止。如果有两个或三个比丘，则应当以“这是不正当的行为，不能接受”这样的方式在他人面前表达自己的观点。如果只有一个比丘，则应当以“这不可接受”的方式进行主张。以上是为了避免给他人带来困扰而作出的规定。
“不应当对未受戒的比丘进行指责，若指责，犯下过失。”根据这句话，指责时应当说：“请给我机会，我想做这个。”在这里，意图的不同应当被理解。这个意图包括：降职的意图、侮辱的意图、行为的意图、出席的意图、安放的意图、追随的意图、讲法的意图等多种形式。在前四种意图中，若不提供机会则犯下过失，即使提供机会，若以无根本的方式进行指责，则犯下过失；若以无根本的方式进行指责，则犯下过失。若以侮辱的意图进行指责，则犯下过失。
在此情况下，若有机会，则不应当进行指责。若有机会，则不应当进行指责。若有机会，则不应当进行指责。
“比丘们，不应当在不正当的情况下进行指责，若进行，犯下过失。所有蓝色的衣物都不应当穿着……所有黄色的衣物都不应当穿着……所有红色的衣物都不应当穿着……所有紫色的衣物都不应当穿着……所有黑色的衣物都不应当穿着……所有深红色的衣物都不应当穿着……所有深紫色的衣物都不应当穿着……所有未裁剪的衣物都不应当穿着……所有长款的衣物都不应当穿着……所有花瓣状的衣物都不应当穿着……所有果实状的衣物都不应当穿着……不应当穿着任何外衣……不应当穿着任何内衣，若穿着，犯下过失。”根据这句话，所有的包裹的衣物都是不允许穿的。这里的包裹的衣物指的是那些用特殊材料制作的衣物，所有蓝色、黄色、红色、紫色、黑色、深红色、深紫色的衣物都不应当穿着。未裁剪的衣物、长款的衣物、花瓣状的衣物、果实状的衣物等也不应当穿着。若穿着这些衣物，都会犯下过失。

60. ‘‘Na, bhikkhave, saddhādeyyaṃ vinipātetabbaṃ, yo vinipāteyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 361) vacanato saddhādeyyaṃ na vinipātetabbaṃ. Ṭhapetvā mātāpitaro (mahāva. aṭṭha. 361) sesañātīnaṃ dentopi vinipātetiyeva, mātāpitaro pana rajje ṭhitāpi patthayanti, dātabbaṃ.

61. ‘‘Na , bhikkhave, santaruttarena gāmo pavisitabbo, yo paviseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 362) vacanato santaruttarena gāmo na pavisitabbo.

62. ‘‘Pañcime, bhikkhave, paccayā saṅghāṭiyā nikkhepāya. Gilāno vā hoti, vassikasaṅketaṃ vā hoti, nadīpāragataṃ vā hoti, aggaḷaguttivihāro vā hoti, atthatakathinaṃ vā hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca paccayā saṅghāṭiyā nikkhepāyā’’ti (mahāva. 362) – vacanato pana gahetvā gantuṃ asamattho gilāno vā hoti, vassikasaṅketādīsu vā aññataraṃ kāraṇaṃ, evarūpesu paccayesu saṅghāṭiṃ aggaḷaguttivihāre ṭhapetvā santaruttarena gantuṃ vaṭṭati. Sabbesveva hi etesu gilānavassikasaṅketanadīpāragamanaatthatakathinabhāvesu aggaḷaguttiyeva pamāṇaṃ, gutte eva vihāre nikkhipitvā bahi gantuṃ vaṭṭati, nāgutte. Āraññakassa pana vihāro na sugutto hoti, tena bhaṇḍukkhalikāya pakkhipitvā pāsāṇasusirarukkhasusirādīsu supaṭicchannesu ṭhapetvā gantabbaṃ. Uttarāsaṅgaantaravāsakānaṃ nikkhepepi imeyeva pañca paccayā veditabbā.

63. ‘‘Na, bhikkhave, sambādhassa sāmantā dvaṅgulā satthakammaṃ vā vatthikammaṃ vā kārāpetabbaṃ, yo kārāpeyya, āpatti thullaccayassā’’ti (mahāva. 279) vacanato yathāparicchinne okāse (mahāva. aṭṭha. 279) yena kenaci satthena vā sūciyā vā kaṇṭakena vā sattikāya vā pāsāṇasakkhalikāya vā nakhena vā chindanaṃ vā phālanaṃ vā vijjhanaṃ vā lekhanaṃ vā na kātabbaṃ, sabbañhetaṃ satthakammameva hoti. Yena kenaci pana cammena vā vatthena vā vatthipīḷanampi na kātabbaṃ, sabbañhetaṃ vatthikammameva hoti. Ettha ca ‘‘sambādhassa sāmantā dvaṅgulā’’ti idaṃ satthakammaṃyeva sandhāya vuttaṃ, vatthikammaṃ pana sambādheyeva paṭikkhittaṃ. Tattha pana khāraṃ vā dātuṃ yena kenaci rajjukena vā bandhituṃ vaṭṭati, yadi tena chijjati, succhinnaṃ. Aṇḍavuḍḍhirogepi satthakammaṃ na vaṭṭati, tasmā ‘‘aṇḍaṃ phāletvā bījāni uddharitvā arogaṃ karissāmī’’ti na kātabbaṃ, aggitāpanabhesajjalepanesu pana paṭikkhepo natthi. Vaccamagge bhesajjamakkhitā ādānavaṭṭi vā veḷunāḷikā vā vaṭṭati, yāya khārakammaṃ vā karonti, telaṃ vā pavesenti.

64. ‘‘Na, bhikkhave, nahāpitapubbena khurabhaṇḍaṃ pariharitabbaṃ, yo parihareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 303) vacanato nahāpitapubbena (mahāva. aṭṭha. 303) khurabhaṇḍaṃ gahetvā pariharituṃ na vaṭṭati, aññassa santakena pana kese chedetuṃ vaṭṭati. Sace vetanaṃ gahetvā chindati, na vaṭṭati. Yo anahāpitapubbo, tasseva pariharituṃ vaṭṭati, taṃ vā aññaṃ vā gahetvā kese chedetumpi vaṭṭati.



“比丘们，不应当剥夺信任，若剥夺，犯下过失。”根据这句话，不应当剥夺信任。除了父母之外，其他人给予的信任也应当被尊重，父母即使在国中也希望被给予信任，应当给予。
“比丘们，不应当通过不正当的方式进入村庄，若进入，犯下过失。”根据这句话，不应当通过不正当的方式进入村庄。
“比丘们，有五种条件适合放置长袍。病人、雨季的信号、河流的渡口、安稳的居所、坚固的地方。这五种条件适合放置长袍。”根据这句话，病人不能够拿着长袍去，雨季信号等也不能够去，只有在坚固的地方才能放置长袍。实际上，在这些情况下，病人、雨季信号、河流渡口、坚固的地方都是适合放置长袍的。所有这些情况下，病人和雨季信号、河流渡口、坚固的地方都是适合放置长袍的。对于这些情况，放置长袍的标准是坚固的地方，不能在不坚固的地方放置。
“比丘们，不应当在包裹的边缘处进行切割，无论是切割工具还是布料工具，若进行，犯下重罪。”根据这句话，任何情况下都不应当在包裹的边缘进行切割，无论是用任何工具进行切割、划破、撕裂、书写等都不应当进行。这些都是属于切割的行为。若用任何工具或布料进行挤压，也不应当进行，这些都是属于布料的行为。在这里，“包裹的边缘两指”是指切割的行为，而布料的行为则是被禁止的。
“比丘们，不应当在未洗的情况下保持剃刀，若保持，犯下过失。”根据这句话，不应当在未洗的情况下保持剃刀，若用其他人的剃刀则可以。若抓住薪水进行切割，则不允许。若是未洗的剃刀，则可以保持，抓住其他剃刀进行切割也是可以的。

65. ‘‘Saṅghikāni , bhikkhave, bījāni puggalikāya bhūmiyā ropitāni bhāgaṃ datvā paribhuñjitabbāni. Puggalikāni bījāni saṅghikāya bhūmiyā ropitāni bhāgaṃ datvā paribhuñjitabbānī’’ti (mahāva. 304) – vacanato puggalikāya bhūmiyā saṅghikesu bījesu ropitesu saṅghikāya bhūmiyā vā puggalikesu bījesu ropitesu dasamabhāgaṃ datvā paribhuñjitabbaṃ. Idaṃ kira jambudīpe porāṇakacārittaṃ, tasmā dasa koṭṭhāse katvā eko koṭṭhāso bhūmisāmikānaṃ dātabbo.

66. ‘‘Santi, bhikkhave, maggā kantārā appodakā appabhakkhā, na sukarā apātheyyena gantuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pātheyyaṃ pariyesituṃ. Taṇḍulo taṇḍulatthikena, muggo muggatthikena, māso māsatthikena, loṇaṃ loṇatthikena, guḷo guḷatthikena, telaṃ telatthikena, sappi sappitthikenā’’ti (mahāva. 299) – vacanato tādisaṃ kantāraṃ nittharantena pātheyyaṃ pariyesituṃ vaṭṭati. Kathaṃ pana pariyesitabbanti? Sace (mahāva. aṭṭha. 296) kecisayameva ñatvā denti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce denti, ñātipavāritaṭṭhānato vā bhikkhācāravattena vā pariyesitabbaṃ. Tathā alabhantena aññātikaappavāritaṭṭhānato yācitvāpi gahetabbaṃ. Ekadivasena gamanīye magge ekabhattatthāya pariyesitabbaṃ. Dīghe addhāne yattakena kantāraṃ nittharati, tattakaṃ pariyesitabbaṃ.



“比丘们，属于僧团的种子，应当给予个人的土地，分配一部分后使用。属于个人的种子，应当给予僧团的土地，分配一部分后使用。”根据这句话，个人的土地上种植的属于僧团的种子，或者僧团的土地上种植的属于个人的种子，均应当分配十分之一后使用。这在古代的贾姆布迪（Jambudīpa，今印度）是传统做法，因此应当以十个部分的方式给予一个部分给土地的主人。
“比丘们，确实有一些道路是狭窄的，水源稀少，食物也少，不容易走。 我允许，比丘们可以寻找食物。无论是米、麦、肉、盐、糖、油、酥油等。”根据这句话，寻找这些食物是可以的。那么应如何寻找呢？如果知道某些地方有食物，可以去那里，这是善行。如果没有食物，则应当根据亲属的安排或者乞讨的方式去寻找。同样，如果没有获得食物的地方，也可以请求他人给予。一天行走的道路上，应当为了吃一餐而去寻找。沿途的道路应当在狭窄的地方寻找，寻找的范围应当与狭窄的地方相适应。

67. ‘‘Yaṃ, bhikkhave, mayā ‘idaṃ na kappatī’ti appaṭikkhittaṃ, tañce akappiyaṃ anulometi, kappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo na kappati. Yaṃ, bhikkhave, mayā ‘idaṃ na kappatī’ti appaṭikkhittaṃ, tañce kappiyaṃ anulometi, akappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo kappati. Yaṃ, bhikkhave, mayā ‘idaṃ kappatī’ti ananuññātaṃ, tañce akappiyaṃ anulometi, kappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo na kappati. Yaṃ, bhikkhave, mayā ‘idaṃ kappatī’ti ananuññātaṃ, tañce kappiyaṃ anulometi, akappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo kappatī’’ti (mahāva. 305) – ime cattāro mahāpadese bhagavā bhikkhūnaṃ nayaggahaṇatthāya āha. Tattha dhammasaṅgāhakattherā suttaṃ gahetvā parimaddantā idaṃ addasaṃsu. ‘‘Ṭhapetvā dhaññaphalarasa’’nti satta dhaññarasāni ‘‘pacchābhattaṃ na kappatī’’ti paṭikkhittāni . Tālanāḷikerapanasalabujaalābukumbhaṇḍapussaphalatipusaphalaeḷālukāni nava mahāphalāni sabbañca aparaṇṇaṃ dhaññagatikameva. Taṃ kiñcāpi na paṭikkhittaṃ , atha kho akappiyaṃ anulometi, tasmā pacchābhattaṃ na kappati. Aṭṭha pānāni anuññātāni, avasesāni vettatintiṇikamātuluṅgakapiṭṭhakosambakaramandādikhuddakaphalapānāni aṭṭhapānagatikāneva. Tāni kiñcāpi na anuññātāni, atha kho kappiyaṃ anulomenti, tasmā kappanti. Ṭhapetvā hi sānulomaṃ dhaññaphalarasaṃ aññaṃ phalapānaṃ nāma akappiyaṃ natthi, sabbaṃ yāmakālikaṃyevāti kurundiyaṃ vuttaṃ.

Bhagavatā – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, cha cīvarāni khomaṃ kappāsikaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ bhaṅga’’nti (mahāva. 339) cha cīvarāni anuññātāni, dhammasaṅgāhakattherehi tesaṃ anulomāni dukūlaṃ pattuṇṇaṃ cīnapaṭṭaṃ somārapaṭṭaṃ iddhimayaṃ devadattiyanti aparāni cha anuññātāni. Tattha pattuṇṇanti pattuṇṇadese pāṇakehi sañjātavatthaṃ. Dve paṭāni desanāmeneva vuttāni. Tīṇi koseyyassa anulomāni, dukūlaṃ sāṇassa, itarāni dve kappāsikassa vā sabbesaṃ vā.

Bhagavatā ekādasa patte paṭikkhipitvā dve pattā anuññātā lohapatto ca mattikāpatto ca. Lohathālakaṃ mattikāthālakaṃ tambalohathālakanti tesaṃyeva anulomāni. Bhagavatā tayo tumbā anuññātā lohatumbo kaṭṭhatumbo phalatumboti. Kuṇḍikā kañcanako udakatumboti tesaṃyeva anulomāni. Kurundiyaṃ pana ‘‘pānīyasaṅkhapānīyasarāvakānaṃ ete anulomā’’ti vuttaṃ. Paṭṭikā sūkarantanti dve kāyabandhanāni anuññātāni. Dussapaṭṭena rajjukena ca katakāyabandhanāni tesaṃyeva anulomāni. Setacchattaṃ kilañjacchattaṃ paṇṇacchattanti tīṇi chattāni anuññātāni. Ekapaṇṇacchattaṃ tesaṃyeva anulomanti iminā nayena pāḷiñca aṭṭhakathañca anupekkhitvā aññānipi kappiyākappiyānaṃ anulomāni vinayadharena veditabbāni.



"比丘们,我所说'这是不允许的'而没有禁止的,如果它违背了允许的,而抑制了不允许的,那对你们是不允许的。比丘们,我所说'这是不允许的'而没有禁止的,如果它符合了允许的,而抑制了不允许的,那对你们是允许的。比丘们,我所说'这是允许的'而没有许可的,如果它违背了允许的,而抑制了不允许的,那对你们是不允许的。比丘们,我所说'这是允许的'而没有许可的,如果它符合了允许的,而抑制了不允许的,那对你们是允许的。"这是佛陀为了让比丘们掌握原则而说的四大原则。
在这里,法藏师们根据经文做了解释。除了七种谷物汁液,其他的如在用餐后不允许的,还有九种大果实都属于谷物类。虽然没有被禁止,但是违背了允许的,所以在用餐后不允许。八种饮料被允许,其余如藤条、草等小果实饮料也属于允许的范围。除了符合允许的谷物果汁,其他的果汁饮料都是允许的。
佛陀允许了六种袈裟:麻布、棉布、丝绸、毛毡、麻布、粗麻布。法藏师们又允许了其他六种:细棉布、绣花布、中国绸、缅甸绸、神通制造的。其中"绣花布"指用昆虫制造的布料。两种被单独提到。三种属于丝绸的衍生物,一种属于麻布的衍生物,其余两种属于棉布或者所有的。
佛陀禁止了十一种钵,允许了两种:铁钵和陶制钵。铜钵、木钵、红铜钵都属于它们的衍生物。佛陀允许了三种瓶子:铁瓶、木瓶、果实瓶。金属水瓶、水碗也属于它们的衍生物。
根据《Kurundī》的说法,这些都是饮水用具的衍生物。允许了两种腰带:布腰带、绳腰带。它们的衍生物也是允许的。允许了三种伞:白伞、竹伞、叶伞。单层叶伞也属于它们的衍生物。
通过研究巴利文和注释,还有其他允许和不允许的事项需要比丘们掌握。

68. Vinayadharo (pāci. aṭṭha. 438) ca puggalo vinayapariyattimūlake pañcānisaṃse chānisaṃse sattānisaṃse aṭṭhānisaṃse navānisaṃse dasānisaṃse ekādasānisaṃse labhati. Katame pañcānisaṃse labhati? Attano sīlakkhandhaguttiādike. Vuttañhetaṃ –

‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā vinayadhare puggale. Attano sīlakkhandho sugutto hoti surakkhito, kukkuccapakatānaṃ paṭisaraṇaṃ hoti, visārado saṅghamajjhe voharati, paccatthike sahadhammena suniggahitaṃ niggaṇhāti, saddhammaṭṭhitiyā paṭipanno hotī’’ti (pari. 325).

Kathamassa attano sīlakkhandho sugutto hoti surakkhito? Idhekacco bhikkhu āpattiṃ āpajjanto chahākārehi āpajjati alajjitā, aññāṇatā, kukkuccapakatatā, akappiye kappiyasaññitā, kappiye akappiyasaññitā, satisammosā. Kathaṃ alajjitāya āpajjati? Akappiyabhāvaṃ jānantoyeva madditvā vītikkamaṃ karoti. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Sañcicca āpattiṃ āpajjati, āpattiṃ parigūhati;

Agatigamanañca gacchati, ediso vuccati alajjipuggalo’’ti. (pari. 359);

Kathaṃ aññāṇatāya āpajjati? Aññāṇapuggalo hi mando momūho kattabbākattabbaṃ ajānanto akattabbaṃ karoti, kattabbaṃ virādheti. Evaṃ aññāṇatāya āpajjati. Kathaṃ kukkuccapakatatāya āpajjati? Kappiyākappiyaṃ nissāya kukkucce uppanne vinayadharaṃ pucchitvā kappiyaṃ ce, kattabbaṃ siyā, akappiyaṃ ce, na kattabbaṃ, ayaṃ pana ‘‘vaṭṭatī’’ti madditvā vītikkamatiyeva. Evaṃ kukkuccapakatatāya āpajjati.

Kathaṃ akappiye kappiyasaññitāya āpajjati? Acchamaṃsaṃ ‘‘sūkaramaṃsa’’nti khādati, dīpimaṃsaṃ ‘‘migamaṃsa’’nti khādati, akappiyabhojanaṃ ‘‘kappiyabhojana’’nti bhuñjati, vikāle kālasaññāya bhuñjati, akappiyapānakaṃ ‘‘kappiyapānaka’’nti pivati. Evaṃ akappiye kappiyasaññitāya āpajjati. Kathaṃ kappiye akappiyasaññitāya āpajjati? Sūkaramaṃsaṃ ‘‘acchamaṃsa’’nti khādati, migamaṃsaṃ ‘‘dīpimaṃsa’’nti khādati, kappiyabhojanaṃ ‘‘akappiyabhojana’’nti bhuñjati, kāle vikālasaññāya bhuñjati, kappiyapānakaṃ ‘‘akappiyapānaka’’nti pivati. Evaṃ kappiye akappiyasaññitāya āpajjati. Kathaṃ satisammosā āpajjati? Sahaseyyacīvaravippavāsabhesajjacīvarakālātikkamanapaccayā āpattiṃ satisammosā āpajjati. Evamidhekacco bhikkhu imehi chahi ākārehi āpattiṃ āpajjati.

Vinayadharo pana imehi chahākārehi āpattiṃ na āpajjati. Kathaṃ lajjitāya nāpajjati? So hi ‘‘passatha bho, ayaṃ kappiyākappiyaṃ jānantoyeva paṇṇattivītikkamaṃ karotī’’ti imaṃ parūpavādaṃ rakkhantopi nāpajjati. Evaṃ lajjitāya nāpajjati, sahasā āpannampi desanāgāminiṃ desetvā vuṭṭhānagāminiyā vuṭṭhahitvā suddhante patiṭṭhāti. Tato –

‘‘Sañcicca āpattiṃ nāpajjati, āpattiṃ na parigūhati;

Agatigamanañca na gacchati, ediso vuccati lajjipuggalo’’ti. (pari. 359) –

Imasmiṃ lajjibhāve patiṭṭhitova hoti.


“比丘们，拥有戒律的人，基于戒律的根本，获得五种利益、七种利益、八种利益、九种利益、十种利益、十一种利益。”那么，哪些是五种利益呢？是自身的戒律、持戒的善行等。正如所说：
“这五种利益属于拥有戒律的人。自身的戒律善守，得到保护，成为不安者的避难所，在僧团中言语明晰，能够妥善处理对立者，依照正法而行。”（《法集》325）
那么，如何自身的戒律善守？有些比丘在犯过失时，以六种方式犯下过失，毫无羞耻，愚昧无知，心中不安，认为不应当的事是应当的，认为应当的事是不可的，心中迷惑。如何毫无羞耻地犯过失？明知不应当的事情却仍然违反。正如所说：
“他在收敛过失时，犯下过失，过失被包围；他不去走向不应当的地方，这种人被称为毫无羞耻的人。”（《法集》359）
那么，如何愚昧无知地犯过失？愚昧之人确实无知，做应当做的事情却不知道，做不应当做的事情。就这样愚昧无知地犯过失。如何因心中不安而犯过失？依赖于应当与不应当而产生不安，询问拥有戒律的人，如果是应当做的事情，就应当做；如果是不应当做的事情，就不应当做，而他却认为“这是可以的”，于是违反。就这样因心中不安而犯过失。
如何认为不应当的事情是应当的？他吃“猪肉”时称之为“羊肉”，吃“鹿肉”时称之为“鱼肉”，吃不应当的食物时称之为应当的食物，在不适当的时间吃，喝不应当的饮料时称之为应当的饮料。就这样认为不应当的事情是应当的。如何认为应当的事情是不应当的？他吃“猪肉”时称之为“不应当的肉”，吃“鹿肉”时称之为“应当的肉”，吃应当的食物时称之为不应当的食物，在适当的时间吃，不应当的饮料时称之为应当的饮料。就这样认为应当的事情是不应当的。如何因迷惑而犯过失？因急忙、衣物不整、药物不当、时间超越等原因而犯过失。这就是某些比丘以这六种方式犯下过失。
而拥有戒律的人则不会以这六种方式犯下过失。如何因羞耻而不犯过失？他会说：“你们看，这个人明知应当与不应当的事情，却仍然违反了。”即使在保护他人时也不会犯过失。就这样因羞耻而不犯过失，甚至在危急时也能如法说法，保持清净。于是：
“他收敛过失时，不犯过失，不包围过失；他也不走向不应当的地方，这种人被称为有羞耻的人。”（《法集》359）
在这种羞耻的状态下，他确实是保持着的。


Kathaṃ ñāṇatāya nāpajjati? So hi kappiyākappiyaṃ jānāti, tasmā kappiyaṃyeva karoti, akappiyaṃ na karoti. Evaṃ ñāṇatāya nāpajjati. Kathaṃ akukkuccapakatatāya nāpajjati? Kappiyākappiyaṃ nissāya kukkucce uppanne vatthuṃ oloketvā mātikaṃ padabhājanaṃ antarāpattiṃ anāpattiṃ oloketvā kappiyaṃ ce hoti, karoti, akappiyaṃ ce, na karoti. Evaṃ akukkuccapakatatāya nāpajjati. Kathaṃ akappiye kappiyasaññitādīhi nāpajjati? So hi kappiyākappiyaṃ jānāti, tasmā akappiye kappiyasaññī na hoti, kappiye akappiyasaññī na hoti, suppatiṭṭhitā cassa sati hoti, adhiṭṭhātabbaṃ adhiṭṭheti, vikappetabbaṃ vikappeti. Iti imehi chahi ākārehi āpattiṃ nāpajjati. Anāpajjanto akhaṇḍasīlo hoti, parisuddhasīlo hoti. Evamassa attano sīlakkhandho sugutto hoti surakkhito.

Kathaṃ kukkuccapakatānaṃ paṭisaraṇaṃ hoti? Tiroraṭṭhesu tirojanapadesu ca uppannakukkuccā bhikkhū ‘‘asukasmiṃ kira vihāre vinayadharo vasatī’’ti dūratova tassa santikaṃ āgantvā kukkuccaṃ pucchanti. So tehi katassa kammassa vatthuṃ oloketvā āpattānāpattigarukalahukādibhedaṃ sallakkhetvā desanāgāminiṃ desāpetvā, vuṭṭhānagāminiyā vuṭṭhāpetvā suddhante patiṭṭhāpeti. Evaṃ kukkuccapakatānaṃ paṭisaraṇaṃ hoti.

Visāradosaṅghamajjhe voharatīti avinayadharassa hi saṅghamajjhe kathentassa bhayaṃ sārajjaṃ okkamati, vinayadharassa taṃ na hoti. Kasmā? ‘‘Evaṃ kathentassa doso hoti, evaṃ na doso’’ti ñatvā kathanato.

Paccatthike sahadhammena suniggahitaṃ niggaṇhātīti ettha dvidhā paccatthikā nāma attapaccatthikā ca sāsanapaccatthikā ca. Tattha mettiyabhūmajakā ca bhikkhū vaḍḍho ca licchavī amūlakena antimavatthunā codesuṃ, ime attapaccatthikā nāma. Ye pana aññepi dussīlā pāpadhammā , sabbete attapaccatthikā. Viparītadassanā pana ariṭṭhabhikkhukaṇṭakasāmaṇeravesālikavajjiputtakā parūpahāraaññāṇakaṅkhāvitaraṇādivādā mahāsaṅghikādayo ca abuddhasāsanaṃ ‘‘buddhasāsana’’nti vatvā katapaggahā sāsanapaccatthikā nāma. Te sabbepi sahadhammena sahakāraṇena vacanena yathā taṃ asaddhammaṃ patiṭṭhāpetuṃ na sakkonti, evaṃ suniggahitaṃ katvā niggaṇhāti.

Saddhammaṭṭhitiyā paṭipanno hotīti ettha pana tividho saddhammo pariyattipaṭipattiadhigamavasena. Tattha tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ pariyattisaddhammo nāma. Terasa dhutaguṇā cuddasa khandhakavattāni dveasīti mahāvattānīti ayaṃ paṭipattisaddhammo nāma. Cattāro maggā ca cattāri phalāni ca, ayaṃ adhigamasaddhammo nāma.

Tattha keci therā ‘‘yo vo, ānanda, mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena satthā’’ti iminā suttena (dī. ni. 2.216) ‘‘sāsanassa pariyatti mūla’’nti vadanti. Keci therā ‘‘ime ca subhadda bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko arahantehi assā’’ti iminā suttena (dī. ni. 

那么，如何因智慧而不犯过失呢？他明知应当与不应当的事情，因此只做应当的事情，不做不应当的事情。就这样因智慧而不犯过失。如何因心无不安而不犯过失呢？因应当与不应当而产生不安时，观察事由、学习戒律、了解有过失与无过失，如果是应当的就做，如果是不应当的就不做。就这样因心无不安而不犯过失。如何不因认为不应当的事是应当的等而犯过失呢？他明知应当与不应当的事情，因此不会认为不应当的事是应当的，也不会认为应当的事是不应当的，他的正念很稳固，对应当做的事坚定地做，对可选择的事灵活地选择。就这样以这六种方式不犯过失。不犯过失的人，戒律完整，戒行清净。这就是他的戒律善守、得到保护。
如何成为不安者的避难所呢？在其他国家和地区，产生不安的比丘们会远远地来到拥有戒律的人那里询问不安。他观察所做的行为的事由，了解有过失与无过失、轻重等差别，让他们忏悔，使他们得到清净。就这样成为不安者的避难所。
在僧团中言语明晰。因为对于不拥有戒律的人在僧团中说法，会生起恐惧和羞怯,但对于拥有戒律的人则没有。为什么?因为知道"这样说是有过失的,这样说没有过失"。
能够用正法妥善处理对立者。这里的对立者有两种:自己的对立者和教法的对立者。其中,密友派的比丘和瓦德罕人用无根据的事由指责,这些就是自己的对立者。其他的不善、邪恶的人,都是自己的对立者。而异见者,如阿日多比丘、犯戒沙门、毗舍离人、婆罗门子等,以及大众部等人,说"佛教不是佛教"而坚持己见,这些就是教法的对立者。他用正法的理由和言辞,使他们不能坚持错误的法。
依照正法而行。这里的正法有三种:教诵的正法、实践的正法、证得的正法。其中,三藏佛语就是教诵的正法。十三头陀行、十四个羯磨仪轨、八十二大事仪轨,这就是实践的正法。四道、四果,这就是证得的正法。
在这里,有些长老说,阿难,我所教导的法和律,在我去世后,就是你们的导师。他们认为这是教法的根本。有些长老说,这些比丘如果能正确地住持,世间就不会空无圣者。

2.214) ‘‘sāsanassa paṭipatti mūla’’nti vatvā ‘‘yāva pañca bhikkhū sammāpaṭipannā saṃvijjanti, tāva sāsanaṃ ṭhitaṃ hotī’’ti āhaṃsu. Itare pana therā ‘‘pariyattiyā antarahitāya suppaṭipannassapi dhammābhisamayo natthī’’ti vatvā āhaṃsu ‘‘sacepi pañca bhikkhū cattāri pārājikāni rakkhakā honti, te saddhe kulaputte pabbājetvā paccantime janapade upasampādetvā dasavaggaṃ gaṇaṃ pūretvā majjhimajanapade upasampadaṃ karissanti, etenupāyena vīsativaggaṃ saṅghaṃ pūretvā attanopi abbhānakammaṃ katvā sāsanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ gamayissanti. Evamayaṃ vinayadharo tividhassapi saddhammassa ciraṭṭhitiyā paṭipanno hotī’’ti. Evamayaṃ vinayadharo ime tāva pañcānisaṃse paṭilabhatīti veditabbo.

Katame chānisaṃse labhatīti? Tassādheyyo uposatho pavāraṇā saṅghakammaṃ pabbajjā upasampadā, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti. Yepi ime cātuddasiko, pannarasiko, sāmaggiuposatho, saṅghe uposatho, gaṇe uposatho, puggale uposatho, suttuddeso, pārisuddhi, adhiṭṭhānauposathoti nava uposathā, sabbe te vinayadharāyattā, yāpi ca imā cātuddasikā, pannarasikā, sāmaggipavāraṇā, saṅghe pavāraṇā, gaṇe pavāraṇā, puggale pavāraṇā, tevācikā pavāraṇā , dvevācikā pavāraṇā, samānavassikā pavāraṇāti nava pavāraṇā, tāpi vinayadharāyattā eva, tassa santakā, so tāsaṃ sāmī.

Yānipi imāni apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakammanti cattāri saṅghakammāni, yā cāyaṃ upajjhāyena hutvā kulaputtānaṃ pabbajjā ca upasampadā ca kātabbā, ayampi vinayadharāyattāva. Na hi añño dvipiṭakadharopi evaṃ kātuṃ labhati, so eva nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, añño neva nissayaṃ dātuṃ labhati, na sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpetuṃ. Teneva ‘‘na, bhikkhave, ekena dve sāmaṇerā upaṭṭhāpetabbā, yo upaṭṭhāpeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 101) paṭikkhipitvā puna anujānantenapi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā ekena dve sāmaṇere upaṭṭhāpetuṃ, yāvatake vā pana ussahati ovadituṃ anusāsituṃ, tāvatake upaṭṭhāpetu’’nti (mahāva. 105) byattasseva sāmaṇerupaṭṭhāpanaṃ anuññātaṃ. Sāmaṇerupaṭṭhāpanaṃ paccāsīsanto pana vinayadharassa santike upajjhaṃ gāhāpetvā vattapaṭipattiṃ sādituṃ labhati. Ettha ca nissayadānañceva sāmaṇerupaṭṭhānañca ekamaṅgaṃ. Iti imesu chasu ānisaṃsesu ekena saddhiṃ purimāni pañca cha honti. Dvīhi saddhiṃ satta, tīhi saddhiṃ aṭṭha, catūhi saddhiṃ nava, pañcahi saddhiṃ dasa, sabbehipetehi saddhiṃ ekādasāti evaṃ vinayadharo puggalo pañca cha satta aṭṭha nava dasa ekādasa ca ānisaṃse labhatīti veditabbo.

Mahānisaṃsamiccevaṃ , kosallaṃ vinaye sadā;

Patthentenettha kātabbo, abhiyogo punappunanti.

Iti pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgahe

Pakiṇṇakavinicchayakathā samattā.

Niṭṭhito cāyaṃ pāḷimuttakavinayavinicchayasaṅgaho.

Nigamanakathā

Ajjhesito narindena, sohaṃ parakkamabāhunā;

Saddhammaṭṭhitikāmena, sāsanujjotakārinā.

Teneva kārite ramme, pāsādasatamaṇḍite;

Nānādumagaṇākiṇṇe, bhāvanābhiratālaye.

Sītalūdakasampanne, vasaṃ jetavane imaṃ;

Vinayasaṅgahaṃ sāraṃ, akāsi yoginaṃ hitaṃ.

Yaṃ siddhaṃ iminā puññaṃ, yañcaññaṃ pasutaṃ mayā;

Etena puññakammena, dutiye attasambhave.


“被称为‘教法的根本’时，他们说‘只要五位比丘正确地修行，教法就会安稳’。其他的长老则说‘由于缺少教义的传承，即使是修行良好的比丘也无法领悟法’。”他们说“即便五位比丘能守护四条破戒法，他们也会令有信心的家族子弟出家，并在偏远的地方进行受戒，在中部地区使十个团体得到安稳。通过这种方式，他们将使二十个团体充满，自己也会完成不当行为，从而使教法繁荣、增长、发展。”因此，拥有戒律的人就能以这样方式获得三种利益。
那么，哪些是七种利益呢？这些包括：斋戒、宣告、僧团事务、出家、受戒、给予依止、供养小沙弥。还有这些十四种、十五种、团体斋戒、僧团斋戒、团体斋戒、个人斋戒、经文、清净、决心斋戒等九种斋戒，所有这些都归属于拥有戒律的人。那些十四种、十五种、团体宣告、僧团宣告、团体宣告、个人宣告、三次宣告、两次宣告、同年宣告等九种宣告，也都归属于拥有戒律的人，因此，他是这些的主。
还有这些不观察的行为、告知的行为、告知第二次的行为、告知第四次的行为等四种僧团事务，以及由老师为家族子弟进行的出家和受戒，这也都归属于拥有戒律的人。因为没有其他的两部经文的持有者能这样做，他确实给予依止，供养小沙弥，其他人则无法给予依止，也无法供养小沙弥。因此，“比丘们，不应由一位比丘供养两位小沙弥，若供养则为轻罪。”（《大律》101）被否定后，随后又被允许，“我允许，比丘们，由一位比丘供养两位小沙弥，只要他能够劝导、指导，就可以供养。”（《大律》105）由此，供养小沙弥被允许。在这里，给予依止和供养小沙弥是一体的。因此，在这六种利益中，结合前面的五种，总共是六种。与两种结合是七种，与三种结合是八种，与四种结合是九种，与五种结合是十种，与所有这些结合是十一种。因此，拥有戒律的人就能以这样方式获得五、六、七、八、九、十、十一种利益。
在这样获得重大利益时，智慧在戒律中常在；渴望在此应当做到，反复劝诫。
这就是《巴利文律集》的总结。
结尾的论述：
“由这位王者所教授，我以强壮的臂膀；以正法的稳固，使教法明亮。正因如此，所做的美好，装饰着百座宫殿；各种各样的众生，喜爱修行的地方。清凉的水流淌，居住在杰达园中；使戒律的汇集，带给修行者利益。”
“通过这功德所成就的善业，及我所做的其他善业；通过这善业，第二次出生。”


Tāvatiṃse pamodento, sīlācāraguṇe rato;

Alaggo pañcakāmesu, patvāna paṭhamaṃ phalaṃ.

Antime attabhāvamhi, metteyyaṃ munipuṅgavaṃ;

Lokaggapuggalaṃ nāthaṃ, sabbasattahite rataṃ.

Disvāna tassa dhīrassa, sutvā saddhammadesanaṃ;

Adhigantvā phalaṃ aggaṃ, sobheyyaṃ jinasāsananti.

Vinayasaṅgaha-aṭṭhakathā niṭṭhitā.


“在天界欢愉时，因持戒与善行而喜悦；
远离五欲之乐，获得初果之时。
在最后的身相中，见到慈悲的智者；
他是世间的领袖，心中常为众生之利而喜悦。
见到那位智者，听闻正法的教导；
获得至高的果位，光辉照耀佛法。”
《律集汇编》已完成。

